9. pants

1Problemātika ar kopīpašniekiem piederošajiem

2atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem, 10. Nepieciešamība

3salāgot projektēšanas un nekustamā īpašuma atsavināšanas

4pabeigšanu ar būvdarbu uzsākšanu), Satiksmes ministrija norāda,

5ka šobrīd vēl turpinās piemērotāko risinājumu piemeklēšana,

6izstrāde un izvērtēšana, tādēļ pagaidām vēl ir pāragri tos

7ieskicēt šajā Ziņojumā. Pēc minēto problēmjautājumu risinājumu

8pilnīgas izstrādes un saskaņošanas tie tiks, virzīti kā

9likumprojekts "Grozījumi Rail Baltica likumā".

10Pamatojot likumprojekta "Rail Baltica likums"

11izstrādes nepieciešamību, Satiksmes ministrija atgādina, ka šī

12likuma pieņemšana samazinās šķēršļus Rail Baltica projekta

13īstenošanai paredzētajos termiņos un plānotajā budžetā.

14Vērtējot likumprojekta izstrādes un tā pieņemšanas ietekmi uz

15pašvaldību un valsts budžetu, paredzams, ka konceptuālajā

16ziņojumā 1. risinājuma variantā paredzētā jaunā

17likumprojekta izstrāde un izpilde tiks nodrošināta Rail Baltica

18projekta līdzekļu ietvaros un Satiksmes ministrijas esošo valsts

19budžeta līdzekļu ietvaros, līdz ar to nav paredzama negatīva

20ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu. Vienlaikus jānorāda, ka

21gadījumā, ja Rail Baltica likuma izstrāde netiks atbalstīta,

22pastāv risks, ka Rail Baltica projekta ieviešana kopumā būs

23ilglaicīgāka un atsevišķu posmu izveide var pat tikt apturēta,

24radot apdraudējumu Globālā Projekta integritātei un ievērojamu

25negatīvu finansiālu ietekmi uz valsts budžetu. Kopumā speciālā

26tiesību akta izstrāde ir nepieciešama, lai izvairītos no riska,

27ka Rail Baltica projekta īstenošana neiekļaujas paredzētajos

28termiņos. No termiņu ievērošanas projektā ir atkarīga turpmākā

29Eiropas Savienības finansējuma saņemšana. Tā kā plānotajā Rail

30Baltica likumā iestrādājamās normas sekmēs projektā noteikto

31termiņu ievērošanu, tas ļaus izvairīties no riska, ka projekta

32īstenošana var tikt apturēta un projektētājiem, būvniekiem vai

33konsultantiem ir maksājama dīkstāve no valsts budžeta

34līdzekļiem.

35Normas, kas izstrādājamajā likumprojektā radīs pamatu

36aizsargājamo koku un kultūras pieminekļu aizsardzības noņemšanai,

37ir ārkārtīgi būtiskas Rail Baltica projekta īstenošanai, jo

38paredzētie trases izvietojuma risinājumi, kas izstrādāti, rūpīgi

39izsverot dažādus apsvērumus, tostarp drošības aspektu,

40alternatīvu ietekmi uz citām vērtībām un konstrukciju izturību,

41paredz attiecīgo objektu un koku pārvietošanu vai likvidēšanu

42dzelzceļa infrastruktūras novietojuma zonā. Vienlaikus jāatzīmē,

43ka, lai arī minēto objektu un koku skaits nav liels, taču šobrīd

44tiesiskais regulējums liedz skart kultūrvēsturiskos pieminekļus

45un aizsargājamos kokus tādā mērā, kādā tas nepieciešams dzelzceļa

46objektiem paredzētajā trases novietojuma zonā. Savukārt trases

47pārprojektēšana būtu ārkārtīgi nevēlams risinājums, jo tas

48iekavētu projekta īstenošanu, radot jau iepriekš norādīto

49negatīvo finanšu ietekmi uz valsts budžetu, tostarp ierēķinot

50pārprojektēšanas izmaksas.

51Šobrīd nav nosakāmas precīzas aplēses tam, cik varētu izmaksāt

52projekta īstenošanas aizkavēšanās, jo tas ir atkarīgs no virknes

53dažādu apstākļu - konkrētais trases posms, kurā konstatēta

54kavēšanās, projekta attīstības fāze, uzņemto saistību apmērs ar

55attiecīgo līgumslēdzēju. Taču, lai radītu vismaz aptuvenu

56priekšstatu par iespējamajām Rail Baltica projekta īstenošanas

57kavēšanas izmaksām, par pamatu varētu izmantot vidējo būvniecības

58izmaksu indeksu Latvijā, kas 2020. gadā ir bijis 4,2 %

59gadā, kā rezultātā projekta īstenošanas aizkavēšanās par vienu

60gadu, ņemot vērā aprēķinātās projekta kapitālās izmaksas 1,505

61miljardu eiro apmērā (85% no tām tiek finansētas no Eiropas

62infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem) varētu radīt

63aptuveni 63 miljonu eiro būvdarbu izmaksu palielinājumu.

64Vienlaikus trases novietojuma un paredzēto risinājumu maiņa

65identificētajos posmos var prasīt lielākus finanšu resursus, lai

66nodrošinātu drošu ekspluatāciju ar šobrīd plānotajiem

67funkcionālajiem parametriem.

681. risinājuma priekšrocības un

69trūkumi

70Rail Baltica likuma pieņemšana būtu uzskatāma par prioritāro

71risinājumu, jo tas būtu visefektīvākais projekta īstenošanas

72izaicinājumu pārvarēšanas līdzeklis, kas tostarp sekmēs nekustamo

73īpašumu atsavināšanas procesa paātrināšanu un ļaus ātrāk uzsākt

74būvniecību, tādejādi sekmējot Rail Baltica projekta pabeigšanu

75Latvijas posmā plānotajā termiņā. Turklāt ar speciālā likuma

76pieņemšanu varēs atrisināt arī citus Ziņojumā minētos

77problēmjautājumus, kas saistīti ar šobrīd spēkā esošajā

78regulējumā noteiktajām prasībām, kas rada šķēršļus raitai Rail

79Baltica projekta īstenošanai. Līdz ar to vairāku vispārīgā

80regulējuma normatīvo aktu grozīšanas vietā priekšroka būtu dodama

81viena normatīvā akta izstrādei, kas apvienotu pēc iespējas

82lielāku daļu nepieciešamo risinājumu Rail Baltica projekta

83īstenošanas paātrināšanai un efektivizēšanai, un nepieciešamības

84gadījumā jaunie risinājumi būtu iekļaujami šajā likumā līdz ar tā

85grozījumiem. Šāda pieeja būtu atbilstoša arī Valsts prezidenta

862012. gada 12. decembra rīkojumā Nr. 7 "Par

87priekšlikumu izstrādi likumu grozījumu skaita un apjoma

88samazināšanai"13 noteiktajam. Rail Baltica likums

89no normatīvo aktu hierarhijas viedokļa būtu uzskatāms par

90speciālo regulējumu ar speciālajām tiesību normām, kuru

91piemērošanai būtu dodama priekšroka pār vispārīgām tiesību normām

92(lex specialis derogat legi generali), līdz ar to nebūs

93atsevišķi jāgroza tie normatīvie akti, kuri jau veido tiesisko

94ietvaru jautājumiem, kurus plānots noregulēt arī speciālajā

95likumā Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām, nosakot

96izņēmumus spēkā esošajā regulējumā, kā arī tādējādi tiks

97nodrošināts, ka Rail Baltica projektam piemērojamie izņēmumi

98tiktu apkopoti pēc iespējas vienā normatīvajā aktā

99Jāatgādina, ka 2015. gadā zvērinātu advokātu birojs

100"Borenius"14 Satiksmes ministrijas uzdevumā

101veica pētījumu "Taisnīgas atlīdzības noteikšana par

102nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi

103sabiedrības vajadzībām, un par zaudējumiem īpašumiem, kas ir

104netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības

105ierobežojumi vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras

106projekta īstenošanas rezultātā" (turpmāk - Atsavināšanas

107pētījums), kurā tika izpētīti normatīvie akti un tiesu prakse

108Latvijā un citās ES valstīs, kas skar īpašumu atsavināšanu

109sabiedrības vajadzībām, teritoriju rezervēšanu teritorijas

110plānošanas sistēmas ietvaros un zaudējumu atlīdzināšanu vai

111kompensāciju paredzēšanu par īpašuma tiesību ierobežojumiem.

112Atsavināšanas pētījumā tika secināts, ka Latvijā nav vajadzīgs

113atsevišķs speciālais likums, jo Latvijas normatīvo aktu bāze

114īpašumu atsavināšanā un taisnīgas atlīdzības noteikšanā kopumā

115atbilst citu ES valstu praksei un vērtējama kā laba.

116Tomēr, virzoties uz priekšu Rail Baltica projekta īstenošanā

117un saskaroties ar virkni izaicinājumu projekta īstenošanas gaitā,

118kas nav vērtēti Atsavināšanas pētījumā (pamatā attiecībā uz

119projekta vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanas un

120būvniecības procesa uzsākšanas paātrināšanu), jo šāda mēroga

121projekta īstenošanā Latvijā līdz šim nav bijusi pieredze,

122Satiksmes ministrija secina, ka minēto problēmjautājumu

123risināšanai būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā,

124tostarp izstrādājot īpašu Rail Baltica likumu, kurā tiktu

125ietverts regulējums, kas noteiktu izņēmumus no ierastās kārtības,

126tādējādi sekmējot identificēto problēmu risināšanu.

127Ziņojumā piedāvātā 1. risinājuma - Rail Baltica likuma

128pieņemšanas - galvenās priekšrocības ir:

129• Paredzams, ka likuma pieņemšana būtiski paātrinās Rail

130Baltica projekta īstenošanu gan attiecībā uz būvprojekta

131saskaņošanu, gan nekustamo īpašumu atsavināšanu, gan arī

132attiecībā uz straujāku būvniecības procesa uzsākšanu, kā arī,

133samazinot iespējamos projekta ieviešanas kavējumus, samazinās tā

134ieviešanas izmaksas;

135• Tiks likvidēti identificētie šķēršļi Rail Baltica projekta

136efektīvai īstenošanai;

137• Rail Baltica projekta problēmjautājumu risinājumu iekļaušana

138vienā normatīvajā aktā, nevis veicot virkni grozījumu vairākos

139spēkā esošajos normatīvajos aktos, ļautu optimizēt Satiksmes

140ministrijas un citu ministriju un ieinteresēto iestāžu ieguldītos

141resursus nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādē;

142• Rail Baltica projekta problēmjautājumu risinājumi tiktu

143iekļauti vienā normatīvajā aktā, tādējādi palīdzot nodrošināt, ka

144regulējums nav sadrumstalots, un būtu iespējams to papildināt, ja

145projekta gaitā tiek konstatēti jauni būtiski problēmjautājumi

146normatīvā regulējuma līmenī.

147Par šī risinājuma trūkumu var uzskatīt:

148• Rail Baltica likumprojekta virzība var ieilgt, jo ir

149paredzams garš likumprojekta saskaņošanas process, līdz ar to

150līdz likuma pieņemšanai var paiet vairāk nekā 12 mēneši, kas

151mazinātu plānotā regulējuma pozitīvo ietekmi uz Rail Baltica

152projekta īstenošanas paātrināšanu. Šī trūkuma ietekmi varētu

153mazināt, ja primāri tiktu virzīta Rail Baltica likuma redakcija

154ar regulējumu tajos jautājumos, kas ir steidzamāki, piemēram,

155tehnisko noteikumu prasību samērība, kas var kavēt būvprojekta

156akceptu, bet ļautu turpināt saskaņošanu par citiem mazāk

157steidzamiem jautājumiem.

1582. risinājums: grozījumu

159veikšana spēkā esošajos normatīvajos aktos

160Kā otrais iespējamais risinājums Rail Baltica projekta

161īstenošanas paātrināšanai būtu grozījumu veikšana jau esošajos

162normatīvajos aktos, lai risinātu Ziņojuma nodaļā "Aktuālās

163problēmas, kuras varētu risināt tiesiskā regulējuma līmenī"

164uzskaitītos problēmjautājumus.

165Spēkā esošie normatīvie akti, kuru grozīšana būtu

166nepieciešama, ja tiktu izvēlēts 2. piedāvātais

167risinājums:

168- Kultūrvēsturiskā mantojuma jautājumā - Pieminekļu

169likums;

170- Attiecībā uz aizsargājamo koku nociršanu - MK noteikumi Nr.

171264;

172- Saistībā ar tehnisko noteikumu nesamērīgajām prasībām -

173Dzelzceļa likums vai Būvniecības likums;

174- Par garāka maksimālā būvdarbu veikšanas termiņa noteikšanu -

175Vispārīgie būvnoteikumi;

176- Par garāka topogrāfiskā plāna derīguma termiņa noteikšanu -

177MK noteikumi Nr. 281;

178- Saistībā ar zemes vienību piekritību valstij - likums

179"Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to

180nostiprināšanu zemesgrāmatās";

181- Attiecībā uz nepieciešamība salāgot projektēšanas un

182nekustamā īpašuma atsavināšanas pabeigšanu ar būvdarbu uzsākšanu

183- Būvniecības likums;

184- Par Rail Baltica infrastruktūras būvniecībai nepieciešamo

185bezmantinieka nekustamo īpašumu -1937. gada Civillikuma

186ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās

187laiku un piemērošanas kārtību";

188- Rīcība ar atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem, kuros

189dažādu iemeslu dēļ vēl nav iespējams uzsākt būvdarbus - normatīvā

190akta noteikšana vēl atrodas izvērtēšanas stadijā;

191- Saistībā ar problemātiku ar kopīpašniekiem piederošajiem

192atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem,- Uzmērīšanas

193noteikumi.

194Lai arī Satiksmes ministrijas ieskatā šis risinājums nav

195prioritārs, jo tas piekāpjas 1. risinājumam tā efektivitātes

196novērtējumā, taču kopumā tas arī ir atbalstāms, jo sniegs

197pienesumu vairāku būtisku jautājumu atrisināšanā, kas šobrīd rada

198šķēršļus veiksmīgai projekta īstenošanai. Arī ar

1992. risinājumā paredzētajiem grozījumiem spēkā esošajā

200normatīvajā regulējumā ir iespējams sekmēt gan ātrāku nekustamo

201īpašumu atsavināšanu, gan ļaut ātrāk uzsākt būvniecības procesu.

202Vienlaikus jārēķinās, ka, īstenojot šo risinājumu, tiktu patērēts

203ievērojams administratīvais resurss, izstrādājot un virzot

204normatīvos aktus pieņemšanai Ministru kabinetā un atsevišķos

205gadījumos arī Saeimā.

206Šo risinājumu varētu īstenot, ja netiks atbalstīta

2071. risinājumā paredzētā Rail Baltica speciālā likuma

208izstrāde. Tomēr šādā gadījumā vienlaikus būtu jāvirza grozījumi

209vairākos spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas padarītu

210regulējumu sadrumstalotu. Tādējādi gadījumā, ja netiks atbalstīta

211speciālā Rail Baltica likuma izstrāde, tad Satiksmes ministrija

212virzīs grozījumus, kas ir nepieciešami Rail Baltica projekta

213īstenošanai, un piedāvās veikt grozījumus vispārīgajā regulējumā

214kā izņēmumus Rail Baltica projektam vai nacionālo interešu

215objektam. Tā rezultātā varētu pieaugt pārmērīgas tiesiskās

216jaunrades risks, kas nebūtu atbalstāmi gan tādēļ, ka tiktu

217nesaprātīgi patērēts administratīvais resurss, gan tādēļ, ka

218tādējādi tiktu veidots nepārskatāms normatīvais regulējums.

219Kopumā šo risinājumu varētu īstenot vienlaikus ar pirmo

220risinājumu, tādējādi nodrošinot, ka visi identificētie uz Rail

221Baltica projekta īstenošanas paātrināšanu vērstie risinājumi tiek

222īstenoti.

2232. risinājuma priekšrocības un

224trūkumi

225Līdz ar to Ziņojumā piedāvātā 2. risinājuma - grozījumu

226veikšana spēkā esošajos normatīvajos aktos - galvenās

227priekšrocības ir:

228• risinājums palīdzēs atrisināt nozīmīgus problēmjautājumus,

229kas ļaus veiksmīgāk īstenot Rail Baltica projektu;

230• nepieciešamā rezultāta sasniegšana atsevišķos jautājumos var

231būt ātrāka nekā citos, jo īpaši, ja izmaiņas ir veicamas Ministru

232kabineta noteikumu līmenī. Taču citos gadījumos regulējuma

233pieņemšana tieši pretēji var ieilgt, ņemot vērā, ka normatīvā

234akta projekta saskaņošanas ilgums var būt atkarīgs no regulējamo

235jautājumu komplicētības un viedokļu dažādības saskaņošanas

236procesā.

237Par šī risinājuma trūkumiem var uzskatīt:

238• apstākli, ka, īstenojot šo risinājumu, nav iespējams panākt

239iespējami labāko rezultātu, kāds būtu sasniedzams, ja tiktu

240virzīts Rail Baltica likums;

241• grozījumu saskaņošanas ilgums nav paredzams un var gadīties,

242ka kā pirmie normatīvā līmenī tiek noregulēti salīdzinoši ne tik

243steidzamie jautājumi, bet Rail Baltica projekta veiksmīgākai

244īstenošanai būtiskāko jautājumu saskaņošanas process var ieilgt

245vai to virzība var pat tikt atcelta būtisku iebildumu saņemšanas

246gadījumā;

247• šāda risinājumu virzīšana veicinās regulējuma

248sadrumstalotību, nevis nepieciešamo risinājumu apvienošanu vienā

249normatīvajā aktā, kurā tiktu nostiprināti būtiskākie risinājumi

250Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai.

2511 Sabiedrības

252vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums,

253Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumi

254Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par

255sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu",

256Publiskas personas mantas atsavināšanas likums, likums

257"Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to

258nostiprināšanu zemesgrāmatās", Zemes pārvaldības likums,

259Ministru kabineta 2009. gada 1. septembra noteikumi

260Nr. 996 "Kārtība, kādā nosaka valstij un pašvaldībām

261piekrītošo lauku apvidu zemi, kura turpmāk izmantojama zemes

262reformas pabeigšanai, kā arī valstij un pašvaldībām piederošo

263un piekrītošo zemi" un Ministru kabineta 2016. gada

26429. marta noteikumi Nr. 190 "Kārtība, kādā

265pieņem lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu

266un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu

267piederību vai piekritību" u.c. normatīvajiem aktiem.

2682 https://likumi.lv/ta/id/220517-sabiedribas-vajadzibam-nepieciesama-nekustama-ipasuma-atsavinasanas-likums

2693

270https://likumi.lv/ta/id/227699

2714 Atbilstoši 2014. gada 31. jūlijā ar

272Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru

273(iepriekš Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra)

274parakstītajam Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta

275(CEF) līdzfinansējuma līgumam

276Nr. INEA/CEF/TRAN/M2014/1045990 un ņemot vērā

2772019. gada 3. decembrī parakstītos šī līguma

278grozījumus.

2795

280https://likumi.lv/ta/id/72551

2816 https://likumi.lv/ta/id/207283

2827 Vides pārraudzības valsts biroja

2832016. gada 3. maija atzinums Nr. 5 par Eiropas

284standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa

285infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmes uz

286vidi novērtējuma ziņojumu. Pieejams:

287http://www.vpvb.gov.lv/lv/ivn/projekti/?download=119.

2888

289https://likumi.lv/ta/id/258572

2909

291https://likumi.lv/ta/id/246998