Par konceptuālo ziņojumu "Par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražotājiem Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēmas 2021.–2030. gada periodā" 3. pants

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai

sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju un

Zemkopības ministriju izstrādāt un līdz 2019. gada 17. septembrim

iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu

un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu par

Modernizācijas fonda izveidi atbilstoši Eiropas Parlamenta un

Padomes 2018. gada 14. marta Direktīvas 2018/410, ar ko groza

Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu

samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu

(ES) 2015/1814, 10.d pantam, par tā pārvaldību Latvijā un tajā

pieejamo finansējumu.

Ministru prezidents A. K.

Kariņš

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

(Ministru kabineta

2019. gada 17. jūlija

rīkojums Nr. 381)

Konceptuālais ziņojums

Par bezmaksas

emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražotājiem Eiropas

Savienības emisiju tirdzniecības sistēmas 2021.-2030. gada

periodā

Saturs

I Kopsavilkums

II Esošās situācijas raksturojums un problēmas apraksts

2.1. Starptautiskā un Eiropas Savienības klimata politika

2.2. Nosacījumi derogācijas izmantošanai

2.3. Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju struktūra

2.4. Elektroenerģijas ražošana Latvijā un iespējamie

pretendenti derogācijai Latvijā

2.5. Latvijai pieejamais derogācijas apjoms un ietekme uz

Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentu

III Risinājuma varianti

IV Ietekme uz problēmas risināšanu

V Piedāvātā risinājuma ietekme uz valsts un pašvaldību

budžetu

Kopsavilkums

Atbilstoši 2003. gada 13. oktobra Eiropas Parlamenta un

Padomes Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas

efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un

groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk - Direktīva 2003/87/EK)

10.a panta 3. punktam, elektroenerģijas ražošanas iekārtām netiek

piešķirtas bezmaksas emisijas kvotas, taču saskaņā ar 2018. gada

14. martā pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu

2018/4101, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai

sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas

mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu 2015/1814 (turpmāk - Direktīva

2018/410) ir paredzēts izņēmums (derogācija).

Saskaņā 2018. gada 14. martā grozīto Direktīvas 2003/87/EK

10.c pantu dalībvalstis, kuru iekšzemes kopprodukts (turpmāk -

IKP) uz vienu iedzīvotāju, izsakot tirgus cenās (euro),

2013. gadā nesasniedza 60% no Eiropas Savienības (turpmāk - ES)

vidējā rādītāja, var izlemt piešķirt bezmaksas emisijas kvotas

elektroenerģijas ražošanas iekārtām. Saskaņā ar Direktīvas

2003/87/EK 10.c pantu izņēmums zaudē spēku 2030. gada 31.

decembrī. Latvija atbilst Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantā

noteiktajam kritērijam.

Konceptuālais ziņojums (turpmāk - Ziņojums) ir izstrādāts, lai

nodrošinātu lēmuma pieņemšanu par Direktīvas

2003/87/EK2 10.c pantā noteiktās derogācijas

izmantošanu jeb bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu vai

nepiešķiršanu elektroenerģijas ražošanas iekārtām 2021.-2030.

gada ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk - ETS)

periodā.

Bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana elektroenerģijas

ražošanai bija pieejama arī 2013.-2020. gada ES ETS periodā.

2011. gada 30. augustā Ministru kabinets pieņēma lēmumu

neatbalstīt bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas

ražošanai 2013.-2020. gadam.3

Ziņojumā apkopota informācija par starptautiskās un ES klimata

politikas ietvaru, bezmaksas kvotu piešķiršanas nosacījumiem

saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu un iespējamajiem

pretendentiem bezmaksas emisijas kvotu saņemšanai. Ziņojumā ir

sniegta informācija par pašreizējo situāciju emisijas kvotu

piešķiršanā elektroenerģijas ražošanas iekārtām un esošo atbalstu

Latvijas ETS operatoriem, kas vienlaikus ir arī elektroenerģijas

ražotāji, kā arī informācija par papildus atbalsta negatīvo

ietekmi, radot valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, jo šāda

atbalsta piešķiršanas gadījumā nebūs iespējams pārdot atbilstošu

emisijas kvotu skaitu emisijas kvotu izsolēs. Ziņojumā ir

piedāvāti un analizēti divi iespējamās tālākās rīcības scenāriji,

to priekšrocības un trūkumi.

II Esošās

situācijas raksturojums un problēmas apraksts

2.1.

Starptautiskā un Eiropas Savienības klimata politika

2015. gada 12. decembrī tika pieņemts Apvienoto Nāciju

Organizācijas (turpmāk -ANO) Vispārējās konvencijas par klimata

pārmaiņām Parīzes nolīgums (turpmāk - Parīzes nolīgums), un tā

mērķis saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir ierobežot

globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C atzīmes un

tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar

pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Saskaņā ar Parīzes nolīguma

mērķiem (Parīzes nolīguma 2. pants) ES ietvaros ir apstiprināti

nosacījumi un mērķi siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju

samazināšanai līdz 2030. gadam.

Rīcība klimata pārmaiņu ierobežošanā ir viena no ES

prioritātēm. ES ietvaros ir noteikts kopējs ES SEG emisiju

samazināšanas mērķis, un tas ir sadalīts divās daļās - ES ETS

iekļautās darbības un ES ETS neiekļautās darbības (turpmāk -

ne-ETS). ES ETS operatoriem kopīgi visā ES ir jāsamazina SEG

emisiju apjoms par 21 % līdz 2020. gadam un par 43 % līdz 2030.

gadam (salīdzinot ar šo ES ETS operatoru SEG emisiju apjomu 2005.

gadā). Kopējais ES ne-ETS SEG emisiju apjoms ir jāsamazina par 10

% līdz 2020. gadam un par 30 % līdz 2030. gadam (salīdzinot ar šo

ne-ETS darbību SEG emisiju apjomu 2005. gadā).

ES ETS mērķa izpildei ir apstiprināti ES ETS darbības

nosacījumi un noteikta ES ETS operatoru atbildība. ES ETS

operatoru SEG emisiju apjoma samazināšanas pasākumi tiek noteikti

harmonizētā veidā, un šo pasākumu izstrādi un īstenošanu

nodrošina EK kopā ar ES dalībvalstīm, īstenojot Direktīvu

2003/87/EK. ES ETS piedalās arī Latvijas komersanti.

Ne-ETS SEG emisiju samazināšanas mērķa izpildes saistības ir

pārdalītas katrai ES dalībvalstij, t.sk. Latvijai. Dalībvalstu

ne-ETS mērķi un prasības atbilstības mērķiem nodrošināšanai ir

noteikti ES līmenī. Periodam līdz 2020. gadam katras ES

dalībvalsts mērķis un tā izpildes nosacījumi ir izteikti Eiropas

Parlamenta un Padomes Lēmumā 406/2009/EK par dalībvalstu

pasākumiem siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai,

lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu

gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam. Periodam no

2021. gada līdz 2030. gadam katras ES dalībvalsts mērķis un tā

izpildes nosacījumi ir izteikti Eiropas Parlamenta un Padomes

Regulā 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu

emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz

2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā,

lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko

groza Regulu Nr. 525/2013 (turpmāk - Regula 2018/842). Latvijai

saskaņā ar Regulas 2018/842 I pielikumu laika periodā līdz 2030.

gadam ir jānodrošina SEG emisiju samazinājums līdz 6%

samazinājumam salīdzinājumā ar 2005. gada ne-ETS SEG

emisijām.

SEG emisiju samazināšanas mērķu izpildē periodā no 2021. līdz

2030. gadam gan ES ETS, gan ne-ETS sektoros ir nozīmīgi ņemt vērā

ilgtermiņa kontekstu, jo SEG emisiju samazināšanai nepieciešamā

tehnoloģiju un procesu vispusīgā nomaiņa ir jāplāno un jāievieš

savlaicīgi. Ļoti būtiski ir izvairīties no investīcijām, kas dēļ

investīciju perioda atmaksāšanās sagaidīšanas nepieciešamības

"iesaldē" Latvijas SEG emisijas.

2018. gada 28. novembrī EK nāca klajā ar paziņojumu "Tīru

planētu visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par

pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu

ekonomiku" (turpmāk - EK paziņojums). Tajā ir izklāstīts

redzējums par to, kādā veidā ES līdz 2050. gadam būtu iespējams

sasniegt klimata neitralitāti. Klimata neitralitāte saskaņā ar EK

redzējumu nozīmē, ka SEG emisijas tiek līdzsvarotas ar oglekļa

dioksīda (turpmāk - CO2) piesaisti vai CO2

uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām.

EK paziņojumā tiek aplūkoti astoņi scenāriji SEG emisiju

samazinājumam līdz 2050. gadam, un visi izvērtētie scenāriji

paredz, ka līdz 2050. gadam notiks plaša energosistēmas

elektrifikācija, ko virzīs atjaunojamo energoresursu (turpmāk -

AER) praktiska pielietošana.

EK paziņojumā ir teikts, ka tehnoloģiskās iespējas enerģētikas

sektora dekarbonizācijai ir jau šobrīd pieejamas tirgū. Šobrīd

pieejamie AER, kas izmantojami vai nu elektroenerģijas vai

siltuma ražošanai vai kā kurināmais, ir vējš, saule, ģeotermālā

enerģija, plūdmaiņas, viļņu un cita okeāna enerģija,

hidroelektroenerģija, biomasa, atkritumu gāze, notekūdeņu

attīrīšanas iekārtu gāze un biogāze. EK paziņojumā visos

apskatītajos scenārijos tiek pieņemts, ka līdz 2050. gadam notiks

plaša apmēra elektrifikācija, ko virzīs AER izmantošanas

palielināšanās. Līdz 2050. gadam tiek prognozēts, ka ES

elektrības apjoms kopējā enerģijas pieprasījumā dubultosies, tam

sasniedzot 53%.

Parīzes nolīguma 14. pants nosaka nepieciešamību pēc regulāras

progresa izvērtēšanas. Progresa izvērtēšanas iznākums sniegs

informāciju valstīm ambīciju atjaunošanā un paaugstināšanā.

Tādējādi, pieņemot lēmumus, kas ietekmēs Latvijas SEG emisijas

2021.-2030. gada periodā, ir nepieciešams ņemt vērā, ka ES un

globālā mērogā SEG emisiju samazināšanas mērķi kļūs arvien

ambiciozāki un elastības vai atbalsts SEG emisiju intensīvām

nozarēm ilgtermiņā nebūs pieejams.

2.2. Nosacījumi

derogācijas izmantošanai

ES ETS mērķis ir palīdzēt ES dalībvalstīm sasniegt SEG emisiju

samazināšanas mērķus izmaksu efektīvā veidā. ES ETS ir ES klimata

pārmaiņu mazināšanas politikas stūrakmens. ES līmenī ES ETS

aptver vairāk kā 10 000 iekārtu enerģētikas un ražošanas

sektoros, kas kopumā ir atbildīgi par ap 40% ES SEG emisijām. ES

ETS darbību ES un Latvijā uzsāka 2005. gada 1. janvārī. ES ETS

darbība notiek vairākos periodos: 2005.-2007. gada periods,

2008.-2012. gada periods, 2013.-2020. gada periods, 2021.-2030.

gada periods. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada

23. aprīļa Direktīvas 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK

groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu

izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, pirmā panta

11. punktu sākot ar ES ETS 3. periodu ES dalībvalstis izsola

emisijas kvotas. ES ETS 4. periodā Latvijas labā kopējais

izsolāmais apjoms veidojas no izsolāmā emisijas kvotu

pamatapjoma4 un emisijas kvotām, kas piešķirtas dažām

dalībvalstīm, t.sk. Latvijai, solidaritātes, izaugsmes un

starpsavienojumu labad (turpmāk - solidaritātes emisijas

kvotas5). Saskaņā ar likuma "Par

piesārņojumu" 322. panta 44. daļu

izsoļu ieņēmumus izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas un

nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām. Saskaņā ar likuma

"Par piesārņojumu" 322. panta 32.

daļu visi emisijas kvotu izsoļu ieņēmumi ir nacionālās programmas

Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk -EKII) finanšu

avots. Derogācijai pieejamie emisiju kvotu apjomi ir tieši

atkarīgi no Latvijas izsolāmajiem emisijas kvotu apjomiem.

Direktīva 2018/410 nosaka ES ETS ceturto periodu - 2021.-

2030. gads - un atbilstoši šīs Direktīvas 10.c panta 1. punktam

ES dalībvalstīs, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju, izsakot tirgus

cenās (euro), 2013. gadā nesasniedza 60 % no ES vidējā

rādītāja, var pagaidu kārtā piešķirt bezmaksas kvotas

elektroenerģijas ražošanas iekārtām nolūkā modernizēt,

diversificēt un ilgtspējīgi pārveidot enerģētikas nozari. Ar

vārdu savienojumu "pagaidu kārtā" saprotams, ka

derogācija ir pieejama laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam.

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 1. punkta

nosacījumiem piešķirto līdzekļu izlietojumam jābūt saskanīgam ar

pāreju uz drošu un ilgtspējīgu oglekļa mazietilpīgu ekonomiku, kā

arī ar mērķiem, ko paredz ES klimata un enerģētikas politikas

satvars laikposmam līdz 2030. gadam un Parīzes nolīgums.

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 1. punktu

bezmaksas emisijas kvotas var piešķirt elektroenerģijas ražošanas

iekārtām, kas saskaņā ar Direktīvā 2003/87/EK 3. pantā u)

apakšpunktā iekļauto definīciju ir "iekārta, kurā 2005.

gada janvārī vai pēc tam ražota elektroenerģija pārdošanai trešām

personām un kurā no Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

uzskaitītajām darbībām tiek veikta vienīgi "kurināmā

sadedzināšana"". Saskaņā ar iepriekš minētajiem

nosacījumiem bezmaksas emisijas kvotu pretendenti Direktīvas

2003/87/EK 10.c panta ietvaros ir ES ETS dalībnieki, kas ražo

elektroenerģiju.

Pamatojoties uz Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantā

izklāstītajiem nosacījumiem, derogācijas mērķis ir veicināt SEG

emisiju samazināšanu, veicot investīcijas elektroenerģijas

ražošanas iekārtu modernizācijai. Atbalsts tiktu piešķirts kā

bezmaksas emisiju kvotas un to monetizāciju veiktu atbalsta

saņēmējs.

Bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana elektroenerģijas

ražošanas iekārtām bija iespējama arī ES ETS trešajā periodā

(2013.-2020. gadam). Derogācijai ES ETS trešajā periodā varēja

pieteikties atsevišķas ES dalībvalstis, t.sk., Latvija. ETS

trešajā periodā valstij, kas gribēja pieteikties derogācijai,

bija jāiesniedz EK valsts plāns, kurā bija jāparedz ieguldījumus

infrastruktūras modernizēšanai un atjaunināšanai un tīrajām

tehnoloģijām. Valsts plānā bija jāparedz arī valsts enerģētikas

kompleksa un piegāžu avotu diversifikācija tādā apjomā, kas

iespēju robežās ir līdzvērtīgs bezmaksas emisijas kvotu tirgus

vērtībai attiecībā uz iecerētajiem ieguldījumiem, ņemot vērā

nepieciešamību pēc iespējas samazināt tiešo ietekmi uz cenu

palielināšanos. Dalībvalstij, kas vēlējās sadalīt kvotas,

pamatojoties uz šo derogāciju, līdz 2011. gada 30. septembrim

bija jāiesniedz EK pieteikums, kurā tika iekļauta ierosinātā

sadales metodika un individuālas sadale (t.sk. saskaņā ar valsts

plānu iecerēto ieguldījumu monitoringa un ieviešanas noteikumus).

2011. gada 30. augustā Ministru kabinets pieņēma lēmumu

neatbalstīt bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas

ražošanai 2013.-2020. gadam.6

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar iepriekš minēto Latvija atbilst

Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 1. punkta nosacījumam, Latvijai

ir dota izvēles iespēja piešķirt bezmaksas emisijas kvotas

elektroenerģijas ražošanas iekārtām ES ETS ceturtajā periodā,

ievērojot turpmāk norādītos emisijas kvotu piešķiršanas

nosacījumus - investīciju mērķis, vērtība, pēcfinansēšana,

ziņošana, procedūra, pieejamā emisijas kvotu piešķīruma

ierobežojumi.

1) Investīciju mērķis

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 1. un 2. punktu

atbalstāmas ir esošo ES ETS operatoru jaunas investīcijas

elektroenerģijas ražošanas iekārtās. Investīcijām ir jābūt

papildinošām, nepārprotami jāatbilst nomaiņas un modernizācijas

vajadzībām un tās nedrīkst radīt tirgus virzītu

energopieprasījuma pieaugumu.

2) Investīciju vērtība

Par veiktajām investīcijām elektroenerģijas ražošanas iekārtām

atbalstam tiks piešķirtas bezmaksas kvotas, nevis naudas

līdzekļi7. Ar bezmaksas emisijas kvotām tiek segtas

līdz 70 % no investīciju izmaksām, piešķirot bezmaksas emisijas

kvotas. Pārējās izmaksas (vismaz 30% no investīciju apjoma) sedz

privātas juridiskās personas, kas varētu būt gan pats uzņēmums,

kam pieder iekārta, gan arī kāds cits investors. Saskaņā ar

Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 3. punktu plānoto investīciju

vērtībai ir jābūt vismaz vienādai ar piešķirto bezmaksas emisijas

kvotu tirgus vērtību, kas ir emisijas kvotas vidējā cena kopējā

izsoles platformā8 iepriekšējā kalendārajā gadā.

3) Projektu pēcfinansēšana

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 6. punktu

bezmaksas emisijas kvotas operatoriem piešķir, kad tie pierāda,

ka ir veiktas investīcijas saskaņā ar konkursa procesa

noteikumiem. Ja investīciju rezultātā rodas papildu

elektroenerģijas ražošanas jauda, attiecīgais operators arī

pierāda, ka tas vai cits saistīts operators pirms papildu jaudas

darbības sākuma ir pārtraucis ekspluatēt atbilstīgu apjomu

elektroenerģijas ražošanas jaudas ar lielāku emisijietilpību.

4) Ziņošanas nosacījumi par atbalsta

realizāciju

Elektroenerģijas ražotājiem un tīkla operatoriem, kas saņem

bezmaksas kvotas derogācijas kārtā, katru gadu līdz 28. februārim

būs jāziņo par investīciju realizāciju dalībvalsts kompetentajai

iestādei, tostarp par līdzsvaru starp bezmaksas kvotām un

investīciju izmaksām, un atbalstīto investīciju veidiem.

Dalībvalstīm par to būs jāiesniedz ziņojumus EK, un EK ziņojumus

publiskos.

5) Bezmaksas emisijas kvotu

piešķiršanas procedūra

Ja ar bezmaksas emisijas kvotām atbalstāmo investīciju

projektu vērtība ir lielāka par 12,5 miljoniem euro,

bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana ir jāveic, izmantojot

konkursa procesu vienā vai vairākās kārtās laikā no 2021. līdz

2030. gadam. Ja konkursā atlasītais investīciju projekts tiek

atcelts vai netiek sasniegti iecerētie rādītāji, tam paredzētās

emisijas kvotas var izmantot konkursa vienā papildu kārtā, lai

finansētu citas investīcijas.

Ja ar bezmaksas emisijas kvotām atbalstāmo investīciju

projektu vērtība ir mazāka par 12,5 miljoniem

euroinvestīciju projekti var tikt atlasīti konkursa

procesā, kā noteikts Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 2. punktā.

Projektiem, kuru vērtība ir lielāka par 12,5 miljoniem

euro vai arī projekti jāatlasa, pamatojoties uz

objektīviem un pārredzamiem kritērijiem.

Ja vienā un tajā pašā iekārtā veic vairākas investīcijas,

jānosaka, vai kopējās investīcijas nepārsniedz 12,5 miljonu

euro. Vairākas investīcijas vienā iekārtā vērtē kā vienotu

veselumu, izņemot gadījumos, kas atsevišķās investīcijas ir

tehniski vai finansiāli dzīvotspējīgas neatkarīgi viena no

otras.

Augstāk aprakstītais konkurss saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK

10.c panta 2. punktu būs jāorganizē līdz 2019. gada 30. jūnijam.

Dalībvalstīm jānodrošina, ka minētais konkursa process:

• atbilst pārredzamības, nediskriminēšanas, vienlīdzīgas

attieksmes un pareizas finanšu pārvaldības principiem;

• paredz, ka konkursā var piedalīties tikai tādi projekti, kas

sekmē energoresursu struktūras un piegādes avotu diversifikāciju,

nepieciešamo pārstrukturēšanu, infrastruktūras uzlabošanu un

modernizēšanu vides ziņā, tīrās tehnoloģijas, piemēram,

atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, vai enerģijas ražošanas

nozares, piemēram, efektīvas un ilgtspējīgas centralizētās

siltumapgādes, pārvades un piešķiršanas nozares

modernizāciju;

• nosaka skaidrus, objektīvus, pārredzamus un

nediskriminējošus atlases kritērijus, pēc kuriem projektus

sarindo, lai nodrošinātu, ka tiek atlasīti tikai tādi projekti,

kas:

- pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, dod neto

pozitīvu ieguvumu no emisiju samazināšanas viedokļa un ļauj

panākt iepriekš noteiktu un ievērojamu CO2 emisiju

samazinājumu, ņemot vērā projekta izmēru;

- ir papildinoši, nepārprotami atbilst nomaiņas un

modernizācijas vajadzībām un nerada tirgus virzītu

energopieprasījuma pieaugumu;

- ir ekonomiski visizdevīgākie;

- neatbalsta vai neuzlabo ļoti emisijietilpīgas

elektroenerģijas ražošanas finansiālo dzīvotspēju, nedz arī

palielina atkarību no emisijietilpīga fosilā kurināmā.

6) Pieejamā emisijas kvotu

piešķīruma ierobežojumi

Direktīvā 2003/87/EK 10.c panta 4. punktā ir noteikti

piešķiramie limiti bezmaksas kvotu kopējam piešķīruma apjomam

enerģētikas nozares modernizācijai. Saskaņā ar 10.c panta 4.

punktu kopējais enerģētikas nozares modernizēšanai piešķirto

bezmaksas kvotu apjoms nav lielāks par 40 % no kvotu apjoma, ko

attiecīgā dalībvalsts saņems laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam

saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punkta a)

apakšpunktu9 jeb provizoriski tas ir nepilni 4,12

miljoni emisijas kvotu (turpmāk - Derogācijas

scenārijs).

2.3. Latvijas

siltumnīcefekta gāzu emisiju struktūra

Atbilstoši 2018. gada SEG inventarizācijai par 1990.-2016.

gadu10 (turpmāk - 2018. gada SEG inventarizācija) un

aptuvenai SEG inventarizācijai par 2017. gadu11

Latvijas kopējās SEG emisijas no 1990. gada līdz 2016. gadam un

līdz 2017. gadam ir samazinātas attiecīgi par 57,3% un 57,4 %,

savukārt laika posmā no 2005. gada līdz 2016. gadam un 2017.

gadam Latvijas kopējās SEG emisijas ir samazinātas attiecīgi par

1,3% un 1,6 %. Kopējās Latvijas SEG emisijas 2016. gadā bija 11

306,39 kt CO2 ekvivalents (turpmāk - ekv.), bet

aptuvenās 2017. gada SEG emisijas - 11 275,43 kt CO2

ekv.

2016. gadā enerģētikas sektors bija vislielākais SEG emisiju

avots radot 64% no kopējām Latvijas SEG emisijām. Lielāko daļu no

enerģētikas sektora emisijām rada transporta sektors - 44.2%.

Enerģētikas sektora emisijas 2016. gadā ir samazinājušās par

62,7% salīdzinot ar 1990. gadu, savukārt, salīdzinot ar 2005.

gadu emisijas ir samazinājušās par 10%.

2016. gadā Latvijas kopējā SEG emisiju apjomā dominēja ne-ETS

darbību SEG emisiju apjoms - 80,6 %, savukārt 2017. gada

aptuvenais ne-ETS darbību SEG emisiju apjoma īpatsvars kopējā

Latvijas SEG emisiju apjomā ir mazliet lielāks - 81,8 %.

Latvijas ETS operatoru radītais SEG emisiju apjoms 2016. gadā

bija 2197 kt CO2 ekv., bet 2017. gadā - 2049,8 kt

CO2 ekv. jeb attiecīgi 19,4 % vai 18,2 % no kopējā

Latvijas SEG emisiju apjoma. Salīdzinot ar 2005. gadu Latvijas

ETS operatori līdz 2016. gadam bija samazinājuši savas SEG

emisijas par 23 % un līdz 2017. gadam - par 28,2 % (skatīt 1.

tabulu).

tabula. Latvijas SEG emisiju apjoma īpatsvars 2016. gadā (%)

Īpatsvars (%) kopējā SEG emisiju apjomā

ETS sektors

19,43

ETS enerģētika

16,15

ETS rūpnieciskie procesi

3,28

Ne-ETS

darbības

80,57

ne-ETS

enerģētika

48,03

transports

28,39

mājsaimniecības

4,84

cita ne-ETS enerģētika

14.80

ne-ETS

rūpnieciskie procesi un ķīmisko vielu izmantošana

2,56

lauksaimniecība

23,56

atkritumu

apsaimniekošana

6,42

2.4.

Elektroenerģijas ražošana Latvijā un iespējamie pretendenti

derogācijai Latvijā

2017. gadā Latvijā saražoja 7531 gigavatstundas (turpmāk -

GWh) elektroenerģijas, no tā 5461 GWh no atjaunojamajiem

energoresursiem (turpmāk - AER), un salīdzinājumā ar 2016. gadu

saražotais apjoms no AER pieauga par 56,8 %. Ievērojami pieauga

saražotā primārā elektroenerģija - kāpums par 70,5 % jeb par 6,7

petadžouliem (turpmāk - PJ) (no tā hidroelektrostacijās kāpums

par 73,2 % un vēja elektrostacijās - par 17,1 %).

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu 2017.gadā visvairāk

ietekmēja augstā izstrāde hidroelektrostacijās, kas skaidrojama

ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci

Daugavā. Pēdējo piecu gadu laikā saražotā elektroenerģija

biomasas elektrostacijās un koģenerācijas stacijās pieauga no 215

līdz 525 GWh un biogāzes koģenerācijas stacijās - no 288 līdz 405

GWh.12

No AER ražotas enerģijas īpatsvars saražotajā elektroenerģijā

2015. gadā bija 52,24% un 2016. gadā - 51,26%13

(skatīt 2. tabulu). Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas apkopoto elektroenerģijas ražotāju sarakstu

(aktualizēts 2019. gada 22. martā)14, Latvijā ir 75

elektroenerģijas ražotāji, kas ir uzsākuši darbību.

tabula: Elektriskā jauda un saražotā elektroenerģija no AER 2017.

gadā15

Elektriskā jauda (MW)

Saražotā elektroenerģija (GWh)

Pavisam

1 796

5 461

Hidroelektrostacijas kopā

1 564

4 381

< 1 MW

105

1 MW<=elektriskā jauda<=10 MW

>10 MW

1 536

4 271

Vēja elektrostacijas

150

Biomasas koģenerācijas stacijas un

elektrostacijas

525

Biogāzes koģenerācijas stacijas kopā

405

atkritumu poligonu gāzes, citas biogāzes

koģenerācijas stacijas

394

notekūdeņu dūņu gāzes koģenerācijas

stacijas

Koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas daudzums

2017. gadā bija 3000,1 GWh, kas veido 40 % no kopējā saražotā

elektroenerģijas daudzuma Latvijā. No AER saražotās

elektroenerģijas īpatsvars koģenerācijas stacijās palielinājās,

2017. gadā sasniedzot 31 %.

2018. gadā Latvijā bija reģistrēti 17 ETS operatori, kuri

saskaņā ar tiem izsniegtajām SEG atļaujām ražoja elektroenerģiju

(skatīt - 3. tabulu). Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3. pantu

un 10.c panta 1. punktu bezmaksas emisijas kvotām varētu

pieteikties tikai tie Latvijas elektroenerģijas ražotāji, kas

vienlaikus ir arī ES ETS dalībnieki.

Lai arī Latvija ir sasniegusi vien 65% no ES vidējā

ekonomiskās attīstības līmeņa (IKP pēc pirktspējas paritātes uz

vienu iedzīvotāju), Latvijā ir viens no lielākajiem valsts

atbalsta līmeņiem enerģētikas nozarei. Laika posmā no 2008. līdz

2017. gada beigām atbalsta apjoms vērtējams 1,8 mljrd.

euro apmērā16.

2008.-2012. gada periodā operatoriem, kas ražo elektroenerģiju

tika piešķirts ievērojams daudzums bezmaksas emisijas kvotu.

Saskaņā ar 3. tabulā apkopoto informāciju bezmaksas piešķirto

kvotu apjoms gandrīz visiem 3. tabulā atspoguļotajiem ETS

operatoriem būtiski pārsniedza šo operatoru faktiski nepieciešamo

kvotu skaitu, balstoties uz verificēto SEG emisiju apjomu.

Balstoties uz pieejamo informāciju par 2013.-2017. gadu, 3.

tabulā ir apkopotas 2013.-2017. gada periodā faktiski

pārskaitītās bezmaksas emisijas kvotas operatoriem un operatoru

verificēto SEG emisiju apjoms. Lai gan 2013.-2017. gada periodā

ne visi operatori var savas verificētās SEG emisijas kompensēt ar

bezmaksas piešķirtajām emisijas kvotām, jāņem vērā, ka ETS

operatori 2008.-2012. gada periodā pāri palikušās emisijas kvotas

drīkstēja pārcelt izmantošanai 2013.-2020. gada periodā, līdz ar

to ne visos gadījumos novērojama situācija, ka operatoram

emisijas kvotas būtu jāpērk tirgū. Vairākiem ETS operatoriem

joprojām ir pieejams ievērojams apjoms bezmaksas piešķirto

emisijas kvotu. Saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"

323. pantu ETS operatoriem, kas gūst finanšu līdzekļus

no darījumiem ar tiem bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām

jāizmanto, lai kompensētu iepriekš veiktos vai plānotos SEG

emisiju samazināšanas pasākumus.

Turklāt elektroenerģijas ražotāji Latvijā izmanto ne tikai

atbalstu, kas tiem pienākas kā ETS dalībniekiem (bezmaksas

emisijas kvotas), bet arī citus atbalsta mehānismus. 3. tabulā ir

atzīmēti tie operatori, kas vienlaikus ir saņēmuši tiesības

pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kā

arī tie, kas saņēmuši ES Kohēzijas fonda pieejamo

finansējumu.

Ņemot vērā augstāk minēto, ir secināms, ka ETS operatori, kas

vienlaikus ir arī elektroenerģijas ražotāji, Latvijā ir saņēmuši

un turpina saņemt būtisku atbalstu. Kopumā 2008.-2012. gada

periodā piešķirtais bezmaksas emisijas kvotu apjoms krietni

pārsniedza verificētās SEG emisijas. Šo pārpalikumu bija

iespējams pārnest uz 2013.-2020. gada periodu. Papildus tam arī

2013.-2020. gada periodā elektroenerģijas ražotāji turpina saņemt

bezmaksas emisijas kvotas. Pēc būtības Latvijā nav uzņēmumu, kas

vienlaikus ir arī ETS operatori, kas nebūtu saņēmuši atbalstu

elektroenerģijas ražošanai.

Savukārt, cenšoties izvērtēt iespējamo tehnoloģisko

modernizācijas projektu iespējamību, kas varētu nodrošināt SEG

emisiju samazinājumu (tātad - galvenokārt saistībā ar pāreju uz

AER izmantošanu), var konstatēt, ka vairāk kā puse no 3. tabulā

identificētajiem ETS operatoriem elektroenerģijas ražotājiem jau

šobrīd SEG atļaujās kā vienu no kurināmajiem ir norādījuši kādu

no AER, lielākoties - šķeldu. Vairāk kā puse izmanto arī

dabasgāzi. Bezmaksas kvotas būtu piešķiramas operatoriem ar mērķi

modernizēt to iekārtas, lai samazinātu SEG emisijas. No 3. tabulā

identificētajiem ETS operatoriem ir tikai septiņi, kas

elektroenerģijas ražošanai šobrīd izmanto tikai fosilo

kurināmo.

Papildus, jāņem vērā, ka atbalsta piešķiršana elektroenerģijas

ražotājiem šobrīd tiek rūpīgi vērtēta kontekstā ar obligātā

iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Saeima 2019. gada 10.

janvārī uzdeva Ekonomikas ministrijai steidzami izstrādāt

normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas

ražotājiem atceltu jau no 2019. gada 31. marta. Taču,

pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, ka

OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība

lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā

termiņā. Turpmākais process paredz, ka Ekonomikas ministrijai

divu mēnešu laikā jāsagatavo konkrētus priekšlikumus OIK

likvidēšanai, taču, no kura brīža un kā tieši varētu tikt atcelts

OIK, pagaidām nav zināms.

tabula. Kopsavilkums par Latvijas elektroenerģijas ražotāju, kas

2018. gadā vienlaikus bija ETS operatori, saņemtais atbalsts

Nr.p.k.

ETS operators/ elektroenerģijas

ražotājs

Obligātais elektro-

enerģijas iepirkums17

Kohēzijas fonda finan-

sējums18

SEG atļaujā norādītais kurināmā veids

Piešķirtās emisijas kvotas (2008-2012)

Verificētās SEG emisijas19

(2008-2012)

Starpība (2008-2012)

Piešķirtās emisijas kvotas (2013-2017)

Verificētās SEG emisijas20

(2013-2017)

Starpība (2013-2017)

Pašvaldības SIA "Ventspils siltums", Talsu ielā

69, Ventspilī

Šķelda, dīzeļdegviela,

akmeņogles

231 235

238 740

-7 505

84 910

98 973

-14 063

Pašvaldības SIA "Ventspils siltums", Brīvības

ielā 38, Ventspilī

Šķelda, dīzeļdegviela

198 675

117 013

662

77 227

6 667

70 560

A/S "Latvenergo" TEC-1 Viskaļu ielā 16,

Rīgā

Dabasgāze,

dīzeļdegviela

2 223 910

1 595 421

628

489

756 435

1 639

052

-882 617

A/S "Latvenergo" TEC-2, Granīta iela 31, Acone,

Salaspils pag.

Dabasgāze, dīzeļdegviela

4 562 279

3 509 086

053 193

1 220

735

3 396

496

-2 175

761

A/S "Rīgas siltums" siltumcentrāle

"Daugavgrīva"

Koksne, dabasgāze,

mazuts

28 375

27 920

455

34 856

26 909

7 947

A/S "Rīgas siltums" siltumcentrāle

"Imanta"

Dabasgāze,

Dīzeļdegviela

1 239 580

889 967

349

613

547 901

582 247

-34 346

SIA "Krāslavas nami", Latgales ielā 14,

Krāslavā

Šķelda, skaidas, slānekļa

eļļa, mazuts, kūdra, malka

10 395

1 448

947

27 410

27 397

SIA "Cēsu siltumtīkli", Rūpniecības iela

13/13A, Cēsis

Dabasgāze, šķelda

76 735

59 049

686

41 188

7 939

33 249

PAS "Daugavpils siltumtīkli" SC-1, 18.novembra

iela 2, Daugavpils

Dabasgāze, mazuts

280 035

191 523

512

95 148

125 775

-30 627

10.

SIA "Jēkabpils siltums", Tvaika iela 4,

Jēkabpilī

Dabasgāze, koksnes šķelda un

zāģu skaidas, dīzeļdegviela

38 325

20 231

094

38 845

5 943

32 902

11.

SIA "Liepājas enerģija" Tukuma ielā 2A,

Liepājā

Dabasgāze

38 725

106 351

-67 626

47 665

85 873

-38 208

12.

SIA "Liepājas enerģija" Kaiju ielā 33,

Liepājā

Dabasgāze, koksnes

šķelda

516 390

168 203

348

187

92 686

9 826

82 860

13.

SIA "Juglas jauda", Mārkalnes ielā 1A,

Rīgā

Dabasgāze

165 438

105 989

449

53 160

60 461

-7 301

14.

A/S "Valmieras Enerģija" Rīgas ielā 25,

Valmierā

Dabasgāze

85 055

78 525

530

41 171

74 077

-32 906

15.

A/S "Valmieras Enerģija" Dzelzceļa ielā 7,

Valmierā

Šķelda, dabasgāze

74 343

61 192

151

40 279

46 549

-6 270

16.

SIA "Fortum Latvia" Koģenerācijas stacija,

Rūpniecības iela 73A, Jelgava

Šķelda, kūdra, dabasgāze

57 705

16 141

564

129 279

5 320

123 959

17.

SIA "Rigens" Koģenerācijas iekārta, Dzintara

iela 60, Rīga

Dabasgāze, biogāze

24 090

10 075

015

7 901

2 932

4 969

2.5. Latvijai

pieejamais derogācijas apjoms un ietekme uz Emisijas kvotu

izsolīšanas instrumentu

Kā norādīts Ziņojuma 2.2. apakšnodaļā derogācijas scenārija

gadījumā maksimālais piešķiramo bezmaksas emisijas kvotu apjoms

derogācijai būtu 4,12 miljoni emisijas kvotas, kas pie 25

euro21 cenas naudas izteiksmē attiecīgi

sastādītu 102,9 miljonus euro.

Neskatoties uz EK prognozēto vidējo cenu 25 euro

apmērā, jāņem vērā, ka faktiskā emisijas kvotas cena var būtiski

atšķirties no prognozētās, līdz ar to kopējais finansējuma apjoms

arī var ievērojami mainīties. Emisiju kvotu cena galvenokārt

balstās uz piedāvājumu un pieprasījumu tirgū, taču reaģē arī uz

dažādām norisēm gan enerģētikas sektorā Eiropā, t.sk.

energoresursu cenu izmaiņām enerģijas tirgos, gan laikapstākļiem,

gan notikumiem un lēmumiem starptautiskās (t.sk. ES līmenī)

sarunās par klimata pārmaiņām, gan atsevišķu valstu paziņojumiem.

Kopš 2018. gada sākuma, kad janvārī vidējā kvotu cena kopējā

izsoļu platformā bija 8,39 euro, ir būtisks

kāpums22 un 2019. gada janvārī vidējā kvotu cena

sasniedza 22,96 euro. Taču saskaņā ar vadošu oglekļa

tirgus analītiķu kopējām vidējām prognozēm23 2020.

gada beigās vidējā cena jau varētu sasniegt ap 27,30 euro,

2025. gada beigās 28,50 euro un 2030. gada

beigās vidēji 31,15 euro.

Balstoties uz iepriekš sniegto informāciju, var aprēķināt

potenciālo derogācijai piešķiramo emisijas kvotu apjomu monetāro

kopējo vērtību pie dažādām emisijas kvotas cenām (skat. 4.

tabulu).

tabula. Derogācijai potenciāli pieejamais finansējuma apjoms pie

dažādiem cenu līmeņiem

Derogācijas scenārijs

Maksimāli piešķiramie bezmaksas kvotu apjomi

enerģētikas nozares modernizācijai (milj. EUA)

4,12

Potenciālais finansējuma apjoms

(milj.euro) pie 2018. gada decembra vidējās cenas -

22,96 euro

94,53

Potenciālais finansējuma apjoms (milj.

euro) pie EK prognozētās vidējās cenas -25

euro

102,9

Potenciālais finansējuma apjoms pie

CarbonPulse vidējās cenu prognozes periodā - 28,58

euro

117,6

Derogācijai piešķirtās bezmaksas kvotas enerģētikas nozares

modernizācijai (elektroenerģijas ražošanas iekārtām) atskaita no

tā kvotu daudzuma, ko dalībvalsts izsolītu primārajā tirgū.

Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem Latvija ES ETS 4. periodā

varētu izsolīt ~16,07 miljoni emisijas kvotu24.

Jāuzsver, ka, sākot ar 2019. gadu, darbību uzsāk tirgus

stabilitātes rezerve25, kas balstoties uz indikatīviem

aprēķiniem faktiski nozīmēs to, ka dalībvalstis aptuveni līdz

2024. gadam visdrīzāk izsolīs emisijas kvotas samazinātā apjomā.

Latvijas gadījumā tirgus stabilitātes rezerves gadījumā līdz

2024. gadam izsolāmie apjomi varētu būt par ~ 1,8 milj. emisijas

kvotām mazāk. No Latvijas izsolāmā emisijas kvotu apjoma,

potenciāli atņemot vēl derogācijai nepieciešamās emisijas kvotas,

Latvijai ievērojami samazinātos izsoļu ieņēmumi, kas ir

nacionālās budžeta programmas EKII finansējums. Derogācijas

scenārija gadījumā EKII budžets samazinātos par 102,9 milj.

euro.

EKII ir vienīgais nacionālais specializētais instruments

Latvijā, kas vērsts specifiski uz klimata politikas mērķu

sasniegšanu. EKII ieņēmumus izmanto, lai mazinātu klimata

pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, t.sk.

SEG emisiju samazināšanai vai ierobežošanai enerģētikas,

rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības un

atkritumu apsaimniekošanas nozarēs, kā arī iespēju pielāgoties

klimata pārmaiņām palielināšanai. Būtiski norādīt, ka EKII

izmantojams arī ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām

un tās Kioto protokola saistību, kā arī citu starptautisko

saistību izpildei siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas

jomā. EKII tvērums ir plašāks nekā Direktīvā 2003/87/EK 10.c

pantā paredzētais un uz ES ETS sektoru orientētais. Saskaņā ar

2018. gada SEG inventarizāciju 81% no Latvijas kopējām SEG

emisijām rodas tieši ne-ETS sektorā. Latvijai ir ļoti būtiski

īstenot pasākumus, lai nodrošinātu ne-ETS SEG emisiju

samazinājumu 2030. gadam, lai iekļautos Regulā 2018/842 4. panta

1. punktā un I pielikumā noteiktajā Latvijas mērķī, - samazināt

ne-ETS SEG emisijas par 6% līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar

2005. gadu un šo pasākumu īstenošanai būtu attiecīgi iespējams

izmantot EKII finansējumu.

Būtiski atzīmēt, ka EKII projektu konkursu nolikumu izstrāde,

pārraudzība un lēmumu pieņemšana notiek nacionālā līmenī tādā

veidā nav papildu saistību attiecībā uz ES institūcijām,

piemēram, EK. Saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"

322. panta 46. daļu Ministru kabinets izdod

atklāto projektu iesniegumu konkursu nolikumus, kuros nosaka

projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegumu

iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma

piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu

iesniegšanas un pārbaudes kārtību. Tas nozīmē, ka nacionālā

līmenī ir iespējama lielāka elastība, piemēram, projektiem var

noteikt arī priekšfinansējuma (avansa) maksājumus, noteikt

prioritārās aktivitātes, iesniedzēju loku u.tml.

Laika periodā kopš 2012. gada 13. novembra līdz 2018. gada 31.

decembrim Latvija no ES ETS 3. perioda emisijas kvotu izsolēm

primārajā tirgū kopējā izsoļu platformā guvusi 106,02 miljonus

euro. 2018. gadā papildus primārajā tirgū notikušajām

izsolēm Latvija realizēja 3 126 573 emisijas kvotas sekundārajā

tirgū, kopā iegūstot nepilnus 60,66 miljons euro. Šīs

sekundārajā tirgū realizētās emisijas kvotas ir rezultāts, kas

izrietēja no tiesvedības Eiropas Savienības Vispārējā tiesā

(Lietas Nr. T-369/07 Latvija pret Eiropas Komisiju) un vēlāk tika

konvertētas par ES ETS 3. perioda emisijas kvotām. Tāda veida un

apmēra ieņēmumi no darījumiem sekundārajā tirgū netiek vairs

nākotnē prognozēti.

Faktiskie ieņēmumu apmēri ikgadēji un kumulatīvi ir attēloti

1. attēlā.

attēls. Faktiskie ieņēmumi no emisijas kvotu izsolēm un

realizācijas (milj. euro) laika periodā 2012.-2018. gadam.

EKII finansējums tiek izmantots, organizējot atklātus projektu

iesniegumu konkursus. Saskaņā ar likuma "Par

piesārņojumu" 32. panta 46. punktu Ministru

kabinets izdod atklāto projektu iesniegumu konkursu nolikumus,

kuros nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu

iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un

finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas,

pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

Uz Ziņojuma sagatavošanas brīdi noslēgušies četri projektu

konkursi un notiek projektu īstenošana:

• "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts

nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos".

Īstenošanā septiņi projekti un viens projekts pabeigts. Kopējais

plānotais SEG samazinājums - 438,87 CO2 tonnas gadā.

Kopējais kontraktētais EKII finansējums 8,54 milj. euro.

Atbalstāmās aktivitātes: esoša valsts nozīmes arhitektūras

pieminekļa (vienas vai vairāku ēku) pārbūve, atjaunošana vai

vienkāršotā fasādes atjaunošana, uzlabojot ēkas

energoefektivitāti;

• "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana - zema

enerģijas patēriņa ēkas". Īstenošanā seši projekti un

viens projekts pabeigts. Kopējais plānotais SEG samazinājums -

550,33 CO2 tonnas gadā. Kopējais kontraktētais EKII

finansējums 23 milj. euro. Atbalstāmas aktivitātes: jaunas

zema enerģijas patēriņa ēkas būvniecība un esošas ēkas pārbūve

vai atjaunošana par zema enerģijas patēriņa ēku;

• "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar

viedajām pilsētvides tehnoloģijām". Īstenošanā 17

projekti. Kopējais plānotais SEG samazinājums - 690,63

CO2 tonnas gadā. Kopējais kontraktētais EKII

finansējums 7,39 milj. euro. Atbalstāmās aktivitātes:

atjaunojamos energoresursus izmantojošu viedo pilsētvides

tehnoloģiju uzstādīšana un energoefektivitāti veicinošu viedo

pilsētvides tehnoloģiju ieviešana;

• "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, attīstot

enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību". Īstenošanā

divi projekti. Kopējais kontraktētais EKII finansējums 10 milj.

euro. Atbalstāmā aktivitāte: enerģētiski pašpietiekamas

ēkas būvniecība.

Laika periodā no 2016.-2018. gadam projektiem izmaksāti 22,62

milj. euro, savukārt 2019.-2020. gadā plānotais projektiem

izmaksātais apjoms ir 22,40 milj. euro. Izmaksājamie EKII

līdzekļu apjomi var mainīties gan dēļ izmaiņām esošajos

projektos, gan dēļ potenciālajiem jaunajiem projektu konkursiem.

Informācija par EKII darbību pieejama ikgadējos informatīvajos

ziņojumos26.

EKII konkursos CO2 tiešie emisijas samazinājumi nav

vienīgais kvalitātes vērtēšanas kritērijs, lai atbalstītu

projektus, jo būtiski ņemt vērā arī netiešos SEG emisiju

samazinājumus, kas iespējami dēļ projektu demonstrācijas un

multiplikatīvā efekta. Tas sevišķi svarīgi, jo klimata politikas

mērķu sasniegšanai nepieciešamas pakāpeniskas, visaptverošas un

būtiskas izmaiņas tautsaimniecībā un iedzīvotāju dzīvesveidā un

to nav iespējams panākt, tikai līdzfinansējot atsevišķus

projektus. Organizējot atklātos projektu iesniegumu konkursus, ir

jāievēro likuma "Par piesārņojumu" 32.2

panta 4.4 daļā minētie nosacījumi, kā arī jāsasniedz

ne tikai projektu konkursa mērķis, bet jātiecas sasniegt tāds

rezultāts, kas veicinātu SEG emisiju samazināšanos nākotnē arī

bez ES, valsts vai pašvaldības atbalsta.

III Risinājuma

varianti

Balstoties uz Direktīvas 2003/87/EK nosacījumiem un Latvijas

situāciju varētu būt iespējami divi tālākās rīcības scenāriji

(sk. arī 2. attēlu).

• 1. scenārijs - bāzes scenārijs

Izsolēm paredzētie emisijas kvotu apjomi (gan izsolāmajā

emisijas kvotu pamatapjomā, gan solidaritātes kvotās) paliek

plānotajā līmenī - 16,06 milj. emisijas kvotas. Visi ieņēmumi no

emisijas kvotu apjomiem nonāk EKII un tā potenciālais finansējums

nesamazinās. Derogācijai emisijas kvotas netiek piešķirtas.

• 2. scenārijs - derogācijas scenārijs

Izsolēm paredzētie emisiju kvotu apjomi samazinās (tiek

samazināts izsolāmo emisijas kvotu pamatapjoms) līdz 11,94 milj.

emisijas kvotām, kā rezultātā samazinās EKII finansējums par

~102,92 milj. euro. Derogācijai tiek piešķirtas 4,12 milj.

emisijas kvotas..

attēls. Scenāriji un emisijas kvotu pārdale derogācijai

tabula. Emisijas kvotu un finansējuma izmaiņas monetārā izteiksmē

sadalījumā pa scenārijiem

1. scenārijs: Bāzes scenārijs

Emisijas kvotas (Milj.)

Monetizētā vērtība (Milj. euro)

izmaiņas pret bāzi

Izsolāmie apjomi (EKII)

16,06

401,38

Derogācija

2. scenārijs: Derogācijas

scenārijs

Emisijas kvotas (Milj.)

Monetizētā vērtība (Milj. euro)

izmaiņas pret bāzi

Izsolāmie apjomi (EKII)

11,94

↓

-4,12

298,5

↓

-102,92

Derogācija

4,12

↑

+4,12

102,9

↑

+102,92

Visu scenāriju gadījumā var identificēt gan priekšrocības, gan

trūkumus, kas apkopoti 6. tabulā.

tabula. Scenāriju priekšrocības un trūkumi

Scenārijs

Priekšrocības

Trūkumi

1. scenārijs -

bāzes scenārijs

• Nacionālās budžeta programmas EKII finansējums netiek

samazināts

• Nav nepieciešama turpmāka rīcība (administratīvo

izmaksu ietaupījums)

• EKII ietvaros iespējams īstenot pasākumus SEG emisiju

samazināšanai, turklāt EKII tvērums ir daudz plašāks kā

Direktīvā 2003/87/EK 10.c pantā paredzētais un uz ETS

sektoru orientēts (iespēja veicināt SEG samazinājumu arī

citās nozarēs, t.sk. ne-ETS sektora SEG emisiju

samazināšanai)

• Iespēja projektu iesniegumu atklātos konkursus EKII

ietvaros organizēt nepārtraukti, kad vien nepieciešams

• EKII projektu konkursu nolikumu izstrāde, pārraudzība

un lēmumu pieņemšana notiek nacionālā līmenī, un nav

papildu saistību attiecībā uz ES institūcijām

• ES ETS elektroenerģijas ražotājiem nav

iespēja pieteikties derogācijas kārtā piešķiramajām bezmaksas

emisijas kvotām un to monetizēto vērtību izmantot iekārtu

modernizēšanas finansēšanai un SEG emisiju

samazināšanai.

2. scenārijs -

derogācijas scenārijs

• ES ETS elektroenerģijas ražotājiem ir

iespēja pieteikties derogācijas kārtā piešķiramajām bezmaksas

emisijas kvotām un to monetizēto vērtību izmantot iekārtu

modernizēšanas finansēšanai un SEG emisiju

samazināšanai.

• Tiek samazināts Latvijas izsolāmo emisijas kvotu apjoms

un atbilstoši samazinās arī nacionālās budžeta programmas

EKII finansējums, iespējas finansēt projektu iesniegumu

konkursus EKII ietvaros.

• Papildus administratīvais slogs saskaņā ar ierobežoto

laika grafiku izstrādāt detalizētus nosacījumus un

informāciju iesniegšanai EK saistībā ar derogācijas

piemērošanu (t.sk. konkursa nolikuma izstrāde)

• Ļoti ierobežots (ES ETS sistēmas dalībnieki -

elektroenerģijas ražotāji) finansējuma saņēmēju loks, kas

turklāt ir jau saņēmuši dažāda veida atbalstu iekārtu

modernizēšanai un minimāli izmanto fosilos energoresursus,

kā rezultātā papildus vajadzības jaunām investīcijām ir

ierobežotas.

• Finansējuma izmantošanas prasības ierobežo ES

likumdošana, t.sk. maksimālais atbalsta līmenis iekārtām

70% un pārējās izmaksas jāsedz no privātā sektora

• Atbalsts tiek sniegts bezmaksas kvotu piešķīruma veidā

nevis piešķirot konkrētu finansējumu apjomu, un tas var

radīt neatbilstības starp reālajām projektu investīcijām un

mirkli, kad tiek monetizētas emisijas kvotas.

• Neskaidrība par derogācijas piemērošanas ietekmi uz

OIK instrumenta pārskatīšanas procesu.

IV Ietekme uz

problēmas risināšanu

Saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" pārejas

noteikumu 50. punktu Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmumu

atbalstīt bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas

ražošanai vai lēmumu šādu piešķiršanu neatbalstīt.

III nodaļā identificētie risinājuma varianti nodrošinātu

likuma "Par piesārņojumu" pārejas noteikumu 50. punktā

dotā uzdevuma izpildi, taču, šī ziņojuma kontekstā būtiskākais ir

identificēt Latvijai visizdevīgāko no tiem. VARAM ieskatā, ņemot

vērā 6. tabulā apskatītos priekšrocības un trūkumus, Latvijai

kopumā visizdevīgākais ir 1. scenārijs "bāzes

scenārijs".

V Piedāvātā

risinājuma ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Lēmuma pieņemšana par bezmaksas emisijas kvotu nepiešķiršanu

ES ETS ceturtajā periodā (2021.-2030. gadā) neradīs nedz valsts

budžeta, nedz pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājumu. Gluži

pretēji - Latvijas valsts budžeta EKII programmā turpinās

regulāri ieplūst ieņēmumi no Latvijai pieejamo emisijas kvotu

izsolēm un būs iespējams projektus, kas atbilst likumā "Par

piesārņojumu" noteiktajām jomām. Turklāt finansējamo

projektu loks būs plašāks nekā tas būtu derogācijas izmantošanas

gadījumā un būtu ar mazāku administratīvo slogu. Valsts budžeta

ieņēmumu prognozes nesamazināsies.

3. attēlā grafiski parādītas potenciālās izmaiņas izsoļu

ieņēmumos laika griezumā līdz 2030. gadam. Modelējot situāciju,

tiek ņemts vērā indikatīvais emisiju kvotu piešķiramais apjoms

izsolīšanai Latvijas labā, Carbon Pulse ekspertu

prognozētās vidējās cenas, tirgus stabilitātes rezerves

potenciālā ietekme. Aprēķinos netiek iekļautas emisijas kvotas

kas tiks izsolītas 2020. gadā Inovācijas fonda darbības

uzsākšanai.

attēls. Derogācijas ietekme uz emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem

primārajā tirgū (EKII finansējums), milj. euro

Kopsavilkums par

konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu)

realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta

finansējumu

7. tabulā shematiski attēloti indikatīvi aprēķinātie vidējie

zaudējumi valsts budžetā, izvēloties 2. scenāriju. Tā kā

izvēloties 1. scenāriju zaudējumi valsts budžetā nebūs, jo

bezmaksas emisijas kvotas piešķirtas netiks, tie netiek

atspoguļoti. Savukārt derogācijas scenārijā, izsoļu ieņēmumi un

līdz ar to EKII finansējuma samazinājums 102,92 milj. euro

visā ES ETS 4. periodā 2021-2030. gadam.

tabula. Konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu variantu

indikatīvā ietekme uz valsts budžetu (milj. euro)

Risinājums

(risinājuma varianti)

Budžeta

programmas (apakš-

programmas) kods un nosaukums

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais

finansējums

Nepieciešamais papildus finansējums

Pasākumu īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma

varianta) īstenošana ir terminēta)

Finansējums

konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā

2019

2020

2021

2019

2020

2021

Turpmākajā

laikposmā līdz (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja

īstenošana ir terminēta)

Turpmāk ik gadu

(ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav

terminēta

scenārijs

2021.-2030.

scenārijs

33.00.00

"Emisijas kvotu izsolīšanas instruments"

-10,29*

-92,63

2021.-2030.

* Šie līdzekļi nenozīmē papildus finansējumu pieprasījumu,

bet gan potenciālo samazinājumu emisiju kvotu izsoļu ieņēmumos,

kas attiecīgi nozīmē samazinājumu potenciāli pieejamo Emisijas

kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu.

1 Direktīvas 2018/410 nosacījumi Latvijas

likumdošanā jāpārņem līdz 2019. gada 9. oktobrim.

2 Direktīvas 2003/87/EK nosacījumi ir pārņemti

likumā "Par piesārņojumu", Ministru kabineta 2012.

gada 13. novembra noteikumos Nr. 769 "Noteikumi par

stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības

emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, Ministru kabineta

2012.gada 25.septembra noteikumos Nr. 657 "Latvijai

piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas kārtība", Ministru

kabineta 2013. gada 26. februāra noteikumos Nr. 112

"Emisijas kvotu piešķiršanas kārtība stacionāro

tehnoloģisko iekārtu operatoriem", Ministru kabineta 2014.

gada 20. maija noteikumos Nr. 250 "Noteikumi par darbībām

emisijas reģistrā",

3 2011. gada 30. augusta Ministru kabineta sēdes

protokols Nr. 50, 73.§, pieejams tiešsaistē:

http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts

/protokols/?protokols=2011-08-30

4 Emisijas kvotas, kas piešķirtas saskaņā ar

Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu visām

ETS dalībvalstīm

5 Emisijas kvotas, kas piešķirtas saskaņā ar

Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Tās

tiks piešķirtas tikai 16 ES dalībvalstīm, t.sk. Latvijai

6 2011. gada 30. augusta Ministru kabineta sēdes

protokols Nr. 50, 73.§, pieejams tiešsaistē:

http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts

/protokols/?protokols=2011-08-30

7 Kvotu monetizēšana paliek iekārtu operatoru

ziņā.

8 Platforma, kas izvēlēta Kopīgā iepirkuma

nolīguma par kopēju izsoles platformu iepirkumu ietvaros.

European Energy Exchange (turpmāk - EEX) uzvarēja kopīgajā

iepirkumā par pastāvīgo kopējo izsoles platformu 2016. gadā 15.

jūlijā un tā rezultātā ir noslēgts šobrīd spēkā esošs

pakalpojuma līgums par Kopējo izsoļu platformu. EEX nodrošina

emisiju kvotu izsoles 25 ES dalībvalstīm, t.sk. Latvijai.

Tuvākajā nākotnē izsolēm plāno pievienoties Norvēģija, Islande

un Lihtenšteina.

9 Ar šo Direktīvas punktu tiek noteikts kopējais

dalībvalstīm izsolāmais emisiju kvotu pamatapjoms.

https://unfccc.int/process-and-meetings/transparency-and-reporting/reporting-and-review-under-the-convention/greenhouse-gas-inventories-annex-i-parties/national-inventory-submissions-2018

https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art08_proxy/envw07vaw/

https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/vide-energetika/energetika/meklet-tema/2407-atjaunigo-energoresursu-paterins-2017-gada

https://www.em.gov.lv/files/nozares_politika/EMZino_AER_030518.pdf

https://www.sprk.gov.lv/content/registresanalicencesana-0

15 Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā

informācija.

16 Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums

"Par risinājumiem obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanai

un ilgtspējīgai atjaunojamās enerģijas ražošanai",

izskatīts Ministru kabinetā 14.08.2018, Protokols Nr 38

50.§

17 Operatori, kas saņēmuši tiesības pārdot

saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pieejams

tiešsaistē: https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/ atjaunojama_

energija_un_kogeneracija/informacija_par_izdotajiem_lemumiem_par_elektroenergijas_obligato_iepirkumu/

Ar "x" ir nodalīti tie ES ETS Latvijas operatori,

kuri ir saņēmuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros, un ar "xx" - tie, kuriem

ir tiesības saņemt garantētu maksu par koģenerācijas

elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

18 Operatori, kuri saņēmuši Kohēzijas fonda

finansējumu iekārtu nomaiņas vai infrastruktūras uzlabošanas

mērķiem, pieejams tiešsaistē:

http://www.esfondi.lv/es-fondu-projektu-mekletajs

19 Tonnas CO2 ekv.

20 Tonnas CO2 ekv.

21 2015. gada Eiropas Komisijas izstrādātajā

Ietekmes novērtējumā saistībā ar grozījumiem Direktīvā

2003/87EK, Eiropas Komisija prognozēja, ka emisijas kvotu cena

vidēji ES ETS 4. periodā varētu būt 25 euro.

https://ec.europa.eu/clima/sites/

clima/files/ets/revision/docs/impact_assessment_en.pdf

22 Jānorāda, ka emisijas kvotu tirgus ir diezgan

svārstīgs un dažu mēnešu laikā cenas diapazons ir diezgan

plašs, piemēram, 2018. septembrī tika sasniegts gandrīz 25

euro, kas bija maksimālā vērtība visā ETS 3. periodā,

taču jau novembra sākumā cena jau bija noslīdējusi nedaudz virs

15,5 euro, kam pēc tam sekoja atkal cenu kāpums.

23 2019. gada 16. janvārī publicēts

http://carbon-pulse.com/67157/

24 Neņemot vērā potenciālo tirgus stabilitātes

rezerves ietekmi

25 Izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes

Lēmumu (ES) 2015/1814 (2015. gada 6. oktobris) par Savienības

siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas

tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza

Direktīvu 2003/87/EK.

26 Pieejami:

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ekii/likumdosana/

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs J. Pūce