Par konceptuālo ziņojumu "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas"

ietver arī preses brīvību un pie informācijas

1izplatīšanas un uzskatu paušanas veidiem pieder gan plašsaziņas

2līdzekļi, tādi kā radio un televīzija, gan prese.5

3Latvijas tiesu praksē uzsvērts, ka "tiesību uz informāciju

4īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts

5pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Turklāt informācijas

6saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu

7īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to

8(vai ņemot to vērā) savu viedokli".6

9No minētā izriet, ka Satversmes 100.pants prasa nodrošināt

10personu iespējas iegūt informāciju par sabiedrībai aktuāliem un

11nozīmīgiem jautājumiem. Valsts loma šo tiesību nodrošināšanā

12nevar būt pasīva. Demokrātiskas valsts sabiedrībai nepieciešama

13sava demokrātiskā diskursa telpa, kurā notiek publiska spriešana

14par publiskām lietām. Būtiska šīs demokrātiskā diskursa telpas

15sastāvdaļa ir plašsaziņas līdzekļi, kuri, no vienas puses, novada

16dažādu avotu radītu informāciju, idejas, viedokļus līdz

17pilsoņiem, un, no otras puses, arī paši rada šādu informāciju,

18idejas un viedokļus.7

19Minētā mērķa sasniegšanas neatņemams elements ir mediju

20daudzveidība, kuras nodrošināšanā aktīva loma ir arī valstij. Uz

21to norādījusi arī Augstākā tiesa savā 2017.gada 13.februāra

22lēmumā lietā Nr.SKA-613/2017. Šajā nolēmumā Augstākā tiesa

23norādīja, ka piemēram, Eiropas Padomes Ministru Komitejas

242007.gada 31.janvāra rekomendācijā CM/Rec(2007)2 par plašsaziņas

25līdzekļu plurālismu un to satura dažādību (On media pluralism

26and diversity of media content) Eiropas Padome ir

27rekomendējusi dalībvalstīm nodrošināt sabiedrību ar pēc iespējas

28plašāku plašsaziņas līdzekļu klāstu, gan publisku, gan privātu.

29Valstīm ir pienākums iejaukties un veikt īpašus pasākumus,

30tostarp finansiāla atbalsta veidā, ja vispārīgie konkurences

31likumi mediju sektorā pietiekami nenodrošina ideju un viedokļu

32paušanas dažādību.8 Tāpat Augstākā tiesa atsaukusies

33uz ECT nolēmumiem, kuros aplūkots vārda brīvības jautājums un

34vērsusi uzmanību uz to, lai monopola (jo īpaši publiskās varas

35monopola) gadījumā valsts rūpētos par to, ka tiek nodrošināta

36viedokļu daudzveidība.9 Tas ir izdarāms, pēc iespējas

37veicinot un atbalstot dažādu un pēc iespējas plašāku plašsaziņas

38līdzekļu klāstu.

39Mediju daudzveidība kā viens no mediju politikas

40pamatprincipiem ir iekļauts arī Mediju politikas

41pamatnostādnēs.10 Ir skaidrots, ka mediju daudzveidību

42raksturo dažādi formāti, žanri, autori, avoti, aptvertās tēmas,

43viedokļi, valodas un sabiedrības grupas. Medijos reprezentētie

44viedokļi ir daudzveidīgi pēc būtības, ne tikai polāri. Mediju

45daudzveidība sekmē kvalitatīva satura dažādību, viedokļu

46plurālismu, ģeogrāfisku un sociālu pieejamību, veicina vārda un

47izteiksmes brīvību, daudzpusīgu diskusiju un debašu telpu

48demokrātiskā sabiedrībā. Mediju vides ekonomiskā vitalitāte ir

49pamatā tam, lai nodrošinātu veiksmīgu mediju uzņēmējdarbības

50iespēju un tādējādi - saglabātu un attīstītu mediju

51daudzveidību.11 Norādītais skaidrojums atbilst no

52Satversmes 100.pantā izrietošajiem valsts pienākumiem.

53Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, lai noskaidrotu Satversmes

54100.pantā garantēto pamattiesību saturu, jāņem vērā Latvijas

55starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā.12 Valsts

56pozitīvais pienākums nodrošināt mediju daudzveidību ir atzīts

57starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos un praksē.

58Starptautiskā līmenī mediju daudzveidību aizsargā UNESCO

59Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un

60veicināšanu, kas Latvijai ir saistoša no 2007.gada 24.maija.

61Konvencijas mērķis ir ietverts tās Preambulā, norādot, ka domas,

62vārda un informācijas brīvība, kā arī informācijas nesēju

63daudzveidība ļauj sabiedrībā plaukt kultūras izpausmēm,bet šo

64mērķi ir iespējams piepildīt uz konvencijas 6.panta pirmās daļas

65un otrās daļas h.punkta pamata, kuros noteikts, ka šīs

66konvencijas pusēm, lai aizsargātu un veicinātu kultūras

67daudzveidību, ir pieļaujams veikt tādas darbības, kuru skaitā ir

68arī informācijas nesēju daudzveidības, tostarp attīstot

69sabiedrisko raidorganizāciju pakalpojumus,

70vecināšana.13

71UNESCO tāpat ir publicējusi rekomendācijas, kas it īpaši

72attiecās uz reģionālā līmeņa mediju aizsardzību, norādot, ka

73valstīm ir pozitīvs pienākums iedrošināt un radīt labvēlīgus

74apstākļus to eksistencei.14 Mediju daudzveidība ietver

75ne tikai dažādību informācijā, kas ir pieejama, bet arī

76informācijas avotus jeb mediju veidus. Tātad, mediju

77daudzveidības nodrošināšana, ietver arī informācijas avotu jeb

78mediju veidu aizsargāšanu.15

79Kontekstā ar tiesībām uz vārda brīvību arī ECT ir vairākkārt

80uzsvērusi preses un plašsaziņas līdzekļu īpašo

81"sargsuņa" lomu demokrātiskā sabiedrībā, nodrošinot

82sabiedrību ar informāciju par sabiedrībai aktuāliem un nozīmīgiem

83jautājumiem.16 Nav šaubu, ka Eiropas Cilvēktiesību un

84pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants ietver ne tikai

85valsts negatīvos pienākumus (tostarp, cenzūras aizliegumu), bet

86arī pozitīvos pienākumus, tomēr pozitīvo pienākumu apjoms nav

87nepārprotami skaidrs.17 No ECT prakses var izdarīt

88secinājumu, ka tiesības saņemt informāciju neļauj valstij

89ierobežot personai saņemt informāciju, ko citi ir gatavi sniegt,

90taču šis pienākums nesniedzas tik tālu, ka valstij pašai būtu

91pienākums izplatīt attiecīgu informāciju.18 Savukārt

92Eiropas Padomes Ministru Komitejas 2007.gada 31.janvāra

93rekomendācijā CM/Rec(2007)2 ir rekomendēts dalībvalstīm

94nodrošināt sabiedrību ar pēc iespējas plašāku plašsaziņas

95līdzekļu klāstu, kā arī iejaukties un veikt īpašus pasākumus,

96tostarp finansiāla atbalsta veidā, ja vispārīgie konkurences

97likumi mediju sektorā pietiekami nenodrošina ideju un viedokļu

98paušanas dažādību.

99Arī ES līmenī mediju daudzveidība tiek īpaši aizsargāta. ES

100Pamattiesību hartas 11.panta otrā daļa nosaka, ka vārda un

101informācijas brīvības kontekstā tiek ievērota plašsaziņas

102līdzekļu brīvība un plurālisms. Ir izdoti dažādi ziņojumi ar

103rekomendācijām un priekšlikumi, kā dalībvalstīm vajadzētu īstenot

104un aizsargāt mediju plurālismu. Tā, piemēram, Eiropas Parlamenta

105rezolūcijas priekšlikumā par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un

106brīvību ES (2017/2209(INI)) norādīts, ka ES līmenī tās pilsoņiem

107ir pozitīvā brīvība uz informācijas pieejamību, kvalitāti un

108piekļuvi tai, bet dalībvalstīm ir šīs brīvības jāīsteno ar

109pozitīvajām darbībām. It īpaši būtiska, kontekstā ar demokrātiju,

110ir informācijas pieejamība un dažādība. Ikvienam cilvēkam ir

111tiesības iegūt informāciju, piedalīties debatēs un viedokļu

112apmaiņā. Tā kā informācija tiek iegūta tieši no medijiem, ir

113būtiski, lai šie mediji būtu daudzpusēji, kā arī spētu aptvert

114dažādus viedokļus.19

115Ņemot vērā mediju daudzveidības nozīmīgumu, ES dalībvalstīm ir

116atļauts sniegt valsts atbalstu medijiem. Valsts atbalsta

117atbilstību ES tiesību normām kontrolē EK, kuras pieņemto lēmumu

118skaitā redzama piekrišana valsts atbalstam medijiem, tostarp

119drukātajiem medijiem.20 EK it īpaši ir paudusi

120atbalstu tādām valsts darbībām, kas sekmē drukāto mediju

121pieejamību, norādot, ka šādi tiek īstenoti mediju daudzveidības

122un informācijas pieejamības kā pozitīvo brīvību

123ievērošana.21

124Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka gan no Satversmes

125100.panta, gan Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību

126jomā izriet valsts pozitīvais pienākums veikt aktīvas darbības,

127lai veicinātu mediju daudzveidību un tādējādi nodrošinātu, ka

128personām ir iespējas iegūt pēc iespējas plašu un daudzveidīgu

129informāciju par sabiedrībai aktuāliem un nozīmīgiem

130jautājumiem.

1312.1.2. Drukāto

132mediju nozīme demokrātiskā sabiedrībā

133Drukātie mediji ir viena no mediju un kultūras formām,

134kas raksturo mediju daudzveidību. Tādējādi Ziņojuma 2.1.1.sadaļā

135aplūkotais pienākums veicināt mediju daudzveidību ir attiecināms

136arī uz drukātajiem medijiem kā vienu no daudzveidības elementiem.

137Vienlaikus ir jāuzsver, ka drukātajiem medijiem demokrātiskā

138sabiedrībā joprojām ir īpaša loma, kura tiks sīkāk aplūkota šajā

139sadaļā.

140EK, skatot valsts atbalsta procedūras, ir atzinusi, ka, lai

141gan preses nozarē notiek straujas pārmaiņas, drukātā prese

142joprojām ieņem svarīgu lomu ziņu apkopšanā un sabiedriskās domas

143veidošanā.22 ES līmenī, statistika liecina, ka

144drukātos medijus vismaz reizi nedēļā lasa vairāk nekā puse ES

145pilsoņu.23

146Drukātā prese aktualitāti nav zaudējusi arī Latvijā. Saskaņā

147ar Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes 2018.gadā

148pasūtīto pētījumu vismaz reizi nedēļā preses izdevumus izmanto

149katrs otrais jeb 52% Latvijas iedzīvotāju.24 Turklāt

150preses izmantošana ir vairāk svarīga noteiktām sabiedrības

151grupām. Cilvēki ar augstāko izglītību regulārāk izmanto preses

152izdevumus, nekā cilvēki ar vidējo vai pamatizglītību. Lielāka

153daļa mazākumtautību pārstāvju nekā latviešu neizmanto preses

154izdevumus (38% mazākumtautību pārstāvji un 24% latviešu). Ir

155vērojama tieša korelācija starp iedzīvotāju vecumu un to, cik

156bieži tiek izmantoti preses izdevumi - jo jaunāks respondents, jo

157retāk tiek skatīta televīzija, klausīts radio un lasīti preses

158izdevumi, savukārt ievērojami biežāk izmantots internets. Preses

159izdevumus izteikti biežāk izmanto cilvēki reģionos. Turpretim nav

160būtisku atšķirību pieprasījumā pēc preses atkarībā no iedzīvotāju

161ienākuma līmeņa - preses izdevumus vispār neizmanto 31% no tiem,

162kam ir augsts ienākumu līmenis, un 28% no tiem, kam

163zems.25 No minētā secināms, ka preses izdevumi Latvijā

164joprojām ir nozīmīgs informācijas avots, kuru raksturo tas, ka

165prese sasniedz arī noteiktas sabiedrības grupas, kas citus

166informācijas avotus patērē mazāk.

167Preses izdevumiem ir īpaša nozīme, nodrošinot informācijas

168pieejamību reģionos. Preses izdevumi ir uzskatāmi par nozīmīgu

169informācijas avotu, īpaši par nacionālajiem, reģionu vai

170lokālajiem pilsētu notikumiem.26 Saskaņā ar

171statistikas datiem interneta pieejamība un arī tā lietošana katru

172gadu palielinās visā Latvijas teritorijā, tomēr interneta

173pieejamība reģionos, īpaši Latgales reģionā, nav vienlīdzīga ar

174Rīgas un Pierīgas reģionu.27 Drukātā prese joprojām ir

175viens no nozīmīgākajiem mediju vides elementiem, kas gan

176papildina mediju vides daudzveidību, gan veicina informācijas

177pieejamības brīvību, īpaši reģionos, tādēļ ir veicamas kompleksas

178atbalsta darbības, lai nodrošinātu kvalitatīva satura pieejamību

179visā Latvijas teritorijā.28

180Arī ārvalstu pētnieki ir atzinuši, ka tieši reģionālie mediji

181nodrošina demokrātiskas sabiedrības un mediju daudzveidības

182uzturēšanu, raisa vietējā līmeņa diskusijas par būtiskiem

183jaunumiem, iesaista sabiedrību līdzdarboties dažādās nozarēs un

184ar tām saistīto jautājumu risināšanā.29 Reti kad ir

185iespējams nodrošināt informācijas daudzveidību reģionos, valstij

186nesniedzot atbalstu reģionālajiem medijiem.30

187Drukātajiem medijiem ir nozīme arī kontekstā ar mediju

188sniegtās informācijas satura kvalitāti. Drukātajos medijos

189publicētajai informācijai ir krietni lielāka uzticība, nekā tai

190informācijai, kas tiek publicēta digitālajos medijos, šiem

191rādītājiem pieaugot līdz ar digitālo mediju ietekmes

192palielināšanos.31 Neatkarīgi no digitālo mediju

193daudzveidības, drukāto mediju saglabāšana ir nozīmīga tieši

194informācijas daudzveidības kontekstā, tā kā daudzi digitālie

195mediji bieži vien pieder pie vienas uzņēmumu grupas, maldinoši

196radot priekšstatu par informācijas daudzveidību.32

197Digitālo mediju vidē ne vienmēr tiek ievēroti tādi paši

198žurnālistikas profesionālie standarti kā tradicionālajos medijos.

199Turklāt drukātajiem medijiem ir neatsverama nozīme, t.sk. mediju

200ekoloģijā,33 kuru raksturo tas, ka drukāto mediju

201publicētā informācija tiek tālāk izmantota citās informācijas

202platformās un digitālajā vidē. Minētais jo īpaši attiecas uz

203informāciju par vietējiem notikumiem, kuras nodrošināšanā

204drukātajiem medijiem ir būtiska nozīme.

205Vienlaikus jāpaskaidro, ka augstāk minētais nenozīmē, ka visos

206digitālajos medijos satura kvalitāte ir zemāka, salīdzinot ar

207drukātajiem medijiem. Visos medijos satura kvalitāte ir atkarīga

208no tādiem faktoriem kā redakcionālā neatkarība, žurnālistikas

209standartu ievērošana un satura veidošanai atvēlētie resursi.

210Pastāv digitālie mediji, kuru satura kvalitāte ir tikpat augsta

211kā tradicionālajiem medijiem. Vienlaikus mediju izmaksas veido ne

212tikai satura veidošanai atvēlētie resursi, bet arī satura

213izplatīšanai nepieciešamie resursi. Šajā ziņā digitālo mediju

214izmaksas ir zemākas un satura publicēšanas ātrums lielāks. Tas

215nozīmē, ka ekonomiskā ietekme uz lēmumu publicēt digitālajā vidē

216ir mazāka, un attiecīgi daudz vieglāk izplatās zemākas kvalitātes

217vai nepilnīgs saturs, kas ir galvenais iemesls, kāpēc drukātajos

218medijos publicētajai informācijai ir krietni lielāka uzticība. To

219apliecina arī 2019.gada novembrī pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma

220veiktas Eirobarometra pētījums. Saskaņā ar to Latvijā drukātajiem

221medijiem uzticas 48% respondentu, bet interneta medijiem

22234%.34

223Šajā sakarā norādāms, ka digitālo mediju saturam un

224izmantošanas mērķim ir tendence kļūt atšķirīgākam no

225tradicionālajiem medijiem. Mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir

226pieejams internets, ik gadu pieaug. 2018.gada sākumā internets

227bija jau 81,6% mājsaimniecību, salīdzinot ar 2010.gadu, tas

228palielinājies par 21,8 procentpunktiem, salīdzinot ar 2017.gadu -

229par 3 procentpunktiem.35 Tomēr saskaņā ar Centrālās

230statiskas pārvaldes datiem ziņu lasīšanu, tostarp arī avīžu un

231žurnālu lasīšanu, tiešsaistē vai lejupielādēšanu 2017.gadā

232izmantoja 83,6% no visiem interneta lietotājiem, kas ir par

2330,6 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā. Arī 2013. un

2342016.gadā bija novērojama šī rādītāja samazināšanās, jo kopumā

235mainās iedzīvotāju interneta izmantošanas mērķi:

2361.tabula36

2372008

2382009

2392010

2402011

2412012

2422013

2432014

2442015

2452016

2462017

247Ziņu, avīžu un žurnālu

248lasīšana tiešsaistē vai lejupielādēšana (%)

24953,9%

25072,2%

25176,7%

25283,9%

25388,0%

25484,8%

25586,3%

25687,3%

25784,2%

25883,6%

259Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto

260informāciju37, pieaug arī to uzņēmumu skaits, kas

261tīmekļa vietni izmanto, lai sniegtu klientiem iespēju iepazīties

262ar preču vai pakalpojumu aprakstiem un cenrādi (58,9%). Uzņēmumu

263tīmekļa vietnēs arvien vairāk (2018.gadā - 25,8%) tiek lietotas

264saites vai atsauces uz uzņēmuma profiliem sociālajos medijos.

26522,9% mazo uzņēmumu, 35,6% vidējo uzņēmumu un 65,0% lielo

266uzņēmumu nodrošina šo iespēju savā tīmekļa vietnē. 23,0% uzņēmumu

267savas preces vai pakalpojumus reklamē, izmantojot internetu. Pēc

268Latvijas Reklāmas asociācijas datiem Latvijas mediju reklāmas

269tirgus apjomi internetā 2018.gadā sasniedz aptuveni 19 milj.

270eiro, kas ir par 3,3% vairāk kā 2016.gadā.38

271No minētā var secināt, ka, pretstatā presei, interneta

272medijiem ir tendence kļūt vairāk orientētiem uz reklāmu, kas

273norāda uz nepieciešamību saglabāt drukātās preses kā kvalitatīvas

274informācijas avota pieejamību.

275Ņemot vērā drukātās preses nozīmi informācijas pieejamībā

276reģionos, kā arī Latvijas ģeopolitisko situāciju, drukātās preses

277pieejamībai ir arī nozīme kontekstā ar valsts drošību. Ārvalstu

278mediji un to piedāvājuma lielā dažādība Latvijas informatīvajā

279telpā nodrošina, ka mediju lietotāji var izvēlēties savām

280interesēm un vajadzībām atbilstošāko informāciju, tāpēc bieži

281vien izvēli nosaka cilvēku valodu zināšanas.

282Pētījuma39 dati rāda, ka latviešu valodā un krievu

283valodā runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem ir gandrīz vienlīdz

284liela interese par vieniem un tiem pašiem Latvijas sociālās

285politikas un iekšpolitikas notikumiem un sabiedrībā aktuālajām

286tēmām. Pētījums arī parāda, ka daļa Latvijas iedzīvotāju par

287notikumiem Latvijā uzzina no ārvalstu (Krievijas) medijiem.

288Drukātie mediji ir nozīmīgi minoritāšu kultūras saglabāšanā.

289ES ietvarā ir īpaši uzsvērts, ka drukātie mediji ir viens no

290veidiem, kā tiek saglabāta minoritāšu kulturālā eksistence,

291valsts pozitīvais pienākums aizsargāt šos medijus tiek īstenots

292valsts atbalsta veidā, nodrošinot tiem finansiālu atbalstu.

293Tādēļ, neatkarīgi no digitālās kultūras izaugsmes, drukātie

294mediji ir būtiski to kulturālās un informācijas daudzveidības

295nodrošināšanas ziņā.40 Ņemot vērā, ka tieši minoritāšu

296kultūras būtiska izpausme ir drukātie mediji, kas nav uzskatāmi

297par liela mēroga, to aizsardzība ir būtiska. Minoritāšu tiesības

298uz informāciju un tās pieejamība ir īpaša riska grupa, kas ir

299konstatēta visā ES, lielākajai daļai valstu ietilpstot vidēja vai

300augsta riska grupā, to skaitā esot arī Latvijai.41

301Drukātās preses kā kultūras formas saglabāšanā ir īpaši

302būtiski saglabāt tieši preses abonēšanu. Saskaņā ar LPIA sniegto

303informāciju tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, abonēšana ir īpaši

304nozīmīga reģionos, kur preses izdevumu iegāde mazumtirdzniecības

305vietās bieži nav iespējama. Abonēšana lielā daļā gadījumu

306reģionos ir vienīgā iespēja regulāri saņemt preses izdevumus.

307Otrkārt, abonēšanai ir cieša saistība ar lasīšanas paradumiem.

308Abonējot preses izdevumus, tiek nodrošināta tā lasīšanas

309regularitāte, kas nostiprina lasīšanas paradumus. Atteikšanās

310abonēt var novest pie atteikšanās lasīt presi vispār. Treškārt,

311abonēšana ir saimnieciski izdevīgāka preses izdevējiem.

312Abonēšanas regularitāte ļauj nodrošināt stabilāku ražošanas

313ciklu, plānot izdevumus un ienākumus. Saņemtā priekšapmaksa ļauj

314stabilizēt naudas plūsmu. Turpretim mazumtirdzniecībā pastāv

315krasas makulatūras apjomu svārstības un ir liels nepārdoto

316eksemplāru skaits, kas svārstās no 40-70% apmērā atkarībā no

317tirdzniecības vietas, konkrētas cilvēku plūsmas, laika apstākļiem

318konkrētajā dienā u.c. apstākļiem. Tas rada papildu izdevumus

319preses izdevējam, ceļ pašizmaksu un līdz ar to rada augstāku

320preses izdevumu pārdošanas cenu. Tādējādi preses abonēšanas

321nozīme nav saistāma tikai ar ērtību saņemt preses izdevumu mājās.

322Ārvalstīs veiktajos pētījumos secināts, ka, piemēram, iespēja

323saņemt informāciju par vietējiem notikumiem (vietējās ziņas) ir

324divreiz biežāk (30%) norādīts iemesls abonēšanai nekā drukātā

325formāta ērtība vai iespēja saņemt presi mājās

326(15%).42

327Apkopojot minēto, secināms, ka pastāv vairāki apstākļi, kas

328raksturo tieši drukāto mediju nozīmību demokrātiskā sabiedrībā un

329rada nepieciešamību atbalstīt tieši drukātos medijus kā vienu no

330mediju daudzveidības formām.

3312.1.3. Drukāto

332mediju stāvoklis Latvijā

333Ar nepieciešamību nodrošināt mediju daudzveidību kontekstā ar

334drukāto mediju stāvokļa pasliktināšanos saskaras ne tikai

335Latvija, bet arī ārvalstis. Mediju plurālisma riski saistās ar

336tradicionālās mediju sistēmas, ko veido prese, radio, televīzija,

337lomas mazināšanos un transformāciju. Laikrakstu lietošana būtiski

338samazinājusies visā pasaulē, izņemot Āziju un Klusā okeāna

339valstis. Krītas arī plašsaziņas līdzekļos strādājošo skaits, kas

340mazina satura dažādību un oriģinalitāti, piemēram, atspoguļojot

341ārvalstu un starptautiski nozīmīgas norises. Vērojama arī mediju

342biznesa vertikālā un horizontālā, kā arī šķērseniskā

343koncentrācija. Digitālās reklāmas straujais kāpums

344(2012.-2016.gadā peļņa no tās dubultojās) ienākumus rada

345galvenokārt lielajām interneta platformām, bet - ne

346tradicionālajiem medijiem.43 Tādēļ arī lielā daļā

347pasaules valstu pastāv dažādi atbalsta mehānismi drukātajiem

348medijiem, kuri bez šāda atbalsta nespētu darboties.

349Drukāto mediju stāvoklis ir apdraudēts arī Latvijā. Saskaņā ar

350Centrālās statistikas pārvaldes datiem laikrakstu un žurnālu un

351citu periodisko izdevumu gada tirāža ar katru gadu samazinās,

352taču tās kritums ik gadu ir mainīgs. Pēdējo desmit gadu laikā

353lielākais tirāžas samazinājums bija 2017.gadā (-22%), turklāt

354pirms tam (2015. un 2016.gadā) tirāžas kritums ir bijis minimāls

355(katrā gadā -2%):

3562.tabula44

3572006

3582007

3592008

3602009

3612010

3622011

3632012

3642013

3652014

3662015

3672016

3682017

369Laikrakstu un žurnālu un citu

370periodisko izdevumu gada tirāža, milj. eks.

371276

372265

373228

374193

375157

376150

377139

378123

379112

380109

381108

38284

383Pieaugums pret iepriekšējo

384gadu, %

385-4%

386-14%

387-15%

388-19%

389-4%

390-7%

391-12%

392-9%

393-2%

394-2%

395-22%

396Laikrakstu un žurnālu un citu

397periodisko izdevumu gada tirāža latviešu valodā., milj.

398eks.

399176,4

400171,3

401142,1

402124,4

403101,2

40496,1

40592,8

406101,1

40786,4

40885,0

40983,1

41073,2

411Samazinās arī drukātās preses abonēšanas rādītāji. Saskaņā ar

412Latvijas Pasta datiem laika posmā no 2010.gada līdz 2018.gadam

413pakāpeniski samazinās gan abonementu skaits kampaņas ietvaros,

414gan piegādāto vienību skaits. Turklāt straujāk samazinās tieši

415piegādāto vienību skaits, kas no preses izdevējdarbības

416rentabilitātes viedokļa ir būtiskāks:

4171.diagramma45

418Salīdzinot piegādāto abonēto preses vienību skaitu 2009.gadā

419ar operatīvajiem datiem par 2019.gadu, secināms, ka 10 gadu laikā

420tas ir samazinājies vairāk nekā divas reizes (no

42144 667 694 uz 21 866 738).46

422Kā iespējamie cēloņi tiek minēts mazais tirgus apjoms, zemā

423pirktspēja, konkurence ar interneta medijiem un sabiedrības

424depopulācija. Mediju lietošanas paradumu maiņas rezultātā ir

425pieaugusi interneta mediju auditorija, taču sarūk preses

426izdevumu, it īpaši dienas laikrakstu, tirāžas. Tas apdraud

427drukāto mediju kā viedokļu daudzveidības avota, latviešu valodas

428un kultūras balsta pastāvēšanu.47

429Būtisku iespaidu uz Latvijas mediju vidi ir atstājusi

430ekonomiskā lejupslīde, kas, sākot ar 2009.gadu, ir ievērojami

431samazinājusi reklāmas tirgus apjomu un vietējo mediju

432uzņēmējdarbības spēju.48 Mediju nozarē joprojām ir

433novērojamas ekonomiskās krīzes sekas - reklāmas tirgus nav

434sasniedzis tos finanšu rādītājus, kādi pastāvēja pirms

435ekonomiskās krīzes (94 milj. - 2007.gadā, 49 milj. - 2012.gadā,

43676 milj. - 2014.gadā, 78 milj. - 2016.gadā, 85 milj. -

4372018.gadā). Turklāt gadu no gada proporcionāli samazinās reklāmas

438tirgus daļa drukātajos medijos:

4393.tabula49

4402014

4412015

4422016

4432017

4442018

445Reklāmas tirgus daļa

446žurnālos

44710%

44810%

4498%

4506%

4516%

452Reklāmas tirgus daļa

453laikrakstos

4548%

4556%

4565%

4574%

4584%

459Šāda ierobežota finansējuma apstākļos vietējo mediju

460kvalitatīva darbība ir apgrūtināta. Saskaņā ar LPIA sniegto

461informāciju lielākā daļa preses izdevēju Latvijā šobrīd strādā ar

462zaudējumiem, tādēļ pat šobrīd esošie atbalsta mehānismi nav

463pietiekami. Vislielākos zaudējumus rada darbība reģionālajā

464tirgū. Saskaņā ar LPIA norādīto izdevēju zaudējumi reģionālajā

465tirgū sastāda vairāk nekā 800 000 eiro 2013.gadā, vairāk nekā 700

466000 eiro 2014.gadā un vairāk nekā 80 000 eiro

4672015.gadā.50 Arī KM, norāda, ka esošie atbalsta veidi

468- ar Pasta likumu noteiktais atbalsts abonēto preses izdevumu

469piegādei un PVN samazinātā likme (12%) ir nepietiekami, lai

470sekmētu kvalitatīva satura radīšanu un drukāto mediju ilgtspēju

471un šajā situācijā nav pieļaujama esošā atbalsta samazināšana.

472Tāpēc ļoti būtiski ir saglabāt un stiprināt esošo atbalsta

473formu.51

474Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka, tāpat kā citās

475pasaules valstīs, arī Latvijā drukāto mediju ilgtspēja ir

476apdraudēta dažādu faktoru dēļ. Drukātie mediji Latvijā nevar

477pastāvēt brīvas konkurences apstākļos bez atbalsta mehānismiem no

478valsts puses. Šī problēma ir īpaši aktuāla reģionālajā tirgū.

4792.2. Latvijas

480tiesiskais regulējums drukāto mediju atbalsta jomā

4812.2.1.

482Regulējuma vēsturiskā attīstība

483Atbalsts drukātajiem medijiem Latvijā gan vēsturiski, gan

484šobrīd tiek nodrošināts ar vairāku mehānismu palīdzību: 1) daļēji

485kompensējot abonēto preses izdevumu piegādes nodrošināšanas

486izmaksas; 2) ar PVN samazināto likmi un 3) ar Mediju atbalsta

487fondu.

4882.2.1.1. Abonēto

489preses izdevumu piegādes nodrošināšana

490Līdz 2009.gada 3.jūlijam bija spēkā 1994.gada 12.maija Pasta

491likums, kurā nebija regulēta abonēto preses izdevumu piegādes

492nodrošināšana un valsts atbalsts tai. Tomēr faktiski arī šajā

493laika periodā valsts sniedza atbalstu abonēto preses izdevumu

494piegādei, lai nodrošinātu šā pakalpojuma pieejamību visā Latvijas

495teritorijā. Proti, vēsturiski bija izveidojusies situācija, ka

496bez tam paredzēta normatīvā regulējuma Latvijas Pasts papildus

497tradicionālo pasta pakalpojumu sniegšanai nodrošināja

498iedzīvotājiem visā valsts teritorijā par pieņemamām cenām preses

499izdevumu piegādi. Kā norādīts SM 2007.gada 14.augusta

500informatīvajā ziņojumā "Par neatliekamiem pasākumiem valsts

501akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" rentabilitātes

502uzlabošanai", Latvijas Pasts bija vienīgais uzņēmums, kas

503šos pakalpojumus sniedz iedzīvotājiem visā Latvijas Republikas

504teritorijā, tādejādi nodrošinot valsts iedzīvotājiem informācijas

505pieejamības garantēšanu. Jau tobrīd abonēto preses izdevumu

506piegādes pakalpojums nebija rentabls - 2006.gadā Latvijas Pastam

507tas bija radījis zaudējumus 3,2 miljonu latu apmērā un tika

508paredzēts, ka ar katru gadu zaudējumu apmērs būtiski

509pieaugs.52 Savukārt par 2007.gadu tika kompensēti

510zaudējumi 3,9 miljonu latu apmērā.53

511Lai risinātu minēto problēmu, tika pieņemts lēmums jaunajā

512Pasta likumā noteikt, ka preses izdevumu piegāde iekļaujama UPP

513sarakstā, tādējādi nodrošinot, ka UPP sniedzēja zaudējumi, kas

514radušies, tostarp sniedzot šo pakalpojumu, tiktu kompensēti no

515UPP zaudējumu finansēšanas fonda.54 Tas tika pamatots

516ar apsvērumu, ka pretējā gadījumā pakalpojuma cena pieaugs par

517100%, kā rezultātā ievērojami samazināsies preses izdevumu

518abonēšana, jo lauku teritorijas raksturo zemāka maksātspēja, un

519pakalpojumu cenu paaugstināšanās rezultātā preses izdevumu

520piegāde var kļūt nepieejama ievērojamai Latvijas sabiedrības

521daļai.55

5222009.gada 4.jūnijā tika pieņemts un 2009.gada 3.jūlijā stājās

523spēkā šobrīd spēkā esošais Pasta likums, kura pieņemšanas mērķis

524bija noteikt vienotu regulējumu visiem pasta pakalpojumu tirgus

525dalībniekiem liberalizētā pasta tirgus apstākļos. Pasta likumā

526tika paredzēts, ka abonēto preses izdevumu pakalpojumi tiek

527iekļauti UPP ietilpstošo pasta pakalpojumu sarakstā. Vienlaikus

528Pasta likumā tika noteikts pārejas periods līdz 2012.gada

52931.decembrim, kurā UPP visā Latvijas teritorijā sniedz Latvijas

530Pasts. Savukārt Pasta likuma pārejas noteikumu 5.punktā tika

531paredzēts, ka līdz 2012.gada 31.decembrim pasta komersantam, kas

532sniedz UPP, no valsts budžeta kompensē zaudējumus, kas radušies,

533sniedzot abonētās preses piegādes pakalpojumus (vienreizēja maksa

534par iepriekšējo gadu), ar nosacījumu, ka netiek kompensēti tarifu

535atlaižu dēļ negūtie ienākumi.

536Ar 2012.gada 21.jūnija grozījumiem Pasta likumā termiņš, kurā

537UPP saistības turpina sniegt Latvijas Pasts, tika pagarināts par

538vienu gadu. Savukārt periods, kurā uz abonēto preses izdevumu

539piegādes pakalpojumu sniegšanu netiek attiecinātas UPP saistības,

540bet tā rezultātā radušies zaudējumi tiek segti no valsts budžeta,

541tika pagarināts no 2012.gada 31.decembra līdz 2014.gada

54231.decembrim.

543Šajā laika periodā normatīvie akti nenoteica cenu, kādu

544izdevēji maksā Latvijas Pastam par abonēto preses izdevumu

545piegādes pakalpojumu sniegšanu. Latvijas Pasts tos sniedza par

546paša noteiktajiem tarifiem, kas nesedza pakalpojumu izmaksas, bet

547bija sociāli pieņemami sabiedrībai.56

5482013.gada 21.martā Saeima pieņēma grozījumus Pasta likumā, ar

549kuriem likumā tika iekļauts deleģējums MK izdot noteikumus, kuros

550nosaka abonēto preses izdevumu cenas, kuras preses izdevēji maksā

551komersantam, kuram noteiktas saistības sniegt UPP. Tika arī

552noteikts, ka zaudējumi, kurus kompensē valsts, veidojas kā

553starpība starp faktiskajām izmaksām un MK noteikumos noteikto

554cenu, kuru maksā izdevēji. Tāpat tika paredzēts, ka UPP sniedzējs

555veic zaudējumu aprēķinu atbilstoši SPRK metodikām un kopā ar

556auditēto ziņojumu iesniedz to SM. Šāda regulējuma mērķis bija

557nodrošināt iespēju mazināt ietekmi uz valsts budžetu, jo turpmāk

558kompensējamie zaudējumi tiks aprēķināti, ņemot vērā MK noteikto

559pieņemamo cenu.57 Bija paredzēts, ka šis regulējums

560būs spēkā vienīgi jau iepriekš noteiktajā pārejas periodā līdz

5612014.gada 31.decembrim.

5622013.gada 28.maijā MK izdeva Noteikumus Nr.292, ar kuriem

563noteica cenas, kuras preses izdevumu izdevēji maksā UPP

564sniedzējam par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem.

565Noteiktās cenas veidojas no divām komponentēm: cena par vienas

566preses izdevuma vienību un cena par vienu kilogramu. Cenas

567komponenti, kas atkarīga no svara, izdevējiem ir iespējams

568samazināt, izdodot vieglākus preses izdevumus.58

569Turklāt tika noteiktas atšķirīgas cenas pakalpojuma sniegšanai

570republikas pilsētās59 un pārējā Latvijas teritorijā.

571Republikas pilsētās cena par vienu preses izdevuma vienību tika

572noteikta 0,0271 lats, bet par vienu kilogramu - 0,8993 lati.

573Pārējā Latvijas teritorijā cena par vienu preses izdevuma vienību

574tika noteikta 0,0240 lati, bet par vienu kilogramu 0,7969 lati.

575Preses piegādes pašizmaksa reģionos ir augstāka un ekonomiski

576neizdevīgāka nekā lielajās pilsētās. Tomēr ievērojot Latvijas

577reģionu cilvēku zemo pirktspēju un to, ka daudzos Latvijas

578novados cilvēkiem prese ir vienīgais reģionālās informācijas

579avots, ko nevar aizstāt citi informācijas avoti, tajā skaitā

580internets, tarifa daļa par abonēto preses izdevumu piegādi

581reģionos preses izdevējiem tika noteikta zemāka, nekā par to

582piegādi pilsētās.60

583Izstrādājot Noteikumus Nr.292, tika konstatēts, ka pašreizējie

584tarifi, kurus Latvijas Pasts piemēro preses izdevējiem, ir spēkā

585kopš 2008.gada. Ar Noteikumiem Nr.292 tika nolemts noteikt

586abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenas esošajā

587līmenī. Tas tika pamatots ar diviem apsvērumiem:

588− preses izdevējiem noteiktās tarifu daļas paaugstināšana,

589nemainot esošās preses izdevumu cenas, grautu preses abonēšanas

590un līdz ar to arī preses piegādes tirgu, kas ievērojami

591samazinātu UPP sniedzēja piegādājamo sūtījumu kopējo apjomu, kas

592ietekmētu pakalpojumu sniegšanas izmaksas, un līdz ar to arī

593ieņēmumus;

594− ja preses izdevēji paaugstinās preses izdevumu cenas, tas

595varētu ievērojami ietekmēt iedzīvotājus ar zemu pirktspēju, kuri

596vairs nevarēs abonēt preses izdevumus, un tādējādi tiktu

597ierobežota iespēja iedzīvotājiem jebkurā teritorijas daļā saņemt

598aktuālu un daudzpusīgu informāciju.61

599Noteikumi Nr.292 stājās spēkā 2013.gada 19.jūnijā, un ar tiem

600noteiktās cenas bija piemērojamas, uzsākoties 2013.gada

601abonēšanas kampaņai. Atbilstoši Pasta likumam un Noteikumiem

602Nr.292 starpība starp kopējām faktiskajām abonēto preses izdevumu

603piegādes izmaksām un ieņēmumiem, piemērojot Noteikumos Nr.292

604paredzētās cenas, veido UPP sniedzēja zaudējumus, kurus turpina

605kompensēt no valsts budžeta.

606Ar 2013.gada 8.oktobra grozījumiem Noteikumos Nr.292 noteiktās

607cenas tika izteiktas eiro, pēc būtības nemainot cenu apmēru. Citi

608grozījumi Noteikumos Nr.292 līdz šim nav veikti. Tādējādi, kaut

609arī abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenas ar

610normatīvo aktu ir noteiktas tikai kopš 2013.gada, faktiski šīs

611cenas ir palikušas nemainīgas vismaz kopš 2008.gada.

612Ar 2014.gada 8.maija un 2014.gada 5.jūnija grozījumiem Pasta

613likumā likumdevējs pagarināja UPP sniedzējam (Latvijas Pastam)

614pienākumu piegādāt abonēto presi līdz 2019.gada 31.decembrim,

615saglabājot līdzšinējo principu, ka pakalpojuma sniegšanas

616izmaksas tiek segtas no diviem avotiem - preses izdevēju

617maksājumi saskaņā ar Noteikumos Nr.292 noteiktajām cenām un

618valsts budžeta līdzekļi. Ar minētajiem grozījumiem arī tika

619mainīta Latvijas Pastam radušos zaudējumu kompensēšanas kārtība.

620Proti, ja līdz tam bija paredzēts, ka zaudējumi tiek kompensēti

621ar vienreizēju maksājumu par iepriekšējo gadu, tad turpmāk tika

622paredzēts, ka zaudējumus kompensē divās daļās. Pirmo maksājumu

623veic kārtējā gadā, pamatojoties uz UPP sniedzēja aprēķinu, kas

624balstīts uz pirmā pusgada operatīvajiem datiem, kompensējot pilnā

625apmērā aprēķinā norādītos zaudējumus. Otro maksājumu, kompensējot

626atlikušo zaudējumu daļu, veic nākamajā gadā pēc auditētā ziņojuma

627iesniegšanas SM. Šāds mehānisms tika ieviests, izvērtējot Valsts

628kontroles ieteikumu rast iespēju kompensēt zaudējumus pārskata

629gadā, jo kompensējot zaudējumu tikai nākamajā gadā, Latvijas

630Pastam jāmeklē papildus ārējais finansējums saimnieciskās

631darbības veikšanai un jāmaksā komisijas nauda par šo resursu

632izmantošanu. Tādējādi nesaimnieciski tiekot izmantots valsts

633kapitāls.62 Ar 2019.gada 19.septembra grozījumiem

634Pasta likumā šī kārtība tika pagarināta līdz 2020. gada 31.

635decembrim.

636Ar 2015.gada 30.novembra grozījumiem un 2016.gada 23.novembra

637grozījumiem Pasta likuma pārejas noteikumi tika papildināti ar

63812.1 un 12.2 punktu, kuri regulēja

639abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma sniegšanas radīto

640zaudējumu kompensēšanas kārtību 2016. un

6412017. gadā.

642Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka, pat nepastāvot

643atsevišķam tiesiskajam regulējumam, kas regulētu valsts atbalstu

644abonēto preses izdevumu piegādei, vēsturiski bija izveidojusies

645situācija, kurā Latvijas Pasts šo pakalpojumu nodrošināja nevis

646par tirgus cenu, bet par samazinātu cenu, kas nesedza faktiskās

647izmaksas. Tas radīja Latvijas Pastam zaudējumus. Lai risinātu šo

648problēmu, 2009.gadā tika nolemts abonēto preses izdevumu piegādes

649pakalpojumus iekļaut UPP, tādējādi nodrošinot, ka UPP sniedzēja

650zaudējumi, kas radušies, tostarp sniedzot šo pakalpojumu, tiktu

651kompensēti no UPP zaudējumu kompensēšanas fonda. Vienlaikus tika

652noteikts pārejas periods, kurā šo pakalpojumu turpināja sniegt

653Latvijas Pasts, bet radušos zaudējumus turpināja segt no valsts

654budžeta. Pārejas periods tika vairākkārt pagarināts, saglabājot

655šo principu līdz pat 2020.gada 31.decembrim. 2013.gadā tika

656normatīvi noteiktas cenas, kādas par pakalpojuma sniegšanu preses

657izdevēji maksā Latvijas Pastam. Faktiski minētās cenas ir

658palikušas nemainīgas vismaz kopš 2008.gada.

6592.2.1.2.

660PVN samazinātā likme

6611995.gada 1.maijā stājās spēkā likums "Par

662pievienotās vērtības nodokli". Minētais likums sākotnēji

663paredzēja, ka ar PVN neapliek "mācību un zinātnisko

664literatūru, oriģinālliteratūras darbu pirmizdevumus latviešu

665valodā un bērniem domātos izdevumus, kas izdoti un iespiesti

666Latvijā, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas

667apstiprinātiem sarakstiem". Izņēmumu saraksts, kuriem

668nepiemēro PVN, laika gaitā tika grozīts un papildināts. Savukārt

669ar 2001.gada 22.novembra grozījumiem likums "Par pievienotās

670vērtības nodokli" tika papildināts ar normu, kas paredzēja

671PVN 9% likmes (iepretim 18% likmei) piemērošanu, tostarp,

672"masu informācijas līdzekļu piegādēm (izņemot erotiska un

673pornogrāfiska rakstura masu informācijas līdzekļus)".

6742004.gada 1.maijā Latvija kļuva par ES dalībvalsti, tādēļ no

675minētā datuma Latvijai kļuva saistošas ES direktīvu prasības

676attiecībā uz PVN. Ar veiktajiem grozījumiem likumā "Par

677pievienotās vērtības nodokli" no 2004.gada 1.maija vairs

678nebija paredzēta PVN 9% likme, bet gan 5% likme, kas saskaņā ar

679Eiropas Savienības tiesisko regulējumu PVN jomā ir minimālā

680likme, kādu dalībvalstīm ir dota iespēja noteikt kā PVN

681samazināto likmi. To piemēroja, tostarp, šādiem masu informācijas

682līdzekļiem vai to abonentmaksai: "avīzēm, žurnāliem,

683biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kuri iznāk ne

684retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža

685pārsniedz 100 eksemplārus, izņemot erotiska un pornogrāfiska

686rakstura izdevumus, kā arī tādus izdevumus, kuru saturiskā

687ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu

688publicēšana".

6892009.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā "Par

690pievienotās vērtības nodokli", kas finansiālās krīzes

691samazināšanai PVN pamatlikmi paaugstināja no 18% uz 21%, bet PVN

692samazināto likmi paaugstināja no 5% uz 10%. Savukārt no

6932011.gada, ņemot vērā valsts budžeta iespējas un prioritātes, PVN

694standartlikme tika noteikta 22% apmērā, bet samazinātā likme tika

695vēl paaugstināta par diviem procentpunktiem un noteikta 12%

696apmērā. Kopš 2012.gada 1.jūlija PVN standartlikme ir atkal

697noteikta 21% apmērā, bet PVN samazinātās likmes apmērs ir

698saglabāts 12%.

6992013.gada 1.janvārī stājās spēkā Pievienotās vērtības nodokļa

700likums, kas aizstāja likumu "Par pievienotās vērtības

701nodokli". Tajā tika saglabāta PVN standartlikme 21% apmērā

702un samazinātā likme 12% apmērā, piemērojot to, tostarp, preses

703izdevumiem. Atbilstoši Direktīvai 2006/112/EK regulējums

704attiecībā uz PVN samazināto likmi ir ietverts Pievienotās

705vērtības nodokļa likuma 42.pantā:

706(7) Nodokļa samazināto likmi

707piemēro tādu iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā izdotu

708avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu piegādei

709(izņemot minēto periodisko izdevumu piegādi tiešsaistes režīmā

710vai tos lejupielādējot), kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos

711mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplāru, kā

712arī to abonentmaksai.

713(8) Šā panta septītā daļa nav

714piemērojama erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumiem, kā arī

715tādiem izdevumiem, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas

716vai komercsludinājumu publicēšana.

717(9) Nodokļa samazināto likmi

718piemēro arī šā panta septītajā daļā noteikto žurnālu pielikumiem

719kompaktdiska formā, kas tiek pievienoti žurnāliem bez papildu

720maksas un ir žurnālu neatņemama sastāvdaļa, ja kompaktdiskā

721ievietotā informācija papildina žurnālos sniegto informāciju.

7222018.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās

723vērtības nodokļa likumā, kas paredz divas PVN samazinātās likmes

724- 12% un 5% apmērā. PVN samazinātā likme 5% apmērā šobrīd tiek

725piemērota likuma pielikumā minēto pārtikas produktu (svaigie

726augļi, ogas un dārzeņi) piegādēm. Preses izdevumu piegādei un

727abonentmaksai tika saglabāta 12% PVN likme.

7282.diagramma63

729PVN atvieglojumu apmērs žurnālu, biļetenu un citu periodisko

730izdevumu piegādei pakāpeniski samazinās. Proti, 2015.gadā tas

731bija 3,6 miljoni EUR, 2016.gadā - 3,4 miljoni EUR, bet 2017.gadā

732- 3,3 miljoni EUR. Atvieglojumu apmēra pakāpeniska

733samazināšanās ir saistīta ar PVN samazinātas likmes apliekamo

734darījumu apmēra samazināšanos, ko, savukārt, ietekmē

735izdevējdarbības nozares apgrozījuma

736samazināšanās.64

7372.2.1.3. Mediju

738atbalsta fonds

739Ministru kabinets 2016.gada 8.novembrī apstiprināja Mediju

740politikas pamatnostādnes un to īstenošanas plānu. Lai stiprinātu

741mediju vidi un veicinātu sabiedriski nozīmīga satura veidošanu,

742izstrādājot Mediju politikas pamatnostādnes, tika identificēta

743arī nepieciešamība pēc jaunas mediju atbalsta sistēmas izveides.

744Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāna 1.rīcības

745virziena 1.1.3.pasākuma ietvaros ir paredzēts nodrošināt Mediju

746atbalsta fonda izveidi nekomerciāla, sabiedriski nozīmīga satura

747radīšanas veicināšanai medijos neatkarīgi no to veida un

748izmantotās platformas, par prioritātēm nosakot atbalstu

749pētnieciskā, analītiskā un mediju kritikas žanriem, reģionālajiem

750medijiem. Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plānā

751paredzēts, ka atbildīgā institūcija par Mediju atbalsta fonda

752ieviešanu un īstenošanu ir Kultūras ministrija, bet

753līdzatbildīgas institūcijas ir Latvijas Žurnālistu asociācija,

754Latvijas Žurnālistu savienība, Latvijas Reklāmas asociācija, LPIA

755un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Ar Mediju

756atbalsta fondu atbalstu paredzēts īstenot vidēji 30 projektu

757gadā, finansējumā piešķirot gandrīz miljonu eiro gadā.

758Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu

759Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums"

7605.1.13 punktu Kultūras ministrija organizē mediju

761atbalsta programmu ieviešanai un medijpratības veicināšanai

762paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam

763noteiktajam mērķim. Mediju atbalsta fonds ir ticis īstenots ar

764trim finansēšanas mehānismiem - publisko nodibinājumu

765"Sabiedrības integrācijas fonds", publisko nodibinājumu

766"Valsts Kultūrkapitāla fonds", Vides aizsardzības un

767reģionālās attīstības ministrijas resora iestādi Valsts

768reģionālās attīstības aģentūra. Kopš 2018.gada Mediju atbalsta

769fonda administrēšanu nodrošina tikai Sabiedrības integrācijas

770fonds un Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Visas mediju

771atbalsta programmas realizējamas kā atsevišķi atklāti konkursi ar

772tiem publicētiem atlases institucionālajiem un kvalitātes

773kritērijiem, nodalītu un identificējumu finansējumu.65

774Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas īstenošanai

775Kultūras ministrija un Valsts reģionālās attīstības aģentūra ir

776noslēgusi sadarbības līgumu.66

7772017. un 2018.gadā Mediju atbalsta fonda programmu ietvaros ar

7782,3 miljoniem eiro tika atbalstīti 144 projekti sabiedriski

779nozīmīga, kvalitatīva mediju satura veidošanai. Mediju atbalsta

780fonda finansējums tiek izmantots arī drukāto mediju atbalstam.

7812018.gadā Valsts reģionālās attīstības aģentūra nolēma piešķirt

782Mediju atbalsta fondu līdzekļus 38 projektu īstenošanai. No tiem

78331 projekts tika pieteikts apakšprogrammā "Atbalsts

784reģionālajiem un vietējiem komerciālajiem masu informācijas

785līdzekļiem Latvijā" ar pieejamo finansējumu 427 500 eiro.

786Tika atbalstīti 23 drukāto mediju, 4 televīziju un 4 radio

787izstrādātie un pieteiktie projekti.67

788Lai gan Mediju atbalsta fonda programmas sniedz būtisku

789atbalstu Latvijas medijiem, t.sk. palīdzot uzturēt reģionālo

790mediju ilgtspēju un informatīvo vidi reģionu iedzīvotājiem,

791Kultūras ministrija vērš uzmanību, ka Mediju atbalsta fonda

792finansējums ir nepietiekams. Piemēram, Sabiedrības integrācijas

793fonda administrētajā Latvijas valsts budžeta finansētajā

794programmā "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura

795veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu

796valodā" 2018.gadā projektu pieteikumos bija pieprasīti

7972 370 830 eiro, lai gan pieejami bija tikai 742 658 eiro jeb

798aptuveni viena trešā daļa. Tādēļ Mediju atbalsta fonds kā viens

799no mediju vides atbalsta mehānismiem ir būtiski stiprināms, lai

800nodrošinātu Latvijas nacionālo, reģionālo un vietējo mediju

801attīstību.

8022.2.2. Atbalsts

803drukātajiem medijiem politikas plānošanas dokumentos

804Šajā Ziņojuma sadaļā tiks atsevišķi analizēti mediju

805politikas, pasta politikas un nodokļu politikas plānošanas

806dokumenti, ciktāl tajos norādītais attiecas uz atbalstu

807drukātajiem medijiem.

808Mediju politika

8092010.gada 10.jūnijā Saeima apstiprināja Latvijas ilgtspējīgas

810attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam. Tajā kā viens no mērķiem

811norādīts: "Saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu

812un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot

813sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo

814identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi." Kā

815viens no izaicinājumiem šā mērķa sasniegšanai norādīta digitālās

816plaisas mazināšana starp jaunāko un pārējām paaudzēm. Tas tiešā

817veidā ietekmē tradīciju un vērtību pārmantošanu no paaudzes

818paaudzē.68 Savukārt pie iespējamajiem risinājumiem

819norādīti gan latviešu valodas saglabāšana un daudzveidības

820potenciāla izmatošana, gan Latvijas digitālās kultūras telpas

821paplašināšana.69

8222012.gada 20.decembrī Saeima apstiprināja Latvijas Nacionālo

823attīstības plānu 2014.-2020.gadam.70 Tā 317.punktā

824norādīts, ka "Valstij ir jāstiprina kvalitatīva informatīvā

825un demokrātisko diskusiju telpa, kur nodrošināta gan visu

826sabiedrību aptveroša savstarpēja komunikācija līdzdalības

827veicināšanai, gan valsts iespēja uzklausīt un komunicēt ar tās

828iedzīvotājiem un tautiešiem ārzemēs, izskaidrojot pieņemtos

829lēmumus un veicinot vienojošu vērtību un mērķu apziņu."

8302016.gada 8.novembrī MK apstiprināja Mediju politikas

831pamatnostādnes un to īstenošanas plānu. Tajās definēts mediju

832politikas virsmērķis un no tā izrietošie pieci rīcības virzieni:

8331) mediju daudzveidība; 2) mediju vides kvalitāte un atbildīgums;

8343) profesionāla mediju vide; 4) auditorijas mediju pratība; 5)

835mediju vides drošumspēja. Visi minētie principi ir savstarpēji

836saistīti, un arī drukātās preses kā mediju formas atbalstīšana

837skar visus no tiem. Tomēr konceptuālā ziņojuma jautājumi

838vistiešāk ir saistīti ar mediju daudzveidību kā vienu no mediju

839politikas pamatprincipiem. Mediju politikas pamatnostādnēs

840skaidrots, ka demokrātiska valsts balstās uz medijiem, kas

841pārstāv dažādas sabiedrības grupas un ļauj publiskajā telpā brīvi

842pastāvēt atšķirīgām pārliecībām un dzīves veidiem. Šādi mediji

843stiprina demokrātisku valsti un sabiedrību. Mediju daudzveidību

844raksturo dažādi formāti, žanri, autori, avoti, aptvertās tēmas,

845viedokļi, valodas un sabiedrības grupas. Medijos reprezentētie

846viedokļi ir daudzveidīgi pēc būtības, ne tikai polāri. Mediju

847daudzveidība sekmē kvalitatīva satura dažādību, viedokļu

848plurālismu, ģeogrāfisku un sociālu pieejamību, veicina vārda un

849izteiksmes brīvību, daudzpusīgu diskusiju un debašu telpu

850demokrātiskā sabiedrībā. Mediju vides ekonomiskā vitalitāte ir

851pamatā tam, lai nodrošinātu veiksmīgu mediju uzņēmējdarbības

852iespēju un tādējādi - saglabātu un attīstītu mediju

853daudzveidību.71

854Mediju politikas pamatnostādnēs norādīti sasniedzamie

855rezultatīvie rādītāji politikas rezultāta - saglabāta Latvijas

856mediju vides daudzveidība - sasniegšanai. Attiecībā uz preses

857izdevumiem redzams, ka rezultatīvie rādītāji noteikti ar mērķi

858vismaz saglabāt līdzšinējo stāvokli. Piemēram, ja 2015.gadā

859reģionālo preses izdevumu skaits bija 45, tad kā rezultatīvais

860rādītājs noteikts, lai 2020.gadā tie būtu vismaz 44. Līdzīgi

861nemainīga vai pat nedaudz negatīva tendence kā sasniedzamais

862rezultatīvais rādītājs norādīta arī attiecībā uz pilsētu,

863reģionālo un novadu laikrakstu, preses izdevumu krievu valodā,

864nacionālo dienas laikrakstu latviešu un krievu valodās

865skaitu.72 Mērķis saglabāt līdzšinējos rādītājus, lai

866arī ir iespējams neliels samazinājums, tika noteikts ņemot vērā

867vispārējās mediju, tostarp, drukātās preses, attīstības

868tendences, kas plašāk skaidrotas pamatnostādņu

869pielikumā.73

870Mediju politikas pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai

871konkrēti rīcības virzieni un pasākumi noteikti Mediju politikas

872pamatnostādņu īstenošanas plānā.74 Tā 1.3.1.punktā

873paredzēta aktivitāte izstrādāt dotāciju programmas drukāto mediju

874atbalstam konceptuālo ziņojumu, kurā izvērtētas papildu iespējas

875drukāto mediju atbalstam ar nolūku saglabāt Latvijas mediju

876daudzveidību un drukātos medijus kā vienu no kultūras formām.

877Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka no Mediju politikas

878pamatnostādnēm un to īstenošanas plāna, kā arī Mediju politikas

879pamatnostādņu pielikumā iekļautā Latvijas mediju vides

880raksturojuma, nepārprotami izriet mērķis ne vien saglabāt

881līdzšinējo atbalstu drukātajiem medijiem, bet pat izvērtēt

882iespējas to paplašināt ar nolūku saglabāt Latvijas mediju

883daudzveidību un drukātos medijus kā vienu no kultūras formām.

884Pasta politika

885Ministru kabinets 2011.gada 23.martā apstiprināja Pasta

886politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (turpmāk - Pasta

887politikas pamatnostādnes), kuras tika grozītas ar Ministru

888kabineta 2015.gada 24.augusta rīkojumu.75 Kaut arī

889Pasta politikas pamatnostādnēm sākotnēji termiņš tika noteikts

890līdz 2017.gadam, tās joprojām ir aktuālas. Šobrīd tiek izstrādāts

891Pasta politikas plāns 2018.-2020.gadam, kura projekts 2018.gada

89211.oktobrī tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē

893(VSS-1029).

894Pasta politikas mērķis definēts kā kvalitatīvu un ērtu pasta

895pakalpojumu pieejamības nodrošināšana visā Latvijas Republikas

896teritorijā. Šā mērķa sasniegšanai Pasta politikas pamatnostādnēs

897paredzēti trīs rīcības virzieni: 1) sekmēt noteikta līmeņa pasta

898pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un pasta tīkla darbības

899efektivitāti; 2) veikt adekvāta un efektīva pasta tirgus

900regulēšanu, radot uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei

901labvēlīgus apstākļus; 3) veicināt uz jaunajām tehnoloģijām

902balstīta un uz klientu vajadzībām orientēta pasta pakalpojumu

903sniegšanu un jaunu pakalpojumu veidu attīstību. Pirmā rīcības

904virziena ietvaros tika definēts uzdevums izstrādāt Ministru

905kabineta noteikumu projektu par UPP finansēšanas mehānismu pasta

906nozarē. Šis uzdevums tiek uzskatīts par izpildītu ar Ministru

907kabineta 2013.gada 3.decembra noteikumu Nr.1393 Noteikumi par

908universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu

909kompensēšanu" izdošanu76, kuros atsevišķi netiek

910risināts jautājums par abonēto preses izdevumu piegādes radīto

911zaudējumu kompensēšanu pēc 2019.gada 31.decembra.

912Pasta politikas pamatnostādnēs nav sniegti apsvērumi par

913politikas plānošanu attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes

914pakalpojumu nodrošināšanu. Taču, raksturojot situāciju Latvijas

915pasta nozarē, tiek sniegta informācija, ka abonēto preses

916piegādes pakalpojumus pašlaik nodrošina tikai Latvijas Pasts, jo

917citi pasta komersanti vairs nenodrošina šos ekonomiski

918neizdevīgos pakalpojumus. Ņemot vērā preses piegādes pakalpojumu

919sociālo nozīmi informācijas pieejamības nodrošināšanā

920iedzīvotājiem, lai vairākkārtīgi nepaaugstinātu abonēto preses

921izdevumu piegādes tarifus atbilstoši to sniegšanas pašizmaksai,

922līdz pasta tirgus atvēršanai (t.i., līdz 2012.gada 31.decembrim)

923abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu nodrošināšanai

924neuzliek UPP saistības.77

925Jautājumi saistībā ar abonēto preses izdevumu piegādes

926pakalpojuma sniegšanu nav risināti arī plāna projektā "Pasta

927politikas plāns 2018.-2020.gadam".78 Tomēr šie

928jautājumi ir aplūkoti vairākos informatīvajos ziņojumos, kas

929izdoti gan attiecībā uz Pasta politikas pamatnostādņu izpildi un

930īstenošanu, gan attiecībā specifiski uz abonēto preses izdevumu

931piegādes pakalpojumu sniegšanu. Proti:

932i. 2012.gada 24.aprīlī MK tika pieņemts zināšanai SM

933izstrādātais ziņojums par pasta pakalpojumu tirgus

934liberalizācijas īstenošanu,79 kurā sniegts pamatojums

935termiņa pagarinājumam, kurā abonēto preses izdevumu piegādes

936radītie zaudējumi kompensējami no valsts budžeta, kā arī šo

937pakalpojumu saglabāšanai UPP sarakstā.

938ii. ar 2017.gada 5.decembra informatīvo ziņojumu80

939SM informēja MK par papildu finansējumu abonēto preses izdevumu

940piegādes pakalpojuma izpildei 2017.gada pirmajā pusgadā;

941iii. 2017. gada 19.septembrī SM sagatavoja informatīvo

942ziņojumu par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma

943nodrošināšanu.81 Tajā tika izvērsti analizēta esošā

944situācija, taču netika izvirzīti turpmākās rīcības modeļi

945periodam no 2020.gada. Tā vietā tika ierosināts Mediju politikas

946pamatnostādņu īstenošanas plāna 1.3.1.aktivitātē norādītajā

947konceptuālajā ziņojumā kā vienu no drukātās preses atbalsta

948pasākumiem, sākot ar 2020.gada 1.janvāri, iekļaut izvērtēšanai

949abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma finansējuma aspektu,

950vienlaikus piedāvājot turpmāko rīcību abonēto preses izdevumu

951piegādes nodrošināšanai. Šāds priekšlikums tika atbalstīts

952MK.

953iv. 2018.gada 6.augustā tika apstiprināts informatīvais

954ziņojums par Pasta politikas pamatnostādņu

955īstenošanu.82 Tajā norādīts, ka jautājums par esošās

956kārtības pastāvēšanas nepieciešamību vairākkārt tika apsvērts

957kārtējā valsts budžeta izstrādes procesā, kā arī, ka jautājums

958risināms Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas ietvaros.

959Ievērojot minēto, secināms, ka pasta politikas plānošanas

960dokumentos nav tieši risināts jautājums par drukātajiem medijiem

961nepieciešamo atbalstu un piemērotāko modeli abonēto preses

962izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanai. Ir uzsvērts, ka

963minētie jautājumi risināmi kontekstā ar Mediju politikas

964pamatnostādņu īstenošanu.

965Papildus minētajam norādāms, ka deklarācijas par Artura

966Krišjāņa Kariņa vadītā MK iecerēto darbību 94.punkts paredz, ka

967tiks nodrošināta pasta pakalpojumu pieejamība un preses piegāde

968visā valsts teritorijā.83 Savukārt MK apstiprinātajā

969Valdības rīcības plānā deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa

970vadītā MK iecerēto darbību īstenošanai paredzēts, ka minētā

971uzdevuma veikšanai tiks izstrādāts likumprojekts "Grozījumi

972Pasta likumā", pagarinot esošo abonēto preses izdevumu

973piegādes regulējumu uz vienu gadu.84 Tādējādi

974secināms, ka 2019.gada 19.septembrī izdarītie grozījumi Pasta

975likumā, ir pieņemti, izpildot valdības uzdevumu pagarināt esošo

976kārtību uz viena gada periodu.

977Nodokļu politika

9782017.gada 24.maijā tika apstiprinātas Valsts nodokļu politikas

979pamatnostādnes 2018.-2021.gadam (turpmāk - Nodokļu politikas

980pamatnostādnes).85 Nodokļu politikas pamatnostādnēs

981tika ietverti uzdevumi, lai nodrošinātu nodokļu reformas

982ieviešanu no 2018.gada 1.janvāra, ievērojot Nacionālās

983trīspusējās sadarbības padomes lēmumus, t.sk. iedzīvotāju

984ienākuma nodokļa un PVN jomā. Viens no Nodokļu politikas

985pamatnostādņu galvenajiem rīcības virzieniem ir darbaspēka

986nodokļu reforma, kuras mērķis ir mazināt ienākumu nevienlīdzību,

987nosakot progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi,

988paaugstinot diferencētā neapliekamā minimuma apmēru un minimālo

989mēneša darba algu.86 Nodokļu politikas pamatnostādnes

990nav paredzēts samazināt jau esošo PVN samazināto likmi nevienai

991preču un pakalpojumu grupai, tai skaitā drukātajiem medijiem.

992Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija šobrīd neatbalsta PVN

993likmes samazināšanu drukātās preses izdevumu piegādei, taču

994aicina diskutēt par PVN samazinātās likmes 12% apmērā

995samazināšanas uz 5% iekļaušanu nākamā perioda nodokļu jomas

996pamatnostādnēs.87

997Citu nozaru politika

998Mediju daudzveidība netieši skar arī valsts drošības,

999sabiedrības integrācijas, reģionālās attīstītības nozaru

1000politiku. Tādējādi atbalsts mediju daudzveidībai un drukātajiem

1001medijiem kā vienai no kultūras formām netieši rodams arī citu

1002nozaru politikas plānošanas dokumentos.

1003Uz vienotas, vispārpieejamas informatīvās telpas

1004nepieciešamību un nozīmību saglabāt plašsaziņas līdzekļu

1005plurālismu un informatīvās vides daudzveidību norāda 2019.gada

100626.septembrī apstiprinātās Nacionālās drošības koncepcijas

10078.punkts.88

1008Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un

1009integrācijas politikas īstenošanas plāna 2019.-2020.gadam

10102.4.punktā norādīts mērķis stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku

1011informācijas telpu un palielināt mediju lomu integrācijā un

1012nacionālās identitātes stiprināšanā.89

1013Kultūrpolitikas pamatnostādnēs "Radošā Latvija"

10142014.-2020.gadam90 norādīta nepieciešamība pēc valsts

1015pastāvīga atbalsta medijiem garīgi aktīvas, sociāli atbildīgas un

1016radošas sabiedrības vērtīborientācijas un izpratnes veidošanai,

1017kritiskas domāšanas un ētiskas attieksmes veicināšanai, kā arī

1018pamatota nepieciešamība palielināt kultūras saturu Latvijas

1019plašsaziņas līdzekļos.

1020Tāpat drukāto mediju atbalsts var tikt pamatots ar Reģionālās

1021politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam norādīto mērķi veicināt

1022valsts teritorijas līdzsvarotu attīstību, lai saglabātu

1023iedzīvotājus teritorijās ārpus Rīgas un tās tuvākās

1024apkārtnes.91

10252.3. Šā

1026brīža situācija un problēmjautājumi

1027Šobrīd preses izdevumu piegādei un abonentmaksai ir noteikta

1028PVN samazinātā likme 12%. Drukātajiem medijiem ir iespējams

1029pieteikties uz Mediju atbalsta fonda finansējumu. Abonēto preses

1030izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšana tiek īstenota Pasta

1031likumā noteiktajā kārtībā, proti:

1032- preses izdevēji maksā UPP sniedzējam (Latvijas Pasts) par

1033abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem saskaņā ar

1034Noteikumos Nr.292 noteiktajām cenām;

1035- zaudējumus, ko veido starpība starp abonēto preses izdevumu

1036piegādes pakalpojumu faktiskajām izmaksām un Noteikumos Nr.292

1037noteikto cenu, UPP sniedzējam kompensē valsts šādā kārtībā:

1038o UPP sniedzējs veic zaudējumu aprēķinu, ievērojot SPRK

10392013.gada 11.oktobra lēmumu Nr. 1/28 "Universālā pasta

1040pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodika" (turpmāk - UPP

1041tarifu metodika) un lēmumu Nr. 1/29 "Universālā pasta

1042pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un

1043noteikšanas metodika" (turpmāk - Tīro izmaksu metodika);

1044o UPP sniedzējs iesniedz Satiksmes ministrijai aprēķinu, kas

1045balstīts uz pirmā pusgada operatīvajiem datiem. Aprēķinā

1046norādītos zaudējumus kompensē pilnā apmērā, veicot maksājumu

1047kārtējā gadā;

1048o UPP sniedzējs iesniedz Satiksmes ministrijai auditētu

1049ziņojumu, kas balstīts uz visa gada faktiskajiem datiem. Uz tā

1050pamata tiek veikts otrais maksājumus, kompensējot atlikušo

1051zaudējumu daļu.

1052Šobrīd ir paredzēts, ka minētā kārtība būs spēkā līdz

10532020.gada 31.decembrim. Pret esošo tiesisko regulējumu ir

1054izteikti dažādi iebildumi no iesaistītajām personām un

1055institūcijām. Minētie problēmjautājumi ir ieskicēti Ziņojuma

1056nākamajās sadaļās.

10572.3.1.

1058Nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugums

1059Samazinoties abonēto preses izdevumu skaitam un svaram, kā arī

1060palielinoties ar pakalpojuma sniegšanu saistītajām izmaksām

1061(minimālās algas paaugstināšana, degvielas cenas, infrastruktūras

1062izmaksas u.c.), notiek vienas vienības piegādes cenas

1063sadārdzināšanās. Ņemot vērā Noteikumos Nr.292 preses izdevējiem

1064fiksēti noteiktās cenas, tas rada aizvien lielākus zaudējumus

1065abonēto preses izdevumu piegādes nodrošinātājam, kuri

1066kompensējami no valsts budžeta līdzekļiem.92

1067Vienlaikus preses izdevēju maksājumi sedz proporcionāli arvien

1068mazāku daļu no kopējām pakalpojuma sniegšanas izmaksām. To

1069atspoguļo informācija, kuru 2017.gadā apkopojusi SM, kā arī

1070aktualizētā informācija, kas apkopota tabulā.

10714.tabula

10722009

10732010

10742011

10752012

10762013

10772014

10782015

10792016

10802017

10812018

10822019

1083Ieņēmumi, eiro

10846 122 596

10854 701 903

10863 958 272

10873 750 771

10883 523 031

10893 249 410

10903 004 289

10912 883 812

10922 847 324

10932 744 726

10942 693 841

1095Abonētās preses piegādes

1096izmaksas, eiro

109713 208 851

109810 145 843

10998 532 903

11008 129 331

11017 814 507

11028 553 786

11037 667 665

11047 518 552

11057 608 589

11068 622 178

11078 316 047

1108Pakalpojuma sniegšanas

1109rezultātā radītie zaudējumi, eiro

11107 086 254

11115 443 940

11124 574 631

11134 378 560

11144 291 476

11155 304 376

11164 663 376

11174 767 694

11184 932 482

11195 877 452

11205 622 206

1121Piegādes apjomi (gab.)

112244 667 694

112336 969 960

112433 726 947

112531 518 375

112629 185 164

112727 131 341

112825 310 607

112923 326 163

113021 866 738

1131Ieņēmumi par 1 vienību

1132(preses izdevēju tarifs)

11330.1371

11340.1272

11350.1174

11360.1190

11370.1207

11380.1198

11390.1187

11400,1221

11410.1232

1142Vidējā pašizmaksa par 1

1143vienību

11440.2957

11450.2744

11460.2530

11470.2579

11480.2678

11490.3153

11500.3029

11510,32

11520,3262

11530.39

11540.38

1155Preses izdevēju segtā

1156pašizmaksas proporcija

115746.4%

115846.3%

115946.4%

116046.1%

116145.1%

116238.0%

116339.2%

116437.69%

116537.4 %

116631.83%

116732%

11682.3.2.

1169Nepietiekams atbalsts drukātajiem medijiem

1170LPIA uzsver, ka esošie atbalsta mehānismi drukātajiem medijiem

1171nav pietiekoši, jo jau šobrīd lielākā daļa preses izdevēju strādā

1172ar zaudējumiem. Šādu viedokli atbalsta Kultūras ministrija,

1173norādot, ka esošie atbalsta veidi - ar Pasta likumu noteiktais

1174atbalsts abonēto preses izdevumu piegādei un samazinātā

1175pievienotās vērtības nodokļa likme (12%) ir nepietiekami, lai

1176sekmētu kvalitatīva satura radīšanu un drukāto mediju ilgtspēju

1177un šajā situācijā nav pieļaujama esošā atbalsta samazināšana.

1178Tāpēc drukāto mediju daudzveidības un ilgtspējas nodrošināšanai

1179ļoti būtiski ir saglabāt vai pilnveidot esošo atbalsta formu -

1180abonēto drukāto mediju piegādes izmaksu kompensēšanu.

11812.3.3. Zaudējumu

1182kompensēšanas kārtības ietekme uz UPP sniedzēja saimniecisko

1183darbību

1184Gan Latvijas Pasts, gan SM kā esošās kārtības trūkumu saskata

1185to, ka atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 12.punktam UPP

1186sniedzējam radītie zaudējumi pilnā apmērā tiek kompensēti tikai

1187divreiz gadā. Pirmo maksājumu veic kārtējā gadā, pamatojoties uz

1188UPP sniedzēja aprēķinu, kas balstīts uz pirmā pusgada

1189operatīvajiem datiem, kompensējot pilnā apmērā aprēķinā norādītos

1190zaudējumus. Otro maksājumu, kompensējot atlikušo zaudējumu daļu,

1191veic nākamajā gadā pēc auditētā ziņojuma iesniegšanas SM. Laika

1192periodā, kamēr zaudējumi nav kompensēti, UPP sniedzējam savas

1193saimnieciskās darbības nodrošināšanai attiecīgie līdzekļi ir

1194jāiegūst citādi, kas rada papildu zaudējumus.

1195Tāpat SM kā negatīvu uzlūko kopš 2016.gada īstenoto praksi, ka

1196UPP sniedzējam radītie zaudējumi daļēji tiek segti, izmantojot

1197Latvijas Pasta dividendes, tādējādi liedzot šos līdzekļus

1198izmantot uzņēmuma attīstībai.

11992.3.4. Bažas par

1200konkurences priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam

1201Konkurences padome ir norādījusi, ka, piemēram, biedrība

1202"Pasta komersantu biedrība" ir izteikusi bažas par to,

1203ka pašreizējā kārtība abonēto preses izdevumu piegādes

1204pakalpojuma nodrošināšanai rada konkurences priekšrocības UPP

1205sniedzējam citu pasta pakalpojumu sniegšanā. Proti, abonēto

1206preses izdevumu piegādes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā

1207infrastruktūra varot tikt izmantota arī citu pasta pakalpojumu

1208sniegšanai, taču tas netiekot ņemts vērā, no valsts budžeta

1209līdzekļiem kompensējot zaudējumus, kas UPP sniedzējam radušies,

1210sniedzot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu. To, ka

1211šāda problēma varētu pastāvēt, atzīst arī SPRK.

1212Vienlaikus jānorāda, ka jautājums nav viennozīmīgs. Pirmkārt,

1213saskaņā ar 2.5.sadaļā sniegto analīzi kārtība, ka UPP pakalpojuma

1214saņemšanai ir paredzēts valsts atbalsts, pastāv vairākās Eiropas

1215Savienības dalībvalstīs. Otrkārt, UPP sniedzējs tiek izvēlēts

1216konkursa kārtībā. Ja citi pasta komersanti saskata priekšrocības

1217no UPP pakalpojumu sniegšanas, tad tiem ir iespēja piedalīties

1218konkursā un pretendēt uz UPP sniedzēja statusu.

1219Tomēr jāsecina, ka attiecībā uz abonētās preses piegādi līdz

1220šim konkursa rīkošana nav bijusi iespējama. Kaut arī abonēto

1221preses izdevumu piegāde ir ietverta starp universālā pasta

1222pakalpojumiem saskaņā ar Pasta likuma 27.panta pirmās daļas

12234.punktu, šo pakalpojumu līdz 2020.gada 31.decembrim visā

1224Latvijas teritorijā saskaņā ar Pasta likuma pārejas noteikumu

122521.punktu sniedz pasta komersants, kuram līdz 2019.gada

122631.decembrim ir noteiktas saistības sniegt universālo pasta

1227pakalpojumu.

1228Ja Pasta likumā netiks veikti grozījumi, tad atbilstoši spēkā

1229esošajam Pasta likuma regulējumam SPRK rīkos konkursu UPP

1230sniedzēja noteikšanai, sākot ar 2021.gadu, kurš attieksies arī uz

1231abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu.

1232Savukārt, ja tiek veikti grozījumi ar mērķi turpināt pašreiz

1233piemērojamo vai tai līdzīgu kārtību, tad ir būtiski novērst bažas

1234par konkurences priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam, piemēram,

1235nodrošinot, ka konkurss tā izvēlei var tikt rīkots attiecībā uz

1236visiem universālā pasta pakalpojumiem.

12372.4.

1238Situācija pēc 2020.gada 31.decembra

12392.4.1. Piegādes

1240apjomi, vidējā piegādes pašizmaksa un kompensācijas apmērs, ja

1241tiktu saglabāta pašreiz piemērojamā kārtība

12422019.gada 19.septembrī Saeima pieņēma grozījumus Pasta likumā,

1243tādējādi līdz 2020.gada 31.decembrim pagarinot termiņu, kurā

1244konkurss par UPP sniedzēja izvēli neattiecas uz abonēto preses

1245izdevumu piegādes pakalpojumu, bet šo pakalpojumu sniedz Latvijas

1246Pasts par cenu, kas tiek noteikta saskaņā ar Noteikumiem Nr.292,

1247kompensējot no valsts budžeta Latvijas Pastam tādējādi radušos

1248zaudējumus. Ar grozījumiem Pasta likumā līdzšinējā kārtība tika

1249pagarināta par vienu gadu, pēc būtības to nemainot. Šajā sadaļā

1250tiks apskatīts situācija, ja šāda vai līdzīga kārtība tiek

1251saglabāta arī 2021.gadā. Iepriekš šajā Ziņojumā jau tika

1252ietvertas prognozes par kompensācijas apmēra pieaugumu

1253turpmākajos gados, kura tika ietverta minēto 2019.gada

125419.septembrī pieņemto grozījumus Pasta likumā anotācijā. Tomēr ir

1255nepieciešams veikt detalizētākus aprēķinus, ņemot vērā aktuālo

1256informāciju.

1257Piegādes apjoms

12582021.gadā abonētās preses piegādes apjoms tiek prognozēts par

12592 500 000 mazāks kā 2019.gadā, balstoties uz šādiem

1260pieņēmumiem:

1261− turpināsies vispārējs abonētās preses piegādes apjoma

1262samazinājums, kurš atbildīs 1 500 000 (jeb 750 000

1263gadā) samazinājumam, identisks tam, kāds tas ir bijis pēdējos 2

1264gados (tam nevajadzētu būt lielākam, jo no 2017. līdz 2019.gadam

1265samazinājums bija 1 459 425, kā arī absolūtos skaitļos

1266samazinājuma tempam ir tendence palēnināties, kā redzams

12674.tabulā);

1268− papildus 1 000 000 samazinājums būs no tā, ka

1269Neatkarīgā Rīta Avīze drukātā veidā neiznāks un Dienas Bizness

1270iznāks reizi nedēļā (precīzs aprēķinātais apjoms, balstoties uz

12712019.gada datiem, ir 1 125 302, tomēr jāņem vērā, ka ne

1272visi Neatkarīgās Rīta Avīzes abonenti būs zuduši drukāto mediju

1273tirgum. Liela daļa šo abonentu līdz šim šo avīzi ir saņēmuši

1274komplektā ar TV programmu. Ir pamats uzskatīt, ka viņi turpinās

1275abonēt TV programmu, kā arī daži izvēlēsies turpmāk abonēt citus

1276dienas laikrakstus).

1277Vidējā piegādes pašizmaksa par 1

1278vienību un kompensācijas apmērs

1279Aprēķini tiek balstīti uz 2019.gada datiem (skatīt 4.tabulu):

1280piegāžu apjoms

1281abonētās preses piegādes

1282izmaksas

1283vidējā pašizmaksa par 1

1284piegādi

128521 866 738

1286€ 8 316 047

1287€ 0.38

1288Tāpat tie tiek balstīti uz šādiem pieņēmumiem:

1289− Mainīgo izmaksu proporcija. Saskaņā ar Latvijas Pasta

1290sniegto informāciju pašreiz abonētās preses piegādes izmaksu

1291struktūru veido 19% mainīgās izmaksas un 81% fiksētās

1292izmaksas;

1293− Piegādes izmaksu pieaugums. Ņemot vērā, ka Latvijas

1294Banka93 un Eiropas Komisija94 savās

1295prognozēs par koronavīrusa (Covid-19) ietekmi uz globālo un

1296Latvijas tautsaimniecību prognozē iekšzemes kopprodukta kritumu

12972020.gadā un pieļauj globālo recesiju, ir pamats uzskatīt, ka

1298darbaspēka, degvielas un citu izmaksu pieaugums 2021.gadā būs

1299mazāks kā iepriekšējos gados un tam nebūs būtiska ietekme uz

1300izmaksu apmēru;

1301− Izmaksu optimizācija. Saskaņā ar Latvijas Pasta

1302sniegto informāciju tiek nepārtraukti īstenoti optimizācijas

1303pasākumi, tai skaitā, piegādes tīklā. Kā dažus no tiem var minēt

1304sadales centru apvienošanu, iecirkņu optimizēšanu, šķirošanas

1305procesa automatizāciju un daudzus citus. Tomēr lielākā izmaksu

1306daļa - fiksētās izmaksas - rada grūtības nekavējoties reaģēt

1307pārmaiņu procesā. Jāņem arī vērā Latvijas Pastam noteiktās UPP

1308saistības, kas, cita starpā, nosaka pienākumu uzturēt noteiktu

1309pasta tīklu, kas ir viena no būtiskākajām Latvijas Pasta fiksēto

1310izmaksu sastāvdaļām. Ņemot vērā minēto, straujš fiksēto izmaksu

1311samazinājums pašreiz nav iespējams. Līdz ar to arī optimizācijas

1312pasākumiem nebūs būtiska ietekme uz izmaksu apmēru.

1313Rezultātā, balstoties minētajos pieņēmumus un 2019.gada datos,

13142021.gada prognoze ir šāda:

1315izmaiņas starpposmā

1316piegāžu apjoma

1317samazinājums

1318izmaksas par neveiktajām

1319piegādēm (neveiktās piegādes reizinātas ar 2019.gada vidējo

1320pašizmaksu par 1 piegādi)

132119% mainīgās izmaksas

1322(izmaksu ietaupījums)

132381% fiksētās izmaksas

1324(jāattiecina uz atlikušo apjomu)

1325-2 500 000

1326€ 950 764

1327€ 180 645

1328€ 770 119

13292021

1330piegāžu apjoms

1331abonētās preses piegādes

1332izmaksas

1333jaunā vidējā pašizmaksa par 1

1334piegādi

133519 366 738

1336€ 8 135 402

1337€ 0.42

1338preses izdevēji maksā

1339Noteikumos Nr.292 noteikto tarifu vidēji ~0.1232

1340euro

1341-

1342€ 2 385 982

1343starpība (Latvijas Pasta

1344zaudējumi), kompensē no valsts budžeta

1345=

1346€ 5 749 420

1347Saskaņā ar aprēķiniem prognozējamais kompensācijas apmērs,

1348ņemot vērā piegādes apjoma kritumu, pieaugs par 127 214

1349euro (2019.gadā tas bija 5 622 206 euro

1350saskaņā ar 4.tabulu).

13512.4.2. UPP

1352sniedzēja piegādes tarifs un piegādes apjomi, ja netiek grozīti

1353normatīvie tiesību akti

1354Ja normatīvajos aktos netiks veikti grozījumi, tad ar

13552021.gada 1.janvāri zaudēs spēku Pasta likuma

135632.2 pants un uz tā pamata izdotie Noteikumi

1357Nr.292. Tāpat no 2021.gada 1.janvāra nebūs piemērojams pārejas

1358perioda regulējums, kas ietverts Pasta likuma pārejas noteikumu

135912.punktā. Savukārt savu spēku saglabās Pasta likuma 27.panta

1360pirmās daļas 4.punkts, kas paredz, ka abonēto preses izdevumu

1361piegāde ir ietverta UPP sarakstā. Tādējādi no 2021.gada 1.janvāra

1362uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem tiktu

1363attiecināts Pasta likuma regulējums par UPP sniegšanu tāpat, kā

1364uz citiem UPP sarakstā iekļautiem pasta pakalpojumiem.

1365Pasta likuma regulējums par UPP izriet no ES direktīvu

1366prasībām.95 Atbilstoši Pasta likuma 1.panta

136737.punktam, 27.panta pirmajai daļai un 27.1 panta

1368pirmās daļas 3.punktam lietotājiem visā Latvijas Republikas

1369teritorijā ir vienādas iespējas saņemt UPP par vienotu tarifu.

1370Turklāt UPP sniedz pastāvīgi un nepārtraukti, izņemot

1371nepārvaramas varas vai ārkārtējās situācijas gadījumus (Pasta

1372likuma 27.panta otrā daļa). Izvēloties UPP sniedzēju, tiek

1373noteiktas kvalitātes prasības attiecībā uz pasta sūtījumu

1374savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi (biežumu, ātrumu,

1375regularitāti), pasta pakalpojumu sniegšanas vietu, vēstuļu

1376kastīšu izvietojumu un skaitu. Tāpat tiek noteikta prasība sniegt

1377UPP ekonomiski izdevīgākajā veidā (Pasta likuma 27.1

1378panta pirmā daļa). Šā regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka

1379apstākļos, kad pasta pakalpojumu tirgus ir atvērts tirgus

1380pašregulācijai, sabiedrībai nozīmīgākie pasta pakalpojumi turpina

1381būt pieejami arī tajos reģionos, kur to sniegšana nav

1382rentabla.

1383UPP sniedzējs tiek izvēlēts konkursā, kuru rīko SPRK. Konkursā

1384izvēlētajam UPP sniedzējam SPRK nosaka UPP saistības uz pieciem

1385gadiem, kā arī apstiprina UPP tarifus. Šādam mērķim SPRK izdod

1386konkursa nolikumu, kurā noteikta UPP tarifu apstiprināšanas

1387kārtība. Savukārt tarifu projekts tiek iekļauts pretendenta

1388piedāvājumā konkursam. Apstiprinātos tarifus nedrīkst mainīt

1389vismaz vienu gadu no to spēkā stāšanās dienas. Ja pēc šā termiņa

1390beigām UPP sniedzējs ierosina tarifu pārskatīšanu, jaunus tarifus

1391nosaka saskaņā ar vispārīgo regulējumu, kādā SPRK apstiprina

1392tarifus.

1393Kaut arī regulējums par UPP Pasta likumā ir ietverts kopš

13942009.gada, līdz šim konkurss UPP sniedzēja izvēlei nav rīkots,

1395paredzot, ka UPP sniedz Latvijas Pasts, kas pirms Pasta likuma

1396spēkā stāšanās sniedza vispārējos pasta pakalpojumus. 2012.gada

13979.maijā tika izsludināts konkurss UPP sniedzēja

1398izvēlei96, kas tika izbeigts 2012.gada

139927.jūnijā97, jo 2012.gada 21.jūnijā tika pieņemts

1400likums "Grozījumi Pasta likumā", kas stājoties spēkā no

14012012.gada 1.jūlija, paredzēja, ka SPRK nerīko konkursu un

1402pagarina UPP saistības līdz 2013.gada decembrim tam pasta

1403komersantam, kuram ir noteiktas saistības sniegt UPP līdz

14042012.gada 31.decembrim98. 2019.gada 13.maijā

1405izsludinātais konkurss UPP sniedzēja izvēlei tika noslēgts bez

1406rezultāta99 un pamatojoties uz Pasta likuma

140727.2 panta ceturto daļu, SPRK ir pagarinājusi Latvijas

1408Pastam UPP saistības uz diviem gadiem līdz 2021.gada

140931.decembrim, līdz ar to SPRK lēmumā par UPP saistībām

1410vienlaicīgi nosakot Latvijas Pastam pienākumu līdz 2020.gada

14113.aprīlim iesniegt abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma

1412tarifu projektu,100 jo gadījumā, ja normatīvajos aktos

1413nebūs veikti grozījumi, 2021.gadā SPRK rīkojamais konkurss būs

1414attiecināms arī uz abonēto preses piegādes pakalpojumu, kā UPP

1415sastāvdaļu.

1416Ievērojot UPP saistības, UPP sniedzējam var rasties

1417situācijas, kurās UPP saistību izpildes izdevumi pārsniedz

1418ieņēmumus. Starpība starp izdevumiem un ieņēmumiem, kas rodas

1419sniedzot UPP, un tā paša komersanta izmaksām, ja nav noteiktas

1420UPP saistības, veido UPP saistību izpildes tīrās izmaksas, kuras

1421Pasta likumā noteiktajā kārtībā tiek kompensētas no UPP tīro

1422izmaksu kompensācijas fonda. Tās kompensē tad, ja UPP sniedzējs

1423pierāda, ka tas ir pakļauts netaisnīgam apgrūtinājumam un UPP

1424saistību izpilde rada zaudējumus. Tīrās izmaksas nekompensē, ja

1425UPP saistību izpilde rada papildu ieguvumu un tas pārsniedz

1426aprēķināto tīro izmaksu apmēru.

1427UPP sniedzējs tīrās izmaksas aprēķina saskaņā ar Tīro izmaksu

1428metodiku, un šo aprēķinu pārbauda zvērināts revidents. Līdz katra

1429gada 1.septembrim UPP sniedzējs tīro izmaksu aprēķinu iesniedz

1430apstiprināšanai SPRK. SPRK katru gadu līdz 31.oktobrim apstiprina

1431tīro izmaksu apmēru. Pamatojoties uz SPRK apstiprināto apmēru,

1432UPP sniedzējs līdz 15.novembrim iesniedz SM pieteikumu tīro

1433izmaksu kompensēšanai, bet SM veic pārskaitījumu līdz

143420.decembrim.101

1435Izpildoties iepriekš minētajiem priekšnoteikumiem, tīrās

1436izmaksas UPP sniedzējam tiek kompensētas no UPP tīro izmaksu

1437kompensācijas fonda. UPP tīro izmaksu kompensācijas fonda

1438līdzekļus veido divi avoti:

14391) valsts nodeva, kuru maksā pasta komersanti (t.sk. arī UPP

1440sniedzējs);

14412) valsts budžeta līdzekļi.

1442Ministru kabinets katru gadu līdz 31.decembrim nosaka valsts

1443nodevas apmēru procentos no pasta komersanta neto apgrozījuma

1444iepriekšējā gadā, pamatojoties uz SPRK apstiprināto tīro izmaksu

1445apmēru. Valsts nodevas iemaksas un tīro izmaksu kompensāciju

1446administrē SM. Līdz 2019.gadam (ieskaitot) SPRK ir pieņēmusi

1447lēmumus:

1448- apstiprināt aprēķinātās 2017.gada tīrās izmaksas, kas UPP

1449saistību izpildē 2017.gadā nav radījušas

1450zaudējumus102;

1451- atteikt apstiprināt aprēķināto 2018.gada tīro izmaksu

1452apmēru.

1453Tā rezultātā ir jāsecina, ka līdz šim SPRK, apstiprinot UPP

1454sniedzēja UPP saistību izpildes tīrās izmaksas, konstatējusi, ka

1455tīrās izmaksas nav radījušas zaudējumus UPP saistību

1456izpildē.103

1457UPP sniedzēja piegādes tarifa

1458apstiprināšana

1459Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka, neveicot grozījumus

1460normatīvajos aktos, abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus

1461no 2021.gada 1.janvāra visā Latvijas Republikas teritorijā par

1462vienotu tarifu sniegs konkursā izvēlēts104 UPP

1463sniedzējs. Šie pakalpojumi tiks sniegti par SPRK apstiprinātu

1464tarifu, kurš atbildīs pakalpojuma sniegšanas pašizmaksai, kā arī

1465no 2022.gada 1.janvāra tarifu var ietekmēt tas, kādus tarifa

1466projektus konkursā būs piedāvājuši UPP sniedzēja pretendenti.

1467Izpildoties Pasta likumā noteiktajiem priekšnoteikumiem,

1468zaudējumi, kas UPP sniedzējam radušies UPP saistību izpildes dēļ,

1469tiks kompensēti no UPP tīro izmaksu kompensācijas fonda.

1470Ja pēc UPP sniedzēja noteikšanas tarifi tiek grozīti, SPRK tos

1471apstiprina saskaņā ar vispārējo kārtību, kura noteikta likumā

1472"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Pasta

1473likums, UPP tarifu metodika un vispārējais regulējums sabiedrisko

1474pakalpojumu tarifu noteikšanai neparedz speciālu regulējumu

1475attiecībā tieši uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu

1476tarifiem. Tādējādi, atbilstoši šī brīža regulējumam, arī šie

1477tarifi būtu nosakāmi tāpat kā ikvienam citam UPP ietilpstošam

1478pakalpojumam.

1479Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"

148020.pantā nostiprināts vispārējs princips, kas paredz, ka tarifi

1481nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi

1482segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un

1483nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti, ja nozares

1484speciālie likumi neparedz citus tarifu noteikšanas principus.

1485Tiesu praksē skaidrots, ka SPRK darbības mērķis, apstiprinot

1486tarifus regulējamiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir

1487līdzsvarot lietotāju intereses (kas pamatā ir saņemt

1488kvalitatīvu pakalpojumu pēc iespējas lētāk) un sabiedrisko

1489pakalpojumu sniedzēju intereses (kas pamatā ir saimnieciskas

1490intereses - saimnieciskās darbības attīstība un peļņas

1491gūšana). Šāda līdzsvarošana notiek, apstiprinot tarifus tādā

1492apmērā, kas dod iespēju segt saimnieciskās darbības izmaksas un

1493attīstīties, ietverot arī saprātīgas peļņas gūšanu.105

1494Tiesu praksē, komentējot likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu

1495regulatoriem" 20.pantu, arī skaidrots, ka tarifu aprēķins

1496tiek balstīts uz pakalpojuma sniedzēja prognozētajām

1497izmaksām.106 Respektīvi, tarifi tiek noteikti uz

1498nākotnes laikposmu, pamatojoties uz izmaksu prognozi, un SPRK ir

1499jāpārbauda paredzamās izmaksas, nevis faktiski radušās

1500izmaksas.107

1501Pasta likumā un UPP tarifu metodikā ietvertais regulējums UPP

1502tarifu noteikšanai nav pretrunā ar minētajiem vispārīgajiem

1503tarifu noteikšanas principiem. Proti, saskaņā ar Pasta likuma

150427.1 panta pirmās daļas 4.punktu UPP ir sniedzams

1505ekonomiski izdevīgākajā veidā. Savukārt tīro izmaksu aprēķinā

1506tiek iekļautas izmaksas tikai tad, ja tās veidojušās, pakalpojumu

1507sniedzot ekonomiski izdevīgākajā veidā (Pasta likuma 30.panta

1508pirmā daļa). Arī SPRK ir norādījusi, ka atbilstoši UPP tarifu

1509metodikai UPP tarifiem ir jābūt balstītiem uz pakalpojumu

1510sniegšanas izmaksām, tādēļ SPRK nevarētu apstiprināt abonēto

1511preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifus, kuri nav rentabli

1512un rada UPP sniedzējam zaudējumus.108 Ievērojot

1513minēto, secināms, ka, ja normatīvajos aktos netiks veikti

1514grozījumi, SPRK varēs apstiprināt tikai tādus abonēto preses

1515izdevumu piegādes pakalpojumu tarifus, kas sedz pakalpojumu

1516sniegšanas izmaksas.

1517Iepriekšējā sadaļā jau tika prognozēta minētā vidējā

1518pašizmaksa par 1 vienību 2021.gadā. Tā kā tarifs tiktu aprēķināts

1519pēc tās pašas SPRK metodikas, kādu jau pašreiz zaudējumu

1520aprēķināšanai piemēro Latvijas Pasts, tad jaunais tarifs varētu

1521būt līdzīgs šai pašizmaksai.

1522UPP sniedzēja tarifa ietekme uz

1523piegādes apjomu

1524Ņemot vērā, ka jaunais tarifs būtu aptuveni 3,5 reizes lielāks

1525par pašreizējo, ir pamats uzskatīt, ka turpmāk ne visi preses

1526izdevēji abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma

1527nodrošināšanai izvēlēsies UPP sniedzēju. Jāņem vērā, ka 0,42

1528euro ir prognozētā vidējā pašizmaksa par 1 vienību, tomēr

1529šī pašizmaksa var būtiski atšķirties dažādos valsts reģionos.

1530Blīvi apdzīvotās teritorijās, piemēram lielajās pilsētās, šī

1531pašizmaksa būs zem 0,42 euro par 1 piegādi, bet ārpus

1532lielajām pilsētām tā būs virs minētās cenas.

1533Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka preses izdevēji, kuru preses

1534izdevumu abonenti pamatā dzīvo lielajās pilsētās atradīs piegādes

1535alternatīvas, kuras būs lētākas par UPP sniedzēja tarifu. Šo

1536piegādes pakalpojumu sniedzēju cenas būs zemākas, jo tiem nav

1537SPRK noteiktās UPP saistības, kas, cita starpā, nosaka pienākumu

1538uzturēt noteiktu pasta tīklu.

1539UPP sniedzēja piegādes apjoma

1540ietekme uz piegādes tarifu

1541Samazinoties piegādes apjomam, jo daļa no preses izdevējiem

1542vairs neizmantos UPP sniedzēja pakalpojumus, vidējā piegādes

1543pašizmaksa par 1 vienību pieaugs. Piemēram, gadījumā, ja piegādes

1544apjoms samazinās nevis par iepriekš prognozētajām

15452 500 000 piegādēm, bet par 7 500 000

1546piegādēm, tad vidējā pašizmaksa par 1 vienību būs 0,54

1547euro.

1548izmaiņas starpposmā

1549piegāžu apjoma

1550samazinājums

1551izmaksas par neveiktajām

1552piegādēm (neveiktās piegādes reizinātas ar 2019.gada vidējo

1553pašizmaksu par 1 piegādi)

155419% mainīgās izmaksas

1555(izmaksu ietaupījums)

155681% fiksētās izmaksas

1557(jāattiecina uz atlikušo apjomu)

1558-7 500 000

1559€ 2 852 293

1560€ 541 936

1561€ 2 310 358

15622021

1563piegāžu apjoms

1564abonētās preses piegādes

1565izmaksas

1566jaunā vidējā pašizmaksa par 1

1567piegādi

156814 366 738

1569€ 7 774 111

1570€ 0.54

1571Tas nozīmē, ka tiklīdz tas būs iespējams UPP sniedzējs

1572iesniegs augstāku tarifu, kuru SPRK būs jāapstiprina. Tas var

1573radīt vēl lielāku piegādes apjoma samazinājumu un turpmāku tarifa

1574pieaugumu, jo pastāv iespēja, ka preses piegādātāji, kuriem nav

1575pieejama piegādes alternatīva, kura būtu lētāka par 0,42

1576euro tarifu, var būt pieejama piegādes alternatīva, kura

1577ir lētāka par 0,54 euro tarifu.

1578Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka UPP sniedzējam būs iespējams

1579reaģēt uz piegādes apjoma kritumu un optimizēt arī daļu no savām

1580fiksētajām izmaksām, tāpēc teorētiski tarifs varētu pieaugt

1581mazākā mērā kā minēts iepriekš. Tomēr šajā ziņā ir būtiski,

1582ka:

1583− SPRK noteiktās UPP saistības nosaka UPP sniedzējam pienākumu

1584uzturēt noteiktu pasta tīklu, tāpēc ne vienmēr izmaksas varēs

1585optimizēt proporcionāli abonētās preses piegādes apjoma

1586kritumam;

1587− pastāv iespēja, ka tarifs pieaug straujāk par piegāžu apjoma

1588kritumu, jo no UPP sniedzēja nodrošināto piegāžu apjoma pazudīs

1589piegādes lielajās pilsētās, kuru pašizmaksa ir zema, bet paliks

1590tās piegādes, kuru pašizmaksa ir augsta.

1591Ņemot vērā minētos apsvērumus, ir neiespējami prognozēt, kur

1592tieši tirgus atradīs līdzsvaru, kur tarifs, par kādu pie noteikta

1593apjoma UPP sniedzējam ir ekonomiski pamatoti veikt piegādi, būs

1594līdzsvarā ar to piegādes apjomu, kuru veido tie preses izdevēji,

1595kuri ir gatavi attiecīgo tarifu maksāt.

15962.4.3. PVN

1597abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam

1598Direktīvas Nr.2006/112/EK 132.panta 1.punkta a) apakšpunkts

1599paredz dalībvalstu pienākumu atbrīvot no PVN pakalpojumus, ko

1600sniedz valsts pasta dienesti, izņemot pasažieru pārvadājumus un

1601telekomunikāciju pakalpojumus, kā arī ar tiem saistītu preču

1602piegādi. Eiropas Savienības Tiesa ir vairākkārt atzinusi, ka ar

1603Direktīvas Nr.2006/112/EK 132.panta 1.punkta a) apakšpunktā

1604lietotais jēdziens "valsts pasta dienesti" ietver arī

1605UPP sniedzēju, tajā skaitā arī tādu, kurš ir

1606privātpersona.109

1607Sākotnēji likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"

1608tika paredzēts, ka no PVN atbrīvoti tikai tādi pasta

1609korespondences sūtījumi, kuru svars nepārsniedz 50 gramus. EK

16102010.gada 3.jūnijā nosūtīja Latvijai formālo paziņojumu pārkāpuma

1611lietā Nr.2010/2050, kurā norādīja, ka likumā "Par

1612pievienotās vērtības nodokli" noteiktais atbrīvojums no PVN

1613neatbilst direktīvas Nr.2006/112/EK 132.panta 1.punkta a)

1614apakšpunktam. Pasta politikas pamatnostādnēs šajā sakarā

1615norādīts, ka, lai izvairītos no soda sankciju piemērošanas

1616Latvijai par Direktīvas Nr.2006/112/EK prasību neizpildi, būtu

1617jāatbrīvo no PVN piemērošanas visi pasta pakalpojumi, kas

1618ietilpst UPP sarakstā.110

1619Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās

1620daļas 1.punktu tiek noteikti šādi ar PVN neapliekami pakalpojumi,

1621ko sniedz UPP sniedzējs: 1) tādu vēstuļu korespondences sūtījumu

1622savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars

1623nepārsniedz divus kilogramus; 2) tādu pasta paku savākšanu,

1624šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz 10

1625kilogramus. Tādējādi, kaut arī abonēto preses izdevumu piegādes

1626pakalpojumi ir iekļauti UPP sarakstā, atšķirībā no citiem UPP

1627sarakstā iekļautiem pakalpojumiem, tie nav atbrīvoti no PVN.

1628Šādi formulēts atbrīvojums tika paredzēts likumā "Par

1629pievienotās vērtības nodokli" ar 2011.gada 21.jūlija

1630grozījumiem, lai tiktu izbeigta Eiropas Komisijas ierosinātā

1631pārkāpuma procedūra saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada

16323.jūnija formālo paziņojumu pārkāpuma lietā Nr.2010/2050.

1633Atbrīvojums tika attiecināts tikai uz tiem UPP sarakstā

1634iekļautajiem pasta pakalpojumiem (korespondences sūtījumi līdz

1635diviem kilogramiem un pasta pakas līdz desmit kilogramiem), kuru

1636saskaņā ar ES direktīvām UPP sarakstā jāiekļauj obligāti. Turklāt

1637norādīts, ka Latvijas Republika ir nosūtījusi Eiropas Komisijai

1638piedāvāto likuma redakciju, kuru paredzēts ieviest līdz 2011.gada

16391.jūlijam, un ir saņēmusi no Eiropas Komisijas atbildi, ka

1640piedāvātā redakcija atbilst direktīvas Nr.2006/112/EK

1641prasībām.111

16422010. un 2011.gadā Pasta likums paredzēja, ka abonēto

1643preses izdevumu piegādes pakalpojumi ir iekļauti UPP sarakstā,

1644taču vienlaikus atbilstoši likuma pārejas noteikumiem uz tiem pat

1645līdz šim brīdim nav tikušas attiecinātas UPP saistības.

1646Turpretim, ja netiks veikti grozījumi normatīvajos aktos, sākot

1647ar 2021.gadu uz abonēto preses izdevumu pakalpojumu piegādēs

1648pakalpojumu sniegšanu tiks pilnībā attiecināts UPP

1649regulējums.

1650Kamēr abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi ir iekļauti

1651UPP sarakstā, pastāv iespēja veikt grozījumus Pievienotās

1652vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 1.punktā, paredzot,

1653ka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojums ir ar PVN

1654neapliekams pakalpojums. Ja atbrīvojums tiktu piemērots, tam būtu

1655ietekme uz preses izdevējiem piemērojamo cenu. Tomēr šī ietekme

1656var nebūt 21% apmērā no piegādes pakalpojuma izmaksām, jo jāņem

1657vērā, ka, nodrošinot ar PVN apliekamu pakalpojumu, UPP sniedzējam

1658ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par lielu daļu no saviem

1659izdevumiem.

16602.5.

1661Ārvalstu prakse

1662Lai novērtētu iespējamos risinājumus drukātās preses izdevumu

1663piegādes atbalstam, apskatāmi citās Eiropas Savienības valstīs

1664pielietotie atbalsta mehānismi un iespējas šādu mehānismu

1665piemērošanai Latvijā.

1666Informācija attiecībā uz PVN samazināto likmi norādīta

1667atbilstoši Eiropas Komisijas publicētajai informācijai par

1668Eiropas Savienības dalībvalstīs piemērojamām PVN likmēm 2019.gada

16691.janvārī.112 Informācija attiecībā uz to, vai preses

1670piegāde ir iekļauta UPP grozā un vai regulators nosaka tarifu

1671preses piegādei, norādīta saskaņā ar SPRK sniegto informāciju,

1672kas to ieguvusi, aptaujājot citu dalībvalstu regulatorus. Minētā

1673informācija apkopo ziņas par valstu regulējumu attiecībā uz

1674tarifu noteikšanu, taču neietver informāciju par valsts atbalstu

1675drukātajiem medijiem ar citu mehānismu palīdzību. Attiecībā uz

1676citu veidu presei sniegto atbalstu turpmāk apskatītājās

1677dalībvalstīs informācija norādīta atbilstoši publiski pieejamiem

1678pētījumiem.

1679Somija

1680PVN samazinātā

1681likme

168210% - abonētajiem laikrakstiem un žurnāliem (abonēšanas

1683termiņš vismaz 1 mēnesis).

168424% - prese, kas tiek pārdota kioskos, un digitālā

1685prese.

1686Netiešās

1687dotācijas

1688Saskaņā ar 2011.gadā

1689veiktu pētījumu Somijā tiek nodrošināts atbalsts preses

1690piegādei caur pasta pakalpojumiem. Kopējais atbalsta apmērs,

1691ieskaitot PVN samazināto likmi - 313 miljoni

1692eiro.113 2018.gada pētījumā par situāciju

16932017.gadā norādīts, ka valsts nodrošina nelielu atbalstu

1694drukātajiem medijiem, neskaitot PVN samazināto likmi abonēto

1695preses izdevumu piegādei, kā arī nelielas tiešās

1696subsīdijas.114

1697Tiešās

1698dotācijas

1699Izglītības un

1700Kultūras ministrija katru gadu piešķir subsīdiju kultūras

1701izdevumiem ar mērķi nodrošināt sociālo diskusiju par kultūru,

1702zinātni, mākslu un reliģisko dzīvi. 2016.gadā subsīdija kopā

1703vairāk nekā 1,1 miljona eiro apmērā tika piešķirta 111

1704kultūras izdevumiem. No tā 859 tūkstoši eiro tika piešķirti

1705preses piegādes izdevumu segšanai. Atbalstīti tiek arī

1706izdevumi, kas izdoti zviedru un citās minoritāšu valodās,

1707katru gadu tiem piešķirot subsīdiju 0,5 miljonu eiro

1708apmērā.115

1709Preses piegāde

1710iekļauta UPP grozā

1711Nē

1712Tiek

1713noteikts tarifs preses piegādei

1714Nē

1715Francija

1716PVN samazinātā

1717likme

17182,1% - avīzēm un žurnāliem ar vispārēju nozīmi, kam ir

1719tieša saikne ar aktuālajiem notikumiem (arī uz digitālo

1720presi)

172120% - avīzēm un žurnāliem, kas satur pārsvarā

1722publicitātes materiālus, sludinājumus, kā arī pornogrāfiska

1723rakstura materiālus.

1724Netiešās

1725dotācijas

1726Saskaņā ar 2011.gadā veiktu pētījumu Francijā tiek

1727nodrošināts samazināts jeb pasta tarifs preses piegādei, kā

1728arī 0% likme profesionālajam nodoklim, kas Francijā tiek

1729piemērots pašnodarbinātajiem, noteiktām laikrakstu

1730darbinieku grupām. Kopējais atbalsta apmērs, ieskaitot PVN

1731samazināto likmi - 801 miljoni eiro.116

1732Citā pētījumā norādīts, ka aptuveni 10% no kopējā

1733Francijas preses izdevēju ieņēmumu apmēra (vai dienas

1734izdevumiem pat vairāk) līdz 2012.gadam ir sastādījušas

1735valsts dotācijas. Vienlaikus atbalsts caur pasta piegādes

1736sistēmu tiek kritizēts attiecībā uz sasniegto rezultātu,

1737atbalsts tiek piedāvāts visiem drukātajiem medijiem,

1738tādejādi nepalīdzot laikrakstiem, kam jau ir maza

1739auditorija, bet vislielāko ieguvumu radot tiem

1740laikrakstiem, kuriem ir plašs abonementu saņēmēju tīkls,

1741respektīvi, kuriem jau ir liela auditorija.117

17422017.gadā joprojām ir saglabāti šādi netiešā atbalsta

1743veidi.118

1744Tiešās

1745dotācijas

1746Tiešās dotācijas

1747izplatīšanas izmaksu segšanai; valsts atbalsts aģentūrai AFP;

1748mērķdotācijas laikrakstiem ar mazu auditoriju, drukas ražotņu

1749modernizācijai, investīcijām jaunās tehnoloģijās u.c.

1750Atbalsta kopējais apmērs - 438 miljoni eiro.119 Uz

1751tiešo atbalstu norādīts arī 2018.gada pētījumā, neprecizējot

1752apmēru.120

1753Preses piegāde

1754iekļauta UPP grozā

1755Jā

1756Tiek

1757noteikts tarifs preses piegādei

1758Tiek

1759noteikti cenu griesti

1760Itālija

1761PVN samazinātā

1762likme

17634% - grāmatām,

1764drukātajai un digitālajai presei, preses piegādei, izņemot

1765pornogrāfiska rakstura avīzēm un žurnāliem, kā arī

1766katalogiem, mūzikas žurnāliem, kartēm, kam piemēro standarta

1767likmi 22%.

1768Netiešās

1769dotācijas

17702011.gada pētījumā

1771norādīts uz PVN samazināto likmi laikrakstu abonementu un

1772viena eksemplāra pārdošanai un ražošanas izmaksām, kā arī

1773samazinātu tarifu pasta pakalpojumiem 40% apmērā. Kopējais

1774atbalsta apmērs, ieskaitot PVN samazināto likmi - 560 miljoni

1775eiro.121

1776Tiešās

1777dotācijas

1778Agrāk mērķdotācijas

1779tika piešķirtas laikrakstiem ar vismaz diviem parlamenta

1780locekļiem starp īpašniekiem vai žurnālistu kooperatīviem, kā

1781arī laikrakstiem mazākumtautību vai reģionālajās valodās.

1782Kopējais atbalsta apmērs 161 miljons eiro.122

17832016.gadā pieņemts likums, ar kuru bija paredzēts atcelt

1784politisko partiju preses un arodbiedrību publisko

1785finansējumu, un novirzīt atbalstu "tīriem"

1786izdevējiem, kuriem nav citu interešu citās komercdarbības

1787jomās. 2017.gadā šim atbalsta fondam atvēlēti līdzekļi 182

1788miljonu eiro apmērā.123

1789Preses piegāde

1790iekļauta UPP grozā

1791Jā

1792Tiek

1793noteikts tarifs preses piegādei

1794Jā

1795(ex ante)

1796Vācija

1797PVN samazinātā

1798likme

17997% - žurnāliem un

1800avīzēm, izņemot tādus, kuru saturs ir kaitīgs

1801nepilngadīgajiem vai galvenokārt ir veltīts reklāmai

1802(standarta likme 19%).

1803Netiešās

1804dotācijas

18052011.gadā veiktā

1806pētījumā norādīts tikai uz PVN samazināto likmi, kas veido

1807kopējo atbalsta apmēru 525 miljoni eiro.124 Uz PVN

1808samazināto likmi norādīts arī 2018.gada

1809pētījumā.125 Citā pētījumā norādī ts uz zemāku

1810apgrozījuma nodokli un subsidētām izplatīšanas izmaksām

1811preses izdevumiem.126

1812Tiešās

1813dotācijas

1814Nav informācijas par

1815atbalstu presei. Pastāv atbalsts vizuālajiem

1816medijiem.127

1817Preses piegāde

1818iekļauta UPP grozā

1819Jā

1820Tiek

1821noteikts tarifs preses piegādei

1822Jā

1823(ex post)

1824Austrija

1825PVN samazinātā

1826likme

182710% - žurnāliem un

1828avīzēm

1829Netiešās

1830dotācijas

1831Austrijā

1832ir izveidota valsts subsīdiju sistēma. Attiecībā uz drukāto

1833presi 2004.gada Preses subsīdiju likumā ir paredzētas īpašas

1834subsīdijas, lai saglabātu daudzveidību reģionālajos dienas

1835laikrakstos, kā arī izdevumu subsīdijas laikrakstiem un

1836dotācijas žurnālistu apmācībai. Likumā subsīdiju piešķiršana

1837pamatota ar mediju daudzveidības nodrošināšanu.128

1838Tomēr preses subsīdiju apjoms kā IKP daļa samazinās. Tiek

1839piešķirtas subsīdijas arī privātām televīzijām un

1840radiostacijām, kā arī kopienas plašsaziņas līdzekļiem (jo

1841pēdējais fonds ir vismazākais). Par subsīdijām lemj komiteja,

1842kuras priekšsēdētājs nav saistīts ar uzņēmumiem laikrakstu

1843nozarē. Noteikumi par tiešo un netiešo subsīdiju sadali

1844(piemēram, nodokļu samazinājumi, samazinātas vilcienu

1845pakalpojumu un telefona sakaru likmes, labvēlīgi nosacījumi

1846kredītiem) pētījumā uzskatīti par taisnīgiem un

1847pārredzamiem.129

1848Tiešās

1849dotācijas

1850Preses piegāde

1851iekļauta UPP grozā

1852Jā

1853Tiek

1854noteikts tarifs preses piegādei

1855Jā

1856(ex post)

1857Zviedrija

1858PVN samazinātā

1859likme

18606% - žurnāliem un avīzēm;

18610% - periodiskiem izdevumiem, kas adresēti organizāciju

1862biedriem un personālam, kā arī bezpeļņas organizāciju

1863periodiskiem izdevumiem.

1864Netiešās

1865dotācijas

1866PVN samazinātā

1867likme.

1868Tiešās

1869dotācijas

1870Eiropas Komisija ar 2018.gada 22.oktobra lēmumu ir

1871saskaņojusi Zviedrijā sniegto valsts atbalstu

1872presei130. No lēmuma izriet turpmāk minētais.

1873Darbības subsīdijas laikrakstiem un izplatīšanas subsīdijas

1874drukāto laikrakstu sadarbības shēmām, bet tās paredz arī

1875stimulēt vietējo ziņu sniegšanu tajās jomās, kurās

1876žurnālistikas pārklājums ir neliels vai nav vispār. Turklāt

1877tas nodrošina arī inovācijas un attīstības atbalstu.

1878Aptuveni 143 laikraksti saņem šo atbalstu, un kopīga

1879izplatīšana ir nozīmīga loma kvalificētu ziņu žurnālistikas

1880un politisko debašu pieejamībā, jo īpaši vietējā līmenī.

1881Komisija izvērtēja un atzina - kaut gan preses nozare

1882pārdzīvo radikālas pārmaiņas, tā tomēr vēl aizvien kalpo

1883par būtisku avotu ziņu ieguvei un viedokļu formēšanai, kā

1884arī veicina mediju daudzveidību. Tāpat atzīts, ka

1885pašreizējā shēma, balstot konkurējošus preses izdevumus ar

1886patstāvīgu un oriģinālu redakcionālo saturu, pat ir

1887veicinājusi un uzturējusi konkurenci un daudzveidību

1888vietējā tirgū, kur bez šī atbalsta drukātos laikrakstus jau

1889būtu izkonkurējuši tiešsaistes mediji. Atbalsta apmērs, ko

1890piešķir saskaņā ar jauno atbalsta mehānismu, 2019.gadā

1891paredzēts 60 miljoni eiro. 2020.gadā to paredzēts

1892palielināt līdz 65 miljoniem eiro (neietverot atbalstu caur

1893PVN samazināto likme).

1894Vienlaikus pārejas periodā tiek saglabāta iepriekš

1895apstiprinātie atbalsta mehānismi preses atbalstam (līdz

18962019.gada beigām) un investīcijām attīstībai (līdz

18972020.gada beigām). Pārejas periodā arī paredzēts palielināt

1898esošo atbalstu mediju ikdienas darbībai par 10% un preses

1899piegādei par 50%.131

1900Preses piegāde

1901iekļauta UPP grozā

1902Nē

1903Tiek

1904noteikts tarifs preses piegādei

1905Nē

1906Igaunija

1907PVN samazinātā

1908likme

19099% - žurnāliem un

1910avīzēm, izņemot tādus, kas satur galvenokārt reklāmas vai

1911personiskus paziņojumus vai erotisku/pornogrāfisku materiālu

1912(standarta likme 20%).

1913Netiešās

1914dotācijas

1915Valsts

1916principā nesniedz atbalstu (tiešās vai netiešās dotācijas)

1917privātajiem medijiem.132

1918Tiešās

1919dotācijas

1920Preses piegāde

1921iekļauta UPP grozā

1922Nē

1923Tiek

1924noteikts tarifs preses piegādei

1925Nē

1926Lietuva

1927PVN samazinātā likme

19285% - žurnāliem un avīzēm,

1929izņemot tādus, kas satur galvenokārt reklāmas vai personiskus

1930paziņojumus vai erotisku/pornogrāfisku materiālu (standarta

1931likme 21%).

1932Netiešās dotācijas

1933Pastāv atbalsta

1934mehānisms medijiem.133

1935Tiešās dotācijas

1936Preses piegāde iekļauta UPP

1937grozā

1938Nē

1939Tiek noteikts tarifs preses

1940piegādei

1941Jā, piegādēm reģionos ir

1942paredzēts samazināts tarifs

1943No apskatītajiem ārvalstu piemēriem izriet turpmāk minētie

1944secinājumi.

1945Pirmkārt, pārliecinoši lielākajā daļā Eiropas Savienības

1946dalībvalstu, izņemot Bulgāriju un Slovākiju, tiek piemērota PVN

1947samazinātā likme laikrakstiem un žurnāliem. PVN samazinātā likmes

1948apmērs svārstās robežās no 12% (Latvijā) līdz 2,1% (Francijā) un

1949pat 0% (Lielbritānijā)134. Pārliecinoši lielākajā daļā

1950dalībvalstu presei noteiktā PVN samazinātā likme ir zemāka, nekā

1951Latvijā. Attiecīgi citu dalībvalstu piemērotā politika rada

1952pamatu domāt par nepieciešamību Latvijā piemērot mazāku PVN likmi

1953presei.

1954Otrkārt, no 2011.gada pētījumā minētajām atbalsta summām

1955izriet, ka lielāko daļu valsts atbalsta medijiem sastāda PVN

1956samazinātā likmes piemērošana. Tāpat vairākās valstīs tiek

1957piemērots atbalsts abonēto preses izdevumu piegādei. Iepriekš

1958secinātais par drukātās preses situāciju Latvijā liek izdarīt

1959secinājumu, ka šādi atbalsta veidi būtu piemērojami arī

1960Latvijā.

1961Treškārt, vairākas apskatītās valstis, kas piešķir atbalstu

1962drukātajai presei iepriekš minētajā veidā (PVN samazinātā likme,

1963piegādes izdevumu kompensēšana), ir noteikušas noteiktus

1964kritērijus šāda atbalsta saņemšanai. Šādi atbalsta sašaurināšanas

1965kritēriji nav noteikti Somijā, Austrijā un Zviedrijā. Piemēram,

1966Vācijā noteikts, ka saturs nedrīkst būt kaitīgs nepilngadīgām

1967personām, savukārt Itālijā, Francijā un Igaunijā laikraksti un

1968žurnāli nedrīkst saturēt pornogrāfiska rakstura informāciju, lai

1969saņemtu valsts atbalstu. Tāpat atbalsts netiek piemērots

1970laikrakstiem un žurnāliem, kuri pārsvarā satur reklāmas

1971materiālus (Igaunija, Francija, Vācija, Itālija). Pētījumos

1972netiek atspoguļota šādu kritēriju piemērošanas negatīva ietekme

1973uz preses brīvību un plurālismu. Jāņem arī vērā, ka Latvijā jau

1974šobrīd ir noteikti atbalstu sašaurinoši kritēriji PVN samazinātās

1975likme piemērošanai. Proti, tā netiek piemērota erotiska un

1976pornogrāfiska rakstura izdevumiem, kā arī izdevumiem, kuru

1977saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu

1978publicēšana (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta septītā

1979un astotā daļa). Tādējādi atbalstu sašaurinošu kritēriju

1980noteikšana ir pieļaujama arī Latvijā, ja kritērijiem ir saprātīgs

1981pamatojums, kā arī tiek nodrošināts taisnīgs un pārskatāms

1982atbalsta piešķiršanas mehānisms un efektīva tā kontrole.

1983Ceturtkārt, vairākās valstīs (Francija, Itālija, Austrija,

1984Vācija) abonēto preses izdevumu piegāde ir ietverta UPP grozā un

1985regulators nosaka tarifu (Francijā - cenu griestus) preses

1986piegādei, tomēr vienlaikus tiek paredzēts valsts atbalsts presei

1987(PVN samazinātā likme, tiešās un netiešās dotācijas). Minēto

1988valstu piemēri norāda uz to, ka ir apsverams, vai šādu mehānismu

1989(preses piegādes pakalpojuma ietveršana UPP grozā vienlaikus ar

1990valsts atbalsta paredzēšanu preses piegādei) būtu lietderīgi

1991ieviest arī Latvijā.

19923. Priekšlikumi

1993drukāto mediju piegādes atbalsta pilnveides iespējām Latvijā

1994Balstoties uz konstatēto, šajā sadaļā tiks piedāvāti trīs

1995risinājuma varianti ar apakšvariantiem drukāto mediju piegādes

1996atbalsta pilnveides iespējām Latvijā. Attiecībā uz katru no

1997risinājuma variantiem tiks aplūkota tā būtība, ietekme uz nozari

1998un budžetu, kā arī uz iepriekš 2.3.sadaļā minētajiem

1999problēmjautājumiem, kurus ir identificējušas iesaistītās

2000institūcijas.

2001Jāņem vērā, ka ziņojuma sagatavošanas laikā netika

2002identificēts risinājuma variants, kurš būtu atbilstošākais

2003risinājums vienlaicīgi visiem 2.3.sadaļā minētajiem

2004problēmjautājumiem. Tādēļ identificētie varianti ir izstrādāti,

2005ņemot par pamatu risinājumu vienam no problēmjautājumiem, un pēc

2006tam šo risinājuma variantu papildinot, lai tiktu risināti arī

2007pārējie problēmjautājumi.

2008Visi risinājuma varianti paredz mainīt pašreiz piemērojamo

2009abonētās preses piegādes atbalsta kārtību. Risinājuma 1.variants

2010paredz pakāpeniski pilnveidot atbalsta kārtību, ņemot par pamatu

2011pašreiz piemērojamo principu, kas dod iespēju preses izdevējiem

2012par abonētās preses piegādi maksāt samazinātu cenu. Šāds

2013risinājuma variants nodrošina paredzamību un, salīdzinājumā ar

2014pērējiem risinājuma variantiem, lielāku stabilitāti drukātajiem

2015medijiem un esošajam UPP sniedzējam, kas ir būtisks

2016priekšnoteikums drukāto mediju daudzveidības un ilgtspējas

2017nodrošināšanai. Pārējie risinājuma varianti paredz atbalstu

2018sniegt nevis UPP sniedzējiem, bet preses izdevējiem. Šie

2019risinājuma varianti primāri risina problēmjautājumu, kas saistīts

2020ar zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekmi uz UPP sniedzēja

2021saimniecisko darbību, jo šādā gadījumā UPP sniedzējam zaudējumi

2022netiks kompensēti, bet preses izdevēji tam maksās cenu, kura

2023atbildīs pakalpojuma sniegšanas pašizmaksai.

20243.1.

2025Risinājuma 1.variants - "Esošās kārtības pilnveidošana

2026abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma

2027nodrošināšanai"

2028Risinājuma 1.varianta būtība ir balstīta uz Pasta likumā

2029noteikto principu, kas paredz abonēto preses izdevumu piegādes

2030pakalpojuma nodrošināšanu par cenu, kura ir zem pašizmaksas, un

2031tā rezultātā radīto zaudējumu kompensēšanu no valsts budžeta

2032līdzekļiem. Risinājuma 1.variants paredz pilnveidot pašreiz

2033piemērojamo kārtību, lai risinātu 2.3.sadaļā identificētos

2034problēmjautājumus. No valsts budžeta Risinājuma 1.varianta

2035ieviešanai nepieciešami 5 750 000 euro, jo

2036saskaņā ar Ziņojuma 2.4.1.sadaļā sniegtajiem aprēķiniem zaudējumi

2037saistībā ar abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma

2038nodrošināšanu 2021.gadā sasniegs 5 749 420 euro.

20393.1.1. Veidi, kā

2040ieviest Risinājuma 1.variantu

2041− Pārcelt pārejas noteikumu 21.punktu uz Pasta likuma

2042pamattekstu

2043Pastāv iespēja paredzēt, ka abonētā prese tiek piegādāta par

2044cenu, kura ir zem pakalpojuma sniegšanas pašizmaksas, likumā

2045neparedzot konkrētu termiņu. Šādā gadījumā būtu rekomendējams

2046regulējumu par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma

2047nodrošināšanu pārcelt no Pasta likuma pārejas noteikumiem uz

2048Pasta likuma normām, saglabājot speciālo regulējumu par abonēto

2049preses izdevumu piegādes pakalpojuma sniedzēju, pakalpojuma cenu

2050un tās radīto zaudējumu kompensēšanu no valsts budžeta

2051līdzekļiem.

2052− Pārejas noteikumiem zaudējot spēku, fiksēt tarifu vai

2053noteikt preses izdevēju līdzmaksājumu ar jaunu speciālo

2054regulējumu

2055Pastāv atšķirīgi viedokļi par to, vai UPP sarakstā iekļautam

2056pakalpojumam, kura sniedzējs tiek izvēlēts konkursa kārtībā, var

2057tikt sniegts atbalsts un vai šādā gadījumā SPRK varētu

2058apstiprināt UPP tarifus.135 ES 2008.gada 20.februāra

2059direktīvas Nr.2008/6/EK preambulas 38.apsvērumā norādīts, ka, lai

2060aizsargātu sabiedrības vispārējās intereses, piemēram, piekļuvi

2061kultūrai, dalību demokrātiskā sabiedrībā (preses brīvība) vai

2062reģionālo un sociālo kohēziju, dalībvalstis var arī saglabāt

2063vienotus tarifus dažiem citiem pasta sūtījumiem, piemēram,

2064laikrakstiem un grāmatām. To apliecina citu ES dalībvalstu,

2065piemēram, Francija, Itālija, Austrija, Vācija prakse. Tādējādi

2066secināms, ka ir pieļaujams UPP sarakstā iekļautam pasta

2067pakalpojumam noteikt fiksētu tarifu, kas var arī neatbilst tirgus

2068cenai. Tomēr šādā gadījumā tam būtu nepieciešamas izmaiņas

2069tiesiskajā regulējumā, lai ar normatīvo aktu noteiktu abonēto

2070preses izdevumu piegādes cenu vai piešķirtu deleģējumu valsts

2071institūcijai tādu noteikt. Respektīvi, būtu nepieciešams

2072tiesiskais pamats, lai SPRK varētu apstiprināt tādus abonēto

2073preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifus, kuri nav rentabli,

2074bet nodrošina pakalpojuma pieejamību reģionos. Kā izriet no

2075iepriekš norādītajām tiesību normām, atbilstoši šobrīd

2076paredzētajam tiesiskajam regulējumam, SPRK šādu tarifu

2077apstiprināt nevar. Tas izriet arī no tiesu prakses, kurā atzīts,

2078ka SPRK nav rīcības brīvības apsvērt lielāka vai mazāka tarifa

2079lietderību un atbilstību sabiedrības vai pakalpojumu sniedzēju

2080interesēm, jo SPRK ir jānosaka tarifs atbilstoši tiesību normu

2081prasībām.136 Līdz ar to, lai varētu tikt apstiprināti

2082tādi UPP sniedzēja tarifi abonēto preses izdevumu piegādes

2083pakalpojumu sniegšanai, kas nesedz pakalpojumu izmaksas, tam būtu

2084nepieciešamas izmaiņas normatīvajos tiesību aktos.

2085Viens no iespējamiem risinājumiem būtu ar normatīvo tiesību

2086aktu noteikt maksimālos tarifus abonēto preses izdevumu piegādes

2087pakalpojumu sniegšanai, kurus pretendenti ir tiesīgi iesniegt

2088konkursā137 UPP sniedzēja izvēlei. Maksimālajiem

2089tarifiem jābūt zināmiem pirms konkursa rīkošanas UPP sniedzēja

2090izvēlei, lai ļautu pretendentiem ar to rēķināties, iesniedzot

2091piedāvājumus. Ja konkursā izvēlētajam UPP sniedzējam, sniedzot

2092abonēto preses izdevumu pakalpojumus par valsts noteiktajiem

2093tarifiem, tādēļ rastos zaudējumi, izpildoties Pasta likumā

2094noteiktajiem priekšnoteikumiem, tie būtu kompensējami kā tīrās

2095izmaksas no UPP tīro izmaksu kompensācijas fonda. Situācija, kurā

2096preses piegādes pakalpojums ir ietverts UPP sarakstā, taču

2097vienlaikus tā sniegšanai ir paredzēts valsts atbalsts, pastāv

2098vairākās citās valstīs, piemēram, Francijā, Itālijā, Austrijā un

2099Vācijā. Par atbalstāmu uzskatāms Francijas piemērs, kurā ir

2100noteikta maksimālā pakalpojuma cena. Tas nodrošinātu iespēju, ka

2101konkursā UPP sniedzēja izvēlei pretendenti teorētiski varētu

2102piedāvāt pakalpojumu sniegt arī par zemāku cenu, nekā valsts

2103noteiktā.

2104Otrkārt, ir iespējams arī risinājums, ka abonētās preses

2105izdevumu piegādes pakalpojumu cenas apstiprina SPRK atbilstoši

2106pašizmaksai, tomēr vienlaikus Pasta likumā var paredzēt, ka šis

2107tarifs tiek daļēji apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem.

2108Respektīvi, šādā gadījumā normatīvajam tiesību aktam nebūtu

2109ietekme uz tarifa apmēru, bet tā vietā normatīvais tiesību akts

2110noteiktu preses izdevēju līdzmaksājuma procentuālo daļu, kādu

2111tiem ir jāsedz no pilnā tarifa, kuru ir apstiprinājusi SPRK.

2112− Pagarināt Pasta likuma pārejas noteikumu 15. un 21.punkta

2113piemērošanu

2114Lai arī iepriekš minēto ieviešanas variantu gadījumā atbalsta

2115kārtības pilnveidošana notiks uz pašreiz piemērojamās kārtības

2116pamata, tomēr jauns speciālais regulējums būtiski koriģēs valsts

2117atbalsta sniegšanas formu. Tāpēc tas būs jāsaskaņo ar Eiropas

2118Komisiju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību

2119108.panta 3.punktu. Kamēr notiek minētā saskaņošana, pašreiz

2120piemērojamo kārtību, kura ir aprakstīta 2.3.sadaļas ievadā, ir

2121iespējams turpināt nemainītā veidā, Pasta likuma pārejas

2122noteikumos nosakot konkrētu termiņu, līdz kuram tā turpina būt

2123spēkā. Šāds risinājums tika piemērots ar 2019.gada 19.septembra

2124grozījumiem Pasta likumā.

21253.1.2.

2126Risinājuma 1.varianta priekšrocības un trūkumi

2127Šajā sadaļā tiks vērtēts kā risinājuma variants ietekmē

2128iepriekš 2.3.sadaļā minētos problēmjautājumus, kurus ir

2129identificējušas iesaistītās institūcijas.

2130− Drukāto mediju daudzveidības un ilgtspējas

2131nodrošināšana

2132Risinājuma 1.variants nodrošinās līdzšinējo paredzamību

2133drukātajiem medijiem, kas ir būtiska mediju daudzveidībai un

2134ilgtspējai.

2135− Nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu paredzamība un

2136nemainīgums

2137Kā jau minēts iepriekš, saglabājot pašreiz piemērojamo

2138kārtību, 2021.gadā tiek prognozēts nepieciešamās valsts atbalsta

2139summas pieaugums par 127 214 euro, salīdzinot ar

21402019.gadu, ņemot vērā prognozēto piegāžu apjoma kritumu par

21412 500 000.

2142Tādēļ ir jāsecina, ka, pieņemot, ka katru gadu piegādes apjoms

2143turpina kristies par 750 000 piegādēm, kā tas bija 2018. un

21442019.gadā, kompensācijai būs nepieciešami papildu ap 40 000

2145euro gadā, lai segtu izmaksu pieaugumu no piegādes apjoma

2146krituma, kā arī vēl papildus līdzekļi, lai segtu izmaksu

2147pieaugumu, ko rada tādu piegādes izmaksu pieaugumus kā darbaspēka

2148izmaksas un degvielas cenas.

21492019.gadā tādu preses izdevumu piegādei, kuri tiek importēti

2150no valstīm, kuras neatrodas Eiropas Savienībā, tika sniegts

2151atbalsts aptuveni 10 000 euro apmērā. Vēl aptuveni

2152610 000 euro atbalsts tika sniegts tādiem preses

2153izdevumiem, kuri nav valsts valodā (izņemot reģionālos izdevumus,

2154kuri tiek izdoti divās valodās). Tomēr, atceļot atbalstu šādiem

2155preses izdevumiem, ietaupījums no atbalsta atcelšanas var būt

2156tikai tad, ja attiecīgais preses izdevējs turpina izmantot to

2157pašu piegādes pakalpojuma sniedzēju, maksājot pilno tarifu. Ņemot

2158vērā, ka preses izdevumu, kuri tiek importēti no valstīm, kuras

2159neatrodas Eiropas Savienībā, un preses izdevumu, kuri nav valsts

2160valodā, piegādes pārsvarā koncentrējas lielajās pilsētās, ir

2161pamats uzskatīt, ka šie preses izdevēji atradīs lētākas piegādes

2162alternatīvas.

2163Šādā gadījumā katra piegāde, kura netiek veikta vai tiek

2164veikta, izmantojot citas alternatīvas, neieciešamo valsts

2165atbalsta apmēru palielina par aptuveni 0,05 euro.

2166preses izdevēju vidējais

2167maksājums par 1 piegādi, kurš gadījumā, ja piegādes apjoms

2168samazinās par 1 piegādi, turpmāk ir jākompensē no valsts

2169budžeta

217019% mainīgo izmaksu

2171samazinājums gadījumā, ja piegādes apjoms samazinās par 1

2172piegādi (rēķinot to 2019.gada pašizmaksai - 0.3803

2173euro)

2174starpība starp valsts budžeta

2175kompensācijas pieaugumu un mainīgo izmaksu samazinājumu

21760.1232 €

21770.0723 €

2178- 0.0509 €

2179Ņemot vērā minēto, valsts atbalsta summu var līdzsvarot,

2180samazinot atbalsta apmēru nelielā apmērā visiem preses

2181izdevumiem. Pastāv vairāki veidi, kā veikt šādu vispārēju

2182atbalsta samazinājumu.

2183Pirmkārt, preses izdevējiem noteiktās cenas ir iespējams

2184noteikt nevis kā fiksētas cenas, bet gan proporcionāli

2185pakalpojuma sniegšanas izmaksām. Ievērojot preses izdevēju segtās

2186pašizmaksas proporcijas dinamiku, preses izdevēju cenas varētu

2187tikt noteiktas, piemēram, 30 % apmērā no pakalpojumu

2188sniegšanas pašizmaksas. Šāds cenu noteikšanas mehānisms nevar

2189tikt piemērots pakalpojuma sniegšanas brīdī, jo pakalpojumu

2190sniegšanas faktiskās izmaksas iespējams noteikt tikai pēc

2191pārskata perioda beigām. To iespējams risināt, paredzot, ka cenas

2192tiek noteiktas, balstoties uz iepriekšējā perioda izmaksām,

2193savukārt starpība starp ieņēmumiem no piemērotajām cenām un

2194faktiskajām izmaksām (izmaksu proporcijas) pārskata periodā tiek

2195ņemta vērā, turpmākajos periodos nosakot attiecīgi augstākas vai

2196zemākas cenas.

2197Tāpat gadījumā, ja tiek izvēlēts risinājuma ieviešanas

2198variants, kurš paredz, ka pārejas noteikumi zaudē spēku, bet ar

2199jaunu speciālo regulējumu tiek noteikta preses izdevēju

2200līdzmaksājuma daļa, kādu tiem ir jāsedz no SPRK apstiprinātā

2201tarifa, tad proporcionalitāti būtu iespējams piemērot attiecībā

2202uz šī līdzmaksājuma apmēru. Respektīvi, normatīvajā tiesību aktā

2203būtu noteikts, ka preses izdevējs maksā procentuālu daļu no SPRK

2204apstiprinātā tarifa, bet pārējais tiek segts no valsts budžeta

2205līdzekļiem. Minēto proporciju būs nepieciešams precizēt, veicot

2206padziļinātu analīzi jaunās atbalsta kārtības izstrādes gaitā.

2207Saskaņā ar 2.3.1.sadaļā ietverto 4.tabulu un 2.4.1.sadaļā

2208sniegto analīzi minētā proporcija būtu nosakāma tāda, kas

2209paredzētu 30% no SPRK apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja

2210maksājumu un 70% kā valsts budžeta atbalsta maksājumu. Tomēr,

2211nosakot proporciju, ir būtiski nodrošināt, ka visiem preses

2212izdevējiem situācija būtiski nemainās, salīdzinot ar to, kāda tā

2213būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo atbalsta kārtību. Tādēļ visām

2214preses izdevumu kategorijām identiskas proporcijas noteikšana

2215būtu atbilstošs risinājums pie nosacījuma, ka SPRK

2216apstiprinātajam tarifam būs tie paši parametri, kas Noteikumos

2217Nr.292 fiksētajām cenām, un cenu procentuālais pieaugums šiem

2218parametriem būs identisks.

2219Pašreiz saskaņā ar Noteikumiem Nr.292 abonētās preses piegādes

2220cenu veido divi parametri - cena par vienu preses izdevuma

2221vienību un cena par vienu kilogramu. Tas nozīmē, ka par smagāku

2222preses izdevumu piegādi preses izdevēji pašreiz maksā būtiski

2223augstāku cenu kā par vieglāku preses izdevumu piegādi. Nosakot

2224proporciju, ir jānodrošina, ka maksājums par smagākiem preses

2225izdevumiem nesamazinās, jo tad tas pieaugs attiecībā uz

2226vieglākiem preses izdevumiem, starp kuriem ir tādas īpaši

2227atbalstāmās preses izdevumu kategorijas kā dienas laikraksti un

2228reģionālā prese. Vienlaikus jānodrošina, ka maksājums par smagāku

2229preses izdevumu piegādi arī būtiski nepieaug, jo tad šiem preses

2230izdevējiem zudīs motivācija izmantot UPP sniedzēja pakalpojumus,

2231kas samazinās UPP sniedzēja piegādes apjomus un nākotnē

2232palielinās tarifu visiem preses izdevējiem.

2233Var paredzēt, ka, nosakot abonēto preses izdevumu piegādes

2234pakalpojumu cenas proporcionāli faktiskajām izmaksām vai nosakot

2235preses izdevēju līdzmaksājumu proporcionāli SPRK apstiprinātajam

2236tarifam, preses izdevējiem noteiktās cenas par abonēto izdevumu

2237piegādi pieaugtu, savukārt zaudējumu kompensācijai nepieciešamo

2238valsts budžeta līdzekļu apjoms samazinātos salīdzinājumā ar

2239situāciju, ja tiktu turpināts piemērot pašreizējās Noteikumu

2240Nr.292 cenas.

2241Šāds regulējums nodrošinātu to, ka pakalpojuma cenas vai

2242preses izdevēju līdzmaksājuma apmērs tiek regulāri aktualizēts

2243atbilstoši pakalpojuma pašizmaksai. Nepieciešamie valsts budžeta

2244līdzekļi ilgtermiņā varētu kļūt vieglāk prognozējami un ar

2245mazākām svārstībām. Proti, risks, kas saistīts ar pakalpojuma

2246sniegšanas izmaksu pieaugumu, tiktu dalīts starp valsti un preses

2247izdevējiem.

2248Otrkārt, pastāv iespēja palielināt tarifu ikgadēji par vismaz

22490,005 euro par piegādi, sākot ar 2022.gadu, lai kompensētu

2250nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugumu. Pie

225119 000 000 piegādēm valsts atbalsta ietaupījums no

22520,005 euro tarifa paaugstināšanas būtu 95 000

2253euro, kas dubultā nosegtu kompensācijas pieaugumu

225440 000 euro apmērā, ko izraisīs prognozētais

2255ikgadējais piegādes apjoma samazinājums. Ņemot vērā minēto,

2256attiecībā uz 2022.gada tarifu tā paaugstināšana par 0,005

2257euro par piegādi būs pietiekama, lai kompensētu piegādes

2258izmaksu pieaugumu, ja izpildās Eiropas Komisijas prognoze, kas

2259Latvijai 2020.gadam paredz 7% IKP kritumu un 2021.gadam IKP

2260pieaugumu par 6,4%138. Respektīvi, 2022.gadā tiek

2261plānots, ka ekonomika turpinās atgriezties pirms Covid-19 krīzes

2262līmenī, tāpēc būtisks darbaspēka un degvielas izmaksu kāpums,

2263salīdzinot ar pirms Covid-19 krīzes līmeni, nav gaidāms.

2264Vienlaikus attiecībā uz 2023.gada tarifu būs nepieciešams

2265izvērtēt aktuālos makroekonomikas un piegādes apjomu datus un

2266prognozes, lai vajadzības gadījumā veiktu piegādes tarifa

2267paaugstināšanu virs 0,005 euro par piegādi.

2268Šāds risinājums var tikt ieviests, Pasta likuma pārejas

2269noteikumos ietverot pienākumu noteiktā termiņā pārskatīt un

2270aktualizēt Noteikumos Nr.292 noteiktās cenas. Šādu pienākumu

2271likumdevējs ir paredzējis arī citos likumos, piemēram, ar

22722019.gada 28.marta grozījumiem Darba likumā pārejas noteikumos

2273ietverts Ministru kabineta pienākums noteiktā termiņā iesniegt

2274Saeimai ziņojumu par jaunā regulējuma piemērošanu praksē.

2275− Ietekme uz konkurenci

2276Pilnveidojot esošo kārtību, bažas par konkurences

2277priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam var atrisināt, ja tiek

2278izvēlēts risinājuma ieviešanas variants, kurš paredz, ka pārejas

2279noteikumi zaudē spēku, bet ar jaunu speciālo regulējumu tiek

2280noteikts preses izdevēju līdzmaksājuma apmērs, kādu tiem ir

2281jāsedz no SPRK apstiprinātā tarifa.

2282Šādā gadījumā abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējs

2283tiks noteikts konkursa kārtībā139, atrisinot

2284identificēto problēmjautājumu, ka pienākums rīkot konkursu par

2285UPP sniedzēja izvēli neattiecas uz abonēto preses izdevumu

2286piegādes pakalpojumu.

2287− Zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekme uz UPP sniedzēja

2288saimniecisko darbību

2289Pašreiz UPP sniedzējam jāiegulda uzņēmuma finanšu līdzekļi

2290saimnieciskās darbības nodrošināšanai līdz brīdim, kad no valsts

2291budžeta tiek kompensēti šī pakalpojuma sniegšanas rezultātā

2292radītie zaudējumi., Minētais problēmjautājums var tikt atrisināts

2293tikai gadījumā, ja tiek izvēlēts risinājuma ieviešanas variants,

2294kurš paredz, ka pārejas noteikumi zaudē spēku, bet ar jaunu

2295speciālo regulējumu tiek noteikts preses izdevēju līdzmaksājuma

2296apmērs, kādu tiem ir jāsedz no SPRK apstiprinātā tarifa.

2297Ja pašreiz nepieciešams gaidīt, kad UPP sniedzējs divreiz gadā

2298aprēķina zaudējumus par abonētās preses piegādi, tad šajā

2299risinājuma variantā precīza atbalsta summa būtu zināma katru

2300mēnesi. Tādēļ pie nosacījuma, ka atbalsta sniegšanai tiek no

2301valsts budžeta piešķirti nepieciešamie līdzekļi, būtu iespējams

2302preses izdevēju atbalsta maksājumus UPP sniedzēja kontā

2303pārskaitīt biežāk kā divas reizes gadā.

23043.1.3.

2305Secinājumi par Risinājuma 1.varianta piemērotību

2306Risinājuma 1.variants nodrošina līdzšinējo paredzamību

2307drukātajiem medijiem, kas ir būtiski to daudzveidībai un

2308ilgtspējai. Tāpat, piemērojot šo risinājuma variantu, divos

2309veidos var tikt atrisināts problēmjautājums, kas saistīts ar

2310nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugumu. Pirmkārt, var

2311katru gadu aktualizēt Noteikumos Nr.292 noteiktās cenas. Otrkārt,

2312var Noteikumos Nr.292 noteikt abonēto preses izdevumu piegādes

2313pakalpojumu cenas proporcionāli faktiskajām izmaksām vai noteikt

2314preses izdevēju līdzmaksājuma apmēru proporcionāli SPRK

2315apstiprinātajam tarifam.

2316Vienlaikus problēmjautājumi, kas saistīti ar bažām par

2317konkurences priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam un zaudējumu

2318kompensēšanas kārtības ietekmi uz UPP sniedzēja saimniecisko

2319darbību, var tikt atrisināti, ja tiek izvēlēts risinājuma

2320ieviešanas variants, kurš dod iespēju SPRK rīkot konkursu arī par

2321abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzēja izvēli un

2322apstiprināt šī pakalpojuma tarifu.

2323Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka Risinājuma 1.variants jāievieš

2324tādā veidā, ka ar jaunu speciālo regulējumu jānosaka proporcija

2325no SPRK apstiprinātā tarifa, kuru par abonētās preses piegādi

2326maksās preses izdevēji, kā arī ar šo speciālo regulējumu

2327jāparedz, ka atlikusī daļa no SPRK apstiprinātā tarifa tiks UPP

2328sniedzējam kompensēta no valsts budžeta.

2329Šāda valsts atbalsta veida maiņa būs jāsaskaņo ar Eiropas

2330Komisiju, kā arī preses izdevēju maksājuma proporciju būs

2331nepieciešams precizēt, ņemot vērā SPRK pieeju attiecībā uz tarifa

2332parametru noteikšanu un procentuālo pieaugumu šiem parametriem,

2333salīdzinot ar Noteikumos Nr.292 fiksētajām cenām.

2334Ņemot vērā minēto, būs nepieciešams Risinājuma 1.variantu

2335ieviest divos posmos. Pirmajā posmā tiks nemainītā veidā

2336turpināta pašreiz piemērojamā atbalsta sniegšanas kārtība,

2337pagarinot gala termiņus Pasta likuma pārejas noteikumu 15. un

233821.punkta piemērošanai par vienu gadu līdz 2021.gada

233931.decembrim.

2340Risinājuma iesviešanas otrajā posmā tiks veikti grozījumi

2341Pasta likumā, ar kuriem tiks ieviesta jaunā atbalsta kārtība un

2342spēku zaudēs Pasta likuma 32.2 pants un

2343pārejas noteikumu 15. un 21.punkts. Jaunā atbalsta kārtība tiks

2344piemērota, sākot ar 2022.gada 1.janvāri.

2345Pastāv neliela iespēja, ka Eiropas Komisija savu atzinumu par

2346jauno atbalsta kārtību sniedz vēlāk nekā prognozēts, kā rezultātā

2347var nepietikt laika, lai līdz minētajam termiņam ieviestu jauno

2348atbalsta kārtību. Šādā gadījumā būs nepieciešams pagarināt gala

2349termiņus Pasta likuma pārejas noteikumu 15. un 21.punkta

2350piemērošanai par vēl vienu gadu. Lai nodrošinātu, ka šādā

2351gadījumā atbalsta apmērs ir nemainīgs līdz brīdim, kad tiek

2352uzsākta jaunās atbalsta kārtības piemērošana, nepieciešamības

2353gadījumā tiks celtas Noteikumos Nr.292 fiksētās cenas.

2354Tāpat svarīgs priekšnoteikums Risinājuma 1.varianta veiksmīgai

2355darbībai ir tas, lai no valsts budžeta tiktu piešķirti

2356nepieciešamie līdzekļi valsts atbalsta nodrošināšanai pilnā

2357apmērā.

23583.1.4. Ietekme

2359uz valsts budžetu

2360Summētā ietekme uz budžetu ir identiska neatkarīgi no tā, kāds

2361Risinājuma 1.varianta ieviešanas veids tiek izvēlēts. Vienlaikus

2362ir jāņem vērā, ka minētajiem ieviešanas veidiem atšķiras kopējais

2363PVN maksājuma apmērs. Ja ar speciālo regulējumu tiek fiksēta

2364piegādes cena, kādu jāmaksā preses izdevējiem, tad PVN tiks

2365aprēķināts no tarifa, kurš ir zemāks par pašizmaksu. Tas radīs

2366šādu ietekmi uz budžetu:

2367(euro)

2368Risinājums

2369Budžeta

2370programmas (apakš-

2371programmas)

2372kods un nosaukums

2373Vidēja

2374termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums

2375Nepieciešamais papildu finansējums

2376Pasākuma

2377īstenošanas gads

2378(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir

2379terminēta)

23802023

23812021

23822022

23832023

23842021

23852022

23862023

23871.variants

238802.00.00 apakšprogramma

2389"Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību

2390izpildi"

23910

23920

23930

23945 750 000

23955 750 000

23965 750 000

2397Savukārt, ja ar speciālo regulējumu tiek noteikts preses

2398izdevēju līdzmaksājuma apmērs, kādu tiem ir jāsedz no SPRK

2399apstiprinātā tarifa, tad PVN tiks aprēķināts no tarifa, kurš

2400atbilst pašizmaksai. Tā rezultātā kopējais PVN maksājums pieaugs

2401par 1 207 500 euro, kas atbilst 21% no

24025 750 000 euro. Līdz ar to ietekme uz budžetu

2403izpaudīsies atšķirīgā veidā, lai arī summētā ietekme būs

2404identiska:

2405(euro)

2406Risinājums

2407Budžeta

2408programmas (apakš-

2409programmas)

2410kods un nosaukums

2411Vidēja

2412termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums

2413Nepieciešamais papildu finansējums

2414Pasākuma

2415īstenošanas gads

2416(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir

2417terminēta)

24182023

24192021

24202022

24212023

24222021

24232022

24242023

24251.variants

2426Kopā

24270

24280

24290

24305 750 000

24315 750 000

24325 750 000

2433Budžeta

2434izdevumi

243502.00.00 apakšprogramma

2436"Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību

2437izpildi"

24380

24390

24400

24416 957 500

24426 957 500

24436 957 500

2444Budžeta

2445ieņēmumu pieaugums

2446PVN maksājuma pieaugums

2447piegādes pakalpojumam

24480

24490

24500

24511 207 500

24521 207 500

24531 207 500

24543.2. Risinājuma

24552.1.variants - "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma

2456nodrošināšana par SPRK apstiprinātu tarifu apvienojumā ar

2457tiešajām dotācijām preses izdevējiem"

2458Risinājuma 2.1.varianta būtība ir ļaut Pasta likuma

245932.2 pantam zaudēt spēku ar 2021.gada 1.janvāri,

2460kā to paredz pārejas noteikumu 15.punkts. Tāpat, neveicot

2461grozījumus normatīvajos tiesību aktos, spēku zaudētu arī pārejas

2462noteikumu 21.punkts. Šādā gadījumā abonēto preses izdevumu

2463piegādes pakalpojumus no 2021.gada 1.janvāra visā Latvijas

2464Republikas teritorijā par vienotu tarifu sniegs

2465konkursā140 izvēlēts UPP sniedzējs. Šie pakalpojumi

2466tiks sniegti par konkursa pretendenta piedāvātiem un SPRK

2467apstiprinātiem tarifiem, tostarp, abonēto preses izdevumu

2468piegādes pakalpojumiem.

2469Tāpat risinājuma variants paredz, ka valsts atbalsts tiks

2470piešķirts Mediju atbalsta fondā, no kurienes tas tiks izmaksāts

2471preses izdevējiem piegādes izmaksu daļējai segšanai.

2472Atbalsta apmērs tiek plānots tāds pats kā Risinājuma

24731.variantā (5 750 000 euro), tomēr jāņem vērā,

2474ka:

2475− tarifa pieaugums nozīmē arī lielāku kopējo PVN maksājumu.

2476Ņemot vērā minēto, lai saglabātu esošo atbalsta apmēru

2477drukātajiem medijiem, Mediju atbalsta fondā būs nepieciešams

2478piešķirt 6 957 500 euro, lai tiktu kompensēts arī PVN

2479maksājuma pieaugums 1 207 500 euro apmērā.

2480Neskatoties uz to, summētā ietekme uz valsts budžetu abos

2481risinājuma variantos ir identiska, jo samaksātais piegādes

2482pakalpojuma PVN atgriezīsies valsts budžetā;

2483− atbalsts tiks piešķirts Mediju atbalsta fondā un tas būs

2484jāizmaksā katram preses izdevējam individuāli. Tādēļ ir

2485nepieciešams papildus paredzēt finansējumu administrēšanas

2486izmaksām 1% apmērā141 no Mediju atbalsta fondā

2487piešķirtā finansējuma jeb 69 575 euro;

2488− jāņem vērā, ka atbalsta apmērs, kuru saņem preses izdevēji,

2489ietekmē preses izdevumu abonēšanas cenas. Abonēšanas kampaņas

2490tiek sāktas rudenī, tāpēc, ieviešot šo risinājuma variantu,

2491Ministru kabinetam būs jādod atļauja Kultūras ministrijai

24922020.gadā uzņemties saistības attiecībā uz 2021.gada izdevumiem.

2493Tas dos iespēju pirms abonēšanas kampaņu uzsākšanas pieņemt

2494nepieciešamos lēmumus attiecībā uz atbalsta finansējuma

2495piešķiršanu konkrētiem preses izdevējiem, lai preses izdevēji

2496varētu šos lēmumus ņemt vērā, nosakot abonēšanas cenas.

24973.2.1. Veids, kā

2498ieviest Risinājuma 2.1.variantu

2499Risinājuma 2.1.varianta ieviešanai būs nepieciešams mainīt

2500Mediju atbalsta fonda mērķi, jo pašreiz Latvijas mediju politikas

2501pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plāns, kurš ir

2502atbalstīts ar Ministru kabineta 2016.gada 8.novembra rīkojumu

2503Nr.666, paredz Mediju atbalsta fonda izveidi un darbību

2504nekomerciāla, sabiedriski nozīmīga satura radīšanas veicināšanai.

2505Izmaiņas, kuras paredzētu Mediju atbalsta fonda mērķa

2506paplašināšanu ar abonētās preses piegādes atbalsta sniegšanu,

2507tiks veiktas Latvijas mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas

2508plāna 2021.-2023.gadam izstrādes ietvaros. Tiek plānots, ka

2509minētais plāns Ministru kabinetā tiks iesniegts līdz 2020.gada

2510augusta beigām.

2511Atbalsts tiks sniegts saskaņā ar atbalsta programmas nolikumu,

2512kā tas ir darīts līdz šim attiecībā uz Mediju atbalsta fonda

2513finansējumu. Risinājuma 2.1.varianta gadījumā nolikums neparedzēs

2514ierobežojumu attiecībā uz abonētās preses piegādes pakalpojuma

2515sniedzējiem.

2516Ņemot vērā, ka preses izdevēji varēs brīvi izvēlēties, pie

2517kura tirgus dalībnieka tērēt no Mediju atbalsta fonda saņemto

2518atbalstu, tad vairāki no viņiem varēs izmantot iespēju atteikties

2519no UPP sniedzēja pakalpojumiem, kā tas jau tika analizēts

2520Ziņojuma 2.4.2.sadaļā.

2521Tā kā SPRK apstiprinātais tarifs atbildīs pakalpojuma vidējai

2522pašizmaksai, tad tas pieaugs par vismaz 3,5 reizēm, bet

2523potenciāli arī vairāk, kā tas analizēts 2.4.2.sadaļā, un

2524vairākiem preses izdevējiem parādīsies lētākas piegādes

2525alternatīvas. Ņemot vērā minēto, UPP sniedzēja piegādes apjomi

2526būs ievērojami zemāki par aptuveni 19 000 000 piegādēm,

2527kādas tiek prognozētas gadījumā, ja tiktu realizēts Risinājuma

25281.variants.

2529Tāpat iespējams prognozēt, ka no UPP sniedzēja atteiksies

2530tieši tie preses izdevēji, kuru preses izdevumiem ir lētāka

2531piegādes pašizmaksa, jo to abonenti koncentrējas lielajās

2532pilsētās. UPP sniedzējs nevarēs šiem preses izdevējiem piedāvāt

2533konkurētspējīgus tarifus, jo tam būs noteiktas UPP saistības

2534nodrošināt vienotu tarifu visā Latvijas Republikas

2535teritorijā.

2536Pastāv iespēja, ka šādā gadījumā ar no valsts budžeta

2537līdzekļiem piešķirto atbalsta apmēru var nepietikt, lai visiem

2538preses izdevējiem kompensētu piegādes izmaksas tādā mērā, lai

2539tiem nepasliktinātos situācija, salīdzinot ar to, kāda tā ir

2540pašreiz. Šāds risks pastāv, jo:

2541− daži preses izdevēji var iegūt no atbalsta kārtības maiņas.

2542Būs ļoti grūti sadalīt atbalstu tā, lai dažiem preses izdevējiem,

2543kuri varēs izmantot vislētākās iespējamās piegādes alternatīvas,

2544nesamazinātos maksājuma apmērs, kādu šis preses izdevējs pašreiz

2545maksā par katru abonētās preses piegādi. Tas ir būtiski, jo katru

2546reizi, kad kādam preses izdevējam šis maksājuma apmērs

2547samazināsies, palielināsies risks, ka kādam citam preses

2548izdevējam šis maksājuma apmērs pieaugs. Viens veids, kā to

2549risināt, būtu atbalstu sniegt, nevis pamatojoties uz pieņēmumiem

2550par piegādes pašizmaksu dažādās valsts vietās, bet pamatojoties

2551uz rēķiniem un līgumiem, kādus preses izdevēji būs noslēguši ar

2552piegādātājiem. Tomēr šādā gadījumā preses izdevēji var būt

2553motivēti iesniegt līgumus par cenām, kas atbilst nolikumā

2554paredzētajam limitam, bet ietaupījumu no pakalpojuma sniedzēja

2555saņemt citā veidā, piemēram, kā atlaidi citiem pakalpojumiem;

2556− kā jau minēts iepriekš Ziņojuma 2.4.2.sadaļā, UPP sniedzējs

2557nevarēs optimizēt visas izmaksas proporcionāli apjoma kritumam,

2558jo UPP saistības paredz UPP sniedzējam pienākumu uzturēt noteiktu

2559pasta tīklu;

2560− zudīs apjomradīts ietaupījums no tā, ka pašreiz visas

2561piegādes nodrošina viens komersants.

2562Ņemot vērā minēto, atbalsta programmas nolikumā būtu jāparedz

2563kritēriji tā, lai primāri nodrošinātu finansējumu tiem preses

2564izdevumiem, kuri ir īpaši atbalstāmajās kategorijās. Piemēram,

2565reģionālie preses izdevumi valsts valodā vai bilingvālie

2566reģionālie preses izdevumi Latgales plānošanas reģionā, kā arī

2567dienas laikraksti valsts valodā.

2568Vienlaikus, kā jau norādīts iepriekš, UPP sniedzēja piegādes

2569apjomus un tarifus pašreiz ir neiespējami prognozēt, jo nav

2570iespējams noteikt, kur tirgus atradīs līdzsvaru starp piedāvājumu

2571un pieprasījumu. Līdzīgi nav iespējams prognozēt, vai būs tādi

2572preses izdevumi, kuriem būs jāatsaka vai jāsamazina atbalsta

2573finansējums vai arī to situācija pasliktināsies, jo tarifi

2574pieaugs lielākā apmērā kā atbalsta finansējums, un cik liela būs

2575šādu preses izdevumu proporcija.

25763.2.2.

2577Risinājuma 2.1.varianta priekšrocības un trūkumi

2578Šajā sadaļā tiks vērtēts kā risinājuma variants ietekmē

2579iepriekš 2.3.sadaļā minētos problēmjautājumus, kurus ir

2580identificējušas iesaistītās institūcijas.

2581− Drukāto mediju daudzveidības un

2582ilgtspējas nodrošināšana

2583Kā jau norādīts iepriekš, UPP sniedzēja piegādes apjomus un

2584tarifus pašreiz ir neiespējami prognozēt, jo nav iespējams

2585noteikt, kur tirgus atradīs līdzsvaru starp piedāvājumu un

2586pieprasījumu. Tieši tāpat pašreiz nav iespējams prognozēt, vai

2587būs tādi preses izdevumi, kuriem būs jāatsaka vai jāsamazina

2588atbalsta finansējums vai arī to situācija pasliktināsies, jo

2589tarifi pieaugs lielākā apmērā kā atbalsta finansējums. Ņemot vērā

2590minēto, Risinājuma 2.1.varianta gadījumā pastāv riski attiecībā

2591uz stabilitāti un paredzamību drukātajiem medijiem.

2592− Nepieciešamo valsts budžeta

2593līdzekļu paredzamība un nemainīgums

2594Saskaņā ar Risinājuma 2.1.variantu Mediju atbalsta fonds

2595saņems iepriekš fiksētu naudas summu, kura tiks sadalīta

2596drukātajiem medijiem saskaņā ar nolikumu. Risks no izmaksu

2597pieaugumu tiks pārnests no valsts budžeta uz drukāto mediju

2598izdevējiem.

2599− Ietekme uz konkurenci

2600Risinājuma 2.1.varianta gadījumā bažu par konkurences

2601priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam nav, jo preses izdevēji

2602pakalpojumu sniedzējus izvēlēsies brīvā tirgū.

2603− Zaudējumu kompensēšanas kārtības

2604ietekme uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību

2605Risinājuma 2.1.varianta gadījumā šādu bažu nav, jo UPP

2606sniedzēja zaudējumi netiks kompensēti. UPP sniedzējs apmaksu

2607saņems tikai no preses izdevējiem, kuriem tiks izrakstīti

2608regulāri rēķini reizi mēnesī. Ņemot vērā minēto, ziņojuma

26092.3.3.sadaļā aprakstītā situācija, kad UPP sniedzēja zaudējumu

2610kompensēšana notiek ar aizkavēšanos, vairs neiestāsies. Saskaņā

2611ar šo risinājuma variantu samaksu par veikto piegādes pakalpojumu

2612pilnā apmērā UPP sniedzējs saņems līdz ar mēneša rēķinu

2613apmaksu.

26143.2.3.

2615Secinājumi par Risinājuma 2.1.varianta piemērotību

2616Risinājuma 2.1.variants vispārēji atrisina identificētos

2617problēmjautājumus, kas saistītas ar nepieciešamo valsts budžeta

2618līdzekļu pieaugumu, zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekmi uz

2619UPP sniedzēja saimniecisko darbību, kā arī bažām par konkurences

2620priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam. Vienlaikus tas rada riskus

2621nestabilitātei, kura varētu rasties ne tikai preses izdevējiem,

2622bet arī Latvijas Pastam kā pašreizējam UPP sniedzējam. Ir pamats

2623uzskatīt, ka UPP sniedzējam tiks uzticēts veikt tikai tās

2624piegādes, kuru pašizmaksa ir augsta, jo attiecīgajiem preses

2625izdevumiem būs nepieciešams Vislatvijas piegādes tīkls.

2626Vienlaikus attiecībā uz tiem preses izdevumiem, kuru piegādēm ir

2627zemāka pašizmaksa, jo tās koncentrējas lielajās pilsētās, UPP

2628sniedzējs nevarēs piedāvāt konkurētspējīgu tarifu, jo tam būs

2629noteiktas UPP saistības nodrošināt vienotu tarifu visā Latvijas

2630Republikas teritorijā.

2631Tā kā UPP sniedzēja un citu komersantu piegādes apjomus un

2632tarifus pašreiz nav iespējams prognozēt, jo nevar objektīvi

2633noteikt, kur tirgus atradīs līdzsvaru starp piedāvājumu un

2634pieprasījumu, nav iespējams paredzēt, vai būs tādi preses

2635izdevumi, kuriem būs jāatsaka vai jāsamazina atbalsta finansējums

2636vai arī to situācija pasliktināsies, jo tarifi pieaugs lielākā

2637apmērā kā atbalsta finansējums, un cik liela būs šādu preses

2638izdevumu proporcija. Tomēr šāda iespēja pastāv, tāpēc pastāv arī

2639risks, ka Risinājuma 2.1.variants var atstāt negatīvu ietekmi uz

2640drukātās preses daudzveidību un ilgtspēju. Lai mazinātu šo risku,

2641var nākties esošo atbalsta apmēru regulāri pārrēķināt un

2642attiecīgi palielināt, lai nodrošinātu to, ka preses izdevējiem

2643nepasliktinās situācija, salīdzinot ar pašreiz piemērojamo

2644kārtību.

2645Visbeidzot, lai arī Risinājuma 2.1.variants atrisina