1. pants

Risinājums

Elektronisks tiešsaistes Vēlētāju

reģistrs

Risinājums paredz, ka eID karšu izmantošana Saeimas vēlēšanās

tiek īstenota, ieviešot elektronisku tiešsaistes Vēlētāju

reģistru un to, ka pārbaudes procedūrā vēlēšanu iecirknī atzīme

par personas dalību vēlēšanās tiek izdarīta nevis personas pasē,

bet tiešsaistes režīmā Vēlētāju reģistrā. Līdz ar to faktiski

tiek saglabāta līdzšinējā vēlēšanu kārtība - personām ir

saglabāta iespēja brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni vēlēšanu

dienā, turklāt tiek novērsts pastāvošais personu apliecinošo

dokumentu lietošanas ierobežojums, paredzēta atteikšanās no

līdzšinējās pasu spiedogu lietošanas un nodrošināta iespēja

balsot ar jebkuru derīgu personu apliecinošo dokumentu (pasi vai

eID karti).

Ņemot vērā, ka šobrīd pašvaldībās, kur tiek izvietoti vēlēšanu

iecirkņi, ir dažāds tehniskais nodrošinājums, nepieciešams veikt

plānveida darbības, lai nodrošinātu savlaicīgu atbilstošu

tehniskā aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu, kā arī apmācīt

vēlēšanu iecirkņu komisiju darbiniekus.

Elektroniska tiešsaistes Vēlētāju reģistra ieviešana plānota,

paplašinot esošo Vēlētāju reģistra infrastruktūru un tā darbība

un uzturēšana tiks nodrošināta atbilstoši Vēlētāju reģistra

likumam, kas paredz, ka Vēlētāju reģistra darbības metodisko

vadību un uzraudzību veic CVK, savukārt tajā iekļautās ziņas

apstrādā un Vēlētāju reģistru uztur PMLP.

Turpmāk vēlētāja personas apliecinošais dokuments Saeimas

vēlēšanās būs arī personas apliecība, tādējādi paredzot eID karti

kā derīgu personu apliecinošu dokumentu jebkurā ar Saeimas

vēlēšanu tiesību izmantošanu saistīto jautājumu risināšanā.

Tiek aizstāta līdzšinējā kārtība, kā vēlēšanu iecirkņa

komisijas loceklis pārliecinās par personas tiesībām piedalīties

Saeimas vēlēšanās un to, vai persona jau nav balsojusi. Atzīmes

izdarīšana personas pasē tiek aizstāta ar atzīmes izdarīšanu

tiešsaistes Vēlētāju reģistrā, līdz ar to arī pārbaude par to,

vai persona jau nav balsojusi, tiek veikta Vēlētāju reģistrā

tiešsaistes režīmā. Kad minētā pārbaude un atzīme ir veiktas,

vēlētājs parakstās žurnālā par vēlēšanu zīmju un vēlēšanu

aploksnes saņemšanu.

Risinājums paredz precizēt vēlēšanu komisijas rīcību,

noslēdzot balsošanu, papildinot līdzšinējo kārtību ar atzīmes

izdarīšanu Vēlētāju reģistrā par tā darbības beigšanu tiešsaistes

režīmā, vēlēšanu kārtību ārvalstīs, nosakot vēlēšanu iecirkņu

darbinieku rīcību ārvalstīs, nodrošinot vēlēšanas tiešsaistes

režīmā, kā arī līdzvērtīgas iespējas izmantot gan pasi, gan eID

karti vēlētāju tiesību īstenošanai ārvalstīs. Tiek nodrošināta

piekļuve Vēlētāju reģistram tiešsaistes režīmā ieslodzījumu

vietas administrācijai, lai varētu īstenot elektronisko balsotāju

reģistrēšanu tiešsaistē ieslodzījumu vietās. Ieslodzījuma vietas

administrācijai ir pienākums Vēlētāju reģistrā izdarīt atzīmes

par ieslodzītajiem, kuri piedalījušies attiecīgajās Saeimas

vēlēšanās, kā arī pienākums izdarīt attiecīgu atzīmi par Vēlētāju

reģistra tālāku neizmantošanu tiešsaistes režīmā, kad balsošana

ir beigusies.

Balsošanai vēlētāja atrašanās vietā risinājums paredz vēlētāju

reģistrēšanu, izmantojot vēlēšanu iecirkņa darbinieku līdzi

paņemtas skenēšanas ierīces datu ielasīšanai no eID kartes vai

pases, un rezerves variantu - sazināšanos ar vēlēšanu iecirkni.

Tiek precizēts arī Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarotās

personas pienākums, nosakot atzīmes izdarīšanu tiešsaistes

Vēlētāju reģistrā nevis pasē, un atbilstoši precizējama arī

Vēlētāju reģistra slēgšana. Ja balsotājiem starptautiskajās

misijās būtu apgrūtināta tiešsaistes balsotāju reģistra

izmantošana, iespējams organizēt balsošanu reģistrācijas

aploksnēs. Tiek paredzēta arī vēlētāju un iecirkņa komisijas

rīcība gadījumos, ja notiek tiešsaistes režīma pārtraukums un

nevar tikt izmantots elektronisks tiešsaistes Vēlētāju reģistrs.

Vēlētāju reģistra tiešsaistes režīma darbības pārtraukuma

gadījumā vēlētājs balso turpmāk paredzētajā kārtībā:

1) iecirkņa komisija, Nacionālo bruņoto spēku komandiera

pilnvarota persona vai ieslodzījuma vietas administrācija pēc

personu apliecinošā dokumenta iepriekš pārliecinājusies, ka

persona ir vēlētājs, balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu,

uzvārdu, personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par

visu attiecīgajā apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu

zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu;

2) vēlētājs vienatnē izdara Saeimas vēlēšanu likuma 23. pantā

noteiktās darbības, aizlīmēto vēlēšanu aploksni atdod iecirkņa

komisijai, kas to vēlētāja klātbūtnē ievieto reģistrācijas

aploksnē, uz kuras norāda vēlētāja vārdu, uzvārdu un kārtas

numuru balsotāju sarakstā, un reģistrācijas aploksni iemet

aizzīmogotā vēlēšanu kastē;

3) kad tiešsaistes režīma darbības pārtraukums beidzies,

iecirkņa komisija pārliecinās, vai tiešsaistes Vēlētāju reģistrā

nav atzīmes par pārtraukumā balsojušo vēlētāju piedalīšanos

attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Ja tādas atzīmes nav, iecirkņa

komisija tiešsaistes režīmā izdara Vēlētāju reģistrā atzīmi par

šo personu piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Ja tāda

atzīme ir un vēlētājs ir nobalsojis gan tiešsaistes režīma

darbības laikā, gan, tā darbības pārtraukumā, iecirkņa komisija

balsotāju sarakstā atzīmē, ka attiecīgais vēlētājs jau ir

balsojis;

4) kad iecirkņa komisija balsu skaitīšanas laikā atver

vēlēšanu kastes (Saeimas vēlēšanu likuma 31. panta trešā daļa),

tā sašķiro reģistrācijas aploksnes divās grupās - derīgās un

nederīgās reģistrācijas aploksnes. Reģistrācijas aploksne ir

nederīga, ja attiecīgais vēlētājs jau ir balsojis vai, ja uz tās

nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju

sarakstā. Nederīgās reģistrācijas aploksnes saskaita un

neatvērtas iesaiņo. Derīgās reģistrācijas aploksnes iecirkņa

komisija atver un skaita balsis saskaņā ar Saeimas vēlēšanu

likuma IV nodaļā noteikto.

Pēc sistēmas darbības atjaunošanas tiek piemērota vispārējā

Saeimas vēlēšanu likumā paredzētā vēlēšanu kārtība.

Ārzemēs vēlēšanas notiek līdzīgi kā Latvijas teritorijā.

Centralizēti konfigurētas skenēšanas ierīces vēlētāju datu

ielasīšanai tiek piegādātas vēlēšanu iecirkņiem, kas izvietoti

Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās

pārstāvniecībās. Plānots, ka vēlēšanu iecirkņos, kas izvietoti

ārpus pārstāvniecību telpām, vēlētāju reģistrēšanai tiešsaistē

tiek izmantoti datori vai vēlēšanu iecirkņu komisiju ar attiecīgu

programmatūru aprīkoti viedtālruņi. Ja vēlētāju reģistrēšana

tiešsaistē vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs nav iespējama, balsošana

notiek reģistrācijas aploksnēs. Papildus ārvalstīs plānots

saglabāt esošo iespēju balsot pa pastu. Pieteikties pasta

balsošanai iespējams noteiktu laiku pirms vēlēšanu dienas

personīgi vai pa pastu pārstāvniecībās un CVK, kā arī PMLP

e-pakalpojumā.

Atbilstoši spēkā esošajam Vēlētāju reģistra likumam tā darbība

nav attiecināma uz Vēlētāju reģistra izmantošanu Saeimas

vēlēšanās tiešsaistes režīmā. Līdz ar to risinājuma ieviešanai

nepieciešams grozīt Vēlētāju reģistra likumu, paredzot vēlēšanu

iecirkņos nodrošināt atbilstošu tehnisko aprīkojumu, kā arī

tiešsaistes pieejamību Vēlētāju reģistram. Tā kā PMLP saskaņā ar

Vēlētāju reģistra likumu ir atbildīgā institūcija par Vēlētāju

reģistrā iekļaujamo ziņu apstrādi un Vēlētāju reģistra

uzturēšanu, tās pārziņā būs arī vēlēšanu komisijām attiecīgas,

likumprojektā paredzētas, tiešsaistes režīma piekļuves

nodrošināšana Vēlētāju reģistram. Paredzēts, ka Vēlētāju reģistrā

tiks veikta pilna to personu uzskaite, kurām ir tiesības

piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Vēlētāju tiešsaistes reģistrācija pieprasa nodrošināt daudz

augstākas prasības pret sistēmas uzbūvi salīdzinot ar esošo

Vēlētāju reģistra risinājumu. Līdz ar to ir jāpārstrādā Vēlētāju

reģistra risinājuma arhitektūra, kas nodrošina augstu pieejamību,

veiktspēju un mērogojamību, kas balstīta uz mikroservisu

arhitektūru, nepārtrauktas piegādes procesu un sistēmas

noturību.

PMLP jānodrošina diennakts elektroniskā tiešsaistes Vēlētāju

reģistra lietotāju atbalsta funkcija, bet CVK atbilstoši

kompetencei organizēs tiešsaistes vēlēšanu procesu kopumā,

nodrošinot metodisko vadību. Diennakts lietotāja atbalsta

specifiku nosaka ārvalstīs izvietoto vēlēšanu iecirkņu atrašanās

dažādās laika joslās, tādēļ tie darbosies un tiem būs

nepieciešams profesionāls atbalsts arī laikā, kad vēlēšanu

iecirkņi Latvijā būs slēgti.

Ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiskos risinājumus, dati no eID

kartēm un pasēm vēlētāju identificēšanai tiks ielasīti,

izmantojot tehnisko nodrošinājumu, kas būs pieejams vēlēšanu

iecirkņos, atstājot manuālu datu ievadi kā rezerves iespēju.

Tādējādi tiks nodrošināta gan iespējami ātra datu apstrāde un

vēlētāju reģistrēšana vēlēšanu iecirkņos, gan tiks maksimāli

samazināta kļūdu iespējamība, kāda rodas, ievadot informāciju

manuāli.

Šobrīd vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu procesa nodrošināšanai tiek

izmantota datortehnika, kas pieejama pašvaldībās, neatkarīgi no

tās nolietojuma, tehniskajiem parametriem un drošības pakāpes.

Saeimas vēlēšanas ir nozīmīgs ar valsts suverenitāti tieši

saistīts process. Līdz ar to šādu tehniskā nodrošinājuma

risinājumu nav ieteicams izmantot, ja vēlēšanu iecirkņos

balsotāju reģistrēšanai tiek izmantots Vēlētāju reģistrs

tiešsaistes režīmā un jānodrošina vēlēšanu procesa

neietekmējamība un drošība. Tāpēc nepieciešams nodrošināt

vienotu, drošu un atbilstošu tehnisko aprīkojumu vēlēšanu procesa

nodrošināšanai, kā arī veikt apmācības vēlēšanu iecirkņu komisiju

darbiniekiem.

Izvērtējot tehnoloģiskās iespējas, šī risinājuma īstenošanai

tiek piedāvāti divi iespējami tehniskā nodrošinājuma

varianti:

1.1

Pirmais tehniskā nodrošinājuma iespējamais variants paredz,

CVK veicot publisku iepirkumu, centralizētas atbilstošas

datortehnikas (ar tajā ietvertu personu apliecinošu dokumentu

datu ielasīšanas tehnisko aprīkojumu) iegādi, kas tiks

nodrošināta ar atbilstošu programmatūru, kā arī uzturēta un

pārraudzīta. Paredzēts, ka datortehnika tiek nogādāta vēlēšanu

komisijās, pēc kā komisiju pārstāvji to nogādā vēlēšanu

iecirkņiem.

Ņemot vērā iespējamus ar drošību saistītus riskus, iegādātie

datori nevar tikt atkārtoti izmantoti nākamajās vēlēšanās,

turklāt šobrīd nav rasts risinājums, kur un kādam nolūkam datorus

varētu paredzēt turpmāk izmantot. Līdz ar to šāds tehniskā

nodrošinājuma variants ir pretrunā ar finanšu līdzekļu lietderīgu

izmantošanu.

1.2

Otrs iespējamais vēlēšanu iecirkņu tehniskā nodrošinājuma

variants paredz, ka mobilo sakaru operators nodrošina vēlēšanu

iecirkņus ar attiecīgi konfigurētiem viedtālruņiem, kuros tiks

uzstādīta atbilstoša aplikācija personu apliecinošu dokumentu

nolasīšanai un datu automatizētai ievadei, kā arī nodrošina

loģistiku, lietotāju atbalstu un administratīvos darbus. Saskaņā

ar šādu tehniskā nodrošinājuma variantu viedtālruņi tiks īrēti no

mobilo sakaru operatora uz katru vēlēšanu procesa periodu.

Konceptuālajā ziņojumā piedāvātais pirmais risinājuma variants

paredz pilnībā elektronizētu vēlētāju reģistrācijas procesu, līdz

ar to ir nepieciešams nodrošināt kiberdrošības risku pārvaldību

gan pieejamības, gan konfidencialitātes, gan integritātes

aspektos. Vērtējot minētos aspektus, tādus kā tīkla pārslodze,

lietotāja kļūdas, iekārtu zudums, datus nopludina trešās puses

lietotne, tiek pārtverta pārraidītā informācija, datorvīruss,

secināms, ka abiem piedāvātajiem tehniskā nodrošinājuma

variantiem iespējamie drošības riski ir vienlīdz iespējami un

risināmi ar līdzvērtīgām metodēm, līdz ar to nepieciešams veidot

tādu infrastruktūru un infrastruktūras pārvaldības pieeju, kas

visefektīvākajā veidā mazina kiberuzbrukumu iespējas vai to

radītās sekas.

Lai veicinātu vienotu vēlēšanu procesu attīstību, plānots, ka

ziņojumā piedāvātā pirmā risinājuma modelis, kas paredz

elektroniska tiešsaistes Vēlētāju reģistra ieviešanu un

automatizētu personu apliecinošu dokumentu nolasīšanu un datu

ievadi, tiks izmantots ne tikai Saeimas vēlēšanās, bet arī

Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pilsētas domes un novada domes

vēlēšanās, kā arī likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu

ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" paredzētajos

balsošanas gadījumos. Izmantojot šo risinājumu arī citās vēlēšanu

un tautas nobalsošanu procedūrās tiks sekmēta ne tikai lietderīga

cilvēkresursu un finanšu resursu izmantošana, bet arī ieviests

mūsdienīgs tehniskais risinājums vēlēšanu un tautas nobalsošanas

procedūru nodrošināšanai.