Vairogs3. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Risinājums
3.1. Politikas alternatīvas
Pētījumā par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas
mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai (SIA "Aptauju
Centrs" un SIA "Excolo Latvia", 2015) izvirzītas
trīs politikas alternatīvas PMP problēmas risināšanai:
1.alternatīva - PMP faktoru mazināšana, uzlabojot datu
uzskaiti un PMP risku agrīnas identificēšanas iespējas.
1.alternatīva paredz sistēmisku risinājumu PMP problēmas
risināšanai, t.sk. PMP riska grupas jauniešu reģistra ieviešanu,
iesaistīto institūciju sadarbības modeļa izveidi un ieviešanu,
izglītības satura un metožu pilnveidi, karjeras izglītību,
pedagogu un atbalsta personāla kapacitātes celšanu, finansējuma
nodrošināšanu jauniešu NVO, jaunatnes centriem darbam ar PMP
jauniešiem, vecāku izglītošanu par PMP riska situācijām un
atbalsta aktivitātēm, individuāls papildus darbs ar PMP riska
grupas jauniešiem, kā arī mērķfinansējums konkrētu PMP
prevencijas un/ vai seku novēršanas aktivitāšu īstenošanai
pašvaldībās. Viens no labākajiem veidiem kā novērst PMP ir
risināt problēmu vēl pirms izglītojamais ir pametis izglītības
iestādi, tas ir, identificējot PMP riska grupas izglītojamos
agrīnā stadijā;
2.alternatīva - PMP riska mazināšana, sniedzot materiālu
atbalstu un palīdzību. Ņemot vērā šajā ziņojumā aprakstītajos
pētījumos sniegtos secinājumus, ka viens no būtiskākajiem PMP
iemesliem ir izglītojamā slikts materiālais stāvoklis,
2.alternatīva paredz finansiālu atbalstu, t.sk. apmaksājot PMP
riska grupas izglītojamiem ceļa izdevumus, ēdināšanas izdevumus,
nodrošinot ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, kā arī paredzot
mērķfinansējumu konkrētu PMP prevencijas un/ vai seku novēršanas
aktivitāšu īstenošanai pašvaldībās;
3.alternatīva - PMP risku mazināšana, izstrādājot individuālus
atbalsta pasākumus. Saskaņā ar šajā ziņojumā aprakstītajiem
pētījumiem un citu valstu pieredzi PMP problēmu var risināt arī
sniedzot individuālu atbalstu katram PMP riska grupas
izglītojamam. Piemēram, individuāla PMP riska mazināšanas plāna
izstrāde un īstenošana, psihologa konsultācijas, papildus mācību
stundu nodrošinājums, individuāla apmācība, t.sk. īpaši
piemeklēta neformālās izglītības aktivitāšu nodrošināšana,
atbalsta personāla nodrošināšana PMP riska grupas izglītojamam,
jauniešu organizāciju, jauniešu līderu plašāka iesaiste PMP
prevencijas pasākumos un darbā ar PMP riska grupas jauniešiem,
individuāli atbalsta pasākumi, konsultācijas par izglītības
iespējām, karjeras konsultācijas jauniešiem, kuri izrāda gatavību
atsākt mācības.
4.alternatīva - īstenot paralēli visas iepriekš minētās
alternatīvas, iespēju un pieejamā finansējuma robežās kombinējot
tajās iekļautos atbalsta pasākumus, lai sasniegtu optimālu
rezultātu. Kā minēts šī ziņojuma 2.3.3.apakšsadaļā, katra no
piedāvātajām 1.-3.politikas alternatīvām iekļauj kompleksi
īstenojamus preventīvus un intervences pasākumus, kas risina kādu
konkrētu PMP problēmas aspektu (datu apkopošana un uzskaite,
finansiālais atbalsts, individuālas pieejas nepieciešamība).
Ņemot vērā veikto un šajā ziņojumā aprakstīto pētījumu
rezultātus, ka kopumā PMP problemātiku veido plašs saistīto tēmu
loks - gan izglītības kvalitāte, ģimeņu sociāli ekonomiskais
stāvoklis, gan jauniešu vērtīborientācija u.c., turklāt katrā
individuālajā gadījumā prevalē atšķirīga minēto faktoru
kombinācija, IZM ieskatā 8.3.4.SAM atbalsts plānojams
daudzveidīgs - gan uzlabojot datu uzkrāšanu un apmaiņu starp
institūcijām, gan sniedzot atbalstu izglītības iestādes un
pašvaldības atbildīgajiem speciālistiem darbam ar PMP riska
grupas jauniešiem, gan identificējot PMP pazīmes konkrētam
izglītojamam un attiecīgi izstrādājot individuāli pielāgotu PMP
risku mazināšanas plānu, t.sk. ņemot vērā izglītības iestādes un
pašvaldības iespējas. Lai to nodrošinātu, nepieciešama
funkcionējoša, visaptveroša PMP riska gadījumu monitoringa
sistēma, ietverot funkcijas dažādos līmeņos: izglītības iestādē,
pašvaldībā par konkrētām izglītības iestādēm un tās teritorijā
deklarētajiem bērniem un jauniešiem, kā arī valsts līmenī, kas
ietver nepārtrauktu informācijas un datu ieguvi, apstrādi un
analīzi, kā arī PMP mazināšanas politikas rezultātu analīzi.
Izvērtējot šajā ziņojumā iepriekš aprakstīto, IZM ierosina
īstenot 4.alternatīvu, kas tiek aprakstīta turpmāk ziņojumā.
3.2. Datu ieguve, uzskaite un
analīze
Lai pilnveidotu sākotnējo datu ieguves, uzskaites un analīzes
sistēmu un veiktu PMP monitoringu, nepieciešama ticama
informācija par izglītojamiem, kuri ir deklarēti konkrēto
pašvaldību teritorijās un atrodas obligātās izglītības vecumā.
Šādu datu ieguvei un pilnveidei tiks rasti šādi risinājumi.
Saistībā ar
obligātā izglītības vecuma bērniem, kuri nav reģistrēti
nevienā izglītības iestādē, nepieciešams:
1) rast resursus obligātā izglītības vecuma izglītības
iestādēs nereģistrēto bērnu nepārtrauktam un visaptverošam
monitoringam pašvaldību un valsts līmenī, informācijas ieguvei,
pārbaudei, sadarbības ar atbildīgajām iestādēm aktivizēšanai un
obligātās izglītības ieguves uzsākšanas koordinācijai;
2) pilnveidot pašvaldību darbu, panākot, ka pašvaldības visa
gada garumā atjauno informāciju VIIS un zina katra izglītības
iestādēs nereģistrētā bērna aktuālo statusu, lai līdz minimumam
samazinātu to bērnu skaitu, par kuriem pašvaldībai nav
informācijas, vai kuriem nav norādīts statuss;
3) ņemot vērā pilnveidoto PMP riska monitoringa sistēmu un
datu analīzes rezultātus, sadarbībā ar pašvaldībām un
atbildīgajām iestādēm nodrošināt pasākumus, lai apzinātie
obligātā izglītības vecuma bērni, kuri nav reģistrēti nevienas
izglītības iestādes sarakstā, sāktu izglītības ieguvi, tostarp
nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta
noteikumos Nr.871 "Obligāto izglītības vecumu sasniegušo
bērnu uzskaites kārtība";
4) lai īstenotu pāreju uz obligāto vispārējo vidējo izglītību,
ieviest vienotu informācijas ieguvi un analīzi par jauniešiem,
kas pārtrauc mācības pēc pamatizglītības iegūšanas vai vidējās
izglītības ieguves laikā, arī tad, ja šie izglītojamie jau
sasnieguši 18 gadu vecumu;
5) pilnveidot sadarbību un atgriezenisko saiti ar ārvalstu
institūcijām emigrācijas un reemigrācijas, bēgļu un patvēruma
meklētāju kontekstā. Laikā no 2010.gada līdz 2014.gadam lielākais
izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits ir tie, kas pēc
pašvaldību sniegtajiem datiem atrodas ārvalstīs. Daudzi no viņiem
turpina mācības. Svarīgi ir identificēt tos bērnus, kuri pēc
pašvaldību iegūtās informācijas atrodas ārvalstīs, bet neturpina
izglītības ieguvi, kā arī apzināt potenciālos obligātās
izglītības vecumposma izglītojamos no bēgļu un patvēruma
meklētāju kontingenta.
Saistībā ar
izglītības iestādēs reģistrētiem bērniem, kuriem ir
neattaisnoti kavējumi vairāk nekā 20 mācību stundas semestrī,
nepārtraukti kavējumi divu un vairāk dienu ilgumā pēc kārtas
nepieciešams:
1) turpinot jau šobrīd normatīvajos aktos noteiktā izpildi PMP
riska mazināšanai (t.sk. MK noteikumos Nr.89 noteikto regulāro
un/vai ilgstošo kavējumu uzskaiti un to novēršanas pasākumus),
pilnveidojot PMP riska monitoringa sistēmu, nosakot tās darbību
izglītības iestādes, pašvaldību un valsts līmenī, nepieciešams
veikt grozījumus vairākos normatīvajos aktos:
a) MK noteikumos Nr.89, nosakot:
- ņemot vērā izglītības iestādes autonomiju un funkcijas
izglītībā, izglītības iestādei veikt regulāru un tūlītēju datu
ievadi attiecībā uz neattaisnotiem mācību kavējumiem (t.sk.
paredzot, ka izglītības iestāde deleģē atbildīgo personu, kas
veiks neattaisnoto mācību kavējumu un to iemeslu uzskaiti un
ievadi monitoringa sistēmā);
- informācijas ievadi izglītības iestāde nodrošina arī par
pilngadīgiem izglītojamiem līdz vispārējās vai profesionālās
izglītības iegūšanai;
b) Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumos Nr.788
"Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas
un aktualizācijas kārtība", nosakot izglītības iestādei
pienākumu ievadīt izglītojamo atskaitīšanas iemeslus;
c) noteikt pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības iestāžu
monitoringa sistēmā ievadīto datu par kavējumiem, iemesliem
apkopošanu un analīzi, nodrošināt informācijas ievadi par
konkrētajā pašvaldībā esošo izglītības iestāžu datiem jau
izveidotajā VIIS sadaļā "Ilgstoši neattaisnotie
kavējumi"
Vienlaikus nepieciešams izstrādāt vai precizēt iekšējo
normatīvo regulējumu attiecībā uz atskaitīšanas un kavējumu
uzskaites kārtību IZM padotības iestādēs.
2) nodrošināt resursus neattaisnoti kavējošo izglītojamo
nepārtrauktam monitoringam ne tikai no pašvaldību, bet arī no
valsts puses, tai skaitā izveidojot iespējas pašvaldībām
pārraudzīt izglītības iestādē funkcionējošās kavējumu uzskaites
sistēmas, nodrošinot pašvaldības speciālistiem datus situācijas
analīzei un PMP risku mazināšanas analīzei. Jānovērš valsts
līdzekļu neracionāla izmantošana gadījumos, kad izglītojamie
ilgstoši kavē skolu neattaisnotu iemeslu dēļ, jo valsts piešķir
līdzekļus katra izglītības iestādē reģistrēta bērna izglītošanai
(pēc principa "nauda seko skolēnam"), tomēr valsts
rīcībā nav informācijas, vai izglītojamie skolu faktiski apmeklē
un mācās;
3) nodrošināt monitoringu par pilngadīgu personu
neattaisnotiem izglītības iestādes kavējumiem. Noteikumi Nr.89
attiecas uz bērniem (no piecu gadu vecuma) pirmsskolas izglītības
iestādēs un nepilngadīgiem izglītojamiem
vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Tas rada
problēmas informācijas apkopošanā par vispārizglītojošo skolu 11.
un 12.klašu skolēnu un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu
neattaisnotiem kavējumiem, kas sasnieguši pilngadību. Līdz ar to
trūkst arī mehānisma, lai pašvaldības un citas atbildīgās
iestādes veiktu darbības neattaisnoto kavējumu novēršanai;
4) nodrošināt monitoringu par izglītojamiem, kas iegūst
izglītību tālmācības formā. Noteikumi Nr.89 šobrīd attiecas tikai
uz izglītojamiem, kas iegūst izglītību klātienē, līdz ar to
viņiem ir pienākums apmeklēt izglītības iestādi. Izglītības
procesam tālmācībā ir cita kārtība, tomēr arī šajā gadījumā
nepieciešams monitorings par to, vai izglītības programma tiešām
tiek apgūta un apgūta paredzētajā laikā un daudzumā, lai valsts
neracionāli netērētu līdzekļus, pie kam arī daļu no obligātās
pamatizglītības ir iespējams apgūt tālmācības paveidā;
5) novērst situāciju, ka valsts finansējums tiek neracionāli
piešķirts izglītības iestādēm par izglītojamiem, kuri neapmeklē
skolu, un izglītības iestādei ir informācija, ka viņi atrodas
ārvalstīs un neplāno atgriezties Latvijā, bet no izglītības
iestādes saraksta viņus var izslēgt tikai pēc gada. Šādu kārtību
nosaka Ministru kabineta 13.10.2015. noteikumu Nr.591
"Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās
izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās
un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi"
56.punkts. Izglītojamiem, kuri plāno atgriezties Latvijā, ir
jādod iespēja atgriezties izglītības iestādē, nosakot apturētas
reģistrācijas statusu;
6) izveidot mehānismu, kā panākt jauniešu un viņu vecāku
atbildību par neattaisnotiem kavējumiem, ņemot vērā Baltijas
Sociālo zinātņu institūta pētījumā iegūtos datus, ka viens no
diviem galvenajiem mācību kavējumu iemesliem PMP jauniešiem ir
vecāku vienaldzīga un bezatbildīga attieksme pret bērna
izglītošanās procesu. Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 173.pantā paredzēta atbildība par bērna aprūpes pienākumu
nepildīšanu. Bērnu aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena,
apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna
kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās
attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa
individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu
sabiedriski derīgam darbam) (Civillikums 177.pants). Tomēr
tiesību normas piemērošanas prakse liecina, ka pašvaldības aktīvi
neizmanto iespējas sodīt vecākus, ja bērns neiegūst izglītību.
Problēmas risināšanai nepieciešama vecāku izpratnes stiprināšana
par izglītību kā vērtību, kā arī labāko komunikācijas saišu
veidošana starp izglītojamo vecākiem un skolu, attiecīgi apzinot
un risinot problēmas, kuras var veicināt PMP. Viena no biežāk
konstatējām problēmām ir šīs komunikācijas trūkums. Vecākiem
jānodrošina iespēja izmantot psihologa, sociālā pedagoga
konsultācijas, risināt dažādus personiska un sociālā rakstura
jautājumus.
Vairākas darbības tiks nodrošinātas esošo IZM un IKVD funkciju
un budžeta ietvaros. Papildu finansējums ārpus 8.3.4.SAM
finansējuma tiek piesaistīts IKVD vecākā eksperta amata vietai,
lai nodrošinātu pasākumus ārpus projekta un ilgtspēju projektā
radītajai sistēmai un pasākumiem pēc tā noslēgšanas.
Vienlaikus valsts budžeta ietvaros nav plānots nodrošināt
preventīvos, intervences un kompensējošos pasākumus tiešai mērķa
grupai.
8.attēls
PMP datu
nodrošināšanas shēma regulāram un pilnīgam PMP monitoringam un
izvērtēšanai
* MK 2010.gada 17.augusta noteikumi
Nr.788 "Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs,
uzturēšanas un aktualizācijas kārtība"; MK 2011.gada
1.februāra noteikumi Nr.89 "Kārtība, kādā izglītības iestāde
informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja
izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības
iestādi"; MK 2009.gada 4.augusta noteikumi Nr.871
"Obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites
kārtība".
PMP datu nodrošināšanas shēmā (8.attēlā) ietvertie
funkcionējošie pasākumi, kā arī 2016.gadā plānotie grozījumi
normatīvajos aktos nodrošina ex-ante nosacījuma izpildi
attiecībā uz sistēmas izveidi PMP datu uzkrāšanai un
analīzei.
3.3. Priekšlikums 8.3.4.SAM
ieviešanai
3.3.1. Pieejamais finansējums
8.3.4.SAM ietvaros
Lai nodrošinātu PMP preventīvo un intervences pasākumu
ieviešanu, plānots piesaistīt arī 8.3.4.SAM finansējumu.
Sākotnējais 8.3.4.SAM kopējais indikatīvais finansējums ir 57
540 405 euro apmērā, t.sk. ESF līdzfinansējums 48 909 344
euro apmērā un valsts budžeta finansējums 8 631 061
euro apmērā. Finansējums tika samazināts, to novirzot
citiem specifiskajiem atbalsta mērķiem:
• par 1 850 000 euro (t.sk. ESF 1 572 500 euro
un valsts budžets 277 500 euro), lai nodrošinātu
8.3.6.specifiskā atbalsta mērķa "Izglītības kvalitātes
monitoringa sistēmas izveide" ietvaros plānotā Ekonomiskās
sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās pieaugušo
kompetenču novērtēšanas programmas pētījuma ieviešanu, kura
nepieciešamību uzsvērusi Eiropas Komisija;
• par 6 762 578 euro (t.sk. ESF 5 748 191 euro
un valsts budžets 1 014 387euro) Labklājības ministrijas
pārziņā esošajam 7.2.1.SAM "Palielināt nodarbinātībā,
izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un
izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros" VIAA
īstenotā projekta mērķa grupas vajadzību nodrošināšanai. Pārdale
veikta, ņemot vērā 2015.gada 18.septembrī notikušo tikšanos ar
Eiropas Komisiju par turpmākiem risinājumiem nodarbināto jauniešu
iesaistei 1-gadīgajās un 1,5-gadīgajās profesionālajās
programmās, kur tika panākta attiecīga vienošanās;
• par 9 115 452 euro (t.sk. ESF līdzfinansējumu 7 748
134 euro un valsts budžeta finansējumu 1 367 318
euro) 8.3.2.2.pasākumam "Atbalsts izglītojamo
individuālo kompetenču attīstībai" ar mērķi palielināt
8.3.2.2.pasākuma atbalsta saņēmēju skaitu no pašreizējiem 20% uz
30% 1.-9.klašu audzēkņiem, t.sk. palielinot atbalstu skolēniem ar
mācīšanās traucējumiem 1.-4.klašu grupā. Atbalsts
8.3.2.2.pasākumam pamatā paredzēts skolēnu individuālo kompetenču
un talantu attīstībai. Papildus finansējuma novirzīšana
8.3.2.2.pasākumam cita starpā pamatojama ar Ekonomiskās
sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu
novērtēšanas programmas (OECD PISA) 2012 pētījumu
rezultātiem36, kas liecina, ka Latvijā ir relatīvi maz
skolēnu, kas var veikt augstākās grūtības pakāpes uzdevumus un,
salīdzinot ar 2003.gadu, šo skolēnu skaits nav nozīmīgi
mainījies. Šie dati liecina, ka paralēli darbam ar īpaši
talantīgajiem skolēniem, kuri virzāmi uz augstiem akadēmiskajiem
sasniegumiem, jāiegulda liels darbs, lai uzlabotu visu skolēnu
kopējo kompetenču līmeni.
Tādējādi plānotais 8.3.4.SAM finansējums sastāda 39 812 375
euro, t.sk. ESF līdzfinansējums 33 840 518 euro un
valsts budžeta finansējums 5 971 856 euro.
3.3.2. Atbalstāmās darbības
Apkopojot veiktos pētījumus un IKVD ziņojumus, tika
identificēti nepieciešamie preventīvie un intervences pasākumi,
kas vērsti gan uz individuāliem, gan institucionāliem
faktoriem.
Preventīvo pasākumu ietvaros nepieciešams:
1) izstrādāt valstī vienotas vadlīnijas, ieteikumus
koordinētai PMP risku mazināšanai, pašvaldības un izglītības
iestādes līmenī;
2) regulāri apzināt PMP riskam pakļautos izglītojamos katrā
izglītības iestādē un pašvaldībā un, balstoties uz informācijas
visaptverošu analīzi, izstrādāt PMP risku mazināšanas plānu
pašvaldībā, tajā ietverot daudzveidīgus pasākumus individuālā,
skolas un pašvaldības līmenī PMP risku mazināšanai;
3) nodrošināt visaptverošu ar PMP saistīto datu nodrošinājumu,
t.sk. regulāru un pilnīgu informācijas apmaiņu skolas,
pašvaldības un valsts līmenī;
4) veicināt atbalstošas mācību vides veidošanu PMP riska
mazināšanai, t.sk. stiprinot skolas personāla kompetenci darbam
ar PMP riska audzēkņiem, stiprinot skolas un vecāku sadarbību,
savstarpēju uzticēšanos, īstenojot uz vecākiem vērstas sociālās
kampaņas;
5) veidot pašvaldībā labvēlīgu vidi jauniešu iniciatīvām,
atbalstot jauniešu organizāciju, NVO projektus, tādējādi
iesaistot jauniešus, īpaši PMP riskam pakļautos, projektu
īstenošanā un vadībā, veicinot viņu izpratni par viņiem aktuālām
tēmām, par projektu vadību, lēmumu pieņemšanu utt. Tāpat arī
veicinot pašvaldības un izglītības iestāžu sadarbību ar krīzes
centriem, NVO un vecāku organizācijām PMP risku mazināšanas
kontekstā.
Situācijas izmainīšanas (intervences) pasākumu ietvaros
nepieciešams:
1) regulāri apzināt PMP riskam pakļautos izglītojamos katrā
izglītības iestādē un pašvaldībā un izstrādāt un īstenot
individuālus PMP risku mazināšanas plānus PMP riska grupas
izglītojamiem; individuālajos PMP risku mazināšanas plānos
paredzēts daudzveidīgus un konkrētajam jaunietim piemeklētus
atbalsta pasākumus;
2) veicināt individuālu un atbalstošu pieeju PMP riska grupas
jauniešiem un, ja nepieciešams, vecākiem no izglītības iestāžu
personāla puses;
3) nodrošināt atbalsta pasākumus izglītojamiem, kuru sociāli
ekonomiskie apstākļi varētu būt par pamatu PMP, piedāvājot
nepieciešamo materiālo atbalstam: apmaksātu ēdināšanu, dienesta
viesnīcas izdevumu segšana, transporta izdevumus ceļam uz/no
izglītības iestādi, individuālo mācību līdzekļu nodrošināšanu
atkarībā no apgūstamās izglītības programmas (īpaši attiecināms
uz profesionālās izglītības iestāžu programmām).
Kompensācijas pasākumi ir paredzēti citu SAM ietvaros,
piemēram, 8.3.3.SAM ietvaros tiek nodrošināts konsultatīvais un
mentora atbalsts jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri
nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti
Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki, ar mērķi
iesaistīt viņus izglītībā;7.2.1.SAM. ietvaros jauniešiem vecumā
no 17 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nav nodarbināti, ir bez
iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas vai profesionālā
kvalifikācija iegūta vismaz 12 mēnešus pirms uzņemšanas 7.2.1.SAM
programmā, tiek piedāvāta sākotnējās profesionālās izglītības
programmu otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa
ieguve viena vai pusotra mācību gada laikā, tai skaitā programmu
pielāgošana atbilstoši mērķa grupas vajadzībām, un
mērķstipendijas piešķiršana.
Turpinājumā 8.3.4.SAM atbalstāmo aktivitāšu izklāsts:
Individuāls atbalsts:
1) individuālā PMP
riska mazināšanas plāna izstrāde un īstenošana PMP riskam
pakļautajiem izglītojamiem: ietver individuālā plāna izstrādi
izglītojamam, speciālistu, piemēram, psihologa, sociālā pedagoga,
skolotāja palīga, logopēda u.c. konsultācijas, t.sk. atbalstu
krīzes situācijā, skolas brīvlaikos, mentora piesaisti, papildu
konsultācijas mācību priekšmetos;
2) izglītības
pakalpojuma pieejamības nodrošināšana PMP riskam
pakļautajiem izglītojamiem: ietver transporta pakalpojumu
nodrošināšanu nokļūšanai no dzīvesvietas uz izglītības iestādi
vai mācību prakses vietu un atpakaļ, piemēram, starppilsētu un
starpnovadu sabiedriskā transporta biļetes un atsevišķos
gadījumos profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem -
pilsētas sabiedriskā transporta biļetes, naktsmītnes (dienesta
viesnīca vai internāts), bezmaksas ēdināšanu (brokastis, launags,
pusdienas - pēc nepieciešamības, izņemot gadījumus, kad to jau
nodrošina no pašvaldības vai cita budžeta līdzekļiem), kā arī
individuālo mācību līdzekļu nodrošināšanu profesionālās
izglītības iestāžu audzēkņiem no maznodrošinātām ģimenēm vai no
17 gadu vecuma (kas nav piekritīgi FEAD37 mērķa
grupai), kā arī individuālas lietošanas priekšmetus, piemēram,
apģērbu, apavus, speciālo apģērbu profesionālās izglītības
programmu apguvē, higiēnas preces trūcīgiem vispārējās vidējās un
profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem no 18 gadu vecuma
un no maznodrošinātām ģimenēm (kas nav piekritīgi FEAD mērķa
grupai);
Izglītības pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai izmaksas
nepārsniedz 15% no individuālā atbalsta kopsummas.
Atbalsts sistēmas izveidei:
3) PMP risku
novēršanas vadlīniju sagatavošana un pilnveide koordinētai
PMP problēmas mazināšanai: ietver PMP riska grupas raksturojumu,
pazīmes un identificēšanu, agrīnās brīdināšanas sistēmas
aprakstu, īstenojamo atbalsta pasākumu noteikšanu un atbalsta
piešķiršanas kārtību, nosacījumus un iespējas NVO iesaistei,
t.sk. nosacījumus sadarbībai ar NVO, kas strādā ar jauniešu
mērķauditoriju, kā arī jauniešu dibinātām NVO - finansējums
jauniešu ārpus formālās izglītības iniciatīvu realizēšanai
projektu konkursu veidā ar mērķi iesaistīt PMP riska grupas
auditoriju, to iespējamais piedāvājums darbam ar PMP riska grupā
esošiem izglītojamiem, priekšlikumi PMP monitoringa
īstenošanai;
4) atbalsts PMP
rādītāju dinamikas uzskaites un analīzes nodrošināšanai:
atbilstoši IKVD normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām,
sistēmas darbības koordināciju nodrošinās IKVD sadarbībā ar
pašvaldībām, pašvaldībām uzkrājot informāciju pastāvīgi un IKVD -
apkopojot un analizējot datus ne retāk kā divas reizes gadā. PMP
rādītāju dinamikas uzskaites un analīzes sistēmas
pilnveide ietver divus aspektus:
4.1) 8.3.4.SAM ietvaros sniegtā atbalsta operatīvās uzskaites sistēmas
izveide un uzturēšana (datu uzkrāšana), kur paredzēta PMP
riska rādītāju un 8.3.4.SAM projekta ietvaros saņemtā atbalsta
uzskaite projekta (un personu) līmenī. Plānots, ka projekta laikā
operatīvā uzskaites sistēma pastāvīgi tiks testēta un noslēgumā
sistēma vai atsevišķas tās daļas (pēc nepieciešamības, atkarībā
no testa rezultātiem) var tikt integrētas Valsts izglītības
informācijas sistēmā (VIIS), lai nodrošinātu PMP rādītāju
uzskaiti arī pēc projekta īstenošanas. Finansējums: 8.3.4.SAM
projekts; atbildīgais par datu uzkrāšanu, verificēšanu un
ieviesto PMP prevencijas risinājumu pārraudzību: IKVD;
indikatīvais operatīvās uzskaites sistēmas izveides laiks:
2017.gads (lai projekts tā uzsākšanas brīdī būtu augstā gatavības
pakāpē, operatīvās uzskaites sistēmas tehniskās specifikācijas
sagatavošana plānota jau 2016.gada 4.ceturksnī);
4.2) uzlabojumi ar
PMP saistītās informācijas uzkrāšanas un apmaiņas procesā (shēmā)
vietējā (skolas), pašvaldības un valsts līmenī, t.sk.
nosakot veicamās funkcijas un atbildību iesaistītajām pusēm. Lai
to nodrošinātu, IKVD, balstoties uz veikto papildinājumu VIIS
testa rezultātiem, sagatavos priekšlikumus normatīvā regulējuma
pilnveidei38 datu apkopošanas kārtībai, datu
kvalitātes un visaptveroša satura nodrošināšanai, lai IKVD
kompetence ietvertu šī procesa nepārtrauktu uzraudzību, atbalsta
sniegšanu pašvaldībām par tiem bērniem, kuri ir izglītības
iestāžu sarakstos, taču regulāri neapmeklē skolu, arī to bērnu
apzināšanai un iesaistīšanai, kuri nav izglītības iestāžu
sarakstos. Finansējums: IKVD budžets; atbildīgais: IKVD;
īstenošanas laiks: priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidei -
2016.gada 1.septembris;
5) atbalstošas mācību
vides izveide PMP riska mazināšanai: ietver rekomendāciju
izstrādi un izplatīšanu izglītojamiem - uzvedībai un sadarbībai
klasē/grupā; pedagogiem - konfliktu un problēmsituāciju
risināšanai; izglītības iestādēm - sadarbībai ar izglītojamo
vecākiem; seminārus - darbnīcas izglītības iestādēm un pašvaldību
speciālistiem, atbalsta personālam, A programmu pedagogiem
izstrāde un īstenošana, A programmu materiālu sagatavošana un
pasniedzēju piesaiste; supervīzijas pedagogiem, kā arī
labās prakses apkopošanu un izplatīšanu; pozitīvas mācību vides
veidošanu PMP riska
mazināšanai skolās; interaktīva rīka izstrādi izglītības
iestādēm PMP risku novērtēšanai un vadīšanai; informatīvu
kampaņu, popularizējot projekta piedāvātās iespējas un atbalstu
pedagogu, izglītojamo, vecāku, aizbildņu vidū, veicinot izpratni
par PMP riskiem un sadarbības iespējām PMP novēršanā;
6) atbalsts jauniešu
NVO un to NVO, kas veic darbu ar jaunatni, ārpus formālās
izglītības aktivitāšu un iniciatīvu realizēšanai, jauniešu projektiem un PMP
mērķa grupas jauniešu iesaistei šajās aktivitātēs.
Ņemot vērā, ka šajā ziņojumā iepriekš aprakstīto pētījumu
rezultāti norāda uz vecāku iesaistes un viedokļa būtiskumu PMP
jautājumā, 8.3.4.SAM atbalstāmo darbību ietvaros paredzētas arī
uz vecākiem vērstas aktivitātes:
• Sociālā kampaņa medijos, tostarp, ar mērķi informēt un vērst
vecāku uzmanību uz aktuāliem ar bērnu izglītošanu saistītiem
jautājumiem (5.atbalstāmā darbība "Atbalstošas mācību vides izveide PMP
riska mazināšanai"):
- pievērst lielāku uzmanību bērnu skolas gaitām un sekmēm;
- informēt par pieejamiem e-resursiem, ar kuru palīdzību
iespējams attālināti sekot līdzi bērna sekmēm un skolas
apmeklējumam (atbalsts īpaši vērsts uz vecākiem, kuri strādā
ārpus Latvijas).
• Izglītības iestāžu sociālo pedagogu un psihologu plašāka
iesaiste darbā ar vecākiem, t.sk. konsultāciju sniegšana, mājas
vizītes (katra pasākuma nepieciešamība tiks izvērtēta atbilstoši
konkrētajai situācijai) (1.atbalstāmā darbība "Individuālā PMP riska mazināšanas
plāna izstrāde un īstenošana PMP riskam pakļautajiem
izglītojamiem").
• Informatīvie materiāli vecākiem, kā arī materiāli izglītības
iestādēm darbam ar vecākiem (5.atbalstāmā darbība
"Atbalstošas mācību
vides izveide PMP riska mazināšanai").
• Skolas personāla izglītošana darbam ar vecākiem un
izglītības iestāžu pašpārvaldes institūciju (izglītības iestādes
padome) aktivizēšana darbam ar vecākiem (5.atbalstāmā darbība
"Atbalstošas mācību
vides izveide PMP riska mazināšanai").
• Vecāku nevalstisko organizāciju iesaiste (5.atbalstāmā
darbība "Atbalstošas mācību vides izveide PMP
riska mazināšanai").
Vienlaikus, 8.3.4.SAM ietvaros plānots atbalsts arī tādām
riska grupām kā bērniem ar īpašām vajadzībām, imigrantu
bērniem, bērniem no ģimenēm ar zemu sociāli ekonomisko situāciju
u.tml. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra
noteikumiem Nr. 591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti
vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas
izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo
klasi" vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs tiek
integrēti izglītojamie no dažādām riska grupām, vienlaikus
nosakot atbalsta pasākumus. Izglītības iestāde, vērtējot
nepieciešamību izglītojamā iekļaušanai 8.3.4.SAM mērķa grupā, lai
tas saņemtu 8.3.4.SAM atbalstu individuālā PMP mazināšanas plāna
ietvaros, papildus sekmju līmenim un neattaisnotu kavējumu
skaitam, uzmanība tiks pievērsta arī citiem PMP riska faktoriem,
piemēram, izglītojamā sociāli ekonomiskie apstākļi, veselības
stāvoklis, piemēram, funkcionāli traucējumi, mācīšanās
traucējumi, bēgļa statuss u.c.. Sīkāki norādījumi izglītojamā
izvērtēšanai tiks iekļauti PMP risku novēršanas vadlīnijās.
Atbilstoši šīs izvērtēšanas rezultātiem katram PMP riska grupas
izglītojamam tiks veidots individuāls PMP risku mazināšanas
plāns. Turklāt, ievērojot SAM savstarpējās papildinātības
principu papildus atbalsts bērniem ar mācīšanās traucējumiem tiks
nodrošināts arī 8.3.2.2.pasākuma "Atbalsts izglītojamo
individuālo kompetenču attīstībai" ietvaros.
3.3.3. Mērķa grupa
Aplēses par 8.3.4.SAM mērķa grupas lielumu tiek balstītas uz
šādiem IZM rīcībā esošiem datiem un apsvērumiem:
1) CSP publikācija "Jaunieši Latvijā"
39:
• Iedzīvotāji vecumā 15-17 gadi, kam nav pamatizglītības un
kas neapmeklē skolu - 345 personas jeb 1,4% no kopējā iedzīvotāju
skaita šajā vecuma grupā;
• Vispārējās vidējās izglītības iestādēs 2012./13.māc.g.
mācības pārtrauca un neturpināja 2440 audzēkņi gadā jeb 5,6%
izglītojamo; proporcionāli visvairāk 10.klases audzēkņi -
8,9%;
• Profesionālajā izglītībā 2005./06.māc.g. un laika posmā
2010./11.-2013./14.māc.g. mācības pameta un neturpināja vidēji
4638 izglītojamie gadā jeb 12,8% no izglītojamiem. Profesionālās
izglītības iestāžu audzēkņi visbiežāk tiek atskaitīti pirmajos
divos mācību gados.
2) CSP savā publikācijā arī norāda, ka proporcionāli vairāk
jauniešu priekšlaicīgi mācības pamet un neturpina vidējās
izglītības pakāpē. Līdzīgu tendenci apliecina arī izglītības
iestāžu atbildīgo darbinieku aptaujas "Par priekšlaicīgas
mācību pamešanas iemesliem un riskiem jauniešiem vecuma grupā no
13 līdz 18 gadiem"40 rezultāti, kas liecina, ka,
procentuāli vairāk PMP gadījumu ir profesionālās izglītības
iestādēs (87%) un vidējās izglītības iestādēs (26%), tomēr PMP
tendence novērojama arī pamatizglītības pakāpē
(13%).41
3) Viens no izplatītākajiem atskaitīšanas iemesliem (jeb PMP
indikācija) ir izglītības iestādes neapmeklēšana. Tā piemēram,
CSP publikācijā "Jaunieši Latvijā" minēts, ka
profesionālās izglītības iestādēs šis iemesls norādīts 30%
atskaitīšanas gadījumu. Arī IZM pasūtītajā izglītības iestāžu
atbildīgo darbinieku aptaujā (Baltijas Sociālo zinātņu institūts,
2014) kā viens no būtiskākajiem PMP riska faktoriem tiek minēta
regulāra neattaisnota mācību kavēšana. Faktoru kā ļoti būtisku
minējušas 54-60% vispārējās izglītības iestāžu un 67%
profesionālās izglītības iestāžu.
4) IKVD dati, apkopojot Latvijas pašvaldību sniegto
informāciju, par 2013./14.māc.g. izglītības iestādēs reģistrētiem
izglītojamiem, kuri neattaisnoti kavē mācības vairāk kā 20 mācību
stundas semestrī42:
• Vispārējās izglītības iestādēs neattaisnoti mācības kavēja
vidēji 3297 audzēkņi jeb 1,7%.
• Profesionālās izglītības iestādēs neattaisnoti mācības
kavēja vidēji 798 audzēkņi jeb 2,6%.
Tajā pašā laikā minētās izpētes ietvaros veiktā vispārējās
izglītības un profesionālās izglītības izglītojamo aptauja
liecina, ka regulāri (vismaz vienu stundu vai nodarbību
nedēļa) mācības neattaisnoti kavē līdz 22% vispārējā izglītībā
(sākot no 6.klases) un līdz 30% profesionālajā izglītībā.
Šādu neattaisnotu kavējumu tendenci apliecina arī Rīgas domes
pasūtītais pētījums "Riska un aizsargājošo faktoru ietekme
uz atkarību izraisošo vielu lietošanas līmeni jauniešu
vidū"43, kur norādīts, ka 30 dienu laikā pirms
aptaujas veikšanas "20% ir skolu kavējuši
"nobastojot"" (Latvijas Fakti, 92.lp.). Aptuveni
puse no IKVD aptaujātajiem jauniešiem apgalvoja, ka cenšas
nesasniegt kritisko normatīvajos aktos noteikto neattaisnotu
kavējumu robežu, lai viņiem "nerastos
nepatikšanas".
IKVD izpēte apliecina, ka izglītības iestādes informē
pašvaldības par neattaisnotiem kavējumiem tikai kritiskos
kavējumu gadījumos, vispirms cenšoties atrisināt problēmas ar
saviem resursiem. Aprakstītās problēmas informācijas apritē starp
iesaistītajām pusēm ir pamatā atšķirībām dažādu institūciju
sniegtajos datos par neattaisnotu mācību kavējumu uzskaiti.
IKVD izpētē par situāciju profesionālās izglītības
iestādēs44 konstatēts, ka profesionālās izglītības
iestāžu pirmo kursu audzēkņu neattaisnotu mācību kavēšanu
lielā mērā izraisa nepietiekams zināšanu līmenis (grūtības
mācībās) - "izglītojamie pēc pamatizglītības posma uzsāk
mācības profesionālās izglītības iestādēs ar ļoti dažādu un bieži
nepietiekamu zināšanu līmeni" (IKVD 2014, 4.lpp.). Savu
secinājumu IKVD pamato arī ar VISC 2010./11.-2012./13.māc.g.
veiktā pētījuma "Pirmo kursu izglītojamo sagatavotības/
zināšanu līmenis, uzsākot profesionālās izglītības programmas
apguvi konkrētā mācību gadā" rezultātiem - 60% pirmo kursu
izglītojamiem vidējā atzīme ir 4-5 balles.
Arīvispārējās izglītības iestāžu gadījumā nepietiekams
zināšanu līmenis un grūtības mācību vielas apguvē (blakus
tādiem faktoriem kā interešu izglītība, hobiji, ar ko
izglītojamais nodarbojas ārpus izglītības iestādes, un
garlaicīgas mācību stundas) norādīts kā viens no būtiskākajiem
neattaisnotas mācību kavēšanas faktoriem45.
Izglītības iestāžu atbildīgo darbinieku vērtējumā būtiskāks
PMP riska faktors par mācību kavēšanu ir profesionālās
izglītības iestāžu audzēkņu zemais ģimenes ienākumu un
materiālais stāvoklis (71%) un vienlīdz būtisks (67%) -
zems vecāku līdzdalības līmenis bērnu audzināšanā. Arī
vispārējās izglītības iestādēs attiecībā uz 13-15 gadus veciem
bērniem (7.-9.klase) kā būtiskāks PMP riska faktors par
neattaisnotu mācību kavēšanu tiek minēts tikai zems vecāku
līdzdalības līmenis bērnu audzināšanā (65%) (Baltijas Sociālo
zinātņu institūts, 2014).
Turklāt jaunākie CEDEFOP (Eiropas profesionālās izglītības
attīstības centrs) dati liecina, ka Latvijā NEET jauniešu
īpatsvars sastāda 21,56%.46 Tas liecina, ka šīs
personas ir 'izskritušas' no izglītības sistēmas, jo savlaicīgi
nesaņēma nepieciešamo atbalstu PMP riska mazināšanai.
9.attēls
NEET jauniešu
īpatsvars vecuma grupā 15-20 gadi, 2013.gads
Avots: CEDEFOP
Secinājumi.
Tā kā 8.3.4.SAM mērķis ir samazināt PMP, īstenojot
preventīvus un
intervences pasākumus, 8.3.4.SAM atbalsts, kas vērsts uz
indivīdu (individualizēts atbalsts), novirzāms (a) izglītojamiem, kam novērojamas PMP
riska pazīmes (piemēram, neattaisnota mācību kavēšana, grūtības
mācību vielas apguvē, zemas sekmes) un (b) izglītojamiem, kuri ir pakļauti
apstākļiem, kas var veicināt PMP riska iestāšanos, piemēram,
mācību vides vai izglītības iestādes maiņa, zems izglītojamā
ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis. Vienlaikus nepieciešams
uzlabot izglītības iestādes/ mācību vidi kopumā, veidojot
atbalstošu skolas vidi un veicinot jauniešu iesaisti ārpus
formālās izglītības aktivitāšu un iniciatīvu realizēšanā, kā arī,
veicot sistēmiskus uzlabojumus attiecībā uz sadarbību un
informācijas apmaiņu starp skolu, pašvaldību un valsti.
Attiecībā uz individualizēto atbalstu, pamatizglītības posmā
ar pirmajām būtiskajām izmaiņām mācību procesā izglītojamie
tradicionāli saskaras jau 5.klasē. Salīdzinot ar izglītības
procesu līdz tam, 5.klasē sākas jauni mācību priekšmeti, mācību
priekšmetus pasniedz dažādi pedagogi un mazinās klases
audzinātāja atbalsta iespējas, kā arī vairumā izglītības iestāžu
izglītības process vairs nenotiek vienā klases telpā
(izglītojamie dienas laikā maina vairākas klases). Savlaicīgi
nodrošinot izglītojamiem nepieciešamo atbalstu ātrākai
adaptācijai jaunajiem apstākļiem agrīnā stadijā (5.klasē),
izglītojamie tiek preventīvi gatavoti līdzīgām pārmaiņām
vēlāk.
Ņemot vērā visu izklāstīto, kā arī izglītības nozares ekspertu
ieteikumus, optimālā 8.3.4.SAM mērķa grupa ir vispārējās
izglītības iestāžu 5.-12.klašu audzēkņi un profesionālās
izglītības iestāžu 1.-4.kursa audzēkņi.
4.tabula
Mērķa grupas
aprēķins
No izglītības iestādes
atskaitīto personu īpatsvars gadā (%, CSP)
Audzēkņu skaits
2014./15.māc.g. (personas, IZM)
Maksimālā* projekta mērķa
grupa
Minimālā projekta mērķa
grupa
Gadā
Kopā (2018.-2022.g.)
Gadā
Kopā (2018.-2022.g.)
1
2
3
4=3*5gadi
5=1*2
6=5*5gadi
Vispārējās izglītības 5.-12.klase
7,0%
129 706
12 971
64 853
9 079
45 397
Profesionālā izglītība
12,8%
29 855
3 821
19 107
3 821
19 107
16 792
83 960
12 901
64 504
* Ievērojot CSP
statistiku par personu, kuras atskaitītas no izglītības iestādēm,
īpatsvaru, kā arī iepriekš minēto pētījumu (iepriekš minētā IKVD
izpēte un Rīgas domes pasūtītais pētījums) rezultātus, kas
liecina, ka faktiski regulāra neattaisnotu mācību kavēšana ir
izplatītāka nekā pašvaldību sniegtajā informācijā norādīts,
turklāt tikai puse (11%) no audzēkņiem, kas regulāri (vismaz
vienu reizi nedēļā) neattaisnoti kavē mācības, atzīst, ka cenšas
nesasniegt kritisko normatīvajos aktos noteikto neattaisnotu
kavējumu robežu, izglītības nozares ekspertu vērtējumā vispārējā
izglītībā kā optimālā PMP riska grupa būtu uzskatāmi 10% no
kopējā izglītojamo skaita.
Šī ziņojuma 3.3.1.apakšsadaļā aprakstītais IZM priekšlikums
par 9 115 452 euro novirzīšanu 8.3.2.2.pasākumam balstīts
uz 8.3.4.SAM prognozēto minimālo mērķa grupas apmēru, t.i., 12,8%
profesionālās izglītības iestāžu 1.-4.kursa audzēkņi un 7%
vispārējās izglītības iestāžu 5.-12.klašu audzēkņi. Mērķa grupas
minimālais apmērs balstīts uz CSP šajā sadaļā iepriekš
aprakstītajiem datiem.
3.3.4. Sasniedzamie rezultāti
8.3.4.SAM ieviešanas rezultātā tiks nodrošināta sistēmiska
pieeja koordinētai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas
prevencijai un intervencei, tādējādi veicinot priekšlaicīgas
mācības pārtraukšanas mazināšanos, t.sk. nodrošinot PMP riskam
pakļauto jauniešu identificēšanu, nepieciešamā atbalsta
sniegšanu, atbalstošas skolas vides veidošanu, koordinētu
pašvaldības institūciju iesaisti, kā arī informācijas un datu
apmaiņas starp iesaistītajām institūcijām uzlabošanu.
Paredzams, ka šī ziņojuma 3.3.1.apakšsadaļā aprakstītais IZM
priekšlikums par 9 115 452 euro novirzīšanu
8.3.2.2.pasākumam neietekmēs 8.3.4.SAM rezultāta rādītāju, jo
rādītājs attiecas uz izglītības iestāžu skaitu, kas ar ESF
atbalstu izveidojušas un turpmāk patstāvīgi nodrošina sistēmisku
atbalstu PMP riska grupas izglītojamiem.
Rezultāta
rādītājs: Izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un
nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai
Mērvienība: Izglītības iestāžu skaits
Definīcija: Vispārējās un profesionālās izglītības
iestāžu skaits, kas ar ESF atbalstu izveidojušas un turpmāk
patstāvīgi nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska grupas
izglītojamiem
Sākotnējā vērtība (2012.gads): 2547
Plānotā vērtība (2023.gadā): 66548
Iznākuma rādītājs:
Izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu PMP riska
mazināšanai
Mērvienība: Izglītības iestāžu skaits
Definīcija: Vispārējās un profesionālās izglītības
iestāžu skaits, kas iekļautas pašvaldību rīcības plānos PMP riska
mazināšanai un saņem ESF atbalstu PMP riska mazināšanai
atbilstoši PMP riska mazināšanas plāniem
Starpposma vērtība (2018.gadā): 100
Plānotā vērtība (2023.gadā): 665
Specifiskais iznākuma rādītājs (MK noteikumu līmenī;
SIR1): Jaunatnes organizāciju un biedrību vai nodibinājumu, kas
veic darbu ar jaunatni, atbalstīto projektu skaits
Mērvienība: Projektu skaits
Definīcija: Jaunatnes organizāciju un biedrību vai
nodibinājumu, kas veic darbu ar jaunatni, projektu skaits, kas
vērsti uz PMP riska mazināšanu un kas saņēmuši ESF
finansējumu
Plānotā vērtība (2018.gadā): 100
Plānotā vērtība (2023.gadā): 700
Specifiskais iznākuma rādītājs (SIR2): No vispārējās
izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu, kuri neturpina mācības
citā izglītības iestādē, īpatsvars.
Definīcija: No vispārējās izglītības (dienas un vakara
(maiņu)) iestādēm atskaitīto audzēkņu, kuri neturpina mācības
citā izglītības iestādē, īpatsvars gadā
Datu avots: Izglītības un zinātnes ministrija
Apkopošanas biežums un ieguves metodoloģija: Reizi
gadā, apkopojot izglītības iestāžu sniegtos datus
Specifiskais iznākuma rādītājs (SIR3): No profesionālās
izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu, kuri neturpina mācības
citā izglītības iestādē, īpatsvars.
Definīcija: No profesionālās izglītības iestādēm
atskaitīto audzēkņu, kuri neturpina mācības citā izglītības
iestādē, īpatsvars gadā
Datu avots: Izglītības un zinātnes ministrija,
Izglītības kvalitātes valsts dienests
Apkopošanas biežums un ieguves metodoloģija: Reizi
gadā, apkopojot projekta datus
Specifiskais iznākuma rādītājs (SIR4): Vispārējās un
profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie, kas saņēmuši
Eiropas Sociālā fonda atbalstu individuālā priekšlaicīgas mācību
pārtraukšanas riska mazināšanas plāna ietvaros.
Definīcija: Vispārējās un profesionālās izglītības
iestāžu izglītojamo skaits, kas projekta ietvaros saņēmuši
atbalstu individuālā priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska
mazināšanas plāna ietvaros.
Datu avots: projekta dati (Izglītības kvalitātes valsts
dienests)
Apkopošanas biežums un ieguves metodoloģija: Reizi
gadā, apkopojot izglītības iestāžu sniegtos datus.
3.3.5. Ieviešanas shēma
10.attēls
8.3.4.SAM
projekta ieviešanas shēma
Iesaistīto pušu galvenās funkcijas.
Finansējuma saņēmējs - IKVD:
• projekta vadība, t.sk. finanšu vadība un uzraudzība;
• vadlīniju, rekomendāciju izstrāde, pilnveide un
publiskošana;
• sadarbības partneru konsultēšana un uzraudzība;
• ekspertu, pasniedzēju piesaiste un to darbības
koordinēšana;
• projekta rezultātu un datu uzskaite un analīze;
• labās prakses apkopošana;
• informācija un publicitāte;
• reģionālo koordinatoru darbs; projekta dokumentu
pārvaldība.
Sadarbības partneri - pašvaldības un valsts
profesionālās izglītības iestādes:
• PMP izglītojamo un tiem nepieciešamā atbalsta apzināšana
pašvaldības teritorijā (PII gadījumā - izglītības iestādē);
• ikgadēja PMP mazināšanas rīcības plāna sagatavošana un
īstenošanas koordinēšana pašvaldībā, iesaistot nepieciešamos
dienestus un citus stratēģiskos partnerus;
• (pašvaldībām) jauniešu un jauniešu NVO iniciatīvas projektu
atlase;
• (pašvaldībām) izglītības iestāžu nodrošināšana ar
speciālistiem un citiem resursiem PMP mazināšanas pasākumu
īstenošanai;
• rezultātu un datu monitorings, to analīze un ietekmes
izvērtēšana;
• mācību kavējumu monitorings pašvaldības/ profesionālās
izglītības iestādes līmenī.
Stratēģiskie partneri - pašvaldību izglītības
iestādes:
• Jaunieša individuālā PMP mazināšanas rīcības plāna izstrāde
un iesniegšana pašvaldībā;
• Atbalsta pasākumu jauniešiem nodrošināšana atbilstoši
individuālajam rīcības plānam;
• Mācību kavējumu monitorings izglītības iestādes līmenī.
Stratēģiskie partneri - pašvaldību dienesti,
speciālisti un jauniešu NVO, NVO, kas strādā ar jauniešiem, t.sk.
atbalsta/krīzes NVO:
• PMP rīcības plānā ietverto pasākumu īstenošana.
Pamatojums IKVD kā finansējuma
saņēmēja izvēlei.
Izglītības
likuma 20.pantā ir noteikts, ka IKVD uzrauga izglītības
regulējošo normatīvo aktu ievērošanu un sniedz atbalstu
izglītības iestādēm. Tāpat arī izglītojamiem un pedagogiem ir
saistoši izglītības iestādes izdotie normatīvie akti, tostarp
attiecībā uz izglītības iestādes apmeklēšanu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumu
Nr.225 "Izglītības
kvalitātes valsts dienesta nolikums"
3.1.apakšpunktam, IKVD funkcija ir iegūt, apkopot un analizēt
izglītības politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamo
informāciju, kā arī atbilstoši 3.6.apakšpunktam - kontrolēt
izglītības procesu un sniegt ieteikumus konstatēto trūkumu
novēršanā. Tāpat, atbilstoši 4.6.apakšpunktam IKVD veic
izglītības iestāžu pašnovērtējuma ziņojumu analīzi un sniedz
metodisko atbalstu izglītības iestādes darbības un izglītības
procesa īstenošanas pilnveidē; atbilstoši 4.8.apakšpunktam
koordinē un organizē izglītības kvalitātes datu ieguvi un
pētniecību, kā arī atbilstoši 4.9.apakšpunktam sagatavo ziņojumus
par izglītības kvalitāti un sniedz priekšlikumus jautājumos, kas
saistīti ar izglītības politikas plānošanu un īstenošanu.
Atbilstoši 4.11.apakšpunktam IKVD izdod metodiskos un
informatīvos materiālus, kā arī atbilstoši 4.20.apakšpunktam
sniedz ieteikumus valsts un pašvaldību iestādēm un citām
institūcijām, lai sekmētu, nodrošinātu un pilnveidotu normatīvo
aktu ievērošanu izglītības un zinātnes jomā un nodrošinātu
izglītības kvalitāti.
No minētajām IKVD funkcijām izriet, ka IKVD atbildībā ir
valstiskā līmenī apkopot, analizēt datus par izglītības procesa
kvalitāti un sniegt sistēmiskus metodiskus ieteikumus izglītības
procesa kvalitātes uzlabošanai visām izglītības procesa
nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm.
Papildus tam, atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta
noteikumiem Nr.871 "Obligāto izglītības vecumu
sasniegušo bērnu uzskaites kārtība" IKVD ir atbildīgs
par to bērnu uzskaiti, kuri nav reģistrēti izglītības iestādēs,
tostarp PMP rezultātā. Tostarp IKVD arī veic datu apkopošanu un
analīzi par mācību kavējumiem, iemesliem, kā arī par mācību
kavējumu novēršanu izglītības iestādēs.
Ņemot vērā, ka 8.3.4.SAM rezultātā tiks nodrošināta sistēmiska
pieeja koordinētai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas
prevencijai, tādējādi veicinot priekšlaicīgas mācības
pārtraukšanas mazināšanos, kā arī ņemot vērā 8.3.4.SAM ietvaros
plānotās atbalstāmās darbības, normatīvajos aktos IKVD noteiktās
funkcijas un atbildība pamato IKVD kā 8.3.4.SAM finansējuma
saņēmēja izvēli.
Pamatojums pašvaldību un valsts
profesionālās izglītības iestāžu kā sadarbības partneru
izvēlei.
Pašvaldības pamatā ir vispārējās izglītības iestāžu
dibinātājs. Savukārt vairums profesionālās izglītības iestāžu
atrodas IZM un citu ministriju padotībā un to izglītojamo loku
veido izglītojamie praktiski no visām pašvaldībām. Vienlaikus
šobrīd tiek stiprināta pašvaldību iesaiste un atbildība par
profesionālo izglītību.
Pašvaldības ir 675 vispārējās izglītības iestāžu dibinātājs un
pašvaldību padotībā ir 7 profesionālās izglītības iestādes. IZM
padotībā ir 25 profesionālās izglītības iestādes, KM padotībā ir
14 profesionālās izglītības iestādes, LM - 1 (skatīt
1.pielikumu).
Pašvaldību funkcija ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, līdz
ar to pašvaldībai ir jābūt vadošajai ieinteresētajai pusei, lai
tās dibinātajās un teritorijā izvietotajās izglītības iestādēs
tiktu īstenots rezultatīvs izglītības process, kā arī, lai tās
teritorijā deklarētie obligātās izglītības vecumposma
izglītojamie iegūtu izglītību. Tādejādi nepieciešams izveidot PMP
gadījumu skaita mazināšanas pasākumu koordinētu sistēmu, kur
centrālā loma ir pašvaldībai, kas nodrošina citu institūciju,
iestāžu, sabiedrisko organizāciju, t.sk. reģionāla un nacionāla
līmeņa jauniešu NVO, NVO, kas strādā ar jauniešiem,
atbalsta/krīzes NVO iesaistīšanu sistēmas darbībā.
3.3.6. Laika grafiks un projekta
vadības nodrošināšanai nepieciešamie resursi
8.3.4.SAM plānots īstenot no 2017.gada 1.ceturkšņa līdz
2022.gada 31.decembrim. Atbalsta ieviešana notiks pakāpeniski,
sagatavojot Vadlīnijas pašvaldībām, kas ietvers PMP jauniešu
identificēšanas kritērijus, PMP mazināšanas plānu, atbalsta
piešķiršanas metodiku.
Lai nodrošinātu savlaicīgu 8.3.4.SAM atbalstu PMP riska grupas
jauniešiem, tādējādi nodrošinātu augustu projekta gatavības
pakāpi, vairākas projekta darbības nepieciešams uzsākt pirms
projekta iesnieguma apstiprināšanas. Tādējādi 2016.gada septembrī
plānots uzsākt darbu pie speciālistu piesaistes tehnisko
specifikāciju un iepirkumu dokumentācijas izstrādei šādām
projekta aktivitātēm:
1) PMP risku novēršanas vadlīniju sagatavošana (3.atbalstāmā
darbība "PMP risku novēršanas vadlīniju sagatavošana un
pilnveide koordinētai PMP problēmas mazināšanai");
2) Projekta (PMP rādītāju) operatīvās uzskaites sistēmas
izveide (4.atbalstāmā darbība "Atbalsts PMP rādītāju
dinamikas uzskaites un analīzes nodrošināšana");
3) Konsultēšanas vadlīniju izstrāde (5.atbalstāmā darbība
"Atbalstošas mācību vides izveide PMP riska
mazināšanai").
5.tabula
8.3.4.SAM
projekta īstenošanas laika grafiks līdz 2018.gadam
(indikatīvs)
2017.gada janvāris-jūnijs
2017.gada
septembris-decembris
2018.gada janvāris-jūnijs
Kopā periodam
Atbalsts mācību pieejamībai
(iesk. transports, dzīvošana, ēdināšana, mācību
līdzekļi)
613 249
1 043 249
1 656 498
Individuālais atbalsts (t.sk.
PMP plāna izstrāde, konsultācijas, mentoru programma)
30 000
1 000 000
1 822 926
2 852 926
Atbalsts pozitīvai mācību
videi (t.sk. konsultēšanas vadlīnijas, A programmas,
supervīzijas)
41 000
98 200
87 000
226 200
Sistēmiskais atbalsts (t.sk.
datu bāze, semināri, vadlīnijas, komunikācija)
139 000
105 000
105 000
349 000
Jauniešu (NVO) iniciatīvu
projekti
30 000
50 000
80 000
Projekta vadība un
administrēšana
315 967
(līdz 2017.gada augustam)
231 565
259 699
807 232
5 971
856
Detalizētāks projekta indikatīvais ieviešanas laika grafiks
līdz 2022.gada 31.decembrim pievienots 2.pielikumā.
• Projekta īstenošanas tiešo vadību veiks projekta vadītājs,
kas nodrošina projekta saturisko vadību un pārrauga projekta
administratīvo vadību.
• Projekta vadības (administrācijas) vienību veido (norādīts
indikatīvi): projekta vadītājs, vietnieks/asistents, 3
grāmatveži, jurists un sabiedrisko attiecību konsultants (0.5
slodze) , iepirkumu speciālists, dokumentu pārvaldības
speciālists.
• Projekta īstenošanas personāls (projekta īstenošanas
vienības sastāvā): 7 projekta koordinatori. Koordinatoru funkcijā
ietilpst projekta ietvaros nepieciešamās sadarbības nodrošināšana
(koordinē un atbild par atbalsta sniegšanu noteiktajā plānošanas
reģionā, kā arī valsts profesionālās izglītības iestādēs,
konsultē izglītības iestādes un pašvaldības, izskata pašvaldību
sniegtās atskaites u.tml.) ar 119 pašvaldībām - katram plānošanas
reģionam, kā arī visām valsts profesionālās izglītības iestādēm
pa vienam koordinatoram, 7 eksperti.
Ņemot vērā to, ka pētījumos tika uzsvērta jauniešu
organizāciju būtiskā loma darbā ar jaunatni, t.sk. arī PMP riska
samazināšanā, jauniešu NVO un NVO, kas strādā ar jauniešiem,
iesaiste ir paredzēta kā ārpus formālās izglītības aktivitāšu
nodrošinātājiem visa gada garumā, it īpaši mācību brīvlaikos.
Jauniešu NVO un NVO, kas strādā ar jauniešiem, piedāvās
aktivitātes, kas atbildīs katras pašvaldības noteiktajām
prioritātēm darbā ar PMP jauniešiem, un savu iniciatīvu
realizēšanai saņems finansējumu grantu veidā. Paredzēts, ka
jauniešu iniciatīvu projektus apstiprinās pašvaldībās. Jauniešu
NVO iniciatīvu realizēšanai plānots novirzīt 3,29 milj.
euro, t.sk. ESF līdzfinansējumu 2,8 milj. euro
apmērā.
8.3.4.SAM projekta īstenošanas uzraudzībai IZM izveidos
uzraudzības komiteju, kurā tiks iekļauts finansējuma saņēmējs
(IKVD), Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Jaunatnes
padomes pārstāvji. Uzraudzības komitejas sastāvā var tikt
iekļauti pārstāvji arī no citām organizācijām un institūcijām,
tai skaitā no Finanšu ministrijas novērotāju statusā. Uzraudzības
komiteja darbosies saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu.
3.4. Papildinātība ar citiem
atbalsta pasākumiem attiecīgajai mērķa grupai
ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā
8.3.3.specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt NVA
nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti
izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros
un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā"
(turpmāk - 8.3.3.SAM) ietvaros atbalsts paredzēts jauniešiem
vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nestrādā,
neapgūst arodu, un nav reģistrēti NVA kā bezdarbnieki. 8.3.3.SAM
mērķis ir veicināt šo jauniešu iesaisti izglītībā, tai skaitā
aroda apguvē, NVA vai Valsts izglītības attīstības aģentūras
īstenotajos Jauniešu garantijas projektu pasākumos, NVA
īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba
samazināšanas pasākumos vai nodarbinātībā, kā arī nevalstisko
organizāciju vai jauniešu centru darbībā. 8.3.3.SAM ietvaros
paredzēts sniegt atbalstu 5262 mērķa grupas jauniešiem. 8.3.3.SAM
tiks īstenots sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, kas, savukārt,
veidos stratēģiskās partnerības ar valsts vai pašvaldību
iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām, kuras veic darbu
ar jauniešiem. Ir izstrādātas metodoloģiskās vadlīnijas darbam ar
mērķa grupas jauniešiem, kas palīdzēs visās projektā
iesaistītajās pašvaldībās sniegt mērķa grupas jauniešiem
kvalitatīvu un uz rezultātu orientētu atbalstu atbilstoši
vienotai metodoloģijai. Iesaistītajās pašvaldībās tiks piemērota
kompleksa pieeja darbā ar jauniešiem, lai viņi saņemtu pēc
iespējas vispusīgāku un viņu individuālajām vajadzībām
piemērotāku atbalstu, noteikto projekta un personīgās izaugsmes
mērķu sasniegšanai.
Kopējais 8.3.3.SAM finansējums ir 9 000 000 euro, t.sk.
ESF līdzfinansējums 7 650 000 euro, valsts budžeta
līdzfinansējums 1 350 000 euro.
Par PMP risku mazināšanas kompensējošo pasākumu, var uzskatīti
Darbības programmas 7.2.1.specifiskā atbalsta mērķa
"Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās
neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu
garantijas ietvaros" 7.2.1.2.pasākumu "Sākotnējās
profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas
ietvaros", ko īsteno Valsts izglītības attīstības
aģentūra kopš 2014.gada 1.jūnija. (Projekta īstenošana plānota
līdz 2018.gada 31.augustam). Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir
jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kā arī
ieslodzījuma vietās esoši jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem
(ieskaitot). Pasākuma ietvaros VIAA sadarbībā ar profesionālās
izglītības iestādēm nodrošina jauniešiem sākotnējās profesionālās
izglītības programmu otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas
līmeņa ieguvi viena vai pusotra mācību gada laikā, tai skaitā
pielāgo šis programmas atbilstoši mērķa grupas vajadzībām, un
nodrošina mērķstipendijas piešķiršanu. Savukārt ieslodzījuma
vietās esošajiem jauniešiem tiek nodrošināta izglītības programmu
īstenošana vispārējo pamatprasmju apguvei, profesionālajai
tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei.
Kopējais pasākuma attiecināmais finansējums ir 32 680 537
euro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais
piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai - 13
495 078 euro, ESF līdzfinansējums 16 307 639 euro
un valsts budžeta līdzfinansējums 2 877 820 euro.
Pozitīva netieša ietekme uz 8.3.4.SAM mērķu sasniegšanu
paredzama arī citu izglītības jomas specifisko atbalsta mērķu
īstenošanas rezultātā, piemēram, 8.3.1.specifiskais atbalsta
mērķis "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās
izglītības saturu", 8.3.2.2.pasākums "Atbalsts
izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai",
8.3.5.specifiskais atbalsta mērķis "Uzlabot pieeju karjeras
atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības
iestādēs".
Detalizētāka informācija par 8.3.4.SAM ietvaros plānotā
atbalsta nepārklāšanos ar citu SAM ietvaros plānoto atbalstu
pievienota šī ziņojuma 3.pielikumā.