10. pants

1Auflage, München: Verlag C.H. Beck, 2002, Rn. 270,

2367).

3Pieteikuma iesniedzēja nav

4apstrīdējusi regulējumu, kas nosaka svarīgu lēmumu pieņemšanai

5nepieciešamo kvalificēto balsu vairākumu, bet gan likumā ietverto

6aizliegumu šādu lēmumu pieņemšanai statūtos noteikt lielāku

7nepieciešamo balsu skaitu, nekā tas paredzēts likumā. Tādēļ

8Satversmes tiesai nav pamata šajā lietā vērtēt Komerclikumā

9ietverto regulējumu, ciktāl tas paredz minimālo lēmuma

10pieņemšanai nepieciešamo balsu skaitu.

11Saeima atbildes rakstā ir

12norādījusi, ka, ietverot likumā šādu aizliegumu, tiekot

13līdzsvarotas dažādu personu intereses, jo, ievērojot akcionāru

14lielo skaitu un relatīvi biežo maiņu, sabiedrības pastāvēšanas un

15funkcionēšanas nodrošināšanai esot nepieciešams daudzu jautājumu

16imperatīvs regulējums.

17Satversmes tiesa piekrīt

18viedoklim, ka apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums statūtos

19noteikt lielāku nepieciešamo balsu skaitu svarīgu lēmumu

20pieņemšanai ir jāvērtē saistībā ar citām Komerclikuma normām,

21proti, ar 275. pantu. Komerclikuma pieņemšanas brīdī tas noteica,

22ka akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt šādus lēmumus neatkarīgi

23no tajā pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla, un statūtos nebija

24iespējams noteikt akcionāru sapulces kvorumu. Abas normas - gan

25Komerclikuma 275. pants, gan 284. panta otrā daļa - bija

26vērstas uz mērķi nepieļaut to, ka svarīgu lēmumu pieņemšanu bloķē

27akcionāru mazākums, nobalsojot pret vairākuma atbalstītām

28izmaiņām vai neierodoties uz sapulci (sk. A. Lošmaņa viedokli

29lietas materiālu 178. lpp.).

30Juridiskajā literatūrā arī

31izteikts viedoklis, ka akcionāru mazākuma aizsardzība nedrīkst

32kļūt par mazākuma diktātu, kā rezultātā tiktu pārkāptas vairākuma

33tiesības [sk.: Strupišs A. Komerclikuma komentārs. Jurista

34Vārds, 2000, Nr. 32(185), 4. lpp.]. Tāpat citās valstīs ir

35atzīts, ka nepieciešams aizsargāt akcionāru mazākuma intereses,

36taču vienlaikus nodrošinot arī pietiekamu vairākuma aizsardzību

37(sk., piemēram: Vutt A., Vutt M. Defending the Rights of

38Minority Shareholders in Estonia. Juridica International 1999,

39pp. 160-161).

40Eiropas Savienības tiesību aktos

41ir nostiprināts princips, ka jānodrošina vienlīdzīga akcionāru

42aizsardzība. Tā Padomes 1976. gada 13. decembra otrās direktīvas

4377/91/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt

44nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to

45kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no

46sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu

47sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses, 42.

48pants nosaka: "Lai ieviestu šo direktīvu, dalībvalstu tiesību

49aktos jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret vienāda statusa

50akcionāriem." Minētais princips ir atzīts vairāku Kopienas

51dalībvalstu tiesību sistēmās (sk.: Ģenerāladvokātes

52Vericas Trstenjakas [Verica Trstenjak] secinājumi, sniegti

532008. gada 4. septembrī lietā C-338/06 "Eiropas Kopienu Komisija

54pret Spānijas Karalisti").

55Līdz ar to ierobežojuma mērķis ir

56līdzsvarot akcionāru intereses un aizsargāt akcionāru tiesības,

57kas citastarp ietver arī personas tiesības uz īpašumu.

58Tātad

59apstrīdētās normas ir vērstas uz leģitīma mērķa aizsardzību -

60citu personu tiesību aizsardzību.

6110.3. Izvērtējot

62ierobežojuma samērību, Satversmes tiesai ir jānoskaidro vairāki

63jautājumi. Pirmkārt, vai likumdevēja izraudzītais līdzeklis ir

64piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Otrkārt, vai nav citu,

65mazāk ierobežojošu līdzekļu šā mērķa sasniegšanai. Treškārt, vai

66sabiedrības ieguvums ir lielāks par indivīda tiesībām un

67likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu. Ja tiek atzīts, ka

68tiesību norma neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tad tā

69neatbilst samērīguma principam un ir prettiesiska (sk.

70Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā Nr.

712001-12-01 secinājumu daļas 3.1. punktu un 2008. gada 22.

72novembra sprieduma lietā Nr. 2008-07-01 11. punktu).

73Saeima ar 2002. gada 14. februāra

74likumu izdarīja grozījumus Komerclikuma 275. pantā, paredzot

75iespēju statūtos noteikt minimālo sapulcē pārstāvēto

76pamatkapitālu jeb kvorumu. Savukārt likuma 284. panta otrajā daļā

77grozījumi netika izdarīti. Šādā situācijā statūtos bija iespējams

78paredzēt, ka attiecīgos svarīgos lēmumus var pieņemt tikai tad,

79ja sapulcē, piemēram, ir pārstāvēti 90 procenti vai pat 100

80procenti akcionāru. Tas ļāva statūtos noteikt tādu regulējumu,

81lai bloķētu lēmumu pieņemšanu. Tādējādi apstrīdētajās normās

82ietvertais regulējums nevarētu novērst lēmumu pieņemšanas

83bloķēšanu un ar izraudzīto līdzekli nebūtu iespējams nodrošināt

84sabiedrības spēju darboties (sk. A. Lošmaņa viedokli lietas

85materiālu 178. lpp. ).

86Līdz ar to

87apstrīdētajās normās ietvertais līdzeklis nav piemērots leģitīmā

88mērķa sasniegšanai.