2442. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Veicot būvniecību un zemes vienību robežu korekcijas pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās maksimāli saglabā kultūrvēsturisko vidi:
2442.1. vēsturiski nozīmīgo plānojuma sistēmu, ko veido ielu un laukumu tīkls, kvartālu struktūra;
2442.2. apbūves mērogu, ko nosaka būvapjomu proporciju sistēma: kvartāla vidējais apbūves blīvums, zemes vienību frontes garumi, attālumi starp ēkām, vidējie ēku augstumi;
2442.3. apbūves raksturu, ko nosaka konkrētam apbūves fragmentam raksturīgu autentisku apbūves raksturlielumu kopums: apbūves blīvums, apbūves augstums un stāvu skaits, fasādes frontes garums un attālums starp ēkām, ēku apjomu proporcijas, jumtu ģeometrija, fasāžu ritms un dominējošie jeb raksturīgie apdares materiāli;
2442.4. raksturīgo ainavisko vidi, ko veido reljefs, dabas elementi, apstādījumi un labiekārtojums;
2442.5. labiekārtojuma elementus, mazās arhitektūras formas (vides raksturam atbilstoši žogi, vārti, celiņi, kāpnes, atbalsta sienas, baseini, strūklakas, lapenes un citi ārtelpas elementi).