4. pants

1Valsts pētījumu programma enerģētikā

2Ar 2016. gada 9. februāra MK rīkojumu Nr. 129. "Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016. 2020. gadam" (turpmāk enerģētikas pamatnostādnes) tika apstiprināts vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments enerģētikā, nosakot politikas prioritātes attiecībā uz enerģijas infrastruktūras un tirgus attīstību, energoapgādi, energoefektivitātes uzlabošanu, AER, inovāciju attīstību u.c.

3Saskaņā ar enerģētikas pamatnostādnēs atspoguļoto informāciju šobrīd Valsts pētījumu programmu ietvaros viens no prioritārajiem apakšvirzieniem ir "Enerģētika"15, kura ietvaros tiek īstenota programma "Energoefektīvi un oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un klimata mainību mazinošai energoapgādei (turpmāk LATENERGI)16".

4LATENERGI ietvaros īstenotie pētījumi paredz kompleksu un integrētu pieeju Latvijas enerģētikas sektora un to ierobežojošo vides faktoru mijiedarbības izpētē, pētniecisko darbu veikšanā iesaistot virkni universitāšu u.tml. Šīs programmas īstenošana beigsies 2018. gada sākumā un tai ir nepieciešams turpinājums.

5Vērtējot līdzšinējo pieredzi LATENERGI ietvaros, kā arī pētniecības vajadzības jaunievedumiem enerģētikā un ilgtspējīgas enerģētikas politikas īstenošanai, šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums par tādas pētījumu programmas izveidi (un rezultātu pieejamību), kas balstīta uz reālo pieprasījumu gan no politikas veidotāju, gan no nozares puses. Tāpēc enerģētikas pamatnostādnēs ir paredzēts, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādās jaunu starpdisciplināru valsts pētījumu programmu enerģētikas jomā, šim mērķim ik gadu no valsts budžeta atvēlot 2 milj. EUR17.

6Ekonomikas ministrijas ieskatā, ņemot vērā pieaugošās vajadzības, t.sk. nepieciešamību 2017./2019. gadā ES Enerģētikas savienības ietvaros izstrādāt visaptverošu Nacionālo enerģētikas un klimata plānu18, kas noteiks valsts enerģētikas un klimata politiku laika posmā līdz 2030. gadam un tās ietvaros īstenojamos pasākumus visās piecās Enerģētikas savienības dimensijās (dekarbonizācija; energoefektivitāte; enerģētiskā drošība; iekšējais elektroenerģijas tirgus; pētniecība, inovācijas un konkurētspēja), un par ko plānotas visaptverošas ekspertu diskusijas un sabiedriskā apspriešana, akūta ir enerģētikas pamatnostādnēs paredzētās VPP enerģētikā izveide, turpmākajos gados šim mērķim paredzot finansējumu 2 milj. EUR gadā no AS "Latvenergo" dividendēm.

7Starp līdz šim identificētiem enerģētikas sektoram būtiskiem pētniecības virzieniem var minēt šādus:

8Nacionālā enerģētikas un klimata plāna analītiskās bāzes izstrāde:

9Enerģētikas mērķi un to sasniegšanas rādītāji, to pamatojums;

10Rīcībpolitikas un pasākumi nacionālo enerģētikas mērķu sasniegšanai;

11Īstermiņa un ilgtermiņa enerģētikas prognozes un scenāriji;

12Sabiedrības informēšanas un izglītošanas stratēģija un pasākumi attiecībā uz ilgtspējīgas enerģētikas risinājumiem;

13Nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojumu satura un nacionālā koordinācijas mehānisma izstrāde;

14Tirgus darbības jautājumi:

15Elektroenerģijas un gāzes kopējo cenu prognozes līdz 2040.gadam, ņemot vērā iespējamo tīklu paplašināšanu, ražošanas un patēriņa prognozes;

16Savstarpēji aizvietojamās energoinfrastruktūras optimizācijas iespējas (elektroenerģijas, gāzes un siltumtīklu izmantošana u.c.);

17Dabasgāzes tirgus jautājumi:

18Tīklu optimizēšana, ņemot vērā pieprasījumu un gāzesvadu noslodzi;

19Ūdeņraža izmantošanas iespējas Latvijā, t.sk. transportā;

20Efektīvi risinājumi dabasgāzes lietotāju apkalpošanā, t.sk. viedo tīklu tehnoloģijas;

21Dabasgāzes sastāva ķīmiskā analīze dabasgāzes sistēmā;

22Efektīvi risinājumi dabasgāzes transportēšanā, t.sk. materiāltehniskie un tehnoloģiskie risinājumi dabasgāzes sistēmas darbības optimizēšanai;

23Elektroenerģijas tirgus jautājumi:

24Pieprasījuma reakcijas modeļu ietekme uz Latvijas elektroenerģijas tirgus darbību. Elektroenerģijas agregatoru risinājumu izstrāde;

25Viedo tīklu attīstības potenciāls un ietekme uz tirgus darbību;

26Decentralizēto energosistēmu veidošana attālinātos reģionos bez liela elektroenerģijas patēriņa, optimizējot tīkla izbūves izmaksas;

27Enerģētiskā drošība un naftas rezerves:

28Vietējo un importa energoresursu prognozes līdz 2040. gadam;

29Energoresursu struktūras modelēšana un līdzsvarošana;

30Iespējamās naftas rezervju opcijas, ņemot vērā citu valstu pieredzi;

31Energoefektivitātes uzlabošana:

32Energoefektivitātes potenciāla novērtējums galapatēriņa sektoros mājsaimniecības, pakalpojumi (īpaši publiskā sektora), transports, rūpniecība, lauksaimniecība;

33Energoefektivitātes pasākumu izmaksu un ieguvumu analīze;

34Enerģijas monitoringa un verifikācijas sistēmu izstrāde un attīstība;

35Metodiku izstrāde un aprobācija energoefektivitātes jomā (ietaupījumu bāzlīniju un standartvērtību noteikšana, risinājumu tehniskās un ekonomiskās pamatotības novērtējums, informēšanas un izglītošanas pasākumu ietekmes novērtējums u.c.);

36Efektīva siltumapgāde un aukstumapgāde, tirgus attīstība;

37Publiskā un privātā sektora dzīvojamo ēku un komercēku atjaunošanas tehnisko un finanšu risinājumu izstrāde;

38Enerģijas ietaupījumu novērtējums līdz 2020. gadam:

39Cenu elastību noteikšana un fiskālo instrumentu ietekmes uz energoefektivitāti modeļa izstrāde;

40Enerģijas kumulatīvā ietaupījuma aprēķins transporta sektorā;

41Energoefektivitātes nodevas ietekmes izvērtējums;

42Uzņēmumu energoauditos konstatēto pasākumu ietaupījuma lejupvērstais novērtējums;

43AER veicināšana:

44AER potenciāla un tehnoloģiju attīstības novērtējums sektoru griezumā;

45Biodegvielu un bioenerģijas izmantošanas analīze (potenciāls, tirgus, ilgtspējības kritēriji, tehniskā, sociālā un ekonomiskā ietekme);

46AER veicināšanas un reģionālās sadarbības mehānismu izstrāde, optimizācija un darbības izvērtējums u.c.

47Lai nodrošinātu valsts pētījumu programmas izstrādi un īstenošanu jāparedza, ka apropriācija tiek izmantota arī valsts pētījumu programmas administrēšanas izdevumiem pakalpojumiem un atlīdzībai (programmas mērķu un uzdevumu izstrāde, programmas ieviešana).