9. pants

Lai izvērtētu apstrīdēto

normu atbilstību Satversmes 105. pantam, visupirms

jānoskaidro, vai tās ierobežoja Satversmes 105. pantā

noteiktās tiesības.

Apstrīdētās normas aizliedza

akcionāriem pašiem noteikt kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par

grozījumu izdarīšanu statūtos, pamatkapitāla izmaiņām,

konvertējamo obligāciju emisiju, sabiedrības reorganizāciju,

koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, sabiedrības

iekļaušanu, piekrišanu iekļaušanai un darbības izbeigšanu vai

turpināšanu. Apstrīdētās normas noteica, ka šādus lēmumus var

pieņemt, ja par tiem nodotas ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no

klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsīm, statūtos neparedzot

tiesības noteikt lielāku nepieciešamo balsu skaitu šādu lēmumu

pieņemšanai.

Akciju piederība fiziskajai vai

juridiskajai personai, kā tas atzīts ECT praksē, rada tiesības uz

īpašumu, un tikai akcionāram ir tiesības lemt par Komerclikuma

284. panta otrajā daļā minētajiem jautājumiem un pieņemt lēmumus

tajos. Šā panta otrajā daļā minētie lēmumi tieši attiecas uz

sabiedrības aktīviem, bet likumdevējs šo lēmumu pieņemšanai bija

noteicis imperatīvu kārtību. Kaut arī šie lēmumi ir būtiski, jo

var ietekmēt ikviena akcionāra īpašuma tiesību apjomu, akcionāri

paši nevarēja brīvi noteikt šo lēmumu pieņemšanas kārtību.

Līdz ar to

apstrīdētās normas ierobežoja Satversmes 105. pantā noteiktās

tiesības uz īpašumu.