Par konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas zinātnes politikas ieviešanas sistēmas institucionālo konsolidāciju" 16. pants — nosaka, ka tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē

Ministru kabineta apstiprināts nolikums, kurā norāda 1) iestādes

nosaukumu; 2) Ministru kabineta locekli, kura padotībā iestāde

atrodas; 3) iestādes funkcijas, uzdevumus un kompetenci; 4)

kārtību, kādā sniedzami pārskati par iestādes funkciju pildīšanu

un līdzekļu izmantošanu; 5) iestādes darbības tiesiskuma

nodrošināšanas mehānismu; 6) iestādi vai pārvaldes amatpersonu,

kurai privātpersona var apstrīdēt administratīvo aktu vai

faktisko rīcību; 7) citus jautājumus, kurus Ministru kabinets

uzskata par svarīgiem.

10) 2019.gada 28.maijā Saeimas Izglītības, kultūras un

zinātnes komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas

Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas un

Ilgtspējīgas attīstības komisijas Informācijas tehnoloģiju un

inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas kopsēdē prezentēto

inovācijas un pētniecības atbalsta pārvaldības un institucionālo

modeli, kuru kopīgi sagatavoja EM un IZM.

II. Esošās

situācijas apraksts

2.1. Latvijas

zinātnes nozares ekosistēmas attīstība

Laika posmā no 2014.-2021.gadam IZM ir īstenojusi un turpina

īstenot Latvijas zinātnes nozares ekosistēmas pilnveidi ar mērķi

stiprināt pētniecības kapacitāti, stimulēt virzību uz izcilību un

sadarbību ar industriju. Zinātnes finansēšanas un pārvaldības

strukturālās reformas var nosacīti iedalīt trīs posmos

(1.att.).

1.attēls

Zinātnes nozares

ekosistēmas attīstības posmi

Pirmajā posmā 2013./2014.gadā IZM sadarbībā ar Ziemeļvalstu

Ministru padomes sekretariātu nodrošināja Latvijas zinātnes

starptautisku izvērtējumu16 (turpmāk - izvērtējums).

Izvērtējuma mērķis bija nodrošināt objektīvu Latvijas zinātnes

situācijas analīzi Eiropas Pētniecības telpas (European

Research Area) un sadarbības pētniecības kontekstā atbilstoši

Baltijas jūras reģiona valstu un Ziemeļvalstu sadarbības

interesēm.

Izvērtējuma ietvaros īstenoti šādi uzdevumi:

1) izvērtēta zinātnisko institūciju darbība, tajā skaitā

pētījumu kvalitāte un zinātnisko institūciju kapacitāte;

2) sniegti detalizēti ieteikumi un pamatojums zinātnisko

institūciju konsolidācijai, lai nodrošinātu Latvijas zinātnes

kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, sekmējot sadarbību

Baltijas jūras reģionā un Latvijas zinātnes internacionalizāciju

Eiropas mērogā;

3) izstrādāti ieteikumi zinātnisko institūciju un attiecīgo

tautsaimniecības nozaru komersantu sadarbībai un saskaņotai

rīcībai, kā arī definēta nozaru profesionālo organizāciju loma

šādas sadarbības veicināšanā;

4) sniegti ieteikumi zinātnes un inovāciju sistēmas

uzlabošanai un tās efektīvai pārvaldībai;

5) sniegti priekšlikumi zinātnisko institūciju finansēšanas

uzlabošanai.

Izvērtējumā kopumā tika vērtētas 150 Latvijas Zinātnisko

institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas

(turpmāk - zinātniskās institūcijas), kā arī augstskolu

struktūrvienības. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu Latvijas zinātnes

struktūra bija fragmentēta un Latvijas zinātnes kvalitātes,

vadības un zinātniskās infrastruktūras līmenis nebija

apmierinošs. Viena no rekomendācijām bija nepieciešamība īstenot

pasākumus fragmentācijas mazināšanai. Pilns rekomendāciju

saraksts pieejams informatīvajā ziņojumā "Par zinātnes

starptautisko izvērtējumu"17. Līdz ar to IZM

kopīgi ar zinātniskajām institūcijām izstrādāja pasākumu plānu

strukturālām reformām zinātnes fragmentācijas novēršanai, ko

pamatā īstenoja 2014.-2015.gadā18. Strukturālo reformu

īstenošanai IZM izstrādāja atbilstošus atbalsta pasākumus,

tostarp, pilnveidoja normatīvo regulējumu, kas sekmēja atsevišķu

valsts zinātnisko institūtu, valsts augstskolu un valsts

augstskolu zinātnisko institūtu konsolidāciju, pilnveidoja

zinātnisko institūciju un augstskolu finansēšanas kārtību,

piešķirot finansējumu spēcīgākām zinātniskajām institūcijām, kā

arī piesaistīja ES struktūrfondu investīcijas plānošanas perioda

2007.-2013.gadam un izveidoja investīciju programmas zinātnisko

institūciju pārvaldības un institucionālās attīstības atbalstam,

un pētniecības infrastruktūras attīstībai. Minēto pasākumu

rezultātā Latvijas publiskā sektora zinātnes kapacitāte

koncentrēta 22 spēcīgās zinātniskajās institūcijās, kam valsts

piešķir zinātnes bāzes (institucionālo) finansējumu,19

un kopējais sniegums kopš 2015.gada (palielinājies zinātnisko

publikāciju skaits, kas publicēti starptautiskajās datubāzes un

to īpatsvars no ES-28 kopējā publikāciju skaita, palielinājies ES

Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā "Apvārsnis

2020" (2014-2020) (turpmāk - programma Apvārsnis

2020) piesaistītais finansējums20). Taču līdz šim

Latvijas zinātnes kapacitātes pilnvērtīga izmantošana Viedās

specializācijas stratēģijā plānotās tautsaimniecības

transformācijas uz augstāku pievienotu vērtību ir kavējušas

kritiski zemas investīcijas P&A, un P&A iesaistītais

cilvēkkapitāls. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā

2014.-2020.gadam21 īstenošanai noteiktā mērķa par

ieguldījumu pētniecībā un attīstībā 1,5 procentu apmērā reālās

investīcijas 2016.gadā bija 0,44 procenti, bet 2017.gadā 0,51

procents.

Otrā posma strukturālās reformas 2016.-2018.gadā ietvēra

konkursa kārtībā finansējuma piešķiršanas principu pārskatīšana

zinātnisko projektu īstenošanai. Galvenie no tiem ir:

1) projektu ekspertīzi nodrošina Eiropas Komisijas datubāzē

esošie starptautiskie eksperti, kas nodrošina augstas kvalitātes

un neatkarīgu projektu izvērtēšanu (peer review)

atbilstoši projekta specifikai;

2) ES Pētniecības un tehnoloģiju attīstības ietvarprogrammu

principu pielāgošana, vērtējot projektu zinātnisko kvalitāti,

rezultātu ietekmi un projekta īstenošanas iespējas un

nodrošinājumu;

3) ievērojot starptautisko ekspertu grupas rekomendācijas, no

2018.gada Zinātniskās darbības likums dod mandātu visām nozaru

ministrijām veidot un finansēt valsts pētījumu programmas savās

pārraudzības nozarēs un jomās;

4) ieviests projektu kvalitātes slieksnis, kas nosaka minimālo

kvalitātes kritēriju sasniegšanu, lai projekts varētu pretendēt

uz finansējumu;

5) samazināts administratīvais slogs projektu iesniedzējiem

u.c.

Strukturālo reformu trešajā posmā no 2019.gada paredzēts

konsolidēt zinātnes politikas ieviešanā iesaistītās institūcijas

vai to struktūrvienības vienā institūcijā, lai nodrošinātu

vienotu un nacionālā līmenī koncentrētu zinātnes politikas

ieviešanu.

2.2. Latvijas

zinātnes finansēšana un iesaistītās institūcijas

Latvijā zinātnes politikas ieviešanā pamatā piedalās IZM un

tās padotībā esošās tiešās pārvaldes iestādes (2.att.). Daļu no

zinātnes programmām administrē Finanšu ministrijas padotībā esošā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā ES struktūrfondu

sadarbības iestāde.

2.attēls

Zinātnes

politikas īstenošanā iesaistītās iestādes

Lielāko IZM zinātnes programmu kopējais finansējums 2019.gadā

apkopots 1.tabulā. Četru IZM ES struktūrfondu programmu ieviešana

tiek īstenota ar FM padotībā esošās CFLA starpniecību. 1.tabula

atspoguļo tiešās pārvaldes iestāžu iesaisti zinātnes programmu

ieviešanas posmos.

1.tabula

IZM zinātnes

programmu pārvaldībā iesaistītās tiešās pārvaldes iestādes

Programmas

Finansējums

2019.g. (milj. euro)

Īstenošanas

politikas izstrāde

Programmu

projektu ekspertīze/audits

Administrēšana

un uzraudzība

(t.sk. pēcuzraudzība)

Valsts budžets

Zinātnes bāzes finansējums

27,8

IZM

Valsts pētījumu programmas (IZM

un EM)

4,1

IZM,

LZP

LZP/SZA

Fundamentālie un lietišķie

pētījumi

9,5

IZM

LZP

LZP/SZA

Dalība starptautiskās

(ieskaitot Apvārsnis 2020) sadarbības programmās

pētniecības un tehnoloģiju jomā

4,1

IZM

VIAA22

Bilaterālās sadarbības

programmu projekti (Latvija-Francija,

Latvija-Lietuva-Taivāna, Latvija-Ukraina,

Latvija-Baltkrievija)

0,3

IZM

LZP

VIAA

ES struktūrfondu un citu

ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansētās zinātnes

programmas

(kopējais finansējums 2014.-2020.gada

plānošanas periodam)

Praktiskas ievirzes

pētījumi

86,1

IZM

CFLA

Pēcdoktorantūras pētniecības

programma

64,0

IZM

VIAA

CFLA un VIAA

Inovāciju granti studentiem

34,0

IZM

CFLA

Atbalsts starptautiskās

sadarbības projektiem

32,5

IZM

CFLA

CFLA, VIAA

P&A infrastruktūras

programma

120,0

IZM

CFLA

EEZ/NO Pētniecības un

izglītības programma

17,0

IZM

VIAA/LZP

VIAA

Baltic Bonus

0,1

IZM

VIAA

Latvijas P&A pētniecības programmu pārvaldībā iesaistītās

tiešās pārvaldes iestādes:

Latvijas Zinātnes padome ir koleģiāla zinātnieku

institūcija un ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā

esoša tiešās pārvaldes iestāde. Tās darbības mērķis ir sekmēt

zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas politikas īstenošanu un

koordināciju, kā arī nodrošināt zinātnisko pētījumu projektu un

programmu pieteikumu un rezultātu izvērtēšanas organizēšanu.

Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 14.pantu LZP sastāvu

apstiprina Ministru kabinets. LZP kompetence ir noteikta

Zinātniskās darbības likuma 16.pantā, bet uzdevumi LZP

nolikumā23.

Studiju un zinātnes administrācija ir izglītības un

zinātnes ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras

nodrošina no valsts budžeta finansēto zinātnisko pētījumu

programmu un projektu administratīvu un finansiālu uzraudzību.

SZA kompetence ir noteikta Zinātniskās darbības likuma 18.¹ pantā

un funkcijas un uzdevumi - SZA nolikumā.24 SZA ir arī

noteikta kompetence koordinēt un nodrošināt studiju un studējošo

kreditēšanu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu

galvojumu.

Valsts izglītības attīstības aģentūra ir IZM pakļautībā

esošā tiešās pārvaldes iestāde, kuras kompetence ir noteikta tās

nolikumā.25 Tās darbības mērķis ir īstenot valsts

politiku izglītības, zinātnes un inovāciju jomā un nodrošināt

Izglītības un zinātnes ministrijas atbildībā esošo valsts, ES un

ārvalstu finanšu instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu

īstenošanu un uzraudzību. Funkciju izpildi attiecībās uz P&A

pētniecības programmām nodrošina VIAA Zinātnes un pētniecības

politikas atbalsta departaments (turpmāk - VIAA Zinātnes

departaments), kas sastāv no četrām struktūrvienībām: Pētniecības

starptautisko programmu nodaļa, Pētniecības un inovāciju

politikas atbalsta nodaļa, Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas

programmu nodaļa, kā arī programmas Apvārsnis 2020

26 Nacionālais kontaktpunkts. Nacionālā kontaktpunkta

galvenais uzdevums ir koordinēt programmas aktivitātes Latvijā,

nodrošināt informācijas apriti un veicināt Latvijas dalībnieku

(zinātniskās institūcijas, augstskolas, komersanti u.c.) iesaisti

programmas aktivitātēs.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir Finanšu

ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras

mērķis ir nodrošināt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda

projektu, kā arī citu ārvalstu finanšu instrumentu piešķirto

līdzekļu administrēšanu, īstenojot sadarbības iestādes funkciju

atbilstoši ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada

plānošanas perioda vadības likumam,27 ievērojot tās

nolikumu.28 ES struktūrfondu 2014.-2020.gada periodā

ir būtiski pieaugusi CFLA loma P&A programmu administrēšanā,

jo tās pārraudzībā ir virkne IZM un EM P&A programmu (sk.

1.tabulu). CFLA struktūrā P&A programmas pamatā administrē

Izglītības un zinātnes attīstības, kā arī Uzņēmējdarbības un

inovāciju departaments, kā arī projektu atlasi un ekspertīzi

organizē Izglītības, zinātnes un cilvēkresursu attīstības

projektu atlases nodaļa.

Papildus minētajām tiešās pārvaldes iestādēm, Latvijas

zinātnes nozares pārvaldībā piedalās arī Latvijas Pētniecības

un inovācijas stratēģiskā padome, kuras mērķis atbilstoši tās

nolikumam29 ir nodrošināt saskaņotu starpresoru

sadarbību sekmīgai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un

inovācijas politikas īstenošanai, kā arī viedās specializācijas

stratēģijas ieviešanai un uzraudzībai, tādējādi nodrošinot

inovācijas kapacitātes veidošanu, pētniecības un industrijas

integrāciju un sabiedrības izpratni par pētniecību kā

sabiedriskās vērtības radošu darbību, kas veicina Latvijas

attīstību un konkurētspēju.

Šobrīd zinātnes politikas ieviešana ir sadrumstalota un

sadalīta starp vairākām tiešās pārvaldes iestādēm, līdz ar to

nepieciešama esošo resursu konsolidācija vienotā zinātnes

politikas iestādē, kuras uzdevums būs nodrošināt efektīvu

zinātnes politikas ieviešanu valsts un starptautiskā finansējuma

ieguldījumiem jaunu zināšanu radīšanā un radīto zināšanu,

pakalpojumu un tehnoloģiju izmantošanā tautsaimniecības

transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību un eksportu. Esošā

situācija kavē IZM atbildībā esošās zinātnes politikas ieviešanā

nepieciešamās administratīvās kapacitātes veidošanu un

stratēģisko zināšanu uzkrāšanu, un to visaptverošu

izmantošanu.

2.3. Citu valstu

pieredze P&A programmu pārvaldībā

Igaunijā galvenā pētniecību finansējošā organizācija ir

Igaunijas Pētniecības padome (turpmāk - IPP)30. IPP

administrē un finansē galvenokārt valsts budžeta finansētās

pētniecības programmas. Savukārt ES struktūrfondu finansētās

pētniecības un izglītības programmas īsteno fonds

"Archimedes"31 sadarbībā ar IPP. IPP

tika izveidota 2012.gadā, konsolidējot dažādu aģentūru funkcijas

vienotā aģentūrā. Izveidojot vienotu aģentūru, Igaunijas

galvenais mērķis bija samazināt pētniecības finansēšanas

fragmentāciju un vienkāršot pētniecības projektu administrēšanu

un uzraudzību. IPP, saskaņā ar publiski pieejamiem

datiem32, sastāv no administrācijas un 6

departamentiem, kur kopumā nodarbināti 63 darbinieki, tādējādi,

radot atbilstošu administratīvo kapacitāti visu pētniecības

programmu īstenošanai. Igaunijas pētniecībai valsts piešķirtais

finansējums 2019.gadā sastāda 40 milj. euro, ko pārvalda

IPP.33 IPP mērķis ir finansēt fundamentālo un lietišķo

pētniecību, novērtēt tās efektivitāti un ietekmi, kā arī

organizēt Igaunijas zinātnieku dalību starptautiskās pētniecības

programmās. IPP arī atrodas nacionālais programmas Apvārsnis 2020

kontaktpunkts. Fonds "Enterprise Estonia"

34 darbojas kā uzņēmējdarbības atbalsta aģentūra.

Lietuvas Pētniecības padome (turpmāk - LiePP) tika izveidota

1991.gadā un reorganizēta 2007.gadā35, kad tā kļuva

par galveno pētniecības finansēšanas aģentūru Lietuvā. LiePP

īsteno trīs galvenās funkcijas - izstrādā pētniecības programmas,

nodrošina zinātnisko ekspertīzi un finansē pētniecību gan valsts

budžeta finansētās pētniecības programmās, gan ES struktūrfondu

finansētās programmas. LiePP pētniecības atbalstam īsteno vairāk

kā 30 finanšu instrumentus un tās 2018.gada budžets sastāda ap 18

milj. euro.36 No 2008.gada būtiski ir

palielinājies arī LiePP darbinieku skaits, no 18 2008.gadā līdz

98 2019.gadā. LiePP arī atrodas nacionālais programmas Apvārsnis

2020 kontaktpunkts. Būtiski uzsvērt, ka abu valstu pētniecības

padomēs ir izveidots pētniecības atašejs Briselē37,

tādējādi, nodrošinot efektīvāku šo abu valstu pētnieku interešu

pārstāvniecību ES finansētājās pētniecības programmās. Inovāciju

politikas ieviešanā vadošā institūcija ir Zinātnes, inovāciju un

tehnoloģiju aģentūra (MITA)38.

Slovēnijā galvenā pētniecību finansējošā organizācija ir

Slovēnijas Zinātnes aģentūra39 (turpmāk - SloZA), kas

sastāv no 6 departamentiem un aptuveni 47 pilna laika

darbiniekiem. SloZA sastāv no trīs galvenajām aģentūras

struktūrām - valdes, zinātniskās padomes un aģentūras

direktora.40 Valde vada un pārrauga aģentūras darbu,

tās sastāvā ietilpst 7 pārstāvji no dažādām Slovēnijas

institūcijām. Zinātniskā padome ir augstākā profesionālā padome

ar padomdevējfunkcijām. Zinātniskā padome sastāv no 7 pārstāvjiem

sešās dažādās zinātnes nozarēm. Savukārt aģentūras direktors

organizē un vada aģentūras ikdienas darbu un par savu darbu

atskaitās aģentūras valdei. Saskaņā ar 2019.gada datiem SloZA

pārvalda valsts budžeta finansētās programmas 148,2 milj.

euro apmērā, no kuriem aptuveni 2,6 milj. tiek izmantoti

administratīvajām vajadzībām. SloZA finansē gan fundamentālo, gan

lietišķo pētniecību, atbalsta dažādas ar infrastruktūru

izmantošanu saistītas pētniecības programmas un organizē dalību

starptautiskajās pētniecības programmās. Savukārt Slovēnijas

Izglītības, zinātnes un sporta ministrija administrē visas ES

struktūrfondu īstenotās pētniecības programmas. Inovāciju

politiku pamatā īsteno aģentūra SPIRIT Slovenia.41

Slovākijas pētniecības un attīstības aģentūra (turpmāk - SPAA)

ir galvenā pētniecības programmu īstenotājā valstī. Tā ir

izveidota 2005.gadā un tās kompetencē ir pētniecības finansēšana

visās zinātnes nozarēs, ieskaitot starptautiskās sadarbības

projektu finansēšana.42 Saskaņā ar SPAA statūtiem

viens no aģentūras uzdevumiem ir atbalstīt pētniecību, izmantojot

ES struktūrfondu finansējumu, veicināt sabiedrības izpratni par

zinātnes nozīmi un izstrādāt pētniecības atbalsta

programmas.43 SPAA budžets 2017.gadā sastādīja 36,5

milj. euro, no kuriem aptuveni 1,3 milj. euro tika

izmantoti aģentūras un pētniecības projektu administrācijai. SPAA

sastāv no četriem departamentiem, kuros kopā strādā aptuveni 48

darbinieki.44 2017.gadā aģentūra administrēja 861

pētniecības projektus. Inovāciju politiku pamatā īsteno

Slovākijas inovāciju un enerģētikas aģentūra.45

Somijā kopš 2018.gada ir izveidota jauna inovācijas

finansējoša iestāde "Business Finland", kuras

izveide ir veikta, apvienojot divas iepriekš inovācijas

finansējošās iestādes Tekes un FinPro46.

Līdz ar to šobrīd Somijā, līdzīgi kā iepriekš minētajos

gadījumos, pastāv tā saucamā divu pīlāru sistēma, kurā zinātnes

un inovāciju sistēma ir nodalīta starp 2 iestādēm - zinātnes jomā

finansēšana notiek caur Somijas Zinātņu akadēmiju47

(pēc funkcijām līdzīgi Latvijas Zinātnes padomei) un inovāciju

joma tiek finansēta caur Business Finland iestādi.

2.tabula

IPP, LiePP,

SloZA un SPAA salīdzinājums

Igaunijas Pētniecības

padome

(IPP)

Lietuvas Pētniecības

padome

(LiePP)

Slovēnijas Zinātnes

aģentūra

(SloZA)

Slovākijas pētniecības un

attīstības aģentūra (SPAA)

Ikgadējais finansējums, milj.

euro

185

36,5

Darbinieku skaits

P&A programmu finansējuma

avots

Īsteno valsts budžeta un ES struktūrfondu

finansētās P&A programmas

Īsteno valsts budžeta un ES struktūrfondu

finansētās P&A programmas

Īsteno valsts budžeta finansētās P&A

programmas (Izglītības, zinātnes un sporta ministrija īsteno

ES struktūrfondu finansētās P&A programmas

Īsteno valsts budžeta un ES struktūrfondu

finansētās P&A programmas

Latvijas piemērā starp IZM un EM ir arī skaidri nodalītas

atbildības jomas zinātnes un inovāciju finansēšanā. IZM pārziņā

ir zinātnes finansēšanas programmas no fundamentālās zinātnes

līdz tehnoloģiju demonstrēšanai un prototipēšanai, kamēr EM

pārziņā ir inovāciju attīstības finansēšanas programmas no

prototipēšanas līdz komercializācijai. Izveidojot Latvijas

Zinātnes padomi, tiktu stiprināts zinātnes politikas ieviešanas

"pīlārs", līdzīgi kā augstāk minētajos piemēros šīs

funkcijas koncentrējot vienā spēcīgākā institūcijā.

2.4. Efektīva

P&A pārvaldība

Atbilstoši P&A politikas īstenošanas teorijai

priekšnosacījumi efektīvai P&A pārvaldei ir stratēģiska

pētniecība un inovāciju politika, kvalitatīva administratīvā

politikas koordinācija izpildvaras vidējā līmeņa struktūrās,

inovāciju sistēmas institucionālā ietvara spējas adaptēties, kā

arī sabiedrības uzticība pārvaldības sistēmai un atbildība pret

sabiedrību un stratēģisko lēmumu pieņēmējiem48.

Pārvaldības sistēmas racionalizācija sekmē visu šo

priekšnosacījumu izpildi. Vienota pētniecības finansēšanas

institūcija uzlabos zinātnes pārvaldes sistēmas efektivitāti,

nodrošinot kvalitatīvāku zinātnes plānošanas dokumentu sasaisti

ar rīcībpolitiku. Institūcija, kas nodrošinās Latvijas zinātnes

pārvaldību, sekmēs valsts politikas funkciju īstenotāju fokusa

maiņu no administratīvas pārvaldes uz stratēģiski virzītu

pētniecības programmu projektu administrēšanu (proactive

management approach), uzraudzīšanu un līdz ar to zinātnes

politikas īstenošanu. Sagaidāma kvalitatīvāka administratīvā

zinātnes politikas koordinācija izpildvaras vidējā līmeņa

struktūrās, stiprinot vertikālos un horizontālos sadarbības

mehānismus un palielinot politikas īstenotāju aktivitāšu

papildinātību un sinerģijas. Vienota pētniecības finansēšanas

institūcija spēs efektīvāk konkrētām mērķu grupām nodot

informāciju par uz tām orientētiem pasākumiem - kā finansējuma

piesaistes, tā arī projektu īstenošanas (administrēšanas)

jautājumos. Zinātnes nozares funkciju konsolidācija ļaus arī

īstenot labo praksi pierādījumos balstītas politikas veidošanā,

sekmējot visaptverošākus un ilgstošākus rīcībpolitku izvērtējumus

(policy impact evaluations)49. Visbeidzot,

vienota P&A programmu pārvaldības institūcija arī veicinās

mērķa grupas (zinātnisko institūciju) un sabiedrības uzticību,

padarot saprotamākas šādas institūcijas veicamās funkcijas, un

padarīs klientiem draudzīgākus pakalpojumus, tai skaitā

nodrošinot labāku koordināciju starp dažādām investīciju

programmām, projektu konkursiem, prasībām, nodrošinot efektīvāku

informācijas apmaiņu, klientam prognozējamāku projektu

finansēšanas un administrācijas sistēmu, un samazinot gadījumus,

kad klienti informācijas iegūšanai tiek novirzīti uz citu

organizāciju. Vienlaikus Latvija demonstrēs tās apņemšanos un

spēju nodrošināt starptautisko organizāciju (EK, OECD u.c.)

rekomendāciju ieviešanā, tostarp arī labās prakses ieviešanu

zinātnes pārvaldībā un savstarpējo uzticēšanos starptautiskajā

līmenī.

Lietderīgas atziņas var iegūt arī salīdzinoši apskatot dažādu

valstu pārvaldības fragmentāciju. Izmantojot COBRA tīkla

padotības iestādes (aģentūras) definīciju, pēc EUPACK

datiem, Latvijā kopumā ir salīdzinoši augsts pakļautības iestāžu

skaits (139), salīdzinot ar citām ES-28 valstīm (Lietuvā - 77,

Igaunijā - 34)50.

Zinātnes sistēmas pārvaldības modelim ir jābūt piemērotam

konkrētās valsts izmēram. Kamēr lielās valstīs, piemēram,

Lielbritānijā, atbilstoši tās izmēram, iedzīvotāju skaitam un

pieejamiem finanšu resursiem efektīvi darbojās fragmentēts

zinātnes pārvaldības modelis ar daudzām iestādēm, mazākām valstīm

ir piemērotāki koncentrētāki zinātnes padotības iestāžu

pārvaldības modeļi51.

III.

Risinājums

Konceptuālais ziņojums paredz vienkāršot un padarīt efektīvāku

Latvijas zinātnes procesu pārvaldību. Piedāvātās izmaiņas mazinās

administratīvo slogu zinātniskajām institūcijām un ļaus valsts

institūcijām labāk izsekot Latvijas zinātnes sniegumam. Sistēmas

racionalizācija ļaus zinātnes pārvaldības procesus nākotnē

īstenot atbilstoši labajai starptautiskajai praksei.

Risinājums paredz pārveidot Latvijas Zinātnes padomi no

koleģiālas institūcijas par tiešās pārvaldes iestādi, balstoties

uz starptautisko institūciju, Eiropas Komisijas un OECD

rekomendācijām, labāko attīstīto valstu praksi, kā arī IZM

identificētās nepilnības zinātnes politikas ieviešanā un uzkrāto

pieredzi un zināšanas, izstrādājot un organizējot zinātnes

politiku Latvijā. Latvijas Zinātnes padome būs arī kompetentā

valsts iestāde Latvijas zinātniskās ekspertīzes pakalpojumu

nodrošināšanā, tādējādi veidojot spēcīgu, uzticamu un

profesionālu zinātniskās ekspertīzes sistēmu.

Latvijas Zinātnes padomes atbildībā būs: valsts, ES

struktūrfondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda un citu ārvalstu

finanšu instrumentu (piemēram, EEZ/NO) finansēto zinātnes

programmu ieviešana, kā arī ES struktūrfondu 2014.-2020.gada

Pēcdoktorantūras pētniecības programmas52 un

Starptautiskās sadarbības programmas53 īstenošana.

Savukārt VIAA turpinās savu darbību kā izglītības programmu

ieviešanas iestāde, pārņemot SZA funkcijas studiju kreditēšanas

nodrošināšanā54 no valsts budžeta līdzekļiem un līdz

2020.gada 1.aprīlim no kredītiestāžu izsniegtiem kredītiem ar

valsts galvojumu. Tas ir saistīts ar to, ka SZA Studiju

kreditēšanas daļas funkcijas jānodrošina vēl aptuveni 15 gadus,

lai administrētu valsts galvoto kredītu portfeli par līgumiem,

kas tiks noslēgti līdz 2020.gada 1.aprīlim (skat. konceptuālo

ziņojumu "Par studiju un studējošo kreditēšanas no

kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu modeļa

maiņu"55). Līdz ar to šīs daļas funkcijas,

uzdevumi un finansējums, kā arī daļa no SZA finansējuma atbalsta

funkcijām (piemēram, juridiskā daļa) tiks nodoti VIAA. ES

struktūrfondu plānošanas perioda 2007.-2013.g. zinātnes projektu

pēcuzraudzību nodrošinās VIAA vai to pārņems IZM. Pārējās SZA

funkcijas, uzdevumi un finansējums tiks nodots Latvijas Zinātnes

padomei. Līdz ar to LZP, SZA un VIAA tiks reorganizētas.

3.1. Latvijas

zinātnes politikas ieviešanas institūcijas juridiskā statusa

alternatīvas

Izvērtējot izveidojamās Latvijas Zinātnes padomes iespējamo

juridisko statusu, tika izskatītas šādas iespējas:

1) valsts aģentūra atbilstoši Publisko aģentūru

likumam56, kur par aģentūru var būt tikai

pašfinansējoša iestāde, kurai ar likumu vai Ministru

kabineta noteikumiem ir nodota kompetence pakalpojumu sniegšanas

jomā. Institūcija, kas nodrošinātu Latvijas zinātnes pārvaldību,

neatbilstu Publisko aģentūru likuma prasībām, jo tai ir

jānodrošina valsts pārvaldes funkcijas, kuras finansē no valsts

budžeta dotācijām un kuras nav saistītas ar pakalpojumu

sniegšanu. Ievērojot minēto, institūcijas, kas nodrošinātu

Latvijas zinātnes pārvaldību, galvenais uzdevums nav publisko

maksas pakalpojumu sniegšana, tādējādi Publisko aģentūru likumā

noteikto prasību, ka lielāko daļu no aģentūras budžeta veido

ieņēmumi no publisko maksas pakalpojumu sniegšanas, minēta

institūcija nevar izpildīt;

2) fonds atbilstoši Biedrību un nodibinājumu

likumam57, kur publisks nodibinājums jeb fonds ir

mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa

sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura un publisko

nodibinājumu (fondu) darbību regulē citi likumi. Praksē redzams,

ka fondi, piemēram, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts

Kultūrkapitāla fonds un Uzturlīdzekļu garantijas fonds, ir

veidoti sabiedrības un sociālo interešu aizsardzībai, kultūras

veicināšanai, un šie mērķi tiek sasniegti, piesaistot, uzkrājot

un sadalot finanšu līdzekļus, kas saņemti kā ziedojumi un valsts

budžeta programmu ietvaros. Institūcijas, kas nodrošinātu

Latvijas zinātnes pārvaldību, uzdevums nav administrēt finanšu

līdzekļus, tos sadalot citām fiziskām vai juridiskām personām,

bet gan pētniecības programmu īstenošana, administrēšana,

uzraudzība;

3) valsts kapitālsabiedrība atbilstoši

Komerclikumam58, kas nosaka, ka komercdarbība ir

atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas

nolūkā veic komersants. Lai īstenotu Latvijas zinātnes

pārvaldības sistēmas racionalizāciju un zinātnes un tehnoloģiju

attīstības politikas funkcijas ietvaros īstenojamo valsts

pārvaldes uzdevumu izpildi, institūcijas, kas nodrošinātu

Latvijas zinātnes pārvaldību, darbībai nebūs pastāvīgs un

patstāvīgs saimniecisks raksturs ar mērķi gūt atlīdzību, kā arī

neīstenojas Valsts pārvaldes iekārtas likuma

88.panta59 pirmajā daļā noteiktie nosacījumi, pie

kuriem publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var

dibināt kapitālsabiedrību;

4) institūcijas, kas nodrošinātu Latvijas zinātnes pārvaldību,

funkciju deleģēšana nevalstiskai organizācijai nav

atbalstāma, jo IZM ieskatā Latvijā nav šādas organizācijas ar

nepieciešamo kompetenci, pieredzi, resursiem, personāla

kvalifikāciju un reputāciju, kura varētu attiecīgos valsts

pārvaldes uzdevumus veikt efektīvāk. Latvijas zinātnes pārvaldība

pēc būtības ir tāda valsts pārvaldes funkcija, kuru drīkstētu

veikt tikai iestādes.

Latvijas Zinātnes padome būtu tiešās pārvaldes iestāde,

kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē,

piešķirot finanšu līdzekļus tās darbības īstenošanai, un tai ir

savs personāls.60 Pārraudzības forma dod IZM tiesības

pārbaudīt LZP lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā

arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt

lēmumu. Savukārt, pakļautības forma dod IZM tiesības dot rīkojumu

iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt iestādes vai

amatpersonas lēmumu,61 kas attiecas uz administratīvo

tiesību jomu.

Latvijas Zinātnes padomes pieņemto lēmumu vai rīcības

tiesiskuma pārbaudi var veikt IZM, vienlaikus paredzot, ka LZP

pieņemtos lēmumus par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu

konkursa kārtībā uzvarējušajiem P&A programmu projektiem

pārsūdz tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā,

parējos gadījumos Latvijas Zinātnes padomes apstrīdētos lēmumus

IZM izskatītu triju mēnešu laikā.

3.2. Latvijas

Zinātnes padomes izveide un tās funkcijas

Lai novērstu Latvijas zinātnes politikas ieviešanas

fragmentāciju, centralizētu un racionalizētu, IZM piedāvā veidot

Latvijas Zinātnes padomi kā tiešās pārvaldes iestādi,

reorganizējot LZP, SZA62 Zinātnes projektu daļu un

VIAA Zinātnes departamentu, kuras rezultātā LZP tiku konsolidētas

tās zinātnes politikas īstenošanas funkcijas un kompetences

(uzdevumus, kas IZM padotības iestādēm - VIAA, SZA un LZP.

Latvijas Zinātnes padome ieviestu valsts budžeta un citu ārvalstu

finanšu instrumentu zinātnes programmas. Tās loma un pienākumi

integrējami arī ES struktūrfondu vadības un kontroles

sistēmā.

IZM vai Latvijas Zinātnes padome nepieciešamības gadījumā var

veidot zinātnieku konsultatīvu padomi, kas darbotos ar

padomdevēja tiesībām un kuras darbības mērķis būtu konsultēt

ministriju un LZP, sniedzot priekšlikumus zinātnes politikas

plānošanai, veidošanai un īstenošanai, tostarp arī normatīvo aktu

pilnveidei un veicināt saskaņotu, visai sabiedrībai un valsts

interesēm atbilstošu zinātniskās darbības nodrošināšanu. Latvijas

Zinātnes padomi vada direktors, izpildot Valsts pārvaldes

iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja

funkcijas. Direktoru konkursa kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no

amata izglītības un zinātnes ministrs Valsts civildienesta likumā

noteiktajā kārtībā, atlases komisijā piesaistot zinātniekus no

LZP ekspertu komisiju vidus vai no citām zinātni pārstāvošām

organizācijām. Direktors ir starptautiski atzīts zinātnieks ar

augstākā līmeņa vadītāja pieredzi. Direktors ir valsts

amatpersona. Direktoram var būt vietnieki un to kompetenci nosaka

direktors. Latvijas Zinātnes padome savu funkciju izpildei var

veidot struktūrvienības, lai nodrošinātu zinātnisko ekspertīzi,

projektu īstenošanu un uzraudzību, nodrošinātu analītisko

kapacitāti, starptautisko sadarbību, ieskaitot nacionālo

kontaktpunktu, kā arī zinātnes stratēģisko komunikāciju un

Latvijas zinātnes pozicionēšanu ārvalstīs.

Latvijas Zinātnes padomes struktūrā ir ekspertu komisijas,

kuras izveido un darbojas normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā.63 Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada

9.jūlija noteikumu Nr.320 "Latvijas Zinātnes padomes

ekspertu tiesību piešķiršanas un ekspertu komisiju izveides

kārtība" 40.punktu komisijas locekļi par darbu komisijā

atlīdzību nesaņem.

Latvijas Zinātnes padomes administratīvās atbalsta funkcijas,

piemēram, personālvadība, grāmatvedība, iepirkumi, audits plānots

nodrošināt sadarbībā ar IZM saskaņā ar esošiem un plānotiem

centralizācijas risinājumiem, izvēloties optimālāko risinājumu.

Administratīvās funkcijas nodrošināšanai finansējums plānots arī

zinātnes programmu un piesaistīto projektu ietvaros.

Latvijas Zinātnes padomes konceptuālā struktūra veidota tādā

veidā, lai nodrošinātu visas funkcijas, kuras šobrīd nodrošina

LZP, SZA (Zinātnes projektu daļa) un VIAA Zinātnes departaments

tostarp arī Nacionālais kontaktpunkts (3.att.). Papildus Latvijas

Zinātnes padomē tiks nodrošināta nepieciešamā kapacitāte

COFUND64 (no Apvāršņa 2020) projektu un

cita ārējā finansējuma piesaistei. Latvijas Zinātnes padomei

plānoti pienākumi arī ES struktūrfondu 2021.-2027.gada plānošanas

periodā - gan sniedzot ieguldījumu programmu plānošanā, projektu

vērtēšanā un uzraudzībā, gan nodrošinot integrēto P&A

programmu ieviešanu.

3.attēls

LZP pārvaldāmās

zinātnes programmas65 un kompetences

3.3. Latvijas

Zinātnes padomes funkcijas un uzdevumi

Latvijas Zinātnes s padomes funkcijas un uzdevumi apkopoti

3.tabulā.

3.tabula

Latvijas

Zinātnes padomes funkcijas un uzdevumi

Funkcijas

Uzdevumi

1) Nodrošināt stratēģisku zinātnes politikas

ieviešanu ar proaktīvu vadības pieeju (proactive

management approach) pētniecības programmu izveidē,

īstenošanā

1) sagatavot priekšlikumus par valsts zinātnes politikas

prioritātēm zinātniskās darbības attīstībā, un zinātnes

attīstības politikā;

2) veidot, attīstīt un īstenot pētniecības projektu

programmas;

3) izvērtēt priekšlikumus un ieteikumus par zinātnisko

darbību regulējošo normatīvo aktu sistēmu, kā arī sagatavot

priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem zinātnisko

darbību regulējošo normatīvo aktu sistēmā;

4) veikt sistemātisku datu uzkrāšanu un apkopošanu visās

LZP kompetencēs;

5) nodrošināt analītikā balstītu secinājumu, prognožu

modeļu, rekomendāciju, iniciatīvu izstrādi un nepieciešamo

komunikāciju, kā arī turpmāko lēmumu pieņemšanu;

6) finansējuma piesaiste COFUND shēmu un citu

starptautisko iniciatīvu ietvaros, ieskaitot zinātnisko

institūciju kapacitātes stiprināšana P&A projektu

piesaistei;

7) sniegt priekšlikumus nacionālās un Eiropas nozīmes

zinātniskās infrastruktūras objektu noteikšanai,

izveidošanai, uzturēšanai un racionālai izmantošanai,

izstrādāt nacionālo infrastruktūras ceļa karti;

8) nodrošināt fundamentālo un lietišķo pētījumu, valsts

pētījumu programmu projektu un tirgus orientēto pētījumu

projektu izvērtēšanu un finansējuma administrēšanu Ministru

kabineta noteiktajā kārtībā;

9) nodrošināt ES struktūrfondu 2014.-2020.gada

plānošanas perioda Pēcdoktorantūras pētniecības programmas

projekta66 un Starptautiskās sadarbības atbalsta

projekta67 īstenošanu Ministru kabineta

noteiktajā kārtībā, tostarp nodrošināt Pēcdoktorantūras

pētniecības programmas pieteikumu izvērtēšanu un

finansējuma administrēšanu;

10) izvērtēt un apkopot publiskā finansējuma ietvaros

finansēto zinātnisko pētījumu zinātniskos rezultātus un

nodrošināt publisku pieejamību šiem rezultātiem;

11) veikt pasākumus Eiropas zinātnieku ētikas hartā

nostiprināto principu iedzīvināšanai sadarbībā ar Latvijas

Zinātņu akadēmiju;

12) nodrošināt neatkarīgu rīcībpolitikas instrumentu

(P&A programmu) ietekmes izvērtējumu;

13) īstenot zinātnes stratēģisko komunikāciju;

14) veikt citus ārējos normatīvajos aktos noteiktos

uzdevumus

2) Nodrošināt zinātnisko ekspertīzi publiskā

un privātā sektora vajadzībām68

1) piešķirt Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības un

uzturēt, šo ekspertu datubāzi;

2) izveidot Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju

un noteikt to kompetences;

3) apstiprināt augstskolu doktorantūras studiju

programmu īstenošanā iesaistīto Latvijas Zinātnes padomes

ekspertus;

4) sniegt atzinumu par licencēšanai vai akreditēšanai

iesniegtajām doktora studiju programmām;

5) veikt citus ārējos normatīvajos aktos noteiktos

uzdevumus

3) Starptautiskās sadarbības zinātnē

veicināšana, koordinēšana

1) nodrošināt EEZ/NO programmu un projektu apsaimniekošanu;

2) nodrošināt starptautiskās sadarbības projektu un ES

politikas iniciatīvu īstenošanu Latvijā zinātnes politikas

jomā;

3) nodrošināt starptautisko pētījumu īstenošanu zinātnes

politikas jomā;

4) nodrošināt ES kārtējās Ietvara programmas Nacionālā

kontaktpunkta funkciju īstenošanu;

5) nodrošināt Latvijas dalību Apvārsnis Eiropa

partnerībās, kā arī Eiropas Savienības COST, ERA-NET

COFUND u.c. projektos;

6) nodrošināt starptautisko sadarbības programmu

projektu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā vērtēšanu,

administrēšanu un uzraudzību;

7) veikt citus ārējos normatīvajos aktos noteiktos

uzdevumus

3.4. Latvijas

Zinātnes padomes budžets

Latvijas Zinātnes padomes budžetu veido valsts budžeta

dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, pašu ieņēmumi, ziedojumi un

dāvinājumi, ārvalstu finanšu palīdzība.

Latvijas Zinātnes padomei paredzēts uzņemties arī pavisam

jaunas funkcijas un uzdevumus, kurus iepriekš fragmentācijas un

resursu trūkuma dēļ nav bijis iespējams īstenot. Starp šīm

jaunajām funkcijām ir analītika un stratēģiskās komunikācija, kā

arī ārējā finansējuma piesaiste. Finanšu un materiālo resursu

apvienošanas rezultātā jaunās funkcijas būs iespējams uzņemties,

vidējā termiņā neparedzot papildu budžetu jaunās iestādes

darbībai.

4.tabula

Latvijas

Zinātnes padomes indikatīvi plānotais budžets un amata vietu

skaits69

2020.gads

(no 01.07)

2021.gads

2022.gads

KOPĀ Izdevumi

13 257 777

25 271 841

15 448 017

Administratīvās izmaksas (atlīdzība)

800 556

1 588 150

858 654

Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi,

kapitāliegādes)

284 957

580 835

288 619

Novirzāmais finansējums projektiem

12 172 264

23 102 856

14 300 744

Amata vietas70

50,0

49,0

Tai skaitā

05.01.00 Zinātniskās darbības nodrošināšana

4 983 228

9 966 456

Administratīvās izmaksas (atlīdzība)

187 736

375 472

Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi,

kapitāliegādes)

76 490

152 980

Novirzāmais finansējums projektiem

4 719 002

9 438 004

Amata vietas

0,7

05.12.00 Valsts pētījumu programmas

1 676 304

2 122 250

Administratīvās izmaksas (atlīdzība)

48 909

54 676

Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi,

kapitāliegādes)

12 760

17 520

Novirzāmais finansējums projektiem

1 614

636

2 050

054

2 050

054

Amata vietas

42.xx.00 (jauna apakšprogramma) LZP darbības nodrošināšana

(pārdalot finansējumu no 05.15.00 LZP, 42.05.00 VIAA,

42.08.00 SZA)

263 759

538 543

Administratīvās izmaksas (atlīdzība)

204 700

420 424

Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi,

kapitāliegādes)

59 059

118 119

Novirzāmais finansējums projektiem

Amata vietas

24,5

62.08.00 Eiropas

Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti

(2014-2020) (projekts "Atbalsts pēcdoktorantūras

pētniecības īstenošanai", projekts "Atbalsts

starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un

īstenošanai")71

4 703 748

9 407 496

Administratīvās izmaksas (atlīdzība)

318 585

637

169

Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi,

kapitāliegādes)

75 068

150

136

Novirzāmais finansējums projektiem

4 310 096

8 620

191

Amata vietas

22,3

70.06.00 Dalība ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības

programmās

1 555 667

3 086 953

2 820 768

Administratīvās izmaksas (atlīdzība)

20 078

59 309

8 082

Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi,

kapitāliegādes)

14 040

47 000

Novirzāmais finansējums projektiem

1 521

549

2 980

644

2 812

686

Amata vietas

1,5

0,5

71.06.00 Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu

instrumentu finansētās programmas īstenošana

75 072

150 143

Administratīvās izmaksas (atlīdzība)

20 550

41 100

Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi,

kapitāliegādes)

47 540

95 080

Novirzāmais finansējums projektiem

6 982

13 963

Amata vietas

0,5

IV. Risinājuma

ietekmes izvērtējums

Valsts kontroles 2017.gada izvērtējuma secinājumi liecina, ka

LZP un SZA darbības efektivitāte nav pietiekama, pieejamie

līdzekļi ir nepietiekoši un funkcijas fragmentētas, lai eksistētu

kā patstāvīgas iestādes. 5.tabulā ir apkopoti galvenie Valsts

kontroles secinājumi par LZP un SZA darbības efektivitāti.

5.tabula

Valsts kontroles secinājumi par

LZP un SZA darbības efektivitāti72

LZP

SZA

LZP nav spēkā esošas iestādes darbības

stratēģijas un iestādes darba plāna

SZA nav spēkā esošas iestādes darbības

stratēģijas

Daži Zinātniskās darbības likumā noteiktie

mērķi ir vispārīga rakstura un netiek raksturoti ar

izmērāmiem sasnieguma kritērijiem, kā arī daži no LZP

noteiktajiem uzdevumi un funkcijām netiek saistīti ar

konkrētiem izpildes termiņiem, tādējādi iestādes darbības

efektivitāti nav iespējams izvērtēt

Definētie rādītāji sasniegti daļēji,

tādējādi iestādes darbība nav uzskatāma par efektīvu

LZP darbības neveicina zinātnes, tehnoloģiju

un inovāciju attīstību, jo tā darbojas pastarpināti

SZA darbības un noteiktie rezultatīvie

radītāji tikai daļēji raksturo mērķi, jo studiju un studējošo

kredītu administrēšana pēc būtības neveicina augstākās

izglītības pieejamību

Lai gan iestāde sniedz pakalpojumus

sabiedrībai, sabiedrības viedoklis par pakalpojumu kvalitāti

netiek apkopots. Kopš iestādes izveides nav vērtēta iestādes

darbības efektivizēšanas/ optimizēšanas iespēja un

pamatfunkciju turpmākas nodrošināšanas nepieciešamība

Lai gan iestāde sniedz pakalpojumus

sabiedrībai, sabiedrības viedoklis par pakalpojumu kvalitāti

netiek apkopots. Kopš iestādes izveides nav vērtēta

pamatfunkciju turpmākas nodrošināšanas nepieciešamība

LZP pieejamie resursi neļauj uzņemties

papildu iniciatīvas savu mērķu sasniegšanā un kapacitātes

palielināšanā, nenodrošina iespēju kvalitatīvi veikt projektu

izvērtēšanu, piesaistot ārvalstu ekspertus

Vērtējot piedāvātā risinājuma ieguvumus un riskus, būtiskākais

ieguvums ir iespēja veidot uz mūsdienīgiem principiem un

standartiem balstītu vienotu zinātnes politikas ieviešanas un

pētniecības finansēšanas iestādi, bet lielākais risks

administratīvais slogs un kompetentu speciālistu nodrošinājums

jaunas aģentūras izveidei.

6.tabula

Piedāvātā

risinājuma identificētie riski un ieguvumi

Ieguvumi

Riski

Latvijas Zinātnes padome kā vienota zinātnes politikas

ieviešanas un pētniecības finansēšanas iestāde

- vienotas un efektīvas zinātnes politikas ieviešanas

iestādes izveidošana;

- zinātniskās ekspertīzes centralizēšana vienā

kompetentā iestādē

- nepieciešamā kapacitāte, lai nodrošinātu augstas

kvalitātes pētniecības projektu zinātniskā ekspertīzi,

administrēšanu un uzraudzību;

- pētniecības programmu īstenošanā nodrošināta proaktīva

vadības pieeja;

- "Vienas pieturas aģentūra", nodrošinot pilna

spektra konsultācijas pētniecības projektu piesaistē un

īstenošanā, tostarp nostiprinot Apvārsnis Eiropa Nacionālā

kontaktpunkta kapacitāti.

- liels normatīvo aktu un noslēgto līgumu (tajā skaitā

starptautisko, īstenoto un uzraudzīto programmu un projektu

pārņemšanā) grozījumu slogs

- pieredzējušo darbinieku maiņa, kompetento speciālistu

nodrošinājums

4.1. Riski, ja

situācija nemainās

Nemainoties situācijai, Latvijas zinātnes politikas ieviešanā

turpināsies tās fragmentācija starp esošajām politikas ieviešanā

iesaistītajām iestādēm (2.2.nodaļa). Tas nozīmē, ka turpinās

pastāvēt vairākas tiešās pārvaldes iestādes, kā LZP un SZA,

zinātnes programmu finansēšanu īstenos arī VIAA un CFLA, tādējādi

turpinot.

Pastāvot esošajai zinātnes politikas ieviešanai, tiks

apgrūtināta Latvijas mazās zinātnes nozares ekosistēmas resursu

koncentrācija, lai nodrošinātu ciešāku sadarbību starp

iesaistītajām pusēm valsts, reģionālajā un starptautiskajā

līmenī. Bez atbilstošas kritiskās masas un analītiskās

kapacitātes paredzams, ka netiks efektīvi kāpināts piesaistītais

investīciju, finansējuma un zināšanu (know-how) apjoms,

tādējādi, nenodrošinot maksimālu atdeves efektivitāti un

savstarpējo sinerģiju. Vienlaikus, eksistējot sadrumstalotai

zinātnes politikas ieviešanai, arī palielinoties zinātnes

finansējuma apjomam, tiks aizkavēta valsts prioritāro mērķu

sasniegšana zinātnes politikā, kas vērsti uz radīto zināšanu,

pakalpojumu un tehnoloģiju izmantošanu sekmīgai tautsaimniecības

transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību.

Fragmentētai zinātnes politikas ieviešanas sistēmai nav

iespējams nodrošināt sinerģiju starp ES struktūrfondu

2021.-2027.gada plānošanas perioda, citu finanšu instrumentu

(piem. EEZ/NO finansējums) un valsts budžeta investīcijām zinātnē

(zinātnes bāzes finansējums, valsts pētījumu programmas,

fundamentālo un lietišķo pētījumu programma), kā arī atbalstu

(nacionālais Apvārsnis 2020 kontaktpunkts) sekmīgai dalībai

topošajai ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammā

"Apvārsnis Eiropa" (2021-2027), tostarp COFUND

aktivitātēs u.c. Līdz ar to tiktu apgrūtināta vai pat ierobežota

lielāka finansējuma piesaiste programmā "Apvārsnis

Eiropa" un pastāvētu publiskā finansējuma pārklāšanās

riski.

4.2.

Nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā

Lai nodrošinātu Latvijas Zinātnes padomes darbību, juridisko

statusu un darbinieku atlīdzības apmēru atbilstoši darba

specifikai, IZM ir izvērtējusi, ka

Spēku zaudēs:

1) 17.08.2004. MK noteikumi Nr.719 "Studiju un zinātnes

administrācijas nolikums";

2) 16.08.2016. MK rīkojums Nr.452 "Par Latvijas Zinātnes

padomes sastāvu";

3) 09.05.2006. MK noteikumi Nr.383 "Latvijas Zinātnes

padomes nolikums" ar jauna padomes nolikuma

apstiprināšanu.

Jauna regulējuma izstrāde: MK noteikumi par Latvijas Zinātnes

padomes nolikumu.

Grozījumu veikšana:

4) Zinātniskās darbības likumā;

5) 16.09.2003. MK noteikumi Nr.528 "Izglītības un

zinātnes ministrijas nolikums" - svītrot administrāciju no

ministrijas padotības iestādēm;

6) 18.12.2012. MK noteikumi Nr.934 "Valsts izglītības

attīstības aģentūras nolikums" (svītros zinātnes politikas

īstenošanas uzdevumus un papildinās ar studiju/studējošo

kreditēšanas uzdevuma īstenošanu);

7) 12.12.2017. MK noteikumi Nr.725 "Fundamentālo un

lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma

administrēšanas kārtība" - padome pārņem administrācijas

kompetenci;

8) 04.09.2018. MK noteikumi Nr.560 "Valsts pētījumu

programmu projektu īstenošanas kārtība" - padome pārņem

administrācijas kompetenci;

9) 26.05.2015. MK noteikumi Nr.259 "Atbalsta piešķiršanas

kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības

un tehnoloģiju jomā" - padome pārņem aģentūras

kompetenci;

10) 19.01.2016. MK noteikumi Nr.50 "Darbības programmas

"Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta

mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju

pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo

finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā"

1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības

atbalsts" īstenošanas noteikumi" - aģentūras uzdevumus

zinātnes politikas īstenošanā veiks padome;

11) 06.06.2017. MK noteikumi Nr.315 Darbības programmas

"Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta

mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju

pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo

finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā"

1.1.1.5.pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības

projektiem pētniecībā un inovācijās" pirmās, otrās un trešās

projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" -

aģentūras uzdevumus zinātnes politikas īstenošanā veiks

padome;

12) 23.10.2001. MK noteikumi Nr.445 "Kārtība, kādā no

valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo

kredīts" - administrācijas uzdevumus studiju/studējošo

kreditēšanā veiks aģentūra;

13) 29.05.2001. MK noteikumi Nr.219 "Kārtība, kādā tiek

piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta

līdzekļiem" - administrācijas uzdevumus studiju/studējošo

kreditēšanā veiks aģentūra;

14) 29.05.2001. MK noteikumi Nr.220 "Kārtība, kādā tiek

piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā

kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu

galvojumu" -administrācijas uzdevumus studiju/studējošo

kreditēšanā veiks aģentūra.

V. Piedāvātā

risinājuma ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

IZM piedāvāto risinājumu paredz iestādes administrēšanai

paredz īstenot resorā esošā budžeta līdzekļu ietvaros, piemērojot

resorā pieejamos centralizācijas pakalpojumus. Ziņojumā

iekļautais aprēķins ir indikatīvs un tiks precizēts, sagatavojot

normatīvos aktus par LZP izveidi (rīkojumā par iestāžu

reorganizāciju), tai skaitā ņemot vērā visas līdz reorganizācijas

brīdim veiktās izmaiņas 2020.gada budžetā, (tai skaitā, gan

likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam"

sagatavošanas procesā piešķirto finansējumu prioritārajiem

pasākumiem, gan veiktās izmaiņas budžeta likumprojekta

izskatīšanā otrajā lasījumā (ja tādas būs), gan citas

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktās pārdales).

7.tabula

Piedāvātā

risinājuma ietekme uz budžetu

Risinājums

Risinājums (risinājuma varianti)

Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais

finansējums

Nepieciešamais papildu finansējums

Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma

varianta) īstenošana ir terminēta)

2020

2021

2022

2020

(no 1.07.)

2021

2022

Turpmāk

ik gadu

(ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav

terminēta

Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā,

euro.

Konceptuālā ziņojumā

paredzētās Latvijas Zinātnes padomes izveide

KOPĀ,

tai skaitā

40,682,250

34,466,926

18,106,822

05.01.00

Zinātniskās darbības nodrošināšana

11,521,033

Studiju un zinātnes administrācija

9,479,699

-4,739,850

-9,479,699

Valsts izglītības attīstības aģentūra

441,258

-220,629

-441,258

Latvijas Zinātnes padomes

45,499

-22,750

-45,499

Latvijas Zinātnes padome

4,983,228

9,966,456

05.12.00 Valsts

pētījumu programmas

3,631,581

2,137,550

Studiju un zinātnes administrācija

3,341,701

2,112,430

-1,670,851

-2,112,430

Latvijas Zinātnes padomes

10,907

9,820

-5,454

-9,820

Latvijas Zinātnes padome

1,676,304

2,122,250

05.15.00

Latvijas Zinātnes padomes darbības nodrošināšana / 42.xx.00

(Jauna apakšprogramma) Latvijas Zinātnes padomes darbības

nodrošināšana

99,894

(šobrīd esošā)Latvijas Zinātnes padomes

99,894

-49,947

-99,894

(plānotā iestāde)Latvijas Zinātnes padome

49,947

99,894

42.05.00 Valsts

izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana /

42.xx.00 (Jauna apakšprogramma) Latvijas Zinātnes padomes

darbības nodrošināšana

987,796

Valsts izglītības attīstības aģentūra

187,692

-88,333

-187,692

Latvijas Zinātnes padome

88,333

187,692

42.08.00

Studiju un zinātnes administrācijas darbības nodrošināšana /

42.xx.00 (Jauna apakšprogramma) Latvijas Zinātnes padomes

darbības nodrošināšana

359,251

Studiju un zinātnes administrācija

250,957

-125,479

-250,957

Latvijas Zinātnes padome

125,479

250,957

62.08.00 Eiropas Reģionālās attīstības

fonda (ERAF) projekti (2014-2020) (projekts

"Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības

īstenošanai", projekts "Atbalsts starptautiskās

sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai")*

20,476,889

15,856,799

Valsts izglītības attīstības aģentūra

9,407,496

-4,703,748

-9,407,496

Latvijas Zinātnes padome

4,703,748

9,407,496

70.06.00 Dalība

Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības

programmās

3,368,686

3,267,483

3,001,298

Valsts izglītības attīstības aģentūra

3,188,156

3,086,953

2,820,768

-1,555,667

-3,086,953

-2,820,768

Latvijas Zinātnes padome

1,555,667

3,086,953

2,820,768

71.06.00

Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu

finansētās programmas īstenošana

237,120

Valsts izglītības attīstības aģentūra

150,143

-75,072

-150,143

Latvijas Zinātnes padome

75,072

150,143

*-Apakšprogrammā

62.08.00 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti

(2014-2020) (projekts Nr.1.1.1.2/16/I/001 "Atbalsts

pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai"; projekts

Nr.1.1.1.5/17/I/001 "Atbalsts starptautiskās sadarbības

projektu izstrādei un īstenošanai") finansējums norādīts

tikai indikatīvi (2019.gada budžetā plānotajā līmenī). Tas

precizēsies atbilstoši projektā paredzētajam.

VI. Turpmākās

rīcības indikatīvais plāns

Nr.

p.k.

Veicamais

uzdevums

Laika

grafiks

Zinātniskās darbības likuma (ZDL) grozījumu

iesniegšana Ministru kabinetā (izskatīšanai kopā ar

likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" un

likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.,

2021. un 2022.gadam")

2019.gada 1.oktobris73

Saeima pieņem grozījumus Zinātniskās

darbības likumā

2019.gada novembris/decembris

MK rīkojuma par LZP, SZA un VIAA

reorganizāciju, kā arī LZP nolikuma (jauni MK noteikumi) un

VIAA nolikumu (grozījumi MK noteikumos) projektu iesniegšana

Ministru kabinetā ar grozījumu ZDL pieņemšanu Saeimā un

izsludināšanu noteikta kārtībā

2019.gada novembris/decembris

Valsts kanceleja nodrošina LZP direktora

atlasi konkursa kārtībā, ja ir pieņemti ZDL grozījumi un ar

MK noteikumiem ir noteikts LZP nolikums

2019.gada novembris -2020.gada janvāris

IZM izveido LZP, SZA un VIAA reorganizācijas

komisiju

līdz 2019.gada 2.decembrim

Konceptuālā ziņojuma 4.2. apakšpunktā minēto

tiesību aktu projektu, izņemot šīs tabulas 2. un 3.punktā

minēto, iesniegšana Ministru kabinetā

līdz 2020.gada 1.septembrim

LZP uzsāk darbību

ar 2020.gada 1.jūliju

Šīs tabulas 3.punktā minētajā MK rīkojumā

par reorganizāciju iekļauj projekta Nr.1.1.1.2/16/I/001

"Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības

īstenošanai"; Nr.1.1.1.5/17/I/001 "Atbalsts

starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un

īstenošanai", kā arī Eiropas Ekonomikas zonas un

Norvēģijas finanšu instrumentu līdzfinansētās programmas

"Pētniecība un izglītība" nodošanu LZP.

līdz 2022. gada 1.jūlijam

https://rio.jrc.ec.europa.eu/en/library/specific-support-latvia-final-report-%E2%80%93-latvian-research-funding-system-0

https://mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf

3 Apstiprināts ar Ministru kabineta 2019.gada

7.maija rīkojumu Nr.210

https://rio.jrc.ec.europa.eu/en/library/specific-support-latvia-final-report-%E2%80%93-latvian-research-funding-system-0

5 Turpat, 20.lpp.

6 Turpat, 21.-22.lpp

7 Apstiprināts ar uz Ministru kabineta 2017.gada

24.novembra rīkojumu Nr.701

8 Izvērtējums par ļoti mazo un mazo valsts tiešās

pārvaldes iestāžu darbību

(http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-38_2016/loti-mazo-un-mazo-iestazu-izvertejums_starpzinojums.pdf

)

9 Turpat

https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf

https://rio.jrc.ec.europa.eu/en/library/specific-support-latvia-final-report-%E2%80%93-latvian-research-funding-system-0;

42.lpp.

12 Pieejams:

https://www.oecd-ilibrary.org/economics/oecd-economic-surveys-latvia_25222988

13 OECD Ekonomikas departamenta 2019.gada OECD

Ekonomikas pārskats par Latviju, 100.lpp

14 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta

10.daļa.

15 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta

pirmā daļa.

16 Ministru kabineta 2012.gada 15.maija sēdes

protokollēmuma (prot.Nr.27 12.§) 2.punkts

http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/

saraksts/protokols/?protokols=2012-05-15

https://www.izm.gov.lv/images/zinatne/ZISI/IZMzino_160114_Zizvertejums.pdf

Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra sēdes protokollēmums

(prot.Nr.3 42.§)

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40311924&mode=mk&date=2014-01-21

18 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40324956

19 Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra

noteikumi Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes

finansējumu zinātniskajām institūcijām"

https://www.izm.gov.lv/images/zinatne/RIS3_pirmais-monitoringa-ziojums_2018.pdf

Informatīvais ziņojums "Viedās specializācijas stratēģijas

monitorings" - Ministru kabineta 2018.gada 27.februāra

sēdes protokollēmums (prot.Nr.13 44.§) http://tap.mk.gov.lv/lv/

mk/tap/?pid=40427624

21 https://likumi.lv/doc.php?id=253919

22 Saskaņā ar 26.05.2015. MK noteikumiem Nr.259

"Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās

sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā",

VIAA administrē un uzrauga programmas "Apvārsnis

2020" projektus, Līguma par Eiropas Savienības darbību

185. un 187.panta izrietošās ietvaros īstenojamās kopējās

programmas un kopīgās tehnoloģiju ierosmes, kā arī ES

COST aktivitātes, ERA-NET un ERA-NET+ projektu

aktivitātes.

23 Ministru kabineta 2006.gada 9.maija noteikumi

Nr.383 "Latvijas Zinātnes padomes nolikums"

24 Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta

noteikumi Nr.719 "Studiju un zinātnes administrācijas

nolikums"

25 Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra

noteikumi Nr.934 "Valsts izglītības attīstības aģentūras

nolikums"

26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada

11.decembra Regulai (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido

Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis

2020" (2014.-2020.gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK

(Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2012.gada

20.decembris, Nr. L 347)

27 https://likumi.lv/doc.php?id=267471

28 Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra

noteikumi Nr.745 "Centrālās finanšu un līgumu aģentūras

nolikums"

29 Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra

noteikumi Nr.553 "Latvijas Pētniecības un inovācijas

stratēģiskās padomes nolikums"

30 http://researchinestonia.eu/funding/

http://archimedes.ee/en/sihtasutus/about-us/

https://www.etag.ee/en/estonian-research-council/contacts/

https://www.etag.ee/wp-content/uploads/2019/04/Estonian_Research_2019_veeb.pdf

34 https://www.eas.ee/eas/?lang=en

https://www.lmt.lt/data/public/uploads/2016/09/d2_organisational-evaluation-of-the-research-council-of-lithuania_final_180714.pdf

https://www.lmt.lt/lt/doclib/ikqo3kg8wtyp1zpbwwvfbuvx5hu57wck

37 Šobrīd Briselē strādā tikai Izglītības un

zinātnes ministrijas zinātnes nozares padomnieks

38 Agency for Science, Innovation and Technology,

https://mita.lrv.lt/en/about-mita/who-we-are

39 http://www.arrs.si/en/agencija/naloge.asp

https://www.arrs.si/sl/analize/publ/inc/ESH-OrgEvalRepSRA-Dec2011.pdf

41 https://www.spiritslovenia.si/en

42 https://www.apvv.sk/agentura.html?lang=en

https://www.apvv.sk/buxus/docs/agentura/predpisy-externe/statute-srda.pdf

https://www.apvv.sk/buxus/docs/agentura/vyrocne-spravy/apvv-vs-2017-en.pdf

45 Slovak Innovation and Energy Agency,

http://www.siea.sk

https://www.businessfinland.fi/en/for-finnish-customers/about-us/in-brief/

47 https://minedu.fi/en/science-and-research

https://smartech.gatech.edu/handle/1853/39803

https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/1467-9299.00292

https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/3e89d981-48fc-11e8-be1d-01aa75ed71a1/language-en

https://tietokayttoon.fi/documents/1927382/3099869/Kuuden+maan+tutkimus-+ja+innovaatiopoliittinen+vertailu/e68b7a35-465d-4183-b7be-914efff95f62

52 Darbības programmas "Izaugsme un

nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa

"Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti un

spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un

infrastruktūrā" 1.1.1.2.pasākuma "Pēcdoktorantūras

pētniecības atbalsts" ietvaros īstenotais projekts

Nr.1.1.1.2/16/I/001 "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības

īstenošanai"

53 Darbības programmas "Izaugsme un

nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa

"Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti un

spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un

infrastruktūrā" 1.1.1.5.pasākuma "Atbalsts

starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un

inovācijās" ietvaros īstenotais projekts

Nr.1.1.1.5/17/I/001 "Atbalsts starptautiskās sadarbības

projektu izstrādei un īstenošanai"

54 Studiju un zinātnes administrācijas nolikums

2.1, 2.2, 2.3 un 2.4 punktos minēto funkciju pārņemšana

(https://likumi.lv/ doc.php?id=92542)

55 Atbalstīts ar Ministru kabineta 2019.gada

17.jūlija rīkojumu Nr.382

https://likumi.lv/ta/id/202272-publisko-agenturu-likums

57 https://likumi.lv/doc.php?id=81050

58 https://likumi.lv/doc.php?id=5490

59 https://likumi.lv/ta/id/63545#p88

60 Valsts pārvaldes iekārtas likums. 1.panta

3.punkts, https://likumi.lv/ta/id/63545#p1

61 Valsts pārvaldes iekārtas likums. 7.panta

ceturtā un piektā daļa, https://likumi.lv/ta/id/63545#p7

62 Vienlaikus SZA studiju un studējošo

kreditēšanas joma tiks nodota VIAA

63 Ministru kabineta 2019.gada 9.jūlija noteikumi

Nr.320"Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesību

piešķiršanas un ekspertu komisiju izveides kārtība"

https://ec.europa.eu/research/mariecurieactions/actions/co-funding-programmes_en,

COFUND ir EK Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās

programmas līdzfinansējums nacionālo un starptautisko programmu

īstenošanai, nodrošinot papildus finansējumu doktorantūras

programmu, PhD pretendentu, kā arī pieredzējušo zinātnieku

grantiem.

65 Zinātnes bāzes finansējuma programma tiks

nodota LZP pēc iestādes izveides

66 Darbības programmas "Izaugsme un

nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa

"Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti un

spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un

infrastruktūrā" 1.1.1.2.pasākuma "Pēcdoktorantūras

pētniecības atbalsts" ietvaros īstenotais projekts

Nr.1.1.1.2/16/I/001 "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības

īstenošanai"

67 Darbības programmas "Izaugsme un

nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa

"Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti un

spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un

infrastruktūrā" 1.1.1.5.pasākuma "Atbalsts

starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un

inovācijās" ietvaros īstenotais projekts

Nr.1.1.1.5/17/I/001 "Atbalsts starptautiskās sadarbības

projektu izstrādei un īstenošanai"

68 Atbilstoši apstiprinātajam cenrādim

69 Latvijas Zinātnes padomes indikatīvi plānotais

budžets un amata vietu skaits, faktiski pārdalāmais finansējuma

apjoms un amata vietu skaits tiks precizēts sagatavojot

normatīvos aktus par LZP izveidi. Ziņojumā iekļautais aprēķins

ir indikatīvs un tiks precizēts, sagatavojot normatīvos aktus

par LZP izveidi (rīkojumā par iestāžu reorganizāciju), tai

skaitā ņemot vērā visas līdz reorganizācijas brīdim veiktās

izmaiņas 2020.gada budžetā, (tai skaitā, gan likumprojekta

"Par valsts budžetu 2020.gadam" sagatavošanas procesā

piešķirto finansējumu prioritārajiem pasākumiem, gan veiktās

izmaiņas budžeta likumprojekta izskatīšanā otrajā lasījumā (ja

tādas būs), gan citas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

veiktās pārdales).

70 Amata vietu skaits, ņemot vērā, ka daļa no tām

ir izveidotas uz programmu ieviešanas periodu. Amata vietu

skaits būs atkarīgs no īstenojamo programmu un piesaistīto

projektu skaita

71 Apakšprogrammā 62.08.00 Eiropas Reģionālās

attīstības fonda (ERAF) projekti (2014-2020) (projekts

Nr.1.1.1.2/16/I/001 "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības

īstenošanai"; projekts Nr.1.1.1.5/17/I/001 "Atbalsts

starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un

īstenošanai") finansējums norādīts tikai indikatīvi

(2019.gada budžetā plānotajā līmenī). Tas precizēsies

atbilstoši projektā paredzētajam

72 Valsts kontroles ziņojums "Izvērtējums

par ļoti mazo un mazo valsts tiešās pārvaldes iestāžu

darbību"

73 Turpmākās rīcības uzdevumi un to izpildes

termiņi veicami, kad apstiprināti minētie likumu grozījumi

Izglītības un zinātnes ministre I.

Šuplinska

16. pantsnosaka, ka tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē

16. pants
nosaka, ka tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē