6. pants

Stratēģiskais virziens:

ārpusģimenes aprūpes pilnveidošana

6.1. Atbalsts adopcijas un ģimeniska

veida ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai

Jau iepriekšējā gadā DLC eksperti atbalstīja LM jaunās

politikas iniciatīvas īstenošanu ārpusģimenes aprūpes jomā,

atsaucoties gan uz pētījumu par ārpusģimenes aprūpes un adopcijas

sistēmas darbību Latvijā un ārvalstīs92, kurā tika

identificēti vairāki būtiski trūkumi sistēmas efektīvai darbībai,

gan arī par uz faktu, ka LM sadarbībā ar citām institūcijām 2014.

gadā izstrādāja "Koncepciju par adopcijas un ārpusģimenes

aprūpes sistēmu pilnveidošanu", kas paredzēja pakāpeniski

budžeta iespēju ietvaros veikt vairākas nozīmīgas izmaiņas

adopcijas un ārpusģimenes sistēmu darbības uzlabošanai, kas līdz

šim kavējušas to efektīvu darbību un līdz ar to arī valstiski

nozīmīgu mērķu sasniegšanu cilvēkdrošības stiprināšanas jomā.

Neskatoties uz to, ka Koncepcija ar MK rīkojumu Nr. 114 tika

atbalstīta valdībā 2015. gada 9. martā93, finansējums

tajā ietverto pasākumu īstenošanai līdz šim nav ticis

piešķirts.

Šajā gadā LM savas aktivitātes šajā jomā turpina, un ir

iesniegusi finansējuma pieprasījumu ģimeniska veida ārpusģimenes

aprūpes atbalsta pasākumiem kā vienam no LM prioritārajiem

virzieniem. Kā prioritārā pasākuma mērķis izvirzīts adoptētāju un

ārpusģimenes aprūpes atbalsta sistēmas pilnveidošana, lai

veicinātu ģimeniskā vidē (aizbildņi, audžuģimenes) balstītu

ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu attīstību un panāktu, ka bērni

dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē.

Problēma

Normatīvajos aktos noteikts, ka ārpusģimenes aprūpē esošiem

bērniem primāri nodrošina aprūpi ģimeniskā vidē - pie aizbildņa

vai audžuģimenē. Tomēr vēl aizvien ir situācijas, kad bērni tiek

ievietoti bērnu aprūpes institūcijās.

Pašlaik ir nepietiekams skaits audžuģimeņu un aizbildņu, kādēļ

visiem ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem pašvaldībā nevar

nodrošināt aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē. Ģimeniskā vidē

dzīvojošu bērnu īpatsvars no visu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu

skaita 2016. gadā sasniedza 82,5 %, ārpusģimenes aprūpē esošo

bērnu īpatsvars no visu nepilngadīgo bērnu skaita valstī bija

1,97 %.

Lai risinātu iepriekšminētās problēmas, valdība apstiprināja

koncepcijā "Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu

pilnveidošanu" piedāvātos pasākumus. 2017. gadā tika

piešķirts finansējums tikai atsevišķiem koncepcijas

pasākumiem.

Risinājums

Prioritārais pasākums paredz turpināt koncepcijā plānoto

pasākumu ieviešanu, un no 2018. gada:

1) sākt ieviest specializētās audžuģimenes;

2) palielināt pabalstu audžuģimenē esoša bērna uzturam un

noteikt to dubultā minimālo uzturlīdzekļu apmērā (par bērnu līdz

7 gadu vecumam - 215 euro; par bērnu 7-18 gadu vecumā - 258

euro);

3) palielināt atlīdzību audžuģimenēm līdz pirmsadopcijas

atlīdzības apmēram jeb bērna kopšanas pabalstam līdz bērna 1,5

gada vecumam, un noteikt to atkarībā no bērnu skaita, piemērojot

koeficientu 0,3 par katru nākamo bērnu (ar 1 bērnu - 171 euro,

par 2 bērniem - 222 euro, par 3 bērniem - 274 euro);

4) veikt sociālās iemaksas pensiju, bezdarba un invaliditātes

apdrošināšanai par audžuģimenēm;

5) sociāli apdrošinātām personām, kas aprūpē bērnu līdz 8 gadu

vecumam, izmaksāt atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi

atbilstoši vidējai sociālās apdrošināšanas iemaksu algai

valstī.

6.2. Papildus DLC priekšlikumi

ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes īstenošanai

Papildus LM prioritārā virziena aktivitātēm, izvērtējot esošo

situāciju, DLC piedāvā paplašināt tēmas tvērumu un kā nozīmīgus

saskata arī citus pasākumus, t.sk.:

6.2.1. Apmaksāta 10 kalendāro dienu

atvaļinājuma noteikšana, adoptējot bērnus līdz 18 gadu

vecumam.

Pamatojums. Ar 2017.

gada 1. janvāri tika noteikts, ka ģimenē, kura adoptējusi bērnu

vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem par Darba likuma

155. panta piektajā daļā piešķirto 10 kalendāra dienas ilgo

atvaļinājumu tiek piešķirts paternitātes pabalsts. Iepriekš šis

atvaļinājums netika apmaksāts (ne no valsts, ne no darba devēju

puses). DLC rosina noteikt, ka identisks atvaļinājums tiek

apmaksāts arī tiem adoptētājiem, kuri adoptē bērnus, vecākus par

trim gadiem, lai veicinātu par 3-4 gadiem vecāku bērnu

adopciju.

DLC ieskatā adoptētāju situācija, ģimenē ienākot jaunam

loceklim, neatšķiras pēc adoptētāju vajadzības pavadīt vairāk

laika ar adoptēto bērnu: bērnam jebkurā vecumā ir specifiskas

vajadzības - mazākā vecumā vajadzīga komunikācija piesaistes

veidošanai un stiprināšanai, bet lielākā vecumā - tā var ietvert

vajadzību pārvarēt jau nostiprinājušos stereotipus un uzvedības

modeļus.

6.2.2. Ieviest motivējošu sistēmu

tām pašvaldībām, kurās bērniem tiek nodrošināta ģimeniska

vide.

Pamatojums. Saskaņā

ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju, 2016. gada

vidējās faktiskās izmaksas (ar kapitālieguldījumiem) par viena

bērna uzturēšanu aprūpes iestādē bija 1130,28 euro mēnesī (13

563,36 euro gadā). 2015. gadā kopā iestādēs atradās 1429

bērni.94 2016. gadā iestādēs atradās 1216 bērnu.

Praksē nereti rodas situācijas, ka finansiālā izdevīguma dēļ

aprūpes iestāde bērnam kļūst par pastāvīgu aprūpes formu. Šāda

situācija nav pieļaujama, jo vislabākais aprūpes veids bērnam ir

ģimeniska vai tai pietuvināta vide. Līdz ar to nepieciešams

ieviest motivējošu sistēmu tām pašvaldībām, kurās bērniem

ģimeniska vide tiek nodrošināta augstākā apmērā, un aprūpe

iestādēs tiek nodrošināta tikai galējās nepieciešamības

gadījumos. Piemēram, 2015. gadā 23 pašvaldības ārpusģimenes

aprūpē esošiem bērniem nodrošināja 100% aprūpi ģimeniskā vidē,

tajā skaitā Alsungas, Sējas, Kandavas, Ādažu

pašvaldības.95

DLC ieskatā šo labās prakses pašvaldību motivēšanai

iniciatīvas 'Ģimenei draudzīga pašvaldība" konkursa ietvaros

pašvaldību vērtēšanai vēlams iekļaut kritēriju par ārpusģimenes

aprūpes apjoma nodrošināšanu attiecīgajā pašvaldībā, tādējādi

stiprinot pozitīvo konkurenci.