5. pants

Stratēģiskais virziens: atbalsts

vecākiem ģimenes un darba dzīves saskaņošanai

Darba un ģimenes dzīves saskaņošana ir viens no ģimenes

atbalsta politikas efektīvas īstenošanas

stūrakmeņiem61, ko apliecina arī citu, jo īpaši

Skandināvijas, valstu pieredze62. Jaunākās Eiropas

Komisijas (turpmāk - EK) iniciatīvas, kas vērstas uz darba un

ģimenes līdzsvaru, liecina, ka šis jautājums ieņem arvien

būtiskāku vietu arī EK dienas kārtībā63. Lai gan

Ģimenes politikas ir ES dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē, tomēr

ES vienmēr ir centusies izvērtēt savu politiku ietekmi uz ģimenes

saitēm un ģimenes locekļu dzīves kvalitāti. EK ierosinātā

iniciatīva paredz uzlabotu sieviešu un vīriešu darba un privātās

dzīves līdzsvaru un sekmēt elastīgāku darba režīmu.

Darba un ģimenes līdzsvara veicināšanas iniciatīvas ir jāskata

kā iespējamais risinājums vairākiem izaicinājumiem64.

Piemēram, sievietes arvien vairāk ir augsti kvalificētas, un viņu

izglītības līmenis ir pat augstāks nekā vīriešiem, tomēr darba

tirgū salīdzinājumā ar vīriešiem viņas joprojām nav pietiekami

pārstāvētas un līdz ar to zemāks ir arī viņu ekonomiskās

neatkarības līmenis.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas noteicis atšķirīgo

nodarbinātības līmeni, ir nevienlīdzīgais bērnu aprūpes pienākumu

sadalījums sieviešu un vīriešu starpā. Vīriešu un sieviešu

nodarbinātības atšķirība ievērojami palielinās, tiklīdz ir runa

par ģimenēm ar bērniem, un tas atspoguļo sarežģījumus, ar kuriem

sastopas sievietes, kas mēģina apvienot bērnu audzināšanas un

aprūpes pienākumus ar algotu darbu. Dati norāda, ka gandrīz

piektā daļa sieviešu 2014. gadā un arī 2015. gadā nevēlējās

strādāt pilnu darba laiku, un līdzīgs skaits sieviešu nevarēja

strādāt pilnu darba laiku personisku apsvērumu vai ģimenes

apstākļu dēļ65.

Vecāki, audzinot bērnus, tam velta ne tikai būtisku daļu savu

finansiālo resursu, bet arī laiku. Tiešais kontaktēšanās ar bērnu

laiks ir kritiski nozīmīgs aspekts bērna attīstībā un izaugsmē,

lai kļūtu par pašapzinīgiem un mērķtiecīgiem

pieaugušajiem66. Dažādās valstīs īstenotu pētījumi

rezultāti apliecina, ka pastāv pozitīva sakarība starp vecāku

izglītību un ienākumiem un to, cik daudz laika viņi pavada ar

saviem bērniem - vecāki ar augstāku izglītību un ienākumiem

pavada vairāk laika ar saviem bērniem nekā vecāki no zemākām

ienākumu grupām67. Var izvirzīt pieņēmumu, ka minētās

sakarības ir saistītas gan ar informētības līmeni, gan arī - ļoti

būtiski - ar vecāku iespējām. Zinātnieki aicina atšķirības vecāku

uzvedībā šajā aspektā ņemt vērā arī, izstrādājot ģimenes atbalsta

politiku, kas vienlaikus vērsta uz nevienlīdzības mazināšanu un

bērnu interešu aizsardzību68.

Tajā pašā laikā digitalizācijas radītās pārmaiņas ekonomikā

maina veidu, kā cilvēki strādā un nodarbojas ar uzņēmējdarbību,

rada jaunas attālinātā darba iespējas, lielāku neatkarību un

elastīgākus grafikus, kas, iespējams, ļauj labāk saskaņot darba

un ģimenes pienākumus. Papildus jāņem vērā demogrāfiskās

tendences, un tas, ka Latvijā vērojama darbspējīgā vecuma

iedzīvotāju novecošana, kas paplašina ģimenes dzīves definīciju

un ietver ne vien bērnu aprūpi, bet arī rūpes par citiem

aprūpējamajiem.

Problemātika

Analizējot datus par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas

iespējām, pētījumu rezultāti uzrāda vairākus izaicinājumus,

turpinājumā - ieskats galvenajos aspektos.

Lai gan darbinieku apmierinātība ar darba un ģimenes līdzsvaru

ir stabila, tomēr rādītāji Latvijā atpaliek no ES vidējiem

rādītājiem. Eurobarometer aptauja par Darba apstākļiem

(2014. gada aprīlis) liecina, ka Latvijā ar darba un ģimenes

dzīves saskaņošanas iespējām apmierināti ir 68% nodarbināto,

savukārt ES vidēji - 74%. Arī KANTAR TNS jaunākie aptaujas dati

(2017. gada maijs) liecina, ka 69% ir apmierināti ar darba un

privātās dzīves līdzsvaru69.

Neskatoties uz to, ka darba devēji piedāvā dažādas iespējas

darba un ģimenes dzīves saskaņošanai (66% respondentu snieguši

apstiprinošu atbildi), tomēr tas neļauj darbiniekiem pienācīgi

rūpēties par savu ģimeni. 86 % respondentu atzīst, ka pēdējo 12

mēnešu laikā tiem ir bijis grūti pildīt pienākumus ģimenē darbā

pavadītā laika dēļ, savukārt 78 % respondentu ir bijis grūti

koncentrēties darbam mājās veicamo pienākumu dēļ.

Uzņēmumi darba apstākļu uzlabošanu un darba izpildes

atvieglošanu reti saprot kā aktivitātes jēdzienam

"Inovācijas". Atbildot uz jautājumu, ko Jūs saprotat ar

jēdzienu "Inovācijas" jeb "Inovācijas

uzņēmumā", tikai 4 % uzņēmumu vadītāju ir norādījuši darba

apstākļu uzlabošanu un darba izpildes

atvieglošanu70.

Vērtējot darba devēju piedāvātās darba un ģimenes dzīves

saskaņošanas iniciatīvas, bērnu pieskatīšana darbavietā tiek

piedāvāta tikai 3 % respondentu. Visbiežāk darbinieki kā iespējas

darba un ģimenes dzīves saskaņošanai norāda elastīgu darba laiku

(44 %), papildus brīvas svētku dienas (33 %) un attālinātā darba

iespējas (19 %). Savukārt tikai 44 % Latvijā strādājošo uzskata

savu darbavietu par ģimenēm draudzīgu liecina "Amigo

iniciatīvas laimīgām ģimenēm" veiktā aptauja par ģimenēm

draudzīgu darba kultūru Latvijā.

Latvijā saglabājas nemainīga nodarbinātības prakse netipiskā

darba laikā. 2015. gadā 35% vīriešu un 34% sieviešu bija

nodarbināti sestdienās, savukārt darbs vakaros bija 30 % sieviešu

un 32 % vīriešu, būtiska daļa nodarbināto strādā arī maiņu

darbā71.

Vecāku spēju līdzsvarot ģimenes dzīvi ar darbu ietekmē ne

tikai darba laika organizācija, bet arī tādi aspekti kā bērnu

skaits, vecvecāku atbalsts, tas vai bērns var apmeklēt bērnudārzu

un citi. Sievietes biežāk nekā vīrieši norāda, ka nespēj

veiksmīgi līdzsvarot ģimeni un darbu, jo ir galvenās aprūpētājas,

tāpēc jūtas hroniski pārgurušas72.

Papildus, pētījumi liecina, ka aprūpētājiem darbspējīgā vecumā

ir sarežģīti apvienot apmaksātu darbu un aprūpes pienākumus, un

tādēļ aprūpētāji var izvēlēties strādāt saīsinātu darbadienu vai

pat pamest algotu darbu. Aprūpe var arī izraisīt pārslodzi un

stresu. Ņemot vērā pieaugošās novecošanās tendences, Latvijā šī

problēma varētu kļūt arvien aktuālāka.

Būtisks aspekts ir tiesiskā regulējuma nepilnības:

1) gan vispārīgi darba un ģimenes dzīves saskaņošanai:

• Politikas dokumentos Latvijā tiek pozicionēta nepieciešamība

sekmēt darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, tostarp veicinot

ģimenei draudzīgas darba vides veidošanu.

• Kaut arī tiesiskais regulējums veidots, lai atbalstītu darba

un ģimenes saskaņošanu, tas vairāk atbalsta ar bērna

piedzimšanu saistītos aspektus, pārējo ar darba un ģimenes

saskaņošanu saistīto atstājot indivīda, ģimenes, pašvaldības un

darba devēju ziņā.

• Tiesiskais regulējums neparedz, ka tiesību normas tiek

ievērotas un politikas līmenī paustie uzstādījumi sākti īstenot

praksē. Tas liek uzdot jautājumus par darba un ģimenes

saskaņošanu organizācijās, esošo tiesisko normu ievērošanu un

ģimenei draudzīgas darba vides veidošanos ietekmējošajiem

faktoriem.

• Visas ieinteresēto aģentu grupas sagaida privātā sektora

organizāciju kā darbavietu iesaistīšanos darba un ģimenes

saskaņošanas atbalsta sistēmā73.

2) bērnu uzraudzības pakalpojumu organizēšanai netipiskā darba

laikā74:

• Latvijā nepastāv specifisks normatīvais regulējums, kurā

bērnu uzraudzības pakalpojumi būtu saistīti ar netipisku darba

laiku vai bērnu uzraudzības pakalpojumu plānošana politikas

dokumentos būtu vērsta uz bērnu uzraudzības pakalpojumu

nodrošināšanas risinājumiem atkarībā no vecāku darba laika

formām.

• Ārvalstu prakšu par elastīgu bērnu uzraudzības pakalpojumu

organizēšanu netipiskā darba laikā analīze liecina, ka to ietekmē

vairāki faktori. Šādu programmu sekmīgai darbībai svarīga nozīme

ir saiknei ar lielu organizāciju. Lielas organizācijas

administratīvā kapacitāte ir galvenais faktors, kas ļauj sekmīgi

apkalpot vecākus, kas strādā maiņu darbu vai dodas uz

izsaukumiem, jo šāds darba režīms prasa daudz nopietnāku

administrēšanu nekā standarta laika programmas. Lielāks pieejamo

darbinieku skaits ir otra lielas organizācijas priekšrocība. Tā

piedāvā plašākas nodarbinātības iespējas, kas ir viens no

veidiem, kā piesaistīt potenciālos darbiniekus nestandarta laika

programmām. Vairumam ārvalstu prakšu programmām ir pieejams

papildus finansējums, ne tikai vecāku maksa, kas ir vitāli

svarīgi nestandarta laika pakalpojuma dzīvotspējas

nodrošināšanai. Papildus finansējums nāk no trim avotiem: valsts

finansējums, pašvaldību subsīdijas un darbadevēju/arodbiedrību

fondi. Savukārt kā negatīvie faktori jāmin grūtības ar

pieprasījuma nodrošināšanu nestandarta laika pakalpojumam,

novērojama bieža pakalpojuma saņēmēju mainība.

Vairāki pētījumi liecina75, ka ģimenei draudzīgu

darbavietu veidošanos kavē vairāki faktori:

• Uzskats par darba un ģimenes dzīves nošķiršanu un to, ka

darba devējam nav jāiesaistās/ jāpielāgojas darba ņēmēju ikdienas

situācijām;

• Neinformētība par ģimenei draudzīgas darbavietas ideju un

ģimenei draudzīgas darbavietas idejas popularizēšana privātā

sektora organizācijās;

• Praktisku zināšanu trūkums par ģimenei draudzīgu iniciatīvu

ieviešanu;

• Negatīva pieredze pretimnākšanā darba ņēmējiem;

• Bažas par vienlīdz taisnīgas attieksmes iespējamību pret

visiem darbiniekiem;

• Stimulu un atbalsta mehānismu trūkums darba un ģimenes

līdzsvarošanas pasākumu īstenošanai.

Lai nodrošinātu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, būtiska

loma gan izpratnes veidošanai sabiedrībā un visās iesaistītajās

pusēs, darba likumdošanas pārskatīšanai, pašreizējo iniciatīvu,

kas vērstas uz darba un ģimenes dzīves saskaņošanu,

pilnveidošanai, gan, jo īpaši - urbanizētajās Latvijas

teritorijās - bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamības

paaugstināšanai.

5.1. Darba un ģimenes dzīves

saskaņošana kā starpnozaru politikas jautājuma un līdzšinējo

iniciatīvu stiprināšana

Ņemot vērā iepriekš minēto, DLC piedāvā šādus risinājumus:

1) Stiprināt darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā

starpnozaru politikas jautājumu, t.sk., izvērtēt ierosinātās

izmaiņas likumdošanā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes

direktīvas priekšlikumam saistībā ar atbalstu darba ņēmējiem;

2) Pilnveidot pašreizējās iniciatīvas, kas vērstas uz darba un

ģimenes dzīves saskaņošanu, stiprinot to lomu ilgtspējīgas

sabiedrības kontekstā;

3) Veidot izpratni par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā

starpnozaru politikas jautājumu, kur nepieciešama sadarbība ar

valsts, pašvaldību un privātā sektora organizācijām darba un

ģimenes līdzsvara popularizēšanā;

4) Papildus - veidot sabiedrisko domu par ģimenes un darba

līdzsvara pozitīvo ietekmi gan darba devēju, gan darba ņēmēju

grupās, sniedzot iespēju izmantot interaktīvu tiešsaistes

(on-line) rīku - platformu.

5) Veicināt un popularizēt koplīgumu noslēgšanu, ņemot vērā,

ka koplīgums uzņēmumā un iestādē ir viens no efektīvākajiem un

elastīgākajiem instrumentiem darba un ģimenes dzīves saskaņošanā,

kā to pierāda līdzšinējā labā prakse.

5.1.1. Izmaiņu darba likumdošanā

izvērtējums, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas

priekšlikumam saistībā ar atbalstu darba ņēmējiem

Jaunais Eiropas direktīvas projekts darba un ģimenes dzīves

līdzsvaram (priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai

par vecāku un aprūpētāju darba un ģimenes dzīves saskaņošanu)

iesaka ES dalībvalstu likumdošanā iekļaut iniciatīvas, kas ir

vērstas uz elastīgu nodarbinātības nosacījumu nostiprināšanu un

darba un aprūpes pienākumu labāku saskaņošanu.

Lai modernizētu spēkā esošo tiesisko regulējumu, Komisija

2017. gada 26. aprīlī nāca klajā ar priekšlikumu tādai direktīvai

par darba un privātās dzīves līdzsvaru, kura saglabātu

līdzšinējās tiesības un uz to pamata iedibinātu gan pilnveidotas,

gan pavisam jaunas tiesības tiklab sievietēm, kā vīriešiem.

Priekšlikums pilnībā ievēro darba ņēmēju un ģimeņu individuālo

brīvību un neliedz dalībvalstīm pēc to izvēles ieviest augstākus

standartus. Šī iniciatīva arī ierosina jaunus pasākumus, kuru

mērķis ir stiprināt Maternitātes atvaļinājuma direktīvas

piemērošanu, vienlaikus negrozīti saglabājot ar tās normām dotās

tiesības.

Kā daļa no priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes

direktīvai par vecāku un aprūpētāju darba un ģimenes dzīves

saskaņošanu jāmin:

1) tiesības uz piecām atvaļinājuma dienām gadā, ko apmaksā

slimības pabalsta līmenī un ko darba ņēmējs var izmantot, lai

rūpētos par smagi slimiem vai apgādājamiem piederīgajiem;

2) tiesības uz elastīgu darba režīmu par 12 gadiem jaunāku

bērnu vecākiem un darba ņēmējiem, kuriem ir aprūpes

pienākumi.

DLC ieskatā šīs iniciatīvas sniegtu būtisku atbalstu gan tiem

darba ņēmējiem, kuriem ir mazi bērni, gan arī tiem, kuru aprūpē

ir vecāki vai citi aprūpējami tuvi ģimenes locekļi. Prognozējams,

ka šī tēma t.s. "sendviča paaudzes" un sabiedrības

novecošanās kontekstā, kas darbspējīgiem indivīdiem jārūpējas ne

tikai par saviem bērniem, bet arī par vecākiem, arvien vairāk

ienāks sociālās un ģimenes atbalsta politikas dienaskārtībā.

Līdz ar nepieciešams gan izvērtēt līdzšinējo likumdošanu un

tās atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, gan arī

veidot izpratni visās iesaistītājās pusēs par darba un ģimenes

dzīves saskaņošanas sniegtajiem ieguvumiem.

5.1.2. Iniciatīva "Ģimenei

draudzīga darbavieta"

Lai sniegtu atbalstu vecākiem veiksmīgāk saskaņot ģimenes

dzīvi un darbu, 2018. gadā plānots uzsākt iniciatīvas

"Ģimenei draudzīga darbavieta" īstenošanu, paplašinot

līdzšinējās programmas, kas vērsta uz ģimenes un darba dzīves

saskaņošanu - "Ģimenei draudzīgs komersants", darbību

divos virzienos.

1) Pirmkārt, paplašināt programmas institucionālo tvērumu,

izvērtējumā iekļaujot arī valsts pārvaldes institūcijas.

DLC eksperti ierosina paplašināt līdzšinējās programmas

"Ģimenei draudzīgs komersants" tvērumu un programmā

ietvert darbavietas ne tikai no privātā sektora, bet arī no

publiskā sektora. Tādējādi programmā tiks integrētas arī valsts

pārvaldes institūcijas - darbavietas, kuru stabilitāti, iespējas

saskaņot ģimenes un darba dzīvi pozitīvi novērtē arī Latvijas

jaunieši, izvērtējot potenciālo karjeras izaugsmi76.

Šādā veidā valsts pārvaldes iestādes kļūst īpaši piemērotas

ģimenēm ar bērniem, minētās priekšrocības lielā mērā kompensē

atalgojuma atšķirības salīdzinājumā ar privāto sektoru.

Pirmo reizi ģimenei draudzīgā komersanta statuss Latvijā tika

ieviests 2006. gadā, šādu praksi pārņemot no Eiropā aizsāktas

kustības par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. 2017. gadā

Ģimenei draudzīga komersanta statuss tika piešķirts desmito

reizi. Vērtējot rezultātus, var secināt, ka interese no

komersantiem piedalīties šajā iniciatīvā ar katru gadu

pieaug77. Lai gan Ģimenei draudzīgā komersanta

iniciatīvas nosaukums liecina, ka tas tiek piešķirts tikai

komersantiem, tad esošais saņēmēju loks pēc statusa rāda, ka šī

iniciatīva jau ir kļuvusi daudz plašāka, jo 2017. gadā Ģimenei

draudzīgā komersanta statusu saņēma arī Rīgas Tehniskās

universitāte, kas ir valsts dibināta augstskola. Lai gan laika

posmā kopš 2005. gada Latvijā ir tikušas īstenotas kopumā 16

dažādas vērtēšanas sistēmas, tomēr tikai dažas no tām turpina

pastāvēt vēl šodien t.sk. Ģimenei draudzīgs

komersants78.

Kopš 2011. gada Ģimenei draudzīgā komersanta statuss tiek

izvērtēts un piešķirts sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un

atbildības institūtu, integrējot Ģimenei draudzīga komersanta

kritērijus iniciatīvā Ilgtspējas indekss. Turklāt 2016. gadā

projekta "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma

nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba

laiku" ietvaros notika Ilgtspējas indeksa un Ģimenei

draudzīgā komersanta statusa kritēriju pilnveidošana,

atspoguļojot tajos Projekta ietvaros ieviestā pakalpojuma -

elastīgās bērnu uzraudzības pakalpojuma saturu, kā arī

sagatavojot ieteikumus Ilgtspējas indeksa dalībniekiem par

pilnveidoto Ģimenei draudzīga komersanta kritēriju ieviešanu

praksē.

Mērķa sasniegšanai, sākotnēji plānots, izvērtēt līdzšinējās

darba devēju vērtēšanas sistēmas t.sk. programmas "Ģimenei

draudzīgs komersants" darbību un izmantotos instrumentus, kā

arī, analizējot citu valstu pieredzi un apkopojot labās prakses

piemērus, izstrādāt rekomendācijas programmas pilnveidei.

Papildus programmā "Ģimenei draudzīga darbavieta"

plānots īpašu uzmanību pievērst visu iesaistīto pārstāvju

izpratnei par atbilstošas likumdošanas un atbalsta instrumentu,

kas atbalsta līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi,

nepieciešamību, atbalsta pakalpojumiem - bērnu uzraudzībai,

pēcpusdienā aprūpe jaunākiem vecuma bērniem, kā arī kopumā

pozitīvai attieksmei pret ģimenes un darba dzīves saskaņošu

dažādos dzīves posmos.

2) Otrkārt, programmas ietvaros paredzēts integrēt līdz šim LM

īstenoto pilotprojektu "Elastīga bērnu uzraudzības

pakalpojuma (turpmāk - BUP) nodrošināšana darbiniekiem, kas

strādā nestandarta darba laiku", tēmas tvērumu paplašinot un

to attiecinot uz visiem darbiniekiem, un meklējot iespējas ne

tikai bērnu uzraudzības pakalpojumiem, bet arī atbalstu

situācijās, kad ir jāaprūpē kāds no ģimenes vecajiem cilvēkiem

vai smagi slimajiem radiniekiem.

Izvērtējot projekta "Elastīga bērnu uzraudzības

pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta

darba laiku" rezultātus paredzēts izstrādāt normatīvo

regulējumu, lai piedāvātu ilgtermiņā funkcionējošu modeli

elastīgu bērnu aprūpes pakalpojumu atbalstam un attīstībai

netipiskā darba laikā.

5.1.3. Izpratnes par darba un

ģimenes dzīves saskaņošanu kā starpnozaru politikas jautājumu

stiprināšana

Būtiski uzsvērt, ka gan iepriekšminētais piedāvājums izmaiņām

likumdošanā, gan programmas "Ģimenei draudzīga

darbavieta" īstenošana pieprasa aktīvu iesaisti ne tikai no

nacionālā trīspusējā dialoga partneriem, bet katras puses

vienlīdz aktīvu pārstāvniecību un līdzdalību no t.s.

"nacionālā kvarteta" - institūcijas, kas pārstāv valsti

(Labklājības ministrija, Valsts Kanceleja), darba devējus (Darba

devēju konfederācija), darba ņēmējus (Latvijas Brīvo arodbiedrību

savienība) un pašvaldības (Latvijas Pašvaldību savienība).

Darba devēju un darba ņēmēju interešu pārstāvniecības iesaiste

saistīta, pirmkārt veicinot izpratni par to, kā darba devēju

iesaistīšanās darbinieka situāciju risināšanā veicina, nevis

sarežģī uzņēmējdarbības attīstību. Pašvaldību iesaiste (LPS)

nepieciešama gan nodrošinot atbilstoši savām funkcijām

pirmsskolas izglītības pieejamību visiem bērniem atbilstošajā

vecumā, gan aktīvi sadarbojoties ar uzņēmējiem, lai meklētu

elastīgu bērnu uzraudzības pakalpojumu iespējas.

Lai iepriekšminēto realizētu, nepieciešams stiprināt LM

lomu darba un ģimenes dzīves saskaņošanas politikas plānošanā un

īstenošanā, t.sk., attiecībā par bērnu uzraudzības

pakalpojumu plānošanu un ieviešanu. Tiek piedāvāts izveidojot

divas amata vietas ar mērķi attīstīt darba un ģimenes līdzsvara

politikas plānošanas un ieviešanas funkciju t.sk. plānojot un

ieviešot jaunas politiku iniciatīvas, kuru mērķis ir darba un

ģimenes līdzsvara veicināšana, elastīgu bērnu aprūpes un

uzraudzības pakalpojumu attīstīšana un konsultatīvā atbalsta

nodrošināšana sabiedriskā un privātā sektora organizācijām šādu

iniciatīvu īstenošanā, t.sk.,

• dalība EK darba grupās un sadarbība ar citām ES

dalībvalstīm;

• normatīvā regulējuma pilnveidošana, t.sk., elastīgu bērnu

aprūpes un uzraudzības pakalpojumu attīstībai;

• konsultatīvais atbalsts elastīgu bērnu pieskatīšanas

pakalpojumu attīstīšanā un ieviešanā;

• "Ģimenei draudzīga darbavieta" iniciatīvas

attīstīšana, t.sk., veicot izvērtējumu par līdzšinējām darba

devēju vērtēšanas sistēmām;

• līdzdalība "Ģimenei draudzīga pašvaldība"

iniciatīvas ieviešanā;

• sadarbība ar valsts, pašvaldību un privātā sektora

organizācijām darba un ģimenes līdzsvara popularizēšanā,

piemēram, organizējot projektu konkursu pašvaldībām un darba

devējiem jaunu iniciatīvu attīstīšanai t.sk. pakalpojuma

uzlabošanai (IT risinājumi aukļu reģistru izveidei, finansējums

darba devējiem inovācijām darba vides pilnveidošanai).

5.1.4. Darba un privātās dzīves

līdzsvara popularizēšana tiešsaistē

Jau iepriekš minēts, ka saskaņā ar pētījumiem, kas veikti

Skandināvijas valstīs, darba un privātās dzīves līdzsvars

pozitīvi ietekmē veselību, labklājību un apmierinātību ar dzīvi

un darbu. Savukārt nelīdzsvarotība starp šīm jomām var izraisīt

pārmērīgu stresu, darba zaudēšanu, veselības stāvokļa

pasliktināšanos, kā arī darba un ģimenes konfliktus. Pārlieku

liela darba slodze un nepietiekams laiks privātajai dzīvei var

palielināt profesionālās izdegšanas un depresijas risku.

Darba devēji bieži uzskata, ka saglabāt līdzsvaru starp

profesionālo un privāto dzīvi ir darbinieka pienākums. Tomēr

uzņēmumu pieredze to skaidri parāda, ka, ieguldot kultūrā, kas

veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, tiek veicināta

darbinieku iesaiste un lojalitāte, tas ir nozīmīgs instruments

jaunu darbinieku piesaistīšanai un esošo noturēšanai, tādējādi

pozitīvi ietekmējot uzņēmuma darbības rezultātus. Ilgstoša

nelīdzsvarotības sajūta starp darbu un privāto dzīvi arī ietekmē

veiktā darba kvalitāti. Pārstrādājies darbinieks piedzīvo

grūtības strādāt produktīvi, ir mazāk iesaistīts un mazāk

motivēts strādāt, biežāk nonāk konfliktos ar kolēģiem un

klientiem, rezultātā biežāk slimo. Galu galā neapmierināti

darbinieki biežāk maina darbu, tādējādi liekot uzņēmumam ne tikai

zaudēt vērtīgu komandas locekli, bet arī radot papildus

izmaksas.

Lai veicinātu darba un privātās dzīves līdzsvara

popularizēšanu un ieviešanu praksē, kā arī uzlabotu darba devēju

izpratni par darba un privātās dzīves līdzsvara ietekmi uz darba

produktivitāti, plānots izstrādāt interaktīvu rīku - interneta

vietnē veidotu platformu. Šāda platforma tiks izmantota, lai:

• popularizētu darba devēju labo praksi;

• veicinātu darba devēju, sociālo partneru un zinātnisko

institūciju sadarbību un zināšanu apmaiņu;

• veicinātu jaunu iniciatīvu izstrādi.

Līdzīgas platformas, kas ir izveidotas un veiksmīgi darbojas

citās ES valstīs79,80, rāda, ka tie ir veiksmīgi

risinājumi, lai veicinātu informācijas, labās prakses un zināšanu

apmaiņu un šādu iniciatīvu popularizēšanu.

5.2. Pirmsskolas izglītības un bērnu

uzraudzības pakalpojumu pieejamības paaugstināšana

Kā iepriekš minēts, bērnu aprūpes, tajā skaitā pirmsskolas

izglītības (PII) un bērnu uzraudzības (aukļu) pakalpojumu (BUP)

pieejamība bērna pirmsskolas vecumā (1,5-7 gadu vecumā) ir

nozīmīgs aspekts ģimenes un darba dzīves saskaņotai

funkcionēšanai. Daudzveidīgs un elastīgs bērnu aprūpes

pakalpojumu piedāvājuma klāsts ļauj pašiem vecākiem pieņemt bērna

attīstībai nozīmīgo lēmumu par vēlamāko aprūpes

veidu,81 kā arī veicina vecāku iespējas iekļauties

darba tirgū un veiksmīgi savienot nodarbinātību ar ģimenes dzīvi.

NAP2020 42. punktā noteiktais uzstādījums cita starpā noteic:

"[..] pateicoties pilnīgotam "nauda seko bērnam"

principam, vecāki var izvēlēties savam bērnam piemērotāko

pirmsskolas izglītības iestādi plašā, daudzpusīgā un kvalitatīvā

piedāvājumu klāstā."

Šobrīd normatīvais regulējums paredz pašvaldības pienākumu

savā administratīvajā teritorijā nodrošināt vienlīdzīgu pieeju

PII visiem bērniem no 1,5 gadu vecumam. (Vispārējās izglītības

likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1999. 30. jūnijs, Nr.

1673., 21. pants ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2011. gada 3.

augustā). Tas izriet no likumā "Par pašvaldībām"

(Likums "Par pašvaldībām": LR likums. Latvijas

Vēstnesis, 1994. 24. maijs, Nr. 61.) noteiktā, ka pirmsskolas

bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs ir

pašvaldību autonomā funkcija. Atbilstoši Izglītības likuma 17.

pantam situācijā, ja bērnam ir iespēja apmeklēt PII citā

pašvaldībā, pašvaldība piedalās šīs PII uzturēšanas izdevumu

finansēšanā. Gadījumā, ja pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis 1,5

gadu vecumu, nenodrošina vietu pašvaldības PII, un bērns apmeklē

privāto PII (neatkarīgi no privātās PII atrašanās vietas), tad

pašvaldībai ir pienākums segt privātā PII izmaksas.

No minētā secināms, ka, realizējot likumā noteikto pienākumu,

pašvaldībai ir jārēķinās ar izmaksām par katru bērnu no 1,5 gadu

vecuma. Proti, pašvaldībām, sastādot katra gada budžetu, jāparedz

izdevumi par ikvienu bērnu 1,5-7 gadu vecumā, jo katrs bērns ir

potenciālais pirmsskolas izglītības pakalpojuma saņēmējs.

No VARAM sniegtās informācijas izriet, ka šobrīd bērna 1,5-4

gadu vecumā vidējais pašvaldības atbalsts privātajai PII ir

217,04 euro (svārstība no 150 euro līdz 278 euro), savukārt

bērniem, kam tiek īstenota obligātā sagatavošana pamatizglītības

ieguvei (5-6 gadi) - 159,88 euro (svārstība no 91 euro līdz

212,17 euro).82 Lēmumu par pašvaldības atbalsta apmēru

pašvaldības nosaka ar saistošajiem noteikumiem vai ar domes

lēmumu. Kā liecina VARAM novērojumi, no 2017. gada pašvaldību

izdevumi kopumā pieaug, un privātās PII no pašvaldībām saņem

lielāku atbalstu (sk. 4. attēlu). Tādēļ pie nosacījuma, ka

privātās PII 2017. gadā nepalielina savas cenas, vecāku

līdzmaksājumam vajadzētu samazināties gandrīz visās

pašvaldībās.

4. attēls

Pašvaldību

līdzfinansējuma apmērs bērniem, kuri apmeklē privātās PII, EUR

(2016.-2017. gadā)

Avots: VARAM sniegtā informācija.

Tāpat 20 novadi šobrīd sniedz atbalstu BUP.83

Pašvaldības BUP līdzfinansē brīvprātīgi. Vidējais līdzfinansējuma

apmērs ir 135,79 euro (svārstība no 60 līdz 188 euro). Salīdzinot

ar 2016. gadu, vislielākais atbalsta pieaugums ir vērojams

Vecumnieku novadā (no 43 euro uz 185 euro) un Mārupes novadā (no

86 euro uz 188 euro) (sk. 5. attēlu). Visvairāk BUP

izmanto Rīgas pilsētā (803 bērni), Ķekavas novadā (255 bērni), un

Mārupes novadā (127 bērni).

5. attēls

Pašvaldību

atbalsts bērnu uzraudzības pakalpojumiem 2016.-2017. gads,

EUR

Avots: VARAM sniegtā informācija.

Kopējais bērnu skaits, kuri apmeklē privāto vai pašvaldības

PII, ir 96 000 (pašvaldību PII apmeklē 87 715 bērni, privāto PII

- 8 285 bērni) (sk. 2. tabulu), savukārt BUP saņem 1617

bērni.84 Līdz ar to bērnu aprūpe, ko neveic pats

vecāks, tiek nodrošināta 97 617 bērniem.

3. tabula

Bērnu skaits

PII, 01.09.2016.

Bērnu vecums

Pašvaldību PII

Privātās PII

Kopā*

0-1

gadi

3128

530

3658

2 gadi

13499

2572

16071

3 gadi

17365

1736

19101

4 gadi

17726

1350

19076

51718

6188

57906

5-6

gadi

35997

2097

38094

Avots: VARAM sniegtā informācija.

Problemātika

Šobrīd vecākiem no bērna 1,5 gadu vecuma netiek nodrošināts

pietiekami plašs un elastīgs bērnu aprūpes pakalpojumu klāsts. Kā

minēts iepriekš, vecāki saņem atbalstu no pašvaldības, ja bērns

apmeklē PII, kā arī atsevišķi novadi piedāvā līdzfinansēt BUP.

Tomēr ir vecāki, kuri, lemjot par savam bērnam piemērotāko

aprūpes veidu (īpaši bērna agrīnajā attīstības periodā - 1,5-3

gadu vecumā) izšķiras par labu bērna aprūpei mājās (tas ir

atbilstošākais aprūpes veids bērnam), taču tādā gadījumā vecāks

no pašvaldības nekādu atbalstu nesaņem. Šāda situācija nav

taisnīga - vecāki ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā gan no

iekļaušanās darba tirgū aspekta, gan no nepieciešamības pašiem

pilnībā vai daļēji finansēt bērna pieskatīšanu.

Vienīgais finansiālais atbalsts, ko vecāks, kurš pieskata

bērnu pats, saņem, ir valsts garantētais BKP 42,69 euro apmērā no

bērna 1,5-2 gadu vecumam.85 Šāds atbalsts objektīvi ir

nepietiekams. Turklāt BKP tādā pašā apmērā saņem arī tie vecāki,

kuru bērns apmeklē PII vai izmanto BUP, kad pēc būtības šāda

pabalsta saņemšana nav pamatota.

Vienlaicīgi jāņem vērā remigrantu bērnu situācija pirmsskolas

izglītībā un bērnu uzraudzībā. Īstenojot remigrāciju veicinošos

pasākumus, jāizvērtē jau esošais valsts un pašvaldību atbalsta

apjoms, un jānodrošina, lai bērnu aprūpes veidi būtu pieejami

visiem bērniem.

DLC priekšlikums

Lai virzītos uz mērķi - lielāks un pietiekošs atbalsts vecāku

brīvai izvēlei sava bērna izaugsmei bērna 1,5-7 gadu vecumā -

DLC eksperti piedāvā noteikt pašvaldību atbalstu vecāku brīvai

izvēlei pēc šādas shēmas:

1) 1,5-3 gadu vecumā:

• Pats vecāks pieskata bērnu;

• BUP;

• Pašvaldības PII;

• Privātā PII.

2) 3-7 gadu vecumā:

• Pašvaldības PII;

• Privātā PII.

Šāds regulējums paredzēs pašvaldības pienākumu sniegt atbalstu

arī gadījumā, ja bērna 1,5-3 gadu vecumā vecāks izvēlas pats

pieskatīt bērnu, vai uzticēt bērna pieskatīšanu BUP sniedzējam,

proti, auklei, tādējādi padarot BUP līdzfinansēšanu par

pienākumu.

Attiecībā uz atbalsta apmēru, DLC izsaka priekšlikumu noteikt,

ka pabalsts gadījumā, ja bērna vecāks pats izvēlas pieskatīt

bērnu un atbalsts gadījumā, ja bērna vecāks uztic bērna

pieskatīšanu BUP sniedzējam, ir vismaz 60 procentu apmērā no

pašvaldības PII vienas vietas izmaksām (definējot minimālo

slieksni).

Paredzētais atbalsta apmērs ir 60 procentu apmērā no

pašvaldības PII vienas vietas izmaksām, tomēr faktiski bērna

vecāks un BUP sniedzējs saņems atbalstu 50 procentu apmērā, jo 10

procenti no šīs summas ir paredzēti sociālajam nodrošinājumam -

sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai.

Papildus minētajam, pašvaldībām ir iespēja noteikt lielāku

atbalsta apjomu un iespēju īpašos gadījumos BUP saņemt arī pēc

bērna 3 gadu vecuma sasniegšanas.

Šāda kārtība radīs zināmas izmaiņas normatīvajā regulējumā.

Lai sekmētu pārdomāta un pakāpeniska regulējuma ieviešanu, DLC

rosina:

1) Pārtraukt BKP izmaksu no bērna 1,5-2 gadu vecuma 42,69 euro

apmērā, regulējums ieviešams ar 2019. gada 1. janvāri;

2) No valsts budžeta līdzekļiem nodrošināt pedagogu atalgojumu

3-4 gadus vecajiem bērniem 50% apmērā, tādējādi sniedzot atbalstu

pašvaldībām, regulējums ieviešams pakāpeniski, nosakot valsts

atbalstu pedagogu atalgojumam par 4 gadus vecajiem bērniem ar

2018. gada 1. janvāri, savukārt par 3 gadus vecajiem bērniem - ar

2019. gada 1. janvāri.

Grozījumi radīs fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Ja tiek

veiktas izmaiņas ar šādiem nosacījumiem, tad kopējā ietekme uz

valsts budžetu gadā veidos 9 miljonus euro. Proti, valsts budžeta

ietaupījums no BKP izmaksas pārtraukšanas no bērna 1,5-2 gadu

vecuma veidos 5 miljonus euro gadā,86 savukārt

izmaksas par pedagogu atalgojuma nodrošināšanu 3-4 gadu vecuma

bērniem 50 % apmērā no valsts budžeta prasīs papildus 14 miljonus

euro, par katru vecuma grupu atsevišķi attiecīgi 7 miljonus

euro.87

Saistībā ar DLC rosināto pieeju, rodas jautājums par tiesiskās

paļāvības principu, jo tiek paredzēta BKP izmaksas pārtraukšana

no bērna 1,5-2 gadu vecuma. Analizējot tiesiskās paļāvības

principa izpausmes, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesiskās

paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo

tiesisko regulējumu.88 No tiesiskās paļāvības principa

izrietošā prasība nodrošināt pēc iespējas saudzējošāku pāreju uz

jauno tiesisko regulējumu ir īpaši nozīmīga, to ir iespējams

nodrošināt, piemēram, pārejas noteikumos atliekot jaunā

regulējuma spēkā stāšanos uz noteiktu laiku.89 Kā

minēts iepriekš, BKP no bērna 1,5-2 gadu vecuma izmaksai zūd

pamats gadījumā, ja bērns apmeklē PII, savukārt situācijā, ja

pats vecāks pieskata bērnu, šāds finansējuma apmērs ir krietni

par zemu, lai nosegtu izmaksas, un DLC priekšlikums paredz šo

apmēru paaugstināt uz 60 % no pašvaldības PII vienas vietas

izmaksām. Tāpat tiek paredzēts saudzējošs pārejas periods, proti,

regulējumam par BKP atcelšanu minētajā periodā būtu jāstājas

spēkā 2019. gada 1. janvārī. Līdz ar to šis priekšlikums atbilst

tiesiskās paļāvības principam.

DLC eksperti kopš savas darbības uzsākšanas 2016. gadā

prioritātes valsts atbalsta mehānismiem izvirza galvenokārt

atbilstoši nodarbinātību veicinošajam scenārijam, kas ir virzīts

uz nodarbinātības veicināšanu un ģimeņu labklājību, valstij

nodrošinot ģimenes un darba dzīves apvienošanai labvēlīgus

apstākļus.90 Vecākam, izvēloties iespēju pašam

pieskatīt bērnu no 1,5-3 gadu vecumam, pastāv risks zaudēt

iepriekš gūtās darba iemaņas. Savā 2016. gada promocijas darbā

DLC eksperte, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece

Līga Āboliņa šo problemātiku ir aprakstījusi, analizējot pabalstu

sistēmu, kas Latvijā pastāvēja 1990.-1994. gados,91

kad tika paredzēts ikmēneša pabalsts 50 rubļu apmērā par katru

bērnu vecumā no 3 gadiem līdz mācību uzsākšanai skolā, bet ne

ilgāk kā līdz 7 gadu vecumam, ja bērns neapmeklē PII. Papildus

tam, mātēm, kuras kopa bērnu vecumā no 1,5-3 gadiem, kas

neapmeklēja PII, tika izmaksāts ikmēneša pabalsts 70 rubļu

apmērā. Salīdzinājumā ar šo sistēmu, DLC piedāvātais modelis ir

saudzīgāks, jo neparedz iespēju vecākam pašam rūpēties par bērnu

līdz 7 gadu vecumam un par to saņemt finansējumu.

Tomēr paredzot iespēju vecākam no bērna 1,5-3 gadu vecuma

uzņemties bērna pieskatīšanu pašam un saņemt par to finansiālu

atbalstu, jāinformē vecāki par iespējamām sekām, ilgstoši neesot

nodarbinātam, kas saistīts ar grūtībām vēlāk iekļauties darba

tirgū. Šādām informatīvajām aktivitātēm ir īstermiņa fiskālā

ietekme. Informatīvo kampaņu būtu vēlams īstenot vēl pirms jaunā

regulējuma spēkā stāšanās.

DLC rosinātās izmaiņas ir pamatotas un nepieciešamas, jo to

galvenais mērķis ir sakārtot pirmsskolas vecuma bērnu

pieskatīšanas sistēmu tā, lai bērnu aprūpes veidi būtu pieejami

visiem bērniem, tie būtu daudzveidīgi un elastīgi attiecībā pret

vecāku izvēli un darba laiku.