5. pants

1TURPMĀKĀS RĪCĪBAS INDIKATĪVAIS PLĀNSJaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanai nepieciešama saskaņota un savlaicīga normatīvā regulējuma pilnveide. Lai nodrošinātu akadēmiskās karjeras reformas īstenošanu, ieplānoti konkrēti uzdevumi, kas ietver likumprojektu un Ministru kabineta noteikumu projektu sagatavošanu, to noteikšanas vai stāšanās spēkā indikatīvos termiņus. Galvenie veicamie uzdevumi un to izpildes termiņi, kas veido pamatu institūciju turpmākajai darbībai akadēmiskās karjeras reformas ieviešanā, apkopoti tabulā "Tabula 5. Veicamo izmaiņu tiesību aktos laika grafiks".

2Tabula 5. Veicamo izmaiņu tiesību aktos laika grafiks

3Nr. p. k.

4Veicamais uzdevums

5Laika grafiks

61.

7IZM sagatavot un izglītības un zinātnes ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā:

81) likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā";

92) likumprojektu "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā";

103) likumprojektu "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā".

11Līdz 2025. gada 31. decembrim

122.

13Stājas spēkā grozījumi Augstskolu likumā, Zinātniskās darbības likumā un Profesionālās izglītības likumā, kas ievieš jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru.

14Līdz 2026. gada 31. augustam

153.

16IZM sagatavot un izglītības un zinātnes ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumu projektus saistītajos Ministru kabineta noteikumos.

17Līdz 2026. gada 31. decembrim

184.

19Ievērojot Augstskolu likuma, Zinātniskās darbības likuma un Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumos noteikto, ir noteikti vai stājušies spēkā grozījumi saistītajos Ministru kabineta noteikumos.

20Pakāpeniski no 2027. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

21Pēc nepieciešamo izmaiņu veikšanas tiesību aktos un valsts politikas prioritāšu noteikšanas sākas jaunā akadēmiskās karjeras ietvara praktiskā ieviešana augstākās izglītības un zinātnes institūcijās. Institūciju līmenī īstenojamās akadēmiskās karjeras reformas aktivitātes tiek organizētas loģiskā secībā, ņemot vērā normatīvā regulējuma prasības, izmaiņu ietekmi uz institūciju stratēģiskajiem mērķiem, kā arī katras institūcijas finansiālās un organizatoriskās iespējas.

22Tabulā "Tabula 6. Jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešana institūcijās" apkopotas galvenās reformas aktivitātes, to īstenošanas indikatīvie termiņi, prioritātes un informācija par finansēšanu. Tās aktivitātes, kurām nepieciešami papildu resursi, var tikt īstenotas tikai tad, ja institūcijai ir tam nepieciešamais finansējums, neatkarīgi no finansējuma avota.

23Tabula 6. Jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešana institūcijās

24Nr. p. k.

25Reformas aktivitāte

26Īstenošanas laika grafiks

27Prioritāte

28Finansēšana

291.

30Institūciju iekšējo procedūru un noteikumu pielāgošana jaunajam akadēmiskās karjeras ietvaram, lai nodrošinātu zemāk minēto reformas aktivitāšu ieviešanuno 2026

31Augsta

32Īstenojama ar esošajiem cilvēkresursiem; ja nepieciešams, iespējama papildu administratīvo resursu piesaiste no institūcijas budžeta vai citiem avotiem.3.

33Akadēmiskās karjeras posmu (P1–P4) un precizētās akadēmisko amatu struktūras ieviešana institūcijās2026–2027

34Augsta

35Īstenojama ar esošajiem cilvēkresursiem; ja nepieciešams, iespējama papildu administratīvo resursu piesaiste no institūcijas budžeta vai citiem avotiem.4.

36Akadēmiskā personāla darba snieguma novērtēšanas sistēmas ieviešana institūcijās2027

37Augsta

38Īstenojama ar esošajiem cilvēkresursiem; ja nepieciešams, iespējama papildu administratīvo resursu piesaiste no institūcijas budžeta vai citiem avotiem.5.

39Akadēmiskā atvaļinājuma un karjeras pārtraukuma politikas izstrāde institūcijās2027

40Vidēja

41Īstenojama ar esošajiem cilvēkresursiem; ja nepieciešams, iespējama papildu administratīvo resursu piesaiste no institūcijas budžeta vai citiem avotiem.6.

42Jaunu kvalifikācijas prasību noteikšana un kompetences atzīšanas procedūru izstrāde institūcijās2027–2028

43Vidēja

44Īstenojama ar esošajiem cilvēkresursiem; ja nepieciešams, iespējama papildu administratīvo resursu piesaiste no institūcijas budžeta vai citiem avotiem.7.

45Atlases, darbā pieņemšanas un paaugstināšanas sistēmas pilnveide institūcijās2027–2028

46Vidēja

47Īstenojama ar esošajiem cilvēkresursiem; ja nepieciešams, iespējama papildu administratīvo resursu piesaiste no institūcijas budžeta vai citiem avotiem.8.

48Jauna darba līgumu modeļa (t. sk. uz nenoteiktu laiku) ieviešana institūcijās2027–2028

49Vidēja

50Atkarīgs no institūcijas finansiālās kapacitātes*9.

51Tenūras sistēmas ieviešana institūcijās2027–2030

52Vidēja

53Atkarīgs no institūcijas finansiālās kapacitātes*10.

54Uz praksi orientētu akadēmisku amatu izveide institūcijās2027–2030

55Vidēja

56Atkarīgs no institūcijas finansiālās kapacitātes*11.

57Pensionēšanās un emeritus politikas izstrāde institūcijās2027–2030

58Vidēja

59Atkarīgs no institūcijas finansiālās kapacitātes**Tās aktivitātes, kurām noteikti nepieciešami papildu finanšu resursi, var īstenot, ja konkrētajai institūcijai ir tam nepieciešamais finansējums, neatkarīgi no finansējuma avota, kā arī ātrāk, nekā sniegtajā īstenošanas laika grafikā paredzēts.

60Jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu, tostarp institūciju līmenī īstenojamās reformas, piemēram, akadēmiskā personāla darba snieguma novērtēšanas sistēmas un profesionālās pilnveides mehānismu izveidi, atbalsta Valsts pētījumu programma "Izglītība". Kā jau sadaļā "Darba snieguma novērtēšana" tika minēts, tās ietvaros tiek izstrādāts akadēmiskā personāla kompetenču modelis, starptautiskajai praksei atbilstoši novērtēšanas rīki un vadlīnijas ieviešanai augstskolās un zinātniskajos institūtos. Ņemot vērā reformas īstenošanas sarežģītību un papildu administratīvo slodzi institūcijās, ir ieteicams tuvākajos gados izvērtēt iespēju izstrādāt arī citas valsts līmeņa atbalsta iniciatīvas, piemēram, pilotprojektus vai konsultatīvā atbalsta mehānismus, kas sekmētu vienotu, kvalitatīvu un koordinētu jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu augstākās izglītības un zinātnes institūcijās.

61Tikai ar konsekventu īstenošanu visos līmeņos – no valsts politikas līdz katras institūcijas līmenim – jaunais akadēmiskās karjeras ietvars var kļūt par ilgtspējīgu pamatu augstākās izglītības un zinātnes attīstībai Latvijā.

621 Konceptuālā ziņojumā izmantotā terminoloģija galvenokārt atbilst terminoloģijai, kas lietota spēkā esošajos un ar koncepcijas izstrādi saistītajos tiesību aktos. Šāda atbilstība nepieciešama, lai, pamatojoties konceptuālajā ziņojumā pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā, varētu ātrāk un izvairoties no pārpratumiem izstrādāt nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā. Ieviešot jaunus terminus, visbiežāk no angļu valodas, kā arī gadījumos, kad bija nepieciešams vienkāršot tiesību aktu terminoloģiju, lai īsinātu izteiksmi, ievērota informācija, kas sniegta Izglītības terminu tiešsaistes skaidrojošajā vārdnīcā, pieejams: https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/izglitibas-terminu-tiessaistes-skaidrojosa-vardnica/, sk. failu IT_vardnica_Public.xls, kā arī citos tiešsaistē pieejamos relevantos resursos, piemēram, Tēzaurs, pieejams: https://tezaurs.lv/2 Salīdzinājumam sk. arī "akadēmiskais darbs" Izglītības terminu tiešsaistes skaidrojošajā vārdnīcā.

633 Amata nosaukums "asistents studiju darbā" precizē līdzšinējo amata nosaukumu "asistents" (saskaņā ar Augstskolu likumu), lai skaidrāk atspoguļotu ar studiju darbu saistītos amata pienākumus.

644 No angļu val. academic tenure system.

655 No angļu val. tenured position.

666 No angļu val. tenure-track position.

677 IZM, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, 2021, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/322468-par-zinatnes-tehnologijas-attistibas-un-inovacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam

688 Skaidrojumu sk. sadaļā TERMINI.

699 Eiropas Pētnieka karjeras ietvarstruktūra (European Research Career Framework), pieejams: https://euraxess.ec.europa.eu/europe/career-development/training-researchers/research-profiles-descriptors

7010 Akadēmiskās karjeras sistēmas reforma un jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešana attiecas uz visiem augstskolu iedalījuma tipiem saskaņā ar Augstskolu likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto, proti, zinātnes universitātēm, mākslu un kultūras universitātēm, lietišķo zinātņu universitātēm un lietišķo zinātņu augstskolām.

7111 Sk. plašāk pie termina "akadēmiskais personāls" skaidrojuma sadaļā TERMINI.

7212 Skaidrojumu sk. sadaļā TERMINI.

7313 Skaidrojumu sk. sadaļā TERMINI.

7414 Skaidrojumu sk. sadaļā TERMINI.

7515 IZM, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, 2021.

7616 Sk. Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/340396-par-valsts-budzetu-2023-gadam-un-budzeta-ietvaru-2023-2024-un-2025-gadam

7717 Informāciju par 2020.–2021. gadā īstenoto projektu, kā arī izstrādātos Pasaules Bankas ziņojumus sk. IZM tīmekļa vietnes sadaļā "Jauns akadēmiskās karjeras ietvars Latvijai": https://www.izm.gov.lv/lv/jauns-akademiskas-karjeras-ietvars-latvijai

7818 European Commission, Specific Support on the development of the human capital for research and innovation in Latvia (2019), pieejams: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/e84a9d0f-b98a-11e9-9d01-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-106068252; World Bank, World Bank Support to Higher Education in Latvia. Academic Careers, vol. 3., 2018, pieejams: https://documents.worldbank.org/en/publication/documents-reports/documentdetail/103901524227639207/academic-careers

7919 IZM, konceptuālais ziņojums "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā", (atbalstīts 2020. gada 25. jūnijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 345), 2020, pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40488284; IZM, konceptuāls ziņojums "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu", (atbalstīts 2020. gada 4. martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 94), 2020, pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40483658; IZM, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", 2021, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-20212027-gadam; IZM, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, 2021.

8020 Sk. Projekta aktualitātes un pasākumi – atgriezeniskā saite, apraksts pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/projekta-aktualitates-un-pasakumi-atgriezeniska-saite-0

8121 Sk. Augstākās izglītības finansēšanas modelis, pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/augstakas-izglitibas-finansesanas-modelis?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

8222 2021. gada 8. jūnija likums "Grozījumi Augstskolu likumā". https://likumi.lv/ta/id/324247.

8323 Sk. Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra noteikumus Nr. 721 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" īstenošanas noteikumi", pieejami: https://likumi.lv/ta/id/347971

8424 2024. gada 14. marta likums "Grozījumi Augstskolu likumā". https://likumi.lv/ta/id/350736 un 2024. gada 14. marta likums "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā". https://likumi.lv/ta/id/350732

8525 Likums "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam". https://likumi.lv/ta/id/348569.

8626 Saskaņā ar IZM konceptuālo ziņojumu Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju, 2025, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/358028

8727 World Bank, Support to Higher Education in Latvia, Focus on Performance: Volume 3. Academic Careers, 2018, pieejams: https://documents1.worldbank.org/curated/en/103901524227639207/pdf/125532-v3-WP-P159642-PUBLIC-Focus-on-performance-World-Bank-support-to-higher-education-in-Latvia.pdf

8828 European Commission's Horizon 2020 Policy Support Facility, Bacground Report. Specific Support on the Development of the Human Capital for Research and Innovation in Latvia, 2019, pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/media/6088/download

8929 Augstākās izglītības institūciju darbības tiesisko pamatu nosaka Augstskolu likums, Profesionālās izglītības likums, bet ar zinātnisko darbību saistītos jautājumus regulē arī Zinātniskās darbības likums.

9030 Saskaņā ar Augstskolu likuma 27. panta otro daļu.

9131 Trešā misija – augstākās izglītības un zinātnes pārstāvju tieša mijiedarbība ar sabiedrību, piemēram, studiju programmu izstrāde sadarbībā ar tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem, mūžizglītības iespēju nodrošināšana, topošo studentu piesaiste u. tml.

9232 Sk. Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumus Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi", pieejams: https://likumi.lv/ta/id/283667-pedagogu-darba-samaksas-noteikumi

9333 Saskaņā ar "pētnieks" vispārīgo skaidrojumu Izglītības terminu tiešsaistes skaidrojošajā vārdnīcā: "2. Akadēmiskā personāla loceklis, kas ieņem pētnieka amatu. Pētnieka pienākumos ietilpst veikt pētījumus, piedalīties projektu pieteikumu izstrādē, projektu īstenošanā un publikāciju sagatavošanā."

9434 Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, 2021.

9535 European Commission: European Education and Culture Executive Agency, Crosier, D., Birch, P., Davydovskaia, O., Kocanova, D. et al., Augstākās izglītības modernizācija Eiropā – Akadēmiskais personāls, Publications Office of the European Union, 2017, https://data.europa.eu/doi/10.2797/792985

9636 Eurydice pētījums, 2017, 51.

9737 2019. gada 7. jūnija Satversmes tiesas spriedumu sk.: https://likumi.lv/ta/id/307408-par-augstskolu-likuma-27-panta-piektas-dalas-un-30-panta-ceturtas-dalas-atbilstibu-latvijas-republikas-satversmes-106-panta-pir...

9838 Sk. World Bank, Support to Higher Education in Latvia, Focus on Performance: Volume 3. Academic Careers, 2018; European Commission's Horizon 2020 Policy Support Facility, Bacground Report. Specific Support on the Development of the Human Capital for Research and Innovation in Latvia, 2019.

9939 2003. gada 20. maija Satversmes tiesas spriedumu sk.: https://likumi.lv/ta/id/75081-par-augstskolu-likuma-27-panta-ceturtas-dalas-un-28-panta-otras-dalas-teksta-vai-uz-laiku-lidz-65-gadu-vecuma-sasniegsanai-un-l...

10040 World Bank, Support to Higher Education in Latvia, Focus on Performance: Volume 3. Academic Careers, 2018, p. 86, 241–9.

10141 Eurydice pētījums, 2017, 45.

10242 IZM, CSB, Apsekojuma "Zinātņu doktoru tālākā karjera" 2019. gada rezultātu pārskats, 2021, pieejams: https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/media_file/zinatnu-doktoru-karjera-_2019_rezultati_2021.pdf

10343 Eurydice pētījums, 2017, 93–130.

10444 P1–P4 šeit un turpmāk apzīmē 1.–4. pētnieka karjeras posmu saskaņā ar Eiropas Pētnieka karjeras ietvarstruktūru (European Research Career Framework); P – ‘pētnieks’, pēc analoģijas ar R no angļu val. ‘researcher’.

10545 Akadēmiskā amata "izcilības profesors" ekvivalents angļu valodā – "distinguished professor".

10646 Salīdzinājumam sk., piemēram, par Alto Universitātes (Aalto University) Somijā tenūras sistēmu, pieejams: https://www.aalto.fi/en/tenure-track/tenure-track-career-path un https://www.aalto.fi/sites/g/files/flghsv161/files/2023-03/Liite%201%2020230222%20Aalto%20Tenure%20Track%20Policies%20and%20Procedures_ENG.pdf.pdf; vai par Tallinas Universitātes (Talinn University) Igaunijā tenūras sistēmu, pieejams: https://www.tlu.ee/en/tenure-system-positions un Pasaules Bankas ziņojumā: World Bank, World Bank Support to Higher Education in Latvia. Academic Careers, vol. 3., 2018, p. 98. Ziņojuma tulkotā versija pieejama: https://www.izm.gov.lv/lv/petijums-par-augstakas-izglitibas-parvaldibu-sadarbiba-ar-pasaules-banku (sk. PDF Akadēmiskā karjera: laba starptautiskā prakse, lpp. 100–101.).

10747 Pamata kritēriji akadēmiskā personāla darba snieguma novērtēšanai raksturoti sadaļā "Darba snieguma novērtēšana". Pamatojoties pamatprasībās akadēmiskā personāla kvalifikācijai (sk. sadaļā Kvalifikācija) un pamata kritērijos akadēmiskā personāla darba snieguma novērtēšanai, institūcija izstrādā savas prasības un kritērijus tenūrgaitas vai tenūramata iegūšanai atklāta starptautiska konkursa vai paaugstināšanas amatā ietvaros.

10848 Piemēram, ja darba līgums noslēgts uz četriem gadiem, darba snieguma novērtēšana jāveic ne vēlāk kā trešā nostrādātā gada beigās.

10949 Termins "starptautiskas izcilības līmenis" un tālāk tekstā lietotais termins "ilgstošas starptautiskas izcilības līmenis" konceptuālajā ziņojumā tiek attiecināti uz pretendenta akadēmiskajiem sasniegumiem tenūras vai tenūrgaitas statusa piešķiršanas procesā. Tie uzskatāmi par profesionālās izcilības rādītājiem, kuru izvērtēšana balstās uz dokumentētiem pierādījumiem un neatkarīgu ekspertīzi. Piemēram, "starptautiskas izcilības līmenis" var attiekties uz pretendenta publikācijām augstas ietekmes starptautiskos zinātniskos žurnālos, dalību nozīmīgos starptautiskos pētniecības projektos, redkolēģiju un ekspertu grupu darbā, kā arī uz citām ar akadēmisko kompetenci saistītām starptautiskām aktivitātēm. "Ilgstošas starptautiskas izcilības līmenis" apzīmē līdzīgu darbību ilgtermiņā, piemēram, 10–15 gadu periodā, demonstrējot stabilu, noturīgu un atzītu pienesumu zinātniskajā darbībā vai mākslinieciskajā jaunradē starptautiskā mērogā. Zinātniskā institūcija, ieviešot tenūras sistēmu, ir atbildīga par šo kritēriju detalizētāku definēšanu savā iekšējā regulējumā, nodrošinot izvērtēšanas kvalitāti, neatkarību un atbilstību konkrēto zinātnes vai mākslas nozaru specifikai.

11050 Skat. skaidrojumu iepriekšējā zemsvītras piezīmē.

11151 Motivējošs nepilns darba laiks – konceptuālajā ziņojumā apzīmē tādu nepilna darba laika nodarbinātību, kas pamatojas uz institūcijas stratēģiskajām vajadzībām vai darbinieka izvēli, nevis ir piespiedu risinājums nepietiekama finansējuma vai zema atalgojuma dēļ. Tā ir strukturēta, caurspīdīga un profesionāli pievilcīga nodarbinātības forma ar skaidri definētiem darba pienākumiem un samērīgu atlīdzību, kas ļauj elastīgi pielāgot darba laiku atbilstoši darbinieka karjeras posmam vai konkrētam uzdevumam.

11252 Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma piektā panta ceturto daļu domāts statuss fiziskai personai, kura veic zinātnisko darbību un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā pirmo zinātnisko kvalifikāciju ieguvusi pēdējo 10 gadu laikā.

11353 Normatīvajā regulējumā jāparedz pārejas periods.

11454 Eurydice pētījums, 2017, 25.

11555 Eurydice pētījums, 2017, 26.

11656 Eurydice pētījums, 2017, 27.

11757 Sadaļa būtiski papildināta, balstoties uz atziņām, kas izskanēja starptautiskajā darbseminārā par aktualitātēm akadēmiskās karjeras attīstību Latvijā un pasaulē, ko 2025. gada 4. jūnijā Rīgā organizēja OECD sadarbībā ar IZM un Eiropas Komisiju. Darbseminārs notika Eiropas Komisijas tehniskās palīdzības projekta REFORM/IM2023/007 (23LV24) "Atbalsts jauna akadēmiskās karjeras ietvara institucionālai ieviešanai Latvijā" ietvaros.

11858 Sanfrancisko deklarācijas par pētniecības novērtēšanu ("San Francisco Declaration on Research Assessment" (DORA)) tika pieņemta 2012. gadā. Tā aicina institūcijas "neizmantot žurnālu ietekmes faktoru kā aizstājēju publikāciju kvalitātei" un uzsver, ka "pētnieku ieguldījums jāvērtē plašākā zinātniskajā, sabiedriskajā un kontekstuālajā ietvarā". Sk. deklarācijas tekstu: Declaration on Research Assessment (DORA), pieejams: https://sfdora.org/read/

11959 Koalīcija pētniecības novērtēšanas reformai ("Coalition for Advancing Research Assessment" (COARA)) – dibināta 2022. gadā, pamatojoties Eiropas Komisijas iniciatīvā, tās Vienošanās par pētniecības novērtēšanas maiņu ("Agreement on Reforming Research Assessment") aicina "atzīt dažādus pētniecības ieguldījuma veidus un rezultātus, tostarp atvērtās zinātnes prakses, sadarbības formu, pētniecības ietekmi uz sabiedrību un zinātnes kopienu". Sk. vienošanās tekstu Agreement on Reforming Research Assessment, Coalition for Advancing Research Assessment (COARA), pieejams: https://coara.eu/agreement/the-agreement-full-text/

12060 Ja pretendē uz vakantu akadēmiskā amata vietu zinātniskajā institūtā, tad šos kritērijus piemēro pēc nepieciešamības.

12161 Piemēram, dalība redkolēģijās, padomēs, projektu izvērtēšanā, struktūrvienības vadība, jaunas institucionālas vienības izveide. Konkrētus kritērijus izstrādā un nosaka augstskola.

12262 Ar terminu "zinātnisks devums" domāti dažādi zinātniskās darbības rezultāti, kas specifiski konkrētai zinātnes nozarei un pētniecības jomai. Par zinātnisku devumu uzskatāma, piemēram, gan zinātniska publikācija, gan arī pētnieka izstrādāts kods, kas nav publicēts zinātniskā izdevumā, bet ir visiem pieejams kādā no tīmekļa repozitorijiem un tiek plaši lietots. Termins "zinātnisks devums" ļauj novērtēt zinātnisko izcilību visdažādākajās zinātnes nozarēs un pētniecības jomās, salīdzinot ar terminu "publikācija". Vērtējot zinātnisko devumu, būtiska nozīme ir kritiskai attieksmei pret autorības ticamību un pētnieka reālo ieguldījumu. Atlases vai novērtēšanas procesā jāņem vērā, vai konkrētā persona ir sniegusi faktisku ieguldījumu uzskaitītajās publikācijās, un jāvērtē arī iespējamās mākslīgi veidotas autorības pazīmes.

12363 Piemēram, darbs starptautiskā pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades projektā, studiju kursu apguve vai studējošo izglītošana, darba vai stažēšanās pieredze laboratorijā, zinātniskā institūcijā, starptautiskā uzņēmumā ārvalstīs. Stažēšanās mērķis ir veicināt starptautiska mēroga sadarbību un pieredzes apmaiņu, nozīmīga var būt arī nedēļu vai pat īsāku laika periodu ilga stažēšanās. Dažkārt sekmīga starptautiska sadarbības veidojas pēc dalības konferencē. Tāpēc nav nepieciešams noteikt minimālo stažēšanās ilgumu.

12464 Zinātniskā devuma nozīmīgumu pamato citēšanas rādītāji, izmantošana politikas veidošanas dokumentos, produktu attīstībā, studējošo izglītošanā u.tml. Institūcijas, ņemot vērā konkrētu zinātnes nozaru un pētniecības jomu specifiku, var noteikt citu kritēriju vai citus kritērijus, kas skaidrāk formulē attiecīgajā akadēmiskās karjeras posmā nepieciešamo zinātnisko devumu kvalitāti. Taču kritērija piemērošana nedrīkst būt formāla. Piemēram, attiecībā uz zinātnisko publikāciju citēšanas rādītājiem dažkārt ir dzirdēta pieredze, ka zinātnisko publikāciju recenzenti iesaka citēt viņu zinātniskās publikācijas, tādējādi mākslīgi paaugstinot savu publikāciju citēšanas rādītājus. Turklāt jāņem vērā, ka citēšanas biežumu ietekmē arī finanšu pieejamība un iespējas publicēties atvērtās piekļuves izdevumos. Ja autoram nav pieejami pietiekami finanšu resursi, lai publicētos atvērtās piekļuves izdevumos, tad viņš/viņa tiek nostādīts nevienlīdzīgā situācijā.

12565Institūcijas, ņemot vērā konkrētu zinātnes nozaru un pētniecības jomu specifiku, var noteikt citu kritēriju vai citus kritērijus, kas skaidrāk formulē attiecīgajā akadēmiskās karjeras posmā nepieciešamo mākslinieciskās jaunrades aktivitāšu kvalitāti.

12666 Šajā uzskaitījumā var ietilpt arī ar tautsaimniecības nozarēm (industriju) saistīti pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades projekti.

12767 Piemēram, zinātniskais devums kopā ar līdzautoru no ārvalstīm, ziņojums, sekcijas vadīšana nozīmīgā konferencē vai piedalīšanās kā runātājam konferencē ar priekšlasījumu vai prezentāciju pēc konferences organizatoru uzaicinājuma, pētniecības veikšana vai studējošo izglītošana ārzemēs, sadarbība mākslinieciskajā jaunradē, meistarklašu vadīšana.

12868 Konkrētas administratīvās kapacitātes prasības izstrādā un nosaka institūcija.

12969 Ar terminu "vadošais autors" domāts autors, kurš sniedzis visnozīmīgāko ieguldījumu zinātniskā devuma izstrādē. Institūcijām jāprecizē šis kritērijs pēc saviem ieskatiem, piemēram, zinātnes nozarēs, uz kurām tas attiecināms, kā kritēriju var noteikt publicēšanos Q1 un Q2 ranga zinātniskajos izdevumos. Institūcijai jāatrod veids, kā objektīvi novērtēt attiecīgās personas darba snieguma rezultātu, iespējams, ka institūcija lūdz autoru tuvāk raksturot vienu no saviem zinātniskajiem devumiem (pēc paša izvēles): cik liels bijis autora ieguldījums, kādu pienesumu zinātniskais devums sniedz zinātnes nozares vai nozaru attīstībai, politikas veidošanai vai sabiedrībai u. tml.

13070 Zinātniskā devuma nozīmīgumu pamato citēšanas rādītāji, izmantošana politikas veidošanas dokumentos, produktu attīstībā, studējošo izglītošanā u.tml. Institūcijas, ņemot vērā konkrētu zinātnes nozaru un pētniecības jomu specifiku, var noteikt citu kritēriju vai citus kritērijus, kas skaidrāk formulē attiecīgajā akadēmiskās karjeras posmā nepieciešamo zinātnisko devumu kvalitāti. Taču kritērija piemērošana nedrīkst būt formāla. Piemēram, attiecībā uz zinātnisko publikāciju citēšanas rādītājiem dažkārt ir dzirdēta pieredze, ka zinātnisko publikāciju recenzenti iesaka citēt viņu zinātniskās publikācijas, tādējādi mākslīgi paaugstinot savu publikāciju citēšanas rādītājus. Turklāt jāņem vērā, ka citēšanas biežumu ietekmē arī finanšu pieejamība un iespējas publicēties atvērtās piekļuves izdevumos. Ja autoram nav pieejami pietiekami finanšu resursi, lai publicētos atvērtās piekļuves izdevumos, tad viņš/viņa tiek nostādīts nevienlīdzīgā situācijā.

13171 Institūcijas, ņemot vērā konkrētu zinātnes nozaru un pētniecības jomu specifiku, var noteikt citu kritēriju vai citus kritērijus, kas skaidrāk formulē attiecīgajā akadēmiskās karjeras posmā nepieciešamo mākslinieciskās jaunrades aktivitāšu kvalitāti.

13272 Šajā uzskaitījumā var ietilpt arī ar tautsaimniecības nozarēm (industriju) saistīti pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades projekti.

13373 Piemēram, citējamība, ziņojums, sekcijas vadīšana nozīmīgās konferencēs vai piedalīšanās kā runātājam konferencē ar priekšlasījumu vai prezentāciju pēc konferences organizatoru uzaicinājuma, pētniecības veikšana vai studējošo izglītošana ārvalstīs, Latvijas Zinātņu akadēmijas un / vai ārvalstu zinātņu akadēmijas apbalvojumi, starptautiski atpazīstama mākslinieciskās jaunrades darbība, meistarklašu vadīšana, trešās misijas pieredze.

13474 Vadības pieredžu uzskaitījums nenozīmē, ka jābūt pieredzei visās minētajās aktivitātēs. Ja institūcija nevēlas, lai akadēmiskais personāls ar tenūrgaitas vai tenūras statusu vada struktūrvienību, tad to var noteikt institūcijas iekšējos noteikumos un izstrādātajos darba snieguma rezultātu novērtēšanas kritērijos. Laboratorijas definīcija ir atkarīga no institūcijas prakses: arī pētniecības grupu var saukt par laboratoriju.

13575 Konkrētas administratīvās kapacitātes prasības izstrādā un nosaka institūcija.

13676 Piemēram, pētnieks, kurš specializējas reģionālajā ekonomikā, divus gadus strādāja Ekonomikas ministrijā kā nozares politikas plānotājs, izstrādājot instrumentus inovāciju veicināšanai Latvijas reģionos. Šis darbs valsts pārvaldē nodrošināja būtisku pienesumu sabiedrībai un papildināja pētnieka profesionālo pieredzi, taču šajā laikā netika veikta aktīva zinātniskā darbība. Tāpat arī profesors, uzņemoties augsta līmeņa administratīvos pienākumus, piemēram, dekāna amatu, uz laiku pārtrauc aktīvu akadēmisko darbību, kas var negatīvi ietekmēt viņa kā pamata akadēmiskā personāla darba sniegumu attiecīgajā periodā.

13777 Saskaņā ar Darba likuma 101. panta "Darba devēja uzteikums" pirmās daļas 6. punktu: " darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai".

13878 Nīderlandē visās universitātēs tiek piemērota Universitātes mācīšanas kvalifikācija (University Teaching Qualification (BKO)), kas apliecina pasniedzēju didaktiskās prasmes un ir priekšnoteikums akadēmiskajai karjerai. Sk.: Universiteit Leiden. University Teaching Qualification (BKO), pieejams: https://www.staff.universiteitleiden.nl/courses/llinc/utq-training-programmes-for-lecturers-bko

13979 Apvienotajā Karalistē augstākās izglītības sektorā tiek plaši izmantota Profesionalitātes standartu ietvars (Professional Standards Framework), kuru attīsta Advance HE. Sk.: Advance HE, UK Professional Standards Framework (UKPSF), pieejams: https://www.advance-he.ac.uk/frameworks/ukpsf

14080 Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 26. punkts nosaka, ka augstskolu pedagogiem sešu gadu laikā jāapgūst profesionālās kompetences pilnveides pasākumi vismaz 160 stundu apjomā, no kurām ne mazāk kā 60 stundas jābūt saistītām ar pedagoģiskā darba tiešo veikšanu. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/283667

14181 Rīgas Stradiņa universitātes īstenotais projekts "Akadēmiskā personāla kompetences modelis (KOMPAK)" Valsts pētījumu programmas "Izglītība" ietvaros, apraksts pieejams: https://www.rsu.lv/projekts/akademiska-personala-kompetences-modelis-kompak

14282 Sk. Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra rīkojumu Nr. 583 "Par valsts pētījumu programmu ‘Izglītība’", 5.5. uzdevumu: https://likumi.lv/ta/id/345251

14383 Augstskolu likums attiecībā uz profesora, asociētā profesora un docenta amatu, Zinātniskās darbības likums attiecībā uz vadošā pētnieka un pētnieka amatu.

14484 Pasaules Banka, Ceļā uz jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru Latvijā, 2022, 54. lpp., pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/sagatavotie-zinojumi

14585 Starptautiskajā praksē, piemēram, Nīderlandē, Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē, akadēmiskā personāla atlasi veic profesionālas atlases komisijas, kuru sastāvā iekļauti arī neatkarīgi, tai skaitā starptautiski eksperti. Šajās sistēmās netiek izmantotas ar ievēlēšanu akadēmiskajā amatā saistītas padomes, kā tas vēsturiski izveidojies Latvijā, bet tiek īstenota caurspīdīga, uz darba rezultātiem un kvalifikāciju balstīta atlase, kas nodrošina augstāku kvalitāti un institūciju stratēģiskajām vajadzībām atbilstošus risinājumus. Pasaules Bankas eksperti rekomendē Latvijai atteikties no uz vēlēšanām balstītas akadēmiskā personāla pieņemšanas darbā un tā vietā ieviestu atklātu konkursu pieeju ar profesionālām atlases komisijām. Sk. World Bank, World Bank Support to Higher Education in Latvia. Academic Careers, vol. 3., 2018, 13 and 33.

14686 Piemēram, nodrošinot, ka atlases, darbā pieņemšanas vai ievēlēšanas amatā, kā arī paaugstināšanas amatā procedūru īstenotāji rūpīgi iepazīstas ar informāciju (piemēram, iziet atbilstošas mācības semināra vai vebināra formātā) par aizspriedumu novēršanu un dažādu faktoru (akadēmiskās karjeras pārtraukums, starpsektoru mobilitāte u. tml.) nozīmi individuālas akadēmiskās karjeras virzībā, kā arī, izsludinot akadēmiskā amata vakanci, darba sludinājumā iekļauj norādes, kas īpaši uzrunā dažādas sociālas grupas.

14787 Piemēram, augstskolas iekšēji var noteikt, ka jaunais pamata akadēmiskais personāls pirmajā darba gadā normālā darba laika ietvaros docē mazāku studiju kursu skaitu nekā tā paša karjeras posma jau pieredzi ieguvušais pamata akadēmiskais personāls, proti, četru studiju kursu vietā pirmajā studiju gadā docē tikai divus, atvēlot vairāk laika sagatavošanās darbam, lai docētu, vai arī zinātniskās pētniecības darba vai mākslinieciskās jaunrades darba uzsākšanai.

14888 Jau šobrīd sadarbības ar augstskolām ietvaros zinātniskajos institūtos studējošo izglītošana tiek īstenota kā studējošo zinātniski pētniecisko darbu, piemēram, promocijas darbu vadība.

14989 Proposal for a Council Recommendation of 27 March 2024 on attractive and sustainable careers in higher education. Available: https://education.ec.europa.eu/sites/default/files/2024-03/Proposal%20for%20a%20Council%20Recommendation%20on%20attractive%20and%20sustainable%20careers%20in%20higher%20education.pdf

15090 Council Recommendation 2023/0285 (NLE) of 18 December 2023 on a European framework to attract and retain research, innovation and entrepreneurial talents in Europe. Available: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-15135-2023-REV-1/en/pdf

15191 Sk.: https://likumi.lv/ta/id/75081

15292 Sk. terminu ‘exit grants’ Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra noteikumos Nr. 721 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" īstenošanas noteikumi", pieejams: https://likumi.lv/ta/id/347971.

15393 Sk. Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumus Nr. 692 "Valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanas kārtība", pieejams: https://likumi.lv/ta/id/214694, un Augstskolu likuma 27. panta ceturto daļu, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/37967

154Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs ‒

155finanšu ministrs A. Ašeradens