Vairogs9. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Problemātika ar kopīpašniekiem piederošajiem
atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem, 10. Nepieciešamība
salāgot projektēšanas un nekustamā īpašuma atsavināšanas
pabeigšanu ar būvdarbu uzsākšanu), Satiksmes ministrija norāda,
ka šobrīd vēl turpinās piemērotāko risinājumu piemeklēšana,
izstrāde un izvērtēšana, tādēļ pagaidām vēl ir pāragri tos
ieskicēt šajā Ziņojumā. Pēc minēto problēmjautājumu risinājumu
pilnīgas izstrādes un saskaņošanas tie tiks, virzīti kā
likumprojekts "Grozījumi Rail Baltica likumā".
Pamatojot likumprojekta "Rail Baltica likums"
izstrādes nepieciešamību, Satiksmes ministrija atgādina, ka šī
likuma pieņemšana samazinās šķēršļus Rail Baltica projekta
īstenošanai paredzētajos termiņos un plānotajā budžetā.
Vērtējot likumprojekta izstrādes un tā pieņemšanas ietekmi uz
pašvaldību un valsts budžetu, paredzams, ka konceptuālajā
ziņojumā 1. risinājuma variantā paredzētā jaunā
likumprojekta izstrāde un izpilde tiks nodrošināta Rail Baltica
projekta līdzekļu ietvaros un Satiksmes ministrijas esošo valsts
budžeta līdzekļu ietvaros, līdz ar to nav paredzama negatīva
ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu. Vienlaikus jānorāda, ka
gadījumā, ja Rail Baltica likuma izstrāde netiks atbalstīta,
pastāv risks, ka Rail Baltica projekta ieviešana kopumā būs
ilglaicīgāka un atsevišķu posmu izveide var pat tikt apturēta,
radot apdraudējumu Globālā Projekta integritātei un ievērojamu
negatīvu finansiālu ietekmi uz valsts budžetu. Kopumā speciālā
tiesību akta izstrāde ir nepieciešama, lai izvairītos no riska,
ka Rail Baltica projekta īstenošana neiekļaujas paredzētajos
termiņos. No termiņu ievērošanas projektā ir atkarīga turpmākā
Eiropas Savienības finansējuma saņemšana. Tā kā plānotajā Rail
Baltica likumā iestrādājamās normas sekmēs projektā noteikto
termiņu ievērošanu, tas ļaus izvairīties no riska, ka projekta
īstenošana var tikt apturēta un projektētājiem, būvniekiem vai
konsultantiem ir maksājama dīkstāve no valsts budžeta
līdzekļiem.
Normas, kas izstrādājamajā likumprojektā radīs pamatu
aizsargājamo koku un kultūras pieminekļu aizsardzības noņemšanai,
ir ārkārtīgi būtiskas Rail Baltica projekta īstenošanai, jo
paredzētie trases izvietojuma risinājumi, kas izstrādāti, rūpīgi
izsverot dažādus apsvērumus, tostarp drošības aspektu,
alternatīvu ietekmi uz citām vērtībām un konstrukciju izturību,
paredz attiecīgo objektu un koku pārvietošanu vai likvidēšanu
dzelzceļa infrastruktūras novietojuma zonā. Vienlaikus jāatzīmē,
ka, lai arī minēto objektu un koku skaits nav liels, taču šobrīd
tiesiskais regulējums liedz skart kultūrvēsturiskos pieminekļus
un aizsargājamos kokus tādā mērā, kādā tas nepieciešams dzelzceļa
objektiem paredzētajā trases novietojuma zonā. Savukārt trases
pārprojektēšana būtu ārkārtīgi nevēlams risinājums, jo tas
iekavētu projekta īstenošanu, radot jau iepriekš norādīto
negatīvo finanšu ietekmi uz valsts budžetu, tostarp ierēķinot
pārprojektēšanas izmaksas.
Šobrīd nav nosakāmas precīzas aplēses tam, cik varētu izmaksāt
projekta īstenošanas aizkavēšanās, jo tas ir atkarīgs no virknes
dažādu apstākļu - konkrētais trases posms, kurā konstatēta
kavēšanās, projekta attīstības fāze, uzņemto saistību apmērs ar
attiecīgo līgumslēdzēju. Taču, lai radītu vismaz aptuvenu
priekšstatu par iespējamajām Rail Baltica projekta īstenošanas
kavēšanas izmaksām, par pamatu varētu izmantot vidējo būvniecības
izmaksu indeksu Latvijā, kas 2020. gadā ir bijis 4,2 %
gadā, kā rezultātā projekta īstenošanas aizkavēšanās par vienu
gadu, ņemot vērā aprēķinātās projekta kapitālās izmaksas 1,505
miljardu eiro apmērā (85% no tām tiek finansētas no Eiropas
infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem) varētu radīt
aptuveni 63 miljonu eiro būvdarbu izmaksu palielinājumu.
Vienlaikus trases novietojuma un paredzēto risinājumu maiņa
identificētajos posmos var prasīt lielākus finanšu resursus, lai
nodrošinātu drošu ekspluatāciju ar šobrīd plānotajiem
funkcionālajiem parametriem.
1. risinājuma priekšrocības un
trūkumi
Rail Baltica likuma pieņemšana būtu uzskatāma par prioritāro
risinājumu, jo tas būtu visefektīvākais projekta īstenošanas
izaicinājumu pārvarēšanas līdzeklis, kas tostarp sekmēs nekustamo
īpašumu atsavināšanas procesa paātrināšanu un ļaus ātrāk uzsākt
būvniecību, tādejādi sekmējot Rail Baltica projekta pabeigšanu
Latvijas posmā plānotajā termiņā. Turklāt ar speciālā likuma
pieņemšanu varēs atrisināt arī citus Ziņojumā minētos
problēmjautājumus, kas saistīti ar šobrīd spēkā esošajā
regulējumā noteiktajām prasībām, kas rada šķēršļus raitai Rail
Baltica projekta īstenošanai. Līdz ar to vairāku vispārīgā
regulējuma normatīvo aktu grozīšanas vietā priekšroka būtu dodama
viena normatīvā akta izstrādei, kas apvienotu pēc iespējas
lielāku daļu nepieciešamo risinājumu Rail Baltica projekta
īstenošanas paātrināšanai un efektivizēšanai, un nepieciešamības
gadījumā jaunie risinājumi būtu iekļaujami šajā likumā līdz ar tā
grozījumiem. Šāda pieeja būtu atbilstoša arī Valsts prezidenta
2012. gada 12. decembra rīkojumā Nr. 7 "Par
priekšlikumu izstrādi likumu grozījumu skaita un apjoma
samazināšanai"13 noteiktajam. Rail Baltica likums
no normatīvo aktu hierarhijas viedokļa būtu uzskatāms par
speciālo regulējumu ar speciālajām tiesību normām, kuru
piemērošanai būtu dodama priekšroka pār vispārīgām tiesību normām
(lex specialis derogat legi generali), līdz ar to nebūs
atsevišķi jāgroza tie normatīvie akti, kuri jau veido tiesisko
ietvaru jautājumiem, kurus plānots noregulēt arī speciālajā
likumā Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām, nosakot
izņēmumus spēkā esošajā regulējumā, kā arī tādējādi tiks
nodrošināts, ka Rail Baltica projektam piemērojamie izņēmumi
tiktu apkopoti pēc iespējas vienā normatīvajā aktā
Jāatgādina, ka 2015. gadā zvērinātu advokātu birojs
"Borenius"14 Satiksmes ministrijas uzdevumā
veica pētījumu "Taisnīgas atlīdzības noteikšana par
nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi
sabiedrības vajadzībām, un par zaudējumiem īpašumiem, kas ir
netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības
ierobežojumi vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras
projekta īstenošanas rezultātā" (turpmāk - Atsavināšanas
pētījums), kurā tika izpētīti normatīvie akti un tiesu prakse
Latvijā un citās ES valstīs, kas skar īpašumu atsavināšanu
sabiedrības vajadzībām, teritoriju rezervēšanu teritorijas
plānošanas sistēmas ietvaros un zaudējumu atlīdzināšanu vai
kompensāciju paredzēšanu par īpašuma tiesību ierobežojumiem.
Atsavināšanas pētījumā tika secināts, ka Latvijā nav vajadzīgs
atsevišķs speciālais likums, jo Latvijas normatīvo aktu bāze
īpašumu atsavināšanā un taisnīgas atlīdzības noteikšanā kopumā
atbilst citu ES valstu praksei un vērtējama kā laba.
Tomēr, virzoties uz priekšu Rail Baltica projekta īstenošanā
un saskaroties ar virkni izaicinājumu projekta īstenošanas gaitā,
kas nav vērtēti Atsavināšanas pētījumā (pamatā attiecībā uz
projekta vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanas un
būvniecības procesa uzsākšanas paātrināšanu), jo šāda mēroga
projekta īstenošanā Latvijā līdz šim nav bijusi pieredze,
Satiksmes ministrija secina, ka minēto problēmjautājumu
risināšanai būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā,
tostarp izstrādājot īpašu Rail Baltica likumu, kurā tiktu
ietverts regulējums, kas noteiktu izņēmumus no ierastās kārtības,
tādējādi sekmējot identificēto problēmu risināšanu.
Ziņojumā piedāvātā 1. risinājuma - Rail Baltica likuma
pieņemšanas - galvenās priekšrocības ir:
• Paredzams, ka likuma pieņemšana būtiski paātrinās Rail
Baltica projekta īstenošanu gan attiecībā uz būvprojekta
saskaņošanu, gan nekustamo īpašumu atsavināšanu, gan arī
attiecībā uz straujāku būvniecības procesa uzsākšanu, kā arī,
samazinot iespējamos projekta ieviešanas kavējumus, samazinās tā
ieviešanas izmaksas;
• Tiks likvidēti identificētie šķēršļi Rail Baltica projekta
efektīvai īstenošanai;
• Rail Baltica projekta problēmjautājumu risinājumu iekļaušana
vienā normatīvajā aktā, nevis veicot virkni grozījumu vairākos
spēkā esošajos normatīvajos aktos, ļautu optimizēt Satiksmes
ministrijas un citu ministriju un ieinteresēto iestāžu ieguldītos
resursus nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādē;
• Rail Baltica projekta problēmjautājumu risinājumi tiktu
iekļauti vienā normatīvajā aktā, tādējādi palīdzot nodrošināt, ka
regulējums nav sadrumstalots, un būtu iespējams to papildināt, ja
projekta gaitā tiek konstatēti jauni būtiski problēmjautājumi
normatīvā regulējuma līmenī.
Par šī risinājuma trūkumu var uzskatīt:
• Rail Baltica likumprojekta virzība var ieilgt, jo ir
paredzams garš likumprojekta saskaņošanas process, līdz ar to
līdz likuma pieņemšanai var paiet vairāk nekā 12 mēneši, kas
mazinātu plānotā regulējuma pozitīvo ietekmi uz Rail Baltica
projekta īstenošanas paātrināšanu. Šī trūkuma ietekmi varētu
mazināt, ja primāri tiktu virzīta Rail Baltica likuma redakcija
ar regulējumu tajos jautājumos, kas ir steidzamāki, piemēram,
tehnisko noteikumu prasību samērība, kas var kavēt būvprojekta
akceptu, bet ļautu turpināt saskaņošanu par citiem mazāk
steidzamiem jautājumiem.
2. risinājums: grozījumu
veikšana spēkā esošajos normatīvajos aktos
Kā otrais iespējamais risinājums Rail Baltica projekta
īstenošanas paātrināšanai būtu grozījumu veikšana jau esošajos
normatīvajos aktos, lai risinātu Ziņojuma nodaļā "Aktuālās
problēmas, kuras varētu risināt tiesiskā regulējuma līmenī"
uzskaitītos problēmjautājumus.
Spēkā esošie normatīvie akti, kuru grozīšana būtu
nepieciešama, ja tiktu izvēlēts 2. piedāvātais
risinājums:
- Kultūrvēsturiskā mantojuma jautājumā - Pieminekļu
likums;
- Attiecībā uz aizsargājamo koku nociršanu - MK noteikumi Nr.
264;
- Saistībā ar tehnisko noteikumu nesamērīgajām prasībām -
Dzelzceļa likums vai Būvniecības likums;
- Par garāka maksimālā būvdarbu veikšanas termiņa noteikšanu -
Vispārīgie būvnoteikumi;
- Par garāka topogrāfiskā plāna derīguma termiņa noteikšanu -
MK noteikumi Nr. 281;
- Saistībā ar zemes vienību piekritību valstij - likums
"Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to
nostiprināšanu zemesgrāmatās";
- Attiecībā uz nepieciešamība salāgot projektēšanas un
nekustamā īpašuma atsavināšanas pabeigšanu ar būvdarbu uzsākšanu
- Būvniecības likums;
- Par Rail Baltica infrastruktūras būvniecībai nepieciešamo
bezmantinieka nekustamo īpašumu -1937. gada Civillikuma
ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās
laiku un piemērošanas kārtību";
- Rīcība ar atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem, kuros
dažādu iemeslu dēļ vēl nav iespējams uzsākt būvdarbus - normatīvā
akta noteikšana vēl atrodas izvērtēšanas stadijā;
- Saistībā ar problemātiku ar kopīpašniekiem piederošajiem
atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem,- Uzmērīšanas
noteikumi.
Lai arī Satiksmes ministrijas ieskatā šis risinājums nav
prioritārs, jo tas piekāpjas 1. risinājumam tā efektivitātes
novērtējumā, taču kopumā tas arī ir atbalstāms, jo sniegs
pienesumu vairāku būtisku jautājumu atrisināšanā, kas šobrīd rada
šķēršļus veiksmīgai projekta īstenošanai. Arī ar
2. risinājumā paredzētajiem grozījumiem spēkā esošajā
normatīvajā regulējumā ir iespējams sekmēt gan ātrāku nekustamo
īpašumu atsavināšanu, gan ļaut ātrāk uzsākt būvniecības procesu.
Vienlaikus jārēķinās, ka, īstenojot šo risinājumu, tiktu patērēts
ievērojams administratīvais resurss, izstrādājot un virzot
normatīvos aktus pieņemšanai Ministru kabinetā un atsevišķos
gadījumos arī Saeimā.
Šo risinājumu varētu īstenot, ja netiks atbalstīta
1. risinājumā paredzētā Rail Baltica speciālā likuma
izstrāde. Tomēr šādā gadījumā vienlaikus būtu jāvirza grozījumi
vairākos spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas padarītu
regulējumu sadrumstalotu. Tādējādi gadījumā, ja netiks atbalstīta
speciālā Rail Baltica likuma izstrāde, tad Satiksmes ministrija
virzīs grozījumus, kas ir nepieciešami Rail Baltica projekta
īstenošanai, un piedāvās veikt grozījumus vispārīgajā regulējumā
kā izņēmumus Rail Baltica projektam vai nacionālo interešu
objektam. Tā rezultātā varētu pieaugt pārmērīgas tiesiskās
jaunrades risks, kas nebūtu atbalstāmi gan tādēļ, ka tiktu
nesaprātīgi patērēts administratīvais resurss, gan tādēļ, ka
tādējādi tiktu veidots nepārskatāms normatīvais regulējums.
Kopumā šo risinājumu varētu īstenot vienlaikus ar pirmo
risinājumu, tādējādi nodrošinot, ka visi identificētie uz Rail
Baltica projekta īstenošanas paātrināšanu vērstie risinājumi tiek
īstenoti.
2. risinājuma priekšrocības un
trūkumi
Līdz ar to Ziņojumā piedāvātā 2. risinājuma - grozījumu
veikšana spēkā esošajos normatīvajos aktos - galvenās
priekšrocības ir:
• risinājums palīdzēs atrisināt nozīmīgus problēmjautājumus,
kas ļaus veiksmīgāk īstenot Rail Baltica projektu;
• nepieciešamā rezultāta sasniegšana atsevišķos jautājumos var
būt ātrāka nekā citos, jo īpaši, ja izmaiņas ir veicamas Ministru
kabineta noteikumu līmenī. Taču citos gadījumos regulējuma
pieņemšana tieši pretēji var ieilgt, ņemot vērā, ka normatīvā
akta projekta saskaņošanas ilgums var būt atkarīgs no regulējamo
jautājumu komplicētības un viedokļu dažādības saskaņošanas
procesā.
Par šī risinājuma trūkumiem var uzskatīt:
• apstākli, ka, īstenojot šo risinājumu, nav iespējams panākt
iespējami labāko rezultātu, kāds būtu sasniedzams, ja tiktu
virzīts Rail Baltica likums;
• grozījumu saskaņošanas ilgums nav paredzams un var gadīties,
ka kā pirmie normatīvā līmenī tiek noregulēti salīdzinoši ne tik
steidzamie jautājumi, bet Rail Baltica projekta veiksmīgākai
īstenošanai būtiskāko jautājumu saskaņošanas process var ieilgt
vai to virzība var pat tikt atcelta būtisku iebildumu saņemšanas
gadījumā;
• šāda risinājumu virzīšana veicinās regulējuma
sadrumstalotību, nevis nepieciešamo risinājumu apvienošanu vienā
normatīvajā aktā, kurā tiktu nostiprināti būtiskākie risinājumi
Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai.
1 Sabiedrības
vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums,
Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumi
Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par
sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu",
Publiskas personas mantas atsavināšanas likums, likums
"Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to
nostiprināšanu zemesgrāmatās", Zemes pārvaldības likums,
Ministru kabineta 2009. gada 1. septembra noteikumi
Nr. 996 "Kārtība, kādā nosaka valstij un pašvaldībām
piekrītošo lauku apvidu zemi, kura turpmāk izmantojama zemes
reformas pabeigšanai, kā arī valstij un pašvaldībām piederošo
un piekrītošo zemi" un Ministru kabineta 2016. gada
29. marta noteikumi Nr. 190 "Kārtība, kādā
pieņem lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu
un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu
piederību vai piekritību" u.c. normatīvajiem aktiem.
2 https://likumi.lv/ta/id/220517-sabiedribas-vajadzibam-nepieciesama-nekustama-ipasuma-atsavinasanas-likums
3
https://likumi.lv/ta/id/227699
4 Atbilstoši 2014. gada 31. jūlijā ar
Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru
(iepriekš Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra)
parakstītajam Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta
(CEF) līdzfinansējuma līgumam
Nr. INEA/CEF/TRAN/M2014/1045990 un ņemot vērā
2019. gada 3. decembrī parakstītos šī līguma
grozījumus.
5
https://likumi.lv/ta/id/72551
6 https://likumi.lv/ta/id/207283
7 Vides pārraudzības valsts biroja
2016. gada 3. maija atzinums Nr. 5 par Eiropas
standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmes uz
vidi novērtējuma ziņojumu. Pieejams:
http://www.vpvb.gov.lv/lv/ivn/projekti/?download=119.
8
https://likumi.lv/ta/id/258572
9
https://likumi.lv/ta/id/246998
10
https://likumi.lv/ta/id/59982
11 Igauņu valodā
Kinnisasja avalikes huvides omandamise seadus.
12 Lietuviešu valodā
Lietuvos Respublikos žemės paėmimo visuomenės poreikiams
įgyvendinant ypatingos valstybinės svarbos projektus
įstatymas.
13 Latvijas
Vēstnesis, 196, 13.12.2012. Pieejams:
https://likumi.lv/ta/id/253362.
14
"Borenius" ir zvērinātu advokātu biroja vecais
nosaukums. Pēc apvienošanās ar zvērinātu advokātu biroju
"Raidla, Lejiņš & Norcous" tā nosaukums ir
"Cobalt".
Satiksmes ministrs
T. Linkaits