8. pants

Pieaicinātās personas - Dr. iur. Ilma

Čepāne un Dr. iur. Silvija Meiere - norāda, ka

Jūrmalas pašvaldība ir pārkāpusi Satversmes 115. pantu, jo

pieņēmusi apstrīdētās normas, neievērojot vides aizsardzības

principus - ilgtspējas principu, novēršanas principu un

izvērtēšanas principu.

Zonējuma grozīšana no dabas un apstādījumu teritorijas,

tostarp pilsētas meža, uz apbūves teritoriju ietilpst Satversmes

115. panta tvērumā un aizskar ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā

vidē. Vides tiesībās ir iedibināts princips, ka tur, kur vides

kvalitāte salīdzinājumā ar sasniedzamo mērķi jau dabiski ir

augstāka, to pazemināt nedrīkst, ja vien pazemināšana nav

pamatota ar svarīgākām sabiedrības interesēm.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam

(turpmāk - Latvija 2030), kā arī Nacionālais attīstības plāns par

Latvijas starptautiskās atpazīstamības zīmolu izvirza Latvijas kā

zaļas valsts tēlu. Latvija 2030 nostiprina stratēģisko mērķi -

būt Eiropas Savienības līderei dabas kapitāla saglabāšanā,

palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā. Uz attīstības politikas

mērķiem jātiecas līdzsvaroti - risinājumiem jāveicina vides,

ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšana, nevis dažu mērķu

sasniegšanas labad jāziedo citi mērķi.

Ilgtspējas princips citstarp ietver arī vides ilgtspēju. No

tās, tostarp no ekosistēmu pakalpojumiem, ir atkarīga cilvēku

labbūtība un dzīves kvalitāte. Lielākā daļa dabas kapitāla vai

ekosistēmu pakalpojumu nav aizstājama, to pašatjaunošanās ir

lēna, un to nevar būtiski paātrināt. Tāpēc vides ilgtspēja nozīmē

dabas vides aktīvu saglabāšanu vai vismaz nenoplicināšanu.

Ilgtspējas princips ir pārkāpts, jo ar Teritorijas plānojuma

grozījumiem strīdus zemes vienību attīstības prioritāte ir

mainīta bez pienācīga izvērtējuma un interešu saskaņošanas,

atsakoties no vides mērķa par labu sociālekonomiskiem mērķiem.

Pašvaldība kļūdaini identificē sociālos mērķus ar vides mērķiem.

Sociālā ilgtspēja ir nošķirama no vides ilgtspējas, kura kā

dzīvības atbalsta sistēmu uzturēšana ilgtermiņā ir sociālās

ilgtspējas priekšnoteikums.

Novēršanas princips ir pārkāpts, jo līdz ar funkcionālo zonu

grozīšanu pašvaldība leģitimējusi dabiskās vides potenciālu

pārveidi un daļēju iznīcināšanu (īpaši attiecībā uz ekosistēmu

pakalpojumiem). Saskaņā ar novēršanas principu pašvaldībai jauna

dzīvojamā apbūve vispirms būtu jāveido teritorijās, kuras ir

degradētas vai kurās kaitējums vides interesēm netiktu nodarīts,

proti, zaļā zona (mežs) tiktu saglabāta. Nav skaidrs, vai

teritoriju, kurām plānots grozīt izmantošanas veidu, atlasē

pašvaldība ņēmusi vērā šo principu. Proti, nav pamatots tas,

kāpēc pašvaldības ekonomiskie un sociālie mērķi nevar tikt

sasniegti ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē mazāk

ierobežojošā veidā, neapbūvējot mežu.

Pieņemot lēmumu par zonējuma grozīšanu, nav ievērots

izvērtēšanas princips, jo pašvaldība nav pietiekami apzinājusi

dabas vērtības, kas atrodas apbūvei nodotajās teritorijās, kā arī

zonējuma grozīšanas ietekmi uz sabiedrības vides interesēm.

Padziļinātu dabas vērtību izpēti pašvaldība plāno veikt tikai

detālplānojuma izstrādes stadijā. Šāda izpēte būs novēlota, jo

iegūtie dati vairs nevarēs pēc būtības ietekmēt interešu

svēršanu.

Pašvaldība nav pamatojusi to, ka funkcionālās zonas grozīšanas

rezultātā palielināsies iedzīvotāju skaits un ienākumi

pašvaldības budžetā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā

īpašuma nodokļa rēķina.

Tieši Teritorijas plānojuma grozījumos, nevis detālplānojumā

ietvertais risinājums atspoguļo svarīgo izšķiršanos par to, vai

konkrētā teritorija primāri izmantojama vides mērķiem vai

apbūvei, un tieši teritorijas plānojuma izstrādes laikā visi

būtiskie vides aizsardzības aspekti ir samērojami ar citām

pašvaldības attīstības interesēm. Pašvaldības norāde uz

iespējamību, ka detālplānojumu izstrādes rezultātā apbūve strīdus

zemes vienībās vispār vai daļēji nebūs pieļaujama, ir pretrunīgs.

Ja zemes vienības izmantošanas veids ir noteikts ar teritorijas

plānojumu, tad ar detālplānojumu šo izmantošanas veidu grozīt

nedrīkst.

Secinājumu

daļa