10. pants

Pieaicinātā persona - Dr. iur. Aivars

Lošmanis -, vērtējot Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz

procentu saņemšanu, secina, ka Pieteikumu iesniedzējiem

atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ir šādas tiesības, jo noslēgtie

līgumi esot atzīstami par spēkā esošiem.

A. Lošmanis norāda, ka procentu kā atlīdzības par sveša

kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu galvenā

funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci,

kas ietver pieņēmumu, ka kapitāls parasti nes augļus.

A. Lošmanis piekrīt Saeimas atbildes rakstā paustajam

viedoklim, ka noslēgtos Termiņdepozīta līgumus pēc būtības var

kvalificēt kā aizdevuma līgumus, tomēr nepiekrīt tam, ka T.

Karginai vairs nav īpašuma tiesību uz nodotajiem naudas

līdzekļiem. Tāpat prasījums atdot aizdoto pamatsummu neesot

uzskatāms par tādu prasījumu, kas būtu saistīts ar kreditora

personu Civillikuma 1799. panta izpratnē. Likums neaizliedzot

cedēt šādu naudas prasījumu citai personai. Tāds aizliegums

neesot konstatējams arī Termiņdepozīta līgumā.

A. Lošmanis norāda, ka apstrīdētajā normā noteiktais

aizliegums aprēķināt, izmaksāt un uzkrāt procentus ir uzskatāms

par īpašuma tiesību ierobežojumu Satversmes 105. panta tvērumā.

Pieteikumu iesniedzēji esot ieguvuši prasījumus par procentu

izmaksu, kuru ekonomiskā vērtība un apmierināšanas kārtība esot

skaidri un nepārprotami noteikta līgumos. Procenti esot uzskatāmi

nevis par nākotnes ienākumiem vai izredzēm, bet gan par

pastāvošām, ar civiltiesisku darījumu nodibinātām prasījuma

tiesībām, kuru realizāciju liedzot apstrīdētā norma.

Procentu maksājumi valsts atbalsta sniegšanas laikā nevarot

tikt izmaksāti, jo apstrīdētajā normā ietverts nepārprotams

aizliegums šajā laikā procentus ne tikai izmaksāt, bet arī

aprēķināt un uzkrāt. Tādējādi Saeimas atbildes rakstā paustais

apgalvojums, ka pēc valsts atbalsta sniegšanas beigām Pieteikumu

iesniedzēju rīcībā esot tiesiski līdzekļi nesaņemto procentu

atgūšanai, nonākot tiešā pretrunā ar apstrīdētajā normā

noteikto.