Par konceptuālo ziņojumu "Par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai, lai nodrošinātu 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" ieviešanu"

1Risinājums

23.1. Politikas alternatīvas

3Pētījumā par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas

4mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai (SIA "Aptauju

5Centrs" un SIA "Excolo Latvia", 2015) izvirzītas

6trīs politikas alternatīvas PMP problēmas risināšanai:

71.alternatīva - PMP faktoru mazināšana, uzlabojot datu

8uzskaiti un PMP risku agrīnas identificēšanas iespējas.

91.alternatīva paredz sistēmisku risinājumu PMP problēmas

10risināšanai, t.sk. PMP riska grupas jauniešu reģistra ieviešanu,

11iesaistīto institūciju sadarbības modeļa izveidi un ieviešanu,

12izglītības satura un metožu pilnveidi, karjeras izglītību,

13pedagogu un atbalsta personāla kapacitātes celšanu, finansējuma

14nodrošināšanu jauniešu NVO, jaunatnes centriem darbam ar PMP

15jauniešiem, vecāku izglītošanu par PMP riska situācijām un

16atbalsta aktivitātēm, individuāls papildus darbs ar PMP riska

17grupas jauniešiem, kā arī mērķfinansējums konkrētu PMP

18prevencijas un/ vai seku novēršanas aktivitāšu īstenošanai

19pašvaldībās. Viens no labākajiem veidiem kā novērst PMP ir

20risināt problēmu vēl pirms izglītojamais ir pametis izglītības

21iestādi, tas ir, identificējot PMP riska grupas izglītojamos

22agrīnā stadijā;

232.alternatīva - PMP riska mazināšana, sniedzot materiālu

24atbalstu un palīdzību. Ņemot vērā šajā ziņojumā aprakstītajos

25pētījumos sniegtos secinājumus, ka viens no būtiskākajiem PMP

26iemesliem ir izglītojamā slikts materiālais stāvoklis,

272.alternatīva paredz finansiālu atbalstu, t.sk. apmaksājot PMP

28riska grupas izglītojamiem ceļa izdevumus, ēdināšanas izdevumus,

29nodrošinot ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, kā arī paredzot

30mērķfinansējumu konkrētu PMP prevencijas un/ vai seku novēršanas

31aktivitāšu īstenošanai pašvaldībās;

323.alternatīva - PMP risku mazināšana, izstrādājot individuālus

33atbalsta pasākumus. Saskaņā ar šajā ziņojumā aprakstītajiem

34pētījumiem un citu valstu pieredzi PMP problēmu var risināt arī

35sniedzot individuālu atbalstu katram PMP riska grupas

36izglītojamam. Piemēram, individuāla PMP riska mazināšanas plāna

37izstrāde un īstenošana, psihologa konsultācijas, papildus mācību

38stundu nodrošinājums, individuāla apmācība, t.sk. īpaši

39piemeklēta neformālās izglītības aktivitāšu nodrošināšana,

40atbalsta personāla nodrošināšana PMP riska grupas izglītojamam,

41jauniešu organizāciju, jauniešu līderu plašāka iesaiste PMP

42prevencijas pasākumos un darbā ar PMP riska grupas jauniešiem,

43individuāli atbalsta pasākumi, konsultācijas par izglītības

44iespējām, karjeras konsultācijas jauniešiem, kuri izrāda gatavību

45atsākt mācības.

464.alternatīva - īstenot paralēli visas iepriekš minētās

47alternatīvas, iespēju un pieejamā finansējuma robežās kombinējot

48tajās iekļautos atbalsta pasākumus, lai sasniegtu optimālu

49rezultātu. Kā minēts šī ziņojuma 2.3.3.apakšsadaļā, katra no

50piedāvātajām 1.-3.politikas alternatīvām iekļauj kompleksi

51īstenojamus preventīvus un intervences pasākumus, kas risina kādu

52konkrētu PMP problēmas aspektu (datu apkopošana un uzskaite,

53finansiālais atbalsts, individuālas pieejas nepieciešamība).

54Ņemot vērā veikto un šajā ziņojumā aprakstīto pētījumu

55rezultātus, ka kopumā PMP problemātiku veido plašs saistīto tēmu

56loks - gan izglītības kvalitāte, ģimeņu sociāli ekonomiskais

57stāvoklis, gan jauniešu vērtīborientācija u.c., turklāt katrā

58individuālajā gadījumā prevalē atšķirīga minēto faktoru

59kombinācija, IZM ieskatā 8.3.4.SAM atbalsts plānojams

60daudzveidīgs - gan uzlabojot datu uzkrāšanu un apmaiņu starp

61institūcijām, gan sniedzot atbalstu izglītības iestādes un

62pašvaldības atbildīgajiem speciālistiem darbam ar PMP riska

63grupas jauniešiem, gan identificējot PMP pazīmes konkrētam

64izglītojamam un attiecīgi izstrādājot individuāli pielāgotu PMP

65risku mazināšanas plānu, t.sk. ņemot vērā izglītības iestādes un

66pašvaldības iespējas. Lai to nodrošinātu, nepieciešama

67funkcionējoša, visaptveroša PMP riska gadījumu monitoringa

68sistēma, ietverot funkcijas dažādos līmeņos: izglītības iestādē,

69pašvaldībā par konkrētām izglītības iestādēm un tās teritorijā

70deklarētajiem bērniem un jauniešiem, kā arī valsts līmenī, kas

71ietver nepārtrauktu informācijas un datu ieguvi, apstrādi un

72analīzi, kā arī PMP mazināšanas politikas rezultātu analīzi.

73Izvērtējot šajā ziņojumā iepriekš aprakstīto, IZM ierosina

74īstenot 4.alternatīvu, kas tiek aprakstīta turpmāk ziņojumā.

753.2. Datu ieguve, uzskaite un

76analīze

77Lai pilnveidotu sākotnējo datu ieguves, uzskaites un analīzes

78sistēmu un veiktu PMP monitoringu, nepieciešama ticama

79informācija par izglītojamiem, kuri ir deklarēti konkrēto

80pašvaldību teritorijās un atrodas obligātās izglītības vecumā.

81Šādu datu ieguvei un pilnveidei tiks rasti šādi risinājumi.

82Saistībā ar

83obligātā izglītības vecuma bērniem, kuri nav reģistrēti

84nevienā izglītības iestādē, nepieciešams:

851) rast resursus obligātā izglītības vecuma izglītības

86iestādēs nereģistrēto bērnu nepārtrauktam un visaptverošam

87monitoringam pašvaldību un valsts līmenī, informācijas ieguvei,

88pārbaudei, sadarbības ar atbildīgajām iestādēm aktivizēšanai un

89obligātās izglītības ieguves uzsākšanas koordinācijai;

902) pilnveidot pašvaldību darbu, panākot, ka pašvaldības visa

91gada garumā atjauno informāciju VIIS un zina katra izglītības

92iestādēs nereģistrētā bērna aktuālo statusu, lai līdz minimumam

93samazinātu to bērnu skaitu, par kuriem pašvaldībai nav

94informācijas, vai kuriem nav norādīts statuss;

953) ņemot vērā pilnveidoto PMP riska monitoringa sistēmu un

96datu analīzes rezultātus, sadarbībā ar pašvaldībām un

97atbildīgajām iestādēm nodrošināt pasākumus, lai apzinātie

98obligātā izglītības vecuma bērni, kuri nav reģistrēti nevienas

99izglītības iestādes sarakstā, sāktu izglītības ieguvi, tostarp

100nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta

101noteikumos Nr.871 "Obligāto izglītības vecumu sasniegušo

102bērnu uzskaites kārtība";

1034) lai īstenotu pāreju uz obligāto vispārējo vidējo izglītību,

104ieviest vienotu informācijas ieguvi un analīzi par jauniešiem,

105kas pārtrauc mācības pēc pamatizglītības iegūšanas vai vidējās

106izglītības ieguves laikā, arī tad, ja šie izglītojamie jau

107sasnieguši 18 gadu vecumu;

1085) pilnveidot sadarbību un atgriezenisko saiti ar ārvalstu

109institūcijām emigrācijas un reemigrācijas, bēgļu un patvēruma

110meklētāju kontekstā. Laikā no 2010.gada līdz 2014.gadam lielākais

111izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits ir tie, kas pēc

112pašvaldību sniegtajiem datiem atrodas ārvalstīs. Daudzi no viņiem

113turpina mācības. Svarīgi ir identificēt tos bērnus, kuri pēc

114pašvaldību iegūtās informācijas atrodas ārvalstīs, bet neturpina

115izglītības ieguvi, kā arī apzināt potenciālos obligātās

116izglītības vecumposma izglītojamos no bēgļu un patvēruma

117meklētāju kontingenta.

118Saistībā ar

119izglītības iestādēs reģistrētiem bērniem, kuriem ir

120neattaisnoti kavējumi vairāk nekā 20 mācību stundas semestrī,

121nepārtraukti kavējumi divu un vairāk dienu ilgumā pēc kārtas

122nepieciešams:

1231) turpinot jau šobrīd normatīvajos aktos noteiktā izpildi PMP

124riska mazināšanai (t.sk. MK noteikumos Nr.89 noteikto regulāro

125un/vai ilgstošo kavējumu uzskaiti un to novēršanas pasākumus),

126pilnveidojot PMP riska monitoringa sistēmu, nosakot tās darbību

127izglītības iestādes, pašvaldību un valsts līmenī, nepieciešams

128veikt grozījumus vairākos normatīvajos aktos:

129a) MK noteikumos Nr.89, nosakot:

130- ņemot vērā izglītības iestādes autonomiju un funkcijas

131izglītībā, izglītības iestādei veikt regulāru un tūlītēju datu

132ievadi attiecībā uz neattaisnotiem mācību kavējumiem (t.sk.

133paredzot, ka izglītības iestāde deleģē atbildīgo personu, kas

134veiks neattaisnoto mācību kavējumu un to iemeslu uzskaiti un

135ievadi monitoringa sistēmā);

136- informācijas ievadi izglītības iestāde nodrošina arī par

137pilngadīgiem izglītojamiem līdz vispārējās vai profesionālās

138izglītības iegūšanai;

139b) Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumos Nr.788

140"Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas

141un aktualizācijas kārtība", nosakot izglītības iestādei

142pienākumu ievadīt izglītojamo atskaitīšanas iemeslus;

143c) noteikt pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības iestāžu

144monitoringa sistēmā ievadīto datu par kavējumiem, iemesliem

145apkopošanu un analīzi, nodrošināt informācijas ievadi par

146konkrētajā pašvaldībā esošo izglītības iestāžu datiem jau

147izveidotajā VIIS sadaļā "Ilgstoši neattaisnotie

148kavējumi"

149Vienlaikus nepieciešams izstrādāt vai precizēt iekšējo

150normatīvo regulējumu attiecībā uz atskaitīšanas un kavējumu

151uzskaites kārtību IZM padotības iestādēs.

1522) nodrošināt resursus neattaisnoti kavējošo izglītojamo

153nepārtrauktam monitoringam ne tikai no pašvaldību, bet arī no

154valsts puses, tai skaitā izveidojot iespējas pašvaldībām

155pārraudzīt izglītības iestādē funkcionējošās kavējumu uzskaites

156sistēmas, nodrošinot pašvaldības speciālistiem datus situācijas

157analīzei un PMP risku mazināšanas analīzei. Jānovērš valsts

158līdzekļu neracionāla izmantošana gadījumos, kad izglītojamie

159ilgstoši kavē skolu neattaisnotu iemeslu dēļ, jo valsts piešķir

160līdzekļus katra izglītības iestādē reģistrēta bērna izglītošanai

161(pēc principa "nauda seko skolēnam"), tomēr valsts

162rīcībā nav informācijas, vai izglītojamie skolu faktiski apmeklē

163un mācās;

1643) nodrošināt monitoringu par pilngadīgu personu

165neattaisnotiem izglītības iestādes kavējumiem. Noteikumi Nr.89

166attiecas uz bērniem (no piecu gadu vecuma) pirmsskolas izglītības

167iestādēs un nepilngadīgiem izglītojamiem

168vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Tas rada

169problēmas informācijas apkopošanā par vispārizglītojošo skolu 11.

170un 12.klašu skolēnu un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu

171neattaisnotiem kavējumiem, kas sasnieguši pilngadību. Līdz ar to

172trūkst arī mehānisma, lai pašvaldības un citas atbildīgās

173iestādes veiktu darbības neattaisnoto kavējumu novēršanai;

1744) nodrošināt monitoringu par izglītojamiem, kas iegūst

175izglītību tālmācības formā. Noteikumi Nr.89 šobrīd attiecas tikai

176uz izglītojamiem, kas iegūst izglītību klātienē, līdz ar to

177viņiem ir pienākums apmeklēt izglītības iestādi. Izglītības

178procesam tālmācībā ir cita kārtība, tomēr arī šajā gadījumā

179nepieciešams monitorings par to, vai izglītības programma tiešām

180tiek apgūta un apgūta paredzētajā laikā un daudzumā, lai valsts

181neracionāli netērētu līdzekļus, pie kam arī daļu no obligātās

182pamatizglītības ir iespējams apgūt tālmācības paveidā;

1835) novērst situāciju, ka valsts finansējums tiek neracionāli

184piešķirts izglītības iestādēm par izglītojamiem, kuri neapmeklē

185skolu, un izglītības iestādei ir informācija, ka viņi atrodas

186ārvalstīs un neplāno atgriezties Latvijā, bet no izglītības

187iestādes saraksta viņus var izslēgt tikai pēc gada. Šādu kārtību

188nosaka Ministru kabineta 13.10.2015. noteikumu Nr.591

189"Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās

190izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās

191un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi"

19256.punkts. Izglītojamiem, kuri plāno atgriezties Latvijā, ir

193jādod iespēja atgriezties izglītības iestādē, nosakot apturētas

194reģistrācijas statusu;

1956) izveidot mehānismu, kā panākt jauniešu un viņu vecāku

196atbildību par neattaisnotiem kavējumiem, ņemot vērā Baltijas

197Sociālo zinātņu institūta pētījumā iegūtos datus, ka viens no

198diviem galvenajiem mācību kavējumu iemesliem PMP jauniešiem ir

199vecāku vienaldzīga un bezatbildīga attieksme pret bērna

200izglītošanās procesu. Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu

201kodeksa 173.pantā paredzēta atbildība par bērna aprūpes pienākumu

202nepildīšanu. Bērnu aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena,

203apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna

204kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās

205attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa

206individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu

207sabiedriski derīgam darbam) (Civillikums 177.pants). Tomēr

208tiesību normas piemērošanas prakse liecina, ka pašvaldības aktīvi

209neizmanto iespējas sodīt vecākus, ja bērns neiegūst izglītību.

210Problēmas risināšanai nepieciešama vecāku izpratnes stiprināšana

211par izglītību kā vērtību, kā arī labāko komunikācijas saišu

212veidošana starp izglītojamo vecākiem un skolu, attiecīgi apzinot

213un risinot problēmas, kuras var veicināt PMP. Viena no biežāk

214konstatējām problēmām ir šīs komunikācijas trūkums. Vecākiem

215jānodrošina iespēja izmantot psihologa, sociālā pedagoga

216konsultācijas, risināt dažādus personiska un sociālā rakstura

217jautājumus.

218Vairākas darbības tiks nodrošinātas esošo IZM un IKVD funkciju

219un budžeta ietvaros. Papildu finansējums ārpus 8.3.4.SAM

220finansējuma tiek piesaistīts IKVD vecākā eksperta amata vietai,

221lai nodrošinātu pasākumus ārpus projekta un ilgtspēju projektā

222radītajai sistēmai un pasākumiem pēc tā noslēgšanas.

223Vienlaikus valsts budžeta ietvaros nav plānots nodrošināt

224preventīvos, intervences un kompensējošos pasākumus tiešai mērķa

225grupai.

2268.attēls

227PMP datu

228nodrošināšanas shēma regulāram un pilnīgam PMP monitoringam un

229izvērtēšanai

230* MK 2010.gada 17.augusta noteikumi

231Nr.788 "Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs,

232uzturēšanas un aktualizācijas kārtība"; MK 2011.gada

2331.februāra noteikumi Nr.89 "Kārtība, kādā izglītības iestāde

234informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja

235izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības

236iestādi"; MK 2009.gada 4.augusta noteikumi Nr.871

237"Obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites

238kārtība".

239PMP datu nodrošināšanas shēmā (8.attēlā) ietvertie

240funkcionējošie pasākumi, kā arī 2016.gadā plānotie grozījumi

241normatīvajos aktos nodrošina ex-ante nosacījuma izpildi

242attiecībā uz sistēmas izveidi PMP datu uzkrāšanai un

243analīzei.

2443.3. Priekšlikums 8.3.4.SAM

245ieviešanai

2463.3.1. Pieejamais finansējums

2478.3.4.SAM ietvaros

248Lai nodrošinātu PMP preventīvo un intervences pasākumu

249ieviešanu, plānots piesaistīt arī 8.3.4.SAM finansējumu.

250Sākotnējais 8.3.4.SAM kopējais indikatīvais finansējums ir 57

251540 405 euro apmērā, t.sk. ESF līdzfinansējums 48 909 344

252euro apmērā un valsts budžeta finansējums 8 631 061

253euro apmērā. Finansējums tika samazināts, to novirzot

254citiem specifiskajiem atbalsta mērķiem:

255• par 1 850 000 euro (t.sk. ESF 1 572 500 euro

256un valsts budžets 277 500 euro), lai nodrošinātu

2578.3.6.specifiskā atbalsta mērķa "Izglītības kvalitātes

258monitoringa sistēmas izveide" ietvaros plānotā Ekonomiskās

259sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās pieaugušo

260kompetenču novērtēšanas programmas pētījuma ieviešanu, kura

261nepieciešamību uzsvērusi Eiropas Komisija;

262• par 6 762 578 euro (t.sk. ESF 5 748 191 euro

263un valsts budžets 1 014 387euro) Labklājības ministrijas

264pārziņā esošajam 7.2.1.SAM "Palielināt nodarbinātībā,

265izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un

266izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros" VIAA

267īstenotā projekta mērķa grupas vajadzību nodrošināšanai. Pārdale

268veikta, ņemot vērā 2015.gada 18.septembrī notikušo tikšanos ar

269Eiropas Komisiju par turpmākiem risinājumiem nodarbināto jauniešu

270iesaistei 1-gadīgajās un 1,5-gadīgajās profesionālajās

271programmās, kur tika panākta attiecīga vienošanās;

272• par 9 115 452 euro (t.sk. ESF līdzfinansējumu 7 748

273134 euro un valsts budžeta finansējumu 1 367 318

274euro) 8.3.2.2.pasākumam "Atbalsts izglītojamo

275individuālo kompetenču attīstībai" ar mērķi palielināt

2768.3.2.2.pasākuma atbalsta saņēmēju skaitu no pašreizējiem 20% uz

27730% 1.-9.klašu audzēkņiem, t.sk. palielinot atbalstu skolēniem ar

278mācīšanās traucējumiem 1.-4.klašu grupā. Atbalsts

2798.3.2.2.pasākumam pamatā paredzēts skolēnu individuālo kompetenču

280un talantu attīstībai. Papildus finansējuma novirzīšana

2818.3.2.2.pasākumam cita starpā pamatojama ar Ekonomiskās

282sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu

283novērtēšanas programmas (OECD PISA) 2012 pētījumu

284rezultātiem36, kas liecina, ka Latvijā ir relatīvi maz

285skolēnu, kas var veikt augstākās grūtības pakāpes uzdevumus un,

286salīdzinot ar 2003.gadu, šo skolēnu skaits nav nozīmīgi

287mainījies. Šie dati liecina, ka paralēli darbam ar īpaši

288talantīgajiem skolēniem, kuri virzāmi uz augstiem akadēmiskajiem

289sasniegumiem, jāiegulda liels darbs, lai uzlabotu visu skolēnu

290kopējo kompetenču līmeni.

291Tādējādi plānotais 8.3.4.SAM finansējums sastāda 39 812 375

292euro, t.sk. ESF līdzfinansējums 33 840 518 euro un

293valsts budžeta finansējums 5 971 856 euro.

2943.3.2. Atbalstāmās darbības

295Apkopojot veiktos pētījumus un IKVD ziņojumus, tika

296identificēti nepieciešamie preventīvie un intervences pasākumi,

297kas vērsti gan uz individuāliem, gan institucionāliem

298faktoriem.

299Preventīvo pasākumu ietvaros nepieciešams:

3001) izstrādāt valstī vienotas vadlīnijas, ieteikumus

301koordinētai PMP risku mazināšanai, pašvaldības un izglītības

302iestādes līmenī;

3032) regulāri apzināt PMP riskam pakļautos izglītojamos katrā

304izglītības iestādē un pašvaldībā un, balstoties uz informācijas

305visaptverošu analīzi, izstrādāt PMP risku mazināšanas plānu

306pašvaldībā, tajā ietverot daudzveidīgus pasākumus individuālā,

307skolas un pašvaldības līmenī PMP risku mazināšanai;

3083) nodrošināt visaptverošu ar PMP saistīto datu nodrošinājumu,

309t.sk. regulāru un pilnīgu informācijas apmaiņu skolas,

310pašvaldības un valsts līmenī;

3114) veicināt atbalstošas mācību vides veidošanu PMP riska

312mazināšanai, t.sk. stiprinot skolas personāla kompetenci darbam

313ar PMP riska audzēkņiem, stiprinot skolas un vecāku sadarbību,

314savstarpēju uzticēšanos, īstenojot uz vecākiem vērstas sociālās

315kampaņas;

3165) veidot pašvaldībā labvēlīgu vidi jauniešu iniciatīvām,

317atbalstot jauniešu organizāciju, NVO projektus, tādējādi

318iesaistot jauniešus, īpaši PMP riskam pakļautos, projektu

319īstenošanā un vadībā, veicinot viņu izpratni par viņiem aktuālām

320tēmām, par projektu vadību, lēmumu pieņemšanu utt. Tāpat arī

321veicinot pašvaldības un izglītības iestāžu sadarbību ar krīzes

322centriem, NVO un vecāku organizācijām PMP risku mazināšanas

323kontekstā.

324Situācijas izmainīšanas (intervences) pasākumu ietvaros

325nepieciešams:

3261) regulāri apzināt PMP riskam pakļautos izglītojamos katrā

327izglītības iestādē un pašvaldībā un izstrādāt un īstenot

328individuālus PMP risku mazināšanas plānus PMP riska grupas

329izglītojamiem; individuālajos PMP risku mazināšanas plānos

330paredzēts daudzveidīgus un konkrētajam jaunietim piemeklētus

331atbalsta pasākumus;

3322) veicināt individuālu un atbalstošu pieeju PMP riska grupas

333jauniešiem un, ja nepieciešams, vecākiem no izglītības iestāžu

334personāla puses;

3353) nodrošināt atbalsta pasākumus izglītojamiem, kuru sociāli

336ekonomiskie apstākļi varētu būt par pamatu PMP, piedāvājot

337nepieciešamo materiālo atbalstam: apmaksātu ēdināšanu, dienesta

338viesnīcas izdevumu segšana, transporta izdevumus ceļam uz/no

339izglītības iestādi, individuālo mācību līdzekļu nodrošināšanu

340atkarībā no apgūstamās izglītības programmas (īpaši attiecināms

341uz profesionālās izglītības iestāžu programmām).

342Kompensācijas pasākumi ir paredzēti citu SAM ietvaros,

343piemēram, 8.3.3.SAM ietvaros tiek nodrošināts konsultatīvais un

344mentora atbalsts jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri

345nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti

346Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki, ar mērķi

347iesaistīt viņus izglītībā;7.2.1.SAM. ietvaros jauniešiem vecumā

348no 17 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nav nodarbināti, ir bez

349iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas vai profesionālā

350kvalifikācija iegūta vismaz 12 mēnešus pirms uzņemšanas 7.2.1.SAM

351programmā, tiek piedāvāta sākotnējās profesionālās izglītības

352programmu otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa

353ieguve viena vai pusotra mācību gada laikā, tai skaitā programmu

354pielāgošana atbilstoši mērķa grupas vajadzībām, un

355mērķstipendijas piešķiršana.

356Turpinājumā 8.3.4.SAM atbalstāmo aktivitāšu izklāsts:

357Individuāls atbalsts:

3581) individuālā PMP

359riska mazināšanas plāna izstrāde un īstenošana PMP riskam

360pakļautajiem izglītojamiem: ietver individuālā plāna izstrādi

361izglītojamam, speciālistu, piemēram, psihologa, sociālā pedagoga,

362skolotāja palīga, logopēda u.c. konsultācijas, t.sk. atbalstu

363krīzes situācijā, skolas brīvlaikos, mentora piesaisti, papildu

364konsultācijas mācību priekšmetos;

3652) izglītības

366pakalpojuma pieejamības nodrošināšana PMP riskam

367pakļautajiem izglītojamiem: ietver transporta pakalpojumu

368nodrošināšanu nokļūšanai no dzīvesvietas uz izglītības iestādi

369vai mācību prakses vietu un atpakaļ, piemēram, starppilsētu un

370starpnovadu sabiedriskā transporta biļetes un atsevišķos

371gadījumos profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem -

372pilsētas sabiedriskā transporta biļetes, naktsmītnes (dienesta

373viesnīca vai internāts), bezmaksas ēdināšanu (brokastis, launags,

374pusdienas - pēc nepieciešamības, izņemot gadījumus, kad to jau

375nodrošina no pašvaldības vai cita budžeta līdzekļiem), kā arī

376individuālo mācību līdzekļu nodrošināšanu profesionālās

377izglītības iestāžu audzēkņiem no maznodrošinātām ģimenēm vai no

37817 gadu vecuma (kas nav piekritīgi FEAD37 mērķa

379grupai), kā arī individuālas lietošanas priekšmetus, piemēram,

380apģērbu, apavus, speciālo apģērbu profesionālās izglītības

381programmu apguvē, higiēnas preces trūcīgiem vispārējās vidējās un

382profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem no 18 gadu vecuma

383un no maznodrošinātām ģimenēm (kas nav piekritīgi FEAD mērķa

384grupai);

385Izglītības pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai izmaksas

386nepārsniedz 15% no individuālā atbalsta kopsummas.

387Atbalsts sistēmas izveidei:

3883) PMP risku

389novēršanas vadlīniju sagatavošana un pilnveide koordinētai

390PMP problēmas mazināšanai: ietver PMP riska grupas raksturojumu,

391pazīmes un identificēšanu, agrīnās brīdināšanas sistēmas

392aprakstu, īstenojamo atbalsta pasākumu noteikšanu un atbalsta

393piešķiršanas kārtību, nosacījumus un iespējas NVO iesaistei,

394t.sk. nosacījumus sadarbībai ar NVO, kas strādā ar jauniešu

395mērķauditoriju, kā arī jauniešu dibinātām NVO - finansējums

396jauniešu ārpus formālās izglītības iniciatīvu realizēšanai

397projektu konkursu veidā ar mērķi iesaistīt PMP riska grupas

398auditoriju, to iespējamais piedāvājums darbam ar PMP riska grupā

399esošiem izglītojamiem, priekšlikumi PMP monitoringa

400īstenošanai;

4014) atbalsts PMP

402rādītāju dinamikas uzskaites un analīzes nodrošināšanai:

403atbilstoši IKVD normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām,

404sistēmas darbības koordināciju nodrošinās IKVD sadarbībā ar

405pašvaldībām, pašvaldībām uzkrājot informāciju pastāvīgi un IKVD -

406apkopojot un analizējot datus ne retāk kā divas reizes gadā. PMP

407rādītāju dinamikas uzskaites un analīzes sistēmas

408pilnveide ietver divus aspektus:

4094.1) 8.3.4.SAM ietvaros sniegtā atbalsta operatīvās uzskaites sistēmas

410izveide un uzturēšana (datu uzkrāšana), kur paredzēta PMP

411riska rādītāju un 8.3.4.SAM projekta ietvaros saņemtā atbalsta

412uzskaite projekta (un personu) līmenī. Plānots, ka projekta laikā

413operatīvā uzskaites sistēma pastāvīgi tiks testēta un noslēgumā

414sistēma vai atsevišķas tās daļas (pēc nepieciešamības, atkarībā

415no testa rezultātiem) var tikt integrētas Valsts izglītības

416informācijas sistēmā (VIIS), lai nodrošinātu PMP rādītāju

417uzskaiti arī pēc projekta īstenošanas. Finansējums: 8.3.4.SAM

418projekts; atbildīgais par datu uzkrāšanu, verificēšanu un

419ieviesto PMP prevencijas risinājumu pārraudzību: IKVD;

420indikatīvais operatīvās uzskaites sistēmas izveides laiks:

4212017.gads (lai projekts tā uzsākšanas brīdī būtu augstā gatavības

422pakāpē, operatīvās uzskaites sistēmas tehniskās specifikācijas

423sagatavošana plānota jau 2016.gada 4.ceturksnī);

4244.2) uzlabojumi ar

425PMP saistītās informācijas uzkrāšanas un apmaiņas procesā (shēmā)

426vietējā (skolas), pašvaldības un valsts līmenī, t.sk.

427nosakot veicamās funkcijas un atbildību iesaistītajām pusēm. Lai

428to nodrošinātu, IKVD, balstoties uz veikto papildinājumu VIIS

429testa rezultātiem, sagatavos priekšlikumus normatīvā regulējuma

430pilnveidei38 datu apkopošanas kārtībai, datu

431kvalitātes un visaptveroša satura nodrošināšanai, lai IKVD

432kompetence ietvertu šī procesa nepārtrauktu uzraudzību, atbalsta

433sniegšanu pašvaldībām par tiem bērniem, kuri ir izglītības

434iestāžu sarakstos, taču regulāri neapmeklē skolu, arī to bērnu

435apzināšanai un iesaistīšanai, kuri nav izglītības iestāžu

436sarakstos. Finansējums: IKVD budžets; atbildīgais: IKVD;

437īstenošanas laiks: priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidei -

4382016.gada 1.septembris;

4395) atbalstošas mācību

440vides izveide PMP riska mazināšanai: ietver rekomendāciju

441izstrādi un izplatīšanu izglītojamiem - uzvedībai un sadarbībai

442klasē/grupā; pedagogiem - konfliktu un problēmsituāciju

443risināšanai; izglītības iestādēm - sadarbībai ar izglītojamo

444vecākiem; seminārus - darbnīcas izglītības iestādēm un pašvaldību

445speciālistiem, atbalsta personālam, A programmu pedagogiem

446izstrāde un īstenošana, A programmu materiālu sagatavošana un

447pasniedzēju piesaiste; supervīzijas pedagogiem, kā arī

448labās prakses apkopošanu un izplatīšanu; pozitīvas mācību vides

449veidošanu PMP riska

450mazināšanai skolās; interaktīva rīka izstrādi izglītības

451iestādēm PMP risku novērtēšanai un vadīšanai; informatīvu

452kampaņu, popularizējot projekta piedāvātās iespējas un atbalstu

453pedagogu, izglītojamo, vecāku, aizbildņu vidū, veicinot izpratni

454par PMP riskiem un sadarbības iespējām PMP novēršanā;

4556) atbalsts jauniešu

456NVO un to NVO, kas veic darbu ar jaunatni, ārpus formālās

457izglītības aktivitāšu un iniciatīvu realizēšanai, jauniešu projektiem un PMP

458mērķa grupas jauniešu iesaistei šajās aktivitātēs.

459Ņemot vērā, ka šajā ziņojumā iepriekš aprakstīto pētījumu

460rezultāti norāda uz vecāku iesaistes un viedokļa būtiskumu PMP

461jautājumā, 8.3.4.SAM atbalstāmo darbību ietvaros paredzētas arī

462uz vecākiem vērstas aktivitātes:

463• Sociālā kampaņa medijos, tostarp, ar mērķi informēt un vērst

464vecāku uzmanību uz aktuāliem ar bērnu izglītošanu saistītiem

465jautājumiem (5.atbalstāmā darbība "Atbalstošas mācību vides izveide PMP

466riska mazināšanai"):

467- pievērst lielāku uzmanību bērnu skolas gaitām un sekmēm;

468- informēt par pieejamiem e-resursiem, ar kuru palīdzību

469iespējams attālināti sekot līdzi bērna sekmēm un skolas

470apmeklējumam (atbalsts īpaši vērsts uz vecākiem, kuri strādā

471ārpus Latvijas).

472• Izglītības iestāžu sociālo pedagogu un psihologu plašāka

473iesaiste darbā ar vecākiem, t.sk. konsultāciju sniegšana, mājas

474vizītes (katra pasākuma nepieciešamība tiks izvērtēta atbilstoši

475konkrētajai situācijai) (1.atbalstāmā darbība "Individuālā PMP riska mazināšanas

476plāna izstrāde un īstenošana PMP riskam pakļautajiem

477izglītojamiem").

478• Informatīvie materiāli vecākiem, kā arī materiāli izglītības

479iestādēm darbam ar vecākiem (5.atbalstāmā darbība

480"Atbalstošas mācību

481vides izveide PMP riska mazināšanai").

482• Skolas personāla izglītošana darbam ar vecākiem un

483izglītības iestāžu pašpārvaldes institūciju (izglītības iestādes

484padome) aktivizēšana darbam ar vecākiem (5.atbalstāmā darbība

485"Atbalstošas mācību

486vides izveide PMP riska mazināšanai").

487• Vecāku nevalstisko organizāciju iesaiste (5.atbalstāmā

488darbība "Atbalstošas mācību vides izveide PMP

489riska mazināšanai").

490Vienlaikus, 8.3.4.SAM ietvaros plānots atbalsts arī tādām

491riska grupām kā bērniem ar īpašām vajadzībām, imigrantu

492bērniem, bērniem no ģimenēm ar zemu sociāli ekonomisko situāciju

493u.tml. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra

494noteikumiem Nr. 591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti

495vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas

496izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo

497klasi" vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs tiek

498integrēti izglītojamie no dažādām riska grupām, vienlaikus

499nosakot atbalsta pasākumus. Izglītības iestāde, vērtējot

500nepieciešamību izglītojamā iekļaušanai 8.3.4.SAM mērķa grupā, lai

501tas saņemtu 8.3.4.SAM atbalstu individuālā PMP mazināšanas plāna

502ietvaros, papildus sekmju līmenim un neattaisnotu kavējumu

503skaitam, uzmanība tiks pievērsta arī citiem PMP riska faktoriem,

504piemēram, izglītojamā sociāli ekonomiskie apstākļi, veselības

505stāvoklis, piemēram, funkcionāli traucējumi, mācīšanās

506traucējumi, bēgļa statuss u.c.. Sīkāki norādījumi izglītojamā

507izvērtēšanai tiks iekļauti PMP risku novēršanas vadlīnijās.

508Atbilstoši šīs izvērtēšanas rezultātiem katram PMP riska grupas

509izglītojamam tiks veidots individuāls PMP risku mazināšanas

510plāns. Turklāt, ievērojot SAM savstarpējās papildinātības

511principu papildus atbalsts bērniem ar mācīšanās traucējumiem tiks

512nodrošināts arī 8.3.2.2.pasākuma "Atbalsts izglītojamo

513individuālo kompetenču attīstībai" ietvaros.

5143.3.3. Mērķa grupa

515Aplēses par 8.3.4.SAM mērķa grupas lielumu tiek balstītas uz

516šādiem IZM rīcībā esošiem datiem un apsvērumiem:

5171) CSP publikācija "Jaunieši Latvijā"

51839:

519• Iedzīvotāji vecumā 15-17 gadi, kam nav pamatizglītības un

520kas neapmeklē skolu - 345 personas jeb 1,4% no kopējā iedzīvotāju

521skaita šajā vecuma grupā;

522• Vispārējās vidējās izglītības iestādēs 2012./13.māc.g.

523mācības pārtrauca un neturpināja 2440 audzēkņi gadā jeb 5,6%

524izglītojamo; proporcionāli visvairāk 10.klases audzēkņi -

5258,9%;

526• Profesionālajā izglītībā 2005./06.māc.g. un laika posmā

5272010./11.-2013./14.māc.g. mācības pameta un neturpināja vidēji

5284638 izglītojamie gadā jeb 12,8% no izglītojamiem. Profesionālās

529izglītības iestāžu audzēkņi visbiežāk tiek atskaitīti pirmajos

530divos mācību gados.

5312) CSP savā publikācijā arī norāda, ka proporcionāli vairāk

532jauniešu priekšlaicīgi mācības pamet un neturpina vidējās

533izglītības pakāpē. Līdzīgu tendenci apliecina arī izglītības

534iestāžu atbildīgo darbinieku aptaujas "Par priekšlaicīgas

535mācību pamešanas iemesliem un riskiem jauniešiem vecuma grupā no

53613 līdz 18 gadiem"40 rezultāti, kas liecina, ka,

537procentuāli vairāk PMP gadījumu ir profesionālās izglītības

538iestādēs (87%) un vidējās izglītības iestādēs (26%), tomēr PMP

539tendence novērojama arī pamatizglītības pakāpē

540(13%).41

5413) Viens no izplatītākajiem atskaitīšanas iemesliem (jeb PMP

542indikācija) ir izglītības iestādes neapmeklēšana. Tā piemēram,

543CSP publikācijā "Jaunieši Latvijā" minēts, ka

544profesionālās izglītības iestādēs šis iemesls norādīts 30%

545atskaitīšanas gadījumu. Arī IZM pasūtītajā izglītības iestāžu

546atbildīgo darbinieku aptaujā (Baltijas Sociālo zinātņu institūts,

5472014) kā viens no būtiskākajiem PMP riska faktoriem tiek minēta

548regulāra neattaisnota mācību kavēšana. Faktoru kā ļoti būtisku

549minējušas 54-60% vispārējās izglītības iestāžu un 67%

550profesionālās izglītības iestāžu.

5514) IKVD dati, apkopojot Latvijas pašvaldību sniegto

552informāciju, par 2013./14.māc.g. izglītības iestādēs reģistrētiem

553izglītojamiem, kuri neattaisnoti kavē mācības vairāk kā 20 mācību

554stundas semestrī42:

555• Vispārējās izglītības iestādēs neattaisnoti mācības kavēja

556vidēji 3297 audzēkņi jeb 1,7%.

557• Profesionālās izglītības iestādēs neattaisnoti mācības

558kavēja vidēji 798 audzēkņi jeb 2,6%.

559Tajā pašā laikā minētās izpētes ietvaros veiktā vispārējās

560izglītības un profesionālās izglītības izglītojamo aptauja

561liecina, ka regulāri (vismaz vienu stundu vai nodarbību

562nedēļa) mācības neattaisnoti kavē līdz 22% vispārējā izglītībā

563(sākot no 6.klases) un līdz 30% profesionālajā izglītībā.

564Šādu neattaisnotu kavējumu tendenci apliecina arī Rīgas domes

565pasūtītais pētījums "Riska un aizsargājošo faktoru ietekme

566uz atkarību izraisošo vielu lietošanas līmeni jauniešu

567vidū"43, kur norādīts, ka 30 dienu laikā pirms

568aptaujas veikšanas "20% ir skolu kavējuši

569"nobastojot"" (Latvijas Fakti, 92.lp.). Aptuveni

570puse no IKVD aptaujātajiem jauniešiem apgalvoja, ka cenšas

571nesasniegt kritisko normatīvajos aktos noteikto neattaisnotu

572kavējumu robežu, lai viņiem "nerastos

573nepatikšanas".

574IKVD izpēte apliecina, ka izglītības iestādes informē

575pašvaldības par neattaisnotiem kavējumiem tikai kritiskos

576kavējumu gadījumos, vispirms cenšoties atrisināt problēmas ar

577saviem resursiem. Aprakstītās problēmas informācijas apritē starp

578iesaistītajām pusēm ir pamatā atšķirībām dažādu institūciju

579sniegtajos datos par neattaisnotu mācību kavējumu uzskaiti.

580IKVD izpētē par situāciju profesionālās izglītības

581iestādēs44 konstatēts, ka profesionālās izglītības

582iestāžu pirmo kursu audzēkņu neattaisnotu mācību kavēšanu

583lielā mērā izraisa nepietiekams zināšanu līmenis (grūtības

584mācībās) - "izglītojamie pēc pamatizglītības posma uzsāk

585mācības profesionālās izglītības iestādēs ar ļoti dažādu un bieži

586nepietiekamu zināšanu līmeni" (IKVD 2014, 4.lpp.). Savu

587secinājumu IKVD pamato arī ar VISC 2010./11.-2012./13.māc.g.

588veiktā pētījuma "Pirmo kursu izglītojamo sagatavotības/

589zināšanu līmenis, uzsākot profesionālās izglītības programmas

590apguvi konkrētā mācību gadā" rezultātiem - 60% pirmo kursu

591izglītojamiem vidējā atzīme ir 4-5 balles.

592Arīvispārējās izglītības iestāžu gadījumā nepietiekams

593zināšanu līmenis un grūtības mācību vielas apguvē (blakus

594tādiem faktoriem kā interešu izglītība, hobiji, ar ko

595izglītojamais nodarbojas ārpus izglītības iestādes, un

596garlaicīgas mācību stundas) norādīts kā viens no būtiskākajiem

597neattaisnotas mācību kavēšanas faktoriem45.

598Izglītības iestāžu atbildīgo darbinieku vērtējumā būtiskāks

599PMP riska faktors par mācību kavēšanu ir profesionālās

600izglītības iestāžu audzēkņu zemais ģimenes ienākumu un

601materiālais stāvoklis (71%) un vienlīdz būtisks (67%) -

602zems vecāku līdzdalības līmenis bērnu audzināšanā. Arī

603vispārējās izglītības iestādēs attiecībā uz 13-15 gadus veciem

604bērniem (7.-9.klase) kā būtiskāks PMP riska faktors par

605neattaisnotu mācību kavēšanu tiek minēts tikai zems vecāku

606līdzdalības līmenis bērnu audzināšanā (65%) (Baltijas Sociālo

607zinātņu institūts, 2014).

608Turklāt jaunākie CEDEFOP (Eiropas profesionālās izglītības

609attīstības centrs) dati liecina, ka Latvijā NEET jauniešu

610īpatsvars sastāda 21,56%.46 Tas liecina, ka šīs

611personas ir 'izskritušas' no izglītības sistēmas, jo savlaicīgi

612nesaņēma nepieciešamo atbalstu PMP riska mazināšanai.

6139.attēls

614NEET jauniešu

615īpatsvars vecuma grupā 15-20 gadi, 2013.gads

616Avots: CEDEFOP

617Secinājumi.

618Tā kā 8.3.4.SAM mērķis ir samazināt PMP, īstenojot

619preventīvus un

620intervences pasākumus, 8.3.4.SAM atbalsts, kas vērsts uz

621indivīdu (individualizēts atbalsts), novirzāms (a) izglītojamiem, kam novērojamas PMP

622riska pazīmes (piemēram, neattaisnota mācību kavēšana, grūtības

623mācību vielas apguvē, zemas sekmes) un (b) izglītojamiem, kuri ir pakļauti

624apstākļiem, kas var veicināt PMP riska iestāšanos, piemēram,

625mācību vides vai izglītības iestādes maiņa, zems izglītojamā

626ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis. Vienlaikus nepieciešams

627uzlabot izglītības iestādes/ mācību vidi kopumā, veidojot

628atbalstošu skolas vidi un veicinot jauniešu iesaisti ārpus

629formālās izglītības aktivitāšu un iniciatīvu realizēšanā, kā arī,

630veicot sistēmiskus uzlabojumus attiecībā uz sadarbību un

631informācijas apmaiņu starp skolu, pašvaldību un valsti.

632Attiecībā uz individualizēto atbalstu, pamatizglītības posmā

633ar pirmajām būtiskajām izmaiņām mācību procesā izglītojamie

634tradicionāli saskaras jau 5.klasē. Salīdzinot ar izglītības

635procesu līdz tam, 5.klasē sākas jauni mācību priekšmeti, mācību

636priekšmetus pasniedz dažādi pedagogi un mazinās klases

637audzinātāja atbalsta iespējas, kā arī vairumā izglītības iestāžu

638izglītības process vairs nenotiek vienā klases telpā

639(izglītojamie dienas laikā maina vairākas klases). Savlaicīgi

640nodrošinot izglītojamiem nepieciešamo atbalstu ātrākai

641adaptācijai jaunajiem apstākļiem agrīnā stadijā (5.klasē),

642izglītojamie tiek preventīvi gatavoti līdzīgām pārmaiņām

643vēlāk.

644Ņemot vērā visu izklāstīto, kā arī izglītības nozares ekspertu

645ieteikumus, optimālā 8.3.4.SAM mērķa grupa ir vispārējās

646izglītības iestāžu 5.-12.klašu audzēkņi un profesionālās

647izglītības iestāžu 1.-4.kursa audzēkņi.

6484.tabula

649Mērķa grupas

650aprēķins

651No izglītības iestādes

652atskaitīto personu īpatsvars gadā (%, CSP)

653Audzēkņu skaits

6542014./15.māc.g. (personas, IZM)

655Maksimālā* projekta mērķa

656grupa

657Minimālā projekta mērķa

658grupa

659Gadā

660Kopā (2018.-2022.g.)

661Gadā

662Kopā (2018.-2022.g.)

6631

6642

6653

6664=3*5gadi

6675=1*2

6686=5*5gadi

669Vispārējās izglītības 5.-12.klase

6707,0%

671129 706

67212 971

67364 853

6749 079

67545 397

676Profesionālā izglītība

67712,8%

67829 855

6793 821

68019 107

6813 821

68219 107

68316 792

68483 960

68512 901

68664 504

687* Ievērojot CSP

688statistiku par personu, kuras atskaitītas no izglītības iestādēm,

689īpatsvaru, kā arī iepriekš minēto pētījumu (iepriekš minētā IKVD

690izpēte un Rīgas domes pasūtītais pētījums) rezultātus, kas

691liecina, ka faktiski regulāra neattaisnotu mācību kavēšana ir

692izplatītāka nekā pašvaldību sniegtajā informācijā norādīts,

693turklāt tikai puse (11%) no audzēkņiem, kas regulāri (vismaz

694vienu reizi nedēļā) neattaisnoti kavē mācības, atzīst, ka cenšas

695nesasniegt kritisko normatīvajos aktos noteikto neattaisnotu

696kavējumu robežu, izglītības nozares ekspertu vērtējumā vispārējā

697izglītībā kā optimālā PMP riska grupa būtu uzskatāmi 10% no

698kopējā izglītojamo skaita.

699Šī ziņojuma 3.3.1.apakšsadaļā aprakstītais IZM priekšlikums

700par 9 115 452 euro novirzīšanu 8.3.2.2.pasākumam balstīts

701uz 8.3.4.SAM prognozēto minimālo mērķa grupas apmēru, t.i., 12,8%

702profesionālās izglītības iestāžu 1.-4.kursa audzēkņi un 7%

703vispārējās izglītības iestāžu 5.-12.klašu audzēkņi. Mērķa grupas

704minimālais apmērs balstīts uz CSP šajā sadaļā iepriekš

705aprakstītajiem datiem.

7063.3.4. Sasniedzamie rezultāti

7078.3.4.SAM ieviešanas rezultātā tiks nodrošināta sistēmiska

708pieeja koordinētai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas

709prevencijai un intervencei, tādējādi veicinot priekšlaicīgas

710mācības pārtraukšanas mazināšanos, t.sk. nodrošinot PMP riskam

711pakļauto jauniešu identificēšanu, nepieciešamā atbalsta

712sniegšanu, atbalstošas skolas vides veidošanu, koordinētu

713pašvaldības institūciju iesaisti, kā arī informācijas un datu

714apmaiņas starp iesaistītajām institūcijām uzlabošanu.

715Paredzams, ka šī ziņojuma 3.3.1.apakšsadaļā aprakstītais IZM

716priekšlikums par 9 115 452 euro novirzīšanu

7178.3.2.2.pasākumam neietekmēs 8.3.4.SAM rezultāta rādītāju, jo

718rādītājs attiecas uz izglītības iestāžu skaitu, kas ar ESF

719atbalstu izveidojušas un turpmāk patstāvīgi nodrošina sistēmisku

720atbalstu PMP riska grupas izglītojamiem.

721Rezultāta

722rādītājs: Izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un

723nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai

724Mērvienība: Izglītības iestāžu skaits

725Definīcija: Vispārējās un profesionālās izglītības

726iestāžu skaits, kas ar ESF atbalstu izveidojušas un turpmāk

727patstāvīgi nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska grupas

728izglītojamiem

729Sākotnējā vērtība (2012.gads): 2547

730Plānotā vērtība (2023.gadā): 66548

731Iznākuma rādītājs:

732Izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu PMP riska

733mazināšanai

734Mērvienība: Izglītības iestāžu skaits

735Definīcija: Vispārējās un profesionālās izglītības

736iestāžu skaits, kas iekļautas pašvaldību rīcības plānos PMP riska

737mazināšanai un saņem ESF atbalstu PMP riska mazināšanai

738atbilstoši PMP riska mazināšanas plāniem

739Starpposma vērtība (2018.gadā): 100

740Plānotā vērtība (2023.gadā): 665

741Specifiskais iznākuma rādītājs (MK noteikumu līmenī;

742SIR1): Jaunatnes organizāciju un biedrību vai nodibinājumu, kas

743veic darbu ar jaunatni, atbalstīto projektu skaits

744Mērvienība: Projektu skaits

745Definīcija: Jaunatnes organizāciju un biedrību vai

746nodibinājumu, kas veic darbu ar jaunatni, projektu skaits, kas

747vērsti uz PMP riska mazināšanu un kas saņēmuši ESF

748finansējumu

749Plānotā vērtība (2018.gadā): 100

750Plānotā vērtība (2023.gadā): 700

751Specifiskais iznākuma rādītājs (SIR2): No vispārējās

752izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu, kuri neturpina mācības

753citā izglītības iestādē, īpatsvars.

754Definīcija: No vispārējās izglītības (dienas un vakara

755(maiņu)) iestādēm atskaitīto audzēkņu, kuri neturpina mācības

756citā izglītības iestādē, īpatsvars gadā

757Datu avots: Izglītības un zinātnes ministrija

758Apkopošanas biežums un ieguves metodoloģija: Reizi

759gadā, apkopojot izglītības iestāžu sniegtos datus

760Specifiskais iznākuma rādītājs (SIR3): No profesionālās

761izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu, kuri neturpina mācības

762citā izglītības iestādē, īpatsvars.

763Definīcija: No profesionālās izglītības iestādēm

764atskaitīto audzēkņu, kuri neturpina mācības citā izglītības

765iestādē, īpatsvars gadā

766Datu avots: Izglītības un zinātnes ministrija,

767Izglītības kvalitātes valsts dienests

768Apkopošanas biežums un ieguves metodoloģija: Reizi

769gadā, apkopojot projekta datus

770Specifiskais iznākuma rādītājs (SIR4): Vispārējās un

771profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie, kas saņēmuši

772Eiropas Sociālā fonda atbalstu individuālā priekšlaicīgas mācību

773pārtraukšanas riska mazināšanas plāna ietvaros.

774Definīcija: Vispārējās un profesionālās izglītības

775iestāžu izglītojamo skaits, kas projekta ietvaros saņēmuši

776atbalstu individuālā priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska

777mazināšanas plāna ietvaros.

778Datu avots: projekta dati (Izglītības kvalitātes valsts

779dienests)

780Apkopošanas biežums un ieguves metodoloģija: Reizi

781gadā, apkopojot izglītības iestāžu sniegtos datus.

7823.3.5. Ieviešanas shēma

78310.attēls

7848.3.4.SAM

785projekta ieviešanas shēma

786Iesaistīto pušu galvenās funkcijas.

787Finansējuma saņēmējs - IKVD:

788• projekta vadība, t.sk. finanšu vadība un uzraudzība;

789• vadlīniju, rekomendāciju izstrāde, pilnveide un

790publiskošana;

791• sadarbības partneru konsultēšana un uzraudzība;

792• ekspertu, pasniedzēju piesaiste un to darbības

793koordinēšana;

794• projekta rezultātu un datu uzskaite un analīze;

795• labās prakses apkopošana;

796• informācija un publicitāte;

797• reģionālo koordinatoru darbs; projekta dokumentu

798pārvaldība.

799Sadarbības partneri - pašvaldības un valsts

800profesionālās izglītības iestādes:

801• PMP izglītojamo un tiem nepieciešamā atbalsta apzināšana

802pašvaldības teritorijā (PII gadījumā - izglītības iestādē);

803• ikgadēja PMP mazināšanas rīcības plāna sagatavošana un

804īstenošanas koordinēšana pašvaldībā, iesaistot nepieciešamos

805dienestus un citus stratēģiskos partnerus;

806• (pašvaldībām) jauniešu un jauniešu NVO iniciatīvas projektu

807atlase;

808• (pašvaldībām) izglītības iestāžu nodrošināšana ar

809speciālistiem un citiem resursiem PMP mazināšanas pasākumu

810īstenošanai;

811• rezultātu un datu monitorings, to analīze un ietekmes

812izvērtēšana;

813• mācību kavējumu monitorings pašvaldības/ profesionālās

814izglītības iestādes līmenī.

815Stratēģiskie partneri - pašvaldību izglītības

816iestādes:

817• Jaunieša individuālā PMP mazināšanas rīcības plāna izstrāde

818un iesniegšana pašvaldībā;

819• Atbalsta pasākumu jauniešiem nodrošināšana atbilstoši

820individuālajam rīcības plānam;

821• Mācību kavējumu monitorings izglītības iestādes līmenī.

822Stratēģiskie partneri - pašvaldību dienesti,

823speciālisti un jauniešu NVO, NVO, kas strādā ar jauniešiem, t.sk.

824atbalsta/krīzes NVO:

825• PMP rīcības plānā ietverto pasākumu īstenošana.

826Pamatojums IKVD kā finansējuma

827saņēmēja izvēlei.

828Izglītības

829likuma 20.pantā ir noteikts, ka IKVD uzrauga izglītības

830regulējošo normatīvo aktu ievērošanu un sniedz atbalstu

831izglītības iestādēm. Tāpat arī izglītojamiem un pedagogiem ir

832saistoši izglītības iestādes izdotie normatīvie akti, tostarp

833attiecībā uz izglītības iestādes apmeklēšanu.

834Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumu

835Nr.225 "Izglītības

836kvalitātes valsts dienesta nolikums"

8373.1.apakšpunktam, IKVD funkcija ir iegūt, apkopot un analizēt

838izglītības politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamo

839informāciju, kā arī atbilstoši 3.6.apakšpunktam - kontrolēt

840izglītības procesu un sniegt ieteikumus konstatēto trūkumu

841novēršanā. Tāpat, atbilstoši 4.6.apakšpunktam IKVD veic

842izglītības iestāžu pašnovērtējuma ziņojumu analīzi un sniedz

843metodisko atbalstu izglītības iestādes darbības un izglītības

844procesa īstenošanas pilnveidē; atbilstoši 4.8.apakšpunktam

845koordinē un organizē izglītības kvalitātes datu ieguvi un

846pētniecību, kā arī atbilstoši 4.9.apakšpunktam sagatavo ziņojumus

847par izglītības kvalitāti un sniedz priekšlikumus jautājumos, kas

848saistīti ar izglītības politikas plānošanu un īstenošanu.

849Atbilstoši 4.11.apakšpunktam IKVD izdod metodiskos un

850informatīvos materiālus, kā arī atbilstoši 4.20.apakšpunktam

851sniedz ieteikumus valsts un pašvaldību iestādēm un citām

852institūcijām, lai sekmētu, nodrošinātu un pilnveidotu normatīvo

853aktu ievērošanu izglītības un zinātnes jomā un nodrošinātu

854izglītības kvalitāti.

855No minētajām IKVD funkcijām izriet, ka IKVD atbildībā ir

856valstiskā līmenī apkopot, analizēt datus par izglītības procesa

857kvalitāti un sniegt sistēmiskus metodiskus ieteikumus izglītības

858procesa kvalitātes uzlabošanai visām izglītības procesa

859nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm.

860Papildus tam, atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta

861noteikumiem Nr.871 "Obligāto izglītības vecumu

862sasniegušo bērnu uzskaites kārtība" IKVD ir atbildīgs

863par to bērnu uzskaiti, kuri nav reģistrēti izglītības iestādēs,

864tostarp PMP rezultātā. Tostarp IKVD arī veic datu apkopošanu un

865analīzi par mācību kavējumiem, iemesliem, kā arī par mācību

866kavējumu novēršanu izglītības iestādēs.

867Ņemot vērā, ka 8.3.4.SAM rezultātā tiks nodrošināta sistēmiska

868pieeja koordinētai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas

869prevencijai, tādējādi veicinot priekšlaicīgas mācības

870pārtraukšanas mazināšanos, kā arī ņemot vērā 8.3.4.SAM ietvaros

871plānotās atbalstāmās darbības, normatīvajos aktos IKVD noteiktās

872funkcijas un atbildība pamato IKVD kā 8.3.4.SAM finansējuma

873saņēmēja izvēli.

874Pamatojums pašvaldību un valsts

875profesionālās izglītības iestāžu kā sadarbības partneru

876izvēlei.

877Pašvaldības pamatā ir vispārējās izglītības iestāžu

878dibinātājs. Savukārt vairums profesionālās izglītības iestāžu

879atrodas IZM un citu ministriju padotībā un to izglītojamo loku

880veido izglītojamie praktiski no visām pašvaldībām. Vienlaikus

881šobrīd tiek stiprināta pašvaldību iesaiste un atbildība par

882profesionālo izglītību.

883Pašvaldības ir 675 vispārējās izglītības iestāžu dibinātājs un

884pašvaldību padotībā ir 7 profesionālās izglītības iestādes. IZM

885padotībā ir 25 profesionālās izglītības iestādes, KM padotībā ir

88614 profesionālās izglītības iestādes, LM - 1 (skatīt

8871.pielikumu).

888Pašvaldību funkcija ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, līdz

889ar to pašvaldībai ir jābūt vadošajai ieinteresētajai pusei, lai

890tās dibinātajās un teritorijā izvietotajās izglītības iestādēs

891tiktu īstenots rezultatīvs izglītības process, kā arī, lai tās

892teritorijā deklarētie obligātās izglītības vecumposma

893izglītojamie iegūtu izglītību. Tādejādi nepieciešams izveidot PMP

894gadījumu skaita mazināšanas pasākumu koordinētu sistēmu, kur

895centrālā loma ir pašvaldībai, kas nodrošina citu institūciju,

896iestāžu, sabiedrisko organizāciju, t.sk. reģionāla un nacionāla

897līmeņa jauniešu NVO, NVO, kas strādā ar jauniešiem,

898atbalsta/krīzes NVO iesaistīšanu sistēmas darbībā.

8993.3.6. Laika grafiks un projekta

900vadības nodrošināšanai nepieciešamie resursi

9018.3.4.SAM plānots īstenot no 2017.gada 1.ceturkšņa līdz

9022022.gada 31.decembrim. Atbalsta ieviešana notiks pakāpeniski,

903sagatavojot Vadlīnijas pašvaldībām, kas ietvers PMP jauniešu

904identificēšanas kritērijus, PMP mazināšanas plānu, atbalsta

905piešķiršanas metodiku.

906Lai nodrošinātu savlaicīgu 8.3.4.SAM atbalstu PMP riska grupas

907jauniešiem, tādējādi nodrošinātu augustu projekta gatavības

908pakāpi, vairākas projekta darbības nepieciešams uzsākt pirms

909projekta iesnieguma apstiprināšanas. Tādējādi 2016.gada septembrī

910plānots uzsākt darbu pie speciālistu piesaistes tehnisko

911specifikāciju un iepirkumu dokumentācijas izstrādei šādām

912projekta aktivitātēm:

9131) PMP risku novēršanas vadlīniju sagatavošana (3.atbalstāmā

914darbība "PMP risku novēršanas vadlīniju sagatavošana un

915pilnveide koordinētai PMP problēmas mazināšanai");

9162) Projekta (PMP rādītāju) operatīvās uzskaites sistēmas

917izveide (4.atbalstāmā darbība "Atbalsts PMP rādītāju

918dinamikas uzskaites un analīzes nodrošināšana");

9193) Konsultēšanas vadlīniju izstrāde (5.atbalstāmā darbība

920"Atbalstošas mācību vides izveide PMP riska

921mazināšanai").

9225.tabula

9238.3.4.SAM

924projekta īstenošanas laika grafiks līdz 2018.gadam

925(indikatīvs)

9262017.gada janvāris-jūnijs

9272017.gada

928septembris-decembris

9292018.gada janvāris-jūnijs

930Kopā periodam

931Atbalsts mācību pieejamībai

932(iesk. transports, dzīvošana, ēdināšana, mācību

933līdzekļi)

934613 249

9351 043 249

9361 656 498

937Individuālais atbalsts (t.sk.

938PMP plāna izstrāde, konsultācijas, mentoru programma)

93930 000

9401 000 000

9411 822 926

9422 852 926

943Atbalsts pozitīvai mācību

944videi (t.sk. konsultēšanas vadlīnijas, A programmas,

945supervīzijas)

94641 000

94798 200

94887 000

949226 200

950Sistēmiskais atbalsts (t.sk.

951datu bāze, semināri, vadlīnijas, komunikācija)

952139 000

953105 000

954105 000

955349 000

956Jauniešu (NVO) iniciatīvu

957projekti

95830 000

95950 000

96080 000

961Projekta vadība un

962administrēšana

963315 967

964(līdz 2017.gada augustam)

965231 565

966259 699

967807 232

9685 971

969856

970Detalizētāks projekta indikatīvais ieviešanas laika grafiks

971līdz 2022.gada 31.decembrim pievienots 2.pielikumā.

972• Projekta īstenošanas tiešo vadību veiks projekta vadītājs,

973kas nodrošina projekta saturisko vadību un pārrauga projekta

974administratīvo vadību.

975• Projekta vadības (administrācijas) vienību veido (norādīts

976indikatīvi): projekta vadītājs, vietnieks/asistents, 3

977grāmatveži, jurists un sabiedrisko attiecību konsultants (0.5

978slodze) , iepirkumu speciālists, dokumentu pārvaldības

979speciālists.

980• Projekta īstenošanas personāls (projekta īstenošanas

981vienības sastāvā): 7 projekta koordinatori. Koordinatoru funkcijā

982ietilpst projekta ietvaros nepieciešamās sadarbības nodrošināšana

983(koordinē un atbild par atbalsta sniegšanu noteiktajā plānošanas

984reģionā, kā arī valsts profesionālās izglītības iestādēs,

985konsultē izglītības iestādes un pašvaldības, izskata pašvaldību

986sniegtās atskaites u.tml.) ar 119 pašvaldībām - katram plānošanas

987reģionam, kā arī visām valsts profesionālās izglītības iestādēm

988pa vienam koordinatoram, 7 eksperti.

989Ņemot vērā to, ka pētījumos tika uzsvērta jauniešu

990organizāciju būtiskā loma darbā ar jaunatni, t.sk. arī PMP riska

991samazināšanā, jauniešu NVO un NVO, kas strādā ar jauniešiem,

992iesaiste ir paredzēta kā ārpus formālās izglītības aktivitāšu

993nodrošinātājiem visa gada garumā, it īpaši mācību brīvlaikos.

994Jauniešu NVO un NVO, kas strādā ar jauniešiem, piedāvās

995aktivitātes, kas atbildīs katras pašvaldības noteiktajām

996prioritātēm darbā ar PMP jauniešiem, un savu iniciatīvu

997realizēšanai saņems finansējumu grantu veidā. Paredzēts, ka

998jauniešu iniciatīvu projektus apstiprinās pašvaldībās. Jauniešu

999NVO iniciatīvu realizēšanai plānots novirzīt 3,29 milj.

1000euro, t.sk. ESF līdzfinansējumu 2,8 milj. euro

1001apmērā.

10028.3.4.SAM projekta īstenošanas uzraudzībai IZM izveidos

1003uzraudzības komiteju, kurā tiks iekļauts finansējuma saņēmējs

1004(IKVD), Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Jaunatnes

1005padomes pārstāvji. Uzraudzības komitejas sastāvā var tikt

1006iekļauti pārstāvji arī no citām organizācijām un institūcijām,

1007tai skaitā no Finanšu ministrijas novērotāju statusā. Uzraudzības

1008komiteja darbosies saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu.

10093.4. Papildinātība ar citiem

1010atbalsta pasākumiem attiecīgajai mērķa grupai

1011ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā

10128.3.3.specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt NVA

1013nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti

1014izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros

1015un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā"

1016(turpmāk - 8.3.3.SAM) ietvaros atbalsts paredzēts jauniešiem

1017vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nestrādā,

1018neapgūst arodu, un nav reģistrēti NVA kā bezdarbnieki. 8.3.3.SAM

1019mērķis ir veicināt šo jauniešu iesaisti izglītībā, tai skaitā

1020aroda apguvē, NVA vai Valsts izglītības attīstības aģentūras

1021īstenotajos Jauniešu garantijas projektu pasākumos, NVA

1022īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba

1023samazināšanas pasākumos vai nodarbinātībā, kā arī nevalstisko

1024organizāciju vai jauniešu centru darbībā. 8.3.3.SAM ietvaros

1025paredzēts sniegt atbalstu 5262 mērķa grupas jauniešiem. 8.3.3.SAM

1026tiks īstenots sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, kas, savukārt,

1027veidos stratēģiskās partnerības ar valsts vai pašvaldību

1028iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām, kuras veic darbu

1029ar jauniešiem. Ir izstrādātas metodoloģiskās vadlīnijas darbam ar

1030mērķa grupas jauniešiem, kas palīdzēs visās projektā

1031iesaistītajās pašvaldībās sniegt mērķa grupas jauniešiem

1032kvalitatīvu un uz rezultātu orientētu atbalstu atbilstoši

1033vienotai metodoloģijai. Iesaistītajās pašvaldībās tiks piemērota

1034kompleksa pieeja darbā ar jauniešiem, lai viņi saņemtu pēc

1035iespējas vispusīgāku un viņu individuālajām vajadzībām

1036piemērotāku atbalstu, noteikto projekta un personīgās izaugsmes

1037mērķu sasniegšanai.

1038Kopējais 8.3.3.SAM finansējums ir 9 000 000 euro, t.sk.

1039ESF līdzfinansējums 7 650 000 euro, valsts budžeta

1040līdzfinansējums 1 350 000 euro.

1041Par PMP risku mazināšanas kompensējošo pasākumu, var uzskatīti

1042Darbības programmas 7.2.1.specifiskā atbalsta mērķa

1043"Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās

1044neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu

1045garantijas ietvaros" 7.2.1.2.pasākumu "Sākotnējās

1046profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas

1047ietvaros", ko īsteno Valsts izglītības attīstības

1048aģentūra kopš 2014.gada 1.jūnija. (Projekta īstenošana plānota

1049līdz 2018.gada 31.augustam). Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir

1050jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kā arī

1051ieslodzījuma vietās esoši jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem

1052(ieskaitot). Pasākuma ietvaros VIAA sadarbībā ar profesionālās

1053izglītības iestādēm nodrošina jauniešiem sākotnējās profesionālās

1054izglītības programmu otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas

1055līmeņa ieguvi viena vai pusotra mācību gada laikā, tai skaitā

1056pielāgo šis programmas atbilstoši mērķa grupas vajadzībām, un

1057nodrošina mērķstipendijas piešķiršanu. Savukārt ieslodzījuma

1058vietās esošajiem jauniešiem tiek nodrošināta izglītības programmu

1059īstenošana vispārējo pamatprasmju apguvei, profesionālajai

1060tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei.

1061Kopējais pasākuma attiecināmais finansējums ir 32 680 537

1062euro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais

1063piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai - 13

1064495 078 euro, ESF līdzfinansējums 16 307 639 euro

1065un valsts budžeta līdzfinansējums 2 877 820 euro.

1066Pozitīva netieša ietekme uz 8.3.4.SAM mērķu sasniegšanu

1067paredzama arī citu izglītības jomas specifisko atbalsta mērķu

1068īstenošanas rezultātā, piemēram, 8.3.1.specifiskais atbalsta

1069mērķis "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās

1070izglītības saturu", 8.3.2.2.pasākums "Atbalsts

1071izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai",

10728.3.5.specifiskais atbalsta mērķis "Uzlabot pieeju karjeras

1073atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības

1074iestādēs".

1075Detalizētāka informācija par 8.3.4.SAM ietvaros plānotā

1076atbalsta nepārklāšanos ar citu SAM ietvaros plānoto atbalstu

1077pievienota šī ziņojuma 3.pielikumā.

1Ietekme uz problēmas

2risināšanu

3PMP risku mazināšanas preventīvo un intervences pasākumu

4īstenošanai būs ietekme indivīda līmenī.

5Ietekme uz makroekonomisko vidi

6Konceptuālajā ziņojumā piedāvātajiem risinājumiem nav plānota

7tieša vai netieša ietekme uz makroekonomisko vidi.

8Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi

9Latvijas Republikas Satversmes 112.pantā ir noteikts, ka

10pamatizglītība ir obligāta. Savukārt viens no valsts stratēģiskās

11attīstības mērķim ir obligāta vidējā izglītība. Ja persona nav

12ieguvusi atbilstošo izglītību, tas atstāj paliekošu ietekmi gan

13uz valsts, gan uz sabiedrības, gan uz uzņēmējdarbības vides

14attīstību. Piemēram, tiešie zaudējumi no viena mācību stundu

15kavētāja ir līdz 1500 euro gadā, savukārt, kā liecina

16vairāki pētījumi, augstāks izglītības līmenis nosaka augstāku

17nodarbinātības un ienākumu līmeni

18(http://www.lu.lv/zinas/t/35095/, Augstāks izglītības līmenis ir

19vērtība (https://www.swedbank.lv/zinas/18.06.2013/).

20Ietekme uz administratīvajām

21procedūrām un to izmaksām

22Sabiedrības grupām un institūcijām 8.3.4. SAM ietvaros

23plānotais tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus,

24kā arī veicamās darbības.

25Sociālā ietekme

26PMP riska mazināšanas sistēma nodrošinās izglītojamo

27motivēšanu turpināt apmeklēt izglītības iestādi, tādējādi no

28valsts budžeta būs jāatvēl mazāk līdzekļu sociālā atbalsta

29pasākumiem un izdevumi sociālajam budžetam samazināsies.

30Ietekme uz vienlīdzīgām tiesībām un

31iespējām

32Latvijā pastāv PMP riska grupas segregācija, kur zēni ir

33vairāk pārstāvēti, nekā meitenes, taču tieši mācību sasniegumu

34ziņā parasti zēniem ir augstāks zemāku mācību sasniegumu

35īpatsvars.

36Līdz ar to var secināt, ka PMP riska mazināšanas pasākumi

37varētu atstāt lielāku ietekmi tieši uz zēnu motivēšanu palikt

38izglītības iestādē. PMP riska mazināšanas pasākumi ir jāveic

39precīzi un konsekventi ievērojot konceptuālajā ziņojumā piedāvāto

40PMP dinamikas monitoringa sistēmu.

41Ietekme uz cilvēktiesībām, jo īpaši

42fizisku personu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību

43attiecībā uz personas datu apstrādi

44Konfidencialitātes un privātuma ievērošana ir viens no plānotā

45projekta īstenošanas nosacījumiem. Tā tiks nodrošināta, ievērojot

46līdzšinējo IZM pieredzi bērnu un jauniešu atbalstā, kā arī

47piedāvājot atbalstu pēc iespējas tuvāk/ tiešāk bērnam vai

48jaunietim, iesaistot tajā pedagogu, skolas atbalsta personālu.

49Personu datu apstrādē un analīzē tiks ievērotas normatīvajos

50aktos par personas datu apstrādi noteiktās prasības.

51Ietekme uz tiesību normu sistēmu un

52Latvijas starptautiskām saistībām

538.3.4. SAM īstenošana neietekmēs spēkā esošo tiesību normu

54sistēmu. Ar PMP risku preventīvo un intervences pasākumu

55ieviešanu tiks nodrošināta Partnerības līgumā identificēto

56vajadzību realizēšana, kas ir saistītas ar PMP monitoringa

57sistēmas trūkumiem un preventīvo pasākumu efektivitāti.

58Ietekme uz vidi

59Konceptuālajā ziņojumā piedāvātajiem risinājumiem nav plānota

60tieša vai netieša ietekme uz vidi.

61Fiskālā ietekme uz valsts budžetu un

62pašvaldību budžetiem

63Konceptuālajā ziņojumā piedāvātajiem risinājumiem nav plānota

64fiskālā ietekme uz valsts vai pašvaldību budžetiem.

65Ietekme uz valsts pārvaldes

66institūciju darbību un cilvēkresursiem

67Papildu finansējums plānots IKVD pamatbudžetā vecākā eksperta

68amata vietai, lai nodrošinātu pasākumus un ilgtspēju projektā

69radītajai sistēmai un pasākumiem.

1Ietekme uz valsts un pašvaldību

2budžetu

3Ziņojumā ietvertā risinājuma ieviešana notiks 8.3.4.SAM

4finansējuma ietvaros, kas sastāda 39 812 375 euro, t.sk.

5ESF līdzfinansējums 33 840 518 euro apmērā un valsts

6budžeta līdzfinansējums - 5 971 856 euro apmērā.

7Kopsavilkums par

8konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu)

9realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta

10finansējumu

11Euro

12Risinājums

13Risinājums

14(risinājuma varianti)

15Budžeta

16programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums

17Vidēja

18termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums

19Nepieciešamais papildu finansējums

20Pasākuma

21īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta)

22īstenošana ir terminēta)

232016

24gads

252017

262018

272016

282017

292018

30turpmākajā

31laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai

32(ja īstenošana ir terminēta)

33turpmāk ik

34gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav

35terminēta)

36Finansējums konceptuālā

37ziņojuma īstenošanai kopā

380

390

400

4143 000

422 603 981

436 735 748

4430 429 646

45-

46tajā skaitā

471) Atbalsts mācību pieejamībai

48613 249

492 086 498

503 038 109

512) Individuālais atbalsts (t.sk. PMP plāna izstrāde,

52konsultācijas, mentoru programma)

531 030 000

543 645 852

5522 267 128

563) Atbalstošas mācību vides izveide PMP riska

57mazināšanai

5812 000

59139 200

60174 000

612 122 400

624) Atbalsts PMP prevencijas sistēmas izveidei

6330 000

64274 000

65310 000

66563 000

676) Projekta vadība un administrēšana

68547 532

69519 398

702 439 009

1Budžeta resors

20

30

40

543 000

62 603 981

76 735 748

830 429 646

9-

102022.gads

1163.00.00 programma

120

130

140

1543 000

162 603 981

176 735 748

1830 429 646

19-

202022.gads

2142.01.00 programma

220

230

240

25-

26-

27-

28-

29-

30-

31Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis

32Šadurskis

331.pielikums

34Vispārējās

35izglītības un profesionālās izglītības iestāžu skaits atkarībā no

36dibinātāja

37Nr.

38p.k.

39Pašvaldība

40Vispārējās izglītības

41iestādes

42Profesionālās izglītības

43iestādes

44vispārējās (dienas)

45izglītības iestādes

46vakara (maiņu) neklātienes

47izglītības iestādes

48speciālās izglītības

49iestādes

501

51Aglonas novada pašvaldība

525

532

54Aizkraukles novada pašvaldība

554

561

573

58Aizputes novada pašvaldība

596

601

611

624

63Aknīstes novada pašvaldība

642

655

66Alojas novada pašvaldība

673

686

69Alsungas novada pašvaldība

701

717

72Alūksnes novada pašvaldība

7315

748

75Amatas novada pašvaldība

766

771

789

79Apes novada pašvaldība

804

811

8210

83Auces novada pašvaldība

842

8511

86Ādažu novada pašvaldība

871

8812

89Babītes novada pašvaldība

902

9113

92Baldones novada pašvaldība

932

9414

95Baltinavas novada pašvaldība

961

971

9815

99Balvu novada pašvaldība

1007

1011