Par Jūrmalas domes 2024. gada 25. janvāra saistošo noteikumu Nr. 2 "Par Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 2411., 2412. un 2413. punkta, kā arī grafiskās daļas, kas noteic zemes vienību ar kadastra apzīmējumiem 13 000 030 601, 13 000 075 408, 13 000 075 912, 13 000 112 702, 13 000 123 101 funkcionālā zonējuma maiņu uz savrupmāju apbūves teritoriju, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Dabas aizsardzības

pārvalde - uzskata, ka apbūve strīdus zemes vienībās nav

pieļaujama.

Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" (turpmāk -

sistēma "Ozols") strīdus zemes vienībās ir reģistrēts

biotops "mežainas piejūras kāpas", kā arī vairākas

īpaši aizsargājamās sugas un dabas pieminekļi - dižkoki.

Piemēram, zemes vienības "Stirnurags 0601" apbūvējamā

daļā sistēmā "Ozols" reģistrētas īpaši aizsargājamo

sugu, tādu kā melnā dzilna, meža balodis, Baltijas efeja un

priežu sveķotājkoksngrauzis, atradnes.

Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. panta 1. punkts uzliek

pienākumu zemes īpašniekiem vai lietotājiem veicināt sugu un

biotopu daudzveidības saglabāšanu, savukārt 14. pants nosaka

aizliegumu iegūt vai traucēt īpaši aizsargājamo sugu indivīdus,

izņemot gadījumus, kad nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē

attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai to dabiskajā

izplatības areālā, tostarp lai nodrošinātu sabiedrībai sevišķi

svarīgas - citstarp arī ekonomiskas vai sociālas - intereses.

Attiecībā uz strīdus zemes vienībām minētie izņēmumi nav

saskatāmi, jo priekšroka tiek dota šauras personu grupas

interesēm, nevis pārējās sabiedrības interesēm dzīvot labvēlīgā

vidē, tai skaitā attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt labvēlīgu

aizsardzības statusu īpaši aizsargājamām sugām un biotopam.

Zemes vienību "Stirnurags 0601", "Jaundubulti

2702" un "Pumpuri 3101" apbūvējamā daļā ir

reģistrēti dabas pieminekļi - dižkoki un potenciāli dižkoki.

Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264

"Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības

un izmantošanas noteikumi" (turpmāk - Aizsargājamo

teritoriju aizsardzības noteikumi) 44. punkts paredz aizsargājamā

koka teritorijā aizliegtās darbības, piemēram, tādas darbības,

kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko

attīstību. Tāpat būvniecības rezultātā strīdus zemes vienībām

tiks mainīta zemes lietošanas kategorija, bet to mainīt dabas

pieminekļa teritorijā aizliedz minēto noteikumu 40.3.

apakšpunkts.

Jaunas apbūves plānošanā ir jāievēro dabas aizsardzības

normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi, piemēram, dižkoku

aizsardzības teritorija un rīcība ar īpaši aizsargājamo sugu

atradnēm. Pārējā zemes vienības teritorijā apbūve var tikt

plānota, tikai neskarot dabas aizsardzības objektus. Tomēr,

plānojot apbūves vietas un apbūves parametrus strīdus zemes

vienībās, kur dabas vērtības aizņem visu teritoriju, būtu grūti

izvairīties no dabas vērtību bojāšanas vai pat iznīcināšanas.

Zemes vienībās "Jaundubulti 2702" un "Pumpuri

3101" priežu mežaudzes sasniedz 200 gadu vecumu, ir

reģistrētas vairāku īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes, kā arī

konstatēti 18 dižkoki. Apbūves pieļaušana šajās zemes vienībās ir

pretrunā ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgu

aizsardzību. Apbūve neatgriezeniski izmainīs dabisko veģetāciju,

kā arī neatgriezeniski iznīcinās īpaši aizsargājamu biotopu un

sugu dzīvotnes.

Kāpu norakšana un apbūve tieši skar biotopa "mežainas

piejūras kāpas" dabiskās izplatības areālu. Ja uz kāpas

nocērt vai ietekmē mežaudzi, tad tiek iznīcināts vai ietekmēts

biotops, bet ne tā izplatības areāls, kas saistīts ar

ģeomorfoloģiskajiem veidojumiem (kāpām). Savukārt būvniecības

rezultātā tiek pilnīgi iznīcināta pati kāpa. Pat ja būvniecības

ietvaros tiek noteikti konkrēti nosacījumi nolūkā mazināt tās

negatīvo ietekmi, piemēram, aizliegums veikt zemsedzes

pārveidošanu un pienākums saglabāt dabisko zemsedzi, tad uzreiz

pēc būves nodošanas ekspluatācijā vairs nebūs nekāda mehānisma,

lai varētu aizliegt mauriņu, puķu dobju izveidošanu, koku skaita

samazināšanu un sodīt zemes īpašniekus par attiecīgo aizliegumu

neievērošanu.

Valsts ir apņēmusies nodrošināt sugu un biotopu aizsardzību

labvēlīgu, taču biotopa "mežainas piejūras kāpas"

aizsardzības stāvoklis ir nelabvēlīgs (nepietiekams).

Pašvaldībai, plānojot tās attīstību, ir jāveicina mežaino kāpu

saglabāšana, jo vairāku ar Eiropas Savienības tiesību aktiem

aizsargājamu sugu saglabāšanas iespēja ir saistīta tieši ar

mežainām kāpām kā šo sugu dzīvotnēm.