Par konceptuālo ziņojumu "Par atjaunojamo energoresursu izmantošanu transporta sektorā" 2. pants

Piedāvātie risinājumi

Bāzes scenārija aprēķini pierāda, ka 2020. gadā bez

papildus pasākumiem no AER iegūtas enerģijas patēriņš Latvijas

transporta sektora galapatēriņā nebūs pietiekams, lai izpildītu

Latvijai ar AER Direktīvu uzliktās saistības, taču esošās

situācijas jeb normatīvās bāzes sakārtošana ir jāveic ņemot vērā

ierosināto PILOT lietu, kā arī faktu, ka biodegviela šobrīd nav

ilgtspējīga un nav iespējams saskaņot valsts atbalstu. Līdz ar to

nepieciešams izvērtēt iespēju ieviest papildu pasākumus, ar

kuriem iespējams palielināt no AER saražotas enerģijas īpatsvaru

transportā (skat. 3.attēlu).

3.attēls. Piedāvātie risinājumi

Papildus tam, ņemot vērā, ka šobrīd biodegvielas patēriņš

galvenokārt tiek veicināts ar obligātā piejaukuma prasību fosilai

degvielai, kā viens no piedāvātajiem apakš scenārijiem ir

izmaiņas šajā mehānismā, palielinot biodegvielas piejaukuma daļu.

Kā otrs iespējamais apakš scenārijs tiek piedāvāta obligāta

pienākuma noteikšana degvielas tirgotājiem nodrošināt noteiktu no

AER saražotas enerģijas īpatsvaru to realizētajā degvielā.

Pastāv arī citi pasākumi no AER saražotas enerģijas īpatsvara

palielināšanai, piemēram, biodegvielu izmantošana augstā

koncentrācijā sabiedriskajā transportā, atviegloti nosacījumi ETL

iegādei, taču to īstenošana prasa ievērojamus finanšu līdzekļus

no valsts vai pašvaldību budžeta, jo ir jau noteikts ES

struktūrfondu finansējuma sadalījums līdz 2020. gadam un

papildu finansējums šim mērķim vairs nav pieejams.

2.1. Normatīvās bāzes sakārtošana

(bāzes scenārijs)

Vērtējot grozījumu kopskaitu, kas skar spēkā esošo

Biodegvielas likumu, kā arī ņemot vērā nepieciešamību paplašināt

tā tvērumu, iekļaujot citas biodegvielas, no atjaunojamajiem

energoresursiem ražotas degvielas, transportā izmantojamo

elektroenerģiju un bioloģisko šķidro kurināmo, lietderīgi to

aizstāt ar jaunu likumu.

Biodegvielas likuma atzīšana par spēku zaudējušu nozīmētu, ka

uz tā pamata izdotie spēkā esošie tiesību akti zaudētu spēku. Uz

Biodegvielas likuma pamata ir izdoti Noteikumi Nr. 772, kā

arī Ministru kabineta 2008. gada 15. aprīļa noteikumi

Nr. 280 "Noteikumi par finansiāli atbalstāmajām kvotām

biodegvielai", kuri ir zaudējuši aktualitāti un to atkārtota

izdošana nav nepieciešama. Savukārt Noteikumus Nr. 772 ir

nepieciešams papildus grozīt ILUC Direktīvas prasību pārņemšanai,

kā arī, lai veiktu citus labojumus, piemēram, aktualizētu

atsauces uz standartiem, u.c. Līdz ar to būtu jāizstrādā un

jāiesniedz Ministru kabinetā noteikumu projekts "Noteikumi

par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu,

tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību" vai

jāapvieno Noteikumi Nr. 772 ar Noteikumiem Nr. 332.

Tā kā ILUC Direktīva nosaka stingrākas prasības attiecībā uz

biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspēju, šīs

prasības ir nepieciešams pārņemt, grozot Noteikumus

Nr. 545.

Turklāt spēkā esošie normatīvie akti neparedz, ka biodegvielas

piejaukumam jāatbilst ilgtspējas kritērijiem, kuri noteikti

Noteikumos Nr. 545. Līdz ar to Noteikumos Nr. 332 ir

jāiekļauj prasība, ka attiecībā uz biodegvielas piejaukumu ir

jāņem vērā tikai ilgtspējas kritērijiem atbilstoša biodegviela.

Šādas prasības trūkumus Latvijā patērēto biodegvielu neļaus

ieskaitīt AER 10 % mērķī, pat gadījumos, kad tā faktiski

tiek patērēta. Šādas prasības izvirzīšana nozīmē, ka ir

nepieciešams izstrādāt mehānismu, ar kuru no degvielas

tirgotājiem tiktu saņemta informācija par piejaukto biodegvielu

un tās raksturīpašībām. Šāda mehānisma ieviešana būtu veicama

saskaņoti ar Direktīvas 2015/652 prasību pārņemšanu, samazinot

degvielas tirgotājiem nosakāmo ziņošanas prasību slogu.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 332 22.2. apakšpunktu,

katru gadu līdz 15. maijam VID iesniedz Ekonomikas

ministrijai informāciju par degvielas kvalitāti, realizētā

benzīna un dīzeļdegvielas kopējo apjomu, kā arī realizēto benzīna

un dīzeļdegvielas (ar maksimālo sēra saturu 10 mg/kg) apjomu

valstī iepriekšējā gadā. Ekonomikas ministrija šo informāciju

līdz 30. jūnijam iesniedz EK. Pārņemot ILUC Direktīvas

prasības, vienlaikus jānovērš lieks administratīvais solis,

nosakot, ka VID iesniedz informāciju EK.

Attiecībā uz turpmāko rīcību saistībā ar samazinātas akcīzes

nodokļa likmes piemērošanu E85 un B100 Ekonomikas ministrijai pēc

biodegvielas ilgtspējas nodrošināšanai nepieciešamo izmaiņu

veikšanas pēc iespējas īsākā laika termiņā ir jāsagatavo un

jāiesniedz Finanšu ministrijai informācija paziņojumam EK par

valsts atbalstu (samazinātas akcīzes nodokļa likmes piemērošanu

dažādām biodegvielām).

2.2. Izmaiņas esošajā obligātā

piejaukuma mehānismā

Latvijā ir ceturtais vecākais autoparks ES, kur vidējais

reģistrēto transportlīdzekļu vecums 2016. gadā ir 13,95 gadi

(vieglajiem 14,19), savukārt tehniskā kārtībā (ar tehnisko

apskati) esošu transportlīdzekļu vidējais vecums ir 12,92 gadi

(vieglajiem 13,17 gadi). ES vidējais transportlīdzekļu vecums

2014. gadā bija 9,7 gadi4.

Tāpat jānorāda, ka Latvijā 92 % no autoparka sastāda ar fosilo

degvielu (benzīns, dīzeļdegviela) darbināmi spēkrati, kas ir

galvenais SEG emisiju avots. Uz 2016.gada aprīli tehniskā kārtībā

(ar tehnisko apskati) esošu transportlīdzekļu skaits bija 727

788, no kuriem 584 255 bija vieglie transportlīdzekļi, 73 432

kravas transportlīdzekļi un 4 116 autobusi5. Degvielas

kvalitātes direktīva pieļauj iespēju tirgū laist benzīnu ar

maksimālo etanola saturu 10 % un dīzeļdegvielu ar FAME

saturu līdz 7 %. Tomēr šāds limits netiek izvirzīts

attiecībā uz citiem biodegvielas veidiem, piemēram,

dīzeļdegvielai līdzīgiem tīriem ogļūdeņražiem, kas iegūti no

biomasas, izmantojot Fišera-Tropša procesu vai ar

hidroattīrīšanas paņēmienu. Taču, paaugstinot biodegvielas

īpatsvaru fosilajā degvielā, pieaug degvielas cena, kā arī dažādi

riski, kas attiecināmi gan uz transportlīdzekļu darbību, gan

degvielas uzglabāšanu.

Pašreiz spēkā esošais standarts LVS EN 228:2014

"Autodegvielas. Bezsvina benzīns. Prasības un testēšanas

metodes" nosaka divus bezsvina benzīna veidus:

- ar maksimālo skābekļa saturu 3,7 % un maksimālo etanola

saturu 10,0 %;

- ar maksimālo skābekļa saturs 2,7 % un maksimālo

etanola saturu 5,0 %, (paredzēts lietošanai gados vecākos

automobiļos, kuros bezsvina benzīna ar augstu biodegvielas saturu

lietošana nav atļauta).

Savukārt, saskaņā ar Noteikumiem Nr. 332 Latvijas tirgū

piedāvātā kvalitātei jāatbilst otrajam veidam - ar skābekļa

saturu līdz 2,7 % un etanola saturu 5,0 %.

Eiropas Autoražotāju asociācijas publicētā

informācija6 liecina, ka transportlīdzekļa pielāgotība

E10 degvielas izmantošanai ir galvenokārt atkarīga no konkrētā

transportlīdzekļa dzinēja, nevis transportlīdzekļa ražošanas

gada. Tomēr lielākā daļa autotransportlīdzekļu, kuri ir ražoti

pēc 2000. gada, ir piemēroti E10 degvielas izmantošanai.

Ņemot vērā, ka šobrīd tirgū ir pieejams divu veidu benzīns - 95.

un 98. markas, viens no iespējamajiem scenārijiem, lai

palielinātu kopējo biodegvielas patēriņu, ir noteikt, ka

95. markas benzīnu drīkst realizēt tikai ar 10 %

etanola piejaukumu, savukārt 98. markas benzīnu ar

5 %.

Standartā LVS EN 590:2014 "Automobiļu degvielas.

Dīzeļdegviela. Prasības un testēšanas metodes") noteikts, ka

FAME saturs dīzeļdegvielā var būt līdz 7 %, ja tas atbilst

standartam EN 14214:2012 "Automobiļu degviela. Taukskābju

metilesteri (FAME) dīzeļdzinējiem. Prasības un testēšanas

metodes". Attiecībā uz arktiskos un bargos ziemas apstākļos

izmantojamas dīzeļdegvielas sajaukšanu ar FAME, ir jāņem vērā

riski, kas varētu rasties ar ziemas apstākļos izmantojamās

dīzeļdegvielas gala kvalitātes prasību atbilstību, lai

nodrošinātu drošu dīzeļdzinēju darbību ziemas periodā, jo FAME

pasliktina dīzeļdegvielas aukstumnoturības īpašības. Tas nozīmē,

ka degvielas sajaucējam ir nepieciešams ievērot zināmu

piesardzību, veicot degvielu sajaukšanu, savukārt degvielas

tirgotājam nodrošināt atbilstošus apstākļus šāda maisījuma

uzglabāšanai. Šajā sakarā var minēt vadlīnijas7, kuras

sagatavojusi Eiropas Naftas pārstrādātāju asociācija.

Balstoties uz iepriekš minēto informāciju, Ekonomikas

ministrija ir modelējusi dažādus iespējamos scenārijus, kuros

tiek palielināts biodegvielas piejaukums fosilajai degvielai, lai

novērtētu, kādu pienesumu tie dod attiecībā uz AER 10 %

mērķi transportā. Scenāriju provizoriskās ietekmes novērtējuma

rezultāti atspoguļoti 4.tabulā.

4.tabula

Obligātā

biodegvielas piejaukuma palielināšanas scenāriji

Scenārijs

Pasākums

Papildus iegūstamais biodegvielas apjoms,

tūkst. toe8

Papildu AER daļa pret bāzes scenāriju

AER

daļa transportā

Obligātā piejaukuma

palielināšanas scenāriji (benzīns)

Palielināt biodegvielas

piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 7%, bet

98. markas benzīnam līdz 5%

2,70

+0,26%

4,25%

Palielināt biodegvielas

piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 10%, bet

98. markas benzīnam līdz 5%

5,04

+0,51%

4,50%

Obligātā piejaukuma

palielināšanas scenāriji (dīzeļdegviela)

Palielināt biodegvielas

piejaukumu vasaras periodā tirgotajai dīzeļdegvielai no 5% uz

2,68

+0,25%

4,24%

Noteikt, ka dīzeļdegvielai

vasarā ir 7% biodegvielas piejaukuma prasība, bet ziemā

11,23

+1,16%

5,15%

Noteikt, ka arktiskos un bargos

ziemas apstākļos tirgotajai dīzeļdegvielai 5% piejaukuma

prasība ir visu gadu

18,36

+1,92%

5,91%

Noteikt, ka dīzeļdegvielai

vasarā ir 7% biodegvielas piejaukuma prasība, bet ziemā

24,06

+2,53%

6,52%

Noteikt, ka dīzeļdegvielai 7%

biodegviela piejaukuma prasība ir visu gadu

32,62

+3,45%

7,44%

Obligātā piejaukuma

palielināšanas scenāriji (kombinētie)

Palielināt biodegvielas

piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 10%, bet

98. markas benzīnam līdz 5% un noteikt, ka

dīzeļdegvielai vasarā ir 7% piejaukuma prasība, bet ziemā

16,27

+1,64%

5,63%

Palielināt biodegvielas

piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 7%, 98. markas

benzīnam līdz 5% un noteikt, ka dīzeļdegvielai vasarā ir 7%

piejaukuma prasība, bet ziemā 5%

26,76

+2,82%

6,81%

Palielināt biodegvielas

piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 10%, 98. markas

benzīnam līdz 5% un noteikt, ka dīzeļdegvielai 7% piejaukuma

prasība ir visu gadu

37,66

+3,99%

7,98%

No 3. tabulas datiem secināms, ka pat scenārija ar

maksimāli iespējamas biodegvielas piejaukuma tilpumdaļas

noteikšanu (K scenārijs) īstenošana nenodrošinās AER 10% mērķa

sasniegšanu. Līdz ar to būtu nepieciešams ieviest ar obligāto

piejaukumu nesaistītus papildu pasākumus, kas radītu papildu

izmaksas no valsts un/vai pašvaldību budžeta, vai maksāt sodu par

mērķa nesasniegšanu.

Pie tam biodegvielas piejaukuma īpatsvara palielināšana

fosilajā degvielā ietekmē degvielas cenu. Scenāriju provizoriskās

papildu izmaksas galapatērētājam apkopotas 5. tabulā.

5. tabula

Obligātā

biodegvielas piejaukuma palielināšanas scenāriju provizoriskās

izmaksas

Scenārijs

Pasākums

Kopējās

papildu izmaksas patērētājiem salīdzinot ar fosilo

degvielu

Papildu

izmaksas patērētājiem pret bāzes scenāriju

milj.

EUR

EUR/l

milj.EUR

EUR/l

Obligātā piejaukuma

palielināšanas scenāriji (benzīns)

Palielināt biodegvielas

piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 7%, bet

98. markas benzīnam līdz 5%

3,55

0,019 (95E)

0,013 (98E)

1,42

0,007 (95E)

0,013 (98E)

Palielināt biodegvielas

piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 10%, bet

98. markas benzīnam līdz 5%

4,79

0,027 (95E)

0,013 (98E)

2,65

0,015 (95E)

0,013 (98E)

Obligātā piejaukuma

palielināšanas scenāriji (dīzeļdegviela)

Palielināt biodegvielas

piejaukumu vasaras periodā tirgotajai dīzeļdegvielai no 5% uz

8,88

0,025 (vasarā)

1,19

0,004 (vasarā)

Noteikt, ka dīzeļdegvielai

vasarā ir 7% biodegvielas piejaukuma prasība, bet ziemā

12,69

0,025 (vasarā)

0,007 (ziemā)

5,00

0,033 (vasarā)

0,007 (ziemā)

Noteikt, ka arktiskos un bargos

ziemas apstākļos tirgotajai dīzeļdegvielai 5% piejaukuma

prasība ir visu gadu

15,87

0,021 (ziemā)

8,18

0,021 (ziemā)

Noteikt, ka dīzeļdegvielai

vasarā ir 7% biodegvielas piejaukuma prasība, bet ziemā

18,41

0,025 (vasarā)

0,021 (ziemā)

10,71

0,0033 (vasarā)

0,021 (ziemā)

Noteikt, ka dīzeļdegvielai 7%

biodegviela piejaukuma prasība ir visu gadu

22,22

0,025 (vasarā)

0,025 (ziemā)

14,52

0,0033 (vasarā)

0,025 (ziemā)

Obligātā piejaukuma

palielināšanas scenāriji (kombinētie)

Palielināt biodegvielas

piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 10%, bet

98. markas benzīnam līdz 5% un noteikt, ka

dīzeļdegvielai vasarā ir 7% piejaukuma prasība, bet ziemā

17,48

Benzīns:

0,027 (95E)

0,013 (98E)

Dīzeļdegviela:

0,025 (vasarā)

0,007 (ziemā)

7,65

Benzīns:

0,015 (95E)

0,013 (98E)

Dīzeļdegviela:

0,004 (vasarā)

0,007 (ziemā)

Palielināt biodegvielas

piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 7%, 98. markas

benzīnam līdz 5% un noteikt, ka dīzeļdegvielai vasarā ir 7%

piejaukuma prasība, bet ziemā 5%

21,96

Benzīns:

0,019 (95E)

0,013 (98E)

Dīzeļdegviela:

0,025 (vasarā)

0,021 (ziemā)

13,36

Benzīns:

0,007 (95E)

0,013 (98E)

Dīzeļdegviela:

0,004 (vasarā)

0,021 (ziemā)

Palielināt biodegvielas

piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 10%, 98. markas

benzīnam līdz 5% un noteikt, ka dīzeļdegvielai 7% piejaukuma

prasība ir visu gadu

27,01

Benzīns:

0,027 (95E)

0,013 (98E)

Dīzeļdegviela:

0,025 (vasarā)

0,025 (ziemā)

17,17

Benzīns:

0,015 (95E)

0,013 (98E)

Dīzeļdegviela:

0,004 (vasarā)

0,025 (ziemā)

2.3. Obligātā pienākuma mehānisma

ieviešana

Vismaz 14 ES dalībvalstīs ir ieviests obligāts pienākums

degvielas tirgotājiem nodrošināt noteiktu no AER ražotas

enerģijas daļu realizētajā produkcijā, nosakot, ka daļa no

galapatērētājam pārdotā transportam paredzētā enerģijas apjoma ir

saražota no AER. Lai neradītu papildus loģistikas izmaksas šāda

prasība būtu attiecināma tikai uz apstiprinātiem noliktavas

turētājiem, kuri degvielu izved (nodod patēriņam) no akcīzes

preču noliktavas (izņemot pārvietošanu atliktajā nodokļu

maksāšanas režīmā), uz komersantiem, kuri saņēmuši speciālo

atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai un izved degvielu

no vairumtirdzniecības noliktavas, un uz reģistrētiem saņēmējiem,

kuri realizē vai patērē degvielu Latvijas Republikā. Šī pienākuma

prasība var tikt noteikta ar vai bez biodegvielas minimālā

piejaukuma prasībām benzīnā un dīzeļdegvielā. Respektīvi, šāds

pienākums var tikt apvienots ar obligātā piejaukuma prasību.

Obligātā pienākuma mehānisma ieviešanas mērķis nav likt degvielas

tirgotājiem papildus tirgot biodegvielu augstā vai 100%

koncentrācijā, bet tirgot fosilās un biodegvielas maisījumus,

līdzīgi kā šobrīd. Degvielas tirgotājs var izvēlēties piemēram

tirgot dīzeļdegvielu nepilnu gadu ar 10% HVO (kas iegūta

izmantojot dubultās uzskaites izejvielas) piejaukumu, vienlaikus

saņemot dubultās uzskaites privilēģijas. Tādējādi degvielas

tirgotājs var izpildīt tam uzliktās obligātā pienākuma saistības,

tostarp, obligātā piejaukuma saistības (attiecībā uz

dīzeļdegvielu).

Obligātā pienākuma mehānisma gadījumā degvielas tirgotājiem ir

lielākas iespējas izvēlēties, kādā sajaukuma proporcijā realizēt

degvielu. Tādējādi ar plašāku tirgus apstākļiem atbilstošu

degvielas produktu piedāvājumu ir iespējams sasniegt AER

10 % mērķi, vienlaikus ļaujot veikt izmaksu ziņā efektīvākā

risinājuma izvēli (piemēram, izvēloties biodegvielu ar dubulto

uzskaiti) pašiem tirgotājiem un samazinot iespējamās papildu

izmaksas galapatērētājiem.

Vienlaikus šādas jaunas sistēmas ieviešana ir saistīta ar

dažādiem riskiem un izmaksām. Veidojot jaunu sistēmu, pastāv

risks, ka iepriekš neplānotu apsvērumu dēļ shēma faktiski

nedarbojas, vai darbojas, īstenojot dažādas krāpnieciskas shēmas.

Tāpēc, analizējot, kā citas dalībvalstis ir ieviesušas obligātā

pienākuma shēmu, var secināt, ka būtisks aspekts ir kontrole un

atskaites mehānismi, ar kuriem tiek pierādīts, galapatērētājam

realizētais biodegvielas apjoms. Piemēram, Lielbritānijā

degvielas tirgotāji elektroniskā sistēmā iesniedz nepieciešamo

informāciju par biodegvielu, kas laista apgrozībā, (piemēram,

izcelsmes apliecinājumus par tās atbilstību ilgtspējas

kritērijiem, u.c.) un izpilda tiem uzlikto pienākumu ar šajā

sistēmā izsniegtajiem sertifikātiem. Shēmas ietvaros par

pienākuma neizpildi degvielas tirgotājiem tiek dota iespēja

maksāt izpirkuma cenu (buy-out price), par katru pienākuma

izpildei trūkstošo sertifikātu.

Jāsecina, ka šādas sistēmas izveide ir laikietilpīga un,

atsakoties no biodegvielas obligātā piejaukuma, pieaugtu risks

nesasniegt AER 10 % mērķi.

Šo risku iespējams kompensēt ar pastāvošās obligātā piejaukuma

sistēmas turpināšanu, tādējādi nodrošinot daļēju mērķa

sasniegšanu. Piemēram, Slovākijā ir noteikts, ka līdz

2020. gadam tirgotājiem jānodrošina 8,5 % (pēc

enerģētiskās vērtības) biodegvielu īpatsvars to realizētajā

degvielā un papildus uz 2020. gadu noteiktas šādas obligātā

piejaukuma prasības:

- Bio-ETBE saturs benzīnā vismaz 3 %;

- Bioetanola saturs benzīnā vismaz 7 %;

- Dīzeļdegvielai pievienota biodīzeļdegviela vismaz

11,5 %.

Arī šajā gadījumā, lai pierādītu, ka degvielas tirgotājs

saistības izpilda, tas sniedz ziņojumu kompetentajām

iestādēm.

Ņemot vērā citu ES dalībvalstu pieredzi, secināms, ka svarīgs

solis obligāta pienākuma shēmas ieviešanā ir atskaitīšanās

sistēmas izveide degvielas tirgotājiem. Lai mazinātu ar šādas

sistēmas ieviešanu un uzturēšanu radītās papildu izmaksas, to

iespējams apvienot ar tirgotājiem noteiktām ziņošanas prasībām

par to realizētās degvielas SEG emisijām.

Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijai AER 10 % mērķa izpilde

jānodrošina 2020. gadā, tāpēc papildu prasības komersantiem

samazinātā apjomā varētu ieviest no 2019. gada, 2020. gadā

tās nosakot pilnā apjomā, tādējādi panākot zemākas degvielas

cenas galapatērētājiem. Lai Latvija sasniegtu AER 10 %

mērķi, 2020. gadā noteiktā obligātā pienākuma apjoms šādas

shēmas ietvaros visiem degvielas tirgotājiem provizoriski būtu

nosakāms 8,5 % (pēc enerģētiskās vērtības) apjomā. Pieņemot,

ka lētākais veids kā sasniegt šo apjomu būtu izmantojot

biodegvielu ar dubulto uzskaiti9, Ekonomikas

ministrijas aprēķini liecina, ka galapatērētājam tiktu radītas

papildu izmaksas 19,35 - 28,56 milj. EUR apmērā jeb 0,021 - 0,032

EUR/l (dīzeļdegvielai visu gadu), atkarībā no izmantotās

biodegvielas tirgus cenas.

Papildus, ņemot vērā, ka Latvijā ir augsts AER īpatsvars

saražotajā elektroenerģijā, kā arī šai daļai iespējami

piemērojamos reizinātājus attiecībā uz AER 10 % mērķī,

veicinot transporta sektora turpmāku elektrifikāciju un veicot

papildu pasākumus transporta elektrifikācijas jomā, piemēram,

attīstot tramvaju un trolejbusu tīklu, veicot vilcienu

elektrifikāciju un veicinot elektromobilitātei, iespējams

samazināt degvielas tirgotājiem nosakāmā pienākuma apmēru.

Turklāt EK 2016.gada 30.novembrī ir publicējusi

priekšlikumu10 Eiropas Parlamenta un Padomes

direktīvai par atjaunojamo energoresursu izmantošanas

veicināšanu. Saskaņā ar šajā priekšlikumā 25.pantā minēto

informāciju, ES dalībvalstīm nacionālā līmenī degvielas

tirgotājiem sākot ar 2021.gadu ir jāuzliek pienākums nodrošināt

noteiktu no AER ražotas enerģijas daļu realizētajā produkcijā.

Līdz ar to savlaicīga obligātā pienākuma mehānisma ieviešana ir

īpaši aktuāla vērtējot ES nākotnes plānus attiecībā uz AER

izmantošanu transporta sektorā.

2.4. Risinājumu ietekme uz valsts un

pašvaldību budžetiem

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumiem

Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un

ietekmes izvērtēšanas noteikumi" konceptuālajā ziņojumā

jābūt iekļautai sadaļai par ietekmi uz valsts budžetu un

pašvaldību budžetiem. Ekonomikas ministrija ir veikusi aprēķinus,

kuri parāda aptuveno kopējo ietekmi galapatērētājiem, taču

jāpiebilst, ka šīs izmaksas atspoguļo situāciju pie dažādiem

pieņēmumiem un var mainīties. Ņemot vēra, ka degvielas tirgotāji

var izvēlēties pievienot dažādas biodegvielas kopējo ietekmi

galapatērētājam, tostarp valstij un pašvaldībām ir grūti

prognozēt. Sevišķi grūti prognozējamas ir arī naftas cenu

izmaiņas, līdz ar to Ekonomikas ministrijas ieskatā sīkākus

aprēķinus nav nepieciešams veikt, jo neatkarīgi no izmaksām, ES

mērķi būs jāsasniedz un šis risinājums paredz salīdzinoši mazu

ietekmi uz valsts budžetu.

Iespējamo cenu sadārdzinājumu valsts iestādēm jāsedz tām

piešķirto līdzekļu ietvaros, līdzīgi kā gadījumos, kuros

degvielas cenas svārstās globālo ekonomisko faktoru iespaidā.