Par konceptuālo ziņojumu "Par eID karti kā derīgu personu apliecinošu dokumentu Saeimas vēlēšanās"
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums nosaka maksājumu, deklarēšanas vai administrēšanas kārtību, kā arī pienākumus pret valsti vai pašvaldību.
Par konceptuālo ziņojumu "Par eID karti kā derīgu personu apliecinošu dokumentu Saeimas vēlēšanās" — viss teksts
1Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu
2šā rīkojuma 1. punktā minētā risinājuma īstenošanai 2022. gadā
3430 491 euro apmērā Iekšlietu ministrijai (tai skaitā
4budžeta apakšprogrammai 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas
5lietu pārvalde" 380 276 euro un budžeta
6apakšprogrammai 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas
7sistēmas uzturēšana un vadība" 50 215 euro) un 496
8644 euro apmērā Centrālajai vēlēšanu komisijai (budžeta
9programmai 02.00.00 "Saeimas vēlēšanas") izskatīt
10Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2021.
11gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta
12ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" sagatavošanas un
13izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts
14iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši
15valsts budžeta finansiālajām iespējām.
1Ja šā rīkojuma 4. punktā minētais finansējums likumprojekta
2"Par valsts budžetu 2021. gadam" sagatavošanas un
3izskatīšanas procesā tiek atbalstīts:
45.1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai
5sagatavot likumprojektu par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā
6un iesniegt to Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts
7budžetu 2021. gadam" pavadošo likumprojektu paketē;
85.2. Iekšlietu ministrijai sagatavot likumprojektu par
9grozījumiem Vēlētāju reģistra likumā un iesniegt to Ministru
10kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2021. gadam"
11pavadošo likumprojektu paketē.
1Risinājums
2Elektronisks tiešsaistes Vēlētāju
3reģistrs
4Risinājums paredz, ka eID karšu izmantošana Saeimas vēlēšanās
5tiek īstenota, ieviešot elektronisku tiešsaistes Vēlētāju
6reģistru un to, ka pārbaudes procedūrā vēlēšanu iecirknī atzīme
7par personas dalību vēlēšanās tiek izdarīta nevis personas pasē,
8bet tiešsaistes režīmā Vēlētāju reģistrā. Līdz ar to faktiski
9tiek saglabāta līdzšinējā vēlēšanu kārtība - personām ir
10saglabāta iespēja brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni vēlēšanu
11dienā, turklāt tiek novērsts pastāvošais personu apliecinošo
12dokumentu lietošanas ierobežojums, paredzēta atteikšanās no
13līdzšinējās pasu spiedogu lietošanas un nodrošināta iespēja
14balsot ar jebkuru derīgu personu apliecinošo dokumentu (pasi vai
15eID karti).
16Ņemot vērā, ka šobrīd pašvaldībās, kur tiek izvietoti vēlēšanu
17iecirkņi, ir dažāds tehniskais nodrošinājums, nepieciešams veikt
18plānveida darbības, lai nodrošinātu savlaicīgu atbilstošu
19tehniskā aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu, kā arī apmācīt
20vēlēšanu iecirkņu komisiju darbiniekus.
21Elektroniska tiešsaistes Vēlētāju reģistra ieviešana plānota,
22paplašinot esošo Vēlētāju reģistra infrastruktūru un tā darbība
23un uzturēšana tiks nodrošināta atbilstoši Vēlētāju reģistra
24likumam, kas paredz, ka Vēlētāju reģistra darbības metodisko
25vadību un uzraudzību veic CVK, savukārt tajā iekļautās ziņas
26apstrādā un Vēlētāju reģistru uztur PMLP.
27Turpmāk vēlētāja personas apliecinošais dokuments Saeimas
28vēlēšanās būs arī personas apliecība, tādējādi paredzot eID karti
29kā derīgu personu apliecinošu dokumentu jebkurā ar Saeimas
30vēlēšanu tiesību izmantošanu saistīto jautājumu risināšanā.
31Tiek aizstāta līdzšinējā kārtība, kā vēlēšanu iecirkņa
32komisijas loceklis pārliecinās par personas tiesībām piedalīties
33Saeimas vēlēšanās un to, vai persona jau nav balsojusi. Atzīmes
34izdarīšana personas pasē tiek aizstāta ar atzīmes izdarīšanu
35tiešsaistes Vēlētāju reģistrā, līdz ar to arī pārbaude par to,
36vai persona jau nav balsojusi, tiek veikta Vēlētāju reģistrā
37tiešsaistes režīmā. Kad minētā pārbaude un atzīme ir veiktas,
38vēlētājs parakstās žurnālā par vēlēšanu zīmju un vēlēšanu
39aploksnes saņemšanu.
40Risinājums paredz precizēt vēlēšanu komisijas rīcību,
41noslēdzot balsošanu, papildinot līdzšinējo kārtību ar atzīmes
42izdarīšanu Vēlētāju reģistrā par tā darbības beigšanu tiešsaistes
43režīmā, vēlēšanu kārtību ārvalstīs, nosakot vēlēšanu iecirkņu
44darbinieku rīcību ārvalstīs, nodrošinot vēlēšanas tiešsaistes
45režīmā, kā arī līdzvērtīgas iespējas izmantot gan pasi, gan eID
46karti vēlētāju tiesību īstenošanai ārvalstīs. Tiek nodrošināta
47piekļuve Vēlētāju reģistram tiešsaistes režīmā ieslodzījumu
48vietas administrācijai, lai varētu īstenot elektronisko balsotāju
49reģistrēšanu tiešsaistē ieslodzījumu vietās. Ieslodzījuma vietas
50administrācijai ir pienākums Vēlētāju reģistrā izdarīt atzīmes
51par ieslodzītajiem, kuri piedalījušies attiecīgajās Saeimas
52vēlēšanās, kā arī pienākums izdarīt attiecīgu atzīmi par Vēlētāju
53reģistra tālāku neizmantošanu tiešsaistes režīmā, kad balsošana
54ir beigusies.
55Balsošanai vēlētāja atrašanās vietā risinājums paredz vēlētāju
56reģistrēšanu, izmantojot vēlēšanu iecirkņa darbinieku līdzi
57paņemtas skenēšanas ierīces datu ielasīšanai no eID kartes vai
58pases, un rezerves variantu - sazināšanos ar vēlēšanu iecirkni.
59Tiek precizēts arī Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarotās
60personas pienākums, nosakot atzīmes izdarīšanu tiešsaistes
61Vēlētāju reģistrā nevis pasē, un atbilstoši precizējama arī
62Vēlētāju reģistra slēgšana. Ja balsotājiem starptautiskajās
63misijās būtu apgrūtināta tiešsaistes balsotāju reģistra
64izmantošana, iespējams organizēt balsošanu reģistrācijas
65aploksnēs. Tiek paredzēta arī vēlētāju un iecirkņa komisijas
66rīcība gadījumos, ja notiek tiešsaistes režīma pārtraukums un
67nevar tikt izmantots elektronisks tiešsaistes Vēlētāju reģistrs.
68Vēlētāju reģistra tiešsaistes režīma darbības pārtraukuma
69gadījumā vēlētājs balso turpmāk paredzētajā kārtībā:
701) iecirkņa komisija, Nacionālo bruņoto spēku komandiera
71pilnvarota persona vai ieslodzījuma vietas administrācija pēc
72personu apliecinošā dokumenta iepriekš pārliecinājusies, ka
73persona ir vēlētājs, balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu,
74uzvārdu, personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par
75visu attiecīgajā apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu
76zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu;
772) vēlētājs vienatnē izdara Saeimas vēlēšanu likuma 23. pantā
78noteiktās darbības, aizlīmēto vēlēšanu aploksni atdod iecirkņa
79komisijai, kas to vēlētāja klātbūtnē ievieto reģistrācijas
80aploksnē, uz kuras norāda vēlētāja vārdu, uzvārdu un kārtas
81numuru balsotāju sarakstā, un reģistrācijas aploksni iemet
82aizzīmogotā vēlēšanu kastē;
833) kad tiešsaistes režīma darbības pārtraukums beidzies,
84iecirkņa komisija pārliecinās, vai tiešsaistes Vēlētāju reģistrā
85nav atzīmes par pārtraukumā balsojušo vēlētāju piedalīšanos
86attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Ja tādas atzīmes nav, iecirkņa
87komisija tiešsaistes režīmā izdara Vēlētāju reģistrā atzīmi par
88šo personu piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Ja tāda
89atzīme ir un vēlētājs ir nobalsojis gan tiešsaistes režīma
90darbības laikā, gan, tā darbības pārtraukumā, iecirkņa komisija
91balsotāju sarakstā atzīmē, ka attiecīgais vēlētājs jau ir
92balsojis;
934) kad iecirkņa komisija balsu skaitīšanas laikā atver
94vēlēšanu kastes (Saeimas vēlēšanu likuma 31. panta trešā daļa),
95tā sašķiro reģistrācijas aploksnes divās grupās - derīgās un
96nederīgās reģistrācijas aploksnes. Reģistrācijas aploksne ir
97nederīga, ja attiecīgais vēlētājs jau ir balsojis vai, ja uz tās
98nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju
99sarakstā. Nederīgās reģistrācijas aploksnes saskaita un
100neatvērtas iesaiņo. Derīgās reģistrācijas aploksnes iecirkņa
101komisija atver un skaita balsis saskaņā ar Saeimas vēlēšanu
102likuma IV nodaļā noteikto.
103Pēc sistēmas darbības atjaunošanas tiek piemērota vispārējā
104Saeimas vēlēšanu likumā paredzētā vēlēšanu kārtība.
105Ārzemēs vēlēšanas notiek līdzīgi kā Latvijas teritorijā.
106Centralizēti konfigurētas skenēšanas ierīces vēlētāju datu
107ielasīšanai tiek piegādātas vēlēšanu iecirkņiem, kas izvietoti
108Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās
109pārstāvniecībās. Plānots, ka vēlēšanu iecirkņos, kas izvietoti
110ārpus pārstāvniecību telpām, vēlētāju reģistrēšanai tiešsaistē
111tiek izmantoti datori vai vēlēšanu iecirkņu komisiju ar attiecīgu
112programmatūru aprīkoti viedtālruņi. Ja vēlētāju reģistrēšana
113tiešsaistē vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs nav iespējama, balsošana
114notiek reģistrācijas aploksnēs. Papildus ārvalstīs plānots
115saglabāt esošo iespēju balsot pa pastu. Pieteikties pasta
116balsošanai iespējams noteiktu laiku pirms vēlēšanu dienas
117personīgi vai pa pastu pārstāvniecībās un CVK, kā arī PMLP
118e-pakalpojumā.
119Atbilstoši spēkā esošajam Vēlētāju reģistra likumam tā darbība
120nav attiecināma uz Vēlētāju reģistra izmantošanu Saeimas
121vēlēšanās tiešsaistes režīmā. Līdz ar to risinājuma ieviešanai
122nepieciešams grozīt Vēlētāju reģistra likumu, paredzot vēlēšanu
123iecirkņos nodrošināt atbilstošu tehnisko aprīkojumu, kā arī
124tiešsaistes pieejamību Vēlētāju reģistram. Tā kā PMLP saskaņā ar
125Vēlētāju reģistra likumu ir atbildīgā institūcija par Vēlētāju
126reģistrā iekļaujamo ziņu apstrādi un Vēlētāju reģistra
127uzturēšanu, tās pārziņā būs arī vēlēšanu komisijām attiecīgas,
128likumprojektā paredzētas, tiešsaistes režīma piekļuves
129nodrošināšana Vēlētāju reģistram. Paredzēts, ka Vēlētāju reģistrā
130tiks veikta pilna to personu uzskaite, kurām ir tiesības
131piedalīties Saeimas vēlēšanās.
132Vēlētāju tiešsaistes reģistrācija pieprasa nodrošināt daudz
133augstākas prasības pret sistēmas uzbūvi salīdzinot ar esošo
134Vēlētāju reģistra risinājumu. Līdz ar to ir jāpārstrādā Vēlētāju
135reģistra risinājuma arhitektūra, kas nodrošina augstu pieejamību,
136veiktspēju un mērogojamību, kas balstīta uz mikroservisu
137arhitektūru, nepārtrauktas piegādes procesu un sistēmas
138noturību.
139PMLP jānodrošina diennakts elektroniskā tiešsaistes Vēlētāju
140reģistra lietotāju atbalsta funkcija, bet CVK atbilstoši
141kompetencei organizēs tiešsaistes vēlēšanu procesu kopumā,
142nodrošinot metodisko vadību. Diennakts lietotāja atbalsta
143specifiku nosaka ārvalstīs izvietoto vēlēšanu iecirkņu atrašanās
144dažādās laika joslās, tādēļ tie darbosies un tiem būs
145nepieciešams profesionāls atbalsts arī laikā, kad vēlēšanu
146iecirkņi Latvijā būs slēgti.
147Ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiskos risinājumus, dati no eID
148kartēm un pasēm vēlētāju identificēšanai tiks ielasīti,
149izmantojot tehnisko nodrošinājumu, kas būs pieejams vēlēšanu
150iecirkņos, atstājot manuālu datu ievadi kā rezerves iespēju.
151Tādējādi tiks nodrošināta gan iespējami ātra datu apstrāde un
152vēlētāju reģistrēšana vēlēšanu iecirkņos, gan tiks maksimāli
153samazināta kļūdu iespējamība, kāda rodas, ievadot informāciju
154manuāli.
155Šobrīd vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu procesa nodrošināšanai tiek
156izmantota datortehnika, kas pieejama pašvaldībās, neatkarīgi no
157tās nolietojuma, tehniskajiem parametriem un drošības pakāpes.
158Saeimas vēlēšanas ir nozīmīgs ar valsts suverenitāti tieši
159saistīts process. Līdz ar to šādu tehniskā nodrošinājuma
160risinājumu nav ieteicams izmantot, ja vēlēšanu iecirkņos
161balsotāju reģistrēšanai tiek izmantots Vēlētāju reģistrs
162tiešsaistes režīmā un jānodrošina vēlēšanu procesa
163neietekmējamība un drošība. Tāpēc nepieciešams nodrošināt
164vienotu, drošu un atbilstošu tehnisko aprīkojumu vēlēšanu procesa
165nodrošināšanai, kā arī veikt apmācības vēlēšanu iecirkņu komisiju
166darbiniekiem.
167Izvērtējot tehnoloģiskās iespējas, šī risinājuma īstenošanai
168tiek piedāvāti divi iespējami tehniskā nodrošinājuma
169varianti:
1701.1
171Pirmais tehniskā nodrošinājuma iespējamais variants paredz,
172CVK veicot publisku iepirkumu, centralizētas atbilstošas
173datortehnikas (ar tajā ietvertu personu apliecinošu dokumentu
174datu ielasīšanas tehnisko aprīkojumu) iegādi, kas tiks
175nodrošināta ar atbilstošu programmatūru, kā arī uzturēta un
176pārraudzīta. Paredzēts, ka datortehnika tiek nogādāta vēlēšanu
177komisijās, pēc kā komisiju pārstāvji to nogādā vēlēšanu
178iecirkņiem.
179Ņemot vērā iespējamus ar drošību saistītus riskus, iegādātie
180datori nevar tikt atkārtoti izmantoti nākamajās vēlēšanās,
181turklāt šobrīd nav rasts risinājums, kur un kādam nolūkam datorus
182varētu paredzēt turpmāk izmantot. Līdz ar to šāds tehniskā
183nodrošinājuma variants ir pretrunā ar finanšu līdzekļu lietderīgu
184izmantošanu.
1851.2
186Otrs iespējamais vēlēšanu iecirkņu tehniskā nodrošinājuma
187variants paredz, ka mobilo sakaru operators nodrošina vēlēšanu
188iecirkņus ar attiecīgi konfigurētiem viedtālruņiem, kuros tiks
189uzstādīta atbilstoša aplikācija personu apliecinošu dokumentu
190nolasīšanai un datu automatizētai ievadei, kā arī nodrošina
191loģistiku, lietotāju atbalstu un administratīvos darbus. Saskaņā
192ar šādu tehniskā nodrošinājuma variantu viedtālruņi tiks īrēti no
193mobilo sakaru operatora uz katru vēlēšanu procesa periodu.
194Konceptuālajā ziņojumā piedāvātais pirmais risinājuma variants
195paredz pilnībā elektronizētu vēlētāju reģistrācijas procesu, līdz
196ar to ir nepieciešams nodrošināt kiberdrošības risku pārvaldību
197gan pieejamības, gan konfidencialitātes, gan integritātes
198aspektos. Vērtējot minētos aspektus, tādus kā tīkla pārslodze,
199lietotāja kļūdas, iekārtu zudums, datus nopludina trešās puses
200lietotne, tiek pārtverta pārraidītā informācija, datorvīruss,
201secināms, ka abiem piedāvātajiem tehniskā nodrošinājuma
202variantiem iespējamie drošības riski ir vienlīdz iespējami un
203risināmi ar līdzvērtīgām metodēm, līdz ar to nepieciešams veidot
204tādu infrastruktūru un infrastruktūras pārvaldības pieeju, kas
205visefektīvākajā veidā mazina kiberuzbrukumu iespējas vai to
206radītās sekas.
207Lai veicinātu vienotu vēlēšanu procesu attīstību, plānots, ka
208ziņojumā piedāvātā pirmā risinājuma modelis, kas paredz
209elektroniska tiešsaistes Vēlētāju reģistra ieviešanu un
210automatizētu personu apliecinošu dokumentu nolasīšanu un datu
211ievadi, tiks izmantots ne tikai Saeimas vēlēšanās, bet arī
212Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pilsētas domes un novada domes
213vēlēšanās, kā arī likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu
214ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" paredzētajos
215balsošanas gadījumos. Izmantojot šo risinājumu arī citās vēlēšanu
216un tautas nobalsošanu procedūrās tiks sekmēta ne tikai lietderīga
217cilvēkresursu un finanšu resursu izmantošana, bet arī ieviests
218mūsdienīgs tehniskais risinājums vēlēšanu un tautas nobalsošanas
219procedūru nodrošināšanai.
1Risinājums
2Balsošana pēc iepriekš izveidotiem
3vēlētāju sarakstiem
4Risinājums paredz, lai persona varētu pilnvērtīgi izmantot eID
5karti kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu, vēlētāju
6uzskaitei vēlēšanās tiek lietoti iepriekš izveidoti vēlētāju
7saraksti, līdzīgi kā Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pašvaldību
8vēlēšanās, pilnībā atsakoties no atzīmes izdarīšanas personas
9pasē. Katrs vēlētājs ir reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī,
10kurā jābalso vēlēšanu dienā. Vēlētājs balso, uzrādot Latvijas
11Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu - pasi vai eID
12karti.
13Latvijas pilsoņi Vēlētāju reģistrā tiek iekļauti automātiski.
14Sākotnēji vēlētāji tiek iekļauti deklarētajai dzīvesvietai
15atbilstošajā iecirknī, bet līdz 18. dienai pirms vēlēšanām
16iecirkni var mainīt. Vēlētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi
17vai uz oficiālo elektronisko adresi, ja viņam ir aktivizēts
18oficiālās elektroniskās adreses konts, tiek nosūtīts vēlēšanu
19paziņojums par iecirkni, kurā viņš ir reģistrēts.
20Vēlēšanu dienā iecirkņa komisijas darbinieks pārbauda, vai
21atnākušais vēlētājs ir iekļauts iecirkņa vēlētāju sarakstā. Ja
22vēlētājs reģistrēts šajā iecirknī, vēlētāju sarakstā izdara
23atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās. Vēlētājs parakstās
24vēlētāju sarakstā par visu attiecīgajā vēlēšanu apgabalā
25pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes
26saņemšanu.
27Ja vēlētājs nav reģistrēts šajā iecirknī, notiek saziņa
28pieprasījuma un atbildes formā ar iecirkni, kurā vēlētājs ir
29sākotnēji reģistrēts (attiecīgais vēlēšanu iecirknis un vēlēšanu
30iecirknis, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts,
31Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā kārtībā nodrošina vēlētāju
32elektronisku datu apmaiņu). Sākotnējās reģistrācijas iecirknis
33pārbauda, vai vēlētājs nav jau izmantojis savas vēlēšanu tiesības
34(t.sk. parakstījies par vēlēšanu materiālu saņemšanu). Ja
35vēlētājs ir jau nobalsojis, balsošana tiek liegta; ja ir
36noskaidrots, ka vēlētājs nav nobalsojis, notiek vēlētāja
37pārreģistrēšana uz iecirkni, uz kuru vēlētājs aizgājis
38nobalsot.
39Vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un kārtas numurs
40vēlētāju sarakstā tiek ierakstīts papildu balsotāju sarakstā.
41Vēlētājs parakstās par visu attiecīgajā vēlēšanu apgabalā
42pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes
43saņemšanu. Pēc tam vēlētājs balso Saeimas vēlēšanu likuma 22. un
4423. pantā noteiktajā kārtībā.
45Ja vēlētāju datu apmaiņas lietojumprogramma nedarbojas, līdz
46ar ko iecirkņa maiņas iespēja ir liegta, vēlētājs balso
47reģistrācijas aploksnē vai balso iecirknī, kurā ir sākotnēji
48reģistrēts.
49Latvijas pilsoņi, kuri uzturas ārzemēs, vēlēšanās var
50piedalīties, balsojot klātienes iecirkņos vai pa pastu.
51Pieteikties balsošanai pa pastu var:
521) Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā
53ārvalstī - pieteikumu nosūtot pa pastu vai ierodoties personiski
54ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanu dienas;
552) izmantojot e-pakalpojumu PMLP tīmekļvietnē www.pmlp.gov.lv
56- ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanu dienas.
57Pieteikumā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi
58ārvalstī, uz kuru nosūtāmi pasta balsošanas materiāli, un
59apliecinājumu balsot personīgi. Latvijas Republikas diplomātiskā
60vai konsulārā pārstāvniecība reģistrē pieteikumus Vēlētāju
61reģistrā un nodod attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisijai, kas ne
62vēlāk kā 24 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājiem
63balsošanas materiālus.
64Lai nobalsotu ārzemju iecirknī, vēlētāji ne vēlāk kā 18 dienu
65pirms vēlēšanu dienas piesakās tajā balsot. Pieteikties var
66personiski dzīvesvietas deklarēšanas iestādēs un Latvijas
67diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās, kā arī PMLP
68e-pakalpojumā.
69Šā risinājuma priekšrocības ir vidējas izmaksas salīdzinājumā
70ar piedāvātajiem variantiem, kā arī jau pastāvoša prakse un
71iegūta pieredze īstenojot šāda veida vēlēšanu iespējas Eiropas
72Parlamenta vēlēšanās. Savukārt, ņemot vērā vēlētāja piesaisti
73konkrētam vēlētāju iecirknim, risinājuma trūkumi ir iespējama
74zema vēlētāju aktivitāte
1Risinājums
2Balsošana ar vēlētāju apliecībām,
3kas tiek nosūtītas pa pastu uz vēlētāja deklarētās dzīvesvietas
4adresi
5Risinājums paredz, ka Saeimas vēlēšanas notiek, saglabājot
6līdzšinējo Saeimas vēlēšanu kārtību, bet tie vēlētāji, kuriem nav
7derīgas pases, bet ir derīga personas apliecība, vēlētāja
8apliecību saņem pa pastu (apliecība tiek nosūtīta ierakstītā
9vēstulē uz deklarētās dzīvesvietas adresi). Tiek paredzēts, ka šo
10pakalpojumu nodrošina PMLP.
11Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, iepriekš
12pārliecinājies, ka persona ir vēlētājs un tās pasē vai vēlētāja
13apliecībā nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgās Saeimas
14vēlēšanās, balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu,
15personas kodu un izdara vēlētāja pasē vai vēlētāja apliecībā
16atzīmi par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Vēlētājs
17parakstās balsotāju sarakstā par visu attiecīgajā apgabalā
18pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes
19saņemšanu.
20Šāda risinājuma priekšrocības būtu jau pastāvoša prakse un
21pieredze, viszemākās izmaksas salīdzinājumā ar pārējiem
22risinājuma variantiem. Kā risinājuma trūkumi jāmin iespējama
23mazāka vēlētāju aktivitāte gadījumos, kad vēlētājs pazaudējis vai
24nav saņēmis uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīto vēlētāja
25apliecību.
1Centrālā vēlēšanu
2komisija
30
40
50
60
7126 605
80
90
100
110
1202.00.00 "Saeimas
13vēlēšanas"
140
150
160
170
18126 605
190
200
210
220
23Vēlētāju datu apmaiņas lietojumprogramma (94 583 EUR
24+ 21% (PVN))
25114 445
26Reģistrācijas aploksnes (750 000 gab. x
270,026 EUR = 19 500 + 21% (PVN) =
2823 595 EUR -11 435 EUR pasu
29spiedogi)
3012 160
31Finansējums konceptuālā ziņojuma
32īstenošanai kopā
333.
340
350
360
370
380
390
400
410
420
43tajā skaitā
1Iekšlietu ministrija
20
30
40
50
60
70
80
90
100
1111.01.00 "Pilsonības un
12migrācijas lietu pārvalde"
130
140
150
160
17734 178
180
190
2068 678
210
22Vēlētāju apliecību izgatavošana
23(200 000 gab. x 0,15 EUR = 30 000 EUR + 21%
24(PVN))
2536 300
26Informatīvu paziņojumu sagatavošana (200 000 gab.
27x 0,10 EUR = 20 000 EUR + 21% (PVN))
2824 200
29Informatīvu paziņojumu nosūtīšana
30(200 000 gab. x 0,24 EUR = 48 000 EUR + 21%
31(PVN))
3258 080
33Vēlētāju apliecību nosūtīšana ar ierakstītu vēstuli
34(200 000 gab. x 2 EUR = 400 000 EUR + 21% (PVN))
35484 000
36Vēlētāju reģistra pilnveidošana (100 cilvēkdienas
37x 520 EUR = 52 000 EUR + 21% PVN)
3862 920
39Vēlētāju reģistra tehniskā uzturēšana un atbalsts (90
40cilvēkdienas gadā x 520 EUR = 46 800 EUR + 21 % PVN)
4156 628
4202.03.00 "Vienotās sakaru
43un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība"
440
450
460
470
4812 050
490
500
510
520
53Licenču uzturēšana
5412 050
55Pašvaldību budžets
560
570
580
590
600
610
620
630
640