Vairogs100. pants
ietver arī preses brīvību un pie informācijas
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
izplatīšanas un uzskatu paušanas veidiem pieder gan plašsaziņas
līdzekļi, tādi kā radio un televīzija, gan prese.5
Latvijas tiesu praksē uzsvērts, ka "tiesību uz informāciju
īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts
pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Turklāt informācijas
saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu
īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to
(vai ņemot to vērā) savu viedokli".6
No minētā izriet, ka Satversmes 100.pants prasa nodrošināt
personu iespējas iegūt informāciju par sabiedrībai aktuāliem un
nozīmīgiem jautājumiem. Valsts loma šo tiesību nodrošināšanā
nevar būt pasīva. Demokrātiskas valsts sabiedrībai nepieciešama
sava demokrātiskā diskursa telpa, kurā notiek publiska spriešana
par publiskām lietām. Būtiska šīs demokrātiskā diskursa telpas
sastāvdaļa ir plašsaziņas līdzekļi, kuri, no vienas puses, novada
dažādu avotu radītu informāciju, idejas, viedokļus līdz
pilsoņiem, un, no otras puses, arī paši rada šādu informāciju,
idejas un viedokļus.7
Minētā mērķa sasniegšanas neatņemams elements ir mediju
daudzveidība, kuras nodrošināšanā aktīva loma ir arī valstij. Uz
to norādījusi arī Augstākā tiesa savā 2017.gada 13.februāra
lēmumā lietā Nr.SKA-613/2017. Šajā nolēmumā Augstākā tiesa
norādīja, ka piemēram, Eiropas Padomes Ministru Komitejas
2007.gada 31.janvāra rekomendācijā CM/Rec(2007)2 par plašsaziņas
līdzekļu plurālismu un to satura dažādību (On media pluralism
and diversity of media content) Eiropas Padome ir
rekomendējusi dalībvalstīm nodrošināt sabiedrību ar pēc iespējas
plašāku plašsaziņas līdzekļu klāstu, gan publisku, gan privātu.
Valstīm ir pienākums iejaukties un veikt īpašus pasākumus,
tostarp finansiāla atbalsta veidā, ja vispārīgie konkurences
likumi mediju sektorā pietiekami nenodrošina ideju un viedokļu
paušanas dažādību.8 Tāpat Augstākā tiesa atsaukusies
uz ECT nolēmumiem, kuros aplūkots vārda brīvības jautājums un
vērsusi uzmanību uz to, lai monopola (jo īpaši publiskās varas
monopola) gadījumā valsts rūpētos par to, ka tiek nodrošināta
viedokļu daudzveidība.9 Tas ir izdarāms, pēc iespējas
veicinot un atbalstot dažādu un pēc iespējas plašāku plašsaziņas
līdzekļu klāstu.
Mediju daudzveidība kā viens no mediju politikas
pamatprincipiem ir iekļauts arī Mediju politikas
pamatnostādnēs.10 Ir skaidrots, ka mediju daudzveidību
raksturo dažādi formāti, žanri, autori, avoti, aptvertās tēmas,
viedokļi, valodas un sabiedrības grupas. Medijos reprezentētie
viedokļi ir daudzveidīgi pēc būtības, ne tikai polāri. Mediju
daudzveidība sekmē kvalitatīva satura dažādību, viedokļu
plurālismu, ģeogrāfisku un sociālu pieejamību, veicina vārda un
izteiksmes brīvību, daudzpusīgu diskusiju un debašu telpu
demokrātiskā sabiedrībā. Mediju vides ekonomiskā vitalitāte ir
pamatā tam, lai nodrošinātu veiksmīgu mediju uzņēmējdarbības
iespēju un tādējādi - saglabātu un attīstītu mediju
daudzveidību.11 Norādītais skaidrojums atbilst no
Satversmes 100.pantā izrietošajiem valsts pienākumiem.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, lai noskaidrotu Satversmes
100.pantā garantēto pamattiesību saturu, jāņem vērā Latvijas
starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā.12 Valsts
pozitīvais pienākums nodrošināt mediju daudzveidību ir atzīts
starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos un praksē.
Starptautiskā līmenī mediju daudzveidību aizsargā UNESCO
Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un
veicināšanu, kas Latvijai ir saistoša no 2007.gada 24.maija.
Konvencijas mērķis ir ietverts tās Preambulā, norādot, ka domas,
vārda un informācijas brīvība, kā arī informācijas nesēju
daudzveidība ļauj sabiedrībā plaukt kultūras izpausmēm,bet šo
mērķi ir iespējams piepildīt uz konvencijas 6.panta pirmās daļas
un otrās daļas h.punkta pamata, kuros noteikts, ka šīs
konvencijas pusēm, lai aizsargātu un veicinātu kultūras
daudzveidību, ir pieļaujams veikt tādas darbības, kuru skaitā ir
arī informācijas nesēju daudzveidības, tostarp attīstot
sabiedrisko raidorganizāciju pakalpojumus,
vecināšana.13
UNESCO tāpat ir publicējusi rekomendācijas, kas it īpaši
attiecās uz reģionālā līmeņa mediju aizsardzību, norādot, ka
valstīm ir pozitīvs pienākums iedrošināt un radīt labvēlīgus
apstākļus to eksistencei.14 Mediju daudzveidība ietver
ne tikai dažādību informācijā, kas ir pieejama, bet arī
informācijas avotus jeb mediju veidus. Tātad, mediju
daudzveidības nodrošināšana, ietver arī informācijas avotu jeb
mediju veidu aizsargāšanu.15
Kontekstā ar tiesībām uz vārda brīvību arī ECT ir vairākkārt
uzsvērusi preses un plašsaziņas līdzekļu īpašo
"sargsuņa" lomu demokrātiskā sabiedrībā, nodrošinot
sabiedrību ar informāciju par sabiedrībai aktuāliem un nozīmīgiem
jautājumiem.16 Nav šaubu, ka Eiropas Cilvēktiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants ietver ne tikai
valsts negatīvos pienākumus (tostarp, cenzūras aizliegumu), bet
arī pozitīvos pienākumus, tomēr pozitīvo pienākumu apjoms nav
nepārprotami skaidrs.17 No ECT prakses var izdarīt
secinājumu, ka tiesības saņemt informāciju neļauj valstij
ierobežot personai saņemt informāciju, ko citi ir gatavi sniegt,
taču šis pienākums nesniedzas tik tālu, ka valstij pašai būtu
pienākums izplatīt attiecīgu informāciju.18 Savukārt
Eiropas Padomes Ministru Komitejas 2007.gada 31.janvāra
rekomendācijā CM/Rec(2007)2 ir rekomendēts dalībvalstīm
nodrošināt sabiedrību ar pēc iespējas plašāku plašsaziņas
līdzekļu klāstu, kā arī iejaukties un veikt īpašus pasākumus,
tostarp finansiāla atbalsta veidā, ja vispārīgie konkurences
likumi mediju sektorā pietiekami nenodrošina ideju un viedokļu
paušanas dažādību.
Arī ES līmenī mediju daudzveidība tiek īpaši aizsargāta. ES
Pamattiesību hartas 11.panta otrā daļa nosaka, ka vārda un
informācijas brīvības kontekstā tiek ievērota plašsaziņas
līdzekļu brīvība un plurālisms. Ir izdoti dažādi ziņojumi ar
rekomendācijām un priekšlikumi, kā dalībvalstīm vajadzētu īstenot
un aizsargāt mediju plurālismu. Tā, piemēram, Eiropas Parlamenta
rezolūcijas priekšlikumā par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un
brīvību ES (2017/2209(INI)) norādīts, ka ES līmenī tās pilsoņiem
ir pozitīvā brīvība uz informācijas pieejamību, kvalitāti un
piekļuvi tai, bet dalībvalstīm ir šīs brīvības jāīsteno ar
pozitīvajām darbībām. It īpaši būtiska, kontekstā ar demokrātiju,
ir informācijas pieejamība un dažādība. Ikvienam cilvēkam ir
tiesības iegūt informāciju, piedalīties debatēs un viedokļu
apmaiņā. Tā kā informācija tiek iegūta tieši no medijiem, ir
būtiski, lai šie mediji būtu daudzpusēji, kā arī spētu aptvert
dažādus viedokļus.19
Ņemot vērā mediju daudzveidības nozīmīgumu, ES dalībvalstīm ir
atļauts sniegt valsts atbalstu medijiem. Valsts atbalsta
atbilstību ES tiesību normām kontrolē EK, kuras pieņemto lēmumu
skaitā redzama piekrišana valsts atbalstam medijiem, tostarp
drukātajiem medijiem.20 EK it īpaši ir paudusi
atbalstu tādām valsts darbībām, kas sekmē drukāto mediju
pieejamību, norādot, ka šādi tiek īstenoti mediju daudzveidības
un informācijas pieejamības kā pozitīvo brīvību
ievērošana.21
Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka gan no Satversmes
100.panta, gan Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību
jomā izriet valsts pozitīvais pienākums veikt aktīvas darbības,
lai veicinātu mediju daudzveidību un tādējādi nodrošinātu, ka
personām ir iespējas iegūt pēc iespējas plašu un daudzveidīgu
informāciju par sabiedrībai aktuāliem un nozīmīgiem
jautājumiem.
2.1.2. Drukāto
mediju nozīme demokrātiskā sabiedrībā
Drukātie mediji ir viena no mediju un kultūras formām,
kas raksturo mediju daudzveidību. Tādējādi Ziņojuma 2.1.1.sadaļā
aplūkotais pienākums veicināt mediju daudzveidību ir attiecināms
arī uz drukātajiem medijiem kā vienu no daudzveidības elementiem.
Vienlaikus ir jāuzsver, ka drukātajiem medijiem demokrātiskā
sabiedrībā joprojām ir īpaša loma, kura tiks sīkāk aplūkota šajā
sadaļā.
EK, skatot valsts atbalsta procedūras, ir atzinusi, ka, lai
gan preses nozarē notiek straujas pārmaiņas, drukātā prese
joprojām ieņem svarīgu lomu ziņu apkopšanā un sabiedriskās domas
veidošanā.22 ES līmenī, statistika liecina, ka
drukātos medijus vismaz reizi nedēļā lasa vairāk nekā puse ES
pilsoņu.23
Drukātā prese aktualitāti nav zaudējusi arī Latvijā. Saskaņā
ar Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes 2018.gadā
pasūtīto pētījumu vismaz reizi nedēļā preses izdevumus izmanto
katrs otrais jeb 52% Latvijas iedzīvotāju.24 Turklāt
preses izmantošana ir vairāk svarīga noteiktām sabiedrības
grupām. Cilvēki ar augstāko izglītību regulārāk izmanto preses
izdevumus, nekā cilvēki ar vidējo vai pamatizglītību. Lielāka
daļa mazākumtautību pārstāvju nekā latviešu neizmanto preses
izdevumus (38% mazākumtautību pārstāvji un 24% latviešu). Ir
vērojama tieša korelācija starp iedzīvotāju vecumu un to, cik
bieži tiek izmantoti preses izdevumi - jo jaunāks respondents, jo
retāk tiek skatīta televīzija, klausīts radio un lasīti preses
izdevumi, savukārt ievērojami biežāk izmantots internets. Preses
izdevumus izteikti biežāk izmanto cilvēki reģionos. Turpretim nav
būtisku atšķirību pieprasījumā pēc preses atkarībā no iedzīvotāju
ienākuma līmeņa - preses izdevumus vispār neizmanto 31% no tiem,
kam ir augsts ienākumu līmenis, un 28% no tiem, kam
zems.25 No minētā secināms, ka preses izdevumi Latvijā
joprojām ir nozīmīgs informācijas avots, kuru raksturo tas, ka
prese sasniedz arī noteiktas sabiedrības grupas, kas citus
informācijas avotus patērē mazāk.
Preses izdevumiem ir īpaša nozīme, nodrošinot informācijas
pieejamību reģionos. Preses izdevumi ir uzskatāmi par nozīmīgu
informācijas avotu, īpaši par nacionālajiem, reģionu vai
lokālajiem pilsētu notikumiem.26 Saskaņā ar
statistikas datiem interneta pieejamība un arī tā lietošana katru
gadu palielinās visā Latvijas teritorijā, tomēr interneta
pieejamība reģionos, īpaši Latgales reģionā, nav vienlīdzīga ar
Rīgas un Pierīgas reģionu.27 Drukātā prese joprojām ir
viens no nozīmīgākajiem mediju vides elementiem, kas gan
papildina mediju vides daudzveidību, gan veicina informācijas
pieejamības brīvību, īpaši reģionos, tādēļ ir veicamas kompleksas
atbalsta darbības, lai nodrošinātu kvalitatīva satura pieejamību
visā Latvijas teritorijā.28
Arī ārvalstu pētnieki ir atzinuši, ka tieši reģionālie mediji
nodrošina demokrātiskas sabiedrības un mediju daudzveidības
uzturēšanu, raisa vietējā līmeņa diskusijas par būtiskiem
jaunumiem, iesaista sabiedrību līdzdarboties dažādās nozarēs un
ar tām saistīto jautājumu risināšanā.29 Reti kad ir
iespējams nodrošināt informācijas daudzveidību reģionos, valstij
nesniedzot atbalstu reģionālajiem medijiem.30
Drukātajiem medijiem ir nozīme arī kontekstā ar mediju
sniegtās informācijas satura kvalitāti. Drukātajos medijos
publicētajai informācijai ir krietni lielāka uzticība, nekā tai
informācijai, kas tiek publicēta digitālajos medijos, šiem
rādītājiem pieaugot līdz ar digitālo mediju ietekmes
palielināšanos.31 Neatkarīgi no digitālo mediju
daudzveidības, drukāto mediju saglabāšana ir nozīmīga tieši
informācijas daudzveidības kontekstā, tā kā daudzi digitālie
mediji bieži vien pieder pie vienas uzņēmumu grupas, maldinoši
radot priekšstatu par informācijas daudzveidību.32
Digitālo mediju vidē ne vienmēr tiek ievēroti tādi paši
žurnālistikas profesionālie standarti kā tradicionālajos medijos.
Turklāt drukātajiem medijiem ir neatsverama nozīme, t.sk. mediju
ekoloģijā,33 kuru raksturo tas, ka drukāto mediju
publicētā informācija tiek tālāk izmantota citās informācijas
platformās un digitālajā vidē. Minētais jo īpaši attiecas uz
informāciju par vietējiem notikumiem, kuras nodrošināšanā
drukātajiem medijiem ir būtiska nozīme.
Vienlaikus jāpaskaidro, ka augstāk minētais nenozīmē, ka visos
digitālajos medijos satura kvalitāte ir zemāka, salīdzinot ar
drukātajiem medijiem. Visos medijos satura kvalitāte ir atkarīga
no tādiem faktoriem kā redakcionālā neatkarība, žurnālistikas
standartu ievērošana un satura veidošanai atvēlētie resursi.
Pastāv digitālie mediji, kuru satura kvalitāte ir tikpat augsta
kā tradicionālajiem medijiem. Vienlaikus mediju izmaksas veido ne
tikai satura veidošanai atvēlētie resursi, bet arī satura
izplatīšanai nepieciešamie resursi. Šajā ziņā digitālo mediju
izmaksas ir zemākas un satura publicēšanas ātrums lielāks. Tas
nozīmē, ka ekonomiskā ietekme uz lēmumu publicēt digitālajā vidē
ir mazāka, un attiecīgi daudz vieglāk izplatās zemākas kvalitātes
vai nepilnīgs saturs, kas ir galvenais iemesls, kāpēc drukātajos
medijos publicētajai informācijai ir krietni lielāka uzticība. To
apliecina arī 2019.gada novembrī pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma
veiktas Eirobarometra pētījums. Saskaņā ar to Latvijā drukātajiem
medijiem uzticas 48% respondentu, bet interneta medijiem
34%.34
Šajā sakarā norādāms, ka digitālo mediju saturam un
izmantošanas mērķim ir tendence kļūt atšķirīgākam no
tradicionālajiem medijiem. Mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir
pieejams internets, ik gadu pieaug. 2018.gada sākumā internets
bija jau 81,6% mājsaimniecību, salīdzinot ar 2010.gadu, tas
palielinājies par 21,8 procentpunktiem, salīdzinot ar 2017.gadu -
par 3 procentpunktiem.35 Tomēr saskaņā ar Centrālās
statiskas pārvaldes datiem ziņu lasīšanu, tostarp arī avīžu un
žurnālu lasīšanu, tiešsaistē vai lejupielādēšanu 2017.gadā
izmantoja 83,6% no visiem interneta lietotājiem, kas ir par
0,6 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā. Arī 2013. un
2016.gadā bija novērojama šī rādītāja samazināšanās, jo kopumā
mainās iedzīvotāju interneta izmantošanas mērķi:
1.tabula36
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
Ziņu, avīžu un žurnālu
lasīšana tiešsaistē vai lejupielādēšana (%)
53,9%
72,2%
76,7%
83,9%
88,0%
84,8%
86,3%
87,3%
84,2%
83,6%
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto
informāciju37, pieaug arī to uzņēmumu skaits, kas
tīmekļa vietni izmanto, lai sniegtu klientiem iespēju iepazīties
ar preču vai pakalpojumu aprakstiem un cenrādi (58,9%). Uzņēmumu
tīmekļa vietnēs arvien vairāk (2018.gadā - 25,8%) tiek lietotas
saites vai atsauces uz uzņēmuma profiliem sociālajos medijos.
22,9% mazo uzņēmumu, 35,6% vidējo uzņēmumu un 65,0% lielo
uzņēmumu nodrošina šo iespēju savā tīmekļa vietnē. 23,0% uzņēmumu
savas preces vai pakalpojumus reklamē, izmantojot internetu. Pēc
Latvijas Reklāmas asociācijas datiem Latvijas mediju reklāmas
tirgus apjomi internetā 2018.gadā sasniedz aptuveni 19 milj.
eiro, kas ir par 3,3% vairāk kā 2016.gadā.38
No minētā var secināt, ka, pretstatā presei, interneta
medijiem ir tendence kļūt vairāk orientētiem uz reklāmu, kas
norāda uz nepieciešamību saglabāt drukātās preses kā kvalitatīvas
informācijas avota pieejamību.
Ņemot vērā drukātās preses nozīmi informācijas pieejamībā
reģionos, kā arī Latvijas ģeopolitisko situāciju, drukātās preses
pieejamībai ir arī nozīme kontekstā ar valsts drošību. Ārvalstu
mediji un to piedāvājuma lielā dažādība Latvijas informatīvajā
telpā nodrošina, ka mediju lietotāji var izvēlēties savām
interesēm un vajadzībām atbilstošāko informāciju, tāpēc bieži
vien izvēli nosaka cilvēku valodu zināšanas.
Pētījuma39 dati rāda, ka latviešu valodā un krievu
valodā runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem ir gandrīz vienlīdz
liela interese par vieniem un tiem pašiem Latvijas sociālās
politikas un iekšpolitikas notikumiem un sabiedrībā aktuālajām
tēmām. Pētījums arī parāda, ka daļa Latvijas iedzīvotāju par
notikumiem Latvijā uzzina no ārvalstu (Krievijas) medijiem.
Drukātie mediji ir nozīmīgi minoritāšu kultūras saglabāšanā.
ES ietvarā ir īpaši uzsvērts, ka drukātie mediji ir viens no
veidiem, kā tiek saglabāta minoritāšu kulturālā eksistence,
valsts pozitīvais pienākums aizsargāt šos medijus tiek īstenots
valsts atbalsta veidā, nodrošinot tiem finansiālu atbalstu.
Tādēļ, neatkarīgi no digitālās kultūras izaugsmes, drukātie
mediji ir būtiski to kulturālās un informācijas daudzveidības
nodrošināšanas ziņā.40 Ņemot vērā, ka tieši minoritāšu
kultūras būtiska izpausme ir drukātie mediji, kas nav uzskatāmi
par liela mēroga, to aizsardzība ir būtiska. Minoritāšu tiesības
uz informāciju un tās pieejamība ir īpaša riska grupa, kas ir
konstatēta visā ES, lielākajai daļai valstu ietilpstot vidēja vai
augsta riska grupā, to skaitā esot arī Latvijai.41
Drukātās preses kā kultūras formas saglabāšanā ir īpaši
būtiski saglabāt tieši preses abonēšanu. Saskaņā ar LPIA sniegto
informāciju tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, abonēšana ir īpaši
nozīmīga reģionos, kur preses izdevumu iegāde mazumtirdzniecības
vietās bieži nav iespējama. Abonēšana lielā daļā gadījumu
reģionos ir vienīgā iespēja regulāri saņemt preses izdevumus.
Otrkārt, abonēšanai ir cieša saistība ar lasīšanas paradumiem.
Abonējot preses izdevumus, tiek nodrošināta tā lasīšanas
regularitāte, kas nostiprina lasīšanas paradumus. Atteikšanās
abonēt var novest pie atteikšanās lasīt presi vispār. Treškārt,
abonēšana ir saimnieciski izdevīgāka preses izdevējiem.
Abonēšanas regularitāte ļauj nodrošināt stabilāku ražošanas
ciklu, plānot izdevumus un ienākumus. Saņemtā priekšapmaksa ļauj
stabilizēt naudas plūsmu. Turpretim mazumtirdzniecībā pastāv
krasas makulatūras apjomu svārstības un ir liels nepārdoto
eksemplāru skaits, kas svārstās no 40-70% apmērā atkarībā no
tirdzniecības vietas, konkrētas cilvēku plūsmas, laika apstākļiem
konkrētajā dienā u.c. apstākļiem. Tas rada papildu izdevumus
preses izdevējam, ceļ pašizmaksu un līdz ar to rada augstāku
preses izdevumu pārdošanas cenu. Tādējādi preses abonēšanas
nozīme nav saistāma tikai ar ērtību saņemt preses izdevumu mājās.
Ārvalstīs veiktajos pētījumos secināts, ka, piemēram, iespēja
saņemt informāciju par vietējiem notikumiem (vietējās ziņas) ir
divreiz biežāk (30%) norādīts iemesls abonēšanai nekā drukātā
formāta ērtība vai iespēja saņemt presi mājās
(15%).42
Apkopojot minēto, secināms, ka pastāv vairāki apstākļi, kas
raksturo tieši drukāto mediju nozīmību demokrātiskā sabiedrībā un
rada nepieciešamību atbalstīt tieši drukātos medijus kā vienu no
mediju daudzveidības formām.
2.1.3. Drukāto
mediju stāvoklis Latvijā
Ar nepieciešamību nodrošināt mediju daudzveidību kontekstā ar
drukāto mediju stāvokļa pasliktināšanos saskaras ne tikai
Latvija, bet arī ārvalstis. Mediju plurālisma riski saistās ar
tradicionālās mediju sistēmas, ko veido prese, radio, televīzija,
lomas mazināšanos un transformāciju. Laikrakstu lietošana būtiski
samazinājusies visā pasaulē, izņemot Āziju un Klusā okeāna
valstis. Krītas arī plašsaziņas līdzekļos strādājošo skaits, kas
mazina satura dažādību un oriģinalitāti, piemēram, atspoguļojot
ārvalstu un starptautiski nozīmīgas norises. Vērojama arī mediju
biznesa vertikālā un horizontālā, kā arī šķērseniskā
koncentrācija. Digitālās reklāmas straujais kāpums
(2012.-2016.gadā peļņa no tās dubultojās) ienākumus rada
galvenokārt lielajām interneta platformām, bet - ne
tradicionālajiem medijiem.43 Tādēļ arī lielā daļā
pasaules valstu pastāv dažādi atbalsta mehānismi drukātajiem
medijiem, kuri bez šāda atbalsta nespētu darboties.
Drukāto mediju stāvoklis ir apdraudēts arī Latvijā. Saskaņā ar
Centrālās statistikas pārvaldes datiem laikrakstu un žurnālu un
citu periodisko izdevumu gada tirāža ar katru gadu samazinās,
taču tās kritums ik gadu ir mainīgs. Pēdējo desmit gadu laikā
lielākais tirāžas samazinājums bija 2017.gadā (-22%), turklāt
pirms tam (2015. un 2016.gadā) tirāžas kritums ir bijis minimāls
(katrā gadā -2%):
2.tabula44
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
Laikrakstu un žurnālu un citu
periodisko izdevumu gada tirāža, milj. eks.
276
265
228
193
157
150
139
123
112
109
108
84
Pieaugums pret iepriekšējo
gadu, %
-4%
-14%
-15%
-19%
-4%
-7%
-12%
-9%
-2%
-2%
-22%
Laikrakstu un žurnālu un citu
periodisko izdevumu gada tirāža latviešu valodā., milj.
eks.
176,4
171,3
142,1
124,4
101,2
96,1
92,8
101,1
86,4
85,0
83,1
73,2
Samazinās arī drukātās preses abonēšanas rādītāji. Saskaņā ar
Latvijas Pasta datiem laika posmā no 2010.gada līdz 2018.gadam
pakāpeniski samazinās gan abonementu skaits kampaņas ietvaros,
gan piegādāto vienību skaits. Turklāt straujāk samazinās tieši
piegādāto vienību skaits, kas no preses izdevējdarbības
rentabilitātes viedokļa ir būtiskāks:
1.diagramma45
Salīdzinot piegādāto abonēto preses vienību skaitu 2009.gadā
ar operatīvajiem datiem par 2019.gadu, secināms, ka 10 gadu laikā
tas ir samazinājies vairāk nekā divas reizes (no
44 667 694 uz 21 866 738).46
Kā iespējamie cēloņi tiek minēts mazais tirgus apjoms, zemā
pirktspēja, konkurence ar interneta medijiem un sabiedrības
depopulācija. Mediju lietošanas paradumu maiņas rezultātā ir
pieaugusi interneta mediju auditorija, taču sarūk preses
izdevumu, it īpaši dienas laikrakstu, tirāžas. Tas apdraud
drukāto mediju kā viedokļu daudzveidības avota, latviešu valodas
un kultūras balsta pastāvēšanu.47
Būtisku iespaidu uz Latvijas mediju vidi ir atstājusi
ekonomiskā lejupslīde, kas, sākot ar 2009.gadu, ir ievērojami
samazinājusi reklāmas tirgus apjomu un vietējo mediju
uzņēmējdarbības spēju.48 Mediju nozarē joprojām ir
novērojamas ekonomiskās krīzes sekas - reklāmas tirgus nav
sasniedzis tos finanšu rādītājus, kādi pastāvēja pirms
ekonomiskās krīzes (94 milj. - 2007.gadā, 49 milj. - 2012.gadā,
76 milj. - 2014.gadā, 78 milj. - 2016.gadā, 85 milj. -
2018.gadā). Turklāt gadu no gada proporcionāli samazinās reklāmas
tirgus daļa drukātajos medijos:
3.tabula49
2014
2015
2016
2017
2018
Reklāmas tirgus daļa
žurnālos
10%
10%
8%
6%
6%
Reklāmas tirgus daļa
laikrakstos
8%
6%
5%
4%
4%
Šāda ierobežota finansējuma apstākļos vietējo mediju
kvalitatīva darbība ir apgrūtināta. Saskaņā ar LPIA sniegto
informāciju lielākā daļa preses izdevēju Latvijā šobrīd strādā ar
zaudējumiem, tādēļ pat šobrīd esošie atbalsta mehānismi nav
pietiekami. Vislielākos zaudējumus rada darbība reģionālajā
tirgū. Saskaņā ar LPIA norādīto izdevēju zaudējumi reģionālajā
tirgū sastāda vairāk nekā 800 000 eiro 2013.gadā, vairāk nekā 700
000 eiro 2014.gadā un vairāk nekā 80 000 eiro
2015.gadā.50 Arī KM, norāda, ka esošie atbalsta veidi
- ar Pasta likumu noteiktais atbalsts abonēto preses izdevumu
piegādei un PVN samazinātā likme (12%) ir nepietiekami, lai
sekmētu kvalitatīva satura radīšanu un drukāto mediju ilgtspēju
un šajā situācijā nav pieļaujama esošā atbalsta samazināšana.
Tāpēc ļoti būtiski ir saglabāt un stiprināt esošo atbalsta
formu.51
Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka, tāpat kā citās
pasaules valstīs, arī Latvijā drukāto mediju ilgtspēja ir
apdraudēta dažādu faktoru dēļ. Drukātie mediji Latvijā nevar
pastāvēt brīvas konkurences apstākļos bez atbalsta mehānismiem no
valsts puses. Šī problēma ir īpaši aktuāla reģionālajā tirgū.
2.2. Latvijas
tiesiskais regulējums drukāto mediju atbalsta jomā
2.2.1.
Regulējuma vēsturiskā attīstība
Atbalsts drukātajiem medijiem Latvijā gan vēsturiski, gan
šobrīd tiek nodrošināts ar vairāku mehānismu palīdzību: 1) daļēji
kompensējot abonēto preses izdevumu piegādes nodrošināšanas
izmaksas; 2) ar PVN samazināto likmi un 3) ar Mediju atbalsta
fondu.
2.2.1.1. Abonēto
preses izdevumu piegādes nodrošināšana
Līdz 2009.gada 3.jūlijam bija spēkā 1994.gada 12.maija Pasta
likums, kurā nebija regulēta abonēto preses izdevumu piegādes
nodrošināšana un valsts atbalsts tai. Tomēr faktiski arī šajā
laika periodā valsts sniedza atbalstu abonēto preses izdevumu
piegādei, lai nodrošinātu šā pakalpojuma pieejamību visā Latvijas
teritorijā. Proti, vēsturiski bija izveidojusies situācija, ka
bez tam paredzēta normatīvā regulējuma Latvijas Pasts papildus
tradicionālo pasta pakalpojumu sniegšanai nodrošināja
iedzīvotājiem visā valsts teritorijā par pieņemamām cenām preses
izdevumu piegādi. Kā norādīts SM 2007.gada 14.augusta
informatīvajā ziņojumā "Par neatliekamiem pasākumiem valsts
akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" rentabilitātes
uzlabošanai", Latvijas Pasts bija vienīgais uzņēmums, kas
šos pakalpojumus sniedz iedzīvotājiem visā Latvijas Republikas
teritorijā, tādejādi nodrošinot valsts iedzīvotājiem informācijas
pieejamības garantēšanu. Jau tobrīd abonēto preses izdevumu
piegādes pakalpojums nebija rentabls - 2006.gadā Latvijas Pastam
tas bija radījis zaudējumus 3,2 miljonu latu apmērā un tika
paredzēts, ka ar katru gadu zaudējumu apmērs būtiski
pieaugs.52 Savukārt par 2007.gadu tika kompensēti
zaudējumi 3,9 miljonu latu apmērā.53
Lai risinātu minēto problēmu, tika pieņemts lēmums jaunajā
Pasta likumā noteikt, ka preses izdevumu piegāde iekļaujama UPP
sarakstā, tādējādi nodrošinot, ka UPP sniedzēja zaudējumi, kas
radušies, tostarp sniedzot šo pakalpojumu, tiktu kompensēti no
UPP zaudējumu finansēšanas fonda.54 Tas tika pamatots
ar apsvērumu, ka pretējā gadījumā pakalpojuma cena pieaugs par
100%, kā rezultātā ievērojami samazināsies preses izdevumu
abonēšana, jo lauku teritorijas raksturo zemāka maksātspēja, un
pakalpojumu cenu paaugstināšanās rezultātā preses izdevumu
piegāde var kļūt nepieejama ievērojamai Latvijas sabiedrības
daļai.55
2009.gada 4.jūnijā tika pieņemts un 2009.gada 3.jūlijā stājās
spēkā šobrīd spēkā esošais Pasta likums, kura pieņemšanas mērķis
bija noteikt vienotu regulējumu visiem pasta pakalpojumu tirgus
dalībniekiem liberalizētā pasta tirgus apstākļos. Pasta likumā
tika paredzēts, ka abonēto preses izdevumu pakalpojumi tiek
iekļauti UPP ietilpstošo pasta pakalpojumu sarakstā. Vienlaikus
Pasta likumā tika noteikts pārejas periods līdz 2012.gada
31.decembrim, kurā UPP visā Latvijas teritorijā sniedz Latvijas
Pasts. Savukārt Pasta likuma pārejas noteikumu 5.punktā tika
paredzēts, ka līdz 2012.gada 31.decembrim pasta komersantam, kas
sniedz UPP, no valsts budžeta kompensē zaudējumus, kas radušies,
sniedzot abonētās preses piegādes pakalpojumus (vienreizēja maksa
par iepriekšējo gadu), ar nosacījumu, ka netiek kompensēti tarifu
atlaižu dēļ negūtie ienākumi.
Ar 2012.gada 21.jūnija grozījumiem Pasta likumā termiņš, kurā
UPP saistības turpina sniegt Latvijas Pasts, tika pagarināts par
vienu gadu. Savukārt periods, kurā uz abonēto preses izdevumu
piegādes pakalpojumu sniegšanu netiek attiecinātas UPP saistības,
bet tā rezultātā radušies zaudējumi tiek segti no valsts budžeta,
tika pagarināts no 2012.gada 31.decembra līdz 2014.gada
31.decembrim.
Šajā laika periodā normatīvie akti nenoteica cenu, kādu
izdevēji maksā Latvijas Pastam par abonēto preses izdevumu
piegādes pakalpojumu sniegšanu. Latvijas Pasts tos sniedza par
paša noteiktajiem tarifiem, kas nesedza pakalpojumu izmaksas, bet
bija sociāli pieņemami sabiedrībai.56
2013.gada 21.martā Saeima pieņēma grozījumus Pasta likumā, ar
kuriem likumā tika iekļauts deleģējums MK izdot noteikumus, kuros
nosaka abonēto preses izdevumu cenas, kuras preses izdevēji maksā
komersantam, kuram noteiktas saistības sniegt UPP. Tika arī
noteikts, ka zaudējumi, kurus kompensē valsts, veidojas kā
starpība starp faktiskajām izmaksām un MK noteikumos noteikto
cenu, kuru maksā izdevēji. Tāpat tika paredzēts, ka UPP sniedzējs
veic zaudējumu aprēķinu atbilstoši SPRK metodikām un kopā ar
auditēto ziņojumu iesniedz to SM. Šāda regulējuma mērķis bija
nodrošināt iespēju mazināt ietekmi uz valsts budžetu, jo turpmāk
kompensējamie zaudējumi tiks aprēķināti, ņemot vērā MK noteikto
pieņemamo cenu.57 Bija paredzēts, ka šis regulējums
būs spēkā vienīgi jau iepriekš noteiktajā pārejas periodā līdz
2014.gada 31.decembrim.
2013.gada 28.maijā MK izdeva Noteikumus Nr.292, ar kuriem
noteica cenas, kuras preses izdevumu izdevēji maksā UPP
sniedzējam par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem.
Noteiktās cenas veidojas no divām komponentēm: cena par vienas
preses izdevuma vienību un cena par vienu kilogramu. Cenas
komponenti, kas atkarīga no svara, izdevējiem ir iespējams
samazināt, izdodot vieglākus preses izdevumus.58
Turklāt tika noteiktas atšķirīgas cenas pakalpojuma sniegšanai
republikas pilsētās59 un pārējā Latvijas teritorijā.
Republikas pilsētās cena par vienu preses izdevuma vienību tika
noteikta 0,0271 lats, bet par vienu kilogramu - 0,8993 lati.
Pārējā Latvijas teritorijā cena par vienu preses izdevuma vienību
tika noteikta 0,0240 lati, bet par vienu kilogramu 0,7969 lati.
Preses piegādes pašizmaksa reģionos ir augstāka un ekonomiski
neizdevīgāka nekā lielajās pilsētās. Tomēr ievērojot Latvijas
reģionu cilvēku zemo pirktspēju un to, ka daudzos Latvijas
novados cilvēkiem prese ir vienīgais reģionālās informācijas
avots, ko nevar aizstāt citi informācijas avoti, tajā skaitā
internets, tarifa daļa par abonēto preses izdevumu piegādi
reģionos preses izdevējiem tika noteikta zemāka, nekā par to
piegādi pilsētās.60
Izstrādājot Noteikumus Nr.292, tika konstatēts, ka pašreizējie
tarifi, kurus Latvijas Pasts piemēro preses izdevējiem, ir spēkā
kopš 2008.gada. Ar Noteikumiem Nr.292 tika nolemts noteikt
abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenas esošajā
līmenī. Tas tika pamatots ar diviem apsvērumiem:
− preses izdevējiem noteiktās tarifu daļas paaugstināšana,
nemainot esošās preses izdevumu cenas, grautu preses abonēšanas
un līdz ar to arī preses piegādes tirgu, kas ievērojami
samazinātu UPP sniedzēja piegādājamo sūtījumu kopējo apjomu, kas
ietekmētu pakalpojumu sniegšanas izmaksas, un līdz ar to arī
ieņēmumus;
− ja preses izdevēji paaugstinās preses izdevumu cenas, tas
varētu ievērojami ietekmēt iedzīvotājus ar zemu pirktspēju, kuri
vairs nevarēs abonēt preses izdevumus, un tādējādi tiktu
ierobežota iespēja iedzīvotājiem jebkurā teritorijas daļā saņemt
aktuālu un daudzpusīgu informāciju.61
Noteikumi Nr.292 stājās spēkā 2013.gada 19.jūnijā, un ar tiem
noteiktās cenas bija piemērojamas, uzsākoties 2013.gada
abonēšanas kampaņai. Atbilstoši Pasta likumam un Noteikumiem
Nr.292 starpība starp kopējām faktiskajām abonēto preses izdevumu
piegādes izmaksām un ieņēmumiem, piemērojot Noteikumos Nr.292
paredzētās cenas, veido UPP sniedzēja zaudējumus, kurus turpina
kompensēt no valsts budžeta.
Ar 2013.gada 8.oktobra grozījumiem Noteikumos Nr.292 noteiktās
cenas tika izteiktas eiro, pēc būtības nemainot cenu apmēru. Citi
grozījumi Noteikumos Nr.292 līdz šim nav veikti. Tādējādi, kaut
arī abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenas ar
normatīvo aktu ir noteiktas tikai kopš 2013.gada, faktiski šīs
cenas ir palikušas nemainīgas vismaz kopš 2008.gada.
Ar 2014.gada 8.maija un 2014.gada 5.jūnija grozījumiem Pasta
likumā likumdevējs pagarināja UPP sniedzējam (Latvijas Pastam)
pienākumu piegādāt abonēto presi līdz 2019.gada 31.decembrim,
saglabājot līdzšinējo principu, ka pakalpojuma sniegšanas
izmaksas tiek segtas no diviem avotiem - preses izdevēju
maksājumi saskaņā ar Noteikumos Nr.292 noteiktajām cenām un
valsts budžeta līdzekļi. Ar minētajiem grozījumiem arī tika
mainīta Latvijas Pastam radušos zaudējumu kompensēšanas kārtība.
Proti, ja līdz tam bija paredzēts, ka zaudējumi tiek kompensēti
ar vienreizēju maksājumu par iepriekšējo gadu, tad turpmāk tika
paredzēts, ka zaudējumus kompensē divās daļās. Pirmo maksājumu
veic kārtējā gadā, pamatojoties uz UPP sniedzēja aprēķinu, kas
balstīts uz pirmā pusgada operatīvajiem datiem, kompensējot pilnā
apmērā aprēķinā norādītos zaudējumus. Otro maksājumu, kompensējot
atlikušo zaudējumu daļu, veic nākamajā gadā pēc auditētā ziņojuma
iesniegšanas SM. Šāds mehānisms tika ieviests, izvērtējot Valsts
kontroles ieteikumu rast iespēju kompensēt zaudējumus pārskata
gadā, jo kompensējot zaudējumu tikai nākamajā gadā, Latvijas
Pastam jāmeklē papildus ārējais finansējums saimnieciskās
darbības veikšanai un jāmaksā komisijas nauda par šo resursu
izmantošanu. Tādējādi nesaimnieciski tiekot izmantots valsts
kapitāls.62 Ar 2019.gada 19.septembra grozījumiem
Pasta likumā šī kārtība tika pagarināta līdz 2020. gada 31.
decembrim.
Ar 2015.gada 30.novembra grozījumiem un 2016.gada 23.novembra
grozījumiem Pasta likuma pārejas noteikumi tika papildināti ar
12.1 un 12.2 punktu, kuri regulēja
abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma sniegšanas radīto
zaudējumu kompensēšanas kārtību 2016. un
2017. gadā.
Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka, pat nepastāvot
atsevišķam tiesiskajam regulējumam, kas regulētu valsts atbalstu
abonēto preses izdevumu piegādei, vēsturiski bija izveidojusies
situācija, kurā Latvijas Pasts šo pakalpojumu nodrošināja nevis
par tirgus cenu, bet par samazinātu cenu, kas nesedza faktiskās
izmaksas. Tas radīja Latvijas Pastam zaudējumus. Lai risinātu šo
problēmu, 2009.gadā tika nolemts abonēto preses izdevumu piegādes
pakalpojumus iekļaut UPP, tādējādi nodrošinot, ka UPP sniedzēja
zaudējumi, kas radušies, tostarp sniedzot šo pakalpojumu, tiktu
kompensēti no UPP zaudējumu kompensēšanas fonda. Vienlaikus tika
noteikts pārejas periods, kurā šo pakalpojumu turpināja sniegt
Latvijas Pasts, bet radušos zaudējumus turpināja segt no valsts
budžeta. Pārejas periods tika vairākkārt pagarināts, saglabājot
šo principu līdz pat 2020.gada 31.decembrim. 2013.gadā tika
normatīvi noteiktas cenas, kādas par pakalpojuma sniegšanu preses
izdevēji maksā Latvijas Pastam. Faktiski minētās cenas ir
palikušas nemainīgas vismaz kopš 2008.gada.
2.2.1.2.
PVN samazinātā likme
1995.gada 1.maijā stājās spēkā likums "Par
pievienotās vērtības nodokli". Minētais likums sākotnēji
paredzēja, ka ar PVN neapliek "mācību un zinātnisko
literatūru, oriģinālliteratūras darbu pirmizdevumus latviešu
valodā un bērniem domātos izdevumus, kas izdoti un iespiesti
Latvijā, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas
apstiprinātiem sarakstiem". Izņēmumu saraksts, kuriem
nepiemēro PVN, laika gaitā tika grozīts un papildināts. Savukārt
ar 2001.gada 22.novembra grozījumiem likums "Par pievienotās
vērtības nodokli" tika papildināts ar normu, kas paredzēja
PVN 9% likmes (iepretim 18% likmei) piemērošanu, tostarp,
"masu informācijas līdzekļu piegādēm (izņemot erotiska un
pornogrāfiska rakstura masu informācijas līdzekļus)".
2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par ES dalībvalsti, tādēļ no
minētā datuma Latvijai kļuva saistošas ES direktīvu prasības
attiecībā uz PVN. Ar veiktajiem grozījumiem likumā "Par
pievienotās vērtības nodokli" no 2004.gada 1.maija vairs
nebija paredzēta PVN 9% likme, bet gan 5% likme, kas saskaņā ar
Eiropas Savienības tiesisko regulējumu PVN jomā ir minimālā
likme, kādu dalībvalstīm ir dota iespēja noteikt kā PVN
samazināto likmi. To piemēroja, tostarp, šādiem masu informācijas
līdzekļiem vai to abonentmaksai: "avīzēm, žurnāliem,
biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kuri iznāk ne
retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža
pārsniedz 100 eksemplārus, izņemot erotiska un pornogrāfiska
rakstura izdevumus, kā arī tādus izdevumus, kuru saturiskā
ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu
publicēšana".
2009.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā "Par
pievienotās vērtības nodokli", kas finansiālās krīzes
samazināšanai PVN pamatlikmi paaugstināja no 18% uz 21%, bet PVN
samazināto likmi paaugstināja no 5% uz 10%. Savukārt no
2011.gada, ņemot vērā valsts budžeta iespējas un prioritātes, PVN
standartlikme tika noteikta 22% apmērā, bet samazinātā likme tika
vēl paaugstināta par diviem procentpunktiem un noteikta 12%
apmērā. Kopš 2012.gada 1.jūlija PVN standartlikme ir atkal
noteikta 21% apmērā, bet PVN samazinātās likmes apmērs ir
saglabāts 12%.
2013.gada 1.janvārī stājās spēkā Pievienotās vērtības nodokļa
likums, kas aizstāja likumu "Par pievienotās vērtības
nodokli". Tajā tika saglabāta PVN standartlikme 21% apmērā
un samazinātā likme 12% apmērā, piemērojot to, tostarp, preses
izdevumiem. Atbilstoši Direktīvai 2006/112/EK regulējums
attiecībā uz PVN samazināto likmi ir ietverts Pievienotās
vērtības nodokļa likuma 42.pantā:
(7) Nodokļa samazināto likmi
piemēro tādu iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā izdotu
avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu piegādei
(izņemot minēto periodisko izdevumu piegādi tiešsaistes režīmā
vai tos lejupielādējot), kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos
mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplāru, kā
arī to abonentmaksai.
(8) Šā panta septītā daļa nav
piemērojama erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumiem, kā arī
tādiem izdevumiem, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas
vai komercsludinājumu publicēšana.
(9) Nodokļa samazināto likmi
piemēro arī šā panta septītajā daļā noteikto žurnālu pielikumiem
kompaktdiska formā, kas tiek pievienoti žurnāliem bez papildu
maksas un ir žurnālu neatņemama sastāvdaļa, ja kompaktdiskā
ievietotā informācija papildina žurnālos sniegto informāciju.
2018.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās
vērtības nodokļa likumā, kas paredz divas PVN samazinātās likmes
- 12% un 5% apmērā. PVN samazinātā likme 5% apmērā šobrīd tiek
piemērota likuma pielikumā minēto pārtikas produktu (svaigie
augļi, ogas un dārzeņi) piegādēm. Preses izdevumu piegādei un
abonentmaksai tika saglabāta 12% PVN likme.
2.diagramma63
PVN atvieglojumu apmērs žurnālu, biļetenu un citu periodisko
izdevumu piegādei pakāpeniski samazinās. Proti, 2015.gadā tas
bija 3,6 miljoni EUR, 2016.gadā - 3,4 miljoni EUR, bet 2017.gadā
- 3,3 miljoni EUR. Atvieglojumu apmēra pakāpeniska
samazināšanās ir saistīta ar PVN samazinātas likmes apliekamo
darījumu apmēra samazināšanos, ko, savukārt, ietekmē
izdevējdarbības nozares apgrozījuma
samazināšanās.64
2.2.1.3. Mediju
atbalsta fonds
Ministru kabinets 2016.gada 8.novembrī apstiprināja Mediju
politikas pamatnostādnes un to īstenošanas plānu. Lai stiprinātu
mediju vidi un veicinātu sabiedriski nozīmīga satura veidošanu,
izstrādājot Mediju politikas pamatnostādnes, tika identificēta
arī nepieciešamība pēc jaunas mediju atbalsta sistēmas izveides.
Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāna 1.rīcības
virziena 1.1.3.pasākuma ietvaros ir paredzēts nodrošināt Mediju
atbalsta fonda izveidi nekomerciāla, sabiedriski nozīmīga satura
radīšanas veicināšanai medijos neatkarīgi no to veida un
izmantotās platformas, par prioritātēm nosakot atbalstu
pētnieciskā, analītiskā un mediju kritikas žanriem, reģionālajiem
medijiem. Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plānā
paredzēts, ka atbildīgā institūcija par Mediju atbalsta fonda
ieviešanu un īstenošanu ir Kultūras ministrija, bet
līdzatbildīgas institūcijas ir Latvijas Žurnālistu asociācija,
Latvijas Žurnālistu savienība, Latvijas Reklāmas asociācija, LPIA
un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Ar Mediju
atbalsta fondu atbalstu paredzēts īstenot vidēji 30 projektu
gadā, finansējumā piešķirot gandrīz miljonu eiro gadā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu
Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums"
5.1.13 punktu Kultūras ministrija organizē mediju
atbalsta programmu ieviešanai un medijpratības veicināšanai
paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam
noteiktajam mērķim. Mediju atbalsta fonds ir ticis īstenots ar
trim finansēšanas mehānismiem - publisko nodibinājumu
"Sabiedrības integrācijas fonds", publisko nodibinājumu
"Valsts Kultūrkapitāla fonds", Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas resora iestādi Valsts
reģionālās attīstības aģentūra. Kopš 2018.gada Mediju atbalsta
fonda administrēšanu nodrošina tikai Sabiedrības integrācijas
fonds un Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Visas mediju
atbalsta programmas realizējamas kā atsevišķi atklāti konkursi ar
tiem publicētiem atlases institucionālajiem un kvalitātes
kritērijiem, nodalītu un identificējumu finansējumu.65
Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas īstenošanai
Kultūras ministrija un Valsts reģionālās attīstības aģentūra ir
noslēgusi sadarbības līgumu.66
2017. un 2018.gadā Mediju atbalsta fonda programmu ietvaros ar
2,3 miljoniem eiro tika atbalstīti 144 projekti sabiedriski
nozīmīga, kvalitatīva mediju satura veidošanai. Mediju atbalsta
fonda finansējums tiek izmantots arī drukāto mediju atbalstam.
2018.gadā Valsts reģionālās attīstības aģentūra nolēma piešķirt
Mediju atbalsta fondu līdzekļus 38 projektu īstenošanai. No tiem
31 projekts tika pieteikts apakšprogrammā "Atbalsts
reģionālajiem un vietējiem komerciālajiem masu informācijas
līdzekļiem Latvijā" ar pieejamo finansējumu 427 500 eiro.
Tika atbalstīti 23 drukāto mediju, 4 televīziju un 4 radio
izstrādātie un pieteiktie projekti.67
Lai gan Mediju atbalsta fonda programmas sniedz būtisku
atbalstu Latvijas medijiem, t.sk. palīdzot uzturēt reģionālo
mediju ilgtspēju un informatīvo vidi reģionu iedzīvotājiem,
Kultūras ministrija vērš uzmanību, ka Mediju atbalsta fonda
finansējums ir nepietiekams. Piemēram, Sabiedrības integrācijas
fonda administrētajā Latvijas valsts budžeta finansētajā
programmā "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura
veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu
valodā" 2018.gadā projektu pieteikumos bija pieprasīti
2 370 830 eiro, lai gan pieejami bija tikai 742 658 eiro jeb
aptuveni viena trešā daļa. Tādēļ Mediju atbalsta fonds kā viens
no mediju vides atbalsta mehānismiem ir būtiski stiprināms, lai
nodrošinātu Latvijas nacionālo, reģionālo un vietējo mediju
attīstību.
2.2.2. Atbalsts
drukātajiem medijiem politikas plānošanas dokumentos
Šajā Ziņojuma sadaļā tiks atsevišķi analizēti mediju
politikas, pasta politikas un nodokļu politikas plānošanas
dokumenti, ciktāl tajos norādītais attiecas uz atbalstu
drukātajiem medijiem.
Mediju politika
2010.gada 10.jūnijā Saeima apstiprināja Latvijas ilgtspējīgas
attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam. Tajā kā viens no mērķiem
norādīts: "Saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu
un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot
sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo
identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi." Kā
viens no izaicinājumiem šā mērķa sasniegšanai norādīta digitālās
plaisas mazināšana starp jaunāko un pārējām paaudzēm. Tas tiešā
veidā ietekmē tradīciju un vērtību pārmantošanu no paaudzes
paaudzē.68 Savukārt pie iespējamajiem risinājumiem
norādīti gan latviešu valodas saglabāšana un daudzveidības
potenciāla izmatošana, gan Latvijas digitālās kultūras telpas
paplašināšana.69
2012.gada 20.decembrī Saeima apstiprināja Latvijas Nacionālo
attīstības plānu 2014.-2020.gadam.70 Tā 317.punktā
norādīts, ka "Valstij ir jāstiprina kvalitatīva informatīvā
un demokrātisko diskusiju telpa, kur nodrošināta gan visu
sabiedrību aptveroša savstarpēja komunikācija līdzdalības
veicināšanai, gan valsts iespēja uzklausīt un komunicēt ar tās
iedzīvotājiem un tautiešiem ārzemēs, izskaidrojot pieņemtos
lēmumus un veicinot vienojošu vērtību un mērķu apziņu."
2016.gada 8.novembrī MK apstiprināja Mediju politikas
pamatnostādnes un to īstenošanas plānu. Tajās definēts mediju
politikas virsmērķis un no tā izrietošie pieci rīcības virzieni:
1) mediju daudzveidība; 2) mediju vides kvalitāte un atbildīgums;
3) profesionāla mediju vide; 4) auditorijas mediju pratība; 5)
mediju vides drošumspēja. Visi minētie principi ir savstarpēji
saistīti, un arī drukātās preses kā mediju formas atbalstīšana
skar visus no tiem. Tomēr konceptuālā ziņojuma jautājumi
vistiešāk ir saistīti ar mediju daudzveidību kā vienu no mediju
politikas pamatprincipiem. Mediju politikas pamatnostādnēs
skaidrots, ka demokrātiska valsts balstās uz medijiem, kas
pārstāv dažādas sabiedrības grupas un ļauj publiskajā telpā brīvi
pastāvēt atšķirīgām pārliecībām un dzīves veidiem. Šādi mediji
stiprina demokrātisku valsti un sabiedrību. Mediju daudzveidību
raksturo dažādi formāti, žanri, autori, avoti, aptvertās tēmas,
viedokļi, valodas un sabiedrības grupas. Medijos reprezentētie
viedokļi ir daudzveidīgi pēc būtības, ne tikai polāri. Mediju
daudzveidība sekmē kvalitatīva satura dažādību, viedokļu
plurālismu, ģeogrāfisku un sociālu pieejamību, veicina vārda un
izteiksmes brīvību, daudzpusīgu diskusiju un debašu telpu
demokrātiskā sabiedrībā. Mediju vides ekonomiskā vitalitāte ir
pamatā tam, lai nodrošinātu veiksmīgu mediju uzņēmējdarbības
iespēju un tādējādi - saglabātu un attīstītu mediju
daudzveidību.71
Mediju politikas pamatnostādnēs norādīti sasniedzamie
rezultatīvie rādītāji politikas rezultāta - saglabāta Latvijas
mediju vides daudzveidība - sasniegšanai. Attiecībā uz preses
izdevumiem redzams, ka rezultatīvie rādītāji noteikti ar mērķi
vismaz saglabāt līdzšinējo stāvokli. Piemēram, ja 2015.gadā
reģionālo preses izdevumu skaits bija 45, tad kā rezultatīvais
rādītājs noteikts, lai 2020.gadā tie būtu vismaz 44. Līdzīgi
nemainīga vai pat nedaudz negatīva tendence kā sasniedzamais
rezultatīvais rādītājs norādīta arī attiecībā uz pilsētu,
reģionālo un novadu laikrakstu, preses izdevumu krievu valodā,
nacionālo dienas laikrakstu latviešu un krievu valodās
skaitu.72 Mērķis saglabāt līdzšinējos rādītājus, lai
arī ir iespējams neliels samazinājums, tika noteikts ņemot vērā
vispārējās mediju, tostarp, drukātās preses, attīstības
tendences, kas plašāk skaidrotas pamatnostādņu
pielikumā.73
Mediju politikas pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai
konkrēti rīcības virzieni un pasākumi noteikti Mediju politikas
pamatnostādņu īstenošanas plānā.74 Tā 1.3.1.punktā
paredzēta aktivitāte izstrādāt dotāciju programmas drukāto mediju
atbalstam konceptuālo ziņojumu, kurā izvērtētas papildu iespējas
drukāto mediju atbalstam ar nolūku saglabāt Latvijas mediju
daudzveidību un drukātos medijus kā vienu no kultūras formām.
Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka no Mediju politikas
pamatnostādnēm un to īstenošanas plāna, kā arī Mediju politikas
pamatnostādņu pielikumā iekļautā Latvijas mediju vides
raksturojuma, nepārprotami izriet mērķis ne vien saglabāt
līdzšinējo atbalstu drukātajiem medijiem, bet pat izvērtēt
iespējas to paplašināt ar nolūku saglabāt Latvijas mediju
daudzveidību un drukātos medijus kā vienu no kultūras formām.
Pasta politika
Ministru kabinets 2011.gada 23.martā apstiprināja Pasta
politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (turpmāk - Pasta
politikas pamatnostādnes), kuras tika grozītas ar Ministru
kabineta 2015.gada 24.augusta rīkojumu.75 Kaut arī
Pasta politikas pamatnostādnēm sākotnēji termiņš tika noteikts
līdz 2017.gadam, tās joprojām ir aktuālas. Šobrīd tiek izstrādāts
Pasta politikas plāns 2018.-2020.gadam, kura projekts 2018.gada
11.oktobrī tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē
(VSS-1029).
Pasta politikas mērķis definēts kā kvalitatīvu un ērtu pasta
pakalpojumu pieejamības nodrošināšana visā Latvijas Republikas
teritorijā. Šā mērķa sasniegšanai Pasta politikas pamatnostādnēs
paredzēti trīs rīcības virzieni: 1) sekmēt noteikta līmeņa pasta
pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un pasta tīkla darbības
efektivitāti; 2) veikt adekvāta un efektīva pasta tirgus
regulēšanu, radot uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei
labvēlīgus apstākļus; 3) veicināt uz jaunajām tehnoloģijām
balstīta un uz klientu vajadzībām orientēta pasta pakalpojumu
sniegšanu un jaunu pakalpojumu veidu attīstību. Pirmā rīcības
virziena ietvaros tika definēts uzdevums izstrādāt Ministru
kabineta noteikumu projektu par UPP finansēšanas mehānismu pasta
nozarē. Šis uzdevums tiek uzskatīts par izpildītu ar Ministru
kabineta 2013.gada 3.decembra noteikumu Nr.1393 Noteikumi par
universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu
kompensēšanu" izdošanu76, kuros atsevišķi netiek
risināts jautājums par abonēto preses izdevumu piegādes radīto
zaudējumu kompensēšanu pēc 2019.gada 31.decembra.
Pasta politikas pamatnostādnēs nav sniegti apsvērumi par
politikas plānošanu attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes
pakalpojumu nodrošināšanu. Taču, raksturojot situāciju Latvijas
pasta nozarē, tiek sniegta informācija, ka abonēto preses
piegādes pakalpojumus pašlaik nodrošina tikai Latvijas Pasts, jo
citi pasta komersanti vairs nenodrošina šos ekonomiski
neizdevīgos pakalpojumus. Ņemot vērā preses piegādes pakalpojumu
sociālo nozīmi informācijas pieejamības nodrošināšanā
iedzīvotājiem, lai vairākkārtīgi nepaaugstinātu abonēto preses
izdevumu piegādes tarifus atbilstoši to sniegšanas pašizmaksai,
līdz pasta tirgus atvēršanai (t.i., līdz 2012.gada 31.decembrim)
abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu nodrošināšanai
neuzliek UPP saistības.77
Jautājumi saistībā ar abonēto preses izdevumu piegādes
pakalpojuma sniegšanu nav risināti arī plāna projektā "Pasta
politikas plāns 2018.-2020.gadam".78 Tomēr šie
jautājumi ir aplūkoti vairākos informatīvajos ziņojumos, kas
izdoti gan attiecībā uz Pasta politikas pamatnostādņu izpildi un
īstenošanu, gan attiecībā specifiski uz abonēto preses izdevumu
piegādes pakalpojumu sniegšanu. Proti:
i. 2012.gada 24.aprīlī MK tika pieņemts zināšanai SM
izstrādātais ziņojums par pasta pakalpojumu tirgus
liberalizācijas īstenošanu,79 kurā sniegts pamatojums
termiņa pagarinājumam, kurā abonēto preses izdevumu piegādes
radītie zaudējumi kompensējami no valsts budžeta, kā arī šo
pakalpojumu saglabāšanai UPP sarakstā.
ii. ar 2017.gada 5.decembra informatīvo ziņojumu80
SM informēja MK par papildu finansējumu abonēto preses izdevumu
piegādes pakalpojuma izpildei 2017.gada pirmajā pusgadā;
iii. 2017. gada 19.septembrī SM sagatavoja informatīvo
ziņojumu par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma
nodrošināšanu.81 Tajā tika izvērsti analizēta esošā
situācija, taču netika izvirzīti turpmākās rīcības modeļi
periodam no 2020.gada. Tā vietā tika ierosināts Mediju politikas
pamatnostādņu īstenošanas plāna 1.3.1.aktivitātē norādītajā
konceptuālajā ziņojumā kā vienu no drukātās preses atbalsta
pasākumiem, sākot ar 2020.gada 1.janvāri, iekļaut izvērtēšanai
abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma finansējuma aspektu,
vienlaikus piedāvājot turpmāko rīcību abonēto preses izdevumu
piegādes nodrošināšanai. Šāds priekšlikums tika atbalstīts
MK.
iv. 2018.gada 6.augustā tika apstiprināts informatīvais
ziņojums par Pasta politikas pamatnostādņu
īstenošanu.82 Tajā norādīts, ka jautājums par esošās
kārtības pastāvēšanas nepieciešamību vairākkārt tika apsvērts
kārtējā valsts budžeta izstrādes procesā, kā arī, ka jautājums
risināms Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas ietvaros.
Ievērojot minēto, secināms, ka pasta politikas plānošanas
dokumentos nav tieši risināts jautājums par drukātajiem medijiem
nepieciešamo atbalstu un piemērotāko modeli abonēto preses
izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanai. Ir uzsvērts, ka
minētie jautājumi risināmi kontekstā ar Mediju politikas
pamatnostādņu īstenošanu.
Papildus minētajam norādāms, ka deklarācijas par Artura
Krišjāņa Kariņa vadītā MK iecerēto darbību 94.punkts paredz, ka
tiks nodrošināta pasta pakalpojumu pieejamība un preses piegāde
visā valsts teritorijā.83 Savukārt MK apstiprinātajā
Valdības rīcības plānā deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa
vadītā MK iecerēto darbību īstenošanai paredzēts, ka minētā
uzdevuma veikšanai tiks izstrādāts likumprojekts "Grozījumi
Pasta likumā", pagarinot esošo abonēto preses izdevumu
piegādes regulējumu uz vienu gadu.84 Tādējādi
secināms, ka 2019.gada 19.septembrī izdarītie grozījumi Pasta
likumā, ir pieņemti, izpildot valdības uzdevumu pagarināt esošo
kārtību uz viena gada periodu.
Nodokļu politika
2017.gada 24.maijā tika apstiprinātas Valsts nodokļu politikas
pamatnostādnes 2018.-2021.gadam (turpmāk - Nodokļu politikas
pamatnostādnes).85 Nodokļu politikas pamatnostādnēs
tika ietverti uzdevumi, lai nodrošinātu nodokļu reformas
ieviešanu no 2018.gada 1.janvāra, ievērojot Nacionālās
trīspusējās sadarbības padomes lēmumus, t.sk. iedzīvotāju
ienākuma nodokļa un PVN jomā. Viens no Nodokļu politikas
pamatnostādņu galvenajiem rīcības virzieniem ir darbaspēka
nodokļu reforma, kuras mērķis ir mazināt ienākumu nevienlīdzību,
nosakot progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi,
paaugstinot diferencētā neapliekamā minimuma apmēru un minimālo
mēneša darba algu.86 Nodokļu politikas pamatnostādnes
nav paredzēts samazināt jau esošo PVN samazināto likmi nevienai
preču un pakalpojumu grupai, tai skaitā drukātajiem medijiem.
Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija šobrīd neatbalsta PVN
likmes samazināšanu drukātās preses izdevumu piegādei, taču
aicina diskutēt par PVN samazinātās likmes 12% apmērā
samazināšanas uz 5% iekļaušanu nākamā perioda nodokļu jomas
pamatnostādnēs.87
Citu nozaru politika
Mediju daudzveidība netieši skar arī valsts drošības,
sabiedrības integrācijas, reģionālās attīstītības nozaru
politiku. Tādējādi atbalsts mediju daudzveidībai un drukātajiem
medijiem kā vienai no kultūras formām netieši rodams arī citu
nozaru politikas plānošanas dokumentos.
Uz vienotas, vispārpieejamas informatīvās telpas
nepieciešamību un nozīmību saglabāt plašsaziņas līdzekļu
plurālismu un informatīvās vides daudzveidību norāda 2019.gada
26.septembrī apstiprinātās Nacionālās drošības koncepcijas
8.punkts.88
Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un
integrācijas politikas īstenošanas plāna 2019.-2020.gadam
2.4.punktā norādīts mērķis stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku
informācijas telpu un palielināt mediju lomu integrācijā un
nacionālās identitātes stiprināšanā.89
Kultūrpolitikas pamatnostādnēs "Radošā Latvija"
2014.-2020.gadam90 norādīta nepieciešamība pēc valsts
pastāvīga atbalsta medijiem garīgi aktīvas, sociāli atbildīgas un
radošas sabiedrības vērtīborientācijas un izpratnes veidošanai,
kritiskas domāšanas un ētiskas attieksmes veicināšanai, kā arī
pamatota nepieciešamība palielināt kultūras saturu Latvijas
plašsaziņas līdzekļos.
Tāpat drukāto mediju atbalsts var tikt pamatots ar Reģionālās
politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam norādīto mērķi veicināt
valsts teritorijas līdzsvarotu attīstību, lai saglabātu
iedzīvotājus teritorijās ārpus Rīgas un tās tuvākās
apkārtnes.91
2.3. Šā
brīža situācija un problēmjautājumi
Šobrīd preses izdevumu piegādei un abonentmaksai ir noteikta
PVN samazinātā likme 12%. Drukātajiem medijiem ir iespējams
pieteikties uz Mediju atbalsta fonda finansējumu. Abonēto preses
izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšana tiek īstenota Pasta
likumā noteiktajā kārtībā, proti:
- preses izdevēji maksā UPP sniedzējam (Latvijas Pasts) par
abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem saskaņā ar
Noteikumos Nr.292 noteiktajām cenām;
- zaudējumus, ko veido starpība starp abonēto preses izdevumu
piegādes pakalpojumu faktiskajām izmaksām un Noteikumos Nr.292
noteikto cenu, UPP sniedzējam kompensē valsts šādā kārtībā:
o UPP sniedzējs veic zaudējumu aprēķinu, ievērojot SPRK
2013.gada 11.oktobra lēmumu Nr. 1/28 "Universālā pasta
pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodika" (turpmāk - UPP
tarifu metodika) un lēmumu Nr. 1/29 "Universālā pasta
pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un
noteikšanas metodika" (turpmāk - Tīro izmaksu metodika);
o UPP sniedzējs iesniedz Satiksmes ministrijai aprēķinu, kas
balstīts uz pirmā pusgada operatīvajiem datiem. Aprēķinā
norādītos zaudējumus kompensē pilnā apmērā, veicot maksājumu
kārtējā gadā;
o UPP sniedzējs iesniedz Satiksmes ministrijai auditētu
ziņojumu, kas balstīts uz visa gada faktiskajiem datiem. Uz tā
pamata tiek veikts otrais maksājumus, kompensējot atlikušo
zaudējumu daļu.
Šobrīd ir paredzēts, ka minētā kārtība būs spēkā līdz
2020.gada 31.decembrim. Pret esošo tiesisko regulējumu ir
izteikti dažādi iebildumi no iesaistītajām personām un
institūcijām. Minētie problēmjautājumi ir ieskicēti Ziņojuma
nākamajās sadaļās.
2.3.1.
Nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugums
Samazinoties abonēto preses izdevumu skaitam un svaram, kā arī
palielinoties ar pakalpojuma sniegšanu saistītajām izmaksām
(minimālās algas paaugstināšana, degvielas cenas, infrastruktūras
izmaksas u.c.), notiek vienas vienības piegādes cenas
sadārdzināšanās. Ņemot vērā Noteikumos Nr.292 preses izdevējiem
fiksēti noteiktās cenas, tas rada aizvien lielākus zaudējumus
abonēto preses izdevumu piegādes nodrošinātājam, kuri
kompensējami no valsts budžeta līdzekļiem.92
Vienlaikus preses izdevēju maksājumi sedz proporcionāli arvien
mazāku daļu no kopējām pakalpojuma sniegšanas izmaksām. To
atspoguļo informācija, kuru 2017.gadā apkopojusi SM, kā arī
aktualizētā informācija, kas apkopota tabulā.
4.tabula
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
Ieņēmumi, eiro
6 122 596
4 701 903
3 958 272
3 750 771
3 523 031
3 249 410
3 004 289
2 883 812
2 847 324
2 744 726
2 693 841
Abonētās preses piegādes
izmaksas, eiro
13 208 851
10 145 843
8 532 903
8 129 331
7 814 507
8 553 786
7 667 665
7 518 552
7 608 589
8 622 178
8 316 047
Pakalpojuma sniegšanas
rezultātā radītie zaudējumi, eiro
7 086 254
5 443 940
4 574 631
4 378 560
4 291 476
5 304 376
4 663 376
4 767 694
4 932 482
5 877 452
5 622 206
Piegādes apjomi (gab.)
44 667 694
36 969 960
33 726 947
31 518 375
29 185 164
27 131 341
25 310 607
23 326 163
21 866 738
Ieņēmumi par 1 vienību
(preses izdevēju tarifs)
0.1371
0.1272
0.1174
0.1190
0.1207
0.1198
0.1187
0,1221
0.1232
Vidējā pašizmaksa par 1
vienību
0.2957
0.2744
0.2530
0.2579
0.2678
0.3153
0.3029
0,32
0,3262
0.39
0.38
Preses izdevēju segtā
pašizmaksas proporcija
46.4%
46.3%
46.4%
46.1%
45.1%
38.0%
39.2%
37.69%
37.4 %
31.83%
32%
2.3.2.
Nepietiekams atbalsts drukātajiem medijiem
LPIA uzsver, ka esošie atbalsta mehānismi drukātajiem medijiem
nav pietiekoši, jo jau šobrīd lielākā daļa preses izdevēju strādā
ar zaudējumiem. Šādu viedokli atbalsta Kultūras ministrija,
norādot, ka esošie atbalsta veidi - ar Pasta likumu noteiktais
atbalsts abonēto preses izdevumu piegādei un samazinātā
pievienotās vērtības nodokļa likme (12%) ir nepietiekami, lai
sekmētu kvalitatīva satura radīšanu un drukāto mediju ilgtspēju
un šajā situācijā nav pieļaujama esošā atbalsta samazināšana.
Tāpēc drukāto mediju daudzveidības un ilgtspējas nodrošināšanai
ļoti būtiski ir saglabāt vai pilnveidot esošo atbalsta formu -
abonēto drukāto mediju piegādes izmaksu kompensēšanu.
2.3.3. Zaudējumu
kompensēšanas kārtības ietekme uz UPP sniedzēja saimniecisko
darbību
Gan Latvijas Pasts, gan SM kā esošās kārtības trūkumu saskata
to, ka atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 12.punktam UPP
sniedzējam radītie zaudējumi pilnā apmērā tiek kompensēti tikai
divreiz gadā. Pirmo maksājumu veic kārtējā gadā, pamatojoties uz
UPP sniedzēja aprēķinu, kas balstīts uz pirmā pusgada
operatīvajiem datiem, kompensējot pilnā apmērā aprēķinā norādītos
zaudējumus. Otro maksājumu, kompensējot atlikušo zaudējumu daļu,
veic nākamajā gadā pēc auditētā ziņojuma iesniegšanas SM. Laika
periodā, kamēr zaudējumi nav kompensēti, UPP sniedzējam savas
saimnieciskās darbības nodrošināšanai attiecīgie līdzekļi ir
jāiegūst citādi, kas rada papildu zaudējumus.
Tāpat SM kā negatīvu uzlūko kopš 2016.gada īstenoto praksi, ka
UPP sniedzējam radītie zaudējumi daļēji tiek segti, izmantojot
Latvijas Pasta dividendes, tādējādi liedzot šos līdzekļus
izmantot uzņēmuma attīstībai.
2.3.4. Bažas par
konkurences priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam
Konkurences padome ir norādījusi, ka, piemēram, biedrība
"Pasta komersantu biedrība" ir izteikusi bažas par to,
ka pašreizējā kārtība abonēto preses izdevumu piegādes
pakalpojuma nodrošināšanai rada konkurences priekšrocības UPP
sniedzējam citu pasta pakalpojumu sniegšanā. Proti, abonēto
preses izdevumu piegādes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā
infrastruktūra varot tikt izmantota arī citu pasta pakalpojumu
sniegšanai, taču tas netiekot ņemts vērā, no valsts budžeta
līdzekļiem kompensējot zaudējumus, kas UPP sniedzējam radušies,
sniedzot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu. To, ka
šāda problēma varētu pastāvēt, atzīst arī SPRK.
Vienlaikus jānorāda, ka jautājums nav viennozīmīgs. Pirmkārt,
saskaņā ar 2.5.sadaļā sniegto analīzi kārtība, ka UPP pakalpojuma
saņemšanai ir paredzēts valsts atbalsts, pastāv vairākās Eiropas
Savienības dalībvalstīs. Otrkārt, UPP sniedzējs tiek izvēlēts
konkursa kārtībā. Ja citi pasta komersanti saskata priekšrocības
no UPP pakalpojumu sniegšanas, tad tiem ir iespēja piedalīties
konkursā un pretendēt uz UPP sniedzēja statusu.
Tomēr jāsecina, ka attiecībā uz abonētās preses piegādi līdz
šim konkursa rīkošana nav bijusi iespējama. Kaut arī abonēto
preses izdevumu piegāde ir ietverta starp universālā pasta
pakalpojumiem saskaņā ar Pasta likuma 27.panta pirmās daļas
4.punktu, šo pakalpojumu līdz 2020.gada 31.decembrim visā
Latvijas teritorijā saskaņā ar Pasta likuma pārejas noteikumu
21.punktu sniedz pasta komersants, kuram līdz 2019.gada
31.decembrim ir noteiktas saistības sniegt universālo pasta
pakalpojumu.
Ja Pasta likumā netiks veikti grozījumi, tad atbilstoši spēkā
esošajam Pasta likuma regulējumam SPRK rīkos konkursu UPP
sniedzēja noteikšanai, sākot ar 2021.gadu, kurš attieksies arī uz
abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu.
Savukārt, ja tiek veikti grozījumi ar mērķi turpināt pašreiz
piemērojamo vai tai līdzīgu kārtību, tad ir būtiski novērst bažas
par konkurences priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam, piemēram,
nodrošinot, ka konkurss tā izvēlei var tikt rīkots attiecībā uz
visiem universālā pasta pakalpojumiem.
2.4.
Situācija pēc 2020.gada 31.decembra
2.4.1. Piegādes
apjomi, vidējā piegādes pašizmaksa un kompensācijas apmērs, ja
tiktu saglabāta pašreiz piemērojamā kārtība
2019.gada 19.septembrī Saeima pieņēma grozījumus Pasta likumā,
tādējādi līdz 2020.gada 31.decembrim pagarinot termiņu, kurā
konkurss par UPP sniedzēja izvēli neattiecas uz abonēto preses
izdevumu piegādes pakalpojumu, bet šo pakalpojumu sniedz Latvijas
Pasts par cenu, kas tiek noteikta saskaņā ar Noteikumiem Nr.292,
kompensējot no valsts budžeta Latvijas Pastam tādējādi radušos
zaudējumus. Ar grozījumiem Pasta likumā līdzšinējā kārtība tika
pagarināta par vienu gadu, pēc būtības to nemainot. Šajā sadaļā
tiks apskatīts situācija, ja šāda vai līdzīga kārtība tiek
saglabāta arī 2021.gadā. Iepriekš šajā Ziņojumā jau tika
ietvertas prognozes par kompensācijas apmēra pieaugumu
turpmākajos gados, kura tika ietverta minēto 2019.gada
19.septembrī pieņemto grozījumus Pasta likumā anotācijā. Tomēr ir
nepieciešams veikt detalizētākus aprēķinus, ņemot vērā aktuālo
informāciju.
Piegādes apjoms
2021.gadā abonētās preses piegādes apjoms tiek prognozēts par
2 500 000 mazāks kā 2019.gadā, balstoties uz šādiem
pieņēmumiem:
− turpināsies vispārējs abonētās preses piegādes apjoma
samazinājums, kurš atbildīs 1 500 000 (jeb 750 000
gadā) samazinājumam, identisks tam, kāds tas ir bijis pēdējos 2
gados (tam nevajadzētu būt lielākam, jo no 2017. līdz 2019.gadam
samazinājums bija 1 459 425, kā arī absolūtos skaitļos
samazinājuma tempam ir tendence palēnināties, kā redzams
4.tabulā);
− papildus 1 000 000 samazinājums būs no tā, ka
Neatkarīgā Rīta Avīze drukātā veidā neiznāks un Dienas Bizness
iznāks reizi nedēļā (precīzs aprēķinātais apjoms, balstoties uz
2019.gada datiem, ir 1 125 302, tomēr jāņem vērā, ka ne
visi Neatkarīgās Rīta Avīzes abonenti būs zuduši drukāto mediju
tirgum. Liela daļa šo abonentu līdz šim šo avīzi ir saņēmuši
komplektā ar TV programmu. Ir pamats uzskatīt, ka viņi turpinās
abonēt TV programmu, kā arī daži izvēlēsies turpmāk abonēt citus
dienas laikrakstus).
Vidējā piegādes pašizmaksa par 1
vienību un kompensācijas apmērs
Aprēķini tiek balstīti uz 2019.gada datiem (skatīt 4.tabulu):
piegāžu apjoms
abonētās preses piegādes
izmaksas
vidējā pašizmaksa par 1
piegādi
21 866 738
€ 8 316 047
€ 0.38
Tāpat tie tiek balstīti uz šādiem pieņēmumiem:
− Mainīgo izmaksu proporcija. Saskaņā ar Latvijas Pasta
sniegto informāciju pašreiz abonētās preses piegādes izmaksu
struktūru veido 19% mainīgās izmaksas un 81% fiksētās
izmaksas;
− Piegādes izmaksu pieaugums. Ņemot vērā, ka Latvijas
Banka93 un Eiropas Komisija94 savās
prognozēs par koronavīrusa (Covid-19) ietekmi uz globālo un
Latvijas tautsaimniecību prognozē iekšzemes kopprodukta kritumu
2020.gadā un pieļauj globālo recesiju, ir pamats uzskatīt, ka
darbaspēka, degvielas un citu izmaksu pieaugums 2021.gadā būs
mazāks kā iepriekšējos gados un tam nebūs būtiska ietekme uz
izmaksu apmēru;
− Izmaksu optimizācija. Saskaņā ar Latvijas Pasta
sniegto informāciju tiek nepārtraukti īstenoti optimizācijas
pasākumi, tai skaitā, piegādes tīklā. Kā dažus no tiem var minēt
sadales centru apvienošanu, iecirkņu optimizēšanu, šķirošanas
procesa automatizāciju un daudzus citus. Tomēr lielākā izmaksu
daļa - fiksētās izmaksas - rada grūtības nekavējoties reaģēt
pārmaiņu procesā. Jāņem arī vērā Latvijas Pastam noteiktās UPP
saistības, kas, cita starpā, nosaka pienākumu uzturēt noteiktu
pasta tīklu, kas ir viena no būtiskākajām Latvijas Pasta fiksēto
izmaksu sastāvdaļām. Ņemot vērā minēto, straujš fiksēto izmaksu
samazinājums pašreiz nav iespējams. Līdz ar to arī optimizācijas
pasākumiem nebūs būtiska ietekme uz izmaksu apmēru.
Rezultātā, balstoties minētajos pieņēmumus un 2019.gada datos,
2021.gada prognoze ir šāda:
izmaiņas starpposmā
piegāžu apjoma
samazinājums
izmaksas par neveiktajām
piegādēm (neveiktās piegādes reizinātas ar 2019.gada vidējo
pašizmaksu par 1 piegādi)
19% mainīgās izmaksas
(izmaksu ietaupījums)
81% fiksētās izmaksas
(jāattiecina uz atlikušo apjomu)
-2 500 000
€ 950 764
€ 180 645
€ 770 119
2021
piegāžu apjoms
abonētās preses piegādes
izmaksas
jaunā vidējā pašizmaksa par 1
piegādi
19 366 738
€ 8 135 402
€ 0.42
preses izdevēji maksā
Noteikumos Nr.292 noteikto tarifu vidēji ~0.1232
euro
-
€ 2 385 982
starpība (Latvijas Pasta
zaudējumi), kompensē no valsts budžeta
=
€ 5 749 420
Saskaņā ar aprēķiniem prognozējamais kompensācijas apmērs,
ņemot vērā piegādes apjoma kritumu, pieaugs par 127 214
euro (2019.gadā tas bija 5 622 206 euro
saskaņā ar 4.tabulu).
2.4.2. UPP
sniedzēja piegādes tarifs un piegādes apjomi, ja netiek grozīti
normatīvie tiesību akti
Ja normatīvajos aktos netiks veikti grozījumi, tad ar
2021.gada 1.janvāri zaudēs spēku Pasta likuma
32.2 pants un uz tā pamata izdotie Noteikumi
Nr.292. Tāpat no 2021.gada 1.janvāra nebūs piemērojams pārejas
perioda regulējums, kas ietverts Pasta likuma pārejas noteikumu
12.punktā. Savukārt savu spēku saglabās Pasta likuma 27.panta
pirmās daļas 4.punkts, kas paredz, ka abonēto preses izdevumu
piegāde ir ietverta UPP sarakstā. Tādējādi no 2021.gada 1.janvāra
uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem tiktu
attiecināts Pasta likuma regulējums par UPP sniegšanu tāpat, kā
uz citiem UPP sarakstā iekļautiem pasta pakalpojumiem.
Pasta likuma regulējums par UPP izriet no ES direktīvu
prasībām.95 Atbilstoši Pasta likuma 1.panta
37.punktam, 27.panta pirmajai daļai un 27.1 panta
pirmās daļas 3.punktam lietotājiem visā Latvijas Republikas
teritorijā ir vienādas iespējas saņemt UPP par vienotu tarifu.
Turklāt UPP sniedz pastāvīgi un nepārtraukti, izņemot
nepārvaramas varas vai ārkārtējās situācijas gadījumus (Pasta
likuma 27.panta otrā daļa). Izvēloties UPP sniedzēju, tiek
noteiktas kvalitātes prasības attiecībā uz pasta sūtījumu
savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi (biežumu, ātrumu,
regularitāti), pasta pakalpojumu sniegšanas vietu, vēstuļu
kastīšu izvietojumu un skaitu. Tāpat tiek noteikta prasība sniegt
UPP ekonomiski izdevīgākajā veidā (Pasta likuma 27.1
panta pirmā daļa). Šā regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka
apstākļos, kad pasta pakalpojumu tirgus ir atvērts tirgus
pašregulācijai, sabiedrībai nozīmīgākie pasta pakalpojumi turpina
būt pieejami arī tajos reģionos, kur to sniegšana nav
rentabla.
UPP sniedzējs tiek izvēlēts konkursā, kuru rīko SPRK. Konkursā
izvēlētajam UPP sniedzējam SPRK nosaka UPP saistības uz pieciem
gadiem, kā arī apstiprina UPP tarifus. Šādam mērķim SPRK izdod
konkursa nolikumu, kurā noteikta UPP tarifu apstiprināšanas
kārtība. Savukārt tarifu projekts tiek iekļauts pretendenta
piedāvājumā konkursam. Apstiprinātos tarifus nedrīkst mainīt
vismaz vienu gadu no to spēkā stāšanās dienas. Ja pēc šā termiņa
beigām UPP sniedzējs ierosina tarifu pārskatīšanu, jaunus tarifus
nosaka saskaņā ar vispārīgo regulējumu, kādā SPRK apstiprina
tarifus.
Kaut arī regulējums par UPP Pasta likumā ir ietverts kopš
2009.gada, līdz šim konkurss UPP sniedzēja izvēlei nav rīkots,
paredzot, ka UPP sniedz Latvijas Pasts, kas pirms Pasta likuma
spēkā stāšanās sniedza vispārējos pasta pakalpojumus. 2012.gada
9.maijā tika izsludināts konkurss UPP sniedzēja
izvēlei96, kas tika izbeigts 2012.gada
27.jūnijā97, jo 2012.gada 21.jūnijā tika pieņemts
likums "Grozījumi Pasta likumā", kas stājoties spēkā no
2012.gada 1.jūlija, paredzēja, ka SPRK nerīko konkursu un
pagarina UPP saistības līdz 2013.gada decembrim tam pasta
komersantam, kuram ir noteiktas saistības sniegt UPP līdz
2012.gada 31.decembrim98. 2019.gada 13.maijā
izsludinātais konkurss UPP sniedzēja izvēlei tika noslēgts bez
rezultāta99 un pamatojoties uz Pasta likuma
27.2 panta ceturto daļu, SPRK ir pagarinājusi Latvijas
Pastam UPP saistības uz diviem gadiem līdz 2021.gada
31.decembrim, līdz ar to SPRK lēmumā par UPP saistībām
vienlaicīgi nosakot Latvijas Pastam pienākumu līdz 2020.gada
3.aprīlim iesniegt abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma
tarifu projektu,100 jo gadījumā, ja normatīvajos aktos
nebūs veikti grozījumi, 2021.gadā SPRK rīkojamais konkurss būs
attiecināms arī uz abonēto preses piegādes pakalpojumu, kā UPP
sastāvdaļu.
Ievērojot UPP saistības, UPP sniedzējam var rasties
situācijas, kurās UPP saistību izpildes izdevumi pārsniedz
ieņēmumus. Starpība starp izdevumiem un ieņēmumiem, kas rodas
sniedzot UPP, un tā paša komersanta izmaksām, ja nav noteiktas
UPP saistības, veido UPP saistību izpildes tīrās izmaksas, kuras
Pasta likumā noteiktajā kārtībā tiek kompensētas no UPP tīro
izmaksu kompensācijas fonda. Tās kompensē tad, ja UPP sniedzējs
pierāda, ka tas ir pakļauts netaisnīgam apgrūtinājumam un UPP
saistību izpilde rada zaudējumus. Tīrās izmaksas nekompensē, ja
UPP saistību izpilde rada papildu ieguvumu un tas pārsniedz
aprēķināto tīro izmaksu apmēru.
UPP sniedzējs tīrās izmaksas aprēķina saskaņā ar Tīro izmaksu
metodiku, un šo aprēķinu pārbauda zvērināts revidents. Līdz katra
gada 1.septembrim UPP sniedzējs tīro izmaksu aprēķinu iesniedz
apstiprināšanai SPRK. SPRK katru gadu līdz 31.oktobrim apstiprina
tīro izmaksu apmēru. Pamatojoties uz SPRK apstiprināto apmēru,
UPP sniedzējs līdz 15.novembrim iesniedz SM pieteikumu tīro
izmaksu kompensēšanai, bet SM veic pārskaitījumu līdz
20.decembrim.101
Izpildoties iepriekš minētajiem priekšnoteikumiem, tīrās
izmaksas UPP sniedzējam tiek kompensētas no UPP tīro izmaksu
kompensācijas fonda. UPP tīro izmaksu kompensācijas fonda
līdzekļus veido divi avoti:
1) valsts nodeva, kuru maksā pasta komersanti (t.sk. arī UPP
sniedzējs);
2) valsts budžeta līdzekļi.
Ministru kabinets katru gadu līdz 31.decembrim nosaka valsts
nodevas apmēru procentos no pasta komersanta neto apgrozījuma
iepriekšējā gadā, pamatojoties uz SPRK apstiprināto tīro izmaksu
apmēru. Valsts nodevas iemaksas un tīro izmaksu kompensāciju
administrē SM. Līdz 2019.gadam (ieskaitot) SPRK ir pieņēmusi
lēmumus:
- apstiprināt aprēķinātās 2017.gada tīrās izmaksas, kas UPP
saistību izpildē 2017.gadā nav radījušas
zaudējumus102;
- atteikt apstiprināt aprēķināto 2018.gada tīro izmaksu
apmēru.
Tā rezultātā ir jāsecina, ka līdz šim SPRK, apstiprinot UPP
sniedzēja UPP saistību izpildes tīrās izmaksas, konstatējusi, ka
tīrās izmaksas nav radījušas zaudējumus UPP saistību
izpildē.103
UPP sniedzēja piegādes tarifa
apstiprināšana
Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka, neveicot grozījumus
normatīvajos aktos, abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus
no 2021.gada 1.janvāra visā Latvijas Republikas teritorijā par
vienotu tarifu sniegs konkursā izvēlēts104 UPP
sniedzējs. Šie pakalpojumi tiks sniegti par SPRK apstiprinātu
tarifu, kurš atbildīs pakalpojuma sniegšanas pašizmaksai, kā arī
no 2022.gada 1.janvāra tarifu var ietekmēt tas, kādus tarifa
projektus konkursā būs piedāvājuši UPP sniedzēja pretendenti.
Izpildoties Pasta likumā noteiktajiem priekšnoteikumiem,
zaudējumi, kas UPP sniedzējam radušies UPP saistību izpildes dēļ,
tiks kompensēti no UPP tīro izmaksu kompensācijas fonda.
Ja pēc UPP sniedzēja noteikšanas tarifi tiek grozīti, SPRK tos
apstiprina saskaņā ar vispārējo kārtību, kura noteikta likumā
"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Pasta
likums, UPP tarifu metodika un vispārējais regulējums sabiedrisko
pakalpojumu tarifu noteikšanai neparedz speciālu regulējumu
attiecībā tieši uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu
tarifiem. Tādējādi, atbilstoši šī brīža regulējumam, arī šie
tarifi būtu nosakāmi tāpat kā ikvienam citam UPP ietilpstošam
pakalpojumam.
Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
20.pantā nostiprināts vispārējs princips, kas paredz, ka tarifi
nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi
segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un
nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti, ja nozares
speciālie likumi neparedz citus tarifu noteikšanas principus.
Tiesu praksē skaidrots, ka SPRK darbības mērķis, apstiprinot
tarifus regulējamiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir
līdzsvarot lietotāju intereses (kas pamatā ir saņemt
kvalitatīvu pakalpojumu pēc iespējas lētāk) un sabiedrisko
pakalpojumu sniedzēju intereses (kas pamatā ir saimnieciskas
intereses - saimnieciskās darbības attīstība un peļņas
gūšana). Šāda līdzsvarošana notiek, apstiprinot tarifus tādā
apmērā, kas dod iespēju segt saimnieciskās darbības izmaksas un
attīstīties, ietverot arī saprātīgas peļņas gūšanu.105
Tiesu praksē, komentējot likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu
regulatoriem" 20.pantu, arī skaidrots, ka tarifu aprēķins
tiek balstīts uz pakalpojuma sniedzēja prognozētajām
izmaksām.106 Respektīvi, tarifi tiek noteikti uz
nākotnes laikposmu, pamatojoties uz izmaksu prognozi, un SPRK ir
jāpārbauda paredzamās izmaksas, nevis faktiski radušās
izmaksas.107
Pasta likumā un UPP tarifu metodikā ietvertais regulējums UPP
tarifu noteikšanai nav pretrunā ar minētajiem vispārīgajiem
tarifu noteikšanas principiem. Proti, saskaņā ar Pasta likuma
27.1 panta pirmās daļas 4.punktu UPP ir sniedzams
ekonomiski izdevīgākajā veidā. Savukārt tīro izmaksu aprēķinā
tiek iekļautas izmaksas tikai tad, ja tās veidojušās, pakalpojumu
sniedzot ekonomiski izdevīgākajā veidā (Pasta likuma 30.panta
pirmā daļa). Arī SPRK ir norādījusi, ka atbilstoši UPP tarifu
metodikai UPP tarifiem ir jābūt balstītiem uz pakalpojumu
sniegšanas izmaksām, tādēļ SPRK nevarētu apstiprināt abonēto
preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifus, kuri nav rentabli
un rada UPP sniedzējam zaudējumus.108 Ievērojot
minēto, secināms, ka, ja normatīvajos aktos netiks veikti
grozījumi, SPRK varēs apstiprināt tikai tādus abonēto preses
izdevumu piegādes pakalpojumu tarifus, kas sedz pakalpojumu
sniegšanas izmaksas.
Iepriekšējā sadaļā jau tika prognozēta minētā vidējā
pašizmaksa par 1 vienību 2021.gadā. Tā kā tarifs tiktu aprēķināts
pēc tās pašas SPRK metodikas, kādu jau pašreiz zaudējumu
aprēķināšanai piemēro Latvijas Pasts, tad jaunais tarifs varētu
būt līdzīgs šai pašizmaksai.
UPP sniedzēja tarifa ietekme uz
piegādes apjomu
Ņemot vērā, ka jaunais tarifs būtu aptuveni 3,5 reizes lielāks
par pašreizējo, ir pamats uzskatīt, ka turpmāk ne visi preses
izdevēji abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma
nodrošināšanai izvēlēsies UPP sniedzēju. Jāņem vērā, ka 0,42
euro ir prognozētā vidējā pašizmaksa par 1 vienību, tomēr
šī pašizmaksa var būtiski atšķirties dažādos valsts reģionos.
Blīvi apdzīvotās teritorijās, piemēram lielajās pilsētās, šī
pašizmaksa būs zem 0,42 euro par 1 piegādi, bet ārpus
lielajām pilsētām tā būs virs minētās cenas.
Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka preses izdevēji, kuru preses
izdevumu abonenti pamatā dzīvo lielajās pilsētās atradīs piegādes
alternatīvas, kuras būs lētākas par UPP sniedzēja tarifu. Šo
piegādes pakalpojumu sniedzēju cenas būs zemākas, jo tiem nav
SPRK noteiktās UPP saistības, kas, cita starpā, nosaka pienākumu
uzturēt noteiktu pasta tīklu.
UPP sniedzēja piegādes apjoma
ietekme uz piegādes tarifu
Samazinoties piegādes apjomam, jo daļa no preses izdevējiem
vairs neizmantos UPP sniedzēja pakalpojumus, vidējā piegādes
pašizmaksa par 1 vienību pieaugs. Piemēram, gadījumā, ja piegādes
apjoms samazinās nevis par iepriekš prognozētajām
2 500 000 piegādēm, bet par 7 500 000
piegādēm, tad vidējā pašizmaksa par 1 vienību būs 0,54
euro.
izmaiņas starpposmā
piegāžu apjoma
samazinājums
izmaksas par neveiktajām
piegādēm (neveiktās piegādes reizinātas ar 2019.gada vidējo
pašizmaksu par 1 piegādi)
19% mainīgās izmaksas
(izmaksu ietaupījums)
81% fiksētās izmaksas
(jāattiecina uz atlikušo apjomu)
-7 500 000
€ 2 852 293
€ 541 936
€ 2 310 358
2021
piegāžu apjoms
abonētās preses piegādes
izmaksas
jaunā vidējā pašizmaksa par 1
piegādi
14 366 738
€ 7 774 111
€ 0.54
Tas nozīmē, ka tiklīdz tas būs iespējams UPP sniedzējs
iesniegs augstāku tarifu, kuru SPRK būs jāapstiprina. Tas var
radīt vēl lielāku piegādes apjoma samazinājumu un turpmāku tarifa
pieaugumu, jo pastāv iespēja, ka preses piegādātāji, kuriem nav
pieejama piegādes alternatīva, kura būtu lētāka par 0,42
euro tarifu, var būt pieejama piegādes alternatīva, kura
ir lētāka par 0,54 euro tarifu.
Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka UPP sniedzējam būs iespējams
reaģēt uz piegādes apjoma kritumu un optimizēt arī daļu no savām
fiksētajām izmaksām, tāpēc teorētiski tarifs varētu pieaugt
mazākā mērā kā minēts iepriekš. Tomēr šajā ziņā ir būtiski,
ka:
− SPRK noteiktās UPP saistības nosaka UPP sniedzējam pienākumu
uzturēt noteiktu pasta tīklu, tāpēc ne vienmēr izmaksas varēs
optimizēt proporcionāli abonētās preses piegādes apjoma
kritumam;
− pastāv iespēja, ka tarifs pieaug straujāk par piegāžu apjoma
kritumu, jo no UPP sniedzēja nodrošināto piegāžu apjoma pazudīs
piegādes lielajās pilsētās, kuru pašizmaksa ir zema, bet paliks
tās piegādes, kuru pašizmaksa ir augsta.
Ņemot vērā minētos apsvērumus, ir neiespējami prognozēt, kur
tieši tirgus atradīs līdzsvaru, kur tarifs, par kādu pie noteikta
apjoma UPP sniedzējam ir ekonomiski pamatoti veikt piegādi, būs
līdzsvarā ar to piegādes apjomu, kuru veido tie preses izdevēji,
kuri ir gatavi attiecīgo tarifu maksāt.
2.4.3. PVN
abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam
Direktīvas Nr.2006/112/EK 132.panta 1.punkta a) apakšpunkts
paredz dalībvalstu pienākumu atbrīvot no PVN pakalpojumus, ko
sniedz valsts pasta dienesti, izņemot pasažieru pārvadājumus un
telekomunikāciju pakalpojumus, kā arī ar tiem saistītu preču
piegādi. Eiropas Savienības Tiesa ir vairākkārt atzinusi, ka ar
Direktīvas Nr.2006/112/EK 132.panta 1.punkta a) apakšpunktā
lietotais jēdziens "valsts pasta dienesti" ietver arī
UPP sniedzēju, tajā skaitā arī tādu, kurš ir
privātpersona.109
Sākotnēji likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"
tika paredzēts, ka no PVN atbrīvoti tikai tādi pasta
korespondences sūtījumi, kuru svars nepārsniedz 50 gramus. EK
2010.gada 3.jūnijā nosūtīja Latvijai formālo paziņojumu pārkāpuma
lietā Nr.2010/2050, kurā norādīja, ka likumā "Par
pievienotās vērtības nodokli" noteiktais atbrīvojums no PVN
neatbilst direktīvas Nr.2006/112/EK 132.panta 1.punkta a)
apakšpunktam. Pasta politikas pamatnostādnēs šajā sakarā
norādīts, ka, lai izvairītos no soda sankciju piemērošanas
Latvijai par Direktīvas Nr.2006/112/EK prasību neizpildi, būtu
jāatbrīvo no PVN piemērošanas visi pasta pakalpojumi, kas
ietilpst UPP sarakstā.110
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās
daļas 1.punktu tiek noteikti šādi ar PVN neapliekami pakalpojumi,
ko sniedz UPP sniedzējs: 1) tādu vēstuļu korespondences sūtījumu
savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars
nepārsniedz divus kilogramus; 2) tādu pasta paku savākšanu,
šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz 10
kilogramus. Tādējādi, kaut arī abonēto preses izdevumu piegādes
pakalpojumi ir iekļauti UPP sarakstā, atšķirībā no citiem UPP
sarakstā iekļautiem pakalpojumiem, tie nav atbrīvoti no PVN.
Šādi formulēts atbrīvojums tika paredzēts likumā "Par
pievienotās vērtības nodokli" ar 2011.gada 21.jūlija
grozījumiem, lai tiktu izbeigta Eiropas Komisijas ierosinātā
pārkāpuma procedūra saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada
3.jūnija formālo paziņojumu pārkāpuma lietā Nr.2010/2050.
Atbrīvojums tika attiecināts tikai uz tiem UPP sarakstā
iekļautajiem pasta pakalpojumiem (korespondences sūtījumi līdz
diviem kilogramiem un pasta pakas līdz desmit kilogramiem), kuru
saskaņā ar ES direktīvām UPP sarakstā jāiekļauj obligāti. Turklāt
norādīts, ka Latvijas Republika ir nosūtījusi Eiropas Komisijai
piedāvāto likuma redakciju, kuru paredzēts ieviest līdz 2011.gada
1.jūlijam, un ir saņēmusi no Eiropas Komisijas atbildi, ka
piedāvātā redakcija atbilst direktīvas Nr.2006/112/EK
prasībām.111
2010. un 2011.gadā Pasta likums paredzēja, ka abonēto
preses izdevumu piegādes pakalpojumi ir iekļauti UPP sarakstā,
taču vienlaikus atbilstoši likuma pārejas noteikumiem uz tiem pat
līdz šim brīdim nav tikušas attiecinātas UPP saistības.
Turpretim, ja netiks veikti grozījumi normatīvajos aktos, sākot
ar 2021.gadu uz abonēto preses izdevumu pakalpojumu piegādēs
pakalpojumu sniegšanu tiks pilnībā attiecināts UPP
regulējums.
Kamēr abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi ir iekļauti
UPP sarakstā, pastāv iespēja veikt grozījumus Pievienotās
vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 1.punktā, paredzot,
ka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojums ir ar PVN
neapliekams pakalpojums. Ja atbrīvojums tiktu piemērots, tam būtu
ietekme uz preses izdevējiem piemērojamo cenu. Tomēr šī ietekme
var nebūt 21% apmērā no piegādes pakalpojuma izmaksām, jo jāņem
vērā, ka, nodrošinot ar PVN apliekamu pakalpojumu, UPP sniedzējam
ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par lielu daļu no saviem
izdevumiem.
2.5.
Ārvalstu prakse
Lai novērtētu iespējamos risinājumus drukātās preses izdevumu
piegādes atbalstam, apskatāmi citās Eiropas Savienības valstīs
pielietotie atbalsta mehānismi un iespējas šādu mehānismu
piemērošanai Latvijā.
Informācija attiecībā uz PVN samazināto likmi norādīta
atbilstoši Eiropas Komisijas publicētajai informācijai par
Eiropas Savienības dalībvalstīs piemērojamām PVN likmēm 2019.gada
1.janvārī.112 Informācija attiecībā uz to, vai preses
piegāde ir iekļauta UPP grozā un vai regulators nosaka tarifu
preses piegādei, norādīta saskaņā ar SPRK sniegto informāciju,
kas to ieguvusi, aptaujājot citu dalībvalstu regulatorus. Minētā
informācija apkopo ziņas par valstu regulējumu attiecībā uz
tarifu noteikšanu, taču neietver informāciju par valsts atbalstu
drukātajiem medijiem ar citu mehānismu palīdzību. Attiecībā uz
citu veidu presei sniegto atbalstu turpmāk apskatītājās
dalībvalstīs informācija norādīta atbilstoši publiski pieejamiem
pētījumiem.
Somija
PVN samazinātā
likme
10% - abonētajiem laikrakstiem un žurnāliem (abonēšanas
termiņš vismaz 1 mēnesis).
24% - prese, kas tiek pārdota kioskos, un digitālā
prese.
Netiešās
dotācijas
Saskaņā ar 2011.gadā
veiktu pētījumu Somijā tiek nodrošināts atbalsts preses
piegādei caur pasta pakalpojumiem. Kopējais atbalsta apmērs,
ieskaitot PVN samazināto likmi - 313 miljoni
eiro.113 2018.gada pētījumā par situāciju
2017.gadā norādīts, ka valsts nodrošina nelielu atbalstu
drukātajiem medijiem, neskaitot PVN samazināto likmi abonēto
preses izdevumu piegādei, kā arī nelielas tiešās
subsīdijas.114
Tiešās
dotācijas
Izglītības un
Kultūras ministrija katru gadu piešķir subsīdiju kultūras
izdevumiem ar mērķi nodrošināt sociālo diskusiju par kultūru,
zinātni, mākslu un reliģisko dzīvi. 2016.gadā subsīdija kopā
vairāk nekā 1,1 miljona eiro apmērā tika piešķirta 111
kultūras izdevumiem. No tā 859 tūkstoši eiro tika piešķirti
preses piegādes izdevumu segšanai. Atbalstīti tiek arī
izdevumi, kas izdoti zviedru un citās minoritāšu valodās,
katru gadu tiem piešķirot subsīdiju 0,5 miljonu eiro
apmērā.115
Preses piegāde
iekļauta UPP grozā
Nē
Tiek
noteikts tarifs preses piegādei
Nē
Francija
PVN samazinātā
likme
2,1% - avīzēm un žurnāliem ar vispārēju nozīmi, kam ir
tieša saikne ar aktuālajiem notikumiem (arī uz digitālo
presi)
20% - avīzēm un žurnāliem, kas satur pārsvarā
publicitātes materiālus, sludinājumus, kā arī pornogrāfiska
rakstura materiālus.
Netiešās
dotācijas
Saskaņā ar 2011.gadā veiktu pētījumu Francijā tiek
nodrošināts samazināts jeb pasta tarifs preses piegādei, kā
arī 0% likme profesionālajam nodoklim, kas Francijā tiek
piemērots pašnodarbinātajiem, noteiktām laikrakstu
darbinieku grupām. Kopējais atbalsta apmērs, ieskaitot PVN
samazināto likmi - 801 miljoni eiro.116
Citā pētījumā norādīts, ka aptuveni 10% no kopējā
Francijas preses izdevēju ieņēmumu apmēra (vai dienas
izdevumiem pat vairāk) līdz 2012.gadam ir sastādījušas
valsts dotācijas. Vienlaikus atbalsts caur pasta piegādes
sistēmu tiek kritizēts attiecībā uz sasniegto rezultātu,
atbalsts tiek piedāvāts visiem drukātajiem medijiem,
tādejādi nepalīdzot laikrakstiem, kam jau ir maza
auditorija, bet vislielāko ieguvumu radot tiem
laikrakstiem, kuriem ir plašs abonementu saņēmēju tīkls,
respektīvi, kuriem jau ir liela auditorija.117
2017.gadā joprojām ir saglabāti šādi netiešā atbalsta
veidi.118
Tiešās
dotācijas
Tiešās dotācijas
izplatīšanas izmaksu segšanai; valsts atbalsts aģentūrai AFP;
mērķdotācijas laikrakstiem ar mazu auditoriju, drukas ražotņu
modernizācijai, investīcijām jaunās tehnoloģijās u.c.
Atbalsta kopējais apmērs - 438 miljoni eiro.119 Uz
tiešo atbalstu norādīts arī 2018.gada pētījumā, neprecizējot
apmēru.120
Preses piegāde
iekļauta UPP grozā
Jā
Tiek
noteikts tarifs preses piegādei
Tiek
noteikti cenu griesti
Itālija
PVN samazinātā
likme
4% - grāmatām,
drukātajai un digitālajai presei, preses piegādei, izņemot
pornogrāfiska rakstura avīzēm un žurnāliem, kā arī
katalogiem, mūzikas žurnāliem, kartēm, kam piemēro standarta
likmi 22%.
Netiešās
dotācijas
2011.gada pētījumā
norādīts uz PVN samazināto likmi laikrakstu abonementu un
viena eksemplāra pārdošanai un ražošanas izmaksām, kā arī
samazinātu tarifu pasta pakalpojumiem 40% apmērā. Kopējais
atbalsta apmērs, ieskaitot PVN samazināto likmi - 560 miljoni
eiro.121
Tiešās
dotācijas
Agrāk mērķdotācijas
tika piešķirtas laikrakstiem ar vismaz diviem parlamenta
locekļiem starp īpašniekiem vai žurnālistu kooperatīviem, kā
arī laikrakstiem mazākumtautību vai reģionālajās valodās.
Kopējais atbalsta apmērs 161 miljons eiro.122
2016.gadā pieņemts likums, ar kuru bija paredzēts atcelt
politisko partiju preses un arodbiedrību publisko
finansējumu, un novirzīt atbalstu "tīriem"
izdevējiem, kuriem nav citu interešu citās komercdarbības
jomās. 2017.gadā šim atbalsta fondam atvēlēti līdzekļi 182
miljonu eiro apmērā.123
Preses piegāde
iekļauta UPP grozā
Jā
Tiek
noteikts tarifs preses piegādei
Jā
(ex ante)
Vācija
PVN samazinātā
likme
7% - žurnāliem un
avīzēm, izņemot tādus, kuru saturs ir kaitīgs
nepilngadīgajiem vai galvenokārt ir veltīts reklāmai
(standarta likme 19%).
Netiešās
dotācijas
2011.gadā veiktā
pētījumā norādīts tikai uz PVN samazināto likmi, kas veido
kopējo atbalsta apmēru 525 miljoni eiro.124 Uz PVN
samazināto likmi norādīts arī 2018.gada
pētījumā.125 Citā pētījumā norādī ts uz zemāku
apgrozījuma nodokli un subsidētām izplatīšanas izmaksām
preses izdevumiem.126
Tiešās
dotācijas
Nav informācijas par
atbalstu presei. Pastāv atbalsts vizuālajiem
medijiem.127
Preses piegāde
iekļauta UPP grozā
Jā
Tiek
noteikts tarifs preses piegādei
Jā
(ex post)
Austrija
PVN samazinātā
likme
10% - žurnāliem un
avīzēm
Netiešās
dotācijas
Austrijā
ir izveidota valsts subsīdiju sistēma. Attiecībā uz drukāto
presi 2004.gada Preses subsīdiju likumā ir paredzētas īpašas
subsīdijas, lai saglabātu daudzveidību reģionālajos dienas
laikrakstos, kā arī izdevumu subsīdijas laikrakstiem un
dotācijas žurnālistu apmācībai. Likumā subsīdiju piešķiršana
pamatota ar mediju daudzveidības nodrošināšanu.128
Tomēr preses subsīdiju apjoms kā IKP daļa samazinās. Tiek
piešķirtas subsīdijas arī privātām televīzijām un
radiostacijām, kā arī kopienas plašsaziņas līdzekļiem (jo
pēdējais fonds ir vismazākais). Par subsīdijām lemj komiteja,
kuras priekšsēdētājs nav saistīts ar uzņēmumiem laikrakstu
nozarē. Noteikumi par tiešo un netiešo subsīdiju sadali
(piemēram, nodokļu samazinājumi, samazinātas vilcienu
pakalpojumu un telefona sakaru likmes, labvēlīgi nosacījumi
kredītiem) pētījumā uzskatīti par taisnīgiem un
pārredzamiem.129
Tiešās
dotācijas
Preses piegāde
iekļauta UPP grozā
Jā
Tiek
noteikts tarifs preses piegādei
Jā
(ex post)
Zviedrija
PVN samazinātā
likme
6% - žurnāliem un avīzēm;
0% - periodiskiem izdevumiem, kas adresēti organizāciju
biedriem un personālam, kā arī bezpeļņas organizāciju
periodiskiem izdevumiem.
Netiešās
dotācijas
PVN samazinātā
likme.
Tiešās
dotācijas
Eiropas Komisija ar 2018.gada 22.oktobra lēmumu ir
saskaņojusi Zviedrijā sniegto valsts atbalstu
presei130. No lēmuma izriet turpmāk minētais.
Darbības subsīdijas laikrakstiem un izplatīšanas subsīdijas
drukāto laikrakstu sadarbības shēmām, bet tās paredz arī
stimulēt vietējo ziņu sniegšanu tajās jomās, kurās
žurnālistikas pārklājums ir neliels vai nav vispār. Turklāt
tas nodrošina arī inovācijas un attīstības atbalstu.
Aptuveni 143 laikraksti saņem šo atbalstu, un kopīga
izplatīšana ir nozīmīga loma kvalificētu ziņu žurnālistikas
un politisko debašu pieejamībā, jo īpaši vietējā līmenī.
Komisija izvērtēja un atzina - kaut gan preses nozare
pārdzīvo radikālas pārmaiņas, tā tomēr vēl aizvien kalpo
par būtisku avotu ziņu ieguvei un viedokļu formēšanai, kā
arī veicina mediju daudzveidību. Tāpat atzīts, ka
pašreizējā shēma, balstot konkurējošus preses izdevumus ar
patstāvīgu un oriģinālu redakcionālo saturu, pat ir
veicinājusi un uzturējusi konkurenci un daudzveidību
vietējā tirgū, kur bez šī atbalsta drukātos laikrakstus jau
būtu izkonkurējuši tiešsaistes mediji. Atbalsta apmērs, ko
piešķir saskaņā ar jauno atbalsta mehānismu, 2019.gadā
paredzēts 60 miljoni eiro. 2020.gadā to paredzēts
palielināt līdz 65 miljoniem eiro (neietverot atbalstu caur
PVN samazināto likme).
Vienlaikus pārejas periodā tiek saglabāta iepriekš
apstiprinātie atbalsta mehānismi preses atbalstam (līdz
2019.gada beigām) un investīcijām attīstībai (līdz
2020.gada beigām). Pārejas periodā arī paredzēts palielināt
esošo atbalstu mediju ikdienas darbībai par 10% un preses
piegādei par 50%.131
Preses piegāde
iekļauta UPP grozā
Nē
Tiek
noteikts tarifs preses piegādei
Nē
Igaunija
PVN samazinātā
likme
9% - žurnāliem un
avīzēm, izņemot tādus, kas satur galvenokārt reklāmas vai
personiskus paziņojumus vai erotisku/pornogrāfisku materiālu
(standarta likme 20%).
Netiešās
dotācijas
Valsts
principā nesniedz atbalstu (tiešās vai netiešās dotācijas)
privātajiem medijiem.132
Tiešās
dotācijas
Preses piegāde
iekļauta UPP grozā
Nē
Tiek
noteikts tarifs preses piegādei
Nē
Lietuva
PVN samazinātā likme
5% - žurnāliem un avīzēm,
izņemot tādus, kas satur galvenokārt reklāmas vai personiskus
paziņojumus vai erotisku/pornogrāfisku materiālu (standarta
likme 21%).
Netiešās dotācijas
Pastāv atbalsta
mehānisms medijiem.133
Tiešās dotācijas
Preses piegāde iekļauta UPP
grozā
Nē
Tiek noteikts tarifs preses
piegādei
Jā, piegādēm reģionos ir
paredzēts samazināts tarifs
No apskatītajiem ārvalstu piemēriem izriet turpmāk minētie
secinājumi.
Pirmkārt, pārliecinoši lielākajā daļā Eiropas Savienības
dalībvalstu, izņemot Bulgāriju un Slovākiju, tiek piemērota PVN
samazinātā likme laikrakstiem un žurnāliem. PVN samazinātā likmes
apmērs svārstās robežās no 12% (Latvijā) līdz 2,1% (Francijā) un
pat 0% (Lielbritānijā)134. Pārliecinoši lielākajā daļā
dalībvalstu presei noteiktā PVN samazinātā likme ir zemāka, nekā
Latvijā. Attiecīgi citu dalībvalstu piemērotā politika rada
pamatu domāt par nepieciešamību Latvijā piemērot mazāku PVN likmi
presei.
Otrkārt, no 2011.gada pētījumā minētajām atbalsta summām
izriet, ka lielāko daļu valsts atbalsta medijiem sastāda PVN
samazinātā likmes piemērošana. Tāpat vairākās valstīs tiek
piemērots atbalsts abonēto preses izdevumu piegādei. Iepriekš
secinātais par drukātās preses situāciju Latvijā liek izdarīt
secinājumu, ka šādi atbalsta veidi būtu piemērojami arī
Latvijā.
Treškārt, vairākas apskatītās valstis, kas piešķir atbalstu
drukātajai presei iepriekš minētajā veidā (PVN samazinātā likme,
piegādes izdevumu kompensēšana), ir noteikušas noteiktus
kritērijus šāda atbalsta saņemšanai. Šādi atbalsta sašaurināšanas
kritēriji nav noteikti Somijā, Austrijā un Zviedrijā. Piemēram,
Vācijā noteikts, ka saturs nedrīkst būt kaitīgs nepilngadīgām
personām, savukārt Itālijā, Francijā un Igaunijā laikraksti un
žurnāli nedrīkst saturēt pornogrāfiska rakstura informāciju, lai
saņemtu valsts atbalstu. Tāpat atbalsts netiek piemērots
laikrakstiem un žurnāliem, kuri pārsvarā satur reklāmas
materiālus (Igaunija, Francija, Vācija, Itālija). Pētījumos
netiek atspoguļota šādu kritēriju piemērošanas negatīva ietekme
uz preses brīvību un plurālismu. Jāņem arī vērā, ka Latvijā jau
šobrīd ir noteikti atbalstu sašaurinoši kritēriji PVN samazinātās
likme piemērošanai. Proti, tā netiek piemērota erotiska un
pornogrāfiska rakstura izdevumiem, kā arī izdevumiem, kuru
saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu
publicēšana (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta septītā
un astotā daļa). Tādējādi atbalstu sašaurinošu kritēriju
noteikšana ir pieļaujama arī Latvijā, ja kritērijiem ir saprātīgs
pamatojums, kā arī tiek nodrošināts taisnīgs un pārskatāms
atbalsta piešķiršanas mehānisms un efektīva tā kontrole.
Ceturtkārt, vairākās valstīs (Francija, Itālija, Austrija,
Vācija) abonēto preses izdevumu piegāde ir ietverta UPP grozā un
regulators nosaka tarifu (Francijā - cenu griestus) preses
piegādei, tomēr vienlaikus tiek paredzēts valsts atbalsts presei
(PVN samazinātā likme, tiešās un netiešās dotācijas). Minēto
valstu piemēri norāda uz to, ka ir apsverams, vai šādu mehānismu
(preses piegādes pakalpojuma ietveršana UPP grozā vienlaikus ar
valsts atbalsta paredzēšanu preses piegādei) būtu lietderīgi
ieviest arī Latvijā.
3. Priekšlikumi
drukāto mediju piegādes atbalsta pilnveides iespējām Latvijā
Balstoties uz konstatēto, šajā sadaļā tiks piedāvāti trīs
risinājuma varianti ar apakšvariantiem drukāto mediju piegādes
atbalsta pilnveides iespējām Latvijā. Attiecībā uz katru no
risinājuma variantiem tiks aplūkota tā būtība, ietekme uz nozari
un budžetu, kā arī uz iepriekš 2.3.sadaļā minētajiem
problēmjautājumiem, kurus ir identificējušas iesaistītās
institūcijas.
Jāņem vērā, ka ziņojuma sagatavošanas laikā netika
identificēts risinājuma variants, kurš būtu atbilstošākais
risinājums vienlaicīgi visiem 2.3.sadaļā minētajiem
problēmjautājumiem. Tādēļ identificētie varianti ir izstrādāti,
ņemot par pamatu risinājumu vienam no problēmjautājumiem, un pēc
tam šo risinājuma variantu papildinot, lai tiktu risināti arī
pārējie problēmjautājumi.
Visi risinājuma varianti paredz mainīt pašreiz piemērojamo
abonētās preses piegādes atbalsta kārtību. Risinājuma 1.variants
paredz pakāpeniski pilnveidot atbalsta kārtību, ņemot par pamatu
pašreiz piemērojamo principu, kas dod iespēju preses izdevējiem
par abonētās preses piegādi maksāt samazinātu cenu. Šāds
risinājuma variants nodrošina paredzamību un, salīdzinājumā ar
pērējiem risinājuma variantiem, lielāku stabilitāti drukātajiem
medijiem un esošajam UPP sniedzējam, kas ir būtisks
priekšnoteikums drukāto mediju daudzveidības un ilgtspējas
nodrošināšanai. Pārējie risinājuma varianti paredz atbalstu
sniegt nevis UPP sniedzējiem, bet preses izdevējiem. Šie
risinājuma varianti primāri risina problēmjautājumu, kas saistīts
ar zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekmi uz UPP sniedzēja
saimniecisko darbību, jo šādā gadījumā UPP sniedzējam zaudējumi
netiks kompensēti, bet preses izdevēji tam maksās cenu, kura
atbildīs pakalpojuma sniegšanas pašizmaksai.
3.1.
Risinājuma 1.variants - "Esošās kārtības pilnveidošana
abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma
nodrošināšanai"
Risinājuma 1.varianta būtība ir balstīta uz Pasta likumā
noteikto principu, kas paredz abonēto preses izdevumu piegādes
pakalpojuma nodrošināšanu par cenu, kura ir zem pašizmaksas, un
tā rezultātā radīto zaudējumu kompensēšanu no valsts budžeta
līdzekļiem. Risinājuma 1.variants paredz pilnveidot pašreiz
piemērojamo kārtību, lai risinātu 2.3.sadaļā identificētos
problēmjautājumus. No valsts budžeta Risinājuma 1.varianta
ieviešanai nepieciešami 5 750 000 euro, jo
saskaņā ar Ziņojuma 2.4.1.sadaļā sniegtajiem aprēķiniem zaudējumi
saistībā ar abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma
nodrošināšanu 2021.gadā sasniegs 5 749 420 euro.
3.1.1. Veidi, kā
ieviest Risinājuma 1.variantu
− Pārcelt pārejas noteikumu 21.punktu uz Pasta likuma
pamattekstu
Pastāv iespēja paredzēt, ka abonētā prese tiek piegādāta par
cenu, kura ir zem pakalpojuma sniegšanas pašizmaksas, likumā
neparedzot konkrētu termiņu. Šādā gadījumā būtu rekomendējams
regulējumu par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma
nodrošināšanu pārcelt no Pasta likuma pārejas noteikumiem uz
Pasta likuma normām, saglabājot speciālo regulējumu par abonēto
preses izdevumu piegādes pakalpojuma sniedzēju, pakalpojuma cenu
un tās radīto zaudējumu kompensēšanu no valsts budžeta
līdzekļiem.
− Pārejas noteikumiem zaudējot spēku, fiksēt tarifu vai
noteikt preses izdevēju līdzmaksājumu ar jaunu speciālo
regulējumu
Pastāv atšķirīgi viedokļi par to, vai UPP sarakstā iekļautam
pakalpojumam, kura sniedzējs tiek izvēlēts konkursa kārtībā, var
tikt sniegts atbalsts un vai šādā gadījumā SPRK varētu
apstiprināt UPP tarifus.135 ES 2008.gada 20.februāra
direktīvas Nr.2008/6/EK preambulas 38.apsvērumā norādīts, ka, lai
aizsargātu sabiedrības vispārējās intereses, piemēram, piekļuvi
kultūrai, dalību demokrātiskā sabiedrībā (preses brīvība) vai
reģionālo un sociālo kohēziju, dalībvalstis var arī saglabāt
vienotus tarifus dažiem citiem pasta sūtījumiem, piemēram,
laikrakstiem un grāmatām. To apliecina citu ES dalībvalstu,
piemēram, Francija, Itālija, Austrija, Vācija prakse. Tādējādi
secināms, ka ir pieļaujams UPP sarakstā iekļautam pasta
pakalpojumam noteikt fiksētu tarifu, kas var arī neatbilst tirgus
cenai. Tomēr šādā gadījumā tam būtu nepieciešamas izmaiņas
tiesiskajā regulējumā, lai ar normatīvo aktu noteiktu abonēto
preses izdevumu piegādes cenu vai piešķirtu deleģējumu valsts
institūcijai tādu noteikt. Respektīvi, būtu nepieciešams
tiesiskais pamats, lai SPRK varētu apstiprināt tādus abonēto
preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifus, kuri nav rentabli,
bet nodrošina pakalpojuma pieejamību reģionos. Kā izriet no
iepriekš norādītajām tiesību normām, atbilstoši šobrīd
paredzētajam tiesiskajam regulējumam, SPRK šādu tarifu
apstiprināt nevar. Tas izriet arī no tiesu prakses, kurā atzīts,
ka SPRK nav rīcības brīvības apsvērt lielāka vai mazāka tarifa
lietderību un atbilstību sabiedrības vai pakalpojumu sniedzēju
interesēm, jo SPRK ir jānosaka tarifs atbilstoši tiesību normu
prasībām.136 Līdz ar to, lai varētu tikt apstiprināti
tādi UPP sniedzēja tarifi abonēto preses izdevumu piegādes
pakalpojumu sniegšanai, kas nesedz pakalpojumu izmaksas, tam būtu
nepieciešamas izmaiņas normatīvajos tiesību aktos.
Viens no iespējamiem risinājumiem būtu ar normatīvo tiesību
aktu noteikt maksimālos tarifus abonēto preses izdevumu piegādes
pakalpojumu sniegšanai, kurus pretendenti ir tiesīgi iesniegt
konkursā137 UPP sniedzēja izvēlei. Maksimālajiem
tarifiem jābūt zināmiem pirms konkursa rīkošanas UPP sniedzēja
izvēlei, lai ļautu pretendentiem ar to rēķināties, iesniedzot
piedāvājumus. Ja konkursā izvēlētajam UPP sniedzējam, sniedzot
abonēto preses izdevumu pakalpojumus par valsts noteiktajiem
tarifiem, tādēļ rastos zaudējumi, izpildoties Pasta likumā
noteiktajiem priekšnoteikumiem, tie būtu kompensējami kā tīrās
izmaksas no UPP tīro izmaksu kompensācijas fonda. Situācija, kurā
preses piegādes pakalpojums ir ietverts UPP sarakstā, taču
vienlaikus tā sniegšanai ir paredzēts valsts atbalsts, pastāv
vairākās citās valstīs, piemēram, Francijā, Itālijā, Austrijā un
Vācijā. Par atbalstāmu uzskatāms Francijas piemērs, kurā ir
noteikta maksimālā pakalpojuma cena. Tas nodrošinātu iespēju, ka
konkursā UPP sniedzēja izvēlei pretendenti teorētiski varētu
piedāvāt pakalpojumu sniegt arī par zemāku cenu, nekā valsts
noteiktā.
Otrkārt, ir iespējams arī risinājums, ka abonētās preses
izdevumu piegādes pakalpojumu cenas apstiprina SPRK atbilstoši
pašizmaksai, tomēr vienlaikus Pasta likumā var paredzēt, ka šis
tarifs tiek daļēji apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem.
Respektīvi, šādā gadījumā normatīvajam tiesību aktam nebūtu
ietekme uz tarifa apmēru, bet tā vietā normatīvais tiesību akts
noteiktu preses izdevēju līdzmaksājuma procentuālo daļu, kādu
tiem ir jāsedz no pilnā tarifa, kuru ir apstiprinājusi SPRK.
− Pagarināt Pasta likuma pārejas noteikumu 15. un 21.punkta
piemērošanu
Lai arī iepriekš minēto ieviešanas variantu gadījumā atbalsta
kārtības pilnveidošana notiks uz pašreiz piemērojamās kārtības
pamata, tomēr jauns speciālais regulējums būtiski koriģēs valsts
atbalsta sniegšanas formu. Tāpēc tas būs jāsaskaņo ar Eiropas
Komisiju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību
108.panta 3.punktu. Kamēr notiek minētā saskaņošana, pašreiz
piemērojamo kārtību, kura ir aprakstīta 2.3.sadaļas ievadā, ir
iespējams turpināt nemainītā veidā, Pasta likuma pārejas
noteikumos nosakot konkrētu termiņu, līdz kuram tā turpina būt
spēkā. Šāds risinājums tika piemērots ar 2019.gada 19.septembra
grozījumiem Pasta likumā.
3.1.2.
Risinājuma 1.varianta priekšrocības un trūkumi
Šajā sadaļā tiks vērtēts kā risinājuma variants ietekmē
iepriekš 2.3.sadaļā minētos problēmjautājumus, kurus ir
identificējušas iesaistītās institūcijas.
− Drukāto mediju daudzveidības un ilgtspējas
nodrošināšana
Risinājuma 1.variants nodrošinās līdzšinējo paredzamību
drukātajiem medijiem, kas ir būtiska mediju daudzveidībai un
ilgtspējai.
− Nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu paredzamība un
nemainīgums
Kā jau minēts iepriekš, saglabājot pašreiz piemērojamo
kārtību, 2021.gadā tiek prognozēts nepieciešamās valsts atbalsta
summas pieaugums par 127 214 euro, salīdzinot ar
2019.gadu, ņemot vērā prognozēto piegāžu apjoma kritumu par
2 500 000.
Tādēļ ir jāsecina, ka, pieņemot, ka katru gadu piegādes apjoms
turpina kristies par 750 000 piegādēm, kā tas bija 2018. un
2019.gadā, kompensācijai būs nepieciešami papildu ap 40 000
euro gadā, lai segtu izmaksu pieaugumu no piegādes apjoma
krituma, kā arī vēl papildus līdzekļi, lai segtu izmaksu
pieaugumu, ko rada tādu piegādes izmaksu pieaugumus kā darbaspēka
izmaksas un degvielas cenas.
2019.gadā tādu preses izdevumu piegādei, kuri tiek importēti
no valstīm, kuras neatrodas Eiropas Savienībā, tika sniegts
atbalsts aptuveni 10 000 euro apmērā. Vēl aptuveni
610 000 euro atbalsts tika sniegts tādiem preses
izdevumiem, kuri nav valsts valodā (izņemot reģionālos izdevumus,
kuri tiek izdoti divās valodās). Tomēr, atceļot atbalstu šādiem
preses izdevumiem, ietaupījums no atbalsta atcelšanas var būt
tikai tad, ja attiecīgais preses izdevējs turpina izmantot to
pašu piegādes pakalpojuma sniedzēju, maksājot pilno tarifu. Ņemot
vērā, ka preses izdevumu, kuri tiek importēti no valstīm, kuras
neatrodas Eiropas Savienībā, un preses izdevumu, kuri nav valsts
valodā, piegādes pārsvarā koncentrējas lielajās pilsētās, ir
pamats uzskatīt, ka šie preses izdevēji atradīs lētākas piegādes
alternatīvas.
Šādā gadījumā katra piegāde, kura netiek veikta vai tiek
veikta, izmantojot citas alternatīvas, neieciešamo valsts
atbalsta apmēru palielina par aptuveni 0,05 euro.
preses izdevēju vidējais
maksājums par 1 piegādi, kurš gadījumā, ja piegādes apjoms
samazinās par 1 piegādi, turpmāk ir jākompensē no valsts
budžeta
19% mainīgo izmaksu
samazinājums gadījumā, ja piegādes apjoms samazinās par 1
piegādi (rēķinot to 2019.gada pašizmaksai - 0.3803
euro)
starpība starp valsts budžeta
kompensācijas pieaugumu un mainīgo izmaksu samazinājumu
0.1232 €
0.0723 €
- 0.0509 €
Ņemot vērā minēto, valsts atbalsta summu var līdzsvarot,
samazinot atbalsta apmēru nelielā apmērā visiem preses
izdevumiem. Pastāv vairāki veidi, kā veikt šādu vispārēju
atbalsta samazinājumu.
Pirmkārt, preses izdevējiem noteiktās cenas ir iespējams
noteikt nevis kā fiksētas cenas, bet gan proporcionāli
pakalpojuma sniegšanas izmaksām. Ievērojot preses izdevēju segtās
pašizmaksas proporcijas dinamiku, preses izdevēju cenas varētu
tikt noteiktas, piemēram, 30 % apmērā no pakalpojumu
sniegšanas pašizmaksas. Šāds cenu noteikšanas mehānisms nevar
tikt piemērots pakalpojuma sniegšanas brīdī, jo pakalpojumu
sniegšanas faktiskās izmaksas iespējams noteikt tikai pēc
pārskata perioda beigām. To iespējams risināt, paredzot, ka cenas
tiek noteiktas, balstoties uz iepriekšējā perioda izmaksām,
savukārt starpība starp ieņēmumiem no piemērotajām cenām un
faktiskajām izmaksām (izmaksu proporcijas) pārskata periodā tiek
ņemta vērā, turpmākajos periodos nosakot attiecīgi augstākas vai
zemākas cenas.
Tāpat gadījumā, ja tiek izvēlēts risinājuma ieviešanas
variants, kurš paredz, ka pārejas noteikumi zaudē spēku, bet ar
jaunu speciālo regulējumu tiek noteikta preses izdevēju
līdzmaksājuma daļa, kādu tiem ir jāsedz no SPRK apstiprinātā
tarifa, tad proporcionalitāti būtu iespējams piemērot attiecībā
uz šī līdzmaksājuma apmēru. Respektīvi, normatīvajā tiesību aktā
būtu noteikts, ka preses izdevējs maksā procentuālu daļu no SPRK
apstiprinātā tarifa, bet pārējais tiek segts no valsts budžeta
līdzekļiem. Minēto proporciju būs nepieciešams precizēt, veicot
padziļinātu analīzi jaunās atbalsta kārtības izstrādes gaitā.
Saskaņā ar 2.3.1.sadaļā ietverto 4.tabulu un 2.4.1.sadaļā
sniegto analīzi minētā proporcija būtu nosakāma tāda, kas
paredzētu 30% no SPRK apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja
maksājumu un 70% kā valsts budžeta atbalsta maksājumu. Tomēr,
nosakot proporciju, ir būtiski nodrošināt, ka visiem preses
izdevējiem situācija būtiski nemainās, salīdzinot ar to, kāda tā
būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo atbalsta kārtību. Tādēļ visām
preses izdevumu kategorijām identiskas proporcijas noteikšana
būtu atbilstošs risinājums pie nosacījuma, ka SPRK
apstiprinātajam tarifam būs tie paši parametri, kas Noteikumos
Nr.292 fiksētajām cenām, un cenu procentuālais pieaugums šiem
parametriem būs identisks.
Pašreiz saskaņā ar Noteikumiem Nr.292 abonētās preses piegādes
cenu veido divi parametri - cena par vienu preses izdevuma
vienību un cena par vienu kilogramu. Tas nozīmē, ka par smagāku
preses izdevumu piegādi preses izdevēji pašreiz maksā būtiski
augstāku cenu kā par vieglāku preses izdevumu piegādi. Nosakot
proporciju, ir jānodrošina, ka maksājums par smagākiem preses
izdevumiem nesamazinās, jo tad tas pieaugs attiecībā uz
vieglākiem preses izdevumiem, starp kuriem ir tādas īpaši
atbalstāmās preses izdevumu kategorijas kā dienas laikraksti un
reģionālā prese. Vienlaikus jānodrošina, ka maksājums par smagāku
preses izdevumu piegādi arī būtiski nepieaug, jo tad šiem preses
izdevējiem zudīs motivācija izmantot UPP sniedzēja pakalpojumus,
kas samazinās UPP sniedzēja piegādes apjomus un nākotnē
palielinās tarifu visiem preses izdevējiem.
Var paredzēt, ka, nosakot abonēto preses izdevumu piegādes
pakalpojumu cenas proporcionāli faktiskajām izmaksām vai nosakot
preses izdevēju līdzmaksājumu proporcionāli SPRK apstiprinātajam
tarifam, preses izdevējiem noteiktās cenas par abonēto izdevumu
piegādi pieaugtu, savukārt zaudējumu kompensācijai nepieciešamo
valsts budžeta līdzekļu apjoms samazinātos salīdzinājumā ar
situāciju, ja tiktu turpināts piemērot pašreizējās Noteikumu
Nr.292 cenas.
Šāds regulējums nodrošinātu to, ka pakalpojuma cenas vai
preses izdevēju līdzmaksājuma apmērs tiek regulāri aktualizēts
atbilstoši pakalpojuma pašizmaksai. Nepieciešamie valsts budžeta
līdzekļi ilgtermiņā varētu kļūt vieglāk prognozējami un ar
mazākām svārstībām. Proti, risks, kas saistīts ar pakalpojuma
sniegšanas izmaksu pieaugumu, tiktu dalīts starp valsti un preses
izdevējiem.
Otrkārt, pastāv iespēja palielināt tarifu ikgadēji par vismaz
0,005 euro par piegādi, sākot ar 2022.gadu, lai kompensētu
nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugumu. Pie
19 000 000 piegādēm valsts atbalsta ietaupījums no
0,005 euro tarifa paaugstināšanas būtu 95 000
euro, kas dubultā nosegtu kompensācijas pieaugumu
40 000 euro apmērā, ko izraisīs prognozētais
ikgadējais piegādes apjoma samazinājums. Ņemot vērā minēto,
attiecībā uz 2022.gada tarifu tā paaugstināšana par 0,005
euro par piegādi būs pietiekama, lai kompensētu piegādes
izmaksu pieaugumu, ja izpildās Eiropas Komisijas prognoze, kas
Latvijai 2020.gadam paredz 7% IKP kritumu un 2021.gadam IKP
pieaugumu par 6,4%138. Respektīvi, 2022.gadā tiek
plānots, ka ekonomika turpinās atgriezties pirms Covid-19 krīzes
līmenī, tāpēc būtisks darbaspēka un degvielas izmaksu kāpums,
salīdzinot ar pirms Covid-19 krīzes līmeni, nav gaidāms.
Vienlaikus attiecībā uz 2023.gada tarifu būs nepieciešams
izvērtēt aktuālos makroekonomikas un piegādes apjomu datus un
prognozes, lai vajadzības gadījumā veiktu piegādes tarifa
paaugstināšanu virs 0,005 euro par piegādi.
Šāds risinājums var tikt ieviests, Pasta likuma pārejas
noteikumos ietverot pienākumu noteiktā termiņā pārskatīt un
aktualizēt Noteikumos Nr.292 noteiktās cenas. Šādu pienākumu
likumdevējs ir paredzējis arī citos likumos, piemēram, ar
2019.gada 28.marta grozījumiem Darba likumā pārejas noteikumos
ietverts Ministru kabineta pienākums noteiktā termiņā iesniegt
Saeimai ziņojumu par jaunā regulējuma piemērošanu praksē.
− Ietekme uz konkurenci
Pilnveidojot esošo kārtību, bažas par konkurences
priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam var atrisināt, ja tiek
izvēlēts risinājuma ieviešanas variants, kurš paredz, ka pārejas
noteikumi zaudē spēku, bet ar jaunu speciālo regulējumu tiek
noteikts preses izdevēju līdzmaksājuma apmērs, kādu tiem ir
jāsedz no SPRK apstiprinātā tarifa.
Šādā gadījumā abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējs
tiks noteikts konkursa kārtībā139, atrisinot
identificēto problēmjautājumu, ka pienākums rīkot konkursu par
UPP sniedzēja izvēli neattiecas uz abonēto preses izdevumu
piegādes pakalpojumu.
− Zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekme uz UPP sniedzēja
saimniecisko darbību
Pašreiz UPP sniedzējam jāiegulda uzņēmuma finanšu līdzekļi
saimnieciskās darbības nodrošināšanai līdz brīdim, kad no valsts
budžeta tiek kompensēti šī pakalpojuma sniegšanas rezultātā
radītie zaudējumi., Minētais problēmjautājums var tikt atrisināts
tikai gadījumā, ja tiek izvēlēts risinājuma ieviešanas variants,
kurš paredz, ka pārejas noteikumi zaudē spēku, bet ar jaunu
speciālo regulējumu tiek noteikts preses izdevēju līdzmaksājuma
apmērs, kādu tiem ir jāsedz no SPRK apstiprinātā tarifa.
Ja pašreiz nepieciešams gaidīt, kad UPP sniedzējs divreiz gadā
aprēķina zaudējumus par abonētās preses piegādi, tad šajā
risinājuma variantā precīza atbalsta summa būtu zināma katru
mēnesi. Tādēļ pie nosacījuma, ka atbalsta sniegšanai tiek no
valsts budžeta piešķirti nepieciešamie līdzekļi, būtu iespējams
preses izdevēju atbalsta maksājumus UPP sniedzēja kontā
pārskaitīt biežāk kā divas reizes gadā.
3.1.3.
Secinājumi par Risinājuma 1.varianta piemērotību
Risinājuma 1.variants nodrošina līdzšinējo paredzamību
drukātajiem medijiem, kas ir būtiski to daudzveidībai un
ilgtspējai. Tāpat, piemērojot šo risinājuma variantu, divos
veidos var tikt atrisināts problēmjautājums, kas saistīts ar
nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugumu. Pirmkārt, var
katru gadu aktualizēt Noteikumos Nr.292 noteiktās cenas. Otrkārt,
var Noteikumos Nr.292 noteikt abonēto preses izdevumu piegādes
pakalpojumu cenas proporcionāli faktiskajām izmaksām vai noteikt
preses izdevēju līdzmaksājuma apmēru proporcionāli SPRK
apstiprinātajam tarifam.
Vienlaikus problēmjautājumi, kas saistīti ar bažām par
konkurences priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam un zaudējumu
kompensēšanas kārtības ietekmi uz UPP sniedzēja saimniecisko
darbību, var tikt atrisināti, ja tiek izvēlēts risinājuma
ieviešanas variants, kurš dod iespēju SPRK rīkot konkursu arī par
abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzēja izvēli un
apstiprināt šī pakalpojuma tarifu.
Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka Risinājuma 1.variants jāievieš
tādā veidā, ka ar jaunu speciālo regulējumu jānosaka proporcija
no SPRK apstiprinātā tarifa, kuru par abonētās preses piegādi
maksās preses izdevēji, kā arī ar šo speciālo regulējumu
jāparedz, ka atlikusī daļa no SPRK apstiprinātā tarifa tiks UPP
sniedzējam kompensēta no valsts budžeta.
Šāda valsts atbalsta veida maiņa būs jāsaskaņo ar Eiropas
Komisiju, kā arī preses izdevēju maksājuma proporciju būs
nepieciešams precizēt, ņemot vērā SPRK pieeju attiecībā uz tarifa
parametru noteikšanu un procentuālo pieaugumu šiem parametriem,
salīdzinot ar Noteikumos Nr.292 fiksētajām cenām.
Ņemot vērā minēto, būs nepieciešams Risinājuma 1.variantu
ieviest divos posmos. Pirmajā posmā tiks nemainītā veidā
turpināta pašreiz piemērojamā atbalsta sniegšanas kārtība,
pagarinot gala termiņus Pasta likuma pārejas noteikumu 15. un
21.punkta piemērošanai par vienu gadu līdz 2021.gada
31.decembrim.
Risinājuma iesviešanas otrajā posmā tiks veikti grozījumi
Pasta likumā, ar kuriem tiks ieviesta jaunā atbalsta kārtība un
spēku zaudēs Pasta likuma 32.2 pants un
pārejas noteikumu 15. un 21.punkts. Jaunā atbalsta kārtība tiks
piemērota, sākot ar 2022.gada 1.janvāri.
Pastāv neliela iespēja, ka Eiropas Komisija savu atzinumu par
jauno atbalsta kārtību sniedz vēlāk nekā prognozēts, kā rezultātā
var nepietikt laika, lai līdz minētajam termiņam ieviestu jauno
atbalsta kārtību. Šādā gadījumā būs nepieciešams pagarināt gala
termiņus Pasta likuma pārejas noteikumu 15. un 21.punkta
piemērošanai par vēl vienu gadu. Lai nodrošinātu, ka šādā
gadījumā atbalsta apmērs ir nemainīgs līdz brīdim, kad tiek
uzsākta jaunās atbalsta kārtības piemērošana, nepieciešamības
gadījumā tiks celtas Noteikumos Nr.292 fiksētās cenas.
Tāpat svarīgs priekšnoteikums Risinājuma 1.varianta veiksmīgai
darbībai ir tas, lai no valsts budžeta tiktu piešķirti
nepieciešamie līdzekļi valsts atbalsta nodrošināšanai pilnā
apmērā.
3.1.4. Ietekme
uz valsts budžetu
Summētā ietekme uz budžetu ir identiska neatkarīgi no tā, kāds
Risinājuma 1.varianta ieviešanas veids tiek izvēlēts. Vienlaikus
ir jāņem vērā, ka minētajiem ieviešanas veidiem atšķiras kopējais
PVN maksājuma apmērs. Ja ar speciālo regulējumu tiek fiksēta
piegādes cena, kādu jāmaksā preses izdevējiem, tad PVN tiks
aprēķināts no tarifa, kurš ir zemāks par pašizmaksu. Tas radīs
šādu ietekmi uz budžetu:
(euro)
Risinājums
Budžeta
programmas (apakš-
programmas)
kods un nosaukums
Vidēja
termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums
Nepieciešamais papildu finansējums
Pasākuma
īstenošanas gads
(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir
terminēta)
2023
2021
2022
2023
2021
2022
2023
1.variants
02.00.00 apakšprogramma
"Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību
izpildi"
0
0
0
5 750 000
5 750 000
5 750 000
Savukārt, ja ar speciālo regulējumu tiek noteikts preses
izdevēju līdzmaksājuma apmērs, kādu tiem ir jāsedz no SPRK
apstiprinātā tarifa, tad PVN tiks aprēķināts no tarifa, kurš
atbilst pašizmaksai. Tā rezultātā kopējais PVN maksājums pieaugs
par 1 207 500 euro, kas atbilst 21% no
5 750 000 euro. Līdz ar to ietekme uz budžetu
izpaudīsies atšķirīgā veidā, lai arī summētā ietekme būs
identiska:
(euro)
Risinājums
Budžeta
programmas (apakš-
programmas)
kods un nosaukums
Vidēja
termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums
Nepieciešamais papildu finansējums
Pasākuma
īstenošanas gads
(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir
terminēta)
2023
2021
2022
2023
2021
2022
2023
1.variants
Kopā
0
0
0
5 750 000
5 750 000
5 750 000
Budžeta
izdevumi
02.00.00 apakšprogramma
"Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību
izpildi"
0
0
0
6 957 500
6 957 500
6 957 500
Budžeta
ieņēmumu pieaugums
PVN maksājuma pieaugums
piegādes pakalpojumam
0
0
0
1 207 500
1 207 500
1 207 500
3.2. Risinājuma
2.1.variants - "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma
nodrošināšana par SPRK apstiprinātu tarifu apvienojumā ar
tiešajām dotācijām preses izdevējiem"
Risinājuma 2.1.varianta būtība ir ļaut Pasta likuma
32.2 pantam zaudēt spēku ar 2021.gada 1.janvāri,
kā to paredz pārejas noteikumu 15.punkts. Tāpat, neveicot
grozījumus normatīvajos tiesību aktos, spēku zaudētu arī pārejas
noteikumu 21.punkts. Šādā gadījumā abonēto preses izdevumu
piegādes pakalpojumus no 2021.gada 1.janvāra visā Latvijas
Republikas teritorijā par vienotu tarifu sniegs
konkursā140 izvēlēts UPP sniedzējs. Šie pakalpojumi
tiks sniegti par konkursa pretendenta piedāvātiem un SPRK
apstiprinātiem tarifiem, tostarp, abonēto preses izdevumu
piegādes pakalpojumiem.
Tāpat risinājuma variants paredz, ka valsts atbalsts tiks
piešķirts Mediju atbalsta fondā, no kurienes tas tiks izmaksāts
preses izdevējiem piegādes izmaksu daļējai segšanai.
Atbalsta apmērs tiek plānots tāds pats kā Risinājuma
1.variantā (5 750 000 euro), tomēr jāņem vērā,
ka:
− tarifa pieaugums nozīmē arī lielāku kopējo PVN maksājumu.
Ņemot vērā minēto, lai saglabātu esošo atbalsta apmēru
drukātajiem medijiem, Mediju atbalsta fondā būs nepieciešams
piešķirt 6 957 500 euro, lai tiktu kompensēts arī PVN
maksājuma pieaugums 1 207 500 euro apmērā.
Neskatoties uz to, summētā ietekme uz valsts budžetu abos
risinājuma variantos ir identiska, jo samaksātais piegādes
pakalpojuma PVN atgriezīsies valsts budžetā;
− atbalsts tiks piešķirts Mediju atbalsta fondā un tas būs
jāizmaksā katram preses izdevējam individuāli. Tādēļ ir
nepieciešams papildus paredzēt finansējumu administrēšanas
izmaksām 1% apmērā141 no Mediju atbalsta fondā
piešķirtā finansējuma jeb 69 575 euro;
− jāņem vērā, ka atbalsta apmērs, kuru saņem preses izdevēji,
ietekmē preses izdevumu abonēšanas cenas. Abonēšanas kampaņas
tiek sāktas rudenī, tāpēc, ieviešot šo risinājuma variantu,
Ministru kabinetam būs jādod atļauja Kultūras ministrijai
2020.gadā uzņemties saistības attiecībā uz 2021.gada izdevumiem.
Tas dos iespēju pirms abonēšanas kampaņu uzsākšanas pieņemt
nepieciešamos lēmumus attiecībā uz atbalsta finansējuma
piešķiršanu konkrētiem preses izdevējiem, lai preses izdevēji
varētu šos lēmumus ņemt vērā, nosakot abonēšanas cenas.
3.2.1. Veids, kā
ieviest Risinājuma 2.1.variantu
Risinājuma 2.1.varianta ieviešanai būs nepieciešams mainīt
Mediju atbalsta fonda mērķi, jo pašreiz Latvijas mediju politikas
pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plāns, kurš ir
atbalstīts ar Ministru kabineta 2016.gada 8.novembra rīkojumu
Nr.666, paredz Mediju atbalsta fonda izveidi un darbību
nekomerciāla, sabiedriski nozīmīga satura radīšanas veicināšanai.
Izmaiņas, kuras paredzētu Mediju atbalsta fonda mērķa
paplašināšanu ar abonētās preses piegādes atbalsta sniegšanu,
tiks veiktas Latvijas mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas
plāna 2021.-2023.gadam izstrādes ietvaros. Tiek plānots, ka
minētais plāns Ministru kabinetā tiks iesniegts līdz 2020.gada
augusta beigām.
Atbalsts tiks sniegts saskaņā ar atbalsta programmas nolikumu,
kā tas ir darīts līdz šim attiecībā uz Mediju atbalsta fonda
finansējumu. Risinājuma 2.1.varianta gadījumā nolikums neparedzēs
ierobežojumu attiecībā uz abonētās preses piegādes pakalpojuma
sniedzējiem.
Ņemot vērā, ka preses izdevēji varēs brīvi izvēlēties, pie
kura tirgus dalībnieka tērēt no Mediju atbalsta fonda saņemto
atbalstu, tad vairāki no viņiem varēs izmantot iespēju atteikties
no UPP sniedzēja pakalpojumiem, kā tas jau tika analizēts
Ziņojuma 2.4.2.sadaļā.
Tā kā SPRK apstiprinātais tarifs atbildīs pakalpojuma vidējai
pašizmaksai, tad tas pieaugs par vismaz 3,5 reizēm, bet
potenciāli arī vairāk, kā tas analizēts 2.4.2.sadaļā, un
vairākiem preses izdevējiem parādīsies lētākas piegādes
alternatīvas. Ņemot vērā minēto, UPP sniedzēja piegādes apjomi
būs ievērojami zemāki par aptuveni 19 000 000 piegādēm,
kādas tiek prognozētas gadījumā, ja tiktu realizēts Risinājuma
1.variants.
Tāpat iespējams prognozēt, ka no UPP sniedzēja atteiksies
tieši tie preses izdevēji, kuru preses izdevumiem ir lētāka
piegādes pašizmaksa, jo to abonenti koncentrējas lielajās
pilsētās. UPP sniedzējs nevarēs šiem preses izdevējiem piedāvāt
konkurētspējīgus tarifus, jo tam būs noteiktas UPP saistības
nodrošināt vienotu tarifu visā Latvijas Republikas
teritorijā.
Pastāv iespēja, ka šādā gadījumā ar no valsts budžeta
līdzekļiem piešķirto atbalsta apmēru var nepietikt, lai visiem
preses izdevējiem kompensētu piegādes izmaksas tādā mērā, lai
tiem nepasliktinātos situācija, salīdzinot ar to, kāda tā ir
pašreiz. Šāds risks pastāv, jo:
− daži preses izdevēji var iegūt no atbalsta kārtības maiņas.
Būs ļoti grūti sadalīt atbalstu tā, lai dažiem preses izdevējiem,
kuri varēs izmantot vislētākās iespējamās piegādes alternatīvas,
nesamazinātos maksājuma apmērs, kādu šis preses izdevējs pašreiz
maksā par katru abonētās preses piegādi. Tas ir būtiski, jo katru
reizi, kad kādam preses izdevējam šis maksājuma apmērs
samazināsies, palielināsies risks, ka kādam citam preses
izdevējam šis maksājuma apmērs pieaugs. Viens veids, kā to
risināt, būtu atbalstu sniegt, nevis pamatojoties uz pieņēmumiem
par piegādes pašizmaksu dažādās valsts vietās, bet pamatojoties
uz rēķiniem un līgumiem, kādus preses izdevēji būs noslēguši ar
piegādātājiem. Tomēr šādā gadījumā preses izdevēji var būt
motivēti iesniegt līgumus par cenām, kas atbilst nolikumā
paredzētajam limitam, bet ietaupījumu no pakalpojuma sniedzēja
saņemt citā veidā, piemēram, kā atlaidi citiem pakalpojumiem;
− kā jau minēts iepriekš Ziņojuma 2.4.2.sadaļā, UPP sniedzējs
nevarēs optimizēt visas izmaksas proporcionāli apjoma kritumam,
jo UPP saistības paredz UPP sniedzējam pienākumu uzturēt noteiktu
pasta tīklu;
− zudīs apjomradīts ietaupījums no tā, ka pašreiz visas
piegādes nodrošina viens komersants.
Ņemot vērā minēto, atbalsta programmas nolikumā būtu jāparedz
kritēriji tā, lai primāri nodrošinātu finansējumu tiem preses
izdevumiem, kuri ir īpaši atbalstāmajās kategorijās. Piemēram,
reģionālie preses izdevumi valsts valodā vai bilingvālie
reģionālie preses izdevumi Latgales plānošanas reģionā, kā arī
dienas laikraksti valsts valodā.
Vienlaikus, kā jau norādīts iepriekš, UPP sniedzēja piegādes
apjomus un tarifus pašreiz ir neiespējami prognozēt, jo nav
iespējams noteikt, kur tirgus atradīs līdzsvaru starp piedāvājumu
un pieprasījumu. Līdzīgi nav iespējams prognozēt, vai būs tādi
preses izdevumi, kuriem būs jāatsaka vai jāsamazina atbalsta
finansējums vai arī to situācija pasliktināsies, jo tarifi
pieaugs lielākā apmērā kā atbalsta finansējums, un cik liela būs
šādu preses izdevumu proporcija.
3.2.2.
Risinājuma 2.1.varianta priekšrocības un trūkumi
Šajā sadaļā tiks vērtēts kā risinājuma variants ietekmē
iepriekš 2.3.sadaļā minētos problēmjautājumus, kurus ir
identificējušas iesaistītās institūcijas.
− Drukāto mediju daudzveidības un
ilgtspējas nodrošināšana
Kā jau norādīts iepriekš, UPP sniedzēja piegādes apjomus un
tarifus pašreiz ir neiespējami prognozēt, jo nav iespējams
noteikt, kur tirgus atradīs līdzsvaru starp piedāvājumu un
pieprasījumu. Tieši tāpat pašreiz nav iespējams prognozēt, vai
būs tādi preses izdevumi, kuriem būs jāatsaka vai jāsamazina
atbalsta finansējums vai arī to situācija pasliktināsies, jo
tarifi pieaugs lielākā apmērā kā atbalsta finansējums. Ņemot vērā
minēto, Risinājuma 2.1.varianta gadījumā pastāv riski attiecībā
uz stabilitāti un paredzamību drukātajiem medijiem.
− Nepieciešamo valsts budžeta
līdzekļu paredzamība un nemainīgums
Saskaņā ar Risinājuma 2.1.variantu Mediju atbalsta fonds
saņems iepriekš fiksētu naudas summu, kura tiks sadalīta
drukātajiem medijiem saskaņā ar nolikumu. Risks no izmaksu
pieaugumu tiks pārnests no valsts budžeta uz drukāto mediju
izdevējiem.
− Ietekme uz konkurenci
Risinājuma 2.1.varianta gadījumā bažu par konkurences
priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam nav, jo preses izdevēji
pakalpojumu sniedzējus izvēlēsies brīvā tirgū.
− Zaudējumu kompensēšanas kārtības
ietekme uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību
Risinājuma 2.1.varianta gadījumā šādu bažu nav, jo UPP
sniedzēja zaudējumi netiks kompensēti. UPP sniedzējs apmaksu
saņems tikai no preses izdevējiem, kuriem tiks izrakstīti
regulāri rēķini reizi mēnesī. Ņemot vērā minēto, ziņojuma
2.3.3.sadaļā aprakstītā situācija, kad UPP sniedzēja zaudējumu
kompensēšana notiek ar aizkavēšanos, vairs neiestāsies. Saskaņā
ar šo risinājuma variantu samaksu par veikto piegādes pakalpojumu
pilnā apmērā UPP sniedzējs saņems līdz ar mēneša rēķinu
apmaksu.
3.2.3.
Secinājumi par Risinājuma 2.1.varianta piemērotību
Risinājuma 2.1.variants vispārēji atrisina identificētos
problēmjautājumus, kas saistītas ar nepieciešamo valsts budžeta
līdzekļu pieaugumu, zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekmi uz
UPP sniedzēja saimniecisko darbību, kā arī bažām par konkurences
priekšrocībām esošajam UPP sniedzējam. Vienlaikus tas rada riskus
nestabilitātei, kura varētu rasties ne tikai preses izdevējiem,
bet arī Latvijas Pastam kā pašreizējam UPP sniedzējam. Ir pamats
uzskatīt, ka UPP sniedzējam tiks uzticēts veikt tikai tās
piegādes, kuru pašizmaksa ir augsta, jo attiecīgajiem preses
izdevumiem būs nepieciešams Vislatvijas piegādes tīkls.
Vienlaikus attiecībā uz tiem preses izdevumiem, kuru piegādēm ir
zemāka pašizmaksa, jo tās koncentrējas lielajās pilsētās, UPP
sniedzējs nevarēs piedāvāt konkurētspējīgu tarifu, jo tam būs
noteiktas UPP saistības nodrošināt vienotu tarifu visā Latvijas
Republikas teritorijā.
Tā kā UPP sniedzēja un citu komersantu piegādes apjomus un
tarifus pašreiz nav iespējams prognozēt, jo nevar objektīvi
noteikt, kur tirgus atradīs līdzsvaru starp piedāvājumu un
pieprasījumu, nav iespējams paredzēt, vai būs tādi preses
izdevumi, kuriem būs jāatsaka vai jāsamazina atbalsta finansējums
vai arī to situācija pasliktināsies, jo tarifi pieaugs lielākā
apmērā kā atbalsta finansējums, un cik liela būs šādu preses
izdevumu proporcija. Tomēr šāda iespēja pastāv, tāpēc pastāv arī
risks, ka Risinājuma 2.1.variants var atstāt negatīvu ietekmi uz
drukātās preses daudzveidību un ilgtspēju. Lai mazinātu šo risku,
var nākties esošo atbalsta apmēru regulāri pārrēķināt un
attiecīgi palielināt, lai nodrošinātu to, ka preses izdevējiem
nepasliktinās situācija, salīdzinot ar pašreiz piemērojamo
kārtību.
Visbeidzot, lai arī Risinājuma 2.1.variants atrisina
problēmjautājumu, kas saistīts ar zaudējumu kompensēšanas
kārtības ietekmi uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību, tomēr
vienlaikus no naudas plūsmas viedokļa tiek pasliktināta drukāto
mediju situācija, jo šajā risinājuma variantā preses izdevēji būs
tie, kuriem vajadzēs atrast papildu līdzekļus, lai finansētu savu
darbību no brīža, kad viņi ir samaksājuši par piegādes
pakalpojumu, līdz brīdim, kad tiek saņemts atbalsts no Mediju
atbalsta fonda.
3.2.4. Ietekme
uz valsts budžetu
Ietekme uz 2021.gada un turpmāko divu gadu budžetu ir norādīta
tabulā, tomēr ņemot vērā 3.2.sadaļā minēto, Ministru kabinetam
būs nepieciešams, vēlākais, 2020.gada septembrī dot Kultūras
ministrijai atļauju uzņemties saistības attiecībā uz 2021.gada
izdevumiem.
(euro)
Risinājums
Budžeta
programmas (apakšprogrammas)
kods un nosaukums
Vidēja
termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums
Nepieciešamais papildu finansējums
Pasākuma
īstenošanas gads
(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir
terminēta)
2023
2021
2022
2023
2021
2022
2023
2.1.variants
Kopā
1 064 718
1 064 718
1 064 718
5 819 575
5 819 575
5 819 575
Budžeta
izdevumi
27.00.00 apakšprogramma
"Mediju politikas īstenošana"
1 064 718
1 064 718
1 064 718
7 027 075
7 027 075
7 027 075
Budžeta
ieņēmumu pieaugums
PVN maksājuma pieaugums
piegādes pakalpojumam
0
0
0
1 207 500
1 207 500
1 207 500
3.3.
Risinājuma 2.2.variants - "Tiešo dotāciju sniegšana tikai
UPP sniedzēja tarifu apmaksai"
Risinājuma 2.2.varianta būtība, atbalsta apmērs un
ietekme uz valsts budžetu ir identiska Risinājuma 2.1.variantam
ar vienu izņēmumu, kas paredz papildu nosacījumu atbalsta
saņemšanai no Mediju atbalsta fonda. Respektīvi, tas var tikt
saņemts tikai tad, ja preses izdevējs to izmantos UPP sniedzēja
piegādes pakalpojuma apmaksai.
3.3.1. Veids, kā
ieviest Risinājuma 2.2.variantu
Risinājuma 2.2.variantam ieviešanas pasākumi ir identiski
Risinājuma 2.1.variantam ar diviem izņēmumiem:
− sniedzot atbalstu saskaņā ar atbalsta programmas nolikumu,
tajā tiks paredzēts ierobežojumu attiecībā uz abonētās preses
piegādes pakalpojuma sniedzēju;
− jāņem vērā, ka šajā gadījumā atbalsta apmērs, kuru saņems
preses izdevēji, ietekmēs ne tikai preses izdevumu abonēšanas
cenas, bet tas var ietekmēt arī preses izdevēja izvēli attiecībā
uz pasta komersantu, ar kuru preses izdevējs vēlēsies slēgt
līgumu par abonētās preses piegādi. Šie līgumi tiek slēgti
vasarā, tāpēc jautājums par atļaujas sniegšanu attiecībā uz
Kultūras ministrijas tiesībām 2020.gadā uzņemties saistības
attiecībā uz 2021.gada izdevumiem būs jāizlemj nevis, vēlākais,
2020.septembrī kā Risinājuma 2.1.varianta gadījumā, bet jau
2020.gada jūnijā.
3.3.2.
Risinājuma 2.2.varianta priekšrocības un trūkumi
Šajā sadaļā tiks vērtēts kā risinājuma variants ietekmē
iepriekš 2.3.sadaļā minētos problēmjautājumus, kurus ir
identificējušas iesaistītās institūcijas.
− Drukāto mediju daudzveidības un ilgtspējas
nodrošināšana
Risinājuma 2.2.variantā ir sagaidāms, ka gandrīz visi preses
izdevēji turpinās izmantot UPP sniedzēja pakalpojumus, tāpēc tas
nodrošinātu lielāku stabilitāti un paredzamību drukātajiem
medijiem. Līdzīgi kā Risinājuma 1.variantā preses izdevēju
interesēs būs turpināt izmantot UPP sniedzēja pakalpojumus, jo
pretējā gadījumā viņi zaudēs iespēju saņemt abonētās preses
piegādes atbalstu.
− Nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu paredzamība un
nemainīgums
Tāpat kā Risinājuma 2.1.variantā Mediju atbalsta fonds saņems
iepriekš fiksētu naudas summu (5 750 000 euro,
kā arī 1 207 500 euro PVN maksājumam un
69 575 euro atbalsta administrēšanai), kura tiks
sadalīta drukātajiem medijiem saskaņā ar nolikumu. Risks no
izmaksu pieauguma tiks pārnests no valsts budžeta uz preses
izdevējiem.
Risinājuma 2.2.varianta gadījumā var prognozēt, ka gandrīz
visi preses izdevēji turpinās izmantot UPP sniedzēja
pakalpojumus, jo tas ir šī risinājuma varianta pamatelements. Tas
nozīmē, ka ar 5 750 000 euro atbalstu (kā arī
1 207 500 euro PVN maksājumam un 69 575
euro atbalsta administrēšanai) būs iespējams nodrošināt,
ka nevienam preses izdevējam situācija nepasliktinātos,
salīdzinot ar to, kāda tā būtu, turpinot pašreiz piemērojamo
atbalsta kārtību. Tas dotu iespēju līdzīgi kā Risinājuma
1.variantā paredzēt atbalsta apmēru proporcionāli SPRK
apstiprinātajam tarifam. Minēto proporciju būs nepieciešams
precizēt, veicot padziļinātu analīzi jaunās atbalsta kārtības
izstrādes gaitā.
Saskaņā ar 2.3.1.sadaļā ietverto 4.tabulu un 2.4.1.sadaļā
sniegto analīzi minētā proporcija būtu nosakāma tāda, kas
paredzētu 30% no SPRK apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja
maksājumu un 70% kā valsts budžeta atbalsta maksājumu. Tomēr,
nosakot proporciju, ir būtiski nodrošināt, ka visiem preses
izdevējiem situācija būtiski nemainās, salīdzinot ar to, kāda tā
būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo atbalsta kārtību. Tādēļ visām
preses izdevumu kategorijām identiskas proporcijas noteikšana
būtu atbilstošs risinājums pie nosacījuma, ka SPRK
apstiprinātajam tarifam būs tie paši parametri, kas Noteikumos
Nr.292 fiksētajām cenām, un cenu procentuālais pieaugums šiem
parametriem būs identisks.
Pašreiz saskaņā ar Noteikumiem Nr.292 abonētās preses piegādes
cenu veido divi parametri - cena par vienu preses izdevuma
vienību un cena par vienu kilogramu. Tas nozīmē, ka par smagāku
preses izdevumu piegādi preses izdevēji pašreiz maksā būtiski
augstāku cenu kā par vieglāku preses izdevumu piegādi. Nosakot
proporciju, ir jānodrošina, ka maksājums par smagākiem preses
izdevumiem nesamazinās, jo tad tas pieaugs attiecībā uz
vieglākiem preses izdevumiem, starp kuriem ir tādas īpaši
atbalstāmās preses izdevumu kategorijas kā dienas laikraksti un
reģionālā prese. Vienlaikus jānodrošina, ka maksājums par smagāku
preses izdevumu piegādi arī būtiski nepieaug, jo tad šiem preses
izdevējiem zudīs motivācija izmantot UPP sniedzēja pakalpojumus,
kas samazinās UPP sniedzēja piegādes apjomus un nākotnē
palielinās tarifu visiem preses izdevējiem.
− Ietekme uz konkurenci
Abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējs tiks noteikts
konkursa142 kārtībā, atrisinot pašreiz pastāvošo
problēmu, kad pienākums rīkot konkursu par UPP sniedzēja izvēli
neattiecas uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu.
− Zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekme uz UPP sniedzēja
saimniecisko darbību
UPP sniedzēja zaudējumi netiks kompensēti. UPP sniedzējs
apmaksu saņems tikai no preses izdevējiem, kuriem tiks izrakstīti
regulāri rēķini reizi mēnesī. Ņemot vērā minēto, ziņojuma
2.3.3.sadaļā aprakstītā situācija, kad UPP sniedzēja zaudējumu
kompensēšana notiek ar aizkavēšanos, vairs neiestāsies. Saskaņā
ar šo risinājuma variantu samaksu par veikto piegādes pakalpojumu
pilnā apmērā UPP sniedzējs saņems līdz ar mēneša rēķinu
apmaksu.
3.3.3.
Secinājumi par Risinājuma 2.2.varianta piemērotību
Risinājuma 2.2.variants atrisina problēmjautājumus, kuri
saistīti ar nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugumu,
zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekmi uz UPP sniedzēja
saimniecisko darbību un bažām par konkurences priekšrocībām
esošajam UPP sniedzējam.
Attiecībā uz drukāto mediju daudzveidības un ilgtspējas
nodrošināšanu Risinājuma 2.2.variants rada mazākus riskus kā
Risinājuma 2.1.variants, tomēr tie ir augstāki kā Risinājuma
1.variantā, jo preses izdevējiem jārēķinās ar tarifa pieauguma
risku gadījumā, ja kāds preses izdevējs nesaņems atbalstu un tā
rezultātā neizvēlēsies UPP sniedzēja pakalpojumus.
Visbeidzot, lai arī Risinājuma 2.2.variants atrisina
problēmjautājumu, kas saistīts ar zaudējumu kompensēšanas
kārtības ietekmi uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību, tomēr
vienlaikus no naudas plūsmas viedokļa tiek pasliktināta drukāto
mediju situācija, jo šajā risinājuma variantā preses izdevēji būs
tie, kuriem var nākties atrast papildu līdzekļus, lai finansētu
savu darbību no brīža, kad viņi ir samaksājuši par piegādes
pakalpojumu, līdz brīdim, kad tiek saņemts atbalsts no Mediju
atbalsta fonda.
3.3.4. Ietekme
uz valsts budžetu
Ietekme uz 2021.gada un turpmāko divu gadu budžetu ir norādīta
tabulā, tomēr ņemot vērā 3.3.1.sadaļā minēto, Ministru kabinetam
būs nepieciešams jau 2020.gada jūnijā dot Kultūras ministrijai
atļauju uzņemties saistības attiecībā uz 2021.gada
izdevumiem.
(euro)
Risinājums
Budžeta
programmas (apakš-
programmas)
kods un nosaukums
Vidēja
termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums
Nepieciešamais papildu finansējums
Pasākuma
īstenošanas gads
(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir
terminēta)
2023
2021
2022
2023
2021
2022
2023
2.2.variants
Kopā
1 064 718
1 064 718
1 064 718
5 819 575
5 819 575
5 819 575
Budžeta
izdevumi
27.00.00 apakšprogramma
"Mediju politikas īstenošana"
1 064 718
1 064 718
1 064 718
7 027 075
7 027 075
7 027 075
Budžeta
ieņēmumu pieaugums
PVN maksājuma pieaugums
piegādes pakalpojumam
0
0
0
1 207 500
1 207 500
1 207 500
3.4. Risinājuma
3.variants - "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma
nodrošināšana par SPRK apstiprinātu tarifu apvienojumā ar
tiešajām dotācijām preses izdevējiem un PVN
samazināšanu"
Risinājuma 3.varianta būtība lielā mērā ir līdzīga kā
Risinājuma 2.1.variantam, bet ar atšķirību, ka daļa no atbalsta,
kurš Risinājuma 2.1.varianta gadījumā tiktu sadalīts ar Mediju
atbalsta fonda starpniecību, tiks sniegta:
− drukātajiem preses izdevumiem samazinot PVN likmi no 12% uz
5% (saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem atbalsta summa būtu aptuveni
2 500 000 euro);
− paredzot, ka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojums ir
ar PVN neapliekams pakalpojums (atbilstoši ES Direktīvas
2006/112/EK 132.panta pirmās daļas 1) punktam).
Atlikusī atbalsta summa 2 748 944 euro apmērā
(starpība starp 5 750 000 euro kopējo atbalstu
2021.gadā un atbalstu, kurš tiek sniegts caur PVN samazināšanu)
tiks sadalīta drukātajiem medijiem ar Mediju atbalsta fonda
starpniecību. Līdzīgi kā Risinājuma 2.1. un 2.2.variantā būs
nepieciešams paredzēt papildu finansējumu administrēšanas
izmaksām 1% apmērā no Mediju atbalsta fondā piešķirtā atbalsta
jeb 27 489 euro, kā arī būs nepieciešams Ministru
kabinetam dot atļauju Kultūras ministrijai 2020.gadā uzņemties
saistības attiecībā uz 2021.gada izdevumiem.
3.4.1.
Risinājuma 3.varianta priekšrocības un trūkumi
Risinājuma 3.variants, salīdzinot ar Risinājuma 2.1.variantu,
preses izdevējiem ir labāks no naudas plūsmas viedokļa, jo daļa
atbalsta tiek sniegta ar PVN samazināšanu un tā nav jāpieprasa no
Mediju atbalsta fonda. Vienlaikus Risinājuma 3.variantam pastāv
arī būtisks trūkums.
Risinājuma 2.1.varianta gadījumā pastāv bažas, ka daži preses
izdevēji var iegūt no atbalsta kārtības maiņas, jo var
samazināties maksājuma apmērs, kādu šie preses izdevēji pašreiz
maksā par katru abonētās preses piegādi. Tas ir būtiski, jo katru
reizi, kad kādam preses izdevējam šis maksājuma apmērs
samazināsies, palielināsies risks, ka kādam citam preses
izdevējam šis maksājuma apmērs pieaugs.
Risinājuma 3.varianta gadījumā šāds atbalsta pārdales risks
vairs nav tikai iespēja, bet gan prognozējams blakus efekts.
Piemēram, reģionālais izdevums, kura cena ir 0,40 euro, no
PVN likmes samazinājuma no 12% uz 5% iegūs 0,02 euro, bet
žurnāls, kura cena ir 5 euro, iegūst 0,30 euro.
Turklāt jāņem vērā ne tikai PVN samazināšanas ieguvumi no preses
abonēšanas, bet arī no mazumtirdzniecības, kur saskaņā ar nozares
ekspertu sniegto informāciju žurnāliem var būt līdz pat 3 reizes
lielāki tirdzniecības apjomi. Tas nozīmē, ka pat ja šāda žurnāla
izdevējs vairs nesaņem atbalstu par piegādi, viņš par katru šādu
zaudēto atbalstu var iegūt vairākkārtīgi no PVN
samazināšanas.
3.4.2.
Secinājumi par Risinājuma 3.varianta piemērotību
PVN samazināšanu būtu jāturpina apsvērt kā atsevišķu atbalsta
mehānismu drukātajiem preses izdevumiem, tomēr tas nebūtu
jāparedz kā daļa no drukāto preses izdevumu piegādes atbalsta, jo
tas sniedz proporcionāli lielāku atbalstu dārgākiem preses
izdevumiem. Tādā veidā, salīdzinot ar citiem priekšlikuma
variantiem, ierobežotais atbalsts tiek mazākā mērā piešķirts
lētākiem preses izdevumiem, starp kuriem ir arī īpaši atbalstāmas
preses izdevumu kategorijas kā reģionālā prese vai dienas
laikraksti, bet lielākā mērā atbalsts tiek piešķirts dārgākiem
preses izdevumiem, no kuriem liela daļa piedāvā izklaides
saturu.
3.4.3. Ietekme
uz valsts budžetu
Ietekme uz 2021.gada un turpmāko divu gadu budžetu ir norādīta
tabulā, tomēr līdzīgi Risinājuma 2.1.variantam arī šajā gadījumā
būs nepieciešams jau, vēlākais, 2020.gada septembrī dot Kultūras
ministrijai atļauju uzņemties saistības attiecībā uz 2021.gada
izdevumiem.
(euro)
Risinājums
Budžeta
programmas (apakšprogrammas)
kods un nosaukums
Vidēja
termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums
Nepieciešamais papildu finansējums
Pasākuma
īstenošanas gads
(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir
terminēta)
2023
3.variants
Kopā
1 064 718
1 064 718
1 064 718
5 777 489
5 706 095
5 630 587
Budžeta
izdevumi
27.00.00 apakšprogramma
"Mediju politikas īstenošana"
1 064 718
1 064 718
1 064 718
2 776 433
2 776 433
2 776 433
Budžeta
ieņēmumu samazinājums
PVN likmes drukātai presei
samazināšana no 12% uz 5%
0
0
0
2 500 000
2 448 147
2 392 381
Budžeta
ieņēmumu samazinājums
piegādes pakalpojuma
noteikšana par ar PVN neapliekamu pakalpojumu
0
0
0
501 056143
481 515
461 773
PVN samazināšanas ietekme uz atbalsta apmēru var būt atšķirīga
dažādos gados. Attiecībā uz PVN likmes samazināšanu drukātai
presei no 12% uz 5% ir jāņem vērā, ka 2021.gadā piegādes apjomi
saskaņā ar 2.4.1.sadaļā sniegtajām prognozēm tiek plānoti
19 000 000 apjomā, bet saskaņā ar 3.1.2.sadaļā
sniegtajām prognozēm 2022. un 2023.gadā tiek plānots 750 000
piegādes apjoma samazinājums, kas ir attiecīgi 3,9% samazinājums
2022.gadā un 4,1% samazinājums 2023.gadā. Līdzīgs samazinājums
tiek plānots arī mazumtirdzniecībā, tāpēc turpmākie aprēķini tiks
balstīti pieņēmumā, ka atbalsta apmērs no PVN likmes
samazināšanas no 12% uz 5% samazināsies par 3,9% 2022.gadā un par
4,1% 2023.gadā. Vienlaikus jāņem vērā pretējs efekts no preses
izdevumu cenu pieauguma. Minēto cenu pieaugumu ir grūti
prognozēt, tomēr jāņem vērā, ka pašreiz Eiropas Komisija
2021.gadam prognozē 1,9% inflāciju144. Covid-19
nenoteiktības apstākļos minētās prognozes var nebūt precīzas, kā
arī inflācija var mainīties turpmākajos gados. Neskatoties uz to,
esošās nenoteiktības apstākļos ir pamats aprēķinus balstīt
pieņēmumā, ka 2022.gadā un 2023.gadā preses izdevumu cenu
pieaugums būs līdzīgs 2021.gada inflācijas prognozei. Rezultātā
var prognozēt, ka abi minētie efekti kopā 2022.gadā atbalsta
apmēru no PVN likmes samazināšanas drukātai presei no 12% uz 5%
samazinās līdz 2 448 147 euro
(2 500 000 tiek samazināts par 3,9% un pēc tam
palielināts par 1,9%), bet 2023.gadā minēto atbalstu samazinās
līdz 2 392 381 euro (2 448 147 tiek
samazināts par 4,1% un pēc tam palielināts par 1,9%).
Attiecībā uz iespēju paredzēt, ka abonēto preses izdevumu
piegādes pakalpojums ir ar PVN neapliekams pakalpojums, var
prognozēt šī atbalsta samazinājumu 2022.gadā 3,9% apmērā un
2023.gadā 4,1% apmērā, jo preses izdevēju maksājumi un PVN daļa
šajos maksājumos, ja tiktu saglabāta pašreiz piemērojamā kārtība
ar fiksētu piegādes tarifu, samazinātos identiski piegādes apjoma
kritumam.
3.5.
Komercdarbības atbalsta kontroles normu ievērošana
Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punkts
paredz, ka, ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav
saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā
citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud
radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem
uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts
iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta
3.punkts paredz, ka visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir
jādara zināmi Komisijai laikus, lai Komisija varētu iesniegt
savas piezīmes. Ja Komisija atzīst, ka, ievērojot 107.pantu, šādi
plāni nav saderīgi ar iekšējo tirgu, tā nevilcinoties sāk
2.punktā paredzēto procedūru. Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot
pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar
galīgo lēmumu.
Visbeidzot Eiropas Komisijas 2013.gada 18.decembra Regulas
(ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.
un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam 3.panta 1.punkts
paredz, ka atbalsta pasākumus, kas atbilst šajā regulā
paredzētajiem nosacījumiem, uzskata par tādiem, kuri neatbilst
visiem Līguma 107.panta 1.punkta kritērijiem un tādējādi ir
atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas
prasības. Savukārt minētā panta 2.punkts paredz, ka kopējais
de minimis atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi
vienam vienotam uzņēmumam, jebkurā triju fiskālo gadu periodā
nepārsniedz EUR 200 000.
Ņemot vērā minēto, jebkāda atbalsta sniegšanas veida maiņa
attiecībā uz abonētās preses piegādi būs jāsaskaņo ar Eiropas
Komisiju. Risinājuma 1.varianta gadījumā, kamēr izmaiņas tiek
saskaņotas, pastāvēs iespēja pagarināt Pasta likuma pārejas
noteikumu 15. un 21.punkta piemērošanu, kā tas jau ir veikts
iepriekš. Šādā veidā tiktu piemērota kārtība, kura būtu identiska
pašreiz piemērojamai kārtībai, tāpēc ar Eiropas Komisiju tā
nebūtu atsevišķi jāsaskaņo.
Attiecībā uz pārējiem Risinājuma variantiem, pirmkārt, būs
nepieciešams UPP sniedzēja līmenī nodrošināt, ka atbalsta
sniegšana nekvalificējas kā valsts atbalsts saskaņā ar Līguma par
Eiropas Savienības darbību 107.pantu, piemēram, gadījumā, ja
konkurss par UPP sniedzēja izvēli attiecībā uz abonētās preses
piegādes pakalpojuma nodrošināšanu būs kvalificējams kā
publiskais iepirkums. Šādā gadījumā UPP sniedzējam ir jābūt
izvēlētam konkurenci nodrošinošā, pārredzamā, nediskriminējošā un
beznosacījumu konkursa procedūrā, kas atbilst publiskā iepirkuma
principiem. Savukārt attiecībā uz preses izdevējiem Risinājuma
2.1., 2.2. un 3.variantā vispirms būs iespējams piemērot de
minimis atbalsta regulējumu, tomēr vienlaikus būs
nepieciešams iegūt no Eiropas Komisijas saskaņojumu par atbalsta
saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, jo lielākajiem
preses izdevējiem jau pirmā gada pirmajā ceturksnī var rasties
risks pārsniegt EUR 200 000 robežu.
3.6.
Iespējas samazināt valsts budžeta izdevumus
Visu risinājuma variantu prognozētā ietekme uz valsts budžetu
ir līdzīga, jo atbalsta apmēram par pamatu tiek ņemts
5 750 000 euro atbalsts, kurš 2021.gadā būtu
nepieciešams abonētās preses piegādes atbalsta nodrošināšanai, ja
tiktu saglabāta pašreiz piemērojamā kārtība. Lai arī ziņojuma
izstrādes gaitā tika apsvērtas iespējas samazināt minēto atbalsta
apmēru, tomēr ir jāatzīst, ka šādas iespējas ir ierobežotas.
Kā analizēts ziņojuma 3.1.2.sadaļā, Risinājuma 1. un
2.2.varianta gadījumā nav iespējams nodrošināt valsts budžeta
līdzekļu ietaupījumu tādā veidā, ka dažiem preses izdevumiem
atbalsts tiek samazināts būtiski vai arī vairs netiek sniegts.
Šādā gadījumā ietaupījuma vietā var rasties nepieciešamība no
valsts budžeta tērēt vēl lielākus finanšu līdzekļus. Jāņem vērā,
ka gadījumā, ja kādam preses izdevumam tiek atņemts vai būtiski
samazināts atbalsts, tad ir pamatoti prezumēt, ka šis preses
izdevējs, it īpaši lielajās pilsētās, neizvēlēsies UPP sniedzēja
pakalpojumus. Tā rezultātā preses izdevējs vairs UPP sniedzējam
nemaksās samazināto tarifu. Saskaņā ar 2.3.1.sadaļā ietverto
4.tabulu Noteikumos Nr.292 fiksētais tarifs UPP sniedzējam
nodrošina vidēji aptuveni 0,1232 euro ieņēmumus par katru
piegādi, kas saskaņā ar 3.1.2.sadaļā sniegto analīzi pārsniedz
vienas piegādes mainīgās izmaksas. Vienlaikus UPP sniedzējam būs
jāturpina uzturēt Vislatvijas piegādes tīkls, tādēļ turpmāk šie
zaudētie ieņēmumi tiks segti no valsts budžeta, jo augstāku
tarifu veidā tie pāries uz tiem preses izdevējiem, kurus valsts
turpinās atbalstīt. Tāpēc, samazinot valsts atbalsta apmēru,
piemēram, lai ierobežotu tā pieaugumu, priekšroka būtu dodama
nelielai atbalsta samazināšanai visiem preses izdevumiem.
Savukārt Risinājuma 2.1. un 3.variantā nav iespējams samazināt
atbalsta apmēru, jo šajā gadījumā UPP sniedzēja un citu
komersantu piegādes apjomus un tarifus pašreiz ir neiespējami
prognozēt, jo nav iespējams noteikt, kur tirgus atradīs līdzsvaru
starp piedāvājumu un pieprasījumu. Līdz ar to nav iespējams
precīzi paredzēt, vai būs tādi preses izdevumi, kuriem pat pie
identiska atbalsta apmēra (neskaitot PVN un atbalsta
administrēšanas izmaksas) kā Risinājuma 1.variantā būs jāatsaka
vai jāsamazina atbalsta finansējums vai arī to situācija
pasliktināsies, jo tarifi pieaugs lielākā apmērā kā atbalsta
finansējums, un cik liels būs šādu preses izdevumu īpatsvars.
Tāpēc drukāto mediju daudzveidības un ilgtspējas nodrošināšanai
ir būtiski, lai tiktu paredzēts vismaz identisks abonētās preses
piegādes atbalsta apmērs (plus PVN un atbalsta administrēšanas
izmaksas) kā Risinājuma 1.variantā.
Kā norādīts 3.2.1.sadaļā, viens no riskiem, kāpēc Risinājuma
2.1.variantā pat pie Risinājuma 1.variantam finansiāli identiska
atbalsta apmēra lieluma (neskaitot PVN un atbalsta
administrēšanas izmaksas) preses izdevēju stāvoklis var
pasliktināties, salīdzinot ar esošo situāciju, ir tas, ka dēļ UPP
saistībām, kuras paredz vienotu tarifu, UPP sniedzējs nespēs
piedāvāt konkurētspējīgus tarifus lielajās pilsētās. Tas radīs
UPP sniedzēja piegādes apjoma kritumu un tarifu pieaugumu, jo dēļ
UPP saistībām, kuras paredz pienākumu uzturēt noteiktu pasta
tīklu, UPP sniedzējs nevarēs optimizēt savas fiksētās izmaksas
proporcionāli piegādes apjoma kritumam.
Ņemot vērā minēto, ziņojuma izstrādes gaitā tika analizēts
scenārijs, ka esošais UPP sniedzējs, tāpat kā pārējie tirgus
dalībnieki, var brīvi noteikt savus tarifus, piemēram, gadījumā,
ja abonētās preses piegāde tiek izslēgta no UPP groza. Tomēr arī
šajā gadījumā pastāv pamats secināt, ka tas neradītu valsts
budžeta līdzekļu ietaupījumu. Lai arī esošajam UPP sniedzējam tas
dotu iespēju veiksmīgāk konkurēt lielajās pilsētās un tā
rezultātā mazināt apjoma kritumu, tomēr vienlaikus vairs
nepastāvētu ierobežojumi būtiskam tarifa pieaugumam ārpus
lielajām pilsētām. Pirmkārt, esošajam UPP sniedzējam nebūs
saistošas ne Noteikumos Nr.292 fiksētās abonēto preses izdevumu
piegādes pakalpojumu cenas, ne SPRK apstiprinātais tarifs. Tāpat
esošajam UPP sniedzējam vairs nebūs saistoša SPRK izstrādātā
universālā pasta pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika un
universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu
aprēķināšanas un noteikšanas metodika. Otrkārt, ja esošā UPP
sniedzēja tarifi ārpus lielajām pilsētām daļēji tiks kompensēti
no valsts budžeta līdzekļiem, jo šīs piegādes ir svarīgas tādām
īpaši atbalstāmo preses izdevumu kategorijām kā dienas laikraksti
un reģionālā prese, tad tarifu pieaugumu neierobežos arī
iespējamā konkurence no citiem pasta komersantiem. Preses
izdevējiem, kuri saņems atbalstu daļējai esošā UPP sniedzēja
tarifu apmaksai, nebūs stimula meklēt alternatīvus piegādes
veidus pat pie ļoti augstiem tarifiem, bet esošajam UPP
sniedzējam tiks radīts stimuls ārpus lielajām pilsētām noteikt
pēc iespējas augstākus tarifus, lai nodrošinātu iespēju piedāvāt
pēc iespējas konkurētspējīgākus tarifus lielajās pilsētās.
4.
Secinājumi
Ziņojuma izstrādes rezultātā tika identificēti trīs risinājuma
varianti ar apakšvariantiem drukāto mediju piegādes atbalsta
pilnveides iespējām Latvijā. Tāpat tika vērtēts, kā šie
risinājuma varianti ietekmē Ziņojuma 2.3.sadaļā minētos
problēmjautājumus, uz kuriem ir norādījušas iesaistītās
puses.
Risinājuma 1.variants paredz divos posmos pilnveidot pašreiz
piemērojamo kārtību, saglabājot Pasta likumā noteikto principu,
ka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojums tiek nodrošināts
par cenu, kura ir zem pašizmaksas, un tā rezultātā radītie
zaudējumi tiek kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem.
Risinājuma 1.variants, ar kuru tiek pilnveidota līdzšinējā
kārība, nodrošina līdzšinējo paredzamību drukātajiem medijiem,
kas ir būtisks elements mediju daudzveidībai un ilgtspējai.
Vienlaikus iesaistīto institūciju 2.3.sadaļā identificētie
problēmjautājumi, kuri saistīti ar ietekmi uz konkurenci un
zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekmi uz UPP sniedzēja
saimniecisko darbību, tiks atrisināti, jo Risinājuma 1.variants
dod iespēju SPRK rīkot konkursu arī par abonētās preses piegādes
pakalpojuma sniedzēja izvēli un apstiprināt šī pakalpojuma
tarifu. Vienlaikus ar jaunu speciālo regulējumu tiks noteikta
preses izdevēju līdzmaksājuma proporcija, kādu tiem būs jāsedz no
SPRK apstiprinātā tarifa. Tā rezultātā precīzs nepieciešamā
atbalsta apmērs būs zināms katru reizi, kad UPP sniedzējs
sagatavos rēķinus. Tas dotu iespēju no valsts budžeta kompensēt
UPP sniedzējam radušos zaudējumus par abonētās preses piegādi
biežāk kā divreiz gadā.
Šāda valsts atbalsta veida maiņa būs jāizstrādā un jāsaskaņo
ar Eiropas Komisiju, kā arī preses izdevēju maksājuma proporciju
būs nepieciešams precizēt, ņemot vērā SPRK pieeju attiecībā uz
tarifa parametru noteikšanu un procentuālo pieaugumu šiem
parametriem, salīdzinot ar Noteikumos Nr.292 fiksētajām
cenām.
Ņemot vērā minēto, būs nepieciešams Risinājuma 1.variantu
ieviest divos posmos. Pirmajā posmā tiks nemainītā veidā
turpināta pašreiz piemērojamā atbalsta sniegšanas kārtība,
pagarinot termiņus Pasta likuma pārejas noteikumu 15. un
21.punktā, bet jaunā valsts atbalsta sistēma tiks ieviesta otrajā
posmā.
Attiecībā uz 2.3.sadaļā identificēto problēmjautājumu, kas
saistīts ar nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugumu,
Risinājuma 1.variants paredz atteikties no fiksētā tarifa, kas
līdz šim ir bijis iemesls atbalsta apmēra pieaugumam. Laikā,
kamēr tiek izstrādāta un ar Eiropas Komisiju saskaņota jaunā
valsts atbalsta kārtība, minētais problēmjautājums tiks risināts,
nepieciešamības gadījumā ceļot Noteikumos Nr.292 fiksētās
cenas.
Risinājuma 2.1.varianta rezultātā Pasta likuma
32.2 pants un pārejas noteikumu 21.punkts zaudēs
spēku. Šādā gadījumā UPP sniedzējs nodrošinās abonēto preses
izdevumu piegādes pakalpojumus no 2021.gada 1.janvāra visā
Latvijas Republikas teritorijā par SPRK apstiprinātu tarifu, kurš
atbildīs pakalpojuma pašizmaksai. Vienlaikus Risinājuma
2.1.variants paredz, ka valsts atbalsts tiks piešķirts Mediju
atbalsta fondā, no kurienes tas tiks izmaksāts preses izdevējiem
piegādes izmaksu daļējai segšanai.
Risinājuma 2.1.variants vispārēji atrisina 2.3.sadaļā
identificētos problēmjautājumus, kuri saistīti ar nepieciešamo
valsts budžeta līdzekļu paredzamību un nemainīgumu, ietekmi uz
konkurenci un zaudējumu kompensēšanas kārtības ietekmi uz UPP
sniedzēja saimniecisko darbību. Vienlaikus, tā kā UPP sniedzēja
un citu komersantu piegādes apjomus un tarifus pašreiz ir
neiespējami prognozēt, jo nav iespējams noteikt, kur tirgus
atradīs līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu, nav
iespējams precīzi paredzēt, vai būs tādi preses izdevumi, kuriem
būs jāatsaka vai jāsamazina atbalsta finansējums vai arī to
situācija pasliktināsies, jo tarifi pieaugs lielākā apmērā kā
atbalsta finansējums, un cik liels būs šādu preses izdevumu
īpatsvars. Tomēr šāda iespēja pastāv.
Risinājuma 2.2.variants ir identisks Risinājuma 2.1.variantam
ar vienu būtisku atšķirību. Risinājuma 2.2.variants paredz
papildu nosacījumu atbalsta saņemšanai no Mediju atbalsta fonda.
Proti, atbalsts var tikt saņemts tikai tad, ja preses izdevējs to
izmantos UPP sniedzēja pakalpojumu apmaksai. Risinājuma
2.2.variants līdzīgi kā Risinājuma 2.1.variants atrisina
2.3.sadaļā identificētos problēmjautājumus, kas saistīti ar
nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieaugumu, zaudējumu
kompensēšanas kārtības ietekmi uz UPP sniedzēja saimniecisko
darbību, kā arī ar bažām par konkurences priekšrocībām esošajam
UPP sniedzējam.
Attiecībā uz drukāto mediju daudzveidības un ilgtspējas
nodrošināšanu Risinājuma 2.2.variants būtiski samazina Risinājuma
2.1.varianta riskus, tomēr, salīdzinot ar Risinājuma 1.variantu,
preses izdevējiem jārēķinās ar tarifa pieauguma risku gadījumā,
ja kāds preses izdevējs nesaņems atbalstu un tā rezultātā
neizvēlēsies UPP sniedzēja pakalpojumus.
Risinājuma 3.varianta būtība lielā mērā ir līdzīga kā
Risinājuma 2.1.variantam, bet ar atšķirību, ka daļa no atbalsta
(kurš Risinājuma 2.1.varianta gadījumā tiktu sadalīts ar Mediju
atbalsta fonda starpniecību) tiks sniegta, drukātajiem preses
izdevumiem samazinot PVN likmi no 12% uz 5% un paredzot, ka
abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojums ir ar PVN
neapliekams pakalpojums. Savukārt, atlikusī atbalsta daļa tiks
piešķirta drukātajiem medijiem ar Mediju atbalsta fonda
starpniecību.
Savstarpēji salīdzinot identificētos risinājumus, jāsecina, ka
Risinājuma 3.variants nebūtu atbalstāms. Tas rada riskus
nevienlīdzīgai atbalsta sistēmai, jo sniegtu proporcionāli
lielāku atbalstu dārgākiem preses izdevumiem. Tādā veidā,
salīdzinot ar citiem priekšlikuma variantiem, ierobežotais
atbalsts tiktu mazākā mērā piešķirts lētākiem preses izdevumiem,
starp kuriem ir arī īpaši atbalstāmas preses izdevumu kategorijas
kā reģionālā prese vai dienas laikraksti, bet lielākā mērā
atbalsts tiktu piešķirts dārgākiem preses izdevumiem, no kuriem
liela daļa piedāvā izklaides saturu. Ņemot vērā minēto, PVN
samazināšanu būtu jāturpina apsvērt kā atsevišķu atbalsta
mehānismu drukātajiem preses izdevumiem, tomēr tas nebūtu
jāparedz kā daļa no drukāto preses izdevumu piegādes atbalsta
risinājuma.
Tāpat, salīdzinot abus Risinājuma 2.varianta apakšvariantus,
jāsecina, ka priekšroka būtu dodama Risinājuma 2.2.variantam, jo
Risinājuma 2.1.varianta gadījumā nav iespējams prognozēt piegādes
apjomus un tarifus. Vienlaikus Risinājuma 2.1.varianta gadījumā
iespējams prognozēt faktu, ka UPP sniedzēja piegādes apjomi
būtiski kritīsies, UPP sniedzējam vairs netiks uzticētas tieši
tās piegādes, kurām ir zemāka pašizmaksa, kā arī UPP sniedzējs
nevarēs savas fiksētās izmaksas optimizēt proporcionāli piegādes
apjoma kritumam. Tādēļ pastāv iespēja, ka pie identiska atbalsta
apmēra Risinājuma 2.1.varianta gadījumā vairākiem preses
izdevējiem situācija varētu pasliktināsies, salīdzinot ar to,
kāda tā būtu Risinājuma 2.2.varianta gadījumā.
Ņemot vērā minēto, lai pieņemtu lēmumu attiecībā uz atbalstāmo
risinājuma variantu, nepieciešams izdarīt izvēli starp Risinājuma
1.variantu un Risinājuma 2.2.variantu. Šo risinājuma variantu
būtiskā atšķirība ir formā, kā atbalsts tiek sniegts. Risinājuma
1.varianta gadījumā atbalsts tiktu sniegts UPP sniedzējam, kas
dod iespēju preses izdevējiem par UPP sniedzēja pakalpojumiem
maksāt cenu, kura ir zem pakalpojuma sniegšanas pašizmaksas.
Savukārt Risinājuma 2.2.varianta gadījumā atbalsts tiktu sniegts
individuāli katram no vairāk kā 100 preses izdevējiem, kuriem tas
būtu jāizmanto tāda UPP sniedzēja tarifa apmaksai, kurš atbildīs
pakalpojuma pašizmaksai.
Analizējot abus risinājuma variantus saskaņā ar 4 kritērijiem:
(i) valsts budžeta saistības un ietekme uz valsts budžetu, (ii)
risinājuma piemērošana, (iii) 2.3.sadaļā identificētie
problēmjautājumi un (iv) risinājuma ieviešana, jāsecina, ka:
i. Valsts budžeta saistības un ietekme uz valsts
budžetu. Gan Risinājuma 1.variants, gan Risinājuma
2.2.variants paredz valsts budžeta saistības. Risinājuma
1.varianta gadījumā saistības izriet no Pasta likuma, kas paredz
UPP sniedzēja zaudējumu kompensēšanu, jo abonētā prese tiek
piegādāta par cenu, kura ir zem pakalpojuma sniegšanas
pašizmaksas. Tomēr arī Risinājuma 2.2.varianta gadījumā būs
nepieciešams laicīgi uzņemties budžeta saistības, jo pretējā
gadījumā preses izdevējiem nebūs iespējams noslēgt līgumu ar UPP
sniedzēju un, balstoties uz noslēgto līgumu, uzsākt abonēšanas
kampaņas, kuras katru gadu sākas septembrī. Atšķirīgi no
Risinājuma 1.varianta ietekme uz valsts budžetu Risinājuma
2.2.variantam ir par 69 575 euro lielāka, jo ir
nepieciešams paredzēt atbalsta administrēšanas izmaksas;
ii. Risinājuma piemērošana. Risinājuma 1.varianta
gadījumā kompensācija no valsts budžeta arī turpmāk tiks sniegta
ar maksājumiem UPP sniedzējam. Savukārt, Risinājuma 2.2.varianta
gadījumā būs nepieciešams ieviest papildu procedūras atbalsta
sniegšanai. Atbalsts būs regulāri jāsadala vairāk kā 100 preses
izdevējiem. Nepieciešamība regulāri gatavot atbalsta pieteikumus
uzliks administratīvo slogu arī preses izdevējiem, kas
visizaicinošāk varētu izrādīties tieši maziem reģionāliem
medijiem.
iii. 2.3.sadaļā identificētie problēmjautājumi:
o Drukāto mediju daudzveidības un ilgtspējas
nodrošināšana. Risinājuma 1.variants, salīdzinot ar pārējiem
variantiem, nodrošina lielāku stabilitāti un paredzamību ne tikai
preses izdevējiem, bet arī UPP sniedzējam. Savukārt Risinājuma
2.2.varianta gadījumā papildu riski saistās ar iespēju, ka daži
preses izdevēji dažādu iemeslu dēļ var atbalstam pieteikties
novēloti, nepieteikties vai arī, piemēram, nepietiekoša
finansējuma dēļ, nesaņemt atbalstu, kā rezultātā var samazināties
UPP sniedzēja piegādes apjomi un palielināties tarifi, tādā veidā
ietekmējot visus preses izdevējus;
o Nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu paredzamība un
nemainīgums. Abi risinājuma varianti dod iespēju atteikties
no fiksētā tarifa, kas līdz šim ir bijis iemesls tam, ka atbalsta
apmērs ir svārstījies un saskaņā ar 2.3.1.sadaļā ietverto
4.tabulu ir pieaudzis četros no pēdējiem pieciem gadiem. Laikā,
kamēr Risinājuma 1.varianta gadījumā tiek izstrādāta un ar
Eiropas Komisiju saskaņota jaunā valsts atbalsta kārtība,
atbalsta apmēra nemainīgumu var nodrošināt, nepieciešamības
gadījumā ceļot Noteikumos Nr.292 fiksētās cenas;
o Ietekme uz konkurenci un zaudējumu kompensēšanas kārtības
ietekme uz UPP sniedzēja saimniecisko darbību. Risinājuma
2.2.variantā UPP sniedzējs tiks izvēlēts konkursa kārtībā arī
attiecībā uz abonētās preses piegādes pakalpojumu. Tāpat šis
pakalpojums tiks sniegts par SPRK apstiprinātu tarifu, kurš
atbildīs pakalpojuma sniegšanas pašizmaksai. Tā rezultātā UPP
sniedzējs katru mēnesi saņems pilnu samaksu par abonētās preses
piegādi un tam vairs nebūs jāiegulda uzņēmuma finanšu līdzekļi
saimnieciskās darbības nodrošināšanai līdz brīdim, kad no valsts
budžeta tiek kompensēti šī pakalpojuma sniegšanas rezultātā
radītie zaudējumi. Tomēr arī Risinājuma 1.variants nodrošina
iespēju SPRK rīkot konkursu par abonētās preses piegādes
pakalpojuma sniedzēju un apstiprināt šī pakalpojuma tarifu, jo
preses izdevēju atbalsts tiks noteikts ar jaunu speciālo
regulējumu, kas paredzēs preses izdevēju līdzmaksājuma
proporciju, kādu tiem būs jāsedz no SPRK apstiprinātā tarifa. Tā
rezultātā precīzs nepieciešamā atbalsta apmērs būs zināms katru
reizi, kad UPP sniedzējs sagatavos rēķinus. Tas dotu iespēju no
valsts budžeta kompensēt UPP sniedzējam radušos zaudējumus par
abonētās preses piegādi biežāk kā divreiz gadā. Šāds risinājums
būtu saudzīgāks preses izdevējiem, jo UPP sniedzēja naudas
plūsmas problēmjautājums netiktu risināts, pārliekot to uz preses
izdevēju pleciem, kā tas ir Risinājuma 2.2.varianta gadījumā.
iv. Risinājuma ieviešana. Gan Risinājuma 1.varianta,
gan Risinājuma 2.2.varianta ieviešanai būs nepieciešams ņemt vērā
Eiropas Savienības Komercdarbības atbalsta kontroles normas.
Proti, abu risinājumu variantu gadījumā jaunā atbalsta sniegšanas
kārtība būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju saskaņā ar Līguma par
Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktu. Risinājuma
1.varianta gadījumā atbalsta kārtības nosacījumus, ja
nepieciešams, būs iespējams pielāgot Eiropas Komisijas
norādījumiem pirms jaunās atbalsta kārtības piemērošanas
uzsākšanas. Savukārt Risinājuma 2.2.varianta gadījumā jaunā
kārtība automātiski sāks darboties jau 2021.gada 1.janvārī un tā
rezultātā atbalsta sniegšanai būs jāpiemēro tā sauktā de
minimis145 atbalsta kārtība. Šī kārtība paredz, ka
"atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam
uzņēmumam, jebkurā triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz
EUR 200 000". Attiecīgi radīsies situācija, ka
lielākajām izdevniecībām, ņemot vērā arī iepriekšējos gados
saņemto de minimis atbalstu (piemēram, atbalstu saistībā
ar Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanu), de
minimis slieksnis varētu tikt pārsniegts jau 2021.gada
pirmajā ceturksnī. Tādejādi līdz brīdim, kamēr nebūs saņemts
pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par valsts atbalsta saderību,
atbalsta sniegšana konkrētam preses izdevējam būs jāaptur. Šāda
situācija var ne tikai apdraudēt lielāko izdevēju darbību, bet
arī radīt piegādes apjomu kritumu un nestabilitāti gan UPP
sniedzējam, gan tarifu pieaugumu pārējiem preses izdevējiem.
Ņemot vērā Risinājuma 1.varianta un Risinājuma 2.2.varianta
salīdzinošo analīzi, jāsecina, ka jāatbalsta Risinājuma
1.variants. Tas dos iespēju SPRK rīkot konkursu arī par abonētās
preses piegādes pakalpojuma sniedzēju un apstiprināt šī
pakalpojuma tarifu. Vienlaikus ar jaunu speciālo regulējumu
jānosaka proporcija no SPRK apstiprinātā tarifa, kuru par
abonētās preses piegādi maksās preses izdevēji, kā arī ar šo
speciālo regulējumu jāparedz, ka atlikusī daļa no SPRK
apstiprinātā tarifa tiks UPP sniedzējam kompensēta no valsts
budžeta.
Risinājuma 1.variants tiks ieviests divos posmos. Pirmajā
posmā tiks turpināta pašreiz piemērojamā atbalsta sniegšanas
kārtība, nepieciešamības gadījumā ceļot Noteikumos Nr.292
fiksētās cenas. Pirmā posma uzsākšanai tiks pagarināti termiņi
Pasta likuma pārejas noteikumu 15. un 21.punkta piemērošanai par
vienu gadu līdz 2021.gada 31.decembrim. Termiņu pagarināšana tiks
veikta pēc iespējas ātrāk, lai preses izdevējiem dotu iespēju
laicīgi uzsākt abonēšanas kampaņas.
Risinājuma iesviešanas pirmais posms tiks paredzēts, lai pirms
pārejas uz otro posmu varētu paralēli veiktas divas būtiskas
darbības - (1) noteikt precīzu proporciju no SPRK apstiprinātā
tarifa, kuru par abonētās preses piegādi maksās preses izdevēji,
un (2) saskaņot jauno atbalsta kārtību ar Eiropas Komisiju.
Saskaņā ar šajā Ziņojumā sniegto analīzi minētā proporcija
būtu nosakāma tāda, kas paredzētu 30% no SPRK apstiprinātā tarifa
kā preses izdevēja maksājumu un 70% kā valsts budžeta atbalsta
maksājumu. Tomēr, nosakot proporciju, ir būtiski nodrošināt, ka
visiem preses izdevējiem situācija būtiski nemainās, salīdzinot
ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo atbalsta
kārtību. Tādēļ visām preses izdevumu kategorijām identiskas
proporcijas noteikšana būtu atbilstošs risinājums pie nosacījuma,
ka SPRK apstiprinātajam tarifam būs tie paši parametri, kas
Noteikumos Nr.292 fiksētajām cenām, un cenu procentuālais
pieaugums šiem parametriem būs identisks.
Pašreiz saskaņā ar Noteikumiem Nr.292 abonētās preses piegādes
cenu veido divi parametri - cena par vienu preses izdevuma
vienību un cena par vienu kilogramu. Tas nozīmē, ka par smagāku
preses izdevumu piegādi preses izdevēji pašreiz maksā būtiski
augstāku cenu kā par vieglāku preses izdevumu piegādi. Nosakot
proporciju, ir jānodrošina, ka maksājums par smagākiem preses
izdevumiem nesamazinās, jo tad tas pieaugs attiecībā uz
vieglākiem preses izdevumiem, starp kuriem ir tādas īpaši
atbalstāmās preses izdevumu kategorijas kā dienas laikraksti un
reģionālā prese. Vienlaikus jānodrošina, ka maksājums par smagāku
preses izdevumu piegādi arī būtiski nepieaug, jo tad šiem preses
izdevējiem zudīs motivācija izmantot UPP sniedzēja pakalpojumus,
kas samazinās UPP sniedzēja piegādes apjomus un nākotnē
palielinās tarifu visiem preses izdevējiem.
Risinājuma iesviešanas pirmajā posmā tiks veikta arī jaunās
atbalsta kārtības saskaņošana ar Eiropas Komisiju saskaņā ar
Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktu. Kā
saskaņošana pamats tiks izvēlēts Eiropas Komisijas 2011. gada 20.
decembra lēmums ( 2012/21/ES) par Līguma par Eiropas Savienības
darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā
uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem
uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju
tautsaimniecisku nozīmi.
Risinājuma iesviešanas otrajā posmā tiks veikti grozījumi
Pasta likumā, ar kuriem tiks ieviesta jaunā atbalsta kārtība un
spēku zaudēs Pasta likuma 32.2 pants un
pārejas noteikumu 15. un 21.punkts.
Katru gadu Risinājuma 1.varianta ieviešanai un piemērošanai no
valsts budžeta būs nepieciešams piešķirt 5 750 000
euro. Lai nodrošinātu, ka atbalsta apmērs ir nemainīgs
līdz brīdim, kad tiek uzsākta jaunās atbalsta kārtības
piemērošana, nepieciešamības gadījumā tiks celtas Noteikumos
Nr.292 fiksētās cenas.
1 Saskaņā ar Eiropas
Savienības Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu 2006/112/EK
pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme nevar būt zemāka
par 5 procentiem. Vienlaikus atsevišķās dalībvalstīs pastāv
īpašas PVN samazinātās likmes (zemākas par 5 procentiem), kas
noteiktas saskaņā ar tām PVN likmēm, kuras tika piemērotas
dalībvalstīs pirms pievienošanās Eiropas Savienībai.
2 Eiropas Komisijas
2013.gada 18.decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par
Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de
minimis atbalstam
3 administrēšanas
izmaksu apmērs atbilst esošajai Mediju atbalsta fonda
finansējuma administrēšanas praksei
4 Sk. Satversmes
tiesas 2003.gada 5 jūnija sprieduma lietā Nr.2003-02-0106
secinājumu daļas 1.punktu.
5 Sk. Autoru
kolektīvs. LR Satversmes komentāri VIII nodaļa Cilvēka
pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 359.lpp.
6 Sk. Augstākās tiesas
Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.jūnija spriedumu
lietā Nr. SKA-194/2007.
7 Sk. Levits E.,
Nacionālās informācijas un demokrātiskā diskursa telpa kā
demokrātiskas valsts iekārtas elements. Jurista Vārds,
01.03.2016, Nr.9 (912).
8 Sk. Augstākas tiesas
Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 13.februāra lēmuma
lietā SKA-613/2017 7. punktu.
9 Sk. Augstākas tiesas
Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 13.februāra lēmuma
lietā SKA-613/2017 7. punktu. Sal. ar ECT 2010.gada 21.oktobra
spriedumu lietā "Salijevs (Saliyev) pret
Krieviju", iesnieguma Nr.35016/03, 53.-54.punkti, ECT
2012.gada 7.jūnija spriedumu lietā "Centro Europa 7
S.r.l. and Di Stefano pret Itāliju", iesnieguma
Nr. 38433/09, 134.punkts.
10 Sk. Latvijas mediju politikas pamatnostādņu
2016 .- 2020.gadam 5. lapu. Pieejams:
http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file5600284841569433186.doc
11 Sk. turpat.
12 Sk. Satversmes
tiesas 2015.gada 2.jūlija sprieduma lietā Nr.2015-01-01
11.1. punktu.
13 LR Likums:
Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un
veicināšanu. Latvijas Vēstnesis, Nr.83 (3659), 24.05.2007. 6.
panta pirmā daļa un otrās daļas h. punkts.
14 Sk. UNESCO. International Seminar on Community
Media Sustainability: Strengthening Policies and Funding.
1. - 4.lpp.
Pieejams: http://www.unesco.org/new/fileadmin/MULTIMEDIA/HQ/CI/CI/pdf/news/community_media_sustainability_recommendations_en.pdf
15 Sk. Eiropas
Komisijas dienestu 2007.gada 16.janvāra darba dokuments. Mediju
plurālisms Eiropas Savienības dalībvalstīs. SEC(2007) 32. 5.
pp.
16 Sk. ECT spriedumu
lietā Jersild v. Denmark. 15890/89, 23.09.1994. 31.punkts.
17 Sk. White R., Ovey
C. The European Convention on Human Rights. 5th edition. Oxford
University Press, 2010, pp. 449-450.
18 Sk. ECT spriedumu
lietā Roche v United Kingdom. 24699/94, 19.10.2005,
172.-173.punktu.
19 Sk. Eiropas
Parlamenta 2018.gada 12.aprīļa ziņojuma par plašsaziņas
līdzekļu plurālismu un brīvību Eiropas Savienībā.
2017/2209(INI). E., H. un P. punkts.
20 Sk. European Commission. Commission decisions
on State aid to the Press. Pieejams:
http://ec.europa.eu/competition/sectors/media/sa_decisions_to_media.pdf
21 Sk. Eiropas
Komisijas 2018.gada 22.oktobra lēmums SA.49405 (2018/N) - Media
Aid - Sweden. 3.2.2. un 3.2.3.punkts.
22 Sk. European
Commission. State Aid SA.49405 (2018/N) - Sweden - Media Aid -
Sweden. Brussels, 22.10.2018 (C(2018) 7012 final. P.2.
Pieejams:
http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/276337/276337_2025563_119_6.pdf
23 Sk. European
Comission. Media Use in the European Union. Report. Standard
Eurobarometer 88. Autumn 2017. P. 4. Pieejams:
https://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/ResultDoc/download/DocumentKy/82786
24 Sk. Pētījums par Latvijas iedzīvotāju
interesēm, dienaskārtību un uzticēšanos medijiem. Pieejams:
https://neplpadome.lv/lv/assets/documents/Petijumi/Mediju_lieto%C5%A1ana_atskaite_08.2018_%20(002).pdf,
19. lapa.
25 Sk. turpat,
30.-31.lapa.
26 Sk. Juzefovičs, J.
(2012). Ziņas sabiedriskajā televīzijā: Paaudžu un etnisko
(lingvistisko) grupu ziņu mediju izvēles Latvijā. Valmiera:
Vidzemes Augstskola. 11.lpp.; SKDS. (2014). Attieksme pret
televīziju. Latvijas iedzīvotāju aptauja. SKDS. 2014.gada
novembris. 30.lpp.
27 Informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju lietošanas mājsaimniecībās 2018.gadā.
Centrālā statistikas pārvaldes. Pieejams:
https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/zinatne-ikt/datori-internets/meklet-tema/333-informacijas-un-komunikacijas-tehnologiju]
28 Sk. Kultūras
ministrijas 2019.gada 11.februāra vēstuli LPIA.
29 Brogi E., Nenadic
I., Parcu P. L., de Azevedo Cunha M. V. Monitoring Media
Pluralism in Europe: Application of the Media Pluralism Monitor
2017 in the European Union, FYROM, Serbia & Turkey. 2018
Policy Report. European University Institute, 2018. P.60.
30 Alonso I. F., de
Moragas M., Gil J. J. B., Almiron N. (eds.) Press Subsidies in
Europe. Generalitat de Catalunya, 2006. P.49.
31 Turpat, pp. 20,
26.
32 Sk. Alonso I. F.,
de Moragas M., Gil J. J. B., Almiron N. (eds.) Press Subsidies
in Europe. Generalitat de Catalunya, 2006. P. 49; von Dohnanyi
J., Moller C. The Impact of Media Concentration on Professional
Journalism. OSCE, Vienna, 2003. P. 10.
33 Preses nozīmība
mediju ekoloģijā - preses izdevumu veidotais saturs tiek
izmantots ziņu aģentūru ziņu plūsmas veidošanai, par pamatu TV
un radio sižetiem, interneta publikācijām.
34
https://lvportals.lv/skaidrojumi/312475-uzticibas-limenis-medijiem-un-institucijam-baltija-2019-gada-2020
35 98% mājsaimniecību ar bērniem pieejams
internets. Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Pieejams:
https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/zinatne-ikt/datori-internets/meklet-tema/2410-iedzivotaju-interneta-lietosanas-paradumi
36 Sk. Iedzīvotāju interneta izmantošanas mērķi
gada sākumā (%). Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Pieejams:
https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/zinatne-ikt/datori-internets/tabulas/itmg060/iedzivotaju-interneta-izmantosanas-merki-gada
37 Sk. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
lietošana un e-komercija uzņēmumos 2018.gadā
https://www.csb.gov.lv/sites/default/files/publication/2018-12/Nr_27_Informacijas_un_komunikacijas_tehnologiju_lietosana_un_e-komercija_uznemumsos_2018_%2818_00%29_LV.pdf
38 Latvijas mediju
reklāmas tirgus apkopojums par 2018.gadu. Latvijas mediju
reklāmas tirgus apkopojums par 2016.gadu. Pieejams:
http://www.lra.lv/lv/statistika/latvijas-mediju-reklamas-tirgus-apkopojuma-dati/
39 Sk. Latvijas
Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts (2017.)
Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā.
Pieejams:
https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/Sabiedribas_integracija/Petijumi/Mazakumtautibu%20lidzdaliba%20petijuma%20zinojums%202017(1).pdf
40 Sk. Alonso I. F.,
de Moragas M., Gil J. J. B., Almiron N. (eds.) Press Subsidies
in Europe. Generalitat de Catalunya, 2006. Pp. 50-51.
41 Sk. Brogi E.,
Nenadic I., Parcu P. L., de Azevedo Cunha M. V. Monitoring
Media Pluralism in Europe: Application of the Media Pluralism
Monitor 2017 in the European Union, FYROM, Serbia & Turkey.
2018 Policy Report. European University Institute, 2018. P.
58.
42 Sk. What makes people ready to subscribe to
local news, and what converts them. Pieejams:
https://www.americanpressinstitute.org/publications/reports/survey-research/converting-subscribers/
43 Sk. Zelče V.
Lartvijas mediju vides daudzveidība. Rīga: LU Akadēmiskais
apgāds, 2018, 24.lpp.
44 Sk. grāmatu un brošūru, žurnālu un laikrakstu
izdošana. Centrālā statistikas pārvalde. Pieejams:
https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/kultura/tabulas/kug120/gramatu-un-brosuru-zurnalu-un-laikrakstu-izdosana
45 VAS "Latvijas
Pasts" dati, kas prezentēti Darba grupas 2019.gada
15.maija sanāksmē.
46 Sk. 4.tabulu.
47 Sk. Latvijas
izdevējdarbības statistiku par laikrakstu un žurnālu
periodiskumu, dalījumu pēc valodas un izdošanas vietas plašāk
sk.: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts.
(2015). Latvijas izdevējdarbības statistika 2014: Statistisko
materiālu krājums. Rīga.
http://dom.lndb.lv/data/obj/file/267047.pdf 103.-111.lpp.
48 Sk. Latvijas
Reklāmas asociācija. Latvijas mediju reklāmas tirgus dati.
Latvijas Reklāmas asociācija.
http://www.lra.lv/lv/statistika/
49 Latvijas
mediju reklāmas tirgus apkopojuma dati. Pieejams:
http://www.lra.lv/lv/statistika/latvijas-mediju-reklamas-tirgus-apkopojuma-dati/
50 Sk. Satiksmes
ministrijas informatīvo ziņojumu par abonēto preses izdevumu
piegādes pakalpojumu nodrošināšanu. Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/doc/2017_07/SAMProt_150617_abprese.1359.doc
51 Sk. turpat.
52 Sk. Satiksmes
ministrijas 2007.gada 14.augusta informatīvais ziņojums
""Par neatliekamiem pasākumiem valsts akciju
sabiedrības "Latvijas Pasts" rentabilitātes
uzlabošanai", 3. - 4.lpp. Pieejams:
http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file61794.doc.
53 Likumprojekta "Pasta likums"
anotācija. Pieejams:
http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/2CB844D40583DC04C225752F00406469?OpenDocument#b
54 Sk. turpat un
Ministru kabineta 2007.gada 14.augusta sēdes protokola Nr.45
42.§ 3.punktu.
55 Sk. Satiksmes ministrijas 2008.gada 31.marta
informatīvo ziņojumu "Par valsts akciju sabiedrības
"Latvijas Pasts" preses izdevumu piegādes pakalpojumu
sniegšanas lauku apvidos radīto zaudējumu kompensēšanu".
Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file61795.doc.
56 Sk. likumprojekta "Grozījumi Pasta
likumā" anotāciju. Pieejams:
http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/025EA09C379884B3C2257AB80037539E?OpenDocumet
57
Sk. turpat.
58
Sk. Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par
abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām"
sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju). Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/doc/2005/SAMAnot_100513_abon.1060.doc.
59 Gan Noteikumu
Nr. 292 izdošanas brīdī, gan šobrīd republikas pilsētas
ir: Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja,
Rēzekne, Valmiera un Ventspils. Sk.
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/pasv/?doc=13065.
60 Sk. Ministru
kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par abonēto preses
izdevumu piegādes pakalpojumu cenām" sākotnējās ietekmes
novērtējuma ziņojumu (anotāciju). Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/doc/2005/SAMAnot_100513_abon.1060.doc.
61 Sk. turpat.
62 Likumprojekta "Grozījumi Pasta
likumā" anotācija. Pieejams:
http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/77DB67B85A24B970C2257BDE00421D56?OpenDocumt.
63 Latvijā vēsturiski
nav bijis regulējums attiecībā uz PVN 0 procentu likmes
piemērošanu izdevumiem un masu informācijas līdzekļiem. Tāpēc
vietās, kur diagrammā ir norādīta PVN 0 procentu likme, ar to
ir jāsaprot PVN neapliekamie darījumi, jo tika piemērots
atbrīvojums no PVN.
64 Sk. Finanšu
ministrijas 2019.gada 26.aprīļa vēstuli Nr.4.1-18/9/1972.
65 Sk. Kultūras
ministrijas informatīvais ziņojuma "Par apropriācijas
pārdali no Kultūras ministrijas apakšprogrammas 22.13.00
"Mediju politikas īstenošana" uz Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmu 32.00.00
"Valsts reģionālās attīstības politikas īstenošana"
un uz Sabiedrības integrācijas fonda budžeta programmu 04.00.00
"Mediju projektu īstenošana"" 2.-3.lpp.
Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/doc/2017_06/KMZin_120617_par_apropriacija.1274.docx
66 Pieejams:
http://www.vraa.gov.lv/uploads/delegejuma_ligumi/mediju_atbalsta_programma_ligums.pdf
67 Valsts reģionālās attīstības aģentūra
"Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmā tiks
īstenoti 38 projekti". Pieejams:
http://www.vraa.gov.lv/lv/news/article.php?id=55720
68 Sk. Latvijas ilgtspējīgas attīstības
stratēģijas līdz 2030.gadam 48.punkts. Pieejams:
http://www.pkc.gov.lv/images/LV2030/Latvija_2030.pdf
69 Turpat, 51., 55.,
62.punkts.
70 Sk. Latvijas
Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam. Pieejams.:
http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/ilgtsp_att/?doc=13858
71 Latvijas mediju politikas pamatnostādņu
2016. - 2020. gadam 4.-5.lapa. Pieejams:
http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file5600284841569433186.doc
72 Turpat, 7. - 8. lapa.
73 Latvijas mediju politikas pamatnostādņu
pielikuma 5.-8.lapu. Pieejams:
http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file941603605557359047.doc
74 Latvijas mediju politikas pamatnostādņu
2016. - 2020. gadam īstenošanas plāns. Pieejams:
http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file6002944209266729867.docx
75 Pasta politikas pamatnostādnes
2011.-2017.gadam. Aktuālā redakcija pieejama:
http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file2447705040060335553.docx
76 Sk. Satiksmes
ministrijas informatīvā ziņojuma par Pasta politikas
pamatnostādņu 2011.-2017.gadam īstenošanu. Pieejams:
http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file7471398615023186392.doc
77 Pasta politikas
pamatnostādņu 2011. - 2017.gadam 11.lapa.
78 Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/doc/2018_10/SMPl_260918_pastaplans.1029.docx
79 Pieejams:
http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file3520.doc
80 Sk. Satiksmes
ministrijas 2017.gada 5.decembra informatīvais ziņojums par
papildu finansējumu abonēto preses izdevumu piegādes
pakalpojuma izpildei 2017.gada pirmajā pusgadā. Pieejams:
tap.mk.gov.lv/doc/2017_12/SAMZin_051217_abprese.2728.docx
81 Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/doc/2017_10/SAMZin_150617_abprese.1359.docx
82 Sk. Satiksmes
ministrijas informatīvā ziņojuma par Pasta politikas
pamatnostādņu 2011.-2017.gadam īstenošanu. Pieejams:
http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file7471398615023186392.doc
83 Pieejams:
https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf
84 Pieejams:
https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/MKrik_pielikums_VRP_preciz_250419.xlsx
85 Pieejams:
https://likumi.lv/ta/id/291013-par-valsts-nodoklu-politikas-pamatnostadnem-2018-2021-gadam
86 Sk. Finanšu
ministrijas 2018.gada 29.maija vēstuli
Nr. 4.1-13/5/2470.
87 Sk. Kultūras
ministrijas 2019.gada 11.februāra vēstuli Latvijas Preses
izdevēju asociācijai.
88 Sk. Nacionālās
drošības koncepciju. Pieejams.:
https://likumi.lv/ta/id/309647-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu
89 Sk. Nacionālās
identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas
īstenošanas plānu 2019.-2020.gadam. Pieejams:
https://likumi.lv/ta/id/300483-par-nacionalas-identitates-pilsoniskas-sabiedribas-un-integracijas-politikas-istenosanas-planu-2019-2020-gadam
90 Sk. Kultūrpolitikas pamatnostādnes
2014.-2020.gadam "Radošā Latvija", 15 -16.lapa.
Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file41041.doc
91 Sk. Reģionālās
politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam. Pieejams:
http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file69545799510879684.doc
92 Sk. Satiksmes
ministrijas informatīvo ziņojumu "Par abonēto preses
izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanu". Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/doc/2017_10/SAMZin_150617_abprese.1359.docx.
93
https://www.bank.lv/par-mums/jaunumi/479-preses-paziojumi/12111-par-latvijas-bankas-makroekonomiskajam-prognozem-2020-marts
94
https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/economic-performance-and-forecasts/economic-performance-country/latvia/economic-forecast-latvia_en
95 Sk. Eiropas
Parlamenta un Padomes 2008.gada 20.februāra direktīvu
Nr.2008/6/EK, ar ko direktīvu Nr.97/67/EK groza
attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu
izveidi.
96 Sk. SPRK lēmumu
nr.120
https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/cmaa_files/LemumsN120D09052012.pdf
97 SK. SPRK lēmumu
nr.170
https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/cmaa_files/LemumsN170D27062012.pdf
98 Sk. SPRK lēmumu
nr.289
https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/cmaa_files/LemumsN289D12122012.pdf
99 Sk. SPRK lēmumu
Nr.137
https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/cmaa_files/LemumsN137D15082019.pdf
100 Sk. SPRK lēmumu
Nr.154
https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/cmaa_files/LemumsN154D3102019.pdf
101 Sk. Ministru
kabineta 2013.gada 3.decembra noteikumu Nr.1393 "Noteikumi
par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu
kompensēšanu" 7. un 8.punktu.
102 Sk. SPRK lēmumu
Nr.114
https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/cmaa_files/LemumsN114D04102018.pdf
Sk. SPRK lēmumu Nr.162
https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/cmaa_files/LemumsN162D28102019.pdf
103 Sk. Satiksmes
ministrijas informatīvā ziņojuma par Pasta politikas
pamatnostādņu 2011. - 2017.gadam īstenošanu 11.lp. Pieejams:
http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file7471398615023186392.doc
104 Saskaņā ar Pasta
likuma regulējumu konkurss UPP sniedzēja izvēlei tiks rīkots
2021.gadā, lai noteiktu UPP sniedzēju no 2022.gada 1.janvāra.
Līdz ar to no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim
abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu turpinās
nodrošināt Latvijas Pasts, kā UPP sniedzējs.
105 Sk. Augstākās
tiesas 2016.gada 28.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-252/2016
7.punktu.
106 Sk. Augstākās
tiesas 2016.gada 28.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-252/2016
11.punktu.
107 Sk. Augstākās
tiesas 2017.gada 4.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-49/2017
11.punktu.
108 Sk. Satiksmes
ministrijas 2012.gada 24.aprīļa informatīvo ziņojumu "Par
pasta pakalpojumu tirgus liberalizācijas īstenošanu".
Pieejams: tap.mk.gov.lv/doc/2005/SAMzino_110412_pasts.846.doc.
Šāds viedoklis tika norādīts arī Darba grupas par abonēto
preses izdevumu piegādes nodrošināšanas un drukāto mediju
atbalsta pilnveides iespējām Latvijā 2019.gada 26.aprīļa
sanāksmē.
109 Sk. Eiropas
Savienības Tiesas 2015.gada 21.aprīļa spriedumu lietā
Nr.C-114/14 un tajā minēto judikatūru.
110 Pasta politikas
pamatnostādņu 2.7.sadaļa.
111 Sk. likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par pievienotās vērtības nodokli"" anotāciju.
Pieejams:
http://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/0/D944B0ACC6D3DF2CC22578C7003C4F9F?OpenDocument
112
Pieejams: https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/resources/documents/taxation/vat/how_vat_works/rates/vat_rates_en.pdf.
113 Sk. 2011.gada
pētījums "Public Support for the Media: A Six-Country
Overview of Direct and Indirect Subsidies", 8.lapa.
Pieejams:
https://reutersinstitute.politics.ox.ac.uk/sites/default/files/2017-11/Public%20support%20for%20Media.pdf.
114 Sk. pētījuma 3.2.sadaļu. Pieejams:
http://cadmus.eui.eu/bitstream/handle/1814/61138/2018_Finland_EN.pdf?sequence=1&isAllowed=y.
115 Sk.
https://medialandscapes.org/country/pdf/finland
116 Sk. 2011.gada
pētījumu "Public Support for the Media: A Six-Country
Overview of Direct and Indirect Subsidies", 8.lapa.
Pieejams:
https://reutersinstitute.politics.ox.ac.uk/sites/default/files/2017-11/Public%20support%20for%20Media.pdf.
117 Sk. pētījumu "A comparative analysis of
media freedom and pluralism in the EU Member States"
105.-106.lapu. Pieejams:
http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2016/571376/IPOL_STU(2016)571376_EN.pdf.
118 Sk. pētījuma 3.3.sadaļu. Pieejams:
http://cadmus.eui.eu/bitstream/handle/1814/61139/2018_France_EN.pdf?sequence=1&isAllowed=y.
119 Sk. 2011.gada pētījumu "Public Support
for the Media: A Six-Country Overview of Direct and Indirect
Subsidies", 8.lapu. Pieejams:
https://reutersinstitute.politics.ox.ac.uk/sites/default/files/2017-11/Public%20support%20for%20Media.pdf.
120 Sk. pētījuma 3.3.sadaļu. Pieejams:
http://cadmus.eui.eu/bitstream/handle/1814/61139/2018_France_EN.pdf?sequence=1&isAllowed=y.
121 Sk. 2011.gada pētījums "Public Support
for the Media: A Six-Country Overview of Direct and Indirect
Subsidies", 8.lapa. Pieejams:
https://reutersinstitute.politics.ox.ac.uk/sites/default/files/2017-11/Public%20support%20for%20Media.pdf.
122 Sk.
https://medialandscapes.org/country/pdf/finland
123 Sk. pētījuma 3.2.sadaļu, 18.atsauci.
Pieejams:
http://cadmus.eui.eu/bitstream/handle/1814/61145/2018_Italy_EN.pdf?sequence=1&isAllowed=y.
124 Sk. 2011.gada pētījums "Public Support
for the Media: A Six-Country Overview of Direct and Indirect
Subsidies", 8.lapa. Pieejams:
https://reutersinstitute.politics.ox.ac.uk/sites/default/files/2017-11/Public%20support%20for%20Media.pdf.
125 Sk. pētījuma 3.2.sadaļu. Pieejams:
http://cadmus.eui.eu/bitstream/handle/1814/61138/2018_Finland_EN.pdf?sequence=1&isAllowed=y.
126 Sk.
https://medialandscapes.org/country/pdf/germany.
127 Sk. pētījuma 3.3.sadaļu. Pieejams:
http://cadmus.eui.eu/bitstream/handle/1814/61141/2018_Germany_EN.pdf?sequence=1&isAllowed=y.
128 Pieejams:
https://www.ris.bka.gv.at/GeltendeFassung.wxe?Abfrage=Bundesnormen&Gesetzesnummer=20003079.
129 Sk. pētījuma 3.2.-3.3.sadaļu. Pieejams:
http://cadmus.eui.eu/bitstream/handle/1814/61130/2018_Austria_EN.pdf?sequence=1&isAllowed=y.
130 Pieejams:
http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/276337/276337_2025563_119_6.pdf.
131 Sk.
https://www.nordicom.gu.se/en/latest/news/new-media-subsidy-scheme-suggested-sweden.
132 Sk. pētījuma
3.sadaļu. Pieejams:
http://cadmus.eui.eu/bitstream/handle/1814/61137/2018_Estonia_EN.pdf?sequence=1&isAllowed=y.
133 Sk. pētījuma 3.sadaļu. Pieejams:
https://cadmus.eui.eu/bitstream/handle/1814/61147/2018_Lithuania_EN.pdf?sequence=1&isAllowed=y.
134 Saskaņā ar Eiropas
Savienības Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu 2006/112/EK
pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme nevar būt zemāka
par 5 procentiem. Vienlaikus atsevišķās dalībvalstīs pastāv
īpašas PVN samazinātās likmes (zemākas par 5 procentiem), kas
noteiktas saskaņā ar tām PVN likmēm, kuras tika piemērotas
dalībvalstīs pirms pievienošanās Eiropas Savienībai.
135 Sk. Satiksmes
ministrijas 2012.gada 24.aprīļa informatīvo ziņojumu "Par
pasta pakalpojumu tirgus liberalizācijas īstenošanu".
136 Sk. Augstākās
tiesas 2018.gada 7.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-1/2018
10.punktu.
137 Saskaņā ar Pasta
likuma regulējumu konkurss UPP sniedzēja izvēlei tiks rīkots
2021.gadā, lai noteiktu UPP sniedzēju no 2022.gada 1.janvāra.
Līdz ar to no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim
abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu turpinās
nodrošināt Latvijas Pasts, kā UPP sniedzējs.
138
https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/economic-performance-and-forecasts/economic-performance-country/latvia/economic-forecast-latvia_en
139 Saskaņā ar Pasta
likuma regulējumu konkurss UPP sniedzēja izvēlei tiks rīkots
2021.gadā, lai noteiktu UPP sniedzēju no 2022.gada 1.janvāra.
Līdz ar to no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim
abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu turpinās
nodrošināt Latvijas Pasts, kā UPP sniedzējs.
140 Saskaņā ar Pasta
likuma regulējumu konkurss UPP sniedzēja izvēlei tiks rīkots
2021.gadā, lai noteiktu UPP sniedzēju no 2022.gada 1.janvāra.
Līdz ar to no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim
abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu turpinās
nodrošināt Latvijas Pasts, kā UPP sniedzējs.
141 administrēšanas
izmaksu apmērs atbilst esošajai Mediju atbalsta fonda
finansējuma administrēšanas praksei.
142 Saskaņā ar Pasta
likuma regulējumu konkurss UPP sniedzēja izvēlei tiks rīkots
2021.gadā, lai noteiktu UPP sniedzēju no 2022.gada 1.janvāra.
Līdz ar to no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim
abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu turpinās
nodrošināt Latvijas Pasts, kā UPP sniedzējs.
143 Saskaņā ar
Ziņojuma 2.4.1.sadaļā veiktajiem aprēķiniem 2021.gadā preses
izdevēju līdzmaksājums, ja tiktu saglabāta pašreiz piemērojamā
kārtība, būtu 2 385 982 euro, bet 21% PVN no
šīs summas būtu 501 056 euro.
144
https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/economic-performance-and-forecasts/economic-performance-country/latvia/economic-forecast-latvia_en
145 Eiropas Komisijas
2013.gada 18.decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par
Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de
minimis atbalstam
Kultūras ministrs
N. Puntulis