4. pants

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

piekrīt Saeimas atbildes rakstā paustajam viedoklim par

apstrīdētās normas saturu un interpretāciju un uzskata, ka

apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam.

Finanšu ministrija norāda, ka tās 2014. gada 16. jūnija

priekšlikums papildināt likumprojektu "Komercdarbības

kontroles atbalsta likums" ar apstrīdēto normu tika

izstrādāts, pamatojoties uz vairākiem dokumentiem, tostarp

Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) paziņojumiem, un ka priekšlikuma

izstrādes laikā vērtēta apstrīdētās normas atbilstība Satversmei,

kā arī ņemti vērā Tieslietu ministrijas izteiktie iebildumi,

proti, nepieciešamība papildus izvērtēt arī apstrīdētās normas

samērīgumu.

4.1. Finanšu ministrija citastarp norāda, ka

apstrīdētajai normai līdzīgs regulējums pastāv Slovēnijas

Republikā. Tas esot ieviests tādēļ, lai, ievērojot ES noteikto

valsts atbalsta regulējumu, būtu iespējams īstenot banku sistēmas

stabilitātes stiprināšanas pasākumus, tostarp banku sektora

reorganizācijas pasākumus, kuri veicami, izmantojot valsts

resursus.

Pēc Finanšu ministrijas ieskata, apstrīdētā norma atbilst ES

tiesību regulējumam valsts atbalsta jomā. Apstrīdētajā normā

ietvertais regulējums izrietot tieši no ES izdotajām vadlīnijām

un pamatnostādnēm, kas ir par pamatu valsts atbalsta atzīšanai

par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2012. gadā EK esot aizsākusi valsts atbalsta regulējuma

modernizācijas procesu, un šajā jomā pieņemti vairāki tiesību

akti. Tostarp 2014. gadā pieņemts EK paziņojums

"Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu

nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai" (2014/c

249/01) (turpmāk - Pamatnostādnes par valsts atbalstu).

4.2. Finanšu ministrija norāda, ka komercsabiedrības

akcionāriem un investoriem jāpiedalās sabiedrības

restrukturizācijā, ņemot vērā to, ka tieši viņi saņēmuši

vislielāko labumu tad, kad sabiedrība strādāja labi. Sloga

sadales princips nodrošinot to, ka grūtībās nonākušai

komercsabiedrībai pirms valsts atbalsta saņemšanas radušos

zaudējumu segšanā piedalās arī tās akcionāri un investori.

Sloga sadales princips esot obligāti ievērojams visos

gadījumos, kad valsts plāno sniegt atbalstu grūtībās nonākušiem

uzņēmumiem, tai skaitā bankām. Tomēr katrai valstij esot rīcības

brīvība izvēlēties piemērotāko veidu, kā to nodrošināt.

Apstrīdētās normas pieņemšana esot uzskatāma par piemērotāko

veidu, kā nodrošināt sloga sadales prasību ievērošanu

Latvijā.