115. punktsliedz šīs intereses īstenot tikmēr, kamēr nav

liedz šīs intereses īstenot tikmēr, kamēr nav

1rūpīgi izvērtēta to īstenošanas ietekme uz vidi un līdz ar to uz

2ikvienu sabiedrības locekli, kā arī tad, ja nepieciešamība pēc

3attiecīgā risinājuma nav sociāli pamatota (sk.

4Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

5sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 13. un

613.2. punktu).

7Tādējādi tiesības dzīvot labvēlīgā

8vidē citastarp ietver indivīda (personas) kā sabiedrības locekļa

9tiesības uz to, lai ikviena publiskā persona lēmumu, kas ir

10saistīts ar vides izmantošanu, pieņemtu un īstenotu efektīvas

11vides aizsardzības (pārvaldības) sistēmas ietvaros. Attiecībā uz

12teritorijas attīstības plānošanu tas nozīmē, ka pašvaldības

13pieņemtajam attīstības risinājumam jābūt ilgtspējīgam -

14rūpīgi izvērtētam un sociāli pamatotam.

15Pašvaldība ir atbildīga par to,

16lai, tai piešķirtās rīcības brīvības robežās izstrādājot

17teritorijas plānojumus un nosakot attīstības risinājumus, tiktu

18rūpīgi izvērtēta šo risinājumu ietekme uz vidi un līdz ar to uz

19ikviena sabiedrības locekļa labklājību.

2010. Teritorijas plānošanas

21likuma 2. pants paredz, ka likumdevēja mērķis ir panākt

22tādas teritorijas plānošanas sistēmas izveidi, kura vienlaikus

23gan būtu efektīva, gan veicinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu

24attīstību valstī. Efektīvas vietējās teritorijas plānošanas

25sistēmas izveide, kas neapšaubāmi ir arī viens no Latvijas valsts

26pārvaldes mērķiem, nevar tikt īstenota, ja nav efektīvas

27kontroles par vietējās teritorijas plānošanas "rezultātu" -

28vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kā arī

29detālplānojumu. Minētās kontroles sistēmai pamatā jābūt tādai,

30kas ļauj efektīvi un savlaicīgi novērst iespējamās nepilnības jau

31teritorijas plānojuma (detālplānojuma) izstrādāšanas procesā.

32Tomēr atsevišķos gadījumos, ja minētā kontrole nav nodrošināta

33pašā teritorijas plānojuma (detālplānojuma) izstrādāšanas

34procesā, ir jābūt mehānismam, kas ļautu arī post factum

35vērsties pret normatīvajiem aktiem vai augstāka līmeņa plānojumam

36neatbilstošu teritorijas plānojumu (detālplānojumu).

37Teritorijas plānošanas likuma

387. panta trešās daļas 3. punkts expressis verbis

39paredz, ka atbildīgā ministrija izvērtē plānošanas

40reģionu, vietējo pašvaldību un republikas pilsētu teritorijas

41plānojumu atbilstību nacionālajam plānojumam un teritorijas

42plānošanas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām un ierosina

43nepieciešamās izmaiņas, ja teritorijas plānojums neatbilst šā

44likuma, citu normatīvo aktu un nacionālā plānojuma prasībām.

45Ministrs Rīkojumā Nr.2-02/299

46noteica vispārīgus kritērijus, kuri būtu jāņem vērā, lemjot par

47Jūrmalas teritorijas plānojuma tiesiskumu. Viens no minētajiem

48kritērijiem kā tiesiskās paļāvības (stabilitātes) principa

49piemērošanas priekšnoteikums paredzēja, ka ir vērtējams

50apstāklis, vai konkrētajam nekustamajam īpašumam ir izstrādāts un

51stājies spēkā detālplānojums. Taču, izvēloties šādu kritēriju,

52teritorijas plānošanas dokumenta - detālplānojuma -

53satura atbilstība normatīvo aktu prasībām netika

54vērtēta.

55Teritorijas plānošanas likumā nav

56noteikts, ka jebkādas publiskās institūcijas kompetencē būtu

57izvērtēt detālplānojumu atbilstību augstāka līmeņa plānojumam vai

58normatīvo aktu prasībām. Arī Noteikumi Nr. 883 nevienai

59valsts pārvaldes iestādei neparedz pienākumu sniegt atzinumu par

60vietējās pašvaldības pieņemtā detālplānojuma atbilstību augstāka

61līmeņa plānojumam vai normatīvo aktu prasībām.

62Uz minēto kontroli vispārīgi ir

63attiecināms tikai likuma "Par pašvaldībām" 49. pants, kā arī

64Teritorijas plānošanas likuma 7.1 pants, kas

65Ministram ļauj apturēt nelikumīgus domes (padomes) izdotos

66saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas

67plānojums vai detālplānojums, vai kādas šo noteikumu daļas.

68Līdz ar to

69valsts pārvaldēs sistēmā nav iestādes, kuras pienākums būtu

70izvērtēt detālplānojuma izstrādes un apstiprināšanas procesa

71atbilstību normatīvo aktu prasībām vai augstāka līmeņa plānojumam

72un sniegt atzinumu par to.

7311. Likuma "Par

74pašvaldībām" 14. panta otrās daļas 1. punkts paredz, ka

75pašvaldībām, lai tās izpildītu savas funkcijas, likumā noteiktajā

76kārtībā ir pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības

77programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas

78attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma

79administratīvo pārraudzību. Teritorijas plānošanas likuma

807. panta sestās daļas 3. punkts noteic, ka vietējā

81pašvaldība apstiprina vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu,

82detālplānojumus un to grozījumus kā saistošos noteikumus.

83Savukārt atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16. panta

843. punktam Satversmes tiesas kompetencē ir kontrole pār

85minētā panta pirmajā un otrajā daļā neminēto citu normatīvo aktu

86vai to daļu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām

87(aktiem). Viens no demokrātiskas valsts galvenajiem principiem ir

88varas dalīšanas princips, no kura savukārt izriet tiesu varas

89kontrole pār likumdevēja un izpildu varu. "Ārpus tiesu varas

90kontroles nevar palikt neviena no tiesību normām vai izpildvaras

91darbībām, ja tās aizskar kādas personas intereses" [Satversmes

92tiesas 1999. gada 9. jūlija spriedums lietā Nr. 04

93- 03(99)]. Līdz ar to tiesu varai kopumā un Satversmes tiesai

94kā tās sastāvdaļai jānodrošina pēc iespējas pilnīga abu pārējo

95varas atzaru kontrole (sk. Satversmes tiesas 2002. gada

9622. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu

97daļas 1. punktu).

98No vienas puses, vietējai

99pašvaldībai teritorijas plānošanas jomā normatīvie akti piešķir

100plašu rīcības brīvību, kas lielā mērā izriet no teritorijas

101plānošanas pamatprincipiem (sk. Satversmes tiesas

1022004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05

103secinājumu daļas 5. punktu). Tomēr, no

104otras puses, šīs rīcības brīvības izmantošanai nepieciešams

105efektīvs un iedarbīgs kontroles mehānisms, ar kura palīdzību

106tiktu uzraudzīts tas, kā vietējās pašvaldības ievēro, piemēram,

107normatīvo aktu prasības, teritorijas plānošanas principus vai

108augstāka līmeņa plānojuma noteikumus. Pretējā gadījumā,

109nepastāvot efektīvam kontroles (uzraudzības) mehānismam, vietējām

110pašvaldībām piešķirtā rīcības brīvība teritorijas plānošanas jomā

111var tikt izmantota patvaļīgi.

112Līdz ar to Satversmes tiesai,

113īstenojot teritorijas plānojumu tiesiskuma kontroli, ex

114officio ir pienākums nodrošināt, lai tā būtu

115efektīva.

11612. Teritorijas

117plānošana ir komplekss process, kas sastāv no teritorijas

118plānojuma izstrādāšanas un īstenošanas. Teritorijas plānošana

119tiek realizēta citastarp arī izstrādājot detālplānojumus, lai

120atbilstoši teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai

121precizētu teritorijas attīstības noteikumus. Teritorijas

122plānošanas likuma 6. panta piektā daļa izvirza prasību, ka

123detālplānojumu apstiprina pēc teritorijas plānojuma pieņemšanas

124un apstiprinātajam detālplānojumam ir jāatbilst teritorijas

125plānojumam. Līdz ar to detālplānojuma uzdevums ir kalpot par

126līdzekli teritorijas plānojumā noteikto mērķu sasniegšanai,

127proti, detālplānojums ir būtisks un nepieciešams funkcionāls

128līdzeklis vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma īstenošanai

129(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 28. novembra

130lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-16-03

1315. punktu).

132Apstrīdētā detālplānojuma izstrāde

133uzsākta ar Jūrmalas domes 2005. gada 27. oktobra lēmumu Nr. 483

134"Par detālplānojuma Dzintaros, teritorijā starp Meža prospektu,

135Edinburgas prospektu, Indras ielu un Krišjāņa Barona ielu 2002.

136gada redakcijas noraidīšanu un detālplānojuma jaunas redakcijas

137izstrādāšanu atbilstoši jaunam darba uzdevumam" (turpmāk - Lēmums

138Nr. 483). Lēmums Nr. 483 noteica, ka izmantošanas

139aprobežojumus un apbūves noteikumus attiecībā uz Saistošajos

140noteikumos Nr. 8 paredzēto apstrīdētās teritorijas

141izmantošanas veidu ""Priežu parka" rajons ar apbūvi" (P)

142detalizētāk reglamentēs Apstrīdētais detālplānojums.

143Saskaņā ar RAPLM iebildumiem un

144ieteikumu precizēt Apstrīdētā detālplānojuma darba uzdevumu

145Jūrmalas dome 2006. gada 2. februārī pieņēma lēmumu

146Nr. 78 " Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2005. gada

14727. oktobra lēmumā Nr. 483 "Par detālplānojuma Dzintaros,

148teritorijā starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu, Indras

149ielu un Krišjāņa Barona ielu 2002. gada redakcijas noraidīšanu un

150detālplānojuma jaunas redakcijas izstrādāšanu atbilstoši jaunam

151darba uzdevumam"". Jaunais darba uzdevums Apstrīdētā

152detālplānojuma izstrādāšanas pamatnosacījumus nemaina, vienīgi

153noteic, ka tas jāizstrādā saskaņā ar Noteikumiem Nr. 883.

154Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas

155apbūves noteikumiem ""Priežu parka" rajonā ar apbūvi " (P)

156primārais zemes izmantošanas veids ir "savrupmājas priežu mežā",

157bet sekundārais - "cita atļautā izmantošana". Šajās teritorijās

158ir atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi

159kā savrupmāju - viendzīvokļa māju, divu dzīvokļu māju, vasarnīcu,

160privātu mājas bērnudārzu. "Cita atļautā izmantošana" paredz

161iespēju būvēt vietējas nozīmes darījumu iestādes -

162tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektus. Saskaņā ar Apstrīdēto

163detālplānojumu šāda veida apbūve atļauta vienīgi zemesgabalā

164Dzintari 2850 (kadastra Nr. 1300 008 2850). Bez tam

165Apstrīdētā detālplānojuma apbūves noteikumos, kas uzskatāmi par

166Jūrmalas teritorijas plānojuma izņēmumiem un papildinājumiem,

167norādīts, ka minētajās teritorijās atļauta arī atpūtas iestādes

168būvniecība (sk. lietas materiālu

1694. sēj. 32. - 33. lpp.). Jūrmalas

170pilsētas būvnoteikumos noteikta teritorijas palīgizmantošana, kas

171ietver: saimniecības ēkas, individuālās garāžas, šķūņus, ziemas

172dārzus (piebūvētas vai atsevišķi novietotas ēkas ar stiklota

173karkasa nesošajām sienām, izņemot siltumnīcas), nojumes,

174apsardzes ēkas, telpas individuālā darba vajadzībām.

175Apstrīdētā teritorija ir meža

176zeme, kurā ietilpstošie zemesgabali nav apbūvēti. Apstrīdētais

177detālplānojums paredz septiņos zemesgabalos veidot apbūvi, kas

178vizuāli būtu uztverama kā "savrupmāja priežu mežā", tostarp

179paredzēta arī septiņu šķērsielu pagarinājumu izbūve. Izraudzītais

180risinājums paredz meža zemes transformāciju, kuras rezultātā

181varētu būtiski samazināsies bioloģiskā daudzveidība apstrīdētajā

182teritorijā.

18312.1. Lai izvērtētu

184Apstrīdētā detālplānojuma atbilstību augstāka juridiskā spēka

185tiesību normām, nepieciešams izvērtēt, vai tā pieņemšanas

186procedūra atbilst normatīvo aktu prasībām.

187Viens no teritorijas plānošanas

188uzdevumiem saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 4. pantu

189ir saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko

190daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu

191kvalitāti. Pašvaldības uzdevums ir radīt priekšnoteikumus vides

192kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai.

193Proti, pašvaldībai ir jāievēro teritorijas plānošanas

194daudzveidības princips, kas noteic, ka teritorijas plānojuma

195izstrādē tiek ņemta vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo

196resursu, kā arī saimnieciskās darbības daudzveidība. Šis princips

197citastarp nozīmē, ka atļautā izmantošana nosakāma tā, lai pēc

198iespējas labākā veidā, ievērojot attiecīgajā teritorijā pastāvošo

199daudzveidību, kā arī teritorijas īpatnības un specifiku, tiktu

200atklāts šīs teritorijas attīstības potenciāls

201(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

202sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 24.4. punktu).

203Tādējādi atbilstoši pienākumam

204saglabāt bioloģisko daudzveidību Jūrmalas domei, izstrādājot

205detālplānojumu un citastarp vadoties no ilgtspējīgas attīstības

206principa, bija jāizvērtē nepieciešamība saglabāt meža vides

207(ekoloģisko) vērtību.

208Apstrīdētā detālplānojuma

209izstrādes darba uzdevuma 3.7. punkts noteic, ka

210"teritorijā veicama ainavas analīze un bioloģiskā izpēte"

211(sk. lietas materiālu 4. sēj.

21245. lpp.). Biotopu izpēte zemesgabaliem veikta

2132005. gada 25. oktobrī. Apstrīdētā detālplānojuma

214teritorijas meža zemes biotopu izpētes rezultātā eksperts

215konstatēja, ka apstrīdētajā teritorijā atrodas dabiskais meža

216biotops "biokoks". Atzinumā norādīts - lai saglabātu dabas

217daudzveidību, apsaimniekojot meža zemi, ir jāsaglabā ne tikai

218dabiskie meža biotopi "biokoki", bet arī bioloģiski vecākās

219priedes (sk. lietas materiālu 4. sēj. 168. - 181.

220lpp.).

221Taču Apstrīdētā detālplānojuma

222grafiskajā daļā norādītas tikai saglabājamās priedes, kuras

223atzītas par meža biotopu "biokoks". Turklāt ne eksperta atzinumā,

224ne arī Apstrīdētajā detālplānojumā nav atzīmētas tās priedes,

225kuras būtu saglabājamas kā bioloģiski vecākās. Līdz ar to var

226secināt, ka Apstrīdētajā detālplānojumā nav paredzēta bioloģiski

227vecāko priežu saglabāšana. Bez tam Apstrīdētais detālplānojums

228paredz septiņu šķērsielu pagarinājumu izbūvi apstrīdētajā

229teritorijā, arī šo meža zemi būs nepieciešams transformēt. Tomēr

230no lietas materiāliem nav gūstams atstiprinājums tam, ka,

231izstrādājot Apstrīdēto detālplānojumu, būtu pienācīgā kārtā

232veikta bioloģiskā izpēte. Proti, nav izpētīts, vai paredzētās

233meža zemes transformācijas teritorijā, kas nepieciešama šķērsielu

234pagarinājuma izbūvei, neatrodas dabiskie meža biotopi vai citi

235aizsargājami koki.

236Līdz ar to no Apstrīdētā

237detālplānojuma nevar gūt priekšstatu par to, cik lielā mērā

238bioloģiskā daudzveidība tiks samazināta. Turklāt Apstrīdētais

239detālplānojums nesniedz objektīvi izvērtējamus datus par to, kādā

240veidā tā realizācija ietekmēs apkārtējo vidi. Proti,

241detālplānojums nesatur visu nepieciešamo informāciju par tā

242teritorijā esošo bioloģisko daudzveidību, tajā nav noteikts

243konkrēts saglabājamo un aizsargājamo vienību skaits. Lai tiktu

244izpildītas vides aizsardzības prasības, ir par maz tikai

245konstatēt faktu, ka teritorijā ir tādi dabas resursi, kurus būtu

246nepieciešams saglabāt un aizsargāt. Apstrīdētajā detālplānojumā,

247precizējot izmantošanas aprobežojumus un apbūves noteikumus

248attiecībā uz ""Priežu parka" rajonu ar apbūvi" (P), bija

249jānoteic konkrēti saglabājamie un aizsargājamie koki. Proti,

250izstrādājot detālplānojumu, tajā jāparedz vides aizsardzības

251pasākumi, kas attiecas uz bioloģisko daudzveidību.

25212.2. Attīstības plānošana

253ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības

254izstrāde. Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 6. panta

255trešās daļas 3. punktu vietējo pašvaldību teritorijas

256plānojumu izstrādē citastarp jāievēro arī vietējās pašvaldības

257politikas plānošanas dokumentos noteiktais. Lai sekmētu

258ilgtspējības principa ievērošanu, teritorijas plānošanas jomā

259pieņemtajiem lēmumiem un dokumentiem jābūt savstarpēji

260saskaņotiem. Proti, teritorijas plānojumiem jāsekmē vietējās

261pašvaldības politikas plānošanas dokumentos nosprausto attīstības

262mērķu sasniegšana.

263Jūrmalas dome Saistošo noteikumu

264Nr. 19 I sējumā noteikusi, ka līdz 2018. gadam Jūrmala

265ir "iedzīvotājiem un pilsētas viesiem draudzīga pilsēta, kuras

266attīstībā tiek ievēroti ilgtspējīgas attīstības principi".

267Turklāt Jūrmalas pilsēta kā vienu no savas sociālekonomiskās

268attīstības mērķiem izvirzījusi "dzīves kvalitātes līmeņa

269paaugstināšanu pilsētā". Lai sasniegtu izvirzītos pilsētas

270attīstības mērķus, Saistošo noteikumu Nr. 19 I sējuma nodaļā

271"Pilsētas telpiskā kompozīcija" Jūrmalas dome sev noteikusi šādu

272uzdevumu: "nodrošinās vēsturiski izveidojušās pilsētas struktūras

273saglabāšanu un neveidos jaunus dzīvojamos rajonus uz pilsētas

274zaļo teritoriju rēķina. Attīstīs pilsētas struktūru, kura

275balstītos uz vēsturiskajiem pilsētas veidošanās

276priekšnosacījumiem" (sk.: Jūrmalas teritorijas plānojums

2771995 .- 2007. Ar grozījumiem un papildinājumiem līdz

2782009. gadam I sējums 2.2., 2.4. un 6.1. punkts

279www.jurmala.lv).

280Tā kā Apstrīdētā detālplānojuma

281apbūves noteikumos, kuri uzskatāmi par Jūrmalas teritorijas

282plānojuma izņēmumiem un papildinājumiem, paredzēts, ka

283apstrīdētajā teritorijā primārais zemes izmantošanas veids ir

284savrupmāju apbūve, kas plānota meža zemē, to transformējot, šāds

285risinājums acīmredzot nevar sekmēt Jūrmalas domes definēto

286attīstības uzdevumu - neveidot jaunus dzīvojamos rajonus uz

287pilsētas zaļo teritoriju rēķina.

288Turklāt Valsts kultūras pieminekļu

289aizsardzības inspekcija 2007. gada 14. februāra

290atzinumā par Apstrīdēto detālplānojumu norāda Jūrmalas domei:

291"minēto pārveidojumu raksturs var būtiski ietekmēt individuālās

292apbūves lietotāju dzīves kvalitāti un pazemināt valsts nozīmes

293pilsētbūvniecības pieminekļa Dubultu - Majoru -

294Dzintaru - Bulduru - Lielupes vasarnīcu rajoni (aizsardzības

295numurs 6083) vērtību, kas būtu analizējamas prasības saistībā ar

296jauno Attīstības plānu un tā vadlīnijām" (sk. lietas materiālu

2974. sēj. 155. lpp.).

298No lietas materiāliem nevar gūt

299pārliecību, ka Jūrmalas dome, izvēloties un apstiprinot

300Apstrīdētā detālplānojuma risinājumu, tā sociālo nepieciešamību

301būtu pamatojusi, proti, pamatojusi, kādā veidā dzīvojamo rajonu

302paplašināšana uz pilsētas zaļo teritoriju rēķina sekmēs

303pašvaldības plānošanas dokumentos noteikto pilsētas attīstības

304mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi un paaugstinās dzīves

305kvalitāti teritorijās, kuras atrodas blakus Apstrīdētā

306detālplānojuma teritorijai.

30712.3. Detālplānojuma

308teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas risinājumu noteic ne

309vien nepieciešamība nodrošināt vides aizsardzību un kvalitāti,

310bet arī sabiedrības intereses attīstīt konkrēto teritoriju.

311Teritorijas plānošanas likumā noteiktā teritorijas plānošanas

312procesa, tostarp detālplānojuma, sabiedriskās apspriešanas

313galvenais mērķis ir nodrošināt vislabākā iespējamā lēmuma

314pieņemšanu sabiedrības interesēs un ikviena iebilduma izvērtēšanu

315un ievērošanu iespēju robežās. Šis likuma noteikums ir

316konkretizēts Noteikumos Nr. 883 un paredz pašvaldības pienākumu

317izvērtēt visus sabiedriskajā apspriešanā paustos viedokļus.

318Proti, Noteikumu Nr. 883 52.4. punkts paredz, ka

319detālplānojums ietver ziņojumu par vērā ņemtajiem un

320noraidītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un

321iebildumiem.

322Jūrmalas iedzīvotāji, tostarp

323Pieteikuma iesniedzēji, Apstrīdētā detālplānojuma sabiedriskās

324apspriešanas laikā ar iesniegumiem vērsās Jūrmalas domē, paužot

325savus iebildumus pret izstrādāto apstrīdētās teritorijas

326izmantošanas risinājumu. Jūrmalas dome, atbildot uz iesniegumiem,

327devusi vispārīgu informāciju par iesniegumos minēto priekšlikumu

328virzību, piemēram, izklāstījusi Noteikumos Nr. 883

329reglamentēto sabiedriskās apspriešanas kārtību, kā arī

330norādījusi, ka turpmākā informācija tiks publicēta laikrakstos

331"Jūrmalas Ziņas" un "Latvijas Vēstnesis" (sk. lietas

332materiālu 7. sēj. 18. - 28. lpp.).

333Apstrīdētā detālplānojuma IV

334sadaļā "Pārskats par detālplānojuma izstrādi" nodaļā par

335sabiedriskās apspriešanas materiāliem atrodams dokuments ar

336nosaukumu "2. posma sabiedriskās apspriešanas pārskats par

337iedzīvotāju viedokli un priekšlikumiem". Tajā ir norāde, ka

338"priekšlikumi vai iebildumi tiks ņemti vērā. Tos apkopos un

339sagatavos sabiedriskās apspriešanas pārskatā, ko pievienos

340detālplānojuma dokumentācijai un iesniegs izskatīt vietējās

341pašvaldības domē" (sk. lietas materiālu 4. sēj. 119.

342lpp.). No minētā dokumenta secināms, ka iedzīvotāju

343iesniegumos pausts negatīvs viedoklis par Apstrīdētajā

344detālplānojumā izraudzīto risinājumu. No lietas materiāliem nav

345gūstams ieskats par to, vai iedzīvotāju viedokļi ir vērtēti. Šāds

346sabiedriskās apspriešanas pārskats par iedzīvotāju viedokļiem un

347priekšlikumiem nav atzīstams par atbilstošu Noteikumu

348Nr. 883 52.4. punktam, jo ar sabiedrības viedokļa

349formālu uzklausīšanu vien ir par maz. Tas nozīmē, ka

350detālplānojumam, tāpat kā citiem teritorijas plānošanas

351dokumentiem, jāatspoguļo izraudzītā risinājuma lietderības

352apsvērumi, proti, tajā jābūt norādītiem lēmuma pieņēmēja

353apsvērumiem par to, kāpēc daži priekšlikumi ņemti vērā, bet citi

354- noraidīti. Apstrīdētajā detālplānojumā nav ietverts pamatojums

355tam, kādēļ būtu noraidāmi sabiedriskajā apspriešanā izteiktie

356viedokļi, un tādējādi nav arī likuma prasībām atbilstoša ziņojuma

357par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu

358priekšlikumiem un iebildumiem.

359Tātad, izstrādājot Apstrīdēto

360detālplānojumu, sabiedrības līdzdalība bijusi formāla, jo

361sabiedrības viedokli Jūrmalas dome ir uzklausījusi, taču nav

362vērtējusi un pamatojusi, kādēļ tas būtu noraidāms.

363Tādējādi

364Jūrmalas dome nav izpildījusi normatīvajos aktos sabiedriskajai

365apspriešanai izvirzītās prasības.

36612.4. Ne visi pārkāpumi,

367kas pieļauti, izstrādājot teritorijas plānošanas dokumentus, ir

368būtiski. Satversmes tiesa jau iepriekš norādījusi, ka būtisku

369pārkāpumu teritorijas plānošanas jomā var kvalificēt pēc

370vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, būtisks teritorijas plānošanas

371procesa pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā pieņemts

372citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu pieņemts, ja procedūra tiktu

373ievērota. Otrkārt, būtisks pārkāpums ir pieļauts tādos gadījumos,

374kad būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības piedalīties

375teritorijas plānošanas procesā. Treškārt, par būtisku pārkāpumu

376atzīstami arī citi teritorijas plānošanas principu pārkāpumi

377(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa

378sprieduma lietā Nr. 2006- 38-03

37914. punktu).

380Apstrīdētā detālplānojuma

381izstrādāšanas gaitā netika pietiekami izvērtēta nepieciešamība

382saglabāt bioloģisko daudzveidību, netika izvērtēts sabiedrības

383viedoklis par teritorijas attīstības risinājumu un arī konkrētā

384attīstības risinājuma nepieciešamība netika pamatota. Tādējādi

385nevar uzskatīt, ka Apstrīdētā detālplānojuma pieņemšana ir uz

386pienācīga izvērtējuma pamata balstīts lēmums. Proti, nevar gūt

387pārliecību par to, ka citos apstākļos izraudzītais detālplānojuma

388risinājums nebūtu mainījies.

389Līdz ar to

390Jūrmalas dome, pieņemot Apstrīdēto detālplānojumu, būtiski

391pārkāpusi teritorijas plānošanas procedūru un tas neatbilst

392Satversmes 115. pantam.

39313. Satversmes tiesa

3942009. gada 24. marta spriedumā Lietā Nr.

3952008-39-05 citastarp vērtēja Saistošo noteikumu Nr. 8

396un Saistošo noteikumu Nr. 19 tiesiskumu. Spriedumā tiesa

397atzina, ka Saistošajos noteikumos Nr. 8

398un Saistošajos noteikumos Nr. 19 plānotā (atļautā)

399izmantošana divdesmit piecām teritorijām noteikta, pieļaujot

400būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus - nenodrošinot pienācīgu

401sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā (sk.

402Satversmes tiesas 2009. gada 24. marta sprieduma lietā

403Nr. 2008-39-05 10. punktu).

404Neraugoties uz konstatētajiem

405pārkāpumiem, Satversmes tiesa atzina, ka pastāv iespēja uz

406sešpadsmit no Saistošajos noteikumos Nr. 8 ietvertajām

407divdesmit piecām teritorijām attiecināt tiesiskās paļāvības

408(stabilitātes) principu. Tiesiskās paļāvības princips tika

409attiecināts uz tām teritorijām, kuru izmantošana atbilstoši

410Saistošajos noteikumos Nr. 8 un Saistošajos noteikumos

411Nr. 19 paredzētajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai jau

412ir uzsākta. Proti, Satversmes tiesa atzina, ka atbilstoši

413Ministra noteiktajiem kritērijiem uz teritorijām, kurās jau

414atrodas ēkas vai attiecībā uz kurām ir izsniegtas būvatļaujas un

415kurās uzsākta būvniecība, vai kurām ir izstrādāts un spēkā

416stājies detālplānojums, ir iespējams attiecināt tiesiskās

417paļāvības principu, kaut arī nevar uzskatīt, ka plānotās

418(atļautās) izmantošanas maiņa notikusi atbilstoši normatīvo aktu

419prasībām.

420Satversmes tiesa spriedumā Lietā

421Nr. 2008-39-05 norādīja, ka Ministrs izvēlējies pamatotus

422kritērijus, jo Rīkojumā Nr. 2-02/299 minēto teritoriju

423īpašnieku un tiesisko valdītāju tiesību aizskārums, kas rodas,

424tad, ja Saistošo noteikumu Nr. 8 un Saistošo noteikumu

425Nr. 19 darbība attiecībā uz šīm teritorijām tiek apturēta,

426ir mazāks par sabiedrības ieguvumu tad, ja tiek nodrošināta

427tiesiskuma principa ievērošana. Izvērtējot sabiedrības ieguvumu,

428jāņem vērā iespējas attiecīgajā teritorijā atjaunot situāciju,

429kas atbilstu plānotai (atļautai) izmantošanai "dabas

430pamatnes teritorija". Ja teritorijā jau atrodas ēkas vai

431uzsākta būvniecība vai tai ir apstiprināts detālplānojums, šādas

432iespējas var būt mazākas. Savukārt tad, ja detālplānojuma

433izstrāde tikai uzsākta vai izsniegts plānošanas un arhitektūras

434uzdevums (vairākus gadus pēc Saistošo noteikumu Nr. 8 spēkā

435stāšanās), privātpersonu tiesību aizskārums objektīvi ir mazāks,

436bet iespējas attiecīgajā teritorijā atjaunot situāciju, kas

437atbilstu plānotai (atļautai) izmantošanai "dabas pamatnes

438teritorija", - lielākas nekā tad, ja detālplānojums jau

439apstiprināts un uzsākta būvniecība (sk. Satversmes tiesas

4402009. gada 24. marta sprieduma lietā

441Nr. 2008-39-05 12. punktu).

442Citastarp minētajā spriedumā

443Satversmes tiesa atzīmēja, ka, konstatējot būtiskus sabiedrības

444interešu aizskārumus, valsts institūcijām ir ne tikai tiesības,

445bet arī pienākums rīkoties un sabiedrībai nozīmīgu interešu

446pārkāpuma novēršanai būtu dodama prioritāte salīdzinājumā ar

447tiesiskās stabilitātes (paļāvības) principu (sk. Satversmes

448tiesas 2009. gada 24. marta sprieduma lietā

449Nr. 2008-39-05 13.1. punktu).

450Šajā lietā Apstrīdētais

451detālplānojums ir atzīts par prettiesisku (sk. šā

452sprieduma 12. punktu). Proti, Apstrīdētais

453detālplānojums tika izstrādāts un pieņemts, pieļaujot būtiskus

454teritorijas plānošanas procesa pārkāpumus, un tāpēc apstrīdētās

455teritorijas īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem tas nevar

456radīt tiesisko paļāvību. Līdz ar to Rīkojumā Nr.2-02/299

457ietvertais pamatojums par Saistošo noteikumu Nr. 8 un

458Saistošo noteikumu Nr. 19 neatbilstību augstāka juridiskā

459spēka tiesību normām ir attiecināms arī uz apstrīdēto

460teritoriju.

461Satversmes tiesa spriedumā Lietā

462Nr. 2008-39-05, izvērtējot, vai sabiedrisko apspriešanu Saistošo

463noteikumu Nr. 19 izstrādes procesā var uzskatīt par notikušu

464attiecībā uz Saistošajos noteikumos Nr. 8 minēto divdesmit

465piecu teritoriju plānotās (atļautās) izmantošanas maiņu,

466secināja, ka ieinteresētajai sabiedrībai netika sniegta

467pietiekama informācija un šā iemesla dēļ tai nebija iespējas

468izteikt savu viedokli par divdesmit piecu teritoriju plānotās

469(atļautās) izmantošanas maiņu (sk. Satversmes tiesas

4702009. gada 24. marta sprieduma lietā

471Nr. 2008-39-05 10. punktu). Ieinteresētajai

472sabiedrībai nebija iespējas piedalīties lēmuma pieņemšanā par

473apstrīdētās teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas maiņu

474arī iepriekš, kad tika pieņemti Saistošie noteikumi

475Nr. 8.

476Jūrmalas dome nav nodrošinājusi

477sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā, un tās

478lēmums mainīt teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu attiecībā

479uz apstrīdēto teritoriju pieņemts, pieļaujot būtisku sabiedrības

480interešu aizskārumu, proti, pārkāpjot Satversmes 1. pantā

481noteikto demokrātijas principu.

482Līdz ar to

483Saistošie noteikumi Nr. 8 un Saistošie noteikumi

484Nr. 19, ciktāl tie attiecas uz apstrīdēto teritoriju,

485neatbilst Satversmes 1. pantam.

48614. Konstatējot Saistošo

487noteikumu Nr. 8 un Saistošo noteikumu Nr. 19,

488ciktāl tie attiecas uz apstrīdēto teritoriju, neatbilstību

489Satversmes 1. pantam, nav nepieciešams vērtēt arī to

490atbilstību Satversmes 115. pantam.

49115. Saskaņā ar Satversmes

492tiesas likuma 31. panta 11. punktu tiesai ir jānosaka

493brīdis, ar kuru apstrīdētā norma (akts), šajā lietā - Saistošie

494noteikumi Nr. 8, Saistošie noteikumi Nr. 19 daļā, kas

495attiecas uz apstrīdēto teritoriju, un Apstrīdētais detālplānojums

496- , zaudē spēku.

497Satversmes tiesas likuma

49832. panta trešā daļa noteic, ka tiesību norma (akts), kuru

499Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā

500spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes

501tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav

502noteikusi citādi.

503Attiecībā uz apstrīdēto teritoriju

504neviens no Jūrmalas pilsētas teritorijas plānošanas dokumentiem,

505ar kuriem izdarīti grozījumi teritorijas plānotajā (atļautajā)

506izmantošanā, nosakot šo teritoriju par apbūvējamu, nav pieņemts,

507ievērojot normatīvos aktus, un līdz ar to tie visi pieņemti,

508pieļaujot būtiskus teritorijas plānošanas procesa pārkāpumus.

509Satversmes tiesa jau iepriekš

510secinājusi, ka teritorijas plānojuma atzīšana par spēkā neesošu

511no tā spēkā stāšanās brīža ir nepieciešama, ņemot vērā

512teritorijas plānojuma kā normatīvā akta īpašo dabu, kā arī tāpēc,

513lai netiktu legalizētas pašvaldības iespējamās nepamatotās

514darbības, kas būtu balstītas uz šo plānojumu

515(sk. Satversmes tiesas 2008. gada

51617. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007- 11-03

51728. punktu).

518Līdz ar to, nosakot brīdi, ar kuru

519Saistošie noteikumi Nr. 8 un Saistošie noteikumi Nr.19,

520ciktāl tie attiecas uz apstrīdēto teritoriju, zaudē spēku, jāņem

521vērā viens no Teritorijas plānošanas likumā noteiktajiem

522principiem, proti, pēctecības princips, kas, pašvaldības

523teritorijas plānojumu ļauj atcelt, nodrošinot to, ka attiecīgajā

524teritorijā ir spēkā kāds cits teritorijas plānojums

525(sk. Satversmes tiesas 2007. gada

52626. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03

52714.1. punktu).

528Satversmes tiesas uzdevums ir

529iespēju robežās novērst plānojuma izstrādes procesā pieļautos

530pārkāpumus. Tas iespējams vienīgi atzīstot Jūrmalas pilsētas

531teritorijas plānošanas dokumentus, ciktāl tie attiecas uz

532apstrīdēto teritoriju, par spēkā neesošiem no to spēkā stāšanās

533brīža, jo šajā lietā uz Jūrmalas teritorijas plānojuma izstrādes

534un pieņemšanas procesa neatbilstību normatīvo aktu prasībām bija

535norādījusi teritorijas plānošanas procesu uzraugošā institūcija,

536kā arī Satversmes tiesa nolēmumos Lietā Nr. 2003-16-05 un Lietā

537Nr. 2008-39-05. Ņemot vērā iepriekš minēto, Saistošie

538noteikumi Nr. 8 un Saistošie noteikumi Nr. 19, ciktāl

539tie attiecas uz apstrīdēto teritoriju, un arī Apstrīdētais

540detālplānojums zaudē spēku ar to pieņemšanas brīdi.

541Lai pēc Saistošo noteikumu Nr. 8

542un Saistošo noteikumu Nr. 19, ciktāl tie attiecas uz

543apstrīdēto teritoriju, atzīšanas par spēku zaudējušiem nerastos

544jauni Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumi, Satversmes

545tiesai jālemj par apstrīdētās teritorijas plānoto (atļauto)

546izmantošanu. Proti, Satversmes tiesa sava sprieduma nolēmumu daļā

547var atzīt, ka juridisko spēku atgūst iepriekšējais plānojums, kas

548tika aizstāts ar teritorijas plānojumu, kuru Satversmes tiesa

549atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normām

550(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra

551sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Līdz ar to

552attiecībā uz apstrīdēto teritoriju joprojām ir spēkā sākotnēji

553apstiprinātais Jūrmalas Attīstības plāns (ģenerālplāns) - Lēmums

554Nr. 893, kas noteic, ka apstrīdētās teritorijas

555plānotās (atļautās) izmantošanas veids ir dabas pamatne.

556Nolēmumu

557daļa

558Pamatojoties uz Satversmes tiesas

559likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

560nosprieda:

5611. Atzīt Jūrmalas pilsētas

562domes 2004. gada 28. aprīļa saistošos noteikumus

563Nr. 8 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas Attīstības plānā

564(Ģenerālplānā)", ciktāl šie noteikumi attiecas uz

565teritoriju Dzintaros starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu,

566Piestātnes ielu un Krišjāņa Barona ielu, par neatbilstošiem

567Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un spēkā neesošiem no to

568pieņemšanas brīža.

5692. Atzīt Jūrmalas pilsētas

570domes 2007. gada 12. jūlija Saistošos noteikumus

571Nr. 19 "Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna)

572grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves

573noteikumu apstiprināšanu", ciktāl šie noteikumi attiecas uz

574teritoriju Dzintaros starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu,

575Piestātnes ielu un Krišjāņa Barona ielu, par neatbilstošiem

576Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un spēkā neesošiem

577no to pieņemšanas brīža.

5783. Atzīt Jūrmalas pilsētas

579domes 2007. gada 30. augusta saistošos noteikumus

580Nr. 37 "Par detālplānojuma teritorijai Dzintaros starp Meža

581prospektu, Edinburgas prospektu, Indras ielu un Krišjāņa Barona

582ielu projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un

583apbūves noteikumu apstiprināšanu" par neatbilstošiem Latvijas

584Republikas Satversmes 115. pantam un spēkā neesošiem no to

585pieņemšanas brīža.

5864. Noteikt, ka uz

587teritoriju Jūrmalā, Dzintaros, starp Meža prospektu, Edinburgas

588prospektu, Piestātnes ielu un Krišjāņa Barona ielu ir spēkā

589Jūrmalas pilsētas domes 1995. gada 27. jūlija lēmumā

590Nr. 893 "Par Jūrmalas attīstības plānu (ģenerālplānu)"

591noteiktā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana.

592Spriedums ir galīgs un

593nepārsūdzams.

594Spriedums stājas spēkā tā

595publicēšanas dienā.

596Tiesas sēdes priekšsēdētājs

597J.Jelāgins