Par konceptuālo ziņojumu "Par pakalpojumu regulējumu sadarbības ekonomikas jomā"

1Konceptuālā

2ziņojuma kopsavilkums

3Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 14. marta sēdes

4protokola Nr. 12 9. § Likumprojekts "Grozījumi

5Autopārvadājumu likumā" 4. punktu Ekonomikas ministrijai

6uzdots līdz 2018. gada 31. decembrim izstrādāt un noteiktā

7kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par

8sadarbības ekonomikas nozares pakalpojumu regulējumu, paredzot,

9ka sadarbības ekonomikā pārvadātājs izmanto transporta tīkla

10platformu, lai veiktu pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo

11automobili, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību,

12kādā tiek veikta un uzraudzīta sadarbības ekonomika.

13Lai izpildītu attiecīgo uzdevumu, Ekonomikas ministrija ir

14veikusi esošās situācijas analīzi, izvērtējusi pētījumus un citu

15valstu pieredzi, kā arī Eiropas Komisijas priekšlikumus

16sadarbības ekonomikas tiesiskajā regulējumā.

17Ņemot vērā sadarbības ekonomikas specifiku un to, ka katrā

18nozarē sadarbības ekonomika skar atšķirīgus jautājumus, kā arī

19Eiropas Komisijas ieteikumus un citu valstu pieredzi,

20konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāts neizstrādāt īpašu jaunu

21vispārēju regulējumu par sadarbības ekonomiku, bet pilnveidot

22jautājumus nozaru regulējumā.

1Situācijas

2apraksts

3Arvien biežāk sabiedrībā tiek diskutēts par sadarbības

4ekonomiku, kas sniedz jaunas priekšrocības un izaicinājumus gan

5patērētājiem, gan uzņēmējiem. Sadarbības ekonomika attiecas uz

6uzņēmējdarbības modeļiem, kur uzņēmējdarbības aktivitātes

7atvieglo pakalpojuma koplietošana vai sadarbošanās vairākiem

8dalībniekiem. Proti, sadarbības ekonomikas pamatā ir trīs

9dalībnieki: pakalpojumu

10sniedzējs, lietotājs un starpnieks, kas, izmantojot

11tiešsaistes platformas, mobilās lietotnes vai citus risinājumus,

12savieno pakalpojumu sniedzēju ar lietotāju.

13Sadarbības ekonomikas darījumi parasti nav saistīti ar

14īpašumtiesību maiņu, un tos var veikt gan peļņas, gan bezpeļņas

15nolūkā.1 Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību

16aktos nav skaidri noteikts, kurā brīdī darījumi, kas tiek veikti

17starp fiziskām personām (angļ. v.: peer to peer)

18identificējami kā profesionāli pakalpojumi. Dalībvalstis izmanto

19dažādus kritērijus, lai nošķirtu profesionālos pakalpojumus no

20pakalpojumiem, kas tiek veikti starp fiziskām personām. Eiropas

21Komisijas ieskatā saprātīgas robežvērtības var būt kā kritērijs

22un palīdzēt izveidot skaidru regulējumu, kas nāk par labu tiem,

23kas pakalpojumus sniedz neprofesionālā kārtā.2

24Pēdējo gadu laikā sadarbības ekonomikas uzņēmumi ir radījuši

25gan milzīgas tirgus vērtības, gan asu konkurenci esošiem tirgus

26dalībniekiem. Esošie uzņēmumi taksometru, viesnīcu un citās

27nozarēs, kā arī patērētāju tiesību aizsardzības pārstāvji un citi

28aktīvisti ir uzstājuši uz regulējumu, kas ierobežotu vai

29aizliegtu jaunu sadarbības ekonomikas dalībnieku ienākšanu tirgū,

30savukārt sadarbības ekonomikas uzņēmumi ir cīnījušies pret

31ierobežojumiem, līdz ar to faktiski valdībām ir bijusi izšķiroša

32loma par regulējuma izstrādes nepieciešamību.3

33Sadarbības ekonomikas pētnieki skaidro, ka valdībām vajadzētu būt

34elastīgām un piemērot subsidiaritātes principu sadarbībai ar

35sadarbības ekonomikas dalībniekiem, lai veicinātu inovācijas un

36ieguvumus, ko rada sadarbības ekonomika, tomēr neietekmējot

37tradicionāli regulētas nozares un neradot draudus sabiedrības

38veselībai vai drošībai.4 Kad tirgus apstākļi

39dramatiski mainās vai kad jauna tehnoloģija vai konkurence mazina

40vajadzību pēc regulējuma - tad sabiedrībai politika ir jāattīsta,

41lai pielāgotos šīm jaunajām situācijām. Pētījumi liecina, ka

42brīvs tirgus, konkurence un inovācijas nereti risina problēmas

43labāk nekā regulējums.5

44Lai arī sadarbības ekonomikas biznesa modeļiem ir daži vienoti

45raksturojumi, pēc būtības tie ir ļoti atšķirīgi, līdz ar to,

46nevar izmantot vienotu regulējumu (pieeju) visām sadarbības

47ekonomikas jomām. Kā piemēru var minēt vieglo pasažieru

48komercpārvadājumu un telpu (dzīvokļa, istabas, mājas) izīrēšanas

49jomas regulējumu. Vieglo pasažieru komercpārvadājumi ir

50licencējama darbība, šīs jomas dalībniekiem ir noteiktas

51speciālas prasības, savukārt telpu izīrēšanas jomā tādas prasības

52nav noteiktas.

53Kā vienu no sadarbības ekonomikas priekšrocībām var minēt

54darbinieku elastību, proti, personai ir iespēja iegūt papildus

55ienākumus darbojoties tajā laikā, kad persona vēlas. Sadarbības

56ekonomikas platformas ir globāls tehnoloģiskais risinājums, kas

57saved kopā pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju, līdz ar to persona

58var sniegt savus pakalpojumus (piemēram, programmēšanas,

59juridiskos vai kādus citus elektroniskus vai intelektuālus

60pakalpojumus) arī globāli. Personas - pakalpojumu sniedzējas,

61izmantojot sadarbības platformas sniegtās iespējas, var iegūt

62papildus ienākumu globālā tirgū. Tā kā sadarbības ekonomikā

63iesaistītās personas ir pašnodarbinātas personas tās atšķirībā no

64darba ņēmējiem arī pašas atbildīgas par sociāliem maksājumiem,

65lai veidotu savas sociālās garantijas. Ja persona sadarbības

66ekonomikas iespējas izmanto savā brīvajā laikā, lai piepelnītos,

67šis aspekts ir mazāk nozīmīgs kā gadījumos, kad persona gūst

68ienākumus tikai un vienīgi sadarbības ekonomikā un darbojas pilna

69laika režīmā.

702.1. Sadarbības ekonomika

71Eiropā un tās attīstības tendences

72Sadarbības ekonomikas izaugsme ir veicinājusi diskusiju par

73tās potenciālajiem ieguvumiem un izaicinājumiem arī ES. Šī

74iemesla dēļ Eiropas Komisija skaidro sadarbības ekonomikas būtību

75un sniedz vadlīnijas sadarbības ekonomikas politikas ieviešanā,

76vēršot uzmanību tam, ka šim jaunajam uzņēmējdarbības modelim ir

77nepieciešama skaidra un līdzsvarota normatīvā vide, vienlaikus

78norādot, ka elastīgs tiesiskais regulējums veicina augstāku

79produktivitāti pakalpojumu tirgū, atvieglo jaunu dalībnieku

80ienākšanu tajā, samazina pakalpojumu cenu un nodrošina plašākas

81izvēles iespējas patērētājiem. Sadarbības ekonomika rada jaunas

82iespējas patērētājiem un uzņēmējiem, un tā var sekmēt ES darba

83tirgus attīstību un ekonomisko izaugsmi, ja tā tiek atbalstīta un

84attīstīta atbildīgā veidā ar atbilstošu tiesisko regulējumu.

85Eiropas Komisijas aprēķini liecina, ka sadarbības ekonomika

86varētu papildināt ES ekonomiku ar 160-572 miljardiem

87EUR.6

88Eiropas Komisijas veiktajā pētījumā7 secināts, ka

89ES kopumā ir 651 platforma dažādās jomās (skat. 1. attēlu.).

90Transporta jomā darbojas tādas platformas kā BlaBlaCar, SnappCar,

91Uber un Taxify, viesu izmitināšanas jomā Airbnb, Vimdu,

92LoveHomeSwap, Homeaway, finanšu sektorā Prosper, Zopa, Conda.eu,

93Anaxago, Wiseed un SeedMatch.

94Attēls Nr. 1 Sadarbības platformas

95ES

96Avots: Eiropas Komisijas pētījums, 2018

978

98Vērtējot sadarbības platformu darbību ES reģionālajā līmenī,

99var secināt, ka visvairāk sadarbības platformu ir Francijā,

100Lielbritānijā un Spānijā, savukārt Latvijā ir salīdzinoši neliels

101sadarbības platformu skaits (skat 2. attēlu).

102Attēls Nr. 2 Sadarbības platformas

103ES dalībvalstīs

104Avots: Eiropas Komisijas pētījums, 2018

1059

106Analizējot nodarbinātības apjomus sadarbības platformās,

107secināms, ka Francijā ir arī visvairāk nodarbināto sadarbības

108platformu ietvaros, t.i. vairāk nekā 70 000, savukārt Latvijā

109sadarbības platformās iesaistīti tikai vairāk kā 3000 nodarbināto

110(skat. 3.attēlu).

111Attēls Nr. 3 Nodarbināto skaits

112sadarbības platformās ES dalībvalstīs

113Avots: Eiropas Komisijas pētījums, 2018

11410

115Arī lielākie ienākumi no sadarbības platformām tiek gūti

116Francijā un Lielbritānijā, attiecīgi Latvijā tie ir salīdzinoši

117nelieli, aptuveni 157,7milj. EUR, kas līdzvērtīgi tādām valstīm

118kā Īrijai, Somijai. (skat. 4. attēlu).

119Attēls Nr. 4 Sadarbības platformu

120ienākumi ES dalībvalstīs, milj. EUR

121Avots: Eiropas Komisijas pētījums,

122201811

1232.2. Eiropas

124Komisijas rekomendācijas sadarbības ekonomikas regulējumam

125Eiropas Komisijas norāda, ka galvenie risināmie jautājumi

126sadarbības ekonomikā ir piekļuve tirgum, atbildības sadalījums,

127patērētāju aizsardzība, nodarbinātība un nodokļu

128nomaksa.12 Eiropas Komisijas ieskatā, gan

129iestādēm, gan tirgus dalībniekiem jārod atbilde: vai (un, ja jā,

130tad kādā mērā) saskaņā ar esošajiem ES tiesību aktiem uz

131sadarbības ekonomiku var attiecināt nosacījumus par piekļuvi

132tirgum (tas attiecas uz uzņēmējdarbības atļaujām, licencēšanu,

133kvalitātes standartiem un citiem pienākumiem). Pēc Eiropas

134Komisijas domām prasībām jābūt pamatotām un samērīgām. Izvērtējot

135regulējuma samērīgumu sadarbības ekonomikai, nacionālajām

136iestādēm ir jāņem vērā sadarbības ekonomikas uzņēmējdarbības

137modeļu specifika. Vienlaikus, Eiropas Komisija vērš uzmanību, ka

138sadarbības ekonomikas parādīšanās paver izdevību politikas

139veidotājiem izvērtēt, vai regulējums vēl joprojām ir aktuāls arī

140uz tradicionālo ekonomiku.

141Eiropas Komisija atzīst, ka dalībvalstis nevar uzlikt par

142pienākumu sadarbības platformām uzraudzīt tirgu. Dalībvalstis

143nedrīkstētu noteikt aktīvu pienākumu starpniekiem meklēt faktus

144vai apstākļus, kuri norāda uz informācijas prettiesisko raksturu.

145Līdz ar to Eiropas Komisijas aicina dalībvalstis iedrošināt

146sadarbības platformas brīvprātīgi cīnīties pret nelegālu satura

147ievietošanu tiešsaistē un veicināt vispārēju uzticību platformai,

148palīdzot nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu piedāvājumu.

149Eiropas Komisija aicina dalībvalstis meklēt līdzsvarotu

150pieeju, kā nodrošināt, ka, no vienas puses, patērētāji tiek

151augstā līmenī aizsargāti, jo īpaši pret negodīgu komercpraksi,

152un, no otras puses, darījumiem, kas tiek veikti starp fiziskām

153personām, netiek uzliktas nesamērīgas informācijas sniegšanas

154prasības un cita veida administratīvais slogs.

155Sadarbības ekonomika paver jaunas nodarbinātības iespējas,

156kurās ieņēmumus var gūt ārpus tradicionālajām darba tiesiskajām

157attiecībām, un dod iespēju cilvēkiem strādāt elastīgā režīmā. Lai

158palīdzētu cilvēkiem būt aktīvākiem, tajā pašā laikā garantējot

159taisnīgus darba nosacījumus un pienācīgu un ilgtspējīgu sociālo

160aizsardzību, dalībvalstīm vajadzētu izvērtēt, cik adekvātas ir

161nacionālās darba tiesību normas attiecībā uz sadarbības

162uzņēmējdarbības modeli, kā arī sagatavot nepieciešamās norādes un

163skaidrojumus.

164Attiecībā uz nodokļu saistību izpildi Eiropas Komisija norāda,

165ka tāpat kā uz visiem ekonomikas dalībniekiem, arī uz sadarbības

166ekonomiku attiecas nosacījumi par nodokļu nomaksu. Vienlaikus

167tiek vērsta uzmanība uz atsevišķiem riskiem sadarbības ekonomikā:

168ir grūti identificēt nodokļu maksātājus un ar nodokļiem

169apliekamos ienākumus, kā arī trūkst informācijas par pakalpojumu

170sniedzējiem. Līdz ar to Eiropas Komisija iesaka dalībvalstīm

171tiekties uz samērīgām saistībām un vienlīdzīgiem nosacījumiem.

172Sadarbības ekonomika ir pavērusi jaunas iespējas, kā nodokļu

173iestādes un nodokļu maksātāji var izpildīt savas nodokļu

174saistības. Šajā gadījumā sevišķi liela nozīme ir tam, ka ar

175tiešsaistes platformu starpniecību tiek nodrošināta datu

176izsekojamība.

177Eiropas Komisija skaidro, ka sadarbības platforma var

178darboties arī kā attiecīgā pakalpojuma (transporta vai īstermiņa

179īres) nodrošinātāja, taču tādā gadījumā uz sadarbības platformām

180varētu attiecināt attiecīgo nozares regulējumu, tostarp prasības

181par uzņēmējdarbības atļaujām un licencēšanu, ko parasti piemēro

182pakalpojumu sniedzējiem. Galvenās pazīmes, kas liecina, ka

183platforma iesaistās pakalpojuma sniegšanā un attiecīgi platformai

184var attiecināt nozares pakalpojumu regulējumu ir šādas:

185sadarbības platforma nosaka gala cenu, obligātus nosacījumus, pēc

186kādiem pakalpojums sniedzams, un sadarbības platformai pieder

187pamataktīvi, ar kuriem nodrošina pakalpojumu. Vienlaikus

188norādīts, ka šīm prasībām jābūt nediskriminējošām un samērīgām.

189Eiropas Komisija ieskatā ar pievienotās vērtības nodokli

190reglamentējošie normatīvie akti ir attiecināmi arī uz sadarbības

191platformām un to sniegtajiem pakalpojumiem, turklāt ļoti būtiska

192ir nodokļu nomaksa.13

193Eiropas Komisija uzsver, ka dalībvalstīm nav ieteicams

194izstrādāt vienu kopīgu normatīvo aktu, kas reglamentēs pilnīgi

195visas sadarbības ekonomikas jomas, bet izvērtēt katru sektoru

196atsevišķi.

1972.3. Citu valstu

198pieredze sadarbības ekonomikas ieviešanā

199Francijas tiesiskais regulējums

200Vērtējot Francijas sadarbības ekonomikas tiesisko regulējumu

201jāsecina, ka Francijas regulējums ir demokrātisks, nav

202īpašu noteikumu attiecībā uz viesu izmitināšanas pakalpojumiem

203sadarbības ekonomikā, tomēr pašreizējais īstermiņa īres apjoms ir

204radījis apstākļus, kuru rezultātā lielās pilsētas ir izvēlējušās

205regulēt izmitināšanas pakalpojumus. Un otrādi, finanšu un

206transporta nozares ir definētas un labi reglamentētas

207saistībā ar sadarbības ekonomiku, kas padara vieglu piekļuvi

208platformām un ļauj fiziskām personām vienkārši iesaistīties

209sadarbības ekonomikā.

210Vērtējot transporta sektora tiesiskā regulējuma piemērotību

211sadarbības ekonomikai, Francija novērtēta 6. vietā no 28 ES

212valstīm, jo tiesiskais regulējums ir īpaši draudzīgs automašīnu

213koplietošanai un koplietošanas braucieniem, nav nepieciešamas

214atļaujas vai profesionālas licences. Francijas transporta kodeksā

215fizisko personu automašīnu koplietošana ir definēta kā

216"abonēto lietotāju vai lietotāju, kurus atļāvusi

217transportlīdzekļu vadītāju organizācija vai attiecīgā persona,

218sauszemes motorizētu transportlīdzekļu vai autotransporta

219līdzekļu autobāzes koplietošana. Katrs abonents vai pilnvarots

220lietotājs var piekļūt transportlīdzeklim bez vadītāja izvēlētajā

221maršrutā uz ierobežotu laiku." Būtiski ir tas, ka automašīnu

222koplietošanas gadījumā fiziskām personām kā pakalpojumu

223sniedzējiem nav nepieciešamas profesionālas licences vai

224pilnvarojumi, lai pievienotos automašīnu koplietošanas

225pakalpojumam.

226Savukārt fizisko personu braucienu koplietošana ir definēta kā

227"mehāniskā transportlīdzekļa ar vadītāju un vienu vai

228vairākiem pasažieriem kopīga izmantošana brauciena laikā, ko

229vadītājs veic savā vārdā, bez atlīdzības, izņemot izmaksu

230dalīšanu". Francijas Kasācijas tiesa ir paziņojusi, ka

231fizisko personu braucienu koplietošanā nav vajadzīga atļauja vai

232profesionāla licence, ja koplietošanas pakalpojums ir bez maksas

233vai pēc izmaksu dalīšanas principa.

234Attiecībā uz operatoriem (platformām) Francijas tiesiskais

235regulējums nosaka, ka tiem nepieciešams reģistrēties īpašā

236reģistrā. Tas ietver komersanta reģistrācijas izraksta kopiju,

237apdrošināšanas apliecību, kas attiecas uz profesionālo atbildību,

238reģistrācijas apliecības kopiju (pelēko karti) katram

239transportlīdzeklim un vadītājam, katra autovadītāja profesionālās

240kartes kopiju, kas iegūta pēc apmācības un eksāmena, un

241pierādījumu katra transportlīdzekļa finansiālām iespējām. Līdz ar

242to neprofesionālie autovadītāji nevar sniegt pārvadājumu

243pakalpojumus, un pakalpojumu sniedzēji nevar neregulāri sniegt

244pakalpojumus bez licences. Šo lēmumu nesen apstiprināja Francijas

245Konstitucionālā tiesa lēmumā par UberPOP darbību. Šī

246iemesla dēļ Parīzes pilsētas administrācija ir aizliegusi

247UberPOP, Djump un Heetch braukšanas

248platformu, kuru autovadītāji nav profesionāļi bez pārvadājumu

249pakalpojumus licences, darbību.

250Vērtējot izmitināšanas pakalpojumu sadarbības ekonomikas

251tiesisko regulējumu Francija novērtēta 16. vietā no 28 ES

252valstīm. Francijā ir saistoši noteikumi par tiešsaistes

253platformām un īstermiņa īri (normatīvie akti tūrisma un

254pilsētplānošanas jomā), bet nav īpašu normatīvo aktu par viesu

255izmitināšanas pakalpojumiem sadarbības ekonomikā. Kā trūkums

256izmitināšanas pakalpojumu regulējumā tiek norādīts tas, ka nav

257skaidra definīcija par atļauto fizisko personu darījumu veidiem.

258Tomēr Tūrisma likums nosaka īstermiņa īri kā "mēbelētu

259mājokļu nomas maksu". "Mēbelēts mājoklis" ir

260definēts kā "mēbelētas villas, dzīvokļi vai studijas īrnieka

261ekskluzīvai izmantošanai, ko piedāvā īrei nepastāvīgam klientam,

262kurš uzturēšanos raksturo ar dienu, nedēļu vai ar mēnesi un kurš

263nepiedāvā tur pastāvīgo dzīvesvietu". Tomēr ir vērts

264norādīt, ka definīcija neaptver fizisko personu darījumu, jo nav

265minēts fizisko personu vai darījuma profesionālais raksturs.

266Fiziskām personām kā pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas

267izīrēt mājokļus, ir jāinformē pilsētas administrācija, ka

268īstermiņa nomniekam ir sekundāra dzīvesvieta. Pilsētās, kurās

269dzīvo vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju, pašvaldības atļauja

270nepieciešama arī, lai mainītu dzīvesvietu, kad nomniekam ir

271sekundāra dzīvesvieta, un primārās dzīvesvietas pārtapšanai par

272sekundāro dzīvesvietu. Dažās pilsētās (piemēram, Parīzē, Lionā,

273Marseļā, Nīcā, Strasbūrā) īpašniekam ir pienākums kompensēt

274peer to peer izmitināšanas pakalpojumu. Piemēram,

275īpašniekam ir jāmaksā par izmaiņām īpašuma lietošanā Parīzē,

276nodrošinot parastu mājokli tajā pašā apkaimē. Ja fiziskā persona

277kā pakalpojuma sniedzējs neievēro paziņošanas un atļaujas

278saņemšanas prasības, fiziskai personai kā pakalpojuma sniedzējam

279var uzlikt naudas sodu līdz 50 000 EUR. Vienlaikus Francija ir

280noteikusi izmitināšanas platformām pienākumu, pirmkārt, informēt

281platformas lietotājus (pakalpojumu sniedzējus) par to pienākumiem

282maksāt nodokļus un, otrkārt, sniegt lietotājiem ikgadējus datus

283par lietotāju ienākumiem no platformas izmantošanas. Papildus no

2842019. gada ir plānots platformām uzlikt pienākumu šo informāciju

285par tās lietotāju ieņēmumiem nodot Francijas nodokļu

286administrācijai.

287Attiecībā uz izmitināšanas jomu pastāv arī noteikumi valsts

288līmenī. Īrnieki nevar piedāvāt īstermiņa īri bez sava

289namīpašnieka vai to būvniecības asociācijas piekrišanas. Ja

290fiziskā persona kā pakalpojuma sniedzējs saņem apstiprinājumu,

291tam nav pienākuma dalīties ar īpašumu (pašam lietot īpašumu,

292kamēr tas izīrē īpašumu).

293Pastāv skaidrs slieksnis, kas atšķir fiziskās personas

294darbības no profesionālām darbībām. Fiziskā persona - pakalpojuma

295sniedzējs - kļūst par profesionālu pakalpojuma sniedzēju, ja viņš

296piedāvā vairāk nekā piecus numurus, nodrošina izmitināšanu un

297piedāvā brokastis vairāk nekā 15 cilvēkiem. Pastāv arī

298"profesionāli mēbelēts izīrētāja" statuss, kas tiek

299piemērots, ja persona ir reģistrēta Francijas Komercreģistrā kā

300"profesionāls izīrētājs", un, ja ikgadējie ieņēmumi par

301šo darbību pārsniedz 23 000 EUR vai kopējo summu no citiem

302mājsaimniecības ieņēmumiem. Neraugoties uz šo atšķirību, fiziskai

303personai kā pakalpojumu sniedzējam jāatbilst noteikumiem, kas

304attiecas uz profesionāliem pakalpojuma sniedzējiem, t.i.,

305sanitārie standarti, minimālais aprīkojums utt.

306Lietuvas

307tiesiskais regulējums

308Lietuva ir atbalstījusi ideju par sadarbības ekonomiku un

309iekļāvusi to kā jebkuru citu biznesa modeli savos tiesību

310aktos, piemēram, attiecībā uz vieglo pasažieru pārvadājumu

311jomu tiesību aktos ir integrēti visi sadarbības ekonomikas

312pamatprincipi - automašīnu koplietošana, braucienu

313koplietošana un maršruta pakalpojumi. Vieglo pasažieru

314pārvadājumu jomā taksometru vadītājiem ir nedaudz stingrākas

315prasības, nekā fiziskām personām pakalpojumu sniedzējām.

316Lietuvas autotransporta kodekss tika grozīts 2014. gada 27.

317septembrī, lai pielāgotu automašīnu koplietošanu, braucienu

318koplietošanu un maršruta pakalpojumus. Fiziskas personas un

319juridiskas personas var organizēt pasažieru pārvadājumus, un

320pasažierus var pārvadāt ne tikai taksometri, bet arī fiziskās

321personas, ja automašīnas atbilst vispārējām prasībām, kas

322attiecināmas uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Ja pakalpojums

323ir saistīts ar samaksu, pakalpojumu var organizēt, noslēdzot

324līgumu starp pārvadātāju un pasažieri vai izmantojot pakalpojumu

325organizētāju, piemēram, sadarbības platformu. Neprofesionāliem

326pārvadātājiem atļauts sniegt transporta pakalpojumus, izmantojot

327platformas starpniecību. Lietuvas tiesiskais regulējums paredz,

328ka pakalpojuma sniedzējiem - taksometriem vai fiziskām personām -

329jāiesniedz paziņojums par nodomu sniegt pakalpojumus saskaņā ar

330vieglo transportlīdzekļu taksometra noteikumiem pašvaldībai, kurā

331pārvadātājs ir reģistrēts vai dzīvo (fizisku personu gadījumā).

332Pārvadātāja atļauja pakalpojumam ir jāizsniedz nākamajā dienā pēc

333paziņojuma par nodomu veikt pakalpojumu saņemšanas. Pastāv arī

334alternatīva, ka paziņojumu par nodomu veikt pakalpojumu, var

335iesniegt pasažieru transporta pakalpojumu organizētājs, t.i.,

336sadarbības platforma. Transporta nodrošinājumam jāatbilst

337noteikumiem, ko noteikusi Lietuvas Republikas Finanšu ministrijas

338Valsts nodokļu inspekcija, kā arī jābūt nodrošinātai informācijai

339par ienākumiem, kas gūti no pakalpojuma sniegšanas. Nodokļu

340informāciju Valsts nodokļu inspekcijā var iesniegt fiziskās

341personas kā pakalpojuma sniedzējs vai organizētājs, t.i.,

342sadarbības platforma. Pakalpojumu sniedzējiem nav jābūt

343saistītiem ar platformu vai operatoru.

344Lietuvā nav prasības attiecībā uz profesionālajām licencēm vai

345atļaujām koplietojot automašīnu vai daloties ar citiem

346transportlīdzekļiem, izņemot licenci, kas iegūta, iesniedzot

347paziņojumu par nodomu sniegt pakalpojumu. Noteikumi vienādi

348attiecas gan uz taksometriem, gan fiziskām personām kā

349pakalpojumu sniedzējiem. Papildus autovadītāja apliecībai

350pakalpojumu sniedzējiem jāiesniedz individuālās darbības

351sertifikāts, dzīvesvietas deklarācija tajā pašā pašvaldībā, kurā

352nodrošinās pakalpojumus, transportlīdzekļa reģistrācijas

353apliecība, dokumenti par transportlīdzekļa tehnisko stāvokli,

354autovadītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas dokumenti

355un dokumenti, kas apliecina transportlīdzekļa valdījuma juridisko

356pamatu. Oficiālajiem taksometru vadītājiem ir jānokārto

357taksometru vadīšanas eksāmens. Automobiļu koplietošanas

358pakalpojumu sniedzējiem nav nepieciešama profesionāla licence,

359bet tiek piemērotas prasības attiecībā uz pakalpojumu komerciālu

360sniegšanu, piemēram, iespējams augstākā apdrošināšana, biežākas

361periodiskās tehniskās pārbaudes utt.

362Braukšanas maksas tarifi nav ierobežoti nedz fiziskām personām

363kā pakalpojumu sniedzējiem, nedz taksometriem, taču taksometriem

364ir papildu noteikumi attiecībā uz automašīnu marķēšanu, tehnisko

365pārbaudi u.c. Tiesību aktos taksometru skaits nav ierobežots,

366tomēr pašvaldībām ir tiesības noteikt taksometru skaita

367ierobežojumus.

368Viesu izmitināšanas jomā Lietuva novērtēta kā viena no līderēm

369starp ES dalībvalstīm sadarbības ekonomikā. Sadarbības ekonomiku

370reglamentē Tūrisma likums un normatīvie akti dzīvojamo ēku

371izīrēšanas jomā, kas nosaka mazākas prasības nekā Tūrisma likums.

372Fiziskās personas kā pakalpojuma sniedzēji ir reglamentēti

373saskaņā ar Tūrisma likumu, kas ir vienlīdzīgs tiem, kas nodrošina

374viesu izmitināšanas pakalpojumus vai lauku tūrisma pakalpojumus.

375Likums ierobežo telpu skaitu un ietver noteikumus par drošību un

376higiēnu. Fiziskām personām kā pakalpojuma sniedzējiem iepriekš

377jāinformē Valsts tūrisma departaments par saviem pakalpojumiem

378pirms pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas. Regulējums par fiziskām

379personām kā pakalpojuma sniedzējiem nav skaidrs, jo normatīvajos

380aktos dzīvokļu izīrēšanas jomā ir mazāk prasību nekā Tūrisma

381likumā. Apakšīre ir likumīga, ja fiziskā persona kā pakalpojuma

382sniedzējs saņem rakstisku atļauju no īpašuma īpašnieka. Primāro

383un sekundāro dzīvesvietu nav Lietuvas tiesību aktos, un

384izīrētājam nav pienākuma atrasties īpašumā, to izīrējot.

385Lielbritānijas tiesiskais regulējums

386Lielbritānija ir viena no vadošajām valstīm Eiropā attiecībā

387uz atvieglotiem nosacījumiem un stimuliem sadarbības ekonomikai.

388Kaut arī sadarbības ekonomika nav īpaši regulēta, tā

389izceļas gandrīz visās jomās, jo Lielbritānijas valdība ir

390izstrādājusi vadlīnijas sadarbības ekonomikas principu

391skaidrošanai, organizējusi seminārus un konferences, kā arī

392valdībai ir izdevies izveidot labas partnerattiecības ar

393sadarbības platformām.

394Transporta nozares novērtēta 11. vietā no 28 ES dalībvalstīm.

395Fizisko personu automašīnu koplietošana valsts tiesību aktos nav

396definēta, tādējādi nav specifisku noteikumu, kas attiecas uz šo

397darbību. Tas arī nozīmē, ka nav nepieciešama atļauja, lai

398fiziskās personas varētu dalīties ar savu automašīnu sadarbības

399platformā.

400Vairāk regulēta ir fizisko personu braucienu koplietošana.

401Braucienu koplietošana, ja atlīdzība par darbību atbilst tikai

402ekspluatācijas izmaksām, ir atļauta un nav regulēta. Tomēr, ja

403vadītājs gūst peļņu no pakalpojuma, tā transportlīdzeklis tiek

404klasificēts kā privāts īres transportlīdzeklis, un vadītājam

405jābūt licencētam. Šajā gadījumā licencētai jābūt pat fizikai

406personai, arī situācijā, ja šī fiziskā persona pakalpojuma

407sniedzējs pakalpojumus piedāvā neregulāri. Prasības licences

408iegūšanai ietver vairāk kā tikai vadītāja apliecību, t.sk., tam

409nav sodāmības reģistrā, prasības atšķiras starp pilsētām.

410Noteikumi par pieteikšanos taksometru licencēm būtiski

411atšķiras no noteikumiem, kas attiecas uz fiziskām personām.

412Londonā taksometru atļauju skaits nav ierobežots, tomēr

413galvaspilsētai ir ļoti augsti kvalitātes standarti, kas darbojas

414kā alternatīvs šķērslis izsniegto licenču skaitam. Liverpūlē

415ierobežojums ir 1 417 izsniegtas licences, un Mančestrā šis

416skaitlis ir 814. Visos trijos iepriekš minētajos pilsētu rajonos

417fizisko personu īres transportlīdzekļu licencēm nav

418ierobežojumu.

419Lielbritānijā pakalpojuma sniedzēji var brīvi noteikt savas

420cenas, jo nav kontroles režīma attiecībā uz cenām, tomēr

421pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs vienmēr iepriekš vienojas par

422maksu. Taksometriem nav nepieciešams būt saistītiem ar

423nosūtīšanas centru vai platformu.

424Kopumā viesu izmitināšanas nozare sadarbības ekonomikas

425kontekstā Lielbritānijas tiesību aktos nav regulēta. Tā vietā

426tiek piemēroti vispārējie noteikumi. Lielbritānijā nav

427regulējuma, kas noteiktu fizisko personu sniegtos pakalpojumus.

428Tā rezultātā nav skaidra fizisko personu kā pakalpojuma sniedzēja

429darījumu veida noteikšana, kā arī nav noteikts, kas fiziskām

430personām kā pakalpojuma sniedzējiem ir atļauts vai aizliegts.

431Citas sekas tam, ka nepastāv tiesiskais regulējums, kas

432reglamentē fizisko personu sniegtos izmitināšanas pakalpojumus,

433ir tāds, ka fiziskām personām kā pakalpojuma sniedzējiem nav

434jāiegūst atļauja pirms to dzīvesvietas izīrēšana. Turklāt 2015.

435gada īpašuma stāvokļa pārskatā privātajā īrē nozare atzīst, ka

436valdībai nav vēlēšanās regulēt tirgu valsts līmenī, ieviešot

437licencēšanas režīmu. Tomēr lietas ir nedaudz stingrākas Londonā

438nekā pārējā Lielbritānijas daļā, kur vietējās varas iestādes

439tehniski ir pilnvarotas ieviest licencēšanas prasības, ja tās

440vēlas to darīt.

441Lielbritānijā fiziskām personām kā pakalpojuma sniedzējiem nav

442jāpaziņo to iznomātājam vai viņu būvniecības asociācijai, ka viņi

443izīrē savu dzīvesvietu - to piemēro valsts līmenī. Fizikās

444personas kā pakalpojuma sniedzēji var atļaut uzturēties tā

445īrniekam 90 dienas gadā saskaņā ar 2015. gada likumu par

446ierobežojumu atcelšanu, saskaņā ar kuru īpašums tiek uzskatīts kā

447"pagaidu guļvieta", un īpašniekam ir jāpieprasa

448plānošanas atļauja. Ir iespējams arī atļaut otru dzīvesvietu, bet

449tas var būt nepieciešama licence. Tur nav ierobežojumu attiecībā

450uz uzturēšanās proporciju. Tāpat fiziskai personai kā pakalpojuma

451sniedzējam nav pienākums dzīvot mājoklī tā izīrēšanas perioda

452laikā. Visbeidzot, vietējās iestādes var pārbaudīt un identificēt

453dzīvojamo māju apdraudējumus saskaņā ar "Mājokļu veselības

454un drošības novērtējuma sistēmu" (ieviesta ar "Mājokļu

455likumu 2004"). Pārbaudes var veikt pēc īrnieka pieprasījuma

456vai padomes vēlēšanās. Pārbaudes attiecas uz ūdens, gāzes un

457elektrības iekārtām, higiēnas un sanitārām iekārtām utt.

458Lielbritānijas nodokļu un muitas administrācijas veiktajā

459pētījumā par sadarbības ekonomiku minēts, ka 54% aptaujāto

460respondentu sadarbības ekonomiku uzskata tikai par veidu kā gūt

461papildus ienākumu. Personas, kas darbojas sadarbības ekonomikā

462sevi uzskata par pašnodarbinātajām personām, ja tām ir kontrole

463pār savu darbu (dalību), tām pieder aprīkojums, ar kuru sniegts

464pakalpojumus, tās nesaņem darba ņēmēja ieguvumus, saņem

465atalgojumu ar platformas starpniecību nevis no platformas.

466Vairākas personas arī minēja, ka sevi uzskata par

467pašnodarbinātajām, jo platformas noteica. Saskaņā ar šo pētījumu

46881% aptaujāto respondentu Lielbritānijā ar sadarbības ekonomikas

469starpniecību gadā nopelna zem 11 000 mārciņu. Personas, kas

470pelnīja virs 11 000 mārciņu, galvenokārt darbojas sadarbības

471ekonomikā pilnu laiku (lielākoties nodarbinātas transporta vai

472īstermiņa pakalpojumu sniegšanas jomās). 54% respondentu

473neuzskata, ka no šiem ienākumiem būtu jāmaksā nodokļi, savukārt

474tikai 27% respondentu uzskata, ka nodokļi jāmaksā. 51% aptaujāto

475arī ir pārliecināti, ka pilnībā zina savas nodokļu saistības un

476pienākumus. 14

4772.4. Sadarbības

478ekonomikas tendences Latvijā un identificētie

479problēmjautājumi

480Latvijā kopumā transporta, izmitināšanas un finanšu sektorā

481darbojas 11 platformas un to kopējais tirgus apjoms 2016. gadā

482sasniedza 157,7 milj. EUR, nodrošinot 3 162 darba vietas.

483Vērtējot sadarbības ekonomikas lomu Latvijas tautsaimniecībā,

484Eiropas Komisija secina, ka Latvija ir viena no vadošajām Eiropas

485Savienības dalībvalstīm attiecībā uz platformu skaitu (3,59

486platformas uz vienu miljonu iedzīvotāju), sadarbības ekonomikas

487ieņēmumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (0,63% no

488iekšzemes kopprodukta) un šajā jomā nodarbinātām personām (0,33%

489no visiem), kas pārsniedz ES vidējo rādītāju.15

490Sadarbības platformas Latvijas iedzīvotāju vidū guvušas lielu

491atsaucību. Latvija ir TOP 3 Eiropas valstu vidū, kuras

492iedzīvotāji jau ir izmantojuši sadarbības platformas (Francijā

49336%, Īrijā 35%, Latvijā 24%, Horvātijā 24%), un kuras iedzīvotāji

494regulāri izmanto sadarbības ekonomikas platformas (Īrijā 12%,

495Latvijā 9%, Francijā 7% iedzīvotāju). 16

496Eiropas Komisijas pētījumā, vērtējot uzņēmējdarbības vides

497piemērotību sadarbības ekonomikai, Latvija ierindota 22. vietā

498starp 28 dalībvalstīm. Latvija augstu novērtēta viesu

499izmitināšanas jomā, kas galvenokārt ir saistīts ar regulējumu

500nodokļu un mājokļu noteikumos, bet mazāk labvēlīgs vērtējums ir

501finanšu un transporta pakalpojumu jomā. Viszemāk Latvijā

502novērtēta sadarbības ekonomikas administrēšana.

503Latvijā nav īpašs atsevišķs normatīvais akts, kas vispārēji

504regulētu sadarbības ekonomiku, taču atsevišķi nosacījumi ir

505ietverti vairāku jomu normatīvajos aktos. Latvijā sadarbības

506ekonomika visvairāk ir attīstījusies kopfinansējuma pakalpojumu,

507vieglo pasažieru pārvadājumu un viesu īstermiņa izmitināšanas

508jomās.

509Kopfinansējumu pakalpojumu jomā Finanšu ministrija ir

510izstrādājusi un 2017. gada 7. septembrī izsludinājusi Valsts

511sekretāru sanāksmē likumprojektu "Kopfinansējuma pakalpojumu

512likums", kas paredz noteikt kopfinansējuma pakalpojumu

513sniedzēja darbības principus, atbildību, licencēšanas un

514uzraudzības kārtību, ieguldītāju un aizdevumu saņēmēju interešu

515aizsardzības pasākumus. Papildus tam Ministru kabinetā 2018. gada

51614. augustā ir apstiprināts Informatīvais ziņojums "Par

517virtuālo valūtu izmantošanas ieguvumiem un riskiem, un tālāko

518rīcību jomas attīstības veicināšanai un identificēto risku

519mazināšanai"17, saskaņā ar kuru ir paredzēti

520vairāki pasākumi, tādejādi nodrošinot lielāku noteiktību un

521caurskatāmību finanšu pakalpojumu regulējuma, nodokļu,

522grāmatvedības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

523terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Vienlaikus, lai izvērtētu

524tehnoloģijas potenciālu, uzlabotu valsts pārvaldes pakalpojumu

525efektivitāti un drošību, veicinātu tehnoloģiju izmantošanu

526privātajā sektorā, identificētu barjeras un sagatavotu

527priekšlikumus pasākumiem tehnoloģijas atbalstam Ekonomikas

528ministrija šobrīd izstrādā informatīvo ziņojumu "Par

529blokķēdes tehnoloģijas izmantošanas piemēriem, perspektīvām un

530tālāko rīcību jomas attīstības veicināšanai".

531Ņemot vērā, ka vieglo pasažieru pārvadājumu un viesu īstermiņa

532izmitināšanas jomās arī strauji attīstās sadarbības ekonomika,

533turpmāk šajā konceptuālajā ziņojumā detalizētāk tiek apskatītas

534šīs jomas.

535Sadarbības ekonomikas tendences vieglo

536pasažieru pārvadājumu jomā

537Attiecībā uz vieglo pasažieru pārvadājumu jomu, uzsākot darbu

538pie sadarbības ekonomikas iniciatīvas un regulējuma izstrādes,

539Ekonomikas ministrija 2016. gada 29. jūnijā noslēdza Savstarpējās

540sapratnes memorandu ar lielākajām pārvadātāju platformām par

541vairākiem pamatprincipiem, paredzot, ka Ekonomikas ministrija

542pieņems sadarbības ekonomikas filozofiju un konceptuāli atbalstīs

543regulējuma ieviešanu, vienlaikus paredzot, ka nozare iestāsies

544par caurskatāmas nodokļu nomaksas principiem, patērētāju tiesību

545aizsardzību, godīgu komercpraksi un pasažieru un pakalpojuma

546sniedzēju drošību, kā arī iesaistīsies dialogā ar atbildīgajām

547iestādēm. Līdz ar to tika sperti pirmie soļi, lai sekmētu

548modernas, tehnoloģijās bāzētas ekonomikas attīstību, kas

549vienlaikus nodrošina nozares sakārtošanu un iekļaušanos kopējā

550pasažieru pārvadājumu tirgū.

551Lai pavērtu iespējas modernas ekonomikas attīstībai pasažieru

552pārvadāšanā Saeima 2017. gada 28. septembrī pieņēma grozījumus

553Autopārvadājumu likumā. Savukārt Ministru kabinets 2018. gada 6.

554martā pieņēma ar likumu saistītus Ministru kabineta

555noteikumus.18 Atbilstoši veiktajām izmaiņām vieglo

556pasažieru pārvadājumu regulējumā turpmāk šos pakalpojumu var

557piedāvāt, pieprasīt un apstiprināt, izmantojot elektronisko

558sakaru līdzekļus tiešsaistē tīmekļvietnē vai mobilajā aplikācijā.

559Apmaksāt šādus pakalpojumus var tikai bezskaidrā naudā, tādejādi

560uzraugošajām institūcijām nodrošinot izsekojamu darījumu plūsmu.

561Līdz ar to regulējums pasažieru komercpārvadāšanu sadalījis

562divos veidos taksometru pārvadājumi un pārvadājumi ar vieglo

563automobili. Pēc Eiropas Komisijas skaidrojuma vieglo

564automobiļu komercpārvadājuma regulējumā ir ietverti sadarbības

565ekonomikas principi, t.i., izmantojot tiešsaistes platformas,

566mobilās lietotnes vai citus risinājumus tiek savienots

567pakalpojuma sniedzējs ar lietotāju.

568Sadarbības ekonomikas tendences izmitināšanas

569sektorā

570Attiecībā uz izmitināšanas sektoru sadarbības ekonomikas

571platformas tiek izmantotas apartamentu jeb dzīvokļu izīrēšanai.

572Apartamenti Latvijā tiek izīrēti, pamatā izmantojot rezervēšanas

573portālu booking.com un sadarbības ekonomikas platformu

574airbnb.com. Kopumā abos portālos Rīgā 2016. gadā tika

575uzskaitītas19 3 629 gultas vietas, savukārt 2017. gadā

576jau 5 045 gultas vietas, kas ir 30% no visām gultasvietām Rīgā

577(2017. gadā Rīgā bija 15 788 gultas vietas viesnīcās un tām

578pielīdzinātās tūristu mītnēs20 - kopā ar apartamentiem

579tas ir 20 833 gultasvietas). 60% no visiem apartamentiem Rīgā ir

580pieejami tirgū ar sadarbības ekonomikas platformas

581airbnb.com starpniecību. Pašlaik Latvijā airbnb.com

582ir vienīgā sadarbības ekonomikas platforma ar ievērojamu tirgus

583daļu. Otra līdzīga sadarbības ekonomikas platforma

584wimdu.com Rīgā piedāvā tikai 133 apartamentus, no kuriem

585liela daļa ir neaktīvi. Airbnb.com 2016. gadā Latvijā

586nodrošināja 350 darbavietas un nodrošināja kopējos ieņēmumus 6.3

587milj EUR apmērā.21

588Latvijas tiesību akti nereglamentē izmitināšanas nozari

589sadarbības ekonomikas jomā un šādi fizisko personu darījumi

590sadarbības ekonomikas ietvaros nav definēti. Tas būtiski

591apgrūtina nozares uzraudzību, jo apartamenti, kas tiek izīrēti ar

592platformu starpniecību, netiek uzskaitīti statistikā, kā arī

593netiek veikta šādu pakalpojumu kvalitātes un drošības

594uzraudzība.

595Vienlaikus jānorāda, ka Latvijā pašreiz spēkā esošie

596normatīvie akti neizdala ilgtermiņa vai īstermiņa dzīvojamo telpu

597īri. Likumprojekta "Dzīvojamo telpu īres likums"

598(Saeimā 2018. gada 21. jūnijā pieņemts 1. lasījumā) 2. panta

599trešās daļas 3. punkts paredz noteikt, ka dzīvojamo telpu

600sezonālu vai īstermiņa lietošanu (piemēram, vasarnīcas, viesu

601nami) īres līgumi ir slēdzami Civillikumā noteiktajā kārtībā,

602līdz ar to jaunais likums uz iepriekš minēto līgumu noslēgšanu

603nebūs attiecināms.

604Apkopojot augstāk minēto, pasažieru pārvadāšanu reglamentē

605Autopārvadājumu likums un to saistošie Ministru kabineta

606noteikumi, savukārt viesu izmitināšanu - normatīvie akti mājokļu,

607īres, nodokļu un citās jomās. Vadoties no Eiropas Komisijas

608ieteikumiem un citu valstu pieredzes, ir jāizvērtē, vai ir

609nepieciešams vispārējs regulējums sadarbības ekonomikai, vai arī

610ir pilnveidojami katras jomas normatīvie akti, kuros ir

611identificējamas problēmas attiecībā uz sadarbības ekonomiku.

612Sadarbības ekonomika ir ļoti strauji augoša un mainīga ekonomika,

613to nav iespējams precīzi prognozēt, tā var attīstīties jebkurā

614pakalpojumu jomā - tas būtiski apgrūtina vienota regulējuma

615izstrādi. Turklāt, katra pakalpojumu joma ir ļoti specifiska ar

616tikai tai raksturīgām iezīmēm un problēmām, kuras efektīvāk

617risināt ir attiecīgajos nozaru regulējumos, nevis vienotā

618normatīvā. Tādēļ turpmāk konceptuālajā ziņojumā Ekonomikas

619ministrija izvērtē pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo

620automobili un īstermiņa izmitināšanas jomas Eiropas Komisijas

621ieteiktajos piecos virzienos: piekļuve tirgum, atbildības

622sadalījums, patērētāju aizsardzība, nodarbinātība un nodokļu

623nomaksa.

624Piekļuve

625tirgum

626Šobrīd katrā nozarē un jomā pastāv savs regulējums par

627atļaujām, nepieciešamajiem saskaņojumiem, licencēm un

628reģistrāciju. Nav kopēja regulējuma un uzskaitījuma, kādas

629atļaujas, saskaņojumi, licences, reģistrācijas nepieciešamas

630uzņēmējdarbībā. Līdz ar to arī sadarbības ekonomikā iesaistītām

631personām jāievēro atbilstoši normatīvie akti.

632Piekļuve tirgum vieglo pasažieru pārvadājumu

633jomā

634Piemēram, saskaņā ar Autopārvadājumu likumu nepieciešama

635atļauja pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanai, kā arī

636pārvadātājam, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru

637vai ar vieglo automobili, ir jāsaņem speciālā atļauja (licence).

638Tātad tas attiecas arī uz gadījumiem, kad attiecīgie pārvadājumi

639tiek organizēti ar platformu starpniecību.

640Atbilstoši Autopārvadājuma likumam pārvadātājs ir komersants,

641zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas pēc pasūtījuma vai līguma

642ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas

643pārvadājuma saistību, līdz ar to pārvadājumus var veikt tikai

644komersants, izslēdzot fiziskām personām iespējas veikt

645pārvadājumus, tādejādi būtiski palielinot barjera jaunu

646dalībnieku ienākšanai un sadarbības ekonomikas attīstībai.

647Esošais Autopārvadājumu likuma regulējums nosaka, ka vieglie

648pasažieru pārvadājumi ir uzskatāmi par komercdarbību, t.i. tiek

649veikti ar mērķi gūt peļņu, līdz ar to pārvadājumu jomā šobrīd

650netiek paredzēts viens no sadarbības ekonomikas principiem

651kopbraukšana - situācija, kad transporta līdzekļa vadītājs,

652pamatojoties tikai uz savām vajadzībām nosaka sava brauciena

653galamērķi, , informējot par savu plānoto braucienu, tam var

654pievienoties līdzbraucēji, kuriem ir nepieciešams nokļūt vadītāja

655norādītājā vietā (kopīgi dalot ceļa izdevumus, piemēram, izmaksas

656par degvielu). Šāda darījumu mērķis nav gūt peļņu, bet dalīties

657ceļa izdevumu segšanā. Tomēr ņemot vērā, ka šādus darījumus ir

658grūti nošķirt no pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo

659automobili, kur brauciena gala mērķi nosaka pasažieris nevis

660mašīnas vadītājs, Finanšu ministrija piesardzīgi raugās uz šo

661regulējumu. Ekonomikas ministrijas ieskatā šādiem darījumiem,

662kuru mērķis nav tieša peļņas gūšana nevajadzētu noteikt īpašu

663regulējumu, jo saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegtajām

664rekomendācijām tā nav uzskatāma par profesionālu darbību un tā

665nav vērsta uz peļņas gūšanu.

666Vienlaikus mazinot barjeras sadarbības ekonomikas dalībniekiem

667un paredzot iespēju fiziskām personām veikt vieglo pasažieru

668pārvadājumus, nepieciešams izvērtēt un pārskatīt Autopārvadājumu

669likumu, paredzot, ka fiziska persona var saņemt licenci pasažieru

670komercpārvadājumiem ar vieglo automobili, ja fiziskā persona ir

671reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs Valsts ieņēmumu

672dienestā.

673Piekļuve tirgum izmitināšanas sektorā

674Kaut arī izmitināšanas sektorā netiek atsevišķi regulēta

675piekļuve tirgum, nav nepieciešamas licences vai atļaujas, tūristu

676mītnēm, lai varētu veikt viesu izmitināšanu, ir jāievēro

677specifiski noteikumi attiecībā uz tādām prasībām, kā ugunsdrošība

678vai higiēna. Savukārt, lai varētu izīrēt savu dzīvokli īrniekam,

679šādas prasības nav jānodrošina. Faktiski īpašnieks dzīvokli var

680izīrēt bez specifiskiem ierobežojumiem gan pa tiešo, gan ar

681sadarbības ekonomikas platformu starpniecību. Turklāt Civillikums

682un likums "Par dzīvojamo telpu īri" ļauj arī pašam

683īrniekam nodot apakšīrē viņa īrēto telpu vai tās daļu, ja

684izīrētājs tam piekrīt.

685Ņemot vērā minēto un to, ka Eiropas Komisija neatbalsta

686sadarbības ekonomikas piekļuves tirgum ierobežošanu, Ekonomikas

687ministrija neuzskata, ka apartamentu izīrēšanai būtu jāpiemēro

688kāds no tirgus ierobežošanas veidiem. Tomēr atsevišķos gadījumos,

689kur tiek novērota augsta ekonomiskā darbība, ir jāizvērtē

690nepieciešamība piemērot līdzīgas ugunsdrošības vai higiēnas

691prasības, kādas tās ir klasiskajām tūristu mītnēm (viesnīcām,

692hosteļiem, viesu namiem). Šādu prasību piemērošana var būt tikai

693gadījumos, kur apartamentus izīrē fiziska vai juridiska persona

694peļņas gūšanas nolūkā, tā nedrīkst būt diskriminējoša un tai

695jābūt pamatotai.

696Atbildības sadalījums

697Tā kā sadarbības ekonomikā iesaistītām personām jāievēro

698atbilstoši normatīvie akti, tad arī tie atbild par attiecīgo

699normu neievērošanu. Līdz ar to var secināt, ka attiecībā uz

700atbildības sadalījumu nav identificētu problēmu sadarbības

701ekonomikā. Tomēr, tā kā sadarbības ekonomikā parādās jauni

702subjekti, piemēram, (platforma), ir jāizvērtē, vai un kādi

703pienākumi un atbildība ir noteikta šādām personām un

704nepieciešamības gadījumā ir jāpilnveido regulējums.

705Atbildības sadalījums vieglo pasažieru

706komercpārvadājumu jomā

707Esošais regulējums22 vieglo pasažieru

708komercpārvadājumu jomā nosaka, ka datu apmaiņa notiek starp

709pārvadātāju un Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk - VID), taču

710faktiski pārvadātājam nav pieejami visi dati, jo tos monitorē

711platformas, līdz ar to pārvadātāji nav datu īpašnieki vai

712turētāji un pastāv būtisks risks, ka pārvadātajam nebūs pieejami

713dati par sniegtajiem pakalpojumiem un faktiski veiktajiem

714darījumiem. Tādējādi pārvadātājs nevar nodrošināt iepriekš

715minētajos noteikumos paredzēto pienākumu izpildi, jo nevar

716uzņemties atbildību par trešās personas (tīmekļa vietnes, mobilās

717lietotnes, zvana centra) rīcību. Satiksmes ministrija konceptuālā

718ziņojuma izstrādes laikā ir sagatavojusi likumprojektu

719"Grozījumi Autopārvadājumu likumā", kas paredz, ka

720turpmāk visus datus VID iesniedz platformas, līdz ar to

721konstatēto trūkumu plānots novērsts līdz ar likumprojekta

722apstiprināšanu.

723Vienlaikus ir konstatēts, ka nepieciešams izvērtēt un

724pilnveidot atbildības jautājumus pārkāpumu gadījumā, t.sk.

725jautājumus, kas saistīti ar uzraudzības pasākumiem.

726Atbildības sadalījums izmitināšanas

727sektorā

728Izmitināšanas sektorā Tūrisma likuma 11. panta septītā daļa

729nosaka, ka komersanti un saimnieciskās darbības veicēji

730nodrošina, ka tūristu mītnēs izmitinātie ārzemnieki personīgi

731aizpilda un paraksta deklarācijas veidlapu un pierāda savu

732identitāti, uzrādot derīgu, identitāti apliecinošu dokumentu.

733Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumiem Nr.

734226 "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas

735aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību" komersantam

736vai saimnieciskās darbības veicējiem deklarācijas ir jāglabā

737vienu gadu no tās aizpildīšanas dienas un tās pēc rakstiska

738pieprasījuma jāizsniedz Valsts policijai vai Valsts robežsardzei.

739Iepriekš minētā prasība izriet no Šengenas

740konvencijas23 45. panta, kura mērķis ir sniegt

741attiecīgām tiesību aizsardzības iestādēm informāciju, lai

742novērstu apdraudējumus, veiktu tiesvedību krimināllietās vai

743noskaidrotu pazudušo vai nelaimes gadījumos cietušo personu

744likteni.

745Tūrisma likuma 1. panta pirmās daļas 17. punkts nosaka, ka

746tūristu mītne ir ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta

747(teritorija), kurā komersants vai saimnieciskās darbības veicējs

748nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu. Līdz ar

749to no Tūrisma likuma pašreizējā regulējuma neizriet pienākums

750apartamentu izīrētājiem nodrošināt, ka ārzemnieki aizpilda un

751paraksta deklarācijas veidlapu atbilstoši Ministru kabineta 2007.

752gada 3. aprīļa noteikumiem Nr. 226 "Noteikumi par ārzemnieka

753deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas

754kārtību". Šengenas konvencijas 45. panta 2. punkts paredz,

755ka attiecīgā prasība par ārzemnieka deklarācijas veidlapas

756aizpildīšanu ir piemērojama personām, kas uzturas kādā

757komerciālos nolūkos izīrētā mītnē, tostarp teltīs, autofurgonos

758un kuģos. Līdz ar to ir jāveic izmaiņas normatīvajos aktos,

759precizējot tūrisma mītņu vai apartamentu definīciju, lai

760nodrošinātu, ka arī apartamentos izmitinātie ārzemnieki aizpilda

761attiecīgo deklarāciju.

762Patērētāju aizsardzība

763Latvijā darbojās vispārējs patērētāju aizsardzības regulējums

764saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, kā arī papildu

765patērētāju tiesību aizsardzības normas ir noteiktas attiecīgo

766nozaru regulējumā.

767Patērētāju aizsardzība vieglo pasažieru

768pārvadājumu jomā

769Attiecībā uz vieglo pasažieru komercpārvadājumiem esošais

770regulējums nosaka, ka pasūtītājs pirms braucienu saņem

771informācija par pakalpojumu, kā arī uzreiz pēc pārvadājumu

772pakalpojuma pabeigšanas (maršrutu, laiku, pakalpojuma summu un tā

773aprēķināšanu, apmaksas veidu, kā arī kontaktinformāciju

774patērētāju sūdzību iesniegšanai).

775Patērētāju aizsardzība izmitināšanas

776sektorā

777Patērētāju tiesības jānodrošina neatkarīgi no tā, vai

778pakalpojums sniegts tradicionālās ekonomikas vai sadarbības

779ekonomikas ietvaros. Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir

780ietvertas speciālās normas attiecībā uz brīvdienu mītnes

781ilgtermiņa lietošanas līgumiem, kas ir speciāls īres līgumu

782paveids un uz to nav attiecināmas likumā "Par dzīvojamo

783telpu īri" noteiktais.24 Vienlaikus judikatūrā ir

784atzīts, ka kaut arī uz standarta dzīvojamo telpu īres līgumiem

785Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 11. pants nav attiecināms,

786taču arī no šāda īres līguma izrietošās pušu tiesiskās attiecības

787var tikt uzskatītas par tādām, kurām ir piemērojamas patērētāju

788tiesību aizsardzības normas.25 Atbilstoši Patērētāju

789tiesību aizsardzības likumam uz noslēgtiem īres līgumiem var tikt

790attiecinātas normas par netaisnīgiem līguma noteikumiem, ja īres

791līgums ir noslēgts starp patērētāju un pakalpojuma sniedzēju.

792Līdz ar to Ekonomikas ministrija uzskata, ka Latvijā šajā

793jautājumā izmaiņas vai papildinājumi normatīvajos aktos nav

794nepieciešami.

795Ņemot vērā, ka viesu izmitināšanas sektorā tiek iegūti un

796apstrādāti fizisko personu dati, tad attiecīgo datu pārziņiem ir

797jāievēro normatīvo aktu prasības fizisko personu datu

798aizsardzības jomā. Vispārīgo datu aizsardzības

799regulu26 nepiemēro personas datu apstrādei, kuru veic

800fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma

801gaitā un kura tādējādi nav saistīta ar profesionālu vai

802komerciālu darbību. Līdz ar to arī apartamentu izīrēšanas

803gadījumā, ja tas tiek darīts peļņas gūšanas nolūkā un tiek iegūti

804un apstrādāti fiziskās personas dati, ir jāievēro Vispārīgās datu

805regulas un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības.

806Nodarbinātība

807Latvijā ir vispārējs regulējums gan darba tiesisko attiecību

808jomā, gan darba aizsardzības jomā, gan citi normatīvie akti, kas

809jāievēro arī nodarbinot personas sadarbības ekonomikas ietvaros.

810Tas attiecas gan uz darba laiku, darba apstākļiem, darbinieku

811nosūtīšanu un jebkurām citām prasībām darba tiesību jomā, līdz ar

812to uz sadarbības ekonomiku attiecas šīs pašas normas. Ekonomikas

813ministrijas ieskatā izvērtējams ir jautājums par attālināto

814darbu, tomēr šāds mūsdienīgs darba pienākumu veikšanas veids var

815tikt izmantots arī tradicionālajā ekonomikā, tādēļ šis jautājums

816nav skatāms atrauti no darba tiesību vispārējā regulējuma.

817Nodokļu

818nomaksa

819Attiecībā uz nodokļu nomaksu nepastāv īpašs nodokļu

820regulējums sadarbības ekonomikā iesaistītām personām. Gan

821juridiskām personām, gan fiziskām personām, kuras piedalās

822sadarbības ekonomikā, ir jāmaksā nodokļi atbilstoši esošajiem

823normatīvajiem aktiem nodokļu tiesību jomā.

824Piemēram, komersanti, kas sniedz vieglo pasažieru pārvadājumu

825pakalpojumus, var būt mikrouzņēmumu nodokļa (turpmāk - MUN)

826maksātāji, ja tie atbilst noteiktiem kritērijiem (apgrozījums zem

82740 tūkst. EUR, nodarbināti ne vairāk par 5 darbiniekiem, alga zem

828720 EUR mēnesī u.c.) vai tie maksā nodokļus vispārējā režīmā

829(uzņēmumu ienākumu nodokli, pievienotās vērtības nodokli,

830darbaspēka nodokļus). Arī uzņēmumi, kuri sniedz viesu

831izmitināšanas pakalpojumus, var darboties MUN režīmā vai

832vispārējā režīmā. Personām, kuru saimnieciskās darbības ienākumi

833pārsniedz 40 tūkst. EUR, jāreģistrējas par pievienotās vērtības

834nodokļa maksātājiem. Tātad nelielie komersanti (vai arī fiziskās

835personas - saimnieciskās darbības veicēji), kuri sniedz

836pakalpojumus līdz 40 tūkst. EUR, var nereģistrēties kā PVN

837maksātāji.

838Fiziskās personas var veikt saimniecisko darbību, pirms tam

839reģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēji VID un par

840ienākumiem maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk - IIN) no

841saimnieciskās darbības. Tas attiecas arī uz ienākumiem, kas gūti

842sadarbības ekonomikas ietvaros, izmantojot tiešsaistes

843platformas.

844Piemēram, ja persona nodarbojas ar (regulāru, īstermiņa)

845īpašuma iznomāšanu (izīrēšanu) kā saimniecisko darbību (arī

846sadarbības ekonomikas ietvaros, izmantojot tiešsaistes

847platformas), tai ir dažādi ar šo saimniecisko darbību saistīti

848izdevumi (vai investīcija) piemēram, ēkas vai telpu remonts,

849samaksa par uzkopšanu vai citiem pakalpojumiem, ieguldījumi

850pamatlīdzekļos utt., tad persona reģistrē šo saimniecisko

851darbību, veic atbilstošu ienākumu un izdevumu uzskaiti, aprēķina

852un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Fiziskām personām, kuras

853veic saimniecisko darbību, ir jāmaksā arī valsts sociālās

854apdrošināšanas obligātās iemaksas noteiktā kārtībā.

855Patreiz Autopārvadājumu likums nosaka ierobežojums fiziskām

856personām veikt komercpārvadājumus ar vieglajiem

857transportlīdzekļiem, to var veikt tikai komersanti. Lai attīstītu

858sadarbības ekonomikas iespējas, būtu izvērtējamas izmaiņas

859Autopārvadājumu likumā, atļaujot fiziskām personām veikt

860pasažieru komercpārvadājumus ar vieglajiem transportlīdzekļiem.

861Šādos gadījumos fiziskām personām IIN nomaksai arī būtu

862jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī jāmaksā

863valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas noteiktajā

864kārtībā. Fiziskā persona - saimnieciskās darbības veicējs

865atbildētu pilnībā ar savu mantu par nodokļu saistību izpildi,

866turklāt tai būtu jāievēro un tā atbildētu par jebkuru citu

867normatīvo aktu ievērošanu, piemērojot noteikto atbildību.

868Lai vienkāršotu nodokļu administrēšanu, izvērtējama iespēja

869fiziskām personām, kuras sniedz pasažieru komercpārvadājuma

870pakalpojumus ar vieglo transportlīdzekli sadarbības ekonomikas

871ietvaros, piemērot vienkāršotu nodokļu nomaksu. Izvērtējot

872iespēju ieviest vienkāršotas nodokļu nomaksas risinājuma

873ieviešanas iespējas pasažieru komercpārvadājuma pakalpojumos ar

874vieglo transportlīdzekli sadarbības ekonomikas ietvaros, ir jāņem

875vērā nodokļu normatīvajos aktos noteiktais regulējums, jo gan

876juridiskām personām, gan fiziskām personām, kuras piedalās

877sadarbības ekonomikā, ir jāmaksā nodokļi atbilstoši esošajiem

878normatīvajiem aktiem nodokļu tiesību jomā.

879Jāatzīmē, ka jau no 2018. gada Igaunijā ir spēkā regulējums

880par fizisko personu veiktās uzņēmējdarbības vienkāršotu aplikšanu

881ar ienākuma nodokli.27 Pastāv dažādi ierobežojumi

882(personas nenodarbina citus, sniedz pakalpojumus tikai fiziskām

883personām, apgrozījumam līdz 25 tūkst. EUR likme ir 20%, jā

884pārsniedz, tad 40%, persona nav PVN maksātājs). Nodokļa

885piemērošanai persona atver īpašu kontu banka un izmanto kontu

886tikai ieņēmumiem (bezskaidras vai skaidras naudas iemaksām).

887Banka apmainās ar nodokļu administrāciju ar informāciju gan par

888šādu kontu, gan par katru kontā saņemto maksājumu. Banka,

889pamatojoties uz saņemto informāciju no nodokļu administrācijas,

890ietur (rezervē) nodokļa apmēru no katras ienākošās summas un

891pārskaita vienu reizi līdz 10.datumam valsts budžetā. Pašai

892fiziskai personai nav jāiesniedz ne deklarācijas, ne citas

893formalitātes jākārto. Praksē pagaidām tikai viena kredītiestāde

894plāno piedāvāt šādu pakalpojumu.

895Finanšu ministrija, ievērojot Valsts nodokļu politikas

896pamatnostādnes 2018.-2021. gadam, turpina darbu pie saimnieciskās

897darbības ieņēmumu konta risinājuma, t.i., brīvprātīga risinājuma

898nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma, izstrādes

899un nosacījumu definēšanas. Diemžēl, pagaidām Latvijā neviena no

900kredītiestādēm līdz šim nav piekritusi izstrādāt un piedāvāt

901tehnisko atbalstu saimnieciskās darbības ieņēmumu konta

902risinājuma īstenošanai, tikai atsevišķas kredītiestādes vērtē

903plānoto risinājumu un sniegs atbildi par to, vai tās ir

904ieinteresētas minēto atbalstīt.

905Komersanti, kuri sniedz tiešsaistes platformas pakalpojumus

906sadarbības ekonomikas ietvaros pēc būtības ir starpnieki

907pakalpojuma nodrošināšanai, tādēļ tie maksā nodokļus par saviem

908ienākumiem.

909Preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas darījumu

910noformēšanā ir jāizmanto atbilstoši attaisnojuma dokumenti.

911Atbilstoši regulējumam pamatā izmantojami attiecīgi noformēti

912kases čeki. Regulējums paredz, ka attaisnojuma dokuments var būt

913arī elektroniskā formā, tomēr ir noteikti ierobežojumi (tam jābūt

914parakstītam ar elektronisko parakstu, saimnieciskā darījuma

915esamību jāpamato ar citu ārējo dokumentu, kam ir juridisks spēks,

916vai attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību

917jāapliecina dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgajai personai).

918Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām"

91928.1 panta 4.1daļai nodokļu maksātāji

920drīkst lietot elektroniskās ierīces un iekārtas, kuras atbilst

921nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un

922iekārtu tehniskajām prasībām un kurām ir veikta atbilstības

923pārbaude.

924Iepriekš minētās normas nebūtu attiecināmas uz sadarbības

925ekonomikas darījumu apliecināšanu, kurā darījumu uzskaite un

926pierādīšana tiek nodrošināta ar tiešsaistes platformu

927starpniecību, proti, darījumu apliecinošs attaisnojuma dokuments

928tiek automātiski nosūtīts pakalpojuma saņēmējam elektroniski pēc

929nepieciešamības un nav nepieciešams vēl īpašas vienošanās pirms

930tam vai citi apliecinājumi, kā arī nebūtu nepieciešami

931elektroniskās ierīces un iekārtas (kases aparāti), kas dubultā

932nodrošinātu pakalpojuma uzskaiti un čeka sagatavošanu. Tā vietā

933nepieciešams pilnveidot regulējumu, kas uzliek par pienākumu

934sadarbības platformām nosūtīt nepieciešamo informāciju par

935veiktajiem darījumiem VID. Tas ļaus vienkāršot nodokļu

936administrēšanu, neprasot papildu informāciju pakalpojuma

937sniedzējiem un ienākuma guvējiem, kā arī mazinās izvairīšanos no

938nodokļiem.

1Piedāvātais

2risinājums

3Ņemot vērā sadarbības ekonomikas specifiku, nozaru atšķirības,

4identificētās problēmas, kā arī Eiropas Komisijas ieteikumus un

5citu valstu pieredzi, būtu pilnveidojams esošais nozaru

6regulējums, nevis veidojams jauns, kopīgs sadarbības ekonomiku

7regulējošs normatīvais akts, līdz ar to nepieciešams atzīt

8Ministru kabineta 2017. gada 14. marta sēdes protokola Nr. 12 9.

9§ Likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" 4.

10punktu par aktualitāti zaudējušu.

11Turpināt iesākto

12darbu pie sadarbības ekonomikas attīstības Latvijā

13Lai veicinātu sadarbības ekonomikas attīstību Latvijā,

14Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju,

15Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju, kā arī,

16nepieciešamības gadījumā piesaistot citas atbildīgās institūcijas

17un sociālos partnerus, turpināt iesākto darbu pie jautājumiem,

18kas saistīti ar sadarbības ekonomikas attīstību un nozaru

19regulējuma pilnveidošanas, par paveikto darbu informējot Ministru

20kabinetu līdz 2020. gada 1. jūlijam.

21Izstrādājot iespējamos risinājumus nozaru regulējumā

22nepieciešams sociālo partneru saskaņojums.

1Piedāvātā

2risinājuma sākotnējais ietekmes izvērtējums

3Ieviešot piedāvāto risinājumu, tiktu nodrošināta sadarbības

4ekonomikas principu ieviešana nozaru regulējumā, radot

5pievilcīgāku vidi inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem un

6vienlaikus mazinot barjeras sadarbības ekonomikas ienākšanai.

7Vienlaikus tiks turpināts līdz šim uzsāktais darbs pie modernas

8un tehnoloģiju veicinošas ekonomikas attīstības, identificējot

9aktuālos problēmjautājumus un izstrādājot risinājumus nozaru

10regulējuma pilnveidošanai, tādejādi sekmējot caurskatāmu

11pakalpojumu sniegšanu gan patērētājiem un pakalpojuma

12sniedzējiem, gan tirgu uzraugošajām iestādēm.

13Arī Eiropas Komisija savās rekomendācijās vērš uzmanību, ka

14šim jaunajam uzņēmējdarbības modelim ir nepieciešama skaidra un

15līdzsvarota normatīvā vide, vienlaikus jāņem vērā, ka elastīgs

16tiesiskais regulējums veicina augstāku produktivitāti pakalpojumu

17tirgū, atvieglo jaunu dalībnieku ienākšanu tajā, samazina

18pakalpojumu cenu un nodrošina plašākas izvēles iespējas

19patērētājiem.

1Piedāvātā

2risinājuma ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem

3Piedāvātais risinājums tiks ieviests atbilstoši esošajam

4budžetam ar esošajiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem.

51 Eiropas Komisijas 2016. gada 2. jūnija

6paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un

7sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas

8sadarbīgās ekonomikas programma"

9https://www.eesc.europa.eu/resources/docs/com2016-356-final.pdf

102 Eiropas Komisijas 2016. gada 2. jūnija

11paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un

12sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas

13sadarbīgās ekonomikas programma"

14http://ec.europa.eu/DocsRoom/documents/16881

153 Rauch, D. E., & Schleicher, D. (2015). Like

16uber, but for local government law: The future of local

17regulation of the sharing economy. Ohio St. LJ, 76, 901.

184 MURPHY, M. (2016). Cities as the Original

19Sharing Platform¹: Regulation of the New "Sharing"

20Economy. Journal Of Business & Technology Law, 12(1),

21127-149.

225 Koopman, C., Mitchell, M., & Thierer, A.

23(2014). The sharing economy and consumer protection regulation:

24The case for policy change. J. Bus. Entrepreneurship & L.,

258, 529.

266 Eiropas Komisijas 2016. gada 2. jūnija ziņojums

27"Eiropas programma sadarbības ekonomikai" (COM (2016)

28356 final)

297 Eiropas Komisija. Study to Monitor the Economic

30Development of the Collaborative Economy at sector level in the

3128 EU Member States. 2018. g. 23. februāris.

328 Eiropas Komisija. Study to Monitor the Economic

33Development of the Collaborative Economy at sector level in the

3428 EU Member States. 2018. g. 23. februāris.

359 Eiropas Komisija. Study to Monitor the Economic

36Development of the Collaborative Economy at sector level in the

3728 EU Member States. 2018. g. 23. februāris.

3810 Eiropas Komisija. Study to Monitor the

39Economic Development of the Collaborative Economy at sector

40level in the 28 EU Member States. 2018. g. 23. februāris.

4111 Eiropas Komisija. Study to Monitor the

42Economic Development of the Collaborative Economy at sector

43level in the 28 EU Member States. 2018. g. 23. februāris.

4412 Eiropas Komisijas 2016. gada 2. jūnija

45paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un

46sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas

47sadarbīgās ekonomikas programma"

48http://ec.europa.eu/DocsRoom/documents/16881

4913 Eiropas Komisijas 2016. gada 2. jūnija Eiropas

50sadarbīgās ekonomikas programma (COM(2016) 356 final),

5114https://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:o86Jec7s5EIJ:https://assets.publishing.service.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/658728/HMRC_Report_453_Sharing_Economy.pdf+&cd=4&hl=lv&ct=clnk&gl=lv

5215 European Commision (2018). Study to Monitor

53the Economic Development of the Collaborative Economy at sector

54level in the 28 EU Member States.

55https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/79bee7ad-6d22-11e8-9483-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-72448577

5616 European Commision Flash Eurobarometer 438,

57The use of collaborative platforms, 2016 June

5817

59http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40461133&mode=mk&date=2018-08-14

6018 Ministru kabineta 2018. gada 6. marta

61noteikumi Nr. 147 "Kārtība, kādā veicami pasažieru

62komercpārvadājumi ar vieglo automobili", Ministru kabineta

632018. gada 6. marta noteikumi Nr. 149 "Vadītāju

64reģistrācijas noteikumi pasažieru komercpārvadājumiem ar

65taksometru un vieglo automobili", Ministru kabineta 2018.

66gada 6. marta noteikumi Nr. 146 "Noteikumi par valsts

67nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu

68komercpārvadājumiem ar autotransportu"

6919 Ābols I. (2018) Pētījums "Dzīvokļu

70piedāvājuma salīdzinājums airbnb.com un booking.com platformās

712016. un 2017. gada novembrī Rīgā".

7220 CSP (2018) TU050c. Viesnīcas un citas tūristu

73mītnes republikas pilsētās un novados pa ceturkšņiem:

74https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/transp_tur/transp_tur__turisms__izm__isterm/TU050c.px/table/tableViewLayout1/?rxid=aaf0688a-b534-4949-a4a5-b0646941da46

7521 European Commision (2018). Study to Monitor

76the Economic Development of the Collaborative Economy at sector

77level in the 28 EU Member States.

78https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/79bee7ad-6d22-11e8-9483-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-72448577

7922 Autopārvadājumu likums, Ministru kabineta

802018. gada 6. marta noteikumi Nr. 147 "Kārtība, kādā

81veicami pasažieru komercpārvadājumi ar vieglo automobili

82"

8323 Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu

84(1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības

85valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un

86Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles

87atcelšanu pie kopīgām robežām

8824 Augstākās tiesas Civillietu departamenta

89prakses apkopojums "Patērētāju tiesību aizsardzība"

90(2014. janvāris - 2017. jūnijs)

9125 Augstākās tiesas Civillietu departamenta

92prakses apkopojums "Patērētāju tiesību aizsardzība"

93(2014. janvāris - 2017. jūnijs)

9426 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27.

95aprīļa regula Nr. (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību

96attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti

97un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības

98regula)

9927 Simplified Business Income Taxation Act

100https://www.riigiteataja.ee/en/eli/522122017001/consolide

101Ekonomikas ministra vietā -

102labklājības ministre R. Petraviča