Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"

1Atbalstīt akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējo dividenžu novirzīšanu Ekonomikas ministrijas valsts budžeta apakšprogrammai 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" nepieciešamajā apjomā 2018. gadā 35 987 866 euro, 2019. gadā 47 406 416 euro, 2020. gadā 51 684 672 euro un jaunizveidotajai Ekonomikas ministrijas valsts budžeta apakšprogrammai 29.05.00 "Valsts pētījumu programma enerģētikā" 2018. 2020. gadā ik gadu 2 000 000 euro.

1Ekonomikas ministrijai izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2017. gada 31. oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

210.1. tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", paredzot, ka komersanti, kuri saņem garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu un kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 100 MW, 2017. gadā var daļēji atteikties no atlikušajā atbalsta periodā garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto jaudu, saņemot vienreizēju diskontētu maksājumu, kas izteikts kā nākotnē negūto valsts atbalsta ieņēmumu diskontēta vērtība, piemērojot diskontēšanas faktoru 9 % apmērā no jaudas maksas samazinājuma, un turpmākajā atbalsta periodā ik gadu turpinot saņemt 25 % no līdzšinējā atbalsta apmēra, kā arī precizējot nosacījumus atbalsta saņemšanai, darbojoties brīva elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus apstākļos;

310.2. trīspusēja līguma projektu starp Latvijas Republikas valdību, elektroenerģijas publisko tirgotāju un komersantu, kas atbilstoši šā rīkojuma 10.1. apakšpunktā minētajos grozījumos paredzētajam vēlēsies daļēji atteikties no garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, par to saņemot vienreizēju diskontētu atlīdzību, kas sastāv no maksājuma 2017. gadā un atlikušās daļas kā priekšapmaksas par saistību izpildi līdz perioda beigām. Maksājuma apmērs 2017. gadā nepārsniedz 140 milj. euro;

410.3. Ministru kabineta rīkojuma projektu par akcionāra lēmumu akciju sabiedrības "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanai, lai Latvijas Republikas valdības vārdā daļēji samazinātu saistības attiecībā uz garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu atbilstoši šā rīkojuma 10.2. apakšpunktā noteiktā trīspusējā līguma izpildei.

1Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot un līdz 2017. gada 31. oktobrim iesniegt:

211.1. paziņojumu Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanai par Rīgas TEC-2 atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu;

311.2. informāciju Eiropas Komisijai atzinuma saņemšanai par valsts garantētās maksas saistību samazināšanu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

1Atzīt par izpildītu Ministru kabineta 2016. gada 4. oktobra rīkojuma Nr. 572 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"" 9. punktu.

1Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2016. gada 4. oktobra rīkojumu Nr. 572 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"".

1Dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju ar uzstādīto jaudu virs 100 MW atbalsta ietekme uz elektroenerģijas cenām

23.1. Rīgas termoelektrostaciju ietekme uz elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu

3Šajā sadaļā ir atspoguļota informācija, kas balstīta uz Ekonomikas ministrijas uzdevumā Rīgas Tehniskās Universitātes veiktā pētījuma "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori"13 rezultātiem. Lai aplūkotu elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas dinamiku līdz 2030. gadam, tika izveidoti divi scenāriji: (1) Konservatīvais scenārijs, kurš nākotnē paredz tāda paša biežuma NordBalt kabeļa atslēgumus kā no 2016. gada aprīļa līdz 2017. gada martam, (2) Attīstība scenārijs, kurš paredz, ka NordBalt kabelis no 2018. gada vairs neatslēdzas tik bieži kā līdz šim, kā arī papildus no 2018. gada Rīgā darbotos arī jauni biomasas siltumavoti, kuru rezultātā Rīgas termoelektrocentrāle 1 vairs nevar izstrādāt elektroenerģiju nepietiekamas siltumslodzes dēļ. Lai noteiktu, kā mainītos elektroenerģijas cena Latvijā, ja termoelektrostacijas nepiedalītos tirgū, tika apskatīti divi apakšscenāriji: (a) Rīgas termoelektrostaciju nepieejamība sakrīt ar to plānotajiem un neplānotajiem NordBalt kabeļa remontdarbiem 2016. gadā, (b) termoelektrostacijas pieņemtas kā tirgum pilnībā nepieejamas.

4Konservatīvajā scenārijā aplēses pierāda, ka bez Rīgas termoelektrostaciju darbības vidējās iknedēļas cenas ir ievērojami augstākas. Laika posmā no 2018. līdz 2030. gadam vidējā svērtā cena gadā būtu 5,71 12,74 EUR/MWh lielāka laikā, kad NordBalt ir pieejams, un par 32,32 48,97 EUR/MWh lielāka tad, kad Nord Balt ir remontā. Attiecinot šo pieaugumu pret gada elektroenerģijas patēriņu Latvijā, var secināt, ka, piemēram, 2018. gadā izmaksas par elektroenerģiju summāri pieaugtu par 95,44 milj. EUR.

56. attēls. Gada vidējā svērtā cena Latvijas konservatīvajā scenārijā 2016. 2030. gadā atkarībā no NordBalt un termoelektrostaciju pieejamības (salīdzinājumam pievienota prognozētā elektroenerģijas cena Nord Pool SE4 apgabalā)

6Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori""

77. attēls. Elektroenerģijas izmaksu pieaugums Latvijā kopā attīstības scenārijā 2018. 2028. gadā, salīdzimot cenu ar/bez termoelektrostacijām

8Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori"

9Izvērtējot gada vidējās cenas tiek secināts, ka vislielākā gada vidējā cena tiek sasniegta tad, ja Rīgas termoelektrostacijas nedarbojas vispār un NordBalt kabelis ir remontā. Gadījumā, kad gan NordBalt, gan Rīgas termoelektrostacijas darbojas, Latvijas tirgus cena vien nedaudz pārsniedz salīdzinājumam pievienoto prognozēto elektroenerģijas cenu Nord Pool SE4 apgabalā. 6. att. parādīta vidējā svērtā gada cena līdz 2030. gadam atsevišķi tām stundām, kad NordBalt bija pieejams, un tām, kad tas bija atslēgts, aplūkojot scenārijus kad Rīgas termoelektrostacijas darbojas un kad tās nav pieejamas.

10Jāņem vērā arī tas, ka attīstības scenārijā sākot no 2018. gada tiks realizēti tehniski pasākumi, kas NordBalt kabeļa drošumu ievērojami palielina, pretnostatot to līdzšinējai NordBalt darbībai ar samērā biežiem atslēgumiem. 7. attēls parāda, ka arī šajā gadījumā Rīgas termoelektrostaciju darbība samazina gada vidējo svērto elektroenerģijas cenu un elektroenerģijas izmaksu pieaugumu.

113.2. Atbalsta ietekme uz elektroenerģijas cenu

12Izvērtējot atbalsta ietekmi uz gada peļņu no Rīgas termoelektrostaciju darbības, ņemot vērā pieņemtās fiksētās un mainīgās uzturēšanas izmaksas, kā arī kapitālizmaksas, tiek secināts, ka atbalsta samazināšana līdz 50 vai 25% no pašreizējā ievērojami pasliktina Rīgas termoelektrostaciju darbības rentabilitāti, nedodot stacijām iespēju segt ikgadējās izmaksas. Savukārt samazinājums līdz 75% no pašreizējā atbalsta rada negatīvus finanšu rādītājus tuvākajos gados, bet, sākot no 2018. gada (konservatīvajā scenārijā) vai 2022. (attīstības scenārijā), vairs neatstāj vērā ņemamu ietekmi.

138. attēls. Nosacītā gada peļņa/zaudējumi no termoelektrostaciju darbības konservatīvajā scenārijā 2016. 2028. gadā ar dažādu atbalsta apmēru (% no pašreizējā)

14Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori"

159. attēls. Nosacītā gada peļņa/zaudējumi no termoelektrostaciju darbības attīstības scenārijā 2018. 2028. gadā ar dažādu atbalsta apmēru (% no pašreizējā)

16Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori"

17Pieņemot14, ka nosacītā peļņa tiek iekļauta cenu piedāvājumā, atkarībā no atbalsta samazināšanas apjoma tajos gados, kur plūsma bija negatīva, elektroenerģijas cena pieaug visās stundās, kad termoelektrostacijas ir darbā, tā, lai nebūtu zaudējumu. Var novērot to, ka, piemēram, konservatīvajā scenārijā atbalsta samazinājums uz 75% no pašreizējā neizraisa elektroenerģijas cenas izmaiņu, bet, ja atbalstu samazina līdz 50%, cena kāpj no 32,77 EUR/MWh līdz 39,15 EUR/MWh (10. att.). Savukārt, attīstības scenārijā, kad, sākot ar 2018. gadu, NordBalt kabelis ir pastāvīgi pieejams tirgum, atbalsta samazināšana straujāk atstāj iespaidu uz cenu tajās stundās, kad termoelektrostacijas ir cenu noteicošā vienība (11. att.).

1810. attēls. Gada vidējās svērtās cenas izmaiņas Latvijas konservatīvajā scenārijā 2016. 2028. gadā, ja kapitālizmaksas iekļauj cenā atbilstoši atbalsta apmēram (% no pašreizējā)

19Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori"

2011. attēls. Gada vidējās sv. cenas izmaiņas Latvijas attīstības scenārijā 2018. 2028. gadā, ja kapitālizmaksas iekļauj cenā atbilstoši atbalsta apmēram (% no pašreizējā)

21Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori"

22Rīgas termoelektrostaciju darbība samazina gada vidējo svērto elektroenerģijas cenu, īpaši šī ietekme ir novērojama, kad Nord Balt starpsavienojums ir remontā. Attiecinot potenciālo cenas pieaugumu termoelektrostaciju atslēgšanas gadījumā pret gada elektroenerģijas patēriņu Latvijā, var secināt, ka, piemēram, konservatīvajā scenārijā 2018. gadā izmaksas par elektroenerģiju summāri pieaugtu par 95,44 milj. EUR. Attīstības scenārijs paredz kopumā lēnāku elektroenerģijas cenu kāpumu 2018.gadā tas būtu 41,69 milj. EUR.

23Atbalsta samazināšana līdz 50 vai 25% no pašreizējā ievērojami pasliktina Rīgas termoelektrostaciju darbības rentabilitāti, nedodot stacijām iespēju segt ikgadējās izmaksas. Savukārt samazinājums līdz 75% no pašreizējā atbalsta rada negatīvus finanšu rādītājus tuvākajos gados, bet, sākot no 2018. gada, vairs neatstāj vērā ņemamu ietekmi (no 2020. gada, pieņemot ka NordBalt darbība ir nepārtraukta). Līdz ar to atbalsta samazinājums līdz 50 vai 25% no pašreizējā atbalsta rada vislielāko negatīvu iespaidu arī uz elektroenerģijas cenu. Pieņemot, ka nosacītā peļņa tiek iekļauta cenu piedāvājumā, atkarībā no atbalsta samazināšanas apjoma tajos gados, kur tā bija negatīva, elektroenerģijas cena pieaug visās stundās, kad termoelektrostacijas ir darbā, tā, lai nebūtu zaudējumu.

24No iepriekš minētā (kontekstā ar 2. nodaļā atspoguļoto) izriet, ka Rīgas termoelektrostacijām ir būtiska nozīme elektroenerģijas jaudu pietiekamības nodrošināšanā Latvijā un reģionā, un līdz ar to arī ievērojama ietekme uz gada vidējo svērto elektroenerģijas cenu. Tādēļ, lai nodrošinātu stabilitāti elektroenerģijas tirgū, ir nepieciešams nodrošināt stabilu elektroenerģijas ražošanas kapacitāti.

25Tā kā valsts atbalsta samazināšana Rīgas termoelektrostacijām apdraud to rentabilitāti un var rezultēties ar termoelektrostaciju slēgšanu, kas savukārt var izraisīt elektroenerģijas cenas pieaugumu tirgū, it īpaši Nord Balt starpsavienojuma nepieejamības gadījumā, no sabiedrības interešu viedokļa šāds scenārijs nebūtu pieļaujams. Līdz ar to, nebūtu pieļaujama vienkārša valsts atbalsta samazināšana vai pārtraukšana Rīgas termoelektrostacijām.

26Tā vietā var tikt apsvērta valsts atbalsta samazināšana veicot vienreizēju diskontētu maksājumu elektroenerģijas ražotājam. Tādā veidā no vienas puses tiktu samazināts nākotnes valsts atbalsts termoelektrostaciju darbībai, bet no otras puses tiktu nodrošināta nepieciešamo termoelektrostaciju elektroenerģijas ražošanas jaudu saglabāšana, ko pēc nepieciešamības izmantot elektroenerģijas pieprasījuma apmierināšanai tirgū. Līdz ar to, nodrošinot elastīgu termoelektrostaciju darbību, tiktu novērstas potenciālu termoelektrostaciju atslēgumu radītas elektroenerģijas cenas svārstības tirgū. Šis gadījums tālāk aplūkots 5.2. sadaļā.

1Valsts pētījumu programma enerģētikā

2Ar 2016. gada 9. februāra MK rīkojumu Nr. 129. "Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016. 2020. gadam" (turpmāk enerģētikas pamatnostādnes) tika apstiprināts vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments enerģētikā, nosakot politikas prioritātes attiecībā uz enerģijas infrastruktūras un tirgus attīstību, energoapgādi, energoefektivitātes uzlabošanu, AER, inovāciju attīstību u.c.

3Saskaņā ar enerģētikas pamatnostādnēs atspoguļoto informāciju šobrīd Valsts pētījumu programmu ietvaros viens no prioritārajiem apakšvirzieniem ir "Enerģētika"15, kura ietvaros tiek īstenota programma "Energoefektīvi un oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un klimata mainību mazinošai energoapgādei (turpmāk LATENERGI)16".

4LATENERGI ietvaros īstenotie pētījumi paredz kompleksu un integrētu pieeju Latvijas enerģētikas sektora un to ierobežojošo vides faktoru mijiedarbības izpētē, pētniecisko darbu veikšanā iesaistot virkni universitāšu u.tml. Šīs programmas īstenošana beigsies 2018. gada sākumā un tai ir nepieciešams turpinājums.

5Vērtējot līdzšinējo pieredzi LATENERGI ietvaros, kā arī pētniecības vajadzības jaunievedumiem enerģētikā un ilgtspējīgas enerģētikas politikas īstenošanai, šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums par tādas pētījumu programmas izveidi (un rezultātu pieejamību), kas balstīta uz reālo pieprasījumu gan no politikas veidotāju, gan no nozares puses. Tāpēc enerģētikas pamatnostādnēs ir paredzēts, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādās jaunu starpdisciplināru valsts pētījumu programmu enerģētikas jomā, šim mērķim ik gadu no valsts budžeta atvēlot 2 milj. EUR17.

6Ekonomikas ministrijas ieskatā, ņemot vērā pieaugošās vajadzības, t.sk. nepieciešamību 2017./2019. gadā ES Enerģētikas savienības ietvaros izstrādāt visaptverošu Nacionālo enerģētikas un klimata plānu18, kas noteiks valsts enerģētikas un klimata politiku laika posmā līdz 2030. gadam un tās ietvaros īstenojamos pasākumus visās piecās Enerģētikas savienības dimensijās (dekarbonizācija; energoefektivitāte; enerģētiskā drošība; iekšējais elektroenerģijas tirgus; pētniecība, inovācijas un konkurētspēja), un par ko plānotas visaptverošas ekspertu diskusijas un sabiedriskā apspriešana, akūta ir enerģētikas pamatnostādnēs paredzētās VPP enerģētikā izveide, turpmākajos gados šim mērķim paredzot finansējumu 2 milj. EUR gadā no AS "Latvenergo" dividendēm.

7Starp līdz šim identificētiem enerģētikas sektoram būtiskiem pētniecības virzieniem var minēt šādus:

8Nacionālā enerģētikas un klimata plāna analītiskās bāzes izstrāde:

9Enerģētikas mērķi un to sasniegšanas rādītāji, to pamatojums;

10Rīcībpolitikas un pasākumi nacionālo enerģētikas mērķu sasniegšanai;

11Īstermiņa un ilgtermiņa enerģētikas prognozes un scenāriji;

12Sabiedrības informēšanas un izglītošanas stratēģija un pasākumi attiecībā uz ilgtspējīgas enerģētikas risinājumiem;

13Nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojumu satura un nacionālā koordinācijas mehānisma izstrāde;

14Tirgus darbības jautājumi:

15Elektroenerģijas un gāzes kopējo cenu prognozes līdz 2040.gadam, ņemot vērā iespējamo tīklu paplašināšanu, ražošanas un patēriņa prognozes;

16Savstarpēji aizvietojamās energoinfrastruktūras optimizācijas iespējas (elektroenerģijas, gāzes un siltumtīklu izmantošana u.c.);

17Dabasgāzes tirgus jautājumi:

18Tīklu optimizēšana, ņemot vērā pieprasījumu un gāzesvadu noslodzi;

19Ūdeņraža izmantošanas iespējas Latvijā, t.sk. transportā;

20Efektīvi risinājumi dabasgāzes lietotāju apkalpošanā, t.sk. viedo tīklu tehnoloģijas;

21Dabasgāzes sastāva ķīmiskā analīze dabasgāzes sistēmā;

22Efektīvi risinājumi dabasgāzes transportēšanā, t.sk. materiāltehniskie un tehnoloģiskie risinājumi dabasgāzes sistēmas darbības optimizēšanai;

23Elektroenerģijas tirgus jautājumi:

24Pieprasījuma reakcijas modeļu ietekme uz Latvijas elektroenerģijas tirgus darbību. Elektroenerģijas agregatoru risinājumu izstrāde;

25Viedo tīklu attīstības potenciāls un ietekme uz tirgus darbību;

26Decentralizēto energosistēmu veidošana attālinātos reģionos bez liela elektroenerģijas patēriņa, optimizējot tīkla izbūves izmaksas;

27Enerģētiskā drošība un naftas rezerves:

28Vietējo un importa energoresursu prognozes līdz 2040. gadam;

29Energoresursu struktūras modelēšana un līdzsvarošana;

30Iespējamās naftas rezervju opcijas, ņemot vērā citu valstu pieredzi;

31Energoefektivitātes uzlabošana:

32Energoefektivitātes potenciāla novērtējums galapatēriņa sektoros mājsaimniecības, pakalpojumi (īpaši publiskā sektora), transports, rūpniecība, lauksaimniecība;

33Energoefektivitātes pasākumu izmaksu un ieguvumu analīze;

34Enerģijas monitoringa un verifikācijas sistēmu izstrāde un attīstība;

35Metodiku izstrāde un aprobācija energoefektivitātes jomā (ietaupījumu bāzlīniju un standartvērtību noteikšana, risinājumu tehniskās un ekonomiskās pamatotības novērtējums, informēšanas un izglītošanas pasākumu ietekmes novērtējums u.c.);

36Efektīva siltumapgāde un aukstumapgāde, tirgus attīstība;

37Publiskā un privātā sektora dzīvojamo ēku un komercēku atjaunošanas tehnisko un finanšu risinājumu izstrāde;

38Enerģijas ietaupījumu novērtējums līdz 2020. gadam:

39Cenu elastību noteikšana un fiskālo instrumentu ietekmes uz energoefektivitāti modeļa izstrāde;

40Enerģijas kumulatīvā ietaupījuma aprēķins transporta sektorā;

41Energoefektivitātes nodevas ietekmes izvērtējums;

42Uzņēmumu energoauditos konstatēto pasākumu ietaupījuma lejupvērstais novērtējums;

43AER veicināšana:

44AER potenciāla un tehnoloģiju attīstības novērtējums sektoru griezumā;

45Biodegvielu un bioenerģijas izmantošanas analīze (potenciāls, tirgus, ilgtspējības kritēriji, tehniskā, sociālā un ekonomiskā ietekme);

46AER veicināšanas un reģionālās sadarbības mehānismu izstrāde, optimizācija un darbības izvērtējums u.c.

47Lai nodrošinātu valsts pētījumu programmas izstrādi un īstenošanu jāparedza, ka apropriācija tiek izmantota arī valsts pētījumu programmas administrēšanas izdevumiem pakalpojumiem un atlīdzībai (programmas mērķu un uzdevumu izstrāde, programmas ieviešana).

1Līdzekļi lietotāju atbalstam

25.1. Subsidētās elektroenerģijas nodoklis

3Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums nosaka, ka laika periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim gūtajiem ieņēmumiem no elektroenerģijas pārdošanas obligātā iepirkuma (turpmāk OI) ietvaros un saņemtās garantētās maksas par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu piemēro SEN.

4SEN mērķis ir ierobežot elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, lai tādejādi nodrošinātu tautsaimniecības konkurētspēju un nepalielinātu mājsaimniecību enerģētisko nabadzību, kā arī nodrošinātu valsts budžetu ar papildu ieņēmumiem, kas ļautu finansiāli nodrošināt elektroenerģijas lietotāju atbalsta pasākumu īstenošanu. Netieši SEN mērķis ir veicināt konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un efektīvā koģenerācijā, motivējot ražot enerģiju efektīvākā veidā un nodrošinot, ka turpmāk tirgū ienāk tikai konkurētspējīgas tehnoloģijas.19

5Šim nodoklim ir noteiktas trīs dažādas likmes:

6• 15% dabasgāzes koģenerācijas stacijām;

7• 10% AER izmantojošām stacijām;

8• 5% stacijām, kas atbilst noteiktiem nosacījumiem.

9Pēc Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamās informācijas 2016. gadā SEN faktiski iekasēts 29,235 milj. EUR apmērā (skat. 12. att.) jeb veikti 86,3% no plānotās attiecīgā perioda izpildes.

10SEN ieņēmumu apjomu ietekmē dabasgāzes cena un OI ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms, kas mainās atbilstoši Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, piemēram, siltos laikapstākļos samazinās pieprasījums pēc siltumenerģijas, kā rezultātā samazinās arī koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzums, ko iepērk OI ietvaros. Iekasētā SEN ieņēmumu apjoms ir mazāks par prognozēto galvenokārt dabasgāzes tirdzniecības cenas krituma dēļ.

1112. attēls. Faktiskie un plānotie SEN ieņēmumi 2014.gadā 2016. gadā, milj. EUR.

12Avots: Valsts ieņēmumu dienests

13Veicot OI izmaksu analīzi, ir koriģēta arī SEN ieņēmumu prognoze, pieņemot, ka savu darbību turpina gan jau ekspluatācijā nodotās elektrostacijas, gan arī tas, ka savu darbību uzsāks daļa no tām elektrostacijām (elektroenerģijas ražošanu OI ietvaros vai saņemot garantētu maksu), kurām ir spēkā lēmums par tiesību piešķiršanu elektroenerģijas pārdošanai OI ietvaros. Ņemot vērā minētos pieņēmumus, izveidota SEN ieņēmumu prognoze ar sadalījumu pa mēnešiem 2017. 2018. gadam (7. tabula).

147. tabula

15SEN ieņēmumu prognoze, milj. EUR

162017

172018

18Janvāris

192,596*

202,923**

21Februāris

222,715*

232,942**

24Marts

252,830

26Aprīlis

272,684

28Maijs

292,871

30Jūnijs

312,827

32Jūlijs

332,680

34Augusts

352,551

36Septembris

372,460

38Oktobris

392,439

40Novembris

412,570

42Decembris

432,793

44Kopā

4532,016

465,866

47* Faktiskie SEN ieņēmumi.

48** Prognozētie ieņēmumi par 2017. gada novembrī un decembrī saražoto elektroenerģiju, ņemot vērā divu mēnešu nobīdi ieturētā nodokļa iemaksai valsts budžetā.

49Elektroenerģijas ražotāji, kas pārdod elektroenerģiju OI ietvaros, 2014. gadā vērsās Satversmes tiesā par SEN atbilstību Satversmei. Satversmes tiesa 2015. gada 3. jūlijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1. punkta un 5. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam", atzīstot SEN par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmei.

50Satversmes tiesa savā 2015. gada 3. jūlija spriedumā lietā Nr. 2014-12-01 norādīja, ka regulējums, kas paredz kāda nodokļa maksāšanu, ir jāvērtē kā īpašumtiesību ierobežojums, kas noteikts tādēļ, lai nodrošinātu valsts budžeta un pašvaldību budžetu veidošanu20. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdēto normu leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība, jo SEN tāpat kā jebkurš nodoklis, nodrošina ieņēmumus valsts budžetā, kuri tālāk var tikt izlietoti sabiedrības labklājības aizsardzībai.21

51Saistībā ar apstrīdēto normu atbilstību tiesiskās paļāvības principam Satversmes tiesas atzina, ka ir jālīdzsvaro personu tiesiskā paļāvība uz reiz jau iegūtām tiesībām ar sabiedrības interesēm, proti, arī šajā jautājumā izšķiroša nozīme ir tam, vai ievērots samērīguma princips.22

52Ņemot vērā Satversmes tiesas 2015. gada 3. jūlija spriedumā lietā Nr. 2014-12-01 paustās atziņas SEN piemērošana tiek turpināta līdz 2017. gada 31. decembrim, lai nodrošinātu sabiedrības labklājības aizsardzību, turpinot elektroenerģijas lietotāju atbalsta programmu.

53Satversmes tiesas tiesnešu Sanitas Osipovas un Kaspara Baloža 2015. gada 3. jūlija atsevišķajās domās lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1. punkta un 5. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam" ir norādīts, ka Satversmes tiesa, izvērtējot SEN atbilstību Latvijas Republikas Satversmei nav vērtējusi, vai nodokļu maksājums nav nesamērīgs slogs adresātam. Tāpat šo tiesnešu atsevišķajās domās ir norādīts, ka Satversmes tiesai, ievērojot izskatāmās lietas sarežģītību un ekonomisko rakstura argumentu nozīmi tajā, vajadzēja vērtēt arī SEN ekonomisko ietekmi uz pieteikuma iesniedzējiem.

54Atbilstoši SEN likuma Pārejas noteikumu 1. punktam nodokli piemēro apliekamiem ienākumiem, kas gūti no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim. Pēc 2017. gada SEN piemērošanu var pārskatīt.23 No tā izriet, ka likumdevējs jau sākotnēji ir paredzējis, ka nepieciešamības gadījumā SEN var tikt pagarināts.

55Tāpat Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums paredz SEN pārskatīšanu vai izbeigšanu gadījumā, ja tiek panākts OI ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazinājums. Ņemot vērā minēto, SEN maksātāji bija informēti par to, kad tiem radīsies pienākums maksāt SEN un kad šis pienākums tiks atcelts (2014. gada 1. janvāris 2017. gada 31. decembris), un vadoties no tā varēja plānot nākotnē veicamās investīcijas.

56Vērtējot jautājumu par SEN turpināšanu pēc 2017. gada, jāņem vērā Grozījumi MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumi MK noteikumos Nr. 262.

57Ar Grozījumiem MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumiem MK noteikumos Nr. 262 ir noteikts, ka Ekonomikas ministrija veic aprēķinu par elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu visam atbalsta periodam atbilstoši attiecīgo noteikumu 8. un 10. pielikumam. Savukārt attiecīgo noteikumu 8. un 10. pielikumā ir noteiktas līmeņatzīmes, kuras izmanto, aprēķinot attiecīgās elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu visam atbalsta periodam.

58Ar Grozījumiem MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumiem MK noteikumos Nr. 262 ir ierobežotas komersantu iespējas saņemt valsts atbalstu, kura rezultātā kopējo kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma visā atbalsta periodā pārsniegtu 9%.

59Atbilstoši Grozījumu MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumu MK noteikumos Nr. 262 2. punktam grozījumi stājas spēkā nākamā kalendāra mēneša pirmajā datumā pēc EK lēmuma pieņemšanas dienas par valsts atbalsta nosacījumu atbilstību Eiropas Savienības iekšējā tirgus nosacījumiem atbalsta lietas SA.43140 (2015/NN) "Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem" ietvaros. Ar minētajiem grozījumiem tiek novērsta pārkompensācija24 un daļēji arī ierobežots OI izmaksu pieaugums, kā arī samazinātie ienākumi, ko elektroenerģijas ražotāji gūst OI ietvaros.

60Ņemot vērā to, ka EK lēmumu par valsts atbalsta nosacījumu atbilstību Eiropas Savienības iekšējā tirgus nosacījumiem atbalsta lietas SA.43140 (2015/NN) ietvaros ir pieņēmusi 2017. gada 24. aprīlī, attiecīgie grozījumi ir stājušies spēkā 2017. gada 1. maijā.

61Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 4. oktobra rīkojumā Nr. 572 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"" 2.2.1. apakšpunktā norādītajam, pagarinot SEN piemērošanu pēc 2017. gada 31. decembra, var tikt aizskarta komersantu tiesiskā paļāvība uz to, ka SEN tiks piemērots līdz 2017. gada 31. decembrim. Tāpat arī minētā pārkompensācijas novēršanas mehānisma ietvaros (saskaņā ar Grozījumiem MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumiem MK noteikumos Nr. 262) tiek ņemts vērā faktiski samaksātais SEN, kā rezultātā tiek samazināts OI ietvaros izmaksātā valsts atbalsta apmērs.

62Līdz ar to, ja tiek pagarināta SEN piemērošana pēc 2017. gada 31. decembra, pastāv iespējams tiesvedības risks par SEN atbilstību Satversmei.

63Izvērtējot SEN turpināšanu, jāņem vērā ne tikai šī nodokļa ietekme uz enerģijas ražotājiem, bet arī atbalsta apmēra ietekme uz tautsaimniecību kopumā. Kopumā SEN vērtējams kā samērīgs līdzeklis kā sabalansēt enerģijas ražotāju un kopējās tautsaimniecības intereses.

64Ņemot vērā, ka SEN pārskatīšana un turpināšana jebkādā formā rada iespējamo tiesvedības risku Satversmes tiesā, skar komersantu tiesiskās intereses, kā arī to, ka no SEN gūtie ieņēmumi var būt viens no risinājumiem, lai saglabātu elektroenerģijas cenu, nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus un elektroenerģijas lietotāju atbalstu, Ministru kabinetam ir jāpieņem konceptuāls lēmums par to, vai rosināt likumdevējam pagarināt SEN vai arī nodrošināt ieņēmumus, kas gūti no SEN ar līdzvērtīgu nodokli.

65Ekonomikas ministrijas ieskatā šāda veida risinājums būtu jāizmanto tikai gadījumā, ja citi risinājumi nav pietiekami, lai noturētu OIK līmeni pēc 2017. gada atbilstoši Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajam.

665.2. Valsts garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšana

67Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 28.1 pantam ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā, kuras uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, un kas līdz 2013. gada 31. decembrim ir izmantojis šā likuma 28. pantā noteiktajā kārtībā iegūtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, no 2014. gada 1. janvāra saņem garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu atbilstoši tiem pašiem nosacījumiem par darbības režīmu, termiņiem un jaudas komponentes aprēķinu, kādi uz koģenerācijas staciju attiecās līdz 2013. gada 31. decembrim un iekļauti Ministru kabineta noteikumos 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk MK noteikumi Nr. 221).

68MK noteikumi Nr. 221 tāpat kā līdz 2013. gada 31. decembrim spēkā esošie nosacījumi paredz, ka koģenerācijas elektrostacijas, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, var saņemt garantēto maksu jaudas komponentes veidā, kuras izmaksa ir tieši atkarīga no noteikumu 52.3. punktā noteiktās prasības ievērošanas, ka "koģenerācijas elektrostacijas vai atsevišķas tās iekārtas uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaits gadā ir vismaz 1200 stundu".

69Jaudas maksājumi, ar nosacījumu, ka koģenerācijas stacijai jāstrādā vismaz 1200 stundas gadā, atbilstoši 2008. gada Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai, ir uzskatāmi par ar EK saskaņojamu darbības atbalstu.

70Vienlaikus MK noteikumu Nr. 221 52.6. punkts nosaka, ka, komersantam pārsniedzot noteikumu 7. pielikumā minēto koģenerācijas stacijā saražoto un tirgotājam pārdoto elektroenerģijas apjomu, tirgotājs ņem vērā jaudas komponentes korekciju, attiecīgi samazinot izmaksājamo summu.

71Šāds atbalsta mehānisms nodrošina, ka valsts piešķirtais atbalsts ir atbilstošs saražotās enerģijas apjomam, kā arī ierobežo ražotāja darbības negatīvo ietekmi uz citiem elektroenerģijas ražotājiem, ja tā darbība pārsniedz noteikto minimālo izstrādes apjomu.

72Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28.1 panta 2. punktu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nosakāma un veicama maksa par uzstādīto elektrisko jaudu koģenerācijas stacijā, un kārtību kādā var atteikties no tiesībām saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu u.tml.

73Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 49. punkts cita starpā paredz, ka komersants var atteikties no tiesībām saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto jaudu, iesniedzot tirgotājam, Ekonomikas ministrijai un sistēmas operatoram attiecīgu iesniegumu. Ekonomikas ministrijai mēneša laikā ir pienākums pieņemt lēmumu par attiecīgo tiesību atņemšanu, bet līguma, saskaņā ar kuru tiek veikta maksa par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, darbība pārtraucama ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgā Ekonomikas ministrijas lēmuma stāšanās spēkā.

74Tādējādi normatīvajos aktos ir atrunātas komersanta tiesības atteikties no garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto jaudu. Tomēr, praksē trūkst pietiekamu stimulu šādu tiesību izmantošanai.

75Kā redzams no 1. tabulā atspoguļotās informācijas, garantētā maksa par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu pēdējos divos gados vidēji veido 45,40% jeb 111,72 milj. EUR no elektroenerģijas ražotājiem izmaksātā atbalsta virs elektroenerģijas tirgus cenas, kas ir ievērojams rādītājs. Turklāt, lielāko daļu (43,30% jeb 106,5 milj. EUR) tajā sastāda maksa fosilās koģenerācijas stacijām.

76Šo atbalstu saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumiem Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" Latvijā šobrīd saņem piecas strādājošas elektroenerģijas ražotnes ar elektrisko jaudu virs 4 MW. Divas lielākās no tām, kas pārsniedz 100 MW slieksni, ir AS "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 koģenerācijas stacijas, kurās abās kopā uzstādītā jauda ir 976,3 MW.

778. tabula

78Valsts garantētās maksas saņēmēji par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu

79Ražotājs

80Uzstādītā jauda, MW

81Atbalsta perioda ilgums

82Jaudas maksājums, EUR (2016)

83Juglas Jauda, SIA

8414,9

8522.05.2027

862 287 552,32

87Latvenergo, AS TEC-1

88144,0

8930.10.2020

9013 311 990,83

91Latvenergo, AS TEC-2

92832,3

9323.09.2028

9483 987 731,94

95Rīgas Siltums, AS, "Imanta"

9647,7

9719.06.2021

985 687 588,64

99Fortum Latvia, SIA

10023,0

10123.09.2028

1025 162 556,96

103Kopā:

1041061,90

105Kopā:

106110 437 420,69

107Avots: Ekonomikas ministrija

108No minētā izriet, ka situācijā, kad valstij ir ierobežotas finansiālas un juridiskas iespējas risināt jautājumu par OIK saglabāšanu līdzšinējā apmērā, konceptuāli apsverams ir jautājums par iespējamu valsts garantētās maksas saistību (saistību daļas) samazināšanu pret 8. tabulā minētajiem ražotājiem. Šāda risinājuma potenciālā ietekme uz OIK līmeni būtu salīdzinoši objektīvi prognozējama, jo iepretim obligātajam elektroenerģijas iepirkumam, kas ir atkarīgs no elektroenerģijas ražotāju izstrādātā elektroenerģijas apjoma, valsts garantētā maksa tiek noteikta fiksēti pēc elektroenerģijas ražošanas kapacitātes. No otras puses šī jautājuma atrisināšana ilgtermiņā nodrošinātu būtisku ieguldījumu vidējās OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh apmērā un tālākai samazināšanai, kā arī valsts budžeta un iedzīvotāju finanšu līdzekļu ekonomiju.

109Aplūkojot šo risinājumu aktuāli ir šādi galvenie jautājumi:

1101) Valsts atbalsta saistību samazināšanas princips un potenciāli nepieciešamā finansējuma apjoms

111Lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu OIK sistēmas izmaksu samazināšanu, nepieciešams izveidot vienreizēju mehānismu, kura ietvaros valsts samazinātu savas saistības attiecībā uz garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Plānots, ka valsts saistību samazināšanas risinājums ietvertu trīs pamatkomponentes:

1121) ikgadējas garantētās maksas samazinājumu 75% apmērā no līdzšinējās maksas līdz atbalsta termiņa beigām, saglabājot pienākumu attiecīgām elektroenerģijas ražotnēm turpināt darbu;

1132) vienreizēju diskontētu maksājumu, kas tiktu izteikts kā nākotnē negūto valsts atbalsta ieņēmumu diskontēta vērtība, piemērojot diskontēšanas faktoru 9% apmērā no jaudas maksas samazinājuma jeb nākotnē negūtiem komersanta ieņēmumiem25;

1143) koģenerācijas elektrostacijām saglabātos līdzšinējais pienākums nodrošināt, ka elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaits gadā ir vismaz 1200 stundu. Lai sekmētu racionālu resursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai, nepieciešams noteikt ierobežotu elastību, ka gadījumā, ja koģenerācijas elektrostacija iepriekšējos gados ir nostrādājusi vairāk nekā 1200 stundas, pie nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem tekošā gada ietvaros tai būtu iespēja nostrādāt mazāku stundu skaitu ar nosacījumu, ka šī starpība nav lielāka par iepriekš (sākot ar 2017. gadu) uzskrāto papildus stundu skaitu un jebkurā gadījumā nepārsniedz 25% no tekošā gadā nostrādājamām 1200 stundām. Tādā veidā tiktu veicināta izmaksu efektīva resursu izmantošana, vienlaikus saglabājot nosacījumu 1200 stundu izstrādi (vidēji kalendārā gada ietvaros) atlikušajā atbalsta periodā.

1159. tabulā ir atspoguļota informācija par elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu (virs 4MW), izmaksāto un atlikušo nākotnes atbalstu un potenciālo tā diskontēto summu, vienreizējo diskontēto maksājumu, sagaidāmo valsts finanšu resursu ietaupījumu un ikgadējo jaudas maksājumu.

116Tādējādi var secināt, ka, īstenojot garantētās maksas samazinājumu atbilstoši iepriekš minētajiem principiem, potenciāli nepieciešamais finansējums risinājuma īstenošanai ir robežās no 454,28 milj. EUR līdz 503,01 milj. EUR un tā īstenošanas rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir robežās no 262,01 milj. EUR līdz 285,74 milj. EUR atkarībā no tā uz cik lielas jaudas stacijām tas tiktu attiecināts.

1179. tabula

118Valsts saistību samazināšanas potenciālais finanšu ietaupījums, milj. EUR

119Ražotājs

120Juglas Jauda, SIA

121Rīgas Siltums, AS, "Imanta"

122Fortum Latvia, SIA

123Latvenergo, AS TEC-1

124Latvenergo, AS TEC-2

125Kopā:

126Atbalsta perioda ilgums

12722.05.2027

12819.06.2021

12923.09.2028

13030.10.2020

13123.09.2028

132Izmaksātais atbalsts, milj. EUR26

13318,04

13456,51

13520,91

136168,44

137554,99

138722,30

139Atlikušais atbalsta apjoms, milj. EUR

14021,49

14119,73

14255,40

14341,70

144913,35

1451051,67

146Atlikušā atbalsta (75%) diskontējamā summa, milj. EUR

14716,11

14814,80

14941,55

15031,28

151685,01

152788,75

153Vienreizējais diskontētais maksājums, milj. EUR

15410,57

15512,22

15625,94

15726,52

158427,76

159503,01

160Valsts finanšu resursu ietaupījums, milj. EUR

1615,54

1622,58

16315,61

1644,76

165257,25

166285,74

167Ikgadējais jaudas maksājums (25%), atlikušajā atbalsta periodā milj. EUR

1680,57

1691,42

1701,29

1713,68

17221,28

17328,2427

174Avots: Ekonomikas ministrija

1752) finansējuma avots piedāvātā risinājuma īstenošanai un ietekme uz vispārējās valdības finansēm

176Tā kā valsts budžetā nav tik ievērojamu līdzekļu saistību samazināšanai, Ekonomikas ministrijas ieskatā ir iespējams izmantot valsts kā AS "Latvenergo" īpašnieces tiesības samazināt AS "Latvenergo" pamatkapitālu tādā apmērā, kas nosegtu vienreizējo diskontēto maksājumu. Šādā gadījumā no vienas puses tiktu nodrošināta būtiska valsts ilgtermiņa saistību samazināšana garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu veidā, bet no otras puses tiktu nodrošināts finansējums AS "Latvenergo" tekošām vajadzībām, ņemot vērā pamatkapitāla samazināšanu. Vienlaikus, risinājuma ietvaros ilgtermiņā tiktu nodrošināta stabila AS "Latvenergo" dividenžu izmaksa OIK vajadzībām (līdz 2021. gadam) un valsts budžeta vispārējām vajadzībām.

177Šeit būtiski ņemt vērā, ka 2015. gadā AS "Latvenergo" akcionāra uzdevumā organizēja neatkarīgas izpētes veikšanu, piesaistot atbilstošas kvalifikācijas finanšu/biznesa konsultantus, lai novērtētu AS "Latvenergo" kapitāla struktūru un piesaistītā finansējuma ierobežojumus, ņemot vērā nākotnes investīciju nepieciešamību un citus faktorus. Tika apzināti iespējamie neatkarīga novērtējuma veikšanas kandidāti un izvēlēta viena no pasaulē lielākajām neatkarīgām finanšu konsultāciju grupām.

178Pētījuma izstrādes rezultātā 2015. gada jūlijā tika iesniegts gala ziņojums. Tas ietvēra AS "Latvenergo" kapitāla struktūras un biznesa plāna vispārēju novērtējumu, papildus kapitāla nepieciešamības nākotnes investīcijām un aktīvu uzturēšanai izvērtējumu, kā arī salīdzinošo analīzi (peer analysis, benchmarking). Izvērtējuma ietvaros tika novērtēts arī AS "Latvenergo" kapitāla struktūras optimizācijas potenciāls un iespējas veikt pamatkapitāla samazināšanu, vienlaicīgi saglabājot spēju ievērot aizņēmumu līgumu nosacījumus, kā arī šādu scenāriju ietekme uz nākotnes investīciju plāniem, dividendēm, kredītreitingu, spēju turpināt sekmīgi aizņemties finanšu un kapitāla tirgos.

179Ziņojumā cita starpā ir ietverti sekojoši galvenie secinājumi un rekomendācijas, kas tādā vai citādā veidā skar Latvenergo koncerna finanšu stāvokli, aizņemšanās kapacitāti un pamatkapitāla samazināšanas potenciālu:

180▪ Salīdzinot ar citiem līdzīgiem nozares uzņēmumiem Eiropā, AS "Latvenergo" kapitāla struktūrā dominē pašu kapitāls un pašreizējos finanšu tirgus apstākļos ir iespējams veikt kapitāla struktūras izmaiņas, samazinot pašu kapitāla īpatsvaru.

181▪ Lai ierobežotu negatīvo ietekmi uz Latvenergo koncerna saimniecisko darbību un kredītreitingu, kā limitējošais rādītājs ir definēts neto aizņēmumi pret saimnieciskās darbības peļņu pirms nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas', kurš nedrīkstētu pārsniegt vērtību 3x, lai varētu ļaut noturēt investīciju pakāpes kredītreitingu.

182▪ Latvenergo koncerns var uzņemties papildus saistības 350 550 milj. EUR apmērā, kas var tikt piesaistītas un izmantotas papildu kapitālieguldījumu finansēšanai un/vai pamatkapitāla samazināšanai28.

183▪ Pamatkapitāla samazināšanu apjomus limitē finanšu kovenantes un kredītreitinga apsvērumi, un tā jāsabalansē ar Latvenergo koncerna nākotnes investīciju vajadzībām. Latvenergo koncerna aizņemšanās kapacitātei pēc pamatkapitāla samazināšana kā minimums jāiztur nepieciešamās investīciju vajadzības sadales, pārvades sistēmās un ražošanas aktīvos un jānodrošina pietiekošs elastīgums nelabvēlīgu biznesa apstākļu iestāšanās gadījumam.

184Svarīgi atzīmēt, ka, īstenojot šāda veida risinājumu, nepastāv papildus valsts energoapgādes riski tai situācijai, kas raksturota šī konceptuālā ziņojuma 2. nodaļā, jo, samazinot AS "Latvenergo" pamatkapitālu, vienlaikus tiks nodrošināta iekārtu uzturēšana un darbība nepieciešamā kapacitātē.

185Savukārt gadījumā, ja Ministru kabinets attiecībā uz AS "Latvenergo" izšķirtos par iespējamu vienpusēju atkāpšanos no valsts garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, neveicot vienreizēju diskontētu maksājumu, nākotnē nebūtu iespējama stabila AS "Latvenergo" dividenžu iemaksa valsts budžetā, kā arī tiktu apdraudēta TEC-1 un TEC-2 darbība, jo zustu ekonomiskais pamatojums uzņēmumam turpināt staciju darbību. Šāda scenārija gadījumā tiktu apdraudēta arī Latvijas elektroapgādes drošība un līdz ar to tautsaimniecības konkurētspēja.

186Turklāt, šāda rīcība ne tikai vājinātu Latvijas valstij un sabiedrībai sistēmiski svarīgu valsts uzņēmumu un radītu papildus riskus attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas jaudu pietiekamību reģionā, bet arī pasliktinātu AS "Latvenergo" starptautiskos kredītreitingus, radītu investoriem ievērojamas bažas par uzņēmējdarbības vidi valstī, būtiski iedragātu tiesisko paļāvību, kā arī, ņemot vērā komersanta starptautiskās kredītsaistības, visticamāk, kalpotu par pamatu iespējamai starptautiskajai tiesvedībai pret Latvijas valsti jautājumos par ieguldījumu aizsardzību29.

187No minētā izriet, ka Ministru kabinetam, pieņemot lēmumu par valsts garantētās maksas samazināšanu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, būtu jānodrošina vienreizējs diskontēts maksājums par nākotnes valsts saistību samazināšanu.

188Ņemot vērā, ka šajā jautājumā vienīgais reālais risinājums ir valsts saistību segšana no AS "Latvenergo" pamatkapitāla, Ministru kabinetam būtu jāpieņem lēmums par valsts saistību samazināšanu, izmantojot līdzekļus, kas gūti no AS "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanas.

189Finanšu ministrija ir norādījusi, ka saskaņā ar Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmu vienreizēja maksājuma veikšana par valsts saistību dzēšanu var tikt uzskaitīta kā vispārējās valdības sektora izdevumi, kas ievērojamā apmēra dēļ, vienā gadā nebūtu atbalstāms. Ņemot vērā to, 2017. gada 9. jūnijā Rīgā notika Ekonomikas ministrijas konsultācijas ar Eirostat pārstāvjiem.

190Saskaņā ar Eirostat vērtējumu, kas atspoguļots arī 2017. gada 12. jūlijā Ekonomikas ministrijā saņemtajā minētās tikšanās protokolā, tā kā vienreizējā saistību samazināšana attiecas uz valsts atbalsta jautājumu, EPT kā OIK administrators klasificējams pie vispārējās valdības sektora Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas izpratnē un saistību samazināšanas darījums tiktu klasificēts pie vispārējās valdības sektora izdevumiem. Turklāt, to ir iespējams klasificēt gan pie tekošā gada izdevumiem, gan kā avansa maksājumu, (grāmatvediski) sadalot uz vairākiem gadiem, piemēram, līdz atbalsta perioda beigām.

191Ņemot vērā minētos apsvērumus, kā arī to, ka pēc Finanšu ministijas aplēsēm 2017. gadā šim risinājumam var tikt izmantota fiskālā telpa 140 milj. EUR apmērā, vienreizējā saistību samazināšanas darījumā būtu izdalāmi divi elementi tekošā gada izdevumos ieskaitāmie 140 milj. EUR un pārējā naudas summas daļa, kas būtu uzskaitāma kā avansa maksājums līdz atbalsta perioda beigām. Šādā veidā par 70% tiktu samazināta vienreizējā saistību samazināšanas risinājuma fiskālā ietekme uz tekošā gada vispārējās valdības izdevumiem, nodrošinot tā īstenošanu praksē.

192Vidējā termiņā samazinoties līdzekļu apmēram, kas nepieciešams elektroenerģijas lietotāju atbalstam, tuvākajos gados būtu iespējams AS "Latvenergo" dividendes lielākā apmērā novirzīt vispārējā budžeta vajadzībām, kas savukārt, atkarībā no tā brīža prioritātēm, sniegtu iespēju samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu.

1933) saistību samazināšanas risinājuma attiecināšana uz koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 MW

194No 8. tabulā atspoguļotās informācijas izriet, ka 92% no koģenerācijas staciju, kas saņem garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, kopējām uzstādītajām elektriskām jaudām nodrošina lielas jaudas valsts AS "Latvenergo" piederošās TEC-1 (144,0 MW) un TEC-2 (832,3 MW), saņemot 88% no garantēto maksu saņemošām stacijām izmaksātā valsts atbalsta (9. tabula).

195Līdz ar to jēgpilni valsts atbalsta saistību samazināšanu balstīt tieši uz atbalsta samazināšanu TEC-1 un TEC-2, kas pamatojams ar šādiem faktoriem:

196▪ enerģētiskās drošības un sinhronizācijas projekta nodrošināšana

197TEC-1 un TEC-2 koģenerācijas stacijas, ņemot vērā, ka to uzstādītā elektriskā jauda pārsniedz 100 MW, ir nozīmīgas, lai nodrošinātu nepieciešamās elektroenerģijas bāzes jaudas Latvijā un Baltijas valstīs, novēršot iespējamus energoapgādes drošības riskus reģionā. Saskaņā ar konceptuālā ziņojuma 2. sadaļā atspoguļoto informāciju tās faktiski nodrošina reģionālās ražošanas jaudas, nepieciešamības gadījumā kompensējot starpsavienojumu darbības traucējumu negatīvo ietekmi.

198Šeit būtiski ņemt vērā, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" nodrošina TEC-1 un TEC-2 dispečervadību, kas ir sistēmiski svarīgi no energoapgādes drošības viedokļa, gan arī, vērtējot arī jautājumu par šo staciju darbības nodrošināšanu ilgtermiņā.

199Turklāt, šobrīd ir pamats uzskatīt, ka liela mēroga koģenerācijas stacijām ir paredzama būtiska nozīme izmaksu efektīvā veidā elektroenerģijas sistēmas balansēšanas nodrošināšanai periodā vismaz līdz 2030. gadam, kad Baltijas reģionā plānotas nozīmīgas investīcijas vēja elektrostacijās vismaz 2000 MW apmērā.

200Līdztekus tam, ņemot vērā Baltijas valstu ražošanas jaudu ilgtermiņa attīstības scenārijus, ņemot vērā TEC-1 un TEC-2 jaudas, sistēmiski svarīga ir to loma elektroapgādes sinhronizācijā ar ES valstu tīkliem.

201▪ TEC-1 un TEC-2 loma valsts atbalsta sistēmā

202No 9. tabulā atspoguļotās informācijas izriet, ka galvenais efekts valsts atbalsta līdzekļu ekonomijā (92% apmērā), īstenojot vienreizēju valsts saistību samazināšanas risinājumu, veidojas pateicoties valsts atbalsta samazināšanai TEC-1 un TEC-2 stacijām. Turklāt, no valsts finanšu pārvaldības viedokļa būtiski, ka šādā gadījumā publiskie finanšu līdzekļi netiek avansā izmaksāti privātām kapitālsabiedrībām, kuru darbība ilgtermiņā var būt saistīta ar dažādiem privāto investoru lēmumiem u.tml., un līdz ar to nav objketīvi prognozējama. Tas nozīmē, ka, ja risinājums tiktu attiecināts uz privātām kapitālsabiedrībām, pie pašreizējiem nosacījumiem pastāvētu risks valstij pazaudēt kompensācijā izmantoto finansējumu.

203▪ valsts īpašumtiesības kā garants TEC-1 un TEC-2 darbības turpināšanai

204Tā kā AS "Latvenergo" ir valsts akciju sabiedrība, TEC-1 un TEC-2 ir valsts īpašumā. Līdz ar to valstij ir noteicoša ietekme lēmumos par šo staciju turpmāko darbību, kas savukārt nodrošina to, ka stacijas turpinās darbību pēc vienreizējā valsts atbalsta saistību samazināšanas risinājuma īstenošanas atbilstoši spēkā esošajām valsts atbalsta nosacījumiem (šie nosacījumi tiek saglabāti atlikušajā atbalsta periodā).

205Ņemot vērā šo staciju sistēmisko nozīmi valsts un reģiona energoapgādes sistēmā, valsts ir ieinteresēta to efektīvā ilgtermiņa darbībā. Tādējādi, MK, pieņemot lēmumu par vienreizēju saistību samazināšanu, sedzot valsts nākotnes izmaksas par koģenerācijas staciju darbību, apņemas nodrošināt, ka koģenerācijas stacijas turpina darbu atbilstoši šim risinājumam līdz 2028. gadam. Apņemšanās pamatojums ir prognozes par elektroenerģijas tirgus attīstību periodā līdz 2028. gadam un analīzi, ka koģenerācijas staciju darbība esošajā apmērā ir stratēģiski svarīga enerģētiskā drošuma nodrošināšanai. Vienlaikus, šis darījums ir būtisks tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai īstermiņā un valsts finansējuma ietaupīšanai ilgtermiņā līdz 2028. gadam.

206Turklāt, būtiski, ņemt vērā apstākli, ka saskaņā ar piedāvāto vienreizējo valsts saistību samazināšanas risinājumu, AS "Latvenergo" atbalsta samazināšana tiktu finansēta no uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanas, ievērojot visus spēkā esošos normatīvos aktus. Tātad, valsts, izmantojot tai pieejamos finanšu resursus ne vien patātrinātā kārtā samazinātu vidējo OIK, bet arī ilgtermiņā samazinātu OIK finansēšanai nepieciešamos budžeta izdevumus, ļaujot tos izmantot citām vajadzībām.

207Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus kopsakarā ar augstāk aplūkoto valsts saistību samazināšanas finansēšanas risinājumu no valsts AS "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanas, Ekonomikas ministrijas ieskatā valsts atbalsta saistību samazināšana būtu attiecināma uz AS "Latvenergo" spēkstacijām TEC-1 un TEC-2 (neiesaistot citus elektroenerģijas ražotājus ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 4 MW), kas dotu galveno efektu OIK ierobežošanai un valsts budžeta līdzekļu ekonomijai ilgtermiņā, vienlaikus novēršot iespējamību par nelietderīgu līdzekļu izlietošanu, t.i. tiktu novērsta iespēja, ka pēc samazinātā valsts atbalsta saņemšanas kāds no ražotājiem varētu pārtraukt tiesību aktos noteiktās jaudu un darbības nodrošināšanu.

208Šajā kontekstā no valsts atbalsta viedokļa ir būtiski ņemt vērā, ka TEC-1 un TEC-2 IRR nepārsniedz 9% robežu, kas tika saskaņota ar EK valsts atbalsta lietas SA.43140 (2015/NN) "Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem" ietvaros. Tādējādi, pēc analoģijas šobrīd nav pamata uzskatīt, ka līdzšinējā pieeja attiecībā uz pieļaujamo IRR līmeni elektrostaciju darbībā būtu par šķērsli risinājuma īstenošanai.

2094) Risinājuma ietekme uz OIK un nepieciešamo budžeta dotāciju elektroenerģijas lietotāju atbalstam

21010. tabulā ir atspoguļota valsts saistību samazināšanas sagaidāmā ietekme30 uz nepieciešamās valsts budžeta dotācijas apmēru elektroenerģijas lietotāju atbalstu un vidējās OIK vērtības samazinājumu. No tabulā atspoguļotās informācijas var secināt, ka, samazinot valsts nākotnes saistības, jau sākot ar 2018. gadu faktiski nepieciešamās valsts budžeta dotācijas apmērs EPT elektroenerģijas tirgotāju atbalstam samazinātos par 62,12 milj. EUR (jeb 70%), turklāt laika posmā no 2018. gada līdz 2020. gadam tiktu nodrošināts arī vidējās OIK vērtības samazinājums no 26,79 EUR/MWh 2017. gadā līdz 25,79 EUR/MWh 2018. un 2019. gadā un 24,92 EUR/MWh 2020. gadā. Savukārt procentu izteiksmē vidējā OIK vērtība šajā laika posmā samazinātos par 3,73-6,98% pret 2017. gada vērtību.

21110. tabula

212Saistību samazināšanas potenciālā ietekme uz nepieciešamo budžeta dotāciju elektroenerģijas lietotāju atbalstam un vidējā OIK vērtības izmaiņas (%)31

2132018

2142019

2152020

216Aktuālā prognoze, milj. EUR

21791,35

21891,88

21989,96

220Prognoze, valstij atpērkot saistības, milj. EUR

221(23,37)32

22251,94

223(23,97)

22452,54

225(28,24)

22656,81

227Dotācijas samazinājums, milj. EUR

228(62,12)

22933,55

230(67,91)

23139,34

232(61,72)

23333,15

234Vidējā OIK vērtības samazinājums (pret 2017. gadu), %

2353,73

2363,73

2376,98

238Avots: Ekonomikas ministrija

239Turklāt, kā redzams no 13. attēla, ar 2023. gadu vairs nebūtu nepieciešams OIK nodrošināt valsts dotāciju, dodot iespēju AS "Latvenergo" dividendes lielākā apmērā izmantot vispārējām valsts budžeta vajadzībām.

240Savukārt, kā redzams no 14. attēla, patērētājiem ar vidēju mājsaimniecību patēriņu (1800 kWh gadā) t.s. Atteikšanās jeb saistību samazinājuma risinājuma ietekmē ir gaidāms relatīvo elektroenerģijas izmaksu samazinājums iepretim dabiskajam vidējās OIK pieauguma scenārijam, kā arī līdz šim īstenotajam vidējās OIK noturēšanas 26,79 EUR/MWh līmenī scenārijam. Tādējādi, vidējās mājsaimniecības un citi pielīdzināmi patērētāji būtu ieguvēji no šī risinājuma.

24113. attēls. Vidējā OIK un atteikšanās risinājums (EUR/MWh)33

242Avots: Ekonomikas ministrija

243Ņemot vērā potenciālos fiskālos ieguvumus no šāda risinājuma īstenošanas praksē un vienlaikus nepieciešamību rast ievērojamus finanšu resursus, izšķirošs ir jautājums par finanšu pieejamību vienreizēja diskontēta maksājuma vajadzībām.

244Tā kā valsts budžetā nav tik ievērojamu līdzekļu saistību samazināšanai, Ekonomikas ministrijas ieskatā ir iespējams izmantot valsts kā AS "Latvenergo" īpašnieces tiesības samazināt AS "Latvenergo" pamatkapitālu tādā apmērā, kas nosegtu vienreizējo diskontēto maksājumu. Šādā gadījumā no vienas puses tiktu nodrošināta būtiska valsts ilgtermiņa saistību samazināšana garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu veidā, bet no otras puses tiktu nodrošināts finansējums AS "Latvenergo" tekošām vajadzībām, ņemot vērā pamatkapitāla samazināšanu. Vienlaikus, risinājuma ietvaros ilgtermiņā tiktu nodrošināta stabila AS "Latvenergo" dividenžu izmaksa OIK vajadzībām un valsts budžeta vispārējām vajadzībām.

24514. attēls. Mājsaimniecību ar vidēju elektroenerģijas patēriņu (1800 kWh) elektroenerģijas izmaksu izmaiņas gadā (EUR)34

246Avots: Ekonomikas ministrija

2475) Risinājuma īstenošanas provizoriskais laika grafiks

24811. tabulā ir atspoguļoti galvenie soļi valsts garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšanai.

249Saskaņā ar to, šis process aizsākas ar MK konceptuālu lēmumu35, paralēli rakstveidā informējot EK par šī uzdevuma īstenošanu ar mērķi samazināt elektroenerģijas ražotāju atbalstu. Līdztekus tam līdz 2017. gada 31. oktobrim, tiks iesniegts paziņojums EK par TEC-2 atbalsta saderību ar ES iekšējo tirgu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar ES tiesību normām šī elektroenerģijas ražotne ir pieskaitāma tādām, kurai piešķirtais valsts atbalsts skaņojams atsevišķi ar EK.

250Šeit būtiski ir ņemt vērā to, ka tā kā piedāvātais valsts saistību samazināšanas risinājums, piemērojot diskonta faktoru, paredz daļēju no līdzšinējām valsts saistībām izrietošu atbalsta intensitātes samazinājumu (nevis pieaugumu) atlikušajā atbalsta periodā komersanta līdzšinējo tiesību ietvaros, un līdz ar to visā atbalsta periodā līdz šim noteikto ekonomisko priekšrocību būtisku mazināšanos, kā arī konkurences nosacījumu uzlabošanos tirgū, Ekonomikas ministrijas ieskatā šis jautājums nav uzskatāms par jaunu valsts atbalstu.

251Vienlaikus, pastāvot vispārējai varbūtībai, ka pieņemot nacionāla līmeņa lēmumu, kas skar valsts atbalsta nosacījumus vēl pirms EK lēmuma saņemšanas, pastāv iespējamība, ka atbalsts varētu tikt atzīts par nesaderīgu ar ES iekšējo tirgu un tādā gadījumā tas būtu atgūstams no atbalsta saņēmējiem kopā ar soda procentiem, kas aprēķināmi no atbalsta saņemšanas brīža.

2522017. gada septembrī oktobrī tiktu nodrošināta MK normatīvā akta izdošana, ar ko tiktu paredzēta valsts garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšana, ar ko stacijas, kuru elektriskā jauda pārsniedz 100 MW, varētu atteikties no tiesībām saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto jaudu, par to saņemot vienreizēju diskontētu maksājumu.

25311. tabula

254Valsts saistību samazināšanas provizoriskais laika grafiks

2552017. gada septembris oktobris

256MK konceptuāls lēmums par garantētās maksas saistību samazināšanu;

257EK informēšana par valsts saistību samazināšanu;

258TEC-2 atbalsta paziņošana EK;

259MK normatīvais akts saistību samazināšanai;

260MK lēmums par saistību samazināšanas līguma formu;

261MK konceptuāls lēmums/saskaņojums akcionāra lēmuma pieņemšanai par AS "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanu valsts saistību samazināšanas vajadzībām

2622017. gada novembris decembris

263Staciju pieteikšanās valsts saistību samazināšanai

264Valsts saistību samazinājuma īstenošana

2652018. gada janvāris 2018. gada marts

266Akcionāra lēmums samazināt AS "Latvenergo" pamatkapitālu

267Paralēli tiktu pieņemts MK lēmums par saistību samazināšanas līguma formas apstiprināšanu. Tā kā jautājums par garantētu maksu attiecībā uz koģenerācijas stacijā uzstādītu elektrisko jaudu ietilpst publisko tiesību jomā, līgums starp EPT un komersantu par attiecīgās maksas veikšanu ir Ekonomikas ministrijas administratīvā akta īstenošanas instruments. No minētā izriet, ka arī gadījumā, kad komersants, atsaucoties uz valdības piedāvājumu, ir ieinteresēts daļēji atteikties no garantētās maksas tiesībām, pretī saņemot vienreizēju kompensāciju, vienošanās par to noslēdzama MK atbalstīta administratīvā līguma formā. Tā kā saistību samazināšanā būtu iesaistītas trīs puses Ekonomikas ministrija kā jautājuma virzītājs, EPT kā maksājuma veicējs un komersants, tad šāds administratīvais līgums būtu slēdzams starp šīm pusēm. Šajā līgumā nosakāms kompensācijas apmērs un maksāšanas kārtība. Detalizēti administratīvā līguma nosacījumi izstrādājami paralēli MK normatīvā akta izstrādei, ar ko tiks paredzēta vienreizējās kompensācijas iespēja.

268Sekojoši tiktu pieņemts MK lēmums (saskaņojums) par akcionāra nostāju attiecībā uz AS "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanu, kam sekotu staciju pieteikšanās valsts atbalstu samazināšanai, valsts saistību samazināšanas darījuma īstenošana, kā arī pieņemts AS "Latvenergo" akcionāra lēmums par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu un tā izmantošanu valsts saistību samazināšanai šī risinājuma ietvaros.

1Risinājumi

21. risinājums

3Šis risinājums paredz scenāriju 2018. 2020. gadā, saskaņā ar kuru SEN tiek piemērots līdz 2017. gada 31. decembrim un netiek pagarināts, vidējā OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī netiek paredzēti valsts budžeta līdzekļi 2019. gadā un 2020. gadā, kā rezultātā 2018. gadā vidējais OIK pieaug līdz 29,78 EUR/MWh, 2019. gadā līdz 40,01 EUR/MWh, bet 2020. gadā līdz 40,48 EUR/MWh.

412. tabula

51. risinājuma ietekme uz valsts budžetu, EUR

62017

72018

82019

92020

102016. gada prognoze

11Prognoze

122016. gada prognoze

13Prognoze

142016. gada prognoze

15Prognoze

16Prognoze

17Valsts budžeta izdevumi

1878 806 224

1977 644 246

2087 272 417

2193 350 329

2289 241 761

2311 282 117

2411 282 117

25OIK dotācija par 1. ceturksni

2619 792 623

2719 729 623

2816 116 825

2920 517 053

3018 912 180

310

320

33OIK dotācija par 2. 4. ceturksni

3448 350 476

3547 188 498

3656 736 539

3761 551 159

3859 410 529

390

400

41OIK dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam

423 500 000

433 500 000

447 000 000

453 500 000

463 500 000

473 500 000

483 500 000

49Aizsargātie lietotāji

507 226 125

517 226 125

527 419 052

535 782 117

547 419 052

555 782 117

565 782 117

57VPP enerģētikā

580

590

600

612 000 000

620

632 000 000

642 000 000

65Valsts budžeta ieņēmumi

6678 806 224

6777 644 246

6887 272 417

6993 350 329

7089 241 761

7111 282 117

7211 282 117

73SEN

7432 627 027

7532 627 027

765 803 140

775 865 685

780

790

800

81PVN

829 533 241

839 533 241

849 533 241

859 533 241

869 533 241

87036

880

89PVN (aizsargātie lietotāji)

901 254 121

911 254 121

921 287 604

931 287 604

941 287 604

950

960

97AS "Latvenergo" dividendes komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgū novirzāmā daļa

9835 391 835

9934 229 857

10070 648 431

10174 663 799

10278 420 916

1039 282 117

1049 282 117

105AS "Latvenergo" dividendes VPP enerģētikā

1060

1070

1080

1092 000 000

1100

1112 000 000

1122 000 000

113Bilance

1140

1150

1160

1170

1180

1190

1200

121Vidējais OIK, EUR/MWh37

12226,79

12329,78

12426,79

12540,01

12640,48

127vidējai mājsaimniecībai (1 fāze 100 kWh/mēnesī), EUR/MWh

12826,79

12926,79

13028,90

13126,79

13238,34

13339,08

134vidēji pie 0,4 kV līnijas, EUR/MWh

13535,46

13646,46

13747,34

138vidēji pie 0,4 kV kopnes, EUR/MWh

13930,10

14040,91

14141,59

142vidēji pie 6 20 kV līnijas, EUR/MWh

14326,44

14437,00

14537,67

146vidēji pie 6 20 kV kopnes, EUR/MWh

14725,62

14836,12

14936,79

150vidēji pie 110 kV, EUR/MWh

15119,80

15226,84

15327,01

154Atsevišķiem energoietilpīgiem uzņēmumiem

15526,79

156NA

1578,03

158NA

1599,70

1609,77

16113. tabula

162Valsts budžetā iemaksājamās AS "Latvenergo" dividendes, EUR

1632017

1642018

1652019

1662020

167Budžets

168Prognoze

1692016. gada prognoze

170Prognoze

1712016. gada prognoze

172Prognoze

173Prognoze

174AS "Latvenergo" dividendes, tajā skaitā

17590 141 835

17690 141 835

177121 748 431

178127 763 799

179129 520 916

18089 682 117

18189 682 117

182VPP enerģētikā

1830

1840

1850

1862 000 000

1870

1882 000 000

1892 000 000

190tostarp komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgū novirzāmā daļa

19135 391 835

19234 229 857

19370 648 431

19474 663 799

19578 420 916

1969 282 117

1979 282 117

198tostarp pārējās budžeta vajadzības

19954 750 000

20055 911 978

20151 100 000

20251 100 000

20351 100 000

20478 400 000

20578 400 000

206Šis risinājums neatbilst Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto darbību noteiktajam nepaaugstināt vidējo OIK virs 26,79 EUR/MWh, tāpēc nebūtu īstenojams.

2072. risinājums

208Šis risinājums paredz bāzes scenāriju 2018. 2020. gadā, saskaņā ar kuru SEN tiek piemērots līdz 2017. gada 31. decembrim un netiek pagarināts, vidējā OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī tiek paredzēti valsts budžeta līdzekļi visā pārskata periodā.

20914. tabula

2102. risinājuma ietekme uz valsts budžetu, EUR

2112017

2122018

2132019

2142020

2152016. gada prognoze

216Prognoze

2172016. gada prognoze

218Prognoze

2192016. gada prognoze

220Prognoze

221Prognoze

222Valsts budžeta izdevumi

22378 806 224

22477 644 246

22587 272 417

22693 350 329

22789 241 761

22893 879 034

22991 959 881

230OIK dotācija par 1. ceturksni

23119 792 623

23219 729 623

23316 116 825

23420 517 053

23518 912 180

23620 649 229

23720 169 441

238OIK dotācija par 2. 4. ceturksni

23948 350 476

24047 188 498

24156 736 539

24261 551 159

24359 410 529

24461 947 688

24560 508 323

246OIK dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam

2473 500 000

2483 500 000

2497 000 000

2503 500 000

2513 500 000

2523 500 000

2533 500 000

254Aizsargātie lietotāji

2557 226 125

2567 226 125

2577 419 052

2585 782 117

2597 419 052

2605 782 117

2615 782 117

262VPP enerģētikā

2630

2640

2650

2662 000 000

2670

2682 000 000

2692 000 000

270Valsts budžeta ieņēmumi

27178 806 224

27277 644 246

27387 272 417

27493 350 329

27589 241 761

27693 879 034

27791 959 881

278SEN

27932 627 027

28032 627 027

2815 803 140

2825 865 685

2830

2840

2850

286PVN

2879 533 241

2889 533 241

2899 533 241

2909 533 241

2919 533 241

2920

2930

294PVN (aizsargātie lietotāji)

2951 254 121

2961 254 121

2971 287 604

2981 287 604

2991 287 604

3000

3010

302AS "Latvenergo" dividendes komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgū novirzāmā daļa

30335 391 835

30434 229 857

30570 648 431

30674 663 799

30778 420 916

30891 879 034

30989 959 881

310AS "Latvenergo" dividendes VPP enerģētikā vajadzībām

3110

3120

3130

3142 000 000

3150

3162 000 000

3172 000 000

318Bilance

3190

3200

3210

3220

3230

3240

3250

326Vidējais OIK, EUR/MWh

32726,79

328vidējai mājsaimniecībai (1 fāze 100 kWh/mēnesī), EUR/MWh

32926,79

33026,79

33124,98

33226,79

33325,12

33425,28

335vidēji pie 0,4 kV līnijas, EUR/MWh

33632,67

33732,68

33832,63

339vidēji pie 0,4 kV kopnes, EUR/MWh

34027,12

34127,12

34227,12

343vidēji pie 6 20 kV līnijas, EUR/MWh

34423,34

34523,33

34623,36

347vidēji pie 6 20 kV kopnes, EUR/MWh

34822,49

34922,48

35022,52

351vidēji pie 110 kV, EUR/MWh

35216,38

35316,30

35416,37

355Atsevišķiem energoietilpīgiem uzņēmumiem

35626,79

357NA

3587,69

359NA

3607,70

3617,67

36215. tabula

363Valsts budžetā iemaksājamās AS "Latvenergo" dividendes, EUR

3642017

3652018

3662019

3672020

368Budžets

369Prognoze

3702016. gada prognoze

371Prognoze

3722016. gada prognoze

373Prognoze

374Prognoze

375AS "Latvenergo" dividendes, tajā skaitā

37690 141 835

37790 141 835

378121 748 431

379127 763 799

380129 520 916

381129 520 916

382129 520 916

383VPP enerģētikā

3840

3850

3860

3872 000 000

3880

3892 000 000

3902 000 000

391tostarp komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgū novirzāmā daļa

39235 391 835

39334 229 857

39470 648 431

39574 663 799

39678 420 916

39791 879 034

39889 959 881

399tostarp pārējās budžeta vajadzības

40054 750 000

40155 911 978

40251 100 000

40351 100 000

40451 100 000

40535 641 882

40637 561 035

407Šis risinājums atbilst Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajam nepaaugstināt vidējo OIK virs 26,79 EUR/MWh, vienlaikus salīdzinot ar aktuālākajām 2017. gada prognozēm tā īstenošanai būtu nepieciešams kopējo valsts budžeta dotāciju palielināt par vairāk nekā 35%. Turklāt, šādā gadījumā 2019. gadā no AS "Latvenergo" dividendēm nevarētu tikt nodrošinātas vispārējā budžeta vajadzības tādā apmērā, kas pielīdzināms likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam" ietvaros paredzētajam, veidojot vairāk nekā 40 milj. EUR iztrūkumu.

4083. risinājums

409Šis risinājums paredz SEN pagarināšanu līdz 2020. gada 31. decembrim, kad plānota OIK dabiskā samazināšanās. Lai tā ietvaros nodrošinātu vidējo OIK 26,79 EUR/MWh apmērā visā pārskata periodā ir nepieciešama valsts budžeta dotācija. Šis risinājums neveicina valsts atbalsta samazināšanu OIK vajadzībām.

41016. tabula

4113. risinājuma ietekme uz valsts budžetu, EUR

4122017

4132018

4142019

4152020

4162016. gada prognoze

417Prognoze

4182016. gada prognoze

419Prognoze

4202016. gada prognoze

421Prognoze

422Prognoze

423Valsts budžeta izdevumi

42478 806 224

42577 644 246

42687 272 417

42793 350 329

42889 241 761

42993 879 034

43091 959 881

431OIK dotācija par 1. ceturksni

43219 792 623

43319 729 623

43416 116 825

43520 517 053

43618 912 180

43720 649 229

43820 169 441

439OIK dotācija par 2. 4. ceturksni

44048 350 476

44147 188 498

44256 736 539

44361 551 159

44459 410 529

44561 947 688

44660 508 323

447OIK dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam

4483 500 000

4493 500 000

4507 000 000

4513 500 000

4523 500 000

4533 500 000

4543 500 000

455Aizsargātie lietotāji

4567 226 125

4577 226 125

4587 419 052

4595 782 117

4607 419 052

4615 782 117

4625 782 117

463VPP enerģētikā

4640

4650

4660

4672 000 000

4680

4692 000 000

4702 000 000

471Valsts budžeta ieņēmumi

47278 806 224

47377 644 246

47487 272 417

47593 350 329

47689 241 761

47793 879 034

47891 959 881

479SEN

48032 627 027

48132 627 027

4825 803 140

48333 757 772

4840

48534 194 631

48633 935 665

487PVN

4889 533 241

4899 533 241

4909 533 241

4919 533 241

4929 533 241

4930

4940

495PVN (aizsargātie lietotāji)

4961 254 121

4971 254 121

4981 287 604

4991 287 604

5001 287 604

5010

5020

503AS "Latvenergo" dividendes komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgū novirzāmā daļa

50435 391 835

50534 229 857

50670 648 431

50746 771 712

50878 420 916

50957 684 403

51056 024 216

511AS "Latvenergo" dividendes VPP enerģētikā vajadzībām

5120

5130

5140

5152 000 000

5160

5172 000 000

5182 000 000

519Bilance

5200

5210

5220

5230

5240

5250

5260

527Vidējais OIK, EUR/MWh

52826,79

529vidējai mājsaimniecībai (1 fāze 100 kWh/mēnesī), EUR/MWh

53026,79

53126,79

53224,98

53326,79

53425,12

53525,28

536vidēji pie 0,4 kV līnijas, EUR/MWh

53732,67

53832,68

53932,63

540vidēji pie 0,4 kV kopnes, EUR/MWh

54127,12

54227,12

54327,12

544vidēji pie 6 20 kV līnijas, EUR/MWh

54523,34

54623,33

54723,36

548vidēji pie 6 20 kV kopnes, EUR/MWh

54922,49

55022,48

55122,52

552vidēji pie 110 kV, EUR/MWh

55316,38

55416,30

55516,37

556Atsevišķiem energoietilpīgiem uzņēmumiem

55726,79

558NA

5597,69

560NA

5617,70

5627,67

56317. tabula

564Valsts budžetā iemaksājamās AS "Latvenergo" dividendes, EUR

5652017

5662018

5672019

5682020

569Budžets

570Prognoze

5712016. gada prognoze

572Prognoze

5732016. gada prognoze

574Prognoze

575Prognoze

576AS "Latvenergo" dividendes, tajā skaitā

57790 141 835

57890 141 835

579121 748 431

580100 017 962

581129 520 916

582129 520 916

583129 520 916

584VPP enerģētikā

5850

5860

5870

5882 000 000

5890

5902 000 000

5912 000 000

592tostarp komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgū novirzāmā daļa

59335 391 835

59434 229 857

59570 648 431

59646 771 712

59778 420 916

59857 684 403

59956 024 216

600tostarp pārējās budžeta vajadzības

60154 750 000

60255 911 978

60351 100 000

60451 100 000

60551 100 000

60669 836 513

60771 496 700

608Šis risinājums atbilst Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajam nepaaugstināt vidējo OIK virs 26,79 EUR/MWh. Tā ieviešanai nepieciešams veikt grozījumus Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā. Turklāt, šādā gadījumā 2019. gadā no AS "Latvenergo" dividendēm nevarētu tikt nodrošinātas vispārējā budžeta vajadzības tādā apmērā, kas pielīdzināms likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam" ietvaros paredzētajam, veidojot ap 10 milj. EUR iztrūkumu.

6094. risinājums

610Šis risinājums paredz daļēju valsts atbalsta saistību samazināšanu attiecībā uz koģenerācijas elektrostacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 MW, kā arī pakāpeniski dilstošas valsts budžeta dotācijas nepieciešamību OIK vajadzībām.

61118. tabula

6124. risinājuma ietekme uz valsts budžetu pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas, EUR38

6132017

6142018

6152019

6162020

617Valsts budžeta izdevumi

61890 758 348

61948 808 711

62049 406 416

62158 684 672

622OIK dotācija, t.sk. administrēšanas vajadzībām (Ietekme)

62380 032 223

6249 085 684

6259 683 389

62618 961 646

627OIK dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam

6283 500 000

6293 370 000

6303 370 000

6313 370 000

632Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai

6330

63428 570 909

63528 570 909

63628 570 909

637Aizsargātie lietotāji

6387 226 125

6395 782 117

6405 782 117

6415 782 117

642VPP enerģētikā, t.sk. izveides un administrēšanas vajadzībām

6430

6442 000 000

6452 000 000

6462 000 000

647Valsts budžeta ieņēmumi

64873 749 197

64948 808 711

65049 406 416

65158 684 672

652SEN

65332 570 000

6540

6550

6560

657PVN

6589 533 241

6599 533 241

6600

6610

662PVN (aizsargātie lietotāji)

6631 254 121

6641 287 604

6650

6660

667AS "Latvenergo" dividendes komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgū novirzāmā daļa

66830 391 835

66935 987 866

67047 406 416

67156 684 672

672AS "Latvenergo" dividendes VPP enerģētikā vajadzībām

6730

6742 000 000

6752 000 000

6762 000 000

677Bilance

678-17 009 151

6790

6800

6810

682Vidējais OIK, EUR/MWh

68326,79

68425,79

68525,79

68624,92

687vidējai mājsaimniecībai (1 fāze 100 kWh/mēnesī), EUR/MWh

68826,79

68924,17

69024,17

69123,55

692vidēji pie 0,4 kV līnijas, EUR/MWh

69329,70

69429,70

69526,87

696vidēji pie 0,4 kV kopnes, EUR/MWh

69726,01

69826,01

69924,98

700vidēji pie 6 20 kV līnijas, EUR/MWh

70123,49

70223,49

70323,70

704vidēji pie 6 20 kV kopnes, EUR/MWh

70522,93

70622,93

70723,41

708vidēji pie 110 kV, EUR/MWh

70918,93

71018,93

71121,37

712Atsevišķiem energoietilpīgiem uzņēmumiem

71326,79

7146,31

7156,31

7164,98

71719. tabula

718Valsts budžetā iemaksājamās AS "Latvenergo" dividendes, EUR

7192018

7202019

7212020

722AS "Latvenergo" dividendes, tajā skaitā

72394 217 866

724132 936 416

725127 070 731

726VPP enerģētikā

7272 000 000

7282 000 000

7292 000 000

730tostarp komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgū novirzāmā daļa

73135 987 866

73247 406 416

73351 684 672

734tostarp pārējās budžeta vajadzības

73556 230 000

73683 530 000

73773 386 059

73820. tabula

739Valsts budžetā paredzamais finansējums kompleksā risinājuma īstenošanai pēc naudas plūsmas metodes, EUR

7402018

7412019

7422020

743Finansējums OIK apmēra mazināšanai, t.sk. administrēšanas vajadzībām

74480 032 223

7459 085 684

7469 683 389

747Energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta finansēšana

7483 500 000

7493 370 000

7503 370 000

751VPP enerģētikā finansēšana

7522 000 000

7532 000 000

7542 000 000

755Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums

7565 782 117

7575 782 117

7585 782 117

759Kopā

76091 314 340

76120 237 801

76220 835 506

763Šis risinājums atbilst Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajam nepaaugstināt vidējo OIK virs 26,79 EUR/MWh. Turklāt, tā ietvaros iespējama būtiska faktiskā OIK pazemināšana tuvākajos gados, 2018. 2019. gadā vidējai OIK sasniedzot 25,79 EUR/MWh un 2020. gadā 24,92 EUR/MWh. Tāpat, risinājums paredz, ka 2019. gadā no AS "Latvenergo" dividendēm tiktu nodrošinātas vispārējā budžeta vajadzības tādā apmērā, kas pielīdzināms likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam" ietvaros paredzētajam.

764Risinājuma ieviešanai MK līmenī nepieciešams pieņemt grozījumus MK 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" ar ko tiktu īstenota valsts garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšana, pieņemt MK lēmumu par valsts saistību samazināšanas līgumu formu un akcionāra nostāju attiecībā uz AS "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanu, kā arī nodrošināt valsts saistību samazināšanas darījumu. Līdztekus, nepieciešams par šo risinājumu informēt EK.

1Secinājumi

2Elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksu samazināšana ir aktuāls jautājums dažādos līmeņos, tostarp, no finanšu līdzekļu taupības un tautsaimniecības konkurētspējas viedokļa. Līdz ar to, ir svarīgi rast ekonomiski, juridiski un politiski ilgtspējīgus veidus, kā ierobežot un mazināt pēdējos gados ievērojami pieaugušos sabiedrības izdevumus elektroenerģijas ražošanai.

3Ņemot vērā minēto, Ekonomikas ministrija atbalsta konceptuālā ziņojuma 4. risinājumu, kas ilgtermiņā sekmēs vidējās OIK pazemināšanu zem 26,79 EUR/MWh, kā arī paredz budžeta līdzekļus valsts pētījuma programmas izstrādei enerģētikā.

1Pielikums (dienesta vajadzībām)

21 MK 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 443 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā"" (prot. Nr. 33 29. §) un MK 2016. gada 5. jūlijā noteikumi Nr. 444 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"" (prot. Nr. 33 30. §)

32 Ņemta vērā OIK maksājumu diferencēšanas ietekme sākot ar 2018. gadu

43 Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 443 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā"" (prot. Nr. 33 29. §) un Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlijā noteikumi Nr. 444 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"" (prot. Nr. 33 30. §)

54 Jaunais atbalsta mehānisms darbosies paralēli pašreizējam mehānismam, kura ietvaros jaunas tiesības saņemt atbalstu netiek piešķirtas kopš 2012. gada. Jautājums par jaunu atbalsta mehānismu Ministru kabinetā tiks vērtēts šim jautājumam sagatavota konceptuāla ziņojuma ietvaros. Līdztekus tam Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas pilnveidošanas, par ko plānota arī sabiedriska apspriešana.

65 Bez pārkompensācijas novēršanas efekta

76 2013. gada 13. augusta Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 44., 156. §; 2014. gada 19. novembra Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 63., 23. §; 2015. gada 31. augusta Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 43., 2. §.

87 Saskaņā ar likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam"

98 Ņemta vērā OIK maksājumu diferencēšanas ietekme sākot ar 2018. gadu

109 Valsts atbalsta lieta SA.42854 (2015/N) "Atbalsts energointensīvajiem komersantiem"

1110 2018. gadā plānota e-pakalpojumu un analīzes rīku izstrāde.

1211 Pārvades sistēmas operatora ikgadējais novērtējuma ziņojums par 2015. gadu; http://www.ast.lv/files/ast_files/gadaparskzinoj/PSO_Zinojums_2015.pdf

1312 Regulāra Baltijas valstu starpinstitūciju sadarbība enerģētikas politikas jautājumos notiek Baltijas valstu Ministru padomes ietvaros u.c., ministriju starpā tiecoties pēc saskaņotas rīcības un aktivitāšu plānošanas.

1413 Pētījums publicēts 08.06.2017. Ekonomikas ministrijas mājas lapā, vietne: https://em.gov.lv/files/attachments/Elektroenergijas_cenu_petijuma_nosleguma_zinojums_2017-05-31.pdf

1514 Pieņēmums ir drīzāk teorētisks, jo esošajā tirgus situācijā praktiski nozīmētu to, ka Rīgas TEC piedāvājums daudzās no stundām varētu netikt pieņemts, to izkonkurējot citiem ražotājiem, kuru piedāvātā pārdošanas cena tirgum savukārt balstīta uz elektrostacijas mainīgajām ražošanas izmaksām.

1615 Ietilpst prioritārajā virzienā "Vide, klimats un enerģija (vide, ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība, atjaunojamo resursu ieguve, enerģētiskā neatkarība, elektroapgādes drošuma paaugstināšanas tehnoloģijas, oglekļa mazietilpīgas ražošanas attīstība, klimata pārmaiņu samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām)".

1716 Saskaņā ar MK 2014. gada 7. oktobra rīkojumu Nr. 558

1817 Provizoriski nepieciešamais valsts finansējums: 1) IZM 2018. un 2019. gadā ik gadu 1milj. EUR; 2) EM 2018. un 2019. gadā ik gadu 1milj. EUR.

1918 Plāna izstrāde paredzēta saskaņā ar EK priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību, COM(2016) 759 final, par ko 2017. gada 9. maijā MK pieņēma nacionālo pozīciju Nr. 1 "Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību"

2019 Likumprojekta "Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

2120 Skat. Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 22. punktu.

2221 Skat. Satversmes tiesas 2015.gada 3.jūlija sprieduma lietā Nr. 2014-12-01 17.punktu.

2322 Skat. Satversmes tiesas 2015.gada 3.jūlija sprieduma lietā Nr. 2014-12-01 18.punktu.

2423 Likumprojekta "Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

2524 2017. gada maijā jūnijā Ekonomikas ministrija izvērtēja 220 elektroenerģijas stacijas, uz ko šobrīd attiecas pienākums novērtēt iekšējās peļņas normas rādītājus. Pārbaudes gaitā 60 stacijām tika konstatēta iekšējā peļņas norma virs 9% un tika pieņemti lēmumi par pārkompensācijas novēršanu, sākot ar 2017. gada augustu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm pārkompensācijas novēršanas rezultātā provizoriskais valsts budžeta izdevumu samazinājums OIK vajadzībām 2019. gadā būs ap 5,0 milj. EUR, kas ņemts vērā konceptuālā ziņojuma risinājumos.

2625 Detalizētu aprēķinu plānots atspoguļot izstrādājamos MK noteikumos

2726 Laika posmā no 2007. gada līdz 2017. gadam (ieskaitot)

2827 Rādītājs līdz 2020. gadam (ieskaitot), ņemot vērā atšķirīgos atbalsta perioda termiņus

2928 No tā izriet, ka AS "Latvenergo" nav uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu.

3029 Saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību ar ieguldījuma jēdzienu cita starpā saprot "naudu, prasības par naudu un finansiāla rakstura prasības par komerciāla līguma izpildi"

3130 Ņemot vērā Ministru kabineta apstiprināto atbalstu energoietilpīgiem uzņēmumiem

3231 Saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā aplūkoto 4. risinājumu, vadoties pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas pieejas

3332 Iekavās atspoguļoti rādītāji pēc faktiski dotācijai nepieciešamās naudas līdzekļu vērtības tekošā gada vajadzībām, neskaitot 2017. gadā veiktā avansa maksājuma grāmatvediskās uzskaites atspoguļojumu (t.i. pēc tekošā gada naudas plūsmas)

3433 Bez pārkompensācijas novēršanas efekta

3534 Pie sprieguma pakāpju vidējās vēsturiskās noslodzes

3635 Ar šī konceptuālā ziņojuma "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" pieņemšanu MK

3736 Šeit un turpmāk vērtība "0" ņemot vērā Finanšu ministrijas norādes, ka PVN nodokļa ieņēmumi jau ir iekļauti valsts budžeta ieņēmumu prognozēs.

3837 OIK maksājumi visos aplūkotajos risinājumos uzrādīti pie attiecīgo sprieguma pakāpju vidējās vēsturiskās noslodzes.

3938 Gadījumā, ja saistību samazināšanas risinājumu izvēlētos visas piecas stacijas, kas saņem garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, nepieciešamā budžeta dotācija OIK vajadzībām 2019. gadā samazinātos par 7,39 milj. EUR, bet 2020. gadā par 9,86 milj. EUR, atbilstoši samazinoties arī šim mērķim izmaksājamo AS "Latvenergo" dividenžu apmēram.

40Ministru prezidenta biedrs,

41ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens