11. pants

Lietā nav strīda par to, ka Teritorijas plānojuma

grozījumu pieņemšanā ir ievērotas Stratēģiskā novērtējuma

noteikumos izvirzītās prasības par kārtību, kādā nodrošināma

sabiedrības līdzdalība teritorijas attīstības plānošanā. Tomēr

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka tās sniegtos argumentus

Jūrmalas dome nav izvērtējusi pēc būtības. Savukārt Jūrmalas dome

uzskata, ka uz visiem Pieteikuma iesniedzējas argumentiem ir

sniegtas atbildes un tie teritorijas plānošanas procesā tika

vērtēti.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka personas tiesības uz

līdzdalību teritorijas plānošanas procesā neietver pašvaldības

pienākumu akceptēt visus izteiktos viedokļus. Proti, pašvaldība

ir tiesīga nepiekrist ieinteresētās sabiedrības viedoklim un

paredzēt citu attīstības risinājumu, kas kopumā vairāk atbilst

plānojuma izstrādāšanas mērķim. Taču tās izraudzītajam attīstības

risinājumam jābūt argumentētam. Pašvaldības sniegtajām atbildēm

uz teritorijas plānojuma izstrādes laikā saņemtajiem

priekšlikumiem jābūt tādām, kas ļauj pārliecināties par to, ka

šie priekšlikumi ir izvērtēti (sal. sk. Satversmes

tiesas 2017. gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-24-03 10.1.

punktu).

Kārtību, kādā par teritorijas plānojuma un vides pārskata

projektu informējama sabiedrība, regulē Stratēģiskā novērtējuma

noteikumu 10. un 12. punkts. Kā norādīts Vides pārskatā, notikusi

piecu Teritorijas plānojuma grozījumu un Vides pārskata redakciju

sabiedriskā apspriešana. Par minēto plānošanas dokumentu

sabiedriskās apspriešanas gaitā saņemtajiem iebildumiem un

priekšlikumiem ir sagatavoti pārskati (pieejami:

geolatvija.lv). Satversmes tiesa secina, ka sabiedrība

par dažādajām Teritorijas plānojuma grozījumu un Vides pārskata

redakcijām bija informēta. Turklāt tika saņemti personu iebildumi

un priekšlikumi, tie ir vērtēti, un uz tiem sniegtas

atbildes.

Pieteikuma iesniedzēja Teritorijas plānojuma grozījumu

sabiedriskajā apspriešanā norādījusi, ka strīdus zemes vienību

apbūvei trūkst ekonomiskā pamatojuma un ietekmes uz vidi

izvērtējuma. Izskatot šos iebildumus, Jūrmalas dome, uzsverot

Attīstības stratēģijā izvirzīto mērķi palielināt pilsētas

iedzīvotāju skaitu un konkrēto apbūves teritoriju izvēli

pamatojot ar mērķi racionāli izmantot esošo inženiertehnisko un

sociālo infrastruktūru, norādījusi, ka mainīt izraudzīto

risinājumu nav nepieciešams. Savukārt uz iebildumiem par dabas

vērtību izpētes neesību sniegta atbilde, ka šādu detalizētu

izpēti paredzēts veikt detālplānojuma izstrādes stadijā (sk.

Jūrmalas domes atbildes vēstules Pieteikuma iesniedzējai lietas

4. sēj. 91.-97. lp. un 100.-102. lp.). Pieteikuma

iesniedzējas piesaistītā sugu un biotopu eksperta Gvido Leiburga

atzinumos par strīdus zemes vienībām konstatētais iekļauts Vides

pārskatā (sk. Vides pārskata 99. lp. Pieejams:

geolatvija.lv). Tādējādi Jūrmalas dome ir vērtējusi gan

Pieteikuma iesniedzējas iebildumus par strīdus zemes vienību

apbūves ekonomisko pamatojumu, gan iebildumus par ietekmes uz

vidi izvērtējumu.

Līdz ar to, pieņemot apstrīdētās

normas, sabiedrības uzklausīšanas procesā nav pārkāptas normatīvo

aktu prasības.