liedz šīs intereses īstenot tikmēr, kamēr nav
1rūpīgi izvērtēta to īstenošanas ietekme uz vidi un līdz ar to uz
2ikvienu sabiedrības locekli, kā arī tad, ja nepieciešamība pēc
3attiecīgā risinājuma nav sociāli pamatota (sk.
4Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra
5sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 13. un
613.2. punktu).
7Tādējādi tiesības dzīvot labvēlīgā
8vidē citastarp ietver indivīda (personas) kā sabiedrības locekļa
9tiesības uz to, lai ikviena publiskā persona lēmumu, kas ir
10saistīts ar vides izmantošanu, pieņemtu un īstenotu efektīvas
11vides aizsardzības (pārvaldības) sistēmas ietvaros. Attiecībā uz
12teritorijas attīstības plānošanu tas nozīmē, ka pašvaldības
13pieņemtajam attīstības risinājumam jābūt ilgtspējīgam -
14rūpīgi izvērtētam un sociāli pamatotam.
15Pašvaldība ir atbildīga par to,
16lai, tai piešķirtās rīcības brīvības robežās izstrādājot
17teritorijas plānojumus un nosakot attīstības risinājumus, tiktu
18rūpīgi izvērtēta šo risinājumu ietekme uz vidi un līdz ar to uz
19ikviena sabiedrības locekļa labklājību.
2010. Teritorijas plānošanas
21likuma 2. pants paredz, ka likumdevēja mērķis ir panākt
22tādas teritorijas plānošanas sistēmas izveidi, kura vienlaikus
23gan būtu efektīva, gan veicinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu
24attīstību valstī. Efektīvas vietējās teritorijas plānošanas
25sistēmas izveide, kas neapšaubāmi ir arī viens no Latvijas valsts
26pārvaldes mērķiem, nevar tikt īstenota, ja nav efektīvas
27kontroles par vietējās teritorijas plānošanas "rezultātu" -
28vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kā arī
29detālplānojumu. Minētās kontroles sistēmai pamatā jābūt tādai,
30kas ļauj efektīvi un savlaicīgi novērst iespējamās nepilnības jau
31teritorijas plānojuma (detālplānojuma) izstrādāšanas procesā.
32Tomēr atsevišķos gadījumos, ja minētā kontrole nav nodrošināta
33pašā teritorijas plānojuma (detālplānojuma) izstrādāšanas
34procesā, ir jābūt mehānismam, kas ļautu arī post factum
35vērsties pret normatīvajiem aktiem vai augstāka līmeņa plānojumam
36neatbilstošu teritorijas plānojumu (detālplānojumu).
37Teritorijas plānošanas likuma
387. panta trešās daļas 3. punkts expressis verbis
39paredz, ka atbildīgā ministrija izvērtē plānošanas
40reģionu, vietējo pašvaldību un republikas pilsētu teritorijas
41plānojumu atbilstību nacionālajam plānojumam un teritorijas
42plānošanas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām un ierosina
43nepieciešamās izmaiņas, ja teritorijas plānojums neatbilst šā
44likuma, citu normatīvo aktu un nacionālā plānojuma prasībām.
45Ministrs Rīkojumā Nr.2-02/299
46noteica vispārīgus kritērijus, kuri būtu jāņem vērā, lemjot par
47Jūrmalas teritorijas plānojuma tiesiskumu. Viens no minētajiem
48kritērijiem kā tiesiskās paļāvības (stabilitātes) principa
49piemērošanas priekšnoteikums paredzēja, ka ir vērtējams
50apstāklis, vai konkrētajam nekustamajam īpašumam ir izstrādāts un
51stājies spēkā detālplānojums. Taču, izvēloties šādu kritēriju,
52teritorijas plānošanas dokumenta - detālplānojuma -
53satura atbilstība normatīvo aktu prasībām netika
54vērtēta.
55Teritorijas plānošanas likumā nav
56noteikts, ka jebkādas publiskās institūcijas kompetencē būtu
57izvērtēt detālplānojumu atbilstību augstāka līmeņa plānojumam vai
58normatīvo aktu prasībām. Arī Noteikumi Nr. 883 nevienai
59valsts pārvaldes iestādei neparedz pienākumu sniegt atzinumu par
60vietējās pašvaldības pieņemtā detālplānojuma atbilstību augstāka
61līmeņa plānojumam vai normatīvo aktu prasībām.
62Uz minēto kontroli vispārīgi ir
63attiecināms tikai likuma "Par pašvaldībām" 49. pants, kā arī
64Teritorijas plānošanas likuma 7.1 pants, kas
65Ministram ļauj apturēt nelikumīgus domes (padomes) izdotos
66saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas
67plānojums vai detālplānojums, vai kādas šo noteikumu daļas.
68Līdz ar to
69valsts pārvaldēs sistēmā nav iestādes, kuras pienākums būtu
70izvērtēt detālplānojuma izstrādes un apstiprināšanas procesa
71atbilstību normatīvo aktu prasībām vai augstāka līmeņa plānojumam
72un sniegt atzinumu par to.
7311. Likuma "Par
74pašvaldībām" 14. panta otrās daļas 1. punkts paredz, ka
75pašvaldībām, lai tās izpildītu savas funkcijas, likumā noteiktajā
76kārtībā ir pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības
77programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas
78attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma
79administratīvo pārraudzību. Teritorijas plānošanas likuma
807. panta sestās daļas 3. punkts noteic, ka vietējā
81pašvaldība apstiprina vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu,
82detālplānojumus un to grozījumus kā saistošos noteikumus.
83Savukārt atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16. panta
843. punktam Satversmes tiesas kompetencē ir kontrole pār
85minētā panta pirmajā un otrajā daļā neminēto citu normatīvo aktu
86vai to daļu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām
87(aktiem). Viens no demokrātiskas valsts galvenajiem principiem ir
88varas dalīšanas princips, no kura savukārt izriet tiesu varas
89kontrole pār likumdevēja un izpildu varu. "Ārpus tiesu varas
90kontroles nevar palikt neviena no tiesību normām vai izpildvaras
91darbībām, ja tās aizskar kādas personas intereses" [Satversmes
92tiesas 1999. gada 9. jūlija spriedums lietā Nr. 04
93- 03(99)]. Līdz ar to tiesu varai kopumā un Satversmes tiesai
94kā tās sastāvdaļai jānodrošina pēc iespējas pilnīga abu pārējo
95varas atzaru kontrole (sk. Satversmes tiesas 2002. gada
9622. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu
97daļas 1. punktu).
98No vienas puses, vietējai
99pašvaldībai teritorijas plānošanas jomā normatīvie akti piešķir
100plašu rīcības brīvību, kas lielā mērā izriet no teritorijas
101plānošanas pamatprincipiem (sk. Satversmes tiesas
1022004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05
103secinājumu daļas 5. punktu). Tomēr, no
104otras puses, šīs rīcības brīvības izmantošanai nepieciešams
105efektīvs un iedarbīgs kontroles mehānisms, ar kura palīdzību
106tiktu uzraudzīts tas, kā vietējās pašvaldības ievēro, piemēram,
107normatīvo aktu prasības, teritorijas plānošanas principus vai
108augstāka līmeņa plānojuma noteikumus. Pretējā gadījumā,
109nepastāvot efektīvam kontroles (uzraudzības) mehānismam, vietējām
110pašvaldībām piešķirtā rīcības brīvība teritorijas plānošanas jomā
111var tikt izmantota patvaļīgi.
112Līdz ar to Satversmes tiesai,
113īstenojot teritorijas plānojumu tiesiskuma kontroli, ex
114officio ir pienākums nodrošināt, lai tā būtu
115efektīva.
11612. Teritorijas
117plānošana ir komplekss process, kas sastāv no teritorijas
118plānojuma izstrādāšanas un īstenošanas. Teritorijas plānošana
119tiek realizēta citastarp arī izstrādājot detālplānojumus, lai
120atbilstoši teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai
121precizētu teritorijas attīstības noteikumus. Teritorijas
122plānošanas likuma 6. panta piektā daļa izvirza prasību, ka
123detālplānojumu apstiprina pēc teritorijas plānojuma pieņemšanas
124un apstiprinātajam detālplānojumam ir jāatbilst teritorijas
125plānojumam. Līdz ar to detālplānojuma uzdevums ir kalpot par
126līdzekli teritorijas plānojumā noteikto mērķu sasniegšanai,
127proti, detālplānojums ir būtisks un nepieciešams funkcionāls
128līdzeklis vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma īstenošanai
129(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 28. novembra
130lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-16-03
1315. punktu).
132Apstrīdētā detālplānojuma izstrāde
133uzsākta ar Jūrmalas domes 2005. gada 27. oktobra lēmumu Nr. 483
134"Par detālplānojuma Dzintaros, teritorijā starp Meža prospektu,
135Edinburgas prospektu, Indras ielu un Krišjāņa Barona ielu 2002.
136gada redakcijas noraidīšanu un detālplānojuma jaunas redakcijas
137izstrādāšanu atbilstoši jaunam darba uzdevumam" (turpmāk - Lēmums
138Nr. 483). Lēmums Nr. 483 noteica, ka izmantošanas
139aprobežojumus un apbūves noteikumus attiecībā uz Saistošajos
140noteikumos Nr. 8 paredzēto apstrīdētās teritorijas
141izmantošanas veidu ""Priežu parka" rajons ar apbūvi" (P)
142detalizētāk reglamentēs Apstrīdētais detālplānojums.
143Saskaņā ar RAPLM iebildumiem un
144ieteikumu precizēt Apstrīdētā detālplānojuma darba uzdevumu
145Jūrmalas dome 2006. gada 2. februārī pieņēma lēmumu
146Nr. 78 " Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2005. gada
14727. oktobra lēmumā Nr. 483 "Par detālplānojuma Dzintaros,
148teritorijā starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu, Indras
149ielu un Krišjāņa Barona ielu 2002. gada redakcijas noraidīšanu un
150detālplānojuma jaunas redakcijas izstrādāšanu atbilstoši jaunam
151darba uzdevumam"". Jaunais darba uzdevums Apstrīdētā
152detālplānojuma izstrādāšanas pamatnosacījumus nemaina, vienīgi
153noteic, ka tas jāizstrādā saskaņā ar Noteikumiem Nr. 883.
154Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas
155apbūves noteikumiem ""Priežu parka" rajonā ar apbūvi " (P)
156primārais zemes izmantošanas veids ir "savrupmājas priežu mežā",
157bet sekundārais - "cita atļautā izmantošana". Šajās teritorijās
158ir atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi
159kā savrupmāju - viendzīvokļa māju, divu dzīvokļu māju, vasarnīcu,
160privātu mājas bērnudārzu. "Cita atļautā izmantošana" paredz
161iespēju būvēt vietējas nozīmes darījumu iestādes -
162tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektus. Saskaņā ar Apstrīdēto
163detālplānojumu šāda veida apbūve atļauta vienīgi zemesgabalā
164Dzintari 2850 (kadastra Nr. 1300 008 2850). Bez tam
165Apstrīdētā detālplānojuma apbūves noteikumos, kas uzskatāmi par
166Jūrmalas teritorijas plānojuma izņēmumiem un papildinājumiem,
167norādīts, ka minētajās teritorijās atļauta arī atpūtas iestādes
168būvniecība (sk. lietas materiālu
1694. sēj. 32. - 33. lpp.). Jūrmalas
170pilsētas būvnoteikumos noteikta teritorijas palīgizmantošana, kas
171ietver: saimniecības ēkas, individuālās garāžas, šķūņus, ziemas
172dārzus (piebūvētas vai atsevišķi novietotas ēkas ar stiklota
173karkasa nesošajām sienām, izņemot siltumnīcas), nojumes,
174apsardzes ēkas, telpas individuālā darba vajadzībām.
175Apstrīdētā teritorija ir meža
176zeme, kurā ietilpstošie zemesgabali nav apbūvēti. Apstrīdētais
177detālplānojums paredz septiņos zemesgabalos veidot apbūvi, kas
178vizuāli būtu uztverama kā "savrupmāja priežu mežā", tostarp
179paredzēta arī septiņu šķērsielu pagarinājumu izbūve. Izraudzītais
180risinājums paredz meža zemes transformāciju, kuras rezultātā
181varētu būtiski samazināsies bioloģiskā daudzveidība apstrīdētajā
182teritorijā.
18312.1. Lai izvērtētu
184Apstrīdētā detālplānojuma atbilstību augstāka juridiskā spēka
185tiesību normām, nepieciešams izvērtēt, vai tā pieņemšanas
186procedūra atbilst normatīvo aktu prasībām.
187Viens no teritorijas plānošanas
188uzdevumiem saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 4. pantu
189ir saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko
190daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu
191kvalitāti. Pašvaldības uzdevums ir radīt priekšnoteikumus vides
192kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai.
193Proti, pašvaldībai ir jāievēro teritorijas plānošanas
194daudzveidības princips, kas noteic, ka teritorijas plānojuma
195izstrādē tiek ņemta vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo
196resursu, kā arī saimnieciskās darbības daudzveidība. Šis princips
197citastarp nozīmē, ka atļautā izmantošana nosakāma tā, lai pēc
198iespējas labākā veidā, ievērojot attiecīgajā teritorijā pastāvošo
199daudzveidību, kā arī teritorijas īpatnības un specifiku, tiktu
200atklāts šīs teritorijas attīstības potenciāls
201(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra
202sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 24.4. punktu).
203Tādējādi atbilstoši pienākumam
204saglabāt bioloģisko daudzveidību Jūrmalas domei, izstrādājot
205detālplānojumu un citastarp vadoties no ilgtspējīgas attīstības
206principa, bija jāizvērtē nepieciešamība saglabāt meža vides
207(ekoloģisko) vērtību.
208Apstrīdētā detālplānojuma
209izstrādes darba uzdevuma 3.7. punkts noteic, ka
210"teritorijā veicama ainavas analīze un bioloģiskā izpēte"
211(sk. lietas materiālu 4. sēj.
21245. lpp.). Biotopu izpēte zemesgabaliem veikta
2132005. gada 25. oktobrī. Apstrīdētā detālplānojuma
214teritorijas meža zemes biotopu izpētes rezultātā eksperts
215konstatēja, ka apstrīdētajā teritorijā atrodas dabiskais meža
216biotops "biokoks". Atzinumā norādīts - lai saglabātu dabas
217daudzveidību, apsaimniekojot meža zemi, ir jāsaglabā ne tikai
218dabiskie meža biotopi "biokoki", bet arī bioloģiski vecākās
219priedes (sk. lietas materiālu 4. sēj. 168. - 181.
220lpp.).
221Taču Apstrīdētā detālplānojuma
222grafiskajā daļā norādītas tikai saglabājamās priedes, kuras
223atzītas par meža biotopu "biokoks". Turklāt ne eksperta atzinumā,
224ne arī Apstrīdētajā detālplānojumā nav atzīmētas tās priedes,
225kuras būtu saglabājamas kā bioloģiski vecākās. Līdz ar to var
226secināt, ka Apstrīdētajā detālplānojumā nav paredzēta bioloģiski
227vecāko priežu saglabāšana. Bez tam Apstrīdētais detālplānojums
228paredz septiņu šķērsielu pagarinājumu izbūvi apstrīdētajā
229teritorijā, arī šo meža zemi būs nepieciešams transformēt. Tomēr
230no lietas materiāliem nav gūstams atstiprinājums tam, ka,
231izstrādājot Apstrīdēto detālplānojumu, būtu pienācīgā kārtā
232veikta bioloģiskā izpēte. Proti, nav izpētīts, vai paredzētās
233meža zemes transformācijas teritorijā, kas nepieciešama šķērsielu
234pagarinājuma izbūvei, neatrodas dabiskie meža biotopi vai citi
235aizsargājami koki.
236Līdz ar to no Apstrīdētā
237detālplānojuma nevar gūt priekšstatu par to, cik lielā mērā
238bioloģiskā daudzveidība tiks samazināta. Turklāt Apstrīdētais
239detālplānojums nesniedz objektīvi izvērtējamus datus par to, kādā
240veidā tā realizācija ietekmēs apkārtējo vidi. Proti,
241detālplānojums nesatur visu nepieciešamo informāciju par tā
242teritorijā esošo bioloģisko daudzveidību, tajā nav noteikts
243konkrēts saglabājamo un aizsargājamo vienību skaits. Lai tiktu
244izpildītas vides aizsardzības prasības, ir par maz tikai
245konstatēt faktu, ka teritorijā ir tādi dabas resursi, kurus būtu
246nepieciešams saglabāt un aizsargāt. Apstrīdētajā detālplānojumā,
247precizējot izmantošanas aprobežojumus un apbūves noteikumus
248attiecībā uz ""Priežu parka" rajonu ar apbūvi" (P), bija
249jānoteic konkrēti saglabājamie un aizsargājamie koki. Proti,
250izstrādājot detālplānojumu, tajā jāparedz vides aizsardzības
251pasākumi, kas attiecas uz bioloģisko daudzveidību.
25212.2. Attīstības plānošana
253ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības
254izstrāde. Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 6. panta
255trešās daļas 3. punktu vietējo pašvaldību teritorijas
256plānojumu izstrādē citastarp jāievēro arī vietējās pašvaldības
257politikas plānošanas dokumentos noteiktais. Lai sekmētu
258ilgtspējības principa ievērošanu, teritorijas plānošanas jomā
259pieņemtajiem lēmumiem un dokumentiem jābūt savstarpēji
260saskaņotiem. Proti, teritorijas plānojumiem jāsekmē vietējās
261pašvaldības politikas plānošanas dokumentos nosprausto attīstības
262mērķu sasniegšana.
263Jūrmalas dome Saistošo noteikumu
264Nr. 19 I sējumā noteikusi, ka līdz 2018. gadam Jūrmala
265ir "iedzīvotājiem un pilsētas viesiem draudzīga pilsēta, kuras
266attīstībā tiek ievēroti ilgtspējīgas attīstības principi".
267Turklāt Jūrmalas pilsēta kā vienu no savas sociālekonomiskās
268attīstības mērķiem izvirzījusi "dzīves kvalitātes līmeņa
269paaugstināšanu pilsētā". Lai sasniegtu izvirzītos pilsētas
270attīstības mērķus, Saistošo noteikumu Nr. 19 I sējuma nodaļā
271"Pilsētas telpiskā kompozīcija" Jūrmalas dome sev noteikusi šādu
272uzdevumu: "nodrošinās vēsturiski izveidojušās pilsētas struktūras
273saglabāšanu un neveidos jaunus dzīvojamos rajonus uz pilsētas
274zaļo teritoriju rēķina. Attīstīs pilsētas struktūru, kura
275balstītos uz vēsturiskajiem pilsētas veidošanās
276priekšnosacījumiem" (sk.: Jūrmalas teritorijas plānojums
2771995 .- 2007. Ar grozījumiem un papildinājumiem līdz
2782009. gadam I sējums 2.2., 2.4. un 6.1. punkts
279www.jurmala.lv).
280Tā kā Apstrīdētā detālplānojuma
281apbūves noteikumos, kuri uzskatāmi par Jūrmalas teritorijas
282plānojuma izņēmumiem un papildinājumiem, paredzēts, ka
283apstrīdētajā teritorijā primārais zemes izmantošanas veids ir
284savrupmāju apbūve, kas plānota meža zemē, to transformējot, šāds
285risinājums acīmredzot nevar sekmēt Jūrmalas domes definēto
286attīstības uzdevumu - neveidot jaunus dzīvojamos rajonus uz
287pilsētas zaļo teritoriju rēķina.
288Turklāt Valsts kultūras pieminekļu
289aizsardzības inspekcija 2007. gada 14. februāra
290atzinumā par Apstrīdēto detālplānojumu norāda Jūrmalas domei:
291"minēto pārveidojumu raksturs var būtiski ietekmēt individuālās
292apbūves lietotāju dzīves kvalitāti un pazemināt valsts nozīmes
293pilsētbūvniecības pieminekļa Dubultu - Majoru -
294Dzintaru - Bulduru - Lielupes vasarnīcu rajoni (aizsardzības
295numurs 6083) vērtību, kas būtu analizējamas prasības saistībā ar
296jauno Attīstības plānu un tā vadlīnijām" (sk. lietas materiālu
2974. sēj. 155. lpp.).
298No lietas materiāliem nevar gūt
299pārliecību, ka Jūrmalas dome, izvēloties un apstiprinot
300Apstrīdētā detālplānojuma risinājumu, tā sociālo nepieciešamību
301būtu pamatojusi, proti, pamatojusi, kādā veidā dzīvojamo rajonu
302paplašināšana uz pilsētas zaļo teritoriju rēķina sekmēs
303pašvaldības plānošanas dokumentos noteikto pilsētas attīstības
304mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi un paaugstinās dzīves
305kvalitāti teritorijās, kuras atrodas blakus Apstrīdētā
306detālplānojuma teritorijai.
30712.3. Detālplānojuma
308teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas risinājumu noteic ne
309vien nepieciešamība nodrošināt vides aizsardzību un kvalitāti,
310bet arī sabiedrības intereses attīstīt konkrēto teritoriju.
311Teritorijas plānošanas likumā noteiktā teritorijas plānošanas
312procesa, tostarp detālplānojuma, sabiedriskās apspriešanas
313galvenais mērķis ir nodrošināt vislabākā iespējamā lēmuma
314pieņemšanu sabiedrības interesēs un ikviena iebilduma izvērtēšanu
315un ievērošanu iespēju robežās. Šis likuma noteikums ir
316konkretizēts Noteikumos Nr. 883 un paredz pašvaldības pienākumu
317izvērtēt visus sabiedriskajā apspriešanā paustos viedokļus.
318Proti, Noteikumu Nr. 883 52.4. punkts paredz, ka
319detālplānojums ietver ziņojumu par vērā ņemtajiem un
320noraidītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un
321iebildumiem.
322Jūrmalas iedzīvotāji, tostarp
323Pieteikuma iesniedzēji, Apstrīdētā detālplānojuma sabiedriskās
324apspriešanas laikā ar iesniegumiem vērsās Jūrmalas domē, paužot
325savus iebildumus pret izstrādāto apstrīdētās teritorijas
326izmantošanas risinājumu. Jūrmalas dome, atbildot uz iesniegumiem,
327devusi vispārīgu informāciju par iesniegumos minēto priekšlikumu
328virzību, piemēram, izklāstījusi Noteikumos Nr. 883
329reglamentēto sabiedriskās apspriešanas kārtību, kā arī
330norādījusi, ka turpmākā informācija tiks publicēta laikrakstos
331"Jūrmalas Ziņas" un "Latvijas Vēstnesis" (sk. lietas
332materiālu 7. sēj. 18. - 28. lpp.).
333Apstrīdētā detālplānojuma IV
334sadaļā "Pārskats par detālplānojuma izstrādi" nodaļā par
335sabiedriskās apspriešanas materiāliem atrodams dokuments ar
336nosaukumu "2. posma sabiedriskās apspriešanas pārskats par
337iedzīvotāju viedokli un priekšlikumiem". Tajā ir norāde, ka
338"priekšlikumi vai iebildumi tiks ņemti vērā. Tos apkopos un
339sagatavos sabiedriskās apspriešanas pārskatā, ko pievienos
340detālplānojuma dokumentācijai un iesniegs izskatīt vietējās
341pašvaldības domē" (sk. lietas materiālu 4. sēj. 119.
342lpp.). No minētā dokumenta secināms, ka iedzīvotāju
343iesniegumos pausts negatīvs viedoklis par Apstrīdētajā
344detālplānojumā izraudzīto risinājumu. No lietas materiāliem nav
345gūstams ieskats par to, vai iedzīvotāju viedokļi ir vērtēti. Šāds
346sabiedriskās apspriešanas pārskats par iedzīvotāju viedokļiem un
347priekšlikumiem nav atzīstams par atbilstošu Noteikumu
348Nr. 883 52.4. punktam, jo ar sabiedrības viedokļa
349formālu uzklausīšanu vien ir par maz. Tas nozīmē, ka
350detālplānojumam, tāpat kā citiem teritorijas plānošanas
351dokumentiem, jāatspoguļo izraudzītā risinājuma lietderības
352apsvērumi, proti, tajā jābūt norādītiem lēmuma pieņēmēja
353apsvērumiem par to, kāpēc daži priekšlikumi ņemti vērā, bet citi
354- noraidīti. Apstrīdētajā detālplānojumā nav ietverts pamatojums
355tam, kādēļ būtu noraidāmi sabiedriskajā apspriešanā izteiktie
356viedokļi, un tādējādi nav arī likuma prasībām atbilstoša ziņojuma
357par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu
358priekšlikumiem un iebildumiem.
359Tātad, izstrādājot Apstrīdēto
360detālplānojumu, sabiedrības līdzdalība bijusi formāla, jo
361sabiedrības viedokli Jūrmalas dome ir uzklausījusi, taču nav
362vērtējusi un pamatojusi, kādēļ tas būtu noraidāms.
363Tādējādi
364Jūrmalas dome nav izpildījusi normatīvajos aktos sabiedriskajai
365apspriešanai izvirzītās prasības.
36612.4. Ne visi pārkāpumi,
367kas pieļauti, izstrādājot teritorijas plānošanas dokumentus, ir
368būtiski. Satversmes tiesa jau iepriekš norādījusi, ka būtisku
369pārkāpumu teritorijas plānošanas jomā var kvalificēt pēc
370vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, būtisks teritorijas plānošanas
371procesa pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā pieņemts
372citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu pieņemts, ja procedūra tiktu
373ievērota. Otrkārt, būtisks pārkāpums ir pieļauts tādos gadījumos,
374kad būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības piedalīties
375teritorijas plānošanas procesā. Treškārt, par būtisku pārkāpumu
376atzīstami arī citi teritorijas plānošanas principu pārkāpumi
377(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa
378sprieduma lietā Nr. 2006- 38-03
37914. punktu).
380Apstrīdētā detālplānojuma
381izstrādāšanas gaitā netika pietiekami izvērtēta nepieciešamība
382saglabāt bioloģisko daudzveidību, netika izvērtēts sabiedrības
383viedoklis par teritorijas attīstības risinājumu un arī konkrētā
384attīstības risinājuma nepieciešamība netika pamatota. Tādējādi
385nevar uzskatīt, ka Apstrīdētā detālplānojuma pieņemšana ir uz
386pienācīga izvērtējuma pamata balstīts lēmums. Proti, nevar gūt
387pārliecību par to, ka citos apstākļos izraudzītais detālplānojuma
388risinājums nebūtu mainījies.
389Līdz ar to
390Jūrmalas dome, pieņemot Apstrīdēto detālplānojumu, būtiski
391pārkāpusi teritorijas plānošanas procedūru un tas neatbilst
392Satversmes 115. pantam.
39313. Satversmes tiesa
3942009. gada 24. marta spriedumā Lietā Nr.
3952008-39-05 citastarp vērtēja Saistošo noteikumu Nr. 8
396un Saistošo noteikumu Nr. 19 tiesiskumu. Spriedumā tiesa
397atzina, ka Saistošajos noteikumos Nr. 8
398un Saistošajos noteikumos Nr. 19 plānotā (atļautā)
399izmantošana divdesmit piecām teritorijām noteikta, pieļaujot
400būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus - nenodrošinot pienācīgu
401sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā (sk.
402Satversmes tiesas 2009. gada 24. marta sprieduma lietā
403Nr. 2008-39-05 10. punktu).
404Neraugoties uz konstatētajiem
405pārkāpumiem, Satversmes tiesa atzina, ka pastāv iespēja uz
406sešpadsmit no Saistošajos noteikumos Nr. 8 ietvertajām
407divdesmit piecām teritorijām attiecināt tiesiskās paļāvības
408(stabilitātes) principu. Tiesiskās paļāvības princips tika
409attiecināts uz tām teritorijām, kuru izmantošana atbilstoši
410Saistošajos noteikumos Nr. 8 un Saistošajos noteikumos
411Nr. 19 paredzētajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai jau
412ir uzsākta. Proti, Satversmes tiesa atzina, ka atbilstoši
413Ministra noteiktajiem kritērijiem uz teritorijām, kurās jau
414atrodas ēkas vai attiecībā uz kurām ir izsniegtas būvatļaujas un
415kurās uzsākta būvniecība, vai kurām ir izstrādāts un spēkā
416stājies detālplānojums, ir iespējams attiecināt tiesiskās
417paļāvības principu, kaut arī nevar uzskatīt, ka plānotās
418(atļautās) izmantošanas maiņa notikusi atbilstoši normatīvo aktu
419prasībām.
420Satversmes tiesa spriedumā Lietā
421Nr. 2008-39-05 norādīja, ka Ministrs izvēlējies pamatotus
422kritērijus, jo Rīkojumā Nr. 2-02/299 minēto teritoriju
423īpašnieku un tiesisko valdītāju tiesību aizskārums, kas rodas,
424tad, ja Saistošo noteikumu Nr. 8 un Saistošo noteikumu
425Nr. 19 darbība attiecībā uz šīm teritorijām tiek apturēta,
426ir mazāks par sabiedrības ieguvumu tad, ja tiek nodrošināta
427tiesiskuma principa ievērošana. Izvērtējot sabiedrības ieguvumu,
428jāņem vērā iespējas attiecīgajā teritorijā atjaunot situāciju,
429kas atbilstu plānotai (atļautai) izmantošanai "dabas
430pamatnes teritorija". Ja teritorijā jau atrodas ēkas vai
431uzsākta būvniecība vai tai ir apstiprināts detālplānojums, šādas
432iespējas var būt mazākas. Savukārt tad, ja detālplānojuma
433izstrāde tikai uzsākta vai izsniegts plānošanas un arhitektūras
434uzdevums (vairākus gadus pēc Saistošo noteikumu Nr. 8 spēkā
435stāšanās), privātpersonu tiesību aizskārums objektīvi ir mazāks,
436bet iespējas attiecīgajā teritorijā atjaunot situāciju, kas
437atbilstu plānotai (atļautai) izmantošanai "dabas pamatnes
438teritorija", - lielākas nekā tad, ja detālplānojums jau
439apstiprināts un uzsākta būvniecība (sk. Satversmes tiesas
4402009. gada 24. marta sprieduma lietā
441Nr. 2008-39-05 12. punktu).
442Citastarp minētajā spriedumā
443Satversmes tiesa atzīmēja, ka, konstatējot būtiskus sabiedrības
444interešu aizskārumus, valsts institūcijām ir ne tikai tiesības,
445bet arī pienākums rīkoties un sabiedrībai nozīmīgu interešu
446pārkāpuma novēršanai būtu dodama prioritāte salīdzinājumā ar
447tiesiskās stabilitātes (paļāvības) principu (sk. Satversmes
448tiesas 2009. gada 24. marta sprieduma lietā
449Nr. 2008-39-05 13.1. punktu).
450Šajā lietā Apstrīdētais
451detālplānojums ir atzīts par prettiesisku (sk. šā
452sprieduma 12. punktu). Proti, Apstrīdētais
453detālplānojums tika izstrādāts un pieņemts, pieļaujot būtiskus
454teritorijas plānošanas procesa pārkāpumus, un tāpēc apstrīdētās
455teritorijas īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem tas nevar
456radīt tiesisko paļāvību. Līdz ar to Rīkojumā Nr.2-02/299
457ietvertais pamatojums par Saistošo noteikumu Nr. 8 un
458Saistošo noteikumu Nr. 19 neatbilstību augstāka juridiskā
459spēka tiesību normām ir attiecināms arī uz apstrīdēto
460teritoriju.
461Satversmes tiesa spriedumā Lietā
462Nr. 2008-39-05, izvērtējot, vai sabiedrisko apspriešanu Saistošo
463noteikumu Nr. 19 izstrādes procesā var uzskatīt par notikušu
464attiecībā uz Saistošajos noteikumos Nr. 8 minēto divdesmit
465piecu teritoriju plānotās (atļautās) izmantošanas maiņu,
466secināja, ka ieinteresētajai sabiedrībai netika sniegta
467pietiekama informācija un šā iemesla dēļ tai nebija iespējas
468izteikt savu viedokli par divdesmit piecu teritoriju plānotās
469(atļautās) izmantošanas maiņu (sk. Satversmes tiesas
4702009. gada 24. marta sprieduma lietā
471Nr. 2008-39-05 10. punktu). Ieinteresētajai
472sabiedrībai nebija iespējas piedalīties lēmuma pieņemšanā par
473apstrīdētās teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas maiņu
474arī iepriekš, kad tika pieņemti Saistošie noteikumi
475Nr. 8.
476Jūrmalas dome nav nodrošinājusi
477sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā, un tās
478lēmums mainīt teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu attiecībā
479uz apstrīdēto teritoriju pieņemts, pieļaujot būtisku sabiedrības
480interešu aizskārumu, proti, pārkāpjot Satversmes 1. pantā
481noteikto demokrātijas principu.
482Līdz ar to
483Saistošie noteikumi Nr. 8 un Saistošie noteikumi
484Nr. 19, ciktāl tie attiecas uz apstrīdēto teritoriju,
485neatbilst Satversmes 1. pantam.
48614. Konstatējot Saistošo
487noteikumu Nr. 8 un Saistošo noteikumu Nr. 19,
488ciktāl tie attiecas uz apstrīdēto teritoriju, neatbilstību
489Satversmes 1. pantam, nav nepieciešams vērtēt arī to
490atbilstību Satversmes 115. pantam.
49115. Saskaņā ar Satversmes
492tiesas likuma 31. panta 11. punktu tiesai ir jānosaka
493brīdis, ar kuru apstrīdētā norma (akts), šajā lietā - Saistošie
494noteikumi Nr. 8, Saistošie noteikumi Nr. 19 daļā, kas
495attiecas uz apstrīdēto teritoriju, un Apstrīdētais detālplānojums
496- , zaudē spēku.
497Satversmes tiesas likuma
49832. panta trešā daļa noteic, ka tiesību norma (akts), kuru
499Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā
500spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes
501tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav
502noteikusi citādi.
503Attiecībā uz apstrīdēto teritoriju
504neviens no Jūrmalas pilsētas teritorijas plānošanas dokumentiem,
505ar kuriem izdarīti grozījumi teritorijas plānotajā (atļautajā)
506izmantošanā, nosakot šo teritoriju par apbūvējamu, nav pieņemts,
507ievērojot normatīvos aktus, un līdz ar to tie visi pieņemti,
508pieļaujot būtiskus teritorijas plānošanas procesa pārkāpumus.
509Satversmes tiesa jau iepriekš
510secinājusi, ka teritorijas plānojuma atzīšana par spēkā neesošu
511no tā spēkā stāšanās brīža ir nepieciešama, ņemot vērā
512teritorijas plānojuma kā normatīvā akta īpašo dabu, kā arī tāpēc,
513lai netiktu legalizētas pašvaldības iespējamās nepamatotās
514darbības, kas būtu balstītas uz šo plānojumu
515(sk. Satversmes tiesas 2008. gada
51617. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007- 11-03
51728. punktu).
518Līdz ar to, nosakot brīdi, ar kuru
519Saistošie noteikumi Nr. 8 un Saistošie noteikumi Nr.19,
520ciktāl tie attiecas uz apstrīdēto teritoriju, zaudē spēku, jāņem
521vērā viens no Teritorijas plānošanas likumā noteiktajiem
522principiem, proti, pēctecības princips, kas, pašvaldības
523teritorijas plānojumu ļauj atcelt, nodrošinot to, ka attiecīgajā
524teritorijā ir spēkā kāds cits teritorijas plānojums
525(sk. Satversmes tiesas 2007. gada
52626. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03
52714.1. punktu).
528Satversmes tiesas uzdevums ir
529iespēju robežās novērst plānojuma izstrādes procesā pieļautos
530pārkāpumus. Tas iespējams vienīgi atzīstot Jūrmalas pilsētas
531teritorijas plānošanas dokumentus, ciktāl tie attiecas uz
532apstrīdēto teritoriju, par spēkā neesošiem no to spēkā stāšanās
533brīža, jo šajā lietā uz Jūrmalas teritorijas plānojuma izstrādes
534un pieņemšanas procesa neatbilstību normatīvo aktu prasībām bija
535norādījusi teritorijas plānošanas procesu uzraugošā institūcija,
536kā arī Satversmes tiesa nolēmumos Lietā Nr. 2003-16-05 un Lietā
537Nr. 2008-39-05. Ņemot vērā iepriekš minēto, Saistošie
538noteikumi Nr. 8 un Saistošie noteikumi Nr. 19, ciktāl
539tie attiecas uz apstrīdēto teritoriju, un arī Apstrīdētais
540detālplānojums zaudē spēku ar to pieņemšanas brīdi.
541Lai pēc Saistošo noteikumu Nr. 8
542un Saistošo noteikumu Nr. 19, ciktāl tie attiecas uz
543apstrīdēto teritoriju, atzīšanas par spēku zaudējušiem nerastos
544jauni Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumi, Satversmes
545tiesai jālemj par apstrīdētās teritorijas plānoto (atļauto)
546izmantošanu. Proti, Satversmes tiesa sava sprieduma nolēmumu daļā
547var atzīt, ka juridisko spēku atgūst iepriekšējais plānojums, kas
548tika aizstāts ar teritorijas plānojumu, kuru Satversmes tiesa
549atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normām
550(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra
551sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Līdz ar to
552attiecībā uz apstrīdēto teritoriju joprojām ir spēkā sākotnēji
553apstiprinātais Jūrmalas Attīstības plāns (ģenerālplāns) - Lēmums
554Nr. 893, kas noteic, ka apstrīdētās teritorijas
555plānotās (atļautās) izmantošanas veids ir dabas pamatne.
556Nolēmumu
557daļa
558Pamatojoties uz Satversmes tiesas
559likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa
560nosprieda:
5611. Atzīt Jūrmalas pilsētas
562domes 2004. gada 28. aprīļa saistošos noteikumus
563Nr. 8 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas Attīstības plānā
564(Ģenerālplānā)", ciktāl šie noteikumi attiecas uz
565teritoriju Dzintaros starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu,
566Piestātnes ielu un Krišjāņa Barona ielu, par neatbilstošiem
567Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un spēkā neesošiem no to
568pieņemšanas brīža.
5692. Atzīt Jūrmalas pilsētas
570domes 2007. gada 12. jūlija Saistošos noteikumus
571Nr. 19 "Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna)
572grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves
573noteikumu apstiprināšanu", ciktāl šie noteikumi attiecas uz
574teritoriju Dzintaros starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu,
575Piestātnes ielu un Krišjāņa Barona ielu, par neatbilstošiem
576Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un spēkā neesošiem
577no to pieņemšanas brīža.
5783. Atzīt Jūrmalas pilsētas
579domes 2007. gada 30. augusta saistošos noteikumus
580Nr. 37 "Par detālplānojuma teritorijai Dzintaros starp Meža
581prospektu, Edinburgas prospektu, Indras ielu un Krišjāņa Barona
582ielu projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un
583apbūves noteikumu apstiprināšanu" par neatbilstošiem Latvijas
584Republikas Satversmes 115. pantam un spēkā neesošiem no to
585pieņemšanas brīža.
5864. Noteikt, ka uz
587teritoriju Jūrmalā, Dzintaros, starp Meža prospektu, Edinburgas
588prospektu, Piestātnes ielu un Krišjāņa Barona ielu ir spēkā
589Jūrmalas pilsētas domes 1995. gada 27. jūlija lēmumā
590Nr. 893 "Par Jūrmalas attīstības plānu (ģenerālplānu)"
591noteiktā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana.
592Spriedums ir galīgs un
593nepārsūdzams.
594Spriedums stājas spēkā tā
595publicēšanas dienā.
596Tiesas sēdes priekšsēdētājs
597J.Jelāgins
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.