7. pants

Pieaicinātā persona - biedrība "Baltijas

Vides Forums" - norāda, ka pieejamā informācija par

Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesu nerada

pārliecību, ka nelielie ekonomiskie ieguvumi no zemes

atsavināšanas un dažu savrupmāju izveides varētu atsvērt

bioloģiski vērtīgu teritoriju neatgriezenisku zaudējumu.

Teritorijas plānojuma grozījumu ietekmes uz vidi izvērtējums

ir fokusēts galvenokārt uz konkrētām teritorijām, nevis vispārējo

Jūrmalas ilgtspējīgas attīstības līdzsvarošanu, tostarp ietekmi

uz vidi un dabas resursu saglabāšanu. Ne alternatīvu analīze,

ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības kvalitāti, ne kopējais

ietekmes uz pilsētu vērtējums nav veikts visaptveroši un

detalizēti.

Ievērojot ilgtspējas principu, apbūve var tikt pieļauta arī

bioloģiski vērtīgās teritorijās. Tāpēc svarīgi, ka stratēģiskā

ietekmes uz vidi novērtējuma stadijā tiek vērtēts, vai apbūvei

izraudzītās teritorijas ir tikpat augstvērtīgas ekonomisko

interešu nodrošināšanai kā dabas aizsardzībai.

Vides pārskata analīzē ir saskatāmas pretrunas attiecībā uz

īpaši aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa novērtējumu un

sagaidāmo apbūves ietekmi. Ne Teritorijas plānojuma grozījumos,

ne Vides pārskatā nav iekļautas detalizētas kartes, kas

atspoguļotu īpaši aizsargājamo biotopu izplatību un stāvokli

Jūrmalas pilsētā. Pretrunīgā informācija nerada skaidrību par to,

vai plānošanas risinājumi ir rūpīgi izsvērti un vai ietekme uz

vidi ir pienācīgi izvērtēta.

Lai gan detālplānojuma izstrāde ir uzskatāma par instrumentu

dabas vērtību saglabāšanai un attīstības interešu plānošanai,

noteiktie zemes izmantošanas parametri liek secināt, ka apbūve

šajās teritorijās, visticamāk, tiks veikta.

Paskaidrojuma rakstā un Vides pārskatā nav sniegta pietiekami

detalizēta un faktos balstīta informācija par nepieciešamību

mainīt konkrētu teritoriju zonējumu. Pamatojuma trūkums apgrūtina

sabiedrības un institūciju iespējas novērtēt, vai minētie

grozījumi palīdzēs sasniegt izvirzītos Attīstības stratēģijas

mērķus un sekmēs ilgtspējas principa ievērošanu. Izvēloties

apbūvei plānotās teritorijas, viens no vērā ņemtajiem aspektiem

bija inženierkomunikāciju pieejamība. Tomēr nav iespējams

izvērtēt, vai tās ir pietiekami analizētas telpiski, jo nav

sniegta detalizēta informācija par esošo un plānoto

inženierkomunikāciju kapacitāti un atbilstību.

Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes gaitā netika veikta

izvērsta sociālekonomisko ieguvumu analīze, kas ļautu novērtēt,

vai strīdus zemes vienību apbūve veicinās izvirzīto politikas

mērķu sasniegšanu, piemēram, deklarēto iedzīvotāju skaita

pieaugumu vai pašvaldības komunālo izmaksu samazinājumu.

Prioritāte tika piešķirta savrupmāju apbūvei, lai gan

daudzdzīvokļu māju būvniecība varētu būt efektīvāka šo mērķu

sasniegšanai.