1. pants

1Pašreizējā situācija un

2konstatētās problēmas

31.1. Latvijas virzība AER 10% mērķa

4sasniegšanā

5Saskaņā ar AER Direktīvas 3. panta ceturto punktu un

6Latvijas nacionālās reformu programmas "ES 2020"

7stratēģijas īstenošanai 3.7. apakšpunktu jānodrošina AER

810 % mērķa sasniegšanu transportā. Šī mērķa sasniegšanai ES

9dalībvalstīs lielākoties tiek izmantotas biodegvielas, kā arī no

10AER saražota elektroenerģija.

11No AER saražotas enerģijas īpatsvars transportā

122015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, pieaudzis par

130,72 procentpunktiem - no 3,2 % līdz 3,92 %.

14Biodegvielas īpatsvars enerģijas galapatēriņā transportā

152015.gadā veidoja 2,32 %, savukārt elektroenerģijas - 1,6%. Šis

16pieaugums izskaidrojums ar izmaiņām aprēķina metodikā, kuras

17paredz ILUC Direktīva. Ar jauno metodiku tiek piemēroti

18reizinātāji dzelzceļā un autotransportā patērētajai

19elektroenerģijai (skat. 1.2. apakšnodaļu).

20Dati par biodegvielas ražošanu, importu, eksportu un patēriņu

21Latvijā apkopoti 1. pielikumā. 2014. gadā, salīdzinot ar

222013. gadu, bioetanols nav ražots, savukārt 2015. gadā bioetanola

23ražošana ir atsākta vienā no SIA "Jaunpagasts Plus"

24ražotnēm, kurā bioetanola ražošanā tiek izmantoti kvieši.

25Biodīzeļdegvielu Latvijā ražo divi uzņēmumi SIA

26"Bio-Venta" (ražošanas jauda - 100 tūkst. tonnas gadā)

27un LPKS "LATRAPS". Šajos uzņēmumos kā biodīzeļdegvielas

28ražošanas galvenā izejviela tiek izmantota no rapša sēklām iegūta

29eļļa. Daļu rapša eļļas ražotāji saražo paši, bet pārējo importē

30gan no ES dalībvalstīm, gan ārpus ES. Laika periodā no 2012. līdz

312014.gadam importētās rapša eļļas īpatsvars no valstīm (skat.

321. pielikumu), kuras nav ES, bija 80 %, savukārt 70 %

33rapšu sēklu tika iepirktas Latvijā.

34Latvijā no 2009. gada 1. oktobra ir ieviests

35obligātais 5 % biodegvielas piejaukums fosilajai degvielai.

36Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 332 un Noteikumiem Nr. 772

3795. markas benzīnu atļauts realizēt tikai ar bioetanola

38saturu 4,5-5 tilpumprocenti no kopējā benzīna tilpuma, taču

39šī prasība nav attiecināma uz benzīnu, kuru izmanto aviācijas

40transporta dzinējos, un 98. markas benzīnu. Dīzeļdegvielu

41atļauts realizēt tikai ar biodīzeļdegvielas, kas iegūta no rapšu

42sēklu eļļas, saturu 4,5-5 tilpumprocenti no kopējā

43galaprodukta daudzuma. Šī prasība nav attiecināma uz

44dīzeļdegvielu, kuru izmanto arktiskos un bargos ziemas apstākļos,

45jūras transporta flotes kuģu dzinējos un aviācijas transporta

46dzinējos. Saskaņā ar aptuveniem Ekonomikas ministrijas aprēķiniem

47papildus izmaksas, kas rodas no obligātā biodegvielas piejaukuma,

48patērētājam ir aptuveni 9,83 milj.euro gadā.

49Pieejamā informācija par naftas produktu realizāciju Latvijā

50liecina, ka tīra biodegviela un fosilās degvielas un biodegvielas

51maisījumi ar paaugstinātu biodegvielu saturu (B100 un E85)

52autotransportā tiek patērēta nelielos daudzumos. Tam par iemeslu

53ir nelielais Latvijā reģistrēto autotransportlīdzekļu, kuri var

54izmantot iepriekš minētos degvielas veidus, skaits, kā arī

55nelielais šo degvielas uzpildes staciju skaits. Ceļu satiksmes

56drošības direkcijas rīcībā nav informācija par Latvijā reģistrēto

57transportlīdzekļu, kuros var izmantot B100 vai E85 degvielu,

58skaitu, jo tā kā šādos transportlīdzekļos iespējams lietot arī

59fosilo degvielu, reģistrācijas apliecībā kā degviela tiek

60norādīts benzīns vai dīzeļdegviela. Līdz ar to šādu

61transportlīdzekļu skaits šobrīd nav zināms. 2014. gadā

62Latvijā E85 degvielu bija iespējams iegādāties 4 degvielas

63uzpildes stacijās, no kurām tikai viena atrodas ārpus Rīgas

64(Brocēnu novadā), bet biodīzeļdegvielu B100 divās degvielas

65uzpildes stacijās Jelgavā un Ventspilī (katrā pa vienai).

661.2. Biodegvielas ilgtspēja un ILUC

67direktīvas pārņemšana

68AER Direktīvā biodegvielām ir definēti ilgtspējas kritēriji,

69lai nodrošinātu, ka biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo

70izmantošana garantē SEG emisiju samazinājumu un aizsargā

71bioloģisko daudzveidību. Šie ilgtspējas kritēriji ir jāņem vērā,

72lai varētu ieskaitīt patērēto biodegvielu vai bioloģisko šķidro

73kurināmo AER 10 % mērķī, kā arī nodrošinot Degvielas

74kvalitātes direktīvas mērķu sasniegšanu. Šie kritēriji

75nacionālajā likumdošanā ir noteikti Noteikumos Nr. 545. Viens no

76uzskatāmākajiem ilgtspējas kritērijiem ir SEG samazināšanas

77potenciāls, kuram saskaņā ar Noteikumu Nr. 545 10. punktu no

782017. gada 1. janvāra ir jābūt vismaz 50 %. No 2018. gada 1.

79janvāra SEG ietaupījumam ir jābūt vismaz 60 % biodegvielām un

80bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās,

81kuras uzsākušas ražošanu 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk, taču

82ILUC direktīva paredz, ka šis nosacījums attiecās uz ražošanas

83iekārtām, kuras uzsākušas ekspluatāciju pēc 2015.gada 5. oktobra,

84savukārt attiecībā uz iekārtām, kuras atradās ekspluatācijā 2015.

85gada 5. oktobrī vai pirms minētās dienas, SEG ietaupījums, kuru

86jāpanāk attiecībā uz bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un

87biodegvielām, ir 35% līdz 2017. gada 31. decembrim un vismaz 50 %

88no 2018.gada 1.janvāra. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 545 12. punktu

89biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, kas tiek ražoti

90Latvijā vai tiek ievesti patēriņam Latvijas Republikā no Eiropas

91Savienības dalībvalstīm vai importēti no trešajām valstīm, tiek

92uzskatīti par atbilstošiem ilgtspējības kritērijiem, ja šī

93atbilstība ir apliecināta:

94- divpusēja vai daudzpusēja līguma ietvaros, ko Eiropas

95Savienība ir noslēgusi ar trešo valsti un kurā ir ietverti

96nosacījumi par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo

97ilgtspējības kritērijiem;

98- brīvprātīgās shēmas ietvaros, kuru ir apstiprinājusi Eiropas

99Komisija;

100- nacionālās sertificēšanas sistēmas ietvaros;

101- Latvijas nacionālās sertificēšanas shēmas ietvaros.

102Ar citiem ilgtspējas kritērijiem var iepazīties Noteikumu Nr.

103545 5., 6., 7., 8. un 9.punktā.

104Neskatoties uz to, ka ilgtspējas kritēriji ir izvirzīti,

105šobrīd Latvijā nav noteikts pienākums biodegvielas piejaukumam

106izmantot ilgtspējas kritērijiem atbilstošas biodegvielas un, ka

107samazinātās akcīzes likmes piemērojamas tikai ilgtspējas

108kritērijiem atbilstošām biodegvielām. Līdz ar to, lai šo Latvijā

109faktiski patērēto degvielu varētu ieskaitīt AER 10 % mērķī,

110nepieciešams papildināt normatīvo regulējumu ar papildu prasībām

111piejaukto biodegvielu ilgtspējai. Šādas prasības būtu jāietver

112likumā par no atjaunojamajiem energoresursiem ražotām degvielām,

113transportā izmantojamo elektroenerģiju un bioloģisko šķidro

114kurināmo un tam pakārtotajos normatīvajos aktos.

115Ja ganībām vai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas iepriekš

116bijusi paredzēta pārtikas un lopbarības ražošanai, sāk izmantot

117biodegvielas kultūru audzēšanai, un pieprasījums pēc minētajiem

118produktiem, kas nav biodegviela, saglabājas, tas ir jāapmierina

119citā veidā - ar intensīvāku ražošanu vai ražošanai atvēlot

120iepriekš lauksaimniecībā neizmantotu zemi citā vietā. Tā ir

121netieša zemes izmantošanas maiņa, un gadījumos, kad

122lauksaimniecības vajadzībām tiek transformēta zeme ar lielu

123oglekļa uzkrājumu, var rasties ievērojamas papildu SEG emisijas.

124Tāpēc tā saucamās pirmās paaudzes biodegvielas var uzskatīt par

125neefektīvāku risinājumi SEG emisiju samazināšanai, jo tiek

126palielinātas emisijas lauksaimniecības sektorā, taču neskatoties

127uz to, tās tāpat spēj uzrādīt ievērojamus SEG emisiju

128ietaupījumus pret fosilo degvielu (pat virs 60 %). Latvijas

129apstākļos, raugoties no klimata viedokļa, transporta sektorā

130vispiemērotākie risinājumi ir saistīti ar t.s. moderno

131biodegvielu, piemēram, biometāna vai ūdeņraža izmantošanu.

132Nolūkā novērst šo nevēlamo efektu, ILUC Direktīva nosaka, ka

133AER 10 % mērķa sasniegšanai tikai 7 procentpunktus var

134sasniegt ar biodegvielām, kas ražotas no pārtikas un barības

135tirgus pieprasījuma apmierināšanai izmantojamā zemē audzētiem

136kultūraugiem. Vienlaikus ILUC Direktīva nosaka, ka, aprēķinot

137elektroenerģijas daudzumu, ko patērē elektrificēts dzelzceļa

138transports, uzskata, ka tas 2,5 reizes pārsniedz no AER saražotās

139elektroenerģijas daudzumu, savukārt, aprēķinot elektroenerģijas

140daudzumu, ko patērē ETL, uzskata, ka šis patēriņš 5 reizes

141pārsniedz no AER ražotās elektroenerģijas daudzumu.

142ILUC Direktīvas prasības Latvijai ir jāpārņem savos

143normatīvajos aktos līdz 2017. gada 10. septembrim.

1441.3. Moderno biodegvielu mērķis

145ILUC direktīva nosaka, ka valstīm ir jāatbalsta t.s. moderno

146biodegvielu (advanced biofuels) izmantošana. Tās ir

147biodegvielas, kas ražotas no šī ziņojuma 2. pielikuma

148A daļā uzskaitītajām izejvielām. Šim nolūkam katrai ES

149dalībvalstij līdz 2017. gada 6. aprīlim jānosaka

150minimālais šādas biodegvielas izmantošanas mērķis, ko tā cenšas

151sasniegt un kura atsauces vērtība ir 0,5 procentpunkti no

152AER saražotās enerģijas transporta gala patēriņā 2020. gadā.

153Taču dalībvalstis var noteikt valsts mērķi, kas ir zemāks,

154pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem iemesliem:

155- objektīvi faktori, piemēram, ierobežotas iespējas otrās

156paaudzes biodegvielu ilgtspējīgai ražošanai, vai šādu biodegvielu

157ierobežota pieejamība tirgū par izmaksu ziņā pieņemamu cenu;

158- konkrētās tehniskās vai klimatiskās īpatnības transporta

159degvielas tirgū valstī, piemēram, autotransporta parka sastāvs un

160stāvoklis (t.i. vecums un dzinēju klases);

161- valsts politika, piešķirot proporcionālus finanšu resursus,

162lai stimulētu energoefektivitāti un tādas elektroenerģijas

163izmantojumu transportā, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas

164avotiem.

165Šo biodegvielu devumu AER 10 % mērķa sasniegšanā skaita kā

166divkāršu, līdzīgi kā biodegvielām, kas iegūtas izmantojot 2.

167pielikuma B daļā norādītās izejvielas, taču būtiski ir piebilst,

168ka 2. pielikuma B daļā norādītās izejvielas, piemēram,

169lietota cepamā eļļa nevar tikt izmantotas moderno biodegvielu

170mērķa izpildei un, ka dubultā uzskaite neattiecas uz moderno

171biodegvielu mērķa sasniegšanu, bet tikai uz AER 10 % mērķi.

172Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas veiktajiem aprēķiniem, lai

173nodrošinātu 0,5 % moderno biodegvielu īpatsvaru enerģijas

174transporta gala patēriņā, moderno biodegvielu patēriņam

1752020. gadā būtu jābūt aptuveni 4,65 ktoe jeb piemēram

1765,9 milj. litru HVO (kas pilnībā ražota no 2.pielikuma A daļā

177uzskaitītajām izejvielām).

178Par vienu no modernajām biodegvielām ar augstu potenciālu var

179uzskatīt līdz dabasgāzes kvalitātei attīrītu biogāzi jeb

180biometānu. Biometāns nākotnē varētu būt nozīmīgs dabasgāzes

181aizvietotājs vai izmantots kā degviela transportlīdzekļos, kuri

182ir veidoti, lai darbotos ar saspiesto vai sašķidrināto dabasgāzi.

183Taču biometāna cena nav konkurētspējīga ar dabasgāzes cenu, tādēļ

184tā ražošanai un piegādei ir nepieciešams atbalsts. Biometāns var

185tikt izmantots arī kā degviela transportlīdzekļos, kuri ir

186veidoti, lai darbotos ar saspiesto vai sašķidrināto dabasgāzi.

187Biometāns kā degviela tiek izmantots Zviedrijā, Francijā, Vācijā,

188Šveicē u.c. Latvijā gandrīz visas biogāzes stacijas saņem

189atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros par saražoto

190elektroenerģiju, un pirmā šāda stacija atbalstu beidz saņemt

191tikai 2022. gadā. Lai iegūtu biometānu, biogāzes stacijas

192būtu nepieciešams aprīkot ar biogāzes attīrīšanas un biometāna

193saspiešanas vai sašķidrināšanas iekārtām, kas prasa ievērojamus

194kapitālieguldījumus, papildus izmaksas rodas arī degvielas

195staciju aprīkošanai ar biometāna uzpildes iekārtām, tāpēc

196biogāzes attīrīšana līdz biometāna kvalitātei var tikt aplūkota

197kā iespējamais risinājums pēc 2020. gada.

198Ekonomikas ministrijas ieskatā moderno biodegvielu mērķa

199vērtība Latvijai 2020. gadā būtu jānosaka mazāka kā atsauces

200vērtība - 0,1 % līmenī, jo Latvijā šādas biodegvielas netiek

201un visticamākais netiks ražotas līdz 2020.gadam. Moderno

202biodegvielu mērķa prasība tiks iekļauta likumdošanā kopā ar

203obligātā pienākuma prasību degvielas tirgotājiem, paredzot, ka

204daļa no obligātā pienākuma jāizpilda ar šāda veida

205biodegvielām.

2061.4. Obligātā biodegvielas

207piejaukuma periods dīzeļdegvielai

208Šobrīd spēkā esošais regulējums pieļauj obligātā biodegvielas

209piejaukuma izņēmumu attiecībā uz dīzeļdegvielu, ko izmanto

210arktiskos un bargos ziemas apstākļos, taču vienlaikus neierobežo

211arktiskās dīzeļdegvielas tirdzniecības periodu. Pie šāda

212regulējuma degvielas tirgotāji vasaras periodā turpina tirgot

213arktisko dīzeļdegvielu, kurai biodegviela nav jāpievieno.

214Turklāt, līdzīgi kā biodegvielas piejaukuma gadījumā, arī

215arktiskās piedevas pievienošana palielina dīzeļdegvielas

216cenu.

217Šī situācija ir pretrunā ar esošā tiesiskā ietvara mērķi

218paaugstināt no AER saražotas enerģijas īpatsvaru transportā un

219rada situāciju, kurā Latvijā faktiskais patērētās biodegvielas

220apjoms samazinās. Līdz ar to Noteikumos Nr. 332 ir nepieciešams

221skaidri definēt periodu, kurā tiek tirgota dīzeļdegviela ar

222biodegvielas piejaukumu. Noteikumos Nr. 332 ir minēts, ka ziemas

223periods ir no 1. novembra līdz 31. martam, līdz ar to Ekonomikas

224ministrijas ieskatā būtu jānosaka, ka periodā no 1. aprīļa līdz

22531. oktobrim dīzeļdegvielu drīkst tirgot tikai, ja tai pievienota

226biodegviela. Taču, ņemot vērā, ka sajaucot dīzeļdegvielu ar FAME

227pastāv riski, kas varētu rasties ar ziemas apstākļos izmantojamās

228dīzeļdegvielas gala kvalitātes prasību atbilstību, lai

229nodrošinātu drošu dīzeļdzinēju darbību ziemas periodā, veicot

230izmaiņas Noteikumos Nr. 332, ir jāizvērtē, vai nav nepieciešams

231ziemas periodu pagarināt un noteikt pārejas periodu, kurā

232degvielas tirgotājiem būtu atļauts sajaukt arktiskās

233dīzeļdegvielas atlikumus ar dīzeļdegvielu, kas paredzēta

234tirdzniecībai vasaras periodā (ar biodegvielas piejaukumu).

235Turklāt ir lietderīgāk, ja šāda prasība attiektos nevis uz

236mazumtirgotājiem, bet uz apstiprinātiem noliktavas turētājiem,

237kuri dīzeļdegvielu izved (nodod patēriņam) no akcīzes preču

238noliktavas (izņemot pārvietošanu atliktajā nodokļu maksāšanas

239režīmā), uz komersantiem, kuri saņēmuši speciālo atļauju

240(licenci) degvielas vairumtirdzniecībai un izved dīzeļdegvielu no

241vairumtirdzniecības noliktavas un uz reģistrētiem saņēmējiem,

242kuri realizē vai patērē dīzeļdegvielu Latvijas Republikā.

243Turklāt, ņemot vērā, ka Noteikumu Nr. 772 2. punktā definēts,

244kādas iekšdedzes dzinējos izmantojamas biodegvielas un

245biodegvielas sajaukumus ar fosilo degvielu Latvijā atļauts

246realizēt, šo punktu būtu nepieciešams precizēt atbilstoši

247iepriekšminētajām nepieciešamajām izmaiņām Noteikumos Nr. 332.

248Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pēc iespējas ātrāku

249situācijas risinājumu un skaidrību biodegvielas ražotājiem un

250degvielas tirgotājiem, grozījumi Noteikumos Nr. 332 un Noteikumos

251Nr. 772 jāveic bez kavēšanās.

2521.5. Biodīzeļdegvielas definīcijas

253paplašināšana

254Latvija 2014. gada 29. septembrī no EK ir saņēmusi

255informācijas pieprasījumu EU Pilot lietā 6948/14/ENER par HVO

256izslēgšanu no Latvijas biodegvielu tirgus un no nacionālā

257biodegvielas mandāta. Spēkā esošais Biodegvielas likums definē

258biodīzeļdegvielu kā metilesteri vai etilesteri, kas iegūts no

259tīras augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, savukārt Noteikumi

260Nr. 332 un Noteikumi Nr. 772 nosaka, ka dīzeļdegvielai var

261pievienot vienīgi no rapšu sēklu eļļas iegūtu biodīzeļdegvielu.

262Šāds regulējums neizslēdz risku Latvijai tikt iesūdzētai tiesā

263par diskriminējošu tiesisko regulējumu.

264HVO ir biodegviela, ko iegūst gan no augu eļļām (palmu, sojas,

265u.c.), gan pārtikas rūpniecības dzīvnieku tauku atlikumiem un

266lietotas cepamās eļļas. Šo biodegvielu veido ogļūdeņraži un tās

267sastāvs atbilst fosilās dīzeļdegvielas ķīmiskajam sastāvam.

268Salīdzinājumā ar taukskābju metilestera (turpmāk - FAME)

269biodīzeļdegvielu, kas maisījumā ar fosilo dīzeļdegvielu

270izmantojama līdz 7 % no apjoma, HVO, neietekmējot dzinēju

271veiktspēju, var izmantot, ievērojami augstākās

272koncentrācijās.

273SIA "Neste Latvia" 2016. gada aprīlī ir

274uzsākusi dīzeļdegvielas Pro Diesel tirdzniecību,

275kuras saturā, kā to norāda tirgotājs, ir līdz 30 % HVO. Taču

276pašlaik VID, kas veic degvielas tirgus uzraudzības funkciju, nav

277iespēju noteikt HVO īpatsvaru degvielā.

278VID, veicot padziļinātu izpēti par HVO aprites uzraudzībai

279nepieciešamo testēšanas iekārtu iegādi, ir sniedzis informāciju

280par papildu nepieciešamo finansējumu, tas ir, pirmajā ieviešanas

281gadā 152 000 euro un ik gadu turpmāk

2822000 euro (skat. 1. tab.).

2831.tabula

284Papildu

285nepieciešamais finansējums VID biodīzeļdegvielas, kuras ražošanā

286tiek izmantota hidrogenēta augu eļļa, aprites uzraudzībai

287Izdevumu

288pozīcijas

289Pirmajā

290ieviešanas gadā, euro

291Turpmāk ik

292gadu, euro

293Izdevumi kopā

294152 000

2952 000

296Speciālās iekārtas iegāde un uzturēšana,

297tostarp

298152 000

2992 000

300Preces un pakalpojumi

301(Speciālās iekārtas uzturēšana)

3022 000

3032 000

304Pamatkapitāla veidošana

305(Speciālās iekārtas iegāde)

306150 000

307Avots: VID.

308Ekonomikas ministrijai ir pieejama informācija, ka gadījumā,

309ja šādas analīzes tiek veiktas kā ārpakalpojums, izmaksas par HVO

310parauga testēšanu, iekļaujot izmaksas par parauga nogādāšanu uz

311laboratoriju Francijā, būtu aptuveni 1000 euro. Tomēr

312nevajadzētu izslēgt iespēju, ka citas laboratorijas spēj

313nodrošināt paraugu testēšanu par zemāku cenu.

314Dīzeļdegvielas, kam pievienota hidrogenēta augu eļļa,

315uzraudzību varētu veikt, balstoties uz iesniegto atbilstības

316sertifikātu, ko izsniegusi institūcija, kas akreditēta

317Nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem

318aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu,

319akreditāciju un uzraudzību, vai citas Eiropas Savienības

320dalībvalsts akreditēta institūcija. Vienlaikus pie šāda

321risinājuma ir būtiski novērst riskus, kas saistīti ar dokumentu

322viltošanu, kas potenciāli varētu radīt risku negodprātīgai

323konkurencei. Ir būtiski nodrošināt, ka minētais risinājums vai

324kontroles mehānismi novērš šādus riskus.

325Lai nodrošinātu, ka EK slēdz ierosināto EU Pilot lietu

326Nr. 6948/14/ENER, un veicinātu plašāku biodegvielas

327izmantošanu, nepieciešams papildināt normatīvo regulējumu ar cita

328veida biodegvielām. Tiklīdz tiek noteikta obligātā piejaukuma

329prasība attiecībā uz biodegvielas pievienošanu dīzeļdegvielai,

330lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus degvielas

331aprites tirgū, VID ir jābūt spējīgam pārliecināties par HVO

332īpatsvaru degvielā. Tas nozīmē, ka pirms izmaiņu veikšanas MK

333noteikumos, VID ir nepieciešams iegādāties iekārtas, kas nozīmē,

334ka ir jāveic vai nu iekārtu iepirkuma procedūra, jānodrošina

335iekārtu apkope, slēdzot līgumu ar servisa apkopes firmu, un

336jāveic ekspertu apmācību darbam ar šīm iekārtām, jo tikai pēc

337minēto pasākumu izpildes VID Muitas pārvaldes Muitas laboratorija

338varētu uzsākt paraugu testēšanu, vai jāslēdz līgumi par

339ārpakalpojumu izmantošanu. Iekārtu iegāde VID dotu iespēju

340piedāvāt HVO testēšanu kaimiņvalstīm kā ārpakalpojumu.

3411.6. Samazinātas akcīzes nodokļa

342likmes

343No 2006. gada ar grozījumiem likumā "Par akcīzes

344nodokli" Latvijā tika ieviestas samazinātas akcīzes nodokļa

345likmes tīrai biodegvielai un biodegvielas un fosilās degvielas

346maisījumiem ar paaugstinātu biodegvielu saturu. Informācija par

347akcīzes nodokļa likmēm dažādām degvielām apkopota 2.tabulā.

3482.tabula

349Akcīzes nodokļa likmes degvielām

350Latvijā, euro/1000 litriem

351Degviela

3522014

3532015

3542016

355Svinu nesaturošs benzīns

356411,21

357411,21

358436

359Svinu nesaturošais benzīns,

360kuram tiek pievienots etilspirts (bio 5%)

361411,21

362411,21

363436

364Svinu nesaturošais benzīns,

365kuram tiek pievienots etilspirts (bio 85%) (E85)

366123,36

367123,36

368131

369Dīzeļdegviela

370332,95

371332,95

372341

373Biodīzeļdegviela (B100)

3740

3750

376Saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 14.pantu

377rapšu sēklu eļļai, kuru realizē vai izmanto par kurināmo vai

378degvielu, un biodīzeļdegvielai, kas pilnībā iegūta no rapšu sēklu

379eļļas (B100), nodokli aprēķina pēc likmes 0 euro par 1000

380litriem, kas ir par 341 euro mazāk nekā dīzeļdegvielai. Ja naftas

381produktiem ir pievienots etilspirts, kas iegūts no

382lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts (ar spirta saturu

383vismaz 99,5 tilpumprocenti), un pievienotā etilspirta saturs

384veido no 70 līdz 85 tilpumprocentiem (ieskaitot) no kopējā

385produktu daudzuma, attiecīgajiem produktiem (par 1000 litriem)

386nodokli aprēķina pēc likmes 131 euro par 1000 litriem, kas ir par

387305 euro mazāk nekā svinu nesaturošam benzīnam.

3881.attēlā apkopota informācija par patēriņam nodotajiem B100 un

389E85 apjomiem. Redzams, ka B100 apjoms kopš 2007.gada ievērojami

390samazinājies un 2016.gadā bija 280 tonnas, savukārt E85 apjoms

391visā periodā ir saglabājies diezgan nemainīgs, vidēji 57

392tonnas.

3931.attēls. Patēriņam nodotie B100 un

394E85 apjomi

395Kopējais biodīzeļdegvielas un bioetanola patēriņš 2015.gadā

396bija 19 un 12 tūkst. tonnas1, savukārt dīzeļdegvielas

397un benzīna attiecīgi 855 tūkst. tonnas un 178 tūkst.

398tonnas2, līdz ar to secināms, ka B100 un E85 veido

399ļoti sīku daļu no AER 10% mērķa.

4002.attēlā redzams, ka kopumā budžetā neieņemtie līdzekļi par

401samazinātā akcīzes nodokļa piemērošanu E85 un B100 degvielām

4022016.gadā bija 130 tūkst. euro, no kuriem 107 tūkst. euro ir

403attiecināmi uz B100, bet 23 tūkst. euro uz E85 degvielu.

4042.attēls. Budžetā neieņemtie

405līdzekļi par samazinātā akcīzes nodokļa piemērošanu B100 un

406E85

407Ievērojot valsts atbalsta kontroles normas, minētais valsts

408atbalsta pasākums tika paziņots EK un atbilstoši tā brīža spēkā

409esošajiem ES normatīvajiem aktiem ar EK 2012. gada

41018. jūnija lēmumu valsts atbalsta lietā

411(Nr. SA. 33517 (2011/N)), samazināto akcīzes

412nodokļa likmju pasākums tika uzskatīts par saderīgu ar ES iekšējo

413tirgu, valsts atbalstu atļaujot sniegt līdz 2013. gada

41431. decembrim. No 2014. gada 1. janvāra samazināto

415akcīzes likmju piemērošana biodegvielai un biodegvielas un

416fosilās degvielas maisījumiem ar augstu biodegvielas

417koncentrāciju nav saskaņota ar EK. Ņemot vērā, ka ikgadējā valsts

418atbalsta pārskatā ir iekļauti dati par šī valsts atbalsta apmēru,

419EK ir informēta, ka pasākums tiek turpināts pēc saskaņojuma

420termiņa beigām, kā rezultātā pret Latviju var tikt uzsākta

421pārkāpuma procedūra par nesaskaņota valsts atbalsta

422sniegšana.

423MK 2014. gada 8. decembra sēdē, kurā tika panākta

424vienošanās par samazinātas akcīzes nodokļa likmes saglabāšanu

425degvielai B100, Ekonomikas ministrijai tika uzdots sagatavot un

426iesniegt EK paziņojumu par valsts atbalstu - akcīzes nodokļa

427likmes samazinājumu degvielai B100, lai saņemtu EK vērtējumu par

428tā saderību ar ES iekšējā tirgus prasībām atbilstoši LESD

429107. panta 3. punkta c) apakšpunktam un EK

430paziņojumam "Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides

431aizsardzībai un enerģētikai

4322014. - 2020. gadam" (2014/C 200/01).

433Šajās pamatnostādnēs, citastarp iekļauts nosacījums, ka valsts

434atbalsta sniegšana ir pieļaujama vienīgi tādai biodegvielai, kas

435atbilst ilgtspējas kritērijiem.

436Ņemot vērā, ka Latvijā samazinātas akcīzes nodokļa likmes tiek

437piemērotas arī tādām biodegvielām, kuras varētu neatbilst

438ilgtspējas prasībām un faktiski radīt negatīvu ietekmi uz vidi,

439Ekonomikas ministrijas ieskatā samazināto akcīzes nodokļa likmju

440piemērošana biodegvielām, kuras izmanto par kurināmo vai degvielu

441būtu jāpārtrauc vismaz līdz brīdim, kad ir izstrādāts

442mehānisms, kurš ļauj pārliecināties par biodegvielu

443ilgtspēju. Papildus tam likumā "Par akcīzes

444nodokli" būtu nepieciešams noteikt, ka samazinātas akcīzes

445nodokļa likmes piemērojamas tikai tādai biodegvielai, kas atbilst

446Noteikumos Nr. 545 izvirzītajiem ilgtspējas kritērijiem. Ņemot

447vērā, ka degvielas veids nenosaka pieprasījumu pēc degvielas, bet

448to nosaka citi faktori, visticamākais, ka nepiemērojot akcīzes

449nodokļu atlaides šīm degvielām, šo degvielu patērētājs sāktu

450izmantot fosilās degvielas, tādējādi var pieņemt, ka budžetā

451rastos papildus ieņēmumi. Šos līdzekļus lietderīgi būtu iespējams

452novirzīt, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam, kuram kā degvielas

453aprites uzraudzību veicošai institūcijai būtu iespēja veikt

454kvalitatīvāku degvielas tirgus uzraudzību, tostarp arī pārbaudes

455attiecībā uz biodegvielu ilgtspēju.

456Atceļot samazinātās akcīzes likmes, tiktu novērsts viens no EU

457Pilot lietā Nr. 6948/14/ENER minētajiem pārkāpumiem,

458respektīvi, ka saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 8.

459punktu un Degvielas kvalitātes direktīvas 5. pantu ES

460dalībvalstīm, tostarp Latvijai, jāatzīst jebkuras biodegvielas,

461kas atbilst ilgtspējības kritērijiem, un tās nedrīkst aizliegt,

462ierobežot vai aizkavēt laist tirgū degvielu, kas pilnībā atbilst

463Degvielas kvalitātes direktīvas prasībām. Turklāt LESD 110. pants

464dalībvalstīm aizliedz citu dalībvalstu ražojumiem uzlikt

465nodokļus, kas ir lielāki par tiem, kas uzlikti līdzīgiem

466vietējiem ražojumiem un citu dalībvalstu ražojumiem tādus

467iekšējos nodokļus, kas netieši aizsargā citus ražojumus.

4681.7. ES struktūrfondu un nacionālā

469finansējuma devums AER 10 % mērķa sasniegšanā

4702017. gadā ir pieejami aptuveni 15 uzlādes punkti, no tiem

471lielākā daļa ir Rīgā, savukārt pa vienam ir Ogrē, Jūrmalā,

472Talsos, Tērvetē, Gulbenē. Aktuālā ETL uzlādes staciju karte un

473informācija par tām ir atrodama tīmekļa vietnē

474www.e-transports.org. 2017. gada 1. janvārī Latvijā pavisam

475reģistrēti 313 ETL, no kuriem 241 - vieglie auto, 32 - mopēdi, 26

476- kvadricikli, 11 - kravas. Iepriekšējos gados ETL skaita

477pieaugumu galvenokārt veicināja KPFI iepriekšējā periodā konkursa

478ietvaros piešķirtais finansējums, ar kuru tika atbalstīta ETL un

479to uzlādes staciju iegāde. Šī konkursa ietvaros tika iegādāti

480aptuveni 170 ETL. Tā kā ETL tirgus cenas ir augstākas, salīdzinot

481ar vidējās klases vieglo automobiļu cenām, bez finanšu

482veicināšanas pasākumiem būtisks ETL skaita pieaugums līdz 2020.

483gadam nav sagaidāms. Jaunas projektu uzsaukuma kārtas šī KPFI

484konkursa ietvaros vairs netiks organizētas. KPFI tika finansēts

485no līdzekļiem, kuri tika iegūti pārdodot valstij piederošās

486noteiktā daudzuma vienības.

487Šobrīd ES fondu un Kohēzijas politikas fondu

4882014. - 2020. gada plānošanas perioda darbības

489programmas "Izaugsme un nodarbinātība", kas

490apstiprināta EK 2014. gada 11. novembrī, prioritārais

491virziens "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas

492līmeni visās nozarēs" (skat. 3. pielikumu) paredz

493īstenot:

494- specifisko atbalsta mērķi 4.4.1. "Attīstīt ETL uzlādes

495infrastruktūru Latvijā" (atbalsts 235 uzlādes

496staciju3 izbūvei);

497- specifisko atbalsta mērķi 6.2.1. "Nodrošināt

498konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu,

499veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" (dīzeļdzinēju

500vilci aizstājot ar elektrisko vilci);

501- specifisko atbalsta mērķi 4.5.1. "Attīstīt videi

502draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" un tā

503ietvaros pasākumus:

504● 4.5.1.1. "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā

505transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" (atbalsts

5068 km jaunu sliežu ceļu izbūvei, esošo līniju pārbūvei un

507ritošā sastāva iegādei);

508● 4.5.1.2. "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā

509transporta infrastruktūru (autobusi)" (atbalsts 50 videi

510draudzīgu sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei vai

511pārbuvei Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Valmierā un

512Ventspilī).

513Iepriekšminēto pasākumu īstenošanas termiņš ir 2023. gada

51431. decembris. Starp šīm aktivitātēm AER patēriņa

515pieaugumu transportā līdz 2020.gadam varētu veicināt vienīgi

516pēdējais no minētajiem pasākumiem. Taču, ņemot vērā, ka pasākuma

517ietvaros ir iespējams izvēlēties transportlīdzekļus, kuru dzinēji

518darbojas ar elektrību, saspiesto dabasgāzi, ūdeņradi, tīru

519biodegvielu, duālo degvielas sistēmu (hibrīdi) vai dīzeļdegvielu

520un atbilst EURO VI standartam attiecībā uz emisijām un ka vēl nav

521zināms ar kādiem dzinējiem šie transportlīdzekļi būs aprīkoti,

522šobrīd nav iespējams precīzi novērtēt pasākuma ietekmi uz AER

52310 %, taču kopējā pasākumu ietekme ir nebūtiska.

5241.8. Bāzes scenārijs

525Bāzes scenārijs atspoguļo virzību uz AER 10 % mērķa

526sasniegšanu esošās politikas ietvaros līdz 2020. gadam, ja

527netiek noteikti jauni pasākumi no AER saražotās enerģijas

528īpatsvara palielināšanai transportā un spēkā esošais regulējums

529tiek pilnveidots atbilstoši ES tiesību aktiem, kuri bija vai

530tuvākajā laikā būs jāpārņem nacionālajos tiesību aktos. Tāpat

531tiek iekļauti aprēķini par papildu pasākumiem, kuri tiek īstenoti

532ar ES struktūrfondu atbalstu.

5333.tabula

534Ekonomikas

535ministrijas aprēķini bāzes scenārijam

536Degvielas

537veids

538Pasākumi

539AER daļa

540transportā 2020.gadā

541Biodegviela

542Tirgū tiek laistas tikai ilgtspējas kritērijiem

543atbilstošas biodegvielas, kuras izmanto kā 5% piejaukumu

544vasaras periodā tirgotajai dīzeļdegvielai

5451,83%

546Tirgū tiek laistas tikai ilgtspējas kritērijiem

547atbilstošas biodegvielas, kuras izmanto kā 5% piejaukumu

54895. markas benzīnam

5490,43%

550Elektroenerģija

551Sauszemes transportā tiek izmantota no AER saražotā

552elektroenerģija

5531,23%

554Dzelzceļa transportā tiek izmantota no AER saražotā

555elektroenerģija

5560,39%

557Citos transporta veidos tiek izmantota no AER saražotā

558elektroenerģija

5590,08%

560Tiek attīstīta elektromobiļu uzlādes

561infrastruktūra

562<0,01%

563Tiek attīstīta sabiedriskā sliežu transporta

564infrastruktūru

565<0,01%

566Dažāda

567Tiek attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra ar

56850 jauniem (vai pārbūvētiem vecajiem) sabiedriskā transporta

569transportlīdzekļiem

570<0,01%

571Kopā

5723,99%

573Aprēķinu rezultāti (3. tabula) liecina, ka

5742020. gadā no AER iegūta enerģija transportā varētu veidot

575aptuveni 3,99 %. Tas nozīmē, ka vien pilnveidojot šobrīd

576spēkā esošo regulējumu nav iespējams sasniegt AER 10 %

577mērķi. Papildu izmaksas, kas rodas galapatērētājam ņemot vērā

578biodegvielas un fosilās degvielas cenu atšķirību, kā arī to, ka

579papildu izmaksas galapatērētājam rada lielāks pievienotās

580vērtības nodoklis, pie šāda scenārija ir aptuveni 9,83

581milj.EUR.

582EK par mērķa nesasniegšanu ES dalībvalstīm var noteikt sodu.

583Latvijas gadījumā minimālā kavējuma nauda par katru dienu, kamēr

584šis mērķis nav sasniegt ir 469,20 EUR/dienā, bet maksimālā - 28

585152 EUR/dienā. Savukārt minimālā soda nauda ir 158,70 EUR/dienā,

586bet maksimālā - 3174 EUR/dienā. Tā kā kavējuma nauda var tikt

587piemērota vienlaicīgi ar soda naudu, tad, attiecīgi, summējot tās

588kopā, maksimālā finansiālā sankcija varētu būt 31 326 EUR/dienā

589jeb 11,43 milj.EUR gadā.

590Cita veida pasākumi un enerģijas avoti nedod un vidējā līdz

591ilgtermiņā nevar dot būtisku pienesumu transporta sektora

592dekarbonizācijā. Vidējā termiņā būtiski kāpināt elektroenerģijas

593patēriņu publiskajā transportā liedz pieejamā finansējuma

594ierobežojumi jaunu trolejbusu un tramvaja līniju izbūvei un

595papildus transportlīdzekļu iegādei. Vieglo auto segmentā būtisku

596ETL pieaugumu kavē ierobežotās finansiālās iespējas iegādāties

597šādus transportlīdzekļus un nepietiekami attīstītā uzlādes

598infrastruktūra.