3. pants

Veselības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes

ministriju izstrādāt un veselības ministram līdz 2018. gada 1.

jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā konceptuālajā

ziņojumā ietvertā risinājuma īstenošanai nepieciešamo normatīvo

aktu projektus.

Ministru prezidents Māris

Kučinskis

Veselības ministre Anda

Čakša

(Ministru kabineta

2017. gada 26. septembra

rīkojums Nr. 539)

Veselības

ministrija

Konceptuālais ziņojums

"Par situāciju antidopinga jomā Latvijā un nepieciešamajām

izmaiņām"

2017. gada septembris

SATURS

KONCEPTUĀLĀ

ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS

I ESOŠĀS

SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ANTIDOPINGA JOMĀ

1.1.

Starptautiskās saistības antidopinga jomā

1.2. Antidopinga

sistēma Latvijā

1.3. Kodekss un

Latvijas antidopinga sistēmas atbilstība Kodeksa prasībām

1.4. Riski, ja

situācija nemainās

1.5. Citu valstu

pieredze antidopinga sistēmas veidošanā

1.6. Latvijas

antidopinga sistēmas institucionālās attīstības alternatīvas

II PROBLĒMAS

RISINĀJUMS

III IETEKMES

NOVĒRTĒJUMS

IV PIEDĀVĀTĀ

RISINĀJUMA IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

Kopsavilkums par

konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijai

nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

KONCEPTUĀLĀ

ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS

Ziņojumā ir iekļauta pašreizējās situācijas antidopinga jomā

Latvijā analīze, kurā aprakstītas pastāvošās problēmas attiecībā

uz Pasaules Antidopinga kodeksā (turpmāk - Kodekss) un Eiropas

Padomes Antidopinga konvencijā, kā arī Starptautiskā konvencijā

pret dopingu sportā noteikto normu ievērošanu un izpildi. Saskaņā

ar Pasaules Antidopinga organizācijas veikto aptauju par Kodeksa

atbilstību dalībvalstīs, Latvijas antidopinga sistēmā ir

konstatētas vairākas neatbilstības. Būtiskākais ir tas, ka

ir nepietiekama valsts

antidopinga organizācijas autonomija (Latvijā nacionālā

antidopinga organizācija ir Valsts sporta medicīnas centra

(turpmāk - VSMC) Antidopinga nodaļa). Tāpat minētajai

nacionālajai antidopinga organizācijai nav nodrošināts pietiekams

finansējums, lai pilnvērtīgi īstenotu Kodeksā un konvencijās

noteiktās prasības.

Esošās situācijas uzlabošanai, ziņojumā ir iekļautas

iespējamās Latvijas antidopinga sistēmas institucionālās

attīstības alternatīvas, no kurām viena ir piedāvāta kā

risinājums, lai nodrošinātu antidopinga organizācijas autonomiju,

kā arī novērstu citas esošās antidopinga sistēmas neatbilstības

Kodeksam un konvencijām. Veselības ministrijas (turpmāk - VM)

piedāvātais risinājums ir Antidopinga biroja kā tiešās pārvaldes

iestādes izveide VSMC reorganizācijas rezultātā, minētais birojs

darbotos veselības ministra pārraudzībā. Konceptuālajā ziņojumā

ir ietverts arī šī risinājuma ietekmes novērtējums uz pastāvošo

neatbilstību novēršanu, kā arī ietekme uz valsts budžeta

finansējumu. Lai nodrošinātu antidopinga organizācijas autonomiju

un novērstu pastāvošās neatbilstības antidopinga jautājumu

uzraudzībā, 2018. gadā un turpmāk ik gadu no valsts budžeta

līdzekļiem papildus ir nepieciešami 600 000 euro. Nepieciešamais

papildus finansējums Veselības ministrijai tika atbalstīts:

- Pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 8. septembra

ārkārtas sēdes (Nr. 44, paragrāfs Nr. 1) lēmumu konceptuāli tika

atbalstīts valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru

darba grupas izvirzītie priekšlikumi iesniegtajiem prioritārajiem

pasākumiem, saskaņā ar informatīvā ziņojuma "Par fiskālās

telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts

budžetam 2018. gadam un ietvaram 2018.-2020. gadam" 1.

pielikumu, t.sk. Veselības ministrijai tika atbasltīts

finansējums prioritārajam pasākumam "Neatkarīga un efektīva

Antidopinga biroja izveide" 224 950 euro apmērā ik gadu.

- Pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra

sēdes (Nr. 45) lēmumu konceptuāli tika atbalstīti valdību

veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupas izvirzītie

priekšlikumi iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem t.sk.

Veselības ministrijai tika atbasltīts finansējums prioritārajam

pasākumam "Neatkarīga un efektīva Antidopinga biroja

izveide" 375 050 euro apmērā ik gadu.

Nepieciešams uzsvērt, ka, nenovēršot šobrīd pastāvošās

antidopinga sistēmas neatbilstības Kodeksam un konvencijām, ir

apdraudēta Latvijas sportistu dalība Olimpiskajās spēlēs (tostarp

XXIII Ziemas Olimpiskās spēles Phjončhanā, Dienvidkorejā, no

2018. gada 9. līdz 25. februārim), kā arī Latvijai var tikt

piespriesta soda nauda 10 000 USD apmērā un soda nauda divu gadu

dalībvalsts Pasaules antidopinga aģentūras (turpmāk - WADA)

atbalsta maksas apmērā, daļēji vai pilnīgi apturēts

starptautiskais finansējums dalībvalstu nacionālajām olimpiskajām

organizācijām, aizliegts rīkot pasaules čempionātus un lielus

sporta pasākumus un citi.

I ESOŠĀS

SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ANTIDOPINGA JOMĀ

1.1.

Starptautiskās saistības antidopinga jomā

Mūsdienās antidopinga jautājumus lielā mērā virza un organizē

starptautiskās organizācijas un valstu institūcijas. Ikdienas

dopinga profilakse un sankciju noteikšana ir valstu un vietējo

sporta organizāciju pārziņā, kamēr starptautiskā līmenī

antidopinga aktivitātes veic starptautiskās organizācijas.

Nozīmīgākā starptautiskā organizācija šajā jomā ir Pasaules

antidopinga aģentūra (WADA). WADA ir neatkarīga starptautiska

aģentūra, kuras kompetencē ietilpst Nacionālo Antidopinga

organizāciju atbilstības Kodeksam pārraudzība.

Latvija ar 1997. gada 3. janvāra likumu "Par Eiropas

padomes Antidopinga konvenciju Nr. 135" ir ratificējusi

Eiropas Padomes Antidopinga konvenciju, kas stājās spēkā

1989. gada 16. novembrī. Šis ir pirmais starptautiskais

instruments, kurš nosaka pasākumus un atbildību, lai valdības un

sporta kustība koordinētā veidā cīnītos pret dopingu sportā

(aizliegto dopinga vielu un metožu pieejamības un lietošanas

ierobežošanas pasākumi, dopinga kontrole un dopinga kontroļu

analīze). Tā nosaka valstu kopējos principus, uz kuriem

balstoties katra valsts veido savu antidopinga politiku.

Ministru kabinets 2002. gada 3. septembrī apstiprināja

Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas papildprotokolu ar

mērķi nodrošināt savstarpēju antidopinga kontroļu atzīšanu un

pastiprināt konvencijas piemērošanu dalībvalstīs. Pēc protokola

parakstīšanas Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas

dalībvalstis, tai skaitā arī Latvija, savā teritorijā var veikt

dopinga kontroles no citām valstīm iebraukušajiem sportistiem.

Papildprotokols ir pirmais starptautisko publisko tiesību

instruments, kas atzīst WADA pilnvaras veikt ārpus sacensību

dopinga kontroles.1

Pasaules konferencē par dopingu sportā 2003. gada 5. martā

tika pieņemta Kopenhāgenas deklarācija par antidopingu

sportā, kuru Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma

2004. gada 7. janvārī, izdodot rīkojumu Nr. 1 "Par

Kopenhāgenas deklarāciju par antidopingu sportā". Ar šo

rīkojumu Latvija atzīst WADA lomu antidopinga jomā un atbalsta

gan šo organizāciju, gan Pasaules Antidopinga kodeksu.

Deklarācijā ir noteikti pasākumi, lai ierobežotu sportā aizliegto

vielu un metožu pieejamību un izmantošanu. Katra valsts apņemas

nodrošināt tādu noteikumu, administratīvu ierobežojumu un, ja

nepieciešams, juridisku nosacījumu ieviešanu, lai kontrolētu

aizliegto vielu un aizliegto metožu pieejamību, tajā skaitā,

importu, eksportu, izplatīšanu, pārvadāšanu un izgatavošanu, un

nodrošinātu informācijas apmaiņu starp attiecīgās jurisdikcijas

institūcijām, lai samazinātu aizliegto vielu un aizliegto metožu

pieejamību, tāpat katra valsts pēc iespējas nodrošina finansiālo

atbalstu nacionālajai antidopinga programmai, tajā skaitā,

dopinga kontrolei, izglītībai, pētījumiem un informatīvajiem

pasākumiem.2

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras

organizācijas (turpmāk - UNESCO) Starptautiskā konvencija pret

dopingu sportā stājās spēkā 2007. gada 1. februārī, Latvijā

ratificēta ar 2006. gada 23. februāra likumu "Par

Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā". Tās mērķis ir

veicināt dopinga nepieļaušanu sportā un cīņu pret to, lai dopingu

izskaustu pilnībā. Kā minētās konvencijas pielikums 2003. gada 5.

martā tika pieņemts Pasaules Antidopinga kodekss, kura

mērķis savukārt ir aizsargāt sportista pamattiesības piedalīties

sportā, kurā nav dopinga, un tādējādi veicināt sportistu

veselību, godīgumu un vienlīdzību pasaulē, kā arī starptautiskā

un valsts līmenī nodrošināt saskaņotas, koordinētas un efektīvas

antidopinga programmas attiecībā uz dopinga lietošanas gadījumu

noteikšanu, to skaita samazināšanu un dopinga lietošanas

novēršanu. Kodekss ir īstenojams, ievērojot vairākus

starptautiskos standartus, tostarp:

1) aizliegtais

saraksts, kas iekļauj vielas vai metodes, kas var

paaugstināt sportisko sniegumu un ir saistītas ar reālu vai

potenciālu sportista veselības apdraudējumu;

2) terapeitiskās

lietošanas izņēmumu noteikšanas standarts, kas nodrošina

vienotas tiesības visiem sportistiem pieprasīt atļauju ārstēšanās

nolūkā lietot aizliegtajā sarakstā iekļautās vielas vai

metodes;

3) starptautiskais

laboratoriju standarts, kura mērķis ir nodrošināt, lai

laboratorijas sniegtu pamatotus analītiskos rezultātus un faktus

apliecinošus datus, kā arī sasniegtu vienotus un saskaņotus

rezultātus un ziņojumus no visām laboratorijām, nosakot prasības

WADA akreditācijas saņemšanai un saglabāšanai, laboratorijas

darba standartus un akreditācijas procesa aprakstus;

4) starptautiskais

pārbaužu un izmeklējumu standarts, kas ir vērsts uz to,

lai efektīvi plānotu sacensību un ārpus sacensību pārbaudes, kā

arī saglabātu savāktos paraugus to sākotnējā stāvoklī no brīža,

kad sportistam paziņo par pārbaudi, līdz brīdim, kad paraugus

transportē uz laboratoriju analīzēm.

1.2. Antidopinga

sistēma Latvijā

Latvijā konceptuālo ietvaru nacionālajiem normatīvajiem

aktiem, kas regulē antidopinga jautājumus, veido iepriekš minētie

starptautiskie dokumenti un konvencijas, ko Latvija ir

ratificējusi.3 Latvijā Kodeksa un konvenciju

starptautisko prasību un mērķu īstenošana ir noteikta Sporta

likumā, definējot VM un Izglītības un zinātnes ministrijas

(turpmāk - IZM) kompetences antidopinga jomā.4

Latvijā Sporta likums nosaka godīgas spēles principu -

cīņu pret dopinga lietošanu sportā5, kā arī to, ka

sportista, sporta darbinieka un sporta speciālista pienākums ir

ievērot starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju

noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus,

antidopinga konvenciju noteikumus, kā arī normatīvos

aktus6. Šis regulējums attiecas uz katra sportista

personīgo pienākumu nodrošināt, lai viņa organismā nenokļūtu

aizliegtas vielas, un atbildību par jebkādas aizliegtas vielas

klātbūtni paraugos, kas ņemti no viņu ķermeņa gan apzinātas

dopinga lietošanas, gan neapzinātas dopinga lietošanas

gadījumā7.

Saskaņā ar Sporta likumu ir izdoti Ministru kabineta 2011.

gada 19. oktobra noteikumi Nr. 820 "Dopinga kontroles

kārtība", kas stājās spēkā 2011. gada 27. oktobrī. Šo

noteikumu pielikumos ir iekļautas aizliegtās dopinga vielas un

metodes. Katra gada otrajā pusgadā WADA apstiprina jaunu

aizliegto vielu un metožu sarakstu, kas stājas spēkā nākamā gada

1. janvārī. Līdz ar to nacionālajā līmenī attiecīgi tiek mainīts

Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 820

"Dopinga kontroles kārtība" 1. pielikums, kurā ir

atspoguļots aizliegto vielu saraksts.

WADA un Sporta medicīnas valsts aģentūra (tagad VSMC) 2007.

gada 1. janvārī noslēdza vienošanos par ADAMS

(Anti-Doping Administration and Management System)

sistēmas lietošanu. Sistēmā organizācijām ir iespējams

apmainīties ar nepieciešamo informāciju un veikt visas galvenās

funkcijas: informācijas apkopošanu par sportistu atrašanās

vietām, terapeitiskās lietošanas atļauju izsniegšanu un uzskaiti,

dopinga kontroļu plānošanu un dopinga kontroļu rezultātu

apstrādi. Līdz ar to informācija par dopinga kontroli, tajā

skaitā par laboratorijas rezultātiem un iespējamām sankcijām, var

tikt paziņota pilnvarotām institūcijām, un dati tiek ievadīti

ADAMS sistēmā atbilstoši Kodeksam8.

Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 4. decembra

noteikumiem Nr. 821 "Valsts sporta medicīnas centra

nolikums" Antidopinga konvencijās minēto prasību izpilde

un dopinga kontroļu organizēšana deleģēta VM padotības iestādei

VSMC. Nolikums nosaka VSMC kompetenci organizēt un koordinēt

antidopinga pasākumus valstī, tostarp koordinēt antidopinga

konvencijās noteikto pasākumu īstenošanu, veikt sportistu dopinga

kontroli, apzināt dopinga lietošanas un ar dopinga lietošanu

saistītās problēmas sabiedrībā un izstrādāt ieteikumus dopinga

vielu aprites ierobežošanai un kontrolei ārpus sporta jomas,

sagatavot un īstenot izglītojošas programmas, informācijas

kampaņas par dopingu, veicināt un uzturēt starpnozaru un

starpvalstu sadarbību antidopinga pasākumu īstenošanā, kā arī

veidot un uzturēt dopinga kontroles datubāzi9.

Lai īstenotu nolikumā minētās kompetences antidopinga jomā,

VSMC ir izveidota atsevišķa struktūrvienība Antidopinga

nodaļa. Tās struktūru un padotību VSMC direktoram regulē

Antidopinga nodaļas reglaments. Antidopinga nodaļā izveidotas

četras amata vietas:

• Vadītājs (administratīvā vadība, lokāla un starptautiska

mēroga sadarbība);

• Trīs eksperti: 1) juridisko jautājumu un lietvedības

jomā;

2) izglītības un projektu koordinēšanas jomā;

3) dopinga kontroļu plānošanas un terapeitiskās lietošanas

atļauju koordinēšanas jomā.

Antidopinga nodaļas darba specifika prasa daudz laika darbam

veltīt ārpus ierastā iestāžu darba laika. Atbilstoši darbinieku

intervijās sniegtajai informācijai nodaļas darbību nākotnē var

apdraudēt darbinieku motivācijas trūkums, kas saistīts ar

nepietiekamo atalgojumu apvienojumā ar nepieciešamību strādāt

sestdienās un svētdienās10. Šobrīd dopinga kontroles

veic - eksperts (izglītība, projektu koordinēšana) un eksperts

(dopinga kontroļu plānošana, terapeitiskās lietošanas atļaujas),

piemēram, 2016. gadā dopinga kontroļu laikā tika nodrošināta 327

paraugu iegūšana.

Situācijas analīze un prognozes liecina par to, ka ar

Antidopinga nodaļā esošajām amata vietām nav iespējams īstenot

Antidopinga konvencijās, Kodeksā un Standartos11

noteiktās prasības. Prasību neievērošana rada draudus Latvijas

antidopinga sistēmas pastāvēšanai.

Pēc 2017. gada Kodeksa atbilstības aptaujas datu analīzes ir

konstatētas vairākas neatbilstības Kodeksam, kas apskatītas

Konceptuālā ziņojuma 1.3. nodaļā. Neatbilstības Kodeksam Latvijai

radīs sekas, kas atspoguļotas Konceptuālā ziņojuma 1.4.

nodaļā.

1.3. Kodekss un

Latvijas antidopinga sistēmas atbilstība Kodeksa prasībām

Atbilstoši spēkā esošajam likumam "Par Starptautisko

konvenciju pret dopingu sportā", Latvijai ir saistošs

Kodekss un starptautiskie standarti, kuru redakcijas tika

apstiprinātas Pasaules Antidopinga konferencē pret dopingu

sportā. Visi Kodeksa noteikumi pēc būtības ir obligāti un tie

attiecīgi jāpiemēro visām antidopinga organizācijām, sportistiem

un citām personām.

Jānorāda, ka Kodekss12 nosaka, ka katra valdība

ievēro valsts antidopinga organizācijas autonomiju savā valstī un

neiejaucas tās lēmumos un pasākumos saistībā ar tās darbību. Taču

Latvijas normatīvie akti, kas regulē nacionālo antidopinga

sistēmu un tajā ietverto institūciju vietu valsts pārvaldes

sistēmā un darbību, nav atbilstoši Kodeksa prasībām. Proti,

saskaņā ar 2011. gada 19. oktobra noteikumiem Nr. 820

"Dopinga kontroles kārtība" Antidopinga nodaļai dopinga

kontroļu veikšana ir jāsaskaņo ar Antidopinga komiteju, tai

skaitā, atbilstoši valsts pārvaldes sistēmai, Antidopinga nodaļa

atrodas tiešā VSMC un VM pakļautībā. Šāda padotības forma

nenodrošina Antidopinga nodaļas autonomiju.

WADA Nacionālo antidopinga sistēmas Kodeksa atbilstības

kontroli veic reizi divos gados. Lai atvieglotu informācijas

iegūšanu, WADA izstrādā Kodeksa atbilstības anketas,

uz kurās ietvertajiem jautājumiem atbildes sniedz nacionālās

antidopinga organizācijas. Kodeksa atbilstības anketās sniegtā

informācija ļauj konstatēt dalībvalsts neatbilstības Kodeksam un

rada sistemātisku darbību kopumu. WADA 2017. gadā veica minēto

kontroli dalībvalstīm, nosūtot anketas, uz kurās ietvertajiem

jautājumiem atbildes sniedza arī Antidopinga nodaļa. Kodeksa

atbilstības anketās ietvertā informācija ļāva konstatēt Latvijas

antidopinga sistēmas neatbilstības Kodeksam.

Konstatētās neatbilstības Kodeksam ir ļoti būtiskas, jo

atbilstoši trim Kodeksa neatbilstības kategorijām, Atbilstības

pārskatīšanas komisijai ir tiesības tās kvalificēt otrajā Kodeksa

neatbilstību kategorijā. Otrajā Kodeksa neatbilstības

kategorijā (paaugstināta prioritāte) ietilpst tie

gadījumi, kad antidopinga sistēmas neatbilstība Kodeksam ir

saistīta ar antidopinga organizāciju nolaidību vai gadījumi, kad

nacionālie normatīvie akti nav uzskatāmi par atbilstošiem

Kodeksam, tai skaitā, kad valdības nav nodrošinājušas pietiekamu

finansējumu antidopinga programmu īstenošanai.

Neatbilstības Kodeksam, kas radīs tiešas sekas antidopinga

sistēmas pastāvēšanai:

• Ir nepietiekams valsts finansējums, lai nodrošinātu

atbilstību Kodeksa tehniskajam dokumentam par specifiskām

analīzēm sportā (Technical document for sport specific

analysis, TDSSA).

• Pamatojoties uz ierobežoto valsts finansējumu, sportistam,

kurš izcieš diskvalifikācijas periodu, netiek veiktas dopinga

kontroles.

• Pamatojoties uz ierobežoto valsts finansējumu, katra gada

dopinga kontroļu plānā netiek īstenota paraugu uzglabāšanas un

atkārtotu analīžu organizēšanas stratēģija, t.i. nepieciešama

dopinga kontroļu laikā iegūto paraugu uzglabāšana ilgāk par trim

mēnešiem atkārtotu analīžu veikšanai vēlākā laika periodā.

• Netiek saskaņota kontroļu veikšana ar citām starptautiskajām

sporta federācijām un antidopinga organizācijām, lai optimizētu

dopinga kontroļu plānā ietvertās pārbaudes sportistiem, kuri ir

arī citu organizāciju jurisdikcijā.

• Rezultātu pārvaldības procesā netiek izmantots ne Sportista

pases vadības vienību (Athlete Passport Management Units,

APMU) hematoloģiskās bioloģiskās pases modulis, ne steroīdu

bioloģiskās pases modulis.

• Netipiskās atradnes (Netipiska atradne jeb netipisks

parametrs - tāds WADA akreditētas laboratorijas vai citas WADA

apstiprinātas laboratorijas ziņojums, kurā saskaņā ar

Laboratoriju starptautisko standartu vai attiecīgajiem

tehniskajiem dokumentiem ir pausta prasība veikt turpmāku

izmeklēšanu, pirms konstatēts nelabvēlīgs analīžu rezultāts)

netiek nosūtītas ekspertīzes veikšanai.

• Antidopinga nodaļā nav atsevišķs dopinga kontroļu paraugu

savākšanas personāls, kas līdz ar to ietekmē pārējo antidopinga

uzdevumu ieviešanu un izpildi.

• Ierobežotu finanšu resursu dēļ nav izstrādāta kārtība un

procedūras, lai nodrošinātu savāktās informācijas apkopošanu un

apstrādi antidopinga nolūkos (Pārbaužu un izmeklējumu

starptautiskā standarta 11.2.2. punkts: Antidopinga organizācijas

ievieš politiku un procedūras, kas nodrošina, ka iegūtā vai

saņemtā antidopinga informācija tiek apstrādāta droši un

konfidenciāli, ka informācijas avoti ir aizsargāti, ka

informācijas noplūdes risks vai netīša izpaušana tiek novērsta

pienācīgi un ka ar tiesībaizsardzības iestādēm, citām

attiecīgajām iestādēm un/vai citām trešajām personām kopīgi

lietotā informācija tiek apstrādāta, izmantota un izpausta tikai

likumīgām antidopinga vajadzībām).

• Nav dokumentētas procedūras, lai izmeklētu iespējamu prasību

neievērošanu (saistībā ar Pārbaužu un izmeklējumu starptautiskā

standarta A 3.1. punktu) (Pārbaužu un izmeklējumu starptautiskā

standarta A. 3.1. Pārbaudes iestāde ir atbildīga par to, lai

nodrošinātu, ka: a) ja tā uzzina par iespējamu prasību neizpildi,

tā informē WADA un ierosina izmeklēšanu par iespējamo prasību

neizpildi, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un

dokumentāciju; b) sportists vai cita persona ir rakstiski

informēti par iespējamo prasību neievērošanu, un viņiem ir dota

iespēja sniegt atbildi; c) izmeklēšana tiek veikta bez liekas

kavēšanās, un novērtēšanas process ir dokumentēts; un d) galīgais

konstatējums (t. i., izteikt vai neizteikt aizdomas par

antidopinga noteikumu pārkāpumu), norādot iemeslus, nekavējoties

tiek darīts pieejams WADA un pārējām antidopinga organizācijām

saskaņā ar Kodeksa 7. panta 10. punktu un 14. panta 1. punkta 4.

apakšpunktu).

• Nav izveidota neatkarīga disciplinārā komisija. Latvijas

atzīto sporta federāciju disciplinārās komisijas locekļi ir

pastāvīgā interešu konflikta stāvoklī, pieņemot lēmumus par

konkrētās federācijas sportistiem.

• Nav izstrādātas procedūras, lai nodrošinātu iespējas laicīgi

identificēt aizliegtas biedrošanās gadījumus.

• Nav izstrādāta konfidencialitātes un interešu konflikta

novēršanas politika Terapeitiskās lietošanas izņēmumu

piešķiršanas komisijā.

• Netiek slēgtas juridiski saistošas vienošanās vai līgumi ar

trešajām personām, piemēram, starptautiskajām sporta federācijām,

kuras saņem personu datus (izņemot ar dopinga kontrolieru

asistentiem) ārpus dopinga kontroļu procedūras.

• Netiek ievēroti dokumentu glabāšanas termiņi atbilstoši

Starptautiskajam privātuma un datu aizsardzības standartam.

Netiek ievērots Starptautiskais privātuma un datu aizsardzības

standarts attiecībā uz drošu datu glabāšanu (ne elektroniskā, ne

papīra formātā).

• Trūkst valsts finansējuma resursu izglītības un informācijas

pasākumiem.

1.4. Riski, ja

situācija nemainās

Jāuzsver, ka Antidopinga konvencijās noteikto mērķu

sasniegšanu nav iespējams interpretēt bez Kodeksa un Standartiem,

tādēļ konkrētie starptautiskie līgumi, Kodekss un Standarti ir

jāskata kā vienots normu veselums13. Antidopinga

konvencijās noteiktie mērķi ir sasniegti, ja nacionālā

antidopinga sistēma ir veidota atbilstoši Kodeksa un Standartu

prasībām un tikai WADA ir tiesības veikt nacionālo antidopinga

sistēmu Kodeksa atbilstības

kontroli14,15. Riski, kas skars

Latviju kā Antidopinga konvenciju dalībvalsti, tiek noteikti

Kodeksā un šobrīd izstrādes procesā esošajā projektā16

"Parakstītāju Starptautiskais Kodeksa atbilstības

Standarts"17 (turpmāk - ISCCS).

Saskaņā ar

Kodeksu dalībvalstij ir šādas neatbilstības sekas:

• Aizliegums dalībai Olimpiskajās spēlēs (tostarp XXIII Ziemas

Olimpiskās spēlēs Phjončhanā, Dienvidkorejā, no 2018. gada 9.

līdz 25. februārim),18 un daļēji vai pilnīgi apturēts

starptautiskais finansējums dalībvalstu nacionālajām olimpiskajām

organizācijām (Latvijas Olimpiskā komiteja)19;

• Zaudēts Starptautisko federāciju biedru statuss20

un daļēji vai pilnīgi apturēts starptautisko federāciju

finansējums21;

• Aizliegums rīkot pasaules čempionātus22 un lielus

sporta pasākumus23.

Kodeksā šīs sekas tiek atspoguļotas vispārīgi, taču ISCCS ir

norādīts detalizēts Kodeksa ievērošanas pārraudzības mehānisms,

kas nosaka kārtību, kādā dalībvalsts neatbilstība Kodeksam tiek

konstatēta un auditēta, tai skaitā uzskaita virkni sankciju un

definē WADA institūciju lomu šajā procesā. ISCCS ir skatāms

Kodeksa un Standartu kontekstā24.

Atbilstoši ISCCS

noteiktajam dalībvalstij ir šādas sākotnējās sekas, ja tiek

konstatētas neatbilstības:

• Kodeksa atbilstības darba grupas25 pieprasa

papildus informāciju dalībvalstij, atbildes uz pieprasīto

informāciju sniedzamas noteiktā laika periodā26;

• Kodeksa atbilstības darba grupas un Kodeksa atbilstības

pārskatīšanas komitejas27 lēmums uzsākt dalībvalsts

auditu klātienē28;

• Dalībvalsts korektīvo darbību plāns, kas tiek īstenots

noteiktā laika periodā un kuru uzrauga Atbilstības darba

grupa29;

• Kodeksa neatbilstības jautājuma nodošana Atbilstības

pārskatīšanas komisijai, kurai atbilstoši vienai no trim Kodeksa

neatbilstības kategorijām ir tiesības ierosināt Dibināšanas

valdei30 noteikt individuālas vai kumulatīvas

sankcijas dalībvalstij31.

Neatbilstības

sekas, ja piešķirta otrā kategorija atbilstoši ISCCS B

pielikumam

Šobrīd nav saņemta oficiāla WADA atbilde attiecībā uz

neatbilstībām. Taču ir veikts izvērtējums, pamatojoties uz

Kodeksa atbilstības aptaujā sniegto informāciju, un ir

konstatēts, ka ir vairākas neatbilstības Kodeksam (aprakstītas

1.3. nodaļā), kas klasificējamas otrajā kategorijā.

Saskaņā ar ISCCS B pielikumā noteikto otrās kategorijas

piešķiršanas sekas sankciju formā ir šādas:

• Soda nauda 10 000 USD apmērā un soda nauda divu gadu

dalībvalsts iemaksas WADA ikgadējā budžetā (Latvijas gada dalības

maksa ir 10 837 USD);

• Dalībvalsts uzraudzība klātienes vizītēs par dalībvalsts

līdzekļiem sešas reizes gadā, kas varētu prasīt nozīmīgus finanšu

līdzekļus;

• Aizliegums dalībvalsts nacionālo sporta organizāciju

pārstāvjiem ieņemt amatus Starptautiskajā Olimpiskajā vai

Paralimpiskajā komitejā, Nacionālajā antidopinga organizācijā un

starptautiskajās federācijās;

• WADA privilēģiju zaudēšana, kas izpaužas aizliegumos:

- dalībvalsts pārstāvjiem ieņemt amatus WADA;

- dalībvalsts pārstāvjiem organizēt WADA izglītības programmas

un citus WADA pasākumus;

- saņemt WADA finansējumu specifiskām programmām un

aktivitātēm.

Iepriekš minētās sekas ir spēkā 12 mēnešus līdz brīdim, kad

dalībvalsts ir veikusi visas nepieciešamās darbības, kuru

rezultātā nacionālā antidopinga sistēma kļūst Kodeksam

atbilstoša. Gadījumā, ja dalībvalsts konstatētos trūkumus

nenovērš, Dibināšanas valde nosaka papildu periodu, tai skaitā

iepriekšminētās un papildus sekas.

Izvērtējumā

"Latvijas antidopinga programmas modernizācija" minētās

neatbilstības

Pašreizējā Latvijas antidopinga sistēmas atbilstība

starptautisko tiesību aktu prasībām tika izvērtēta 2016. gadā

UNESCO finansētā projekta "Latvijas antidopinga programmas

modernizācija" ietvaros. Projekta rezultātā tika sagatavoti

priekšlikumi Latvijas antidopinga sistēmas aktualizēšanai un

vidēja termiņa antidopinga programmas 2017.-2021. gadam

izstrādei. Minētās programmas ietvaros konstatētas vairākas

neatbilstības, tostarp:

• Ar antidopingu saistītais normatīvais regulējums Latvijā nav

aktualizēts atbilstoši jaunākajām saistošajām starptautiskajām

prasībām un tas var novest pie aizlieguma Latvijas sportistiem

piedalīties starptautiskās sacensībās, kā arī radīt sliktu

prestižu Latvijas sportam un visai valstij;

• Nepietiekoša Antidopinga nodaļas cilvēkresursu kapacitāte un

atalgojums nepieciešamo antidopinga pasākumu īstenošanai;

• Antidopinga nodaļai nav pietiekama finansiālā

neatkarība;

• Objektīvu un neatkarīgu antidopinga noteikumu pārkāpumu

izmeklēšanu neveic neatkarīga antidopinga noteikumu pārkāpumu

izskatīšanas institūcija;

• Antidopinga noteikumu pārkāpumu gadījumos administratīvās

sistēmas uzlabošanai normatīvajā regulējumā būtu jāparedz

noteiktā lēmuma apstrīdēšanas institūcija.

1.5. Citu valstu

pieredze antidopinga sistēmas veidošanā

Jāuzsver, ka atbilstoši Kodeksam32 nacionālo

antidopinga organizāciju atbilstības Kodeksam pārraudzība ir WADA

kompetence, tādējādi VM un VSMC rīcībā šobrīd nav informācijas

par citu valstu antidopinga sistēmu atbilstību Kodeksam saskaņā

ar Kodeksa atbilstības aptauju, jo šāda veida aptauja tiek veikta

pirmo reizi 2017. gadā.

Piemēram, Lietuvas antidopinga aģentūra ir publiska

valsts pārvaldes iestāde un tiek finansēta no Fiziskās izglītības

un sporta atbalsta fonda, kā arī finansējumu piešķir Lietuvas

Olimpiskā komiteja. Lietuvas Antidopinga aģentūrai ir tiesības

sniegt maksas pakalpojumus. Atbilstoši Lietuvas Republikas

Fiziskās izglītības un sporta likuma 46. pantam ir

izveidota Lietuvas

Antidopinga komisija, kuras sastāvā ir dažādu institūciju

pārstāvji, kas tiek iecelti uz četru gadu termiņu. Komisija ir

atbildīga par cīņas pret dopinga vielu un metožu lietošanas

sportā programmas izstrādi, apstiprināšanu un ieviešanu valstī.

Komisijas pieņemtajiem lēmumiem ir rekomendējošs raksturs.

Savukārt Somijas antidopinga aģentūra ir nevalstiska

organizācija, kas saņem finansējumu no Somijas Izglītības un

kultūras ministrijas loteriju budžeta. Piemēram, 2014. gadā

organizācijas kopbudžets bija 3 195 000 euro, no kuriem

Izglītības un kultūras ministrijas piešķirtais finansējums bija 3

000 000 euro, un attiecīgi 2014. gadā veiktas 3 020 dopinga

kontroles. Šai aģentūrai ir piecas dalīborganizācijas - Somijas

Olimpiskā komiteja, Somijas Paralimpiskā komiteja, Somijas Sporta

medicīnas sabiedrība, Somijas Sporta konfederācija un Somijas

valdība, kuru pārstāv Izglītības un kultūras ministrija. Tā ir

atbildīga par visām antidopinga aktivitātēm Somijā, veicinot tīru

sportu un godīgu spēli. Somijā ir izstrādāts savs antidopinga

kodekss, kas ir spēkā kopš 2015. gada 1. janvāra. Šo kodeksu ir

atzinusi WADA un tas atbilst WADA Kodeksam. Somijas antidopinga

kodekss attiecas, pirmkārt, uz visām sporta organizācijām un

citām asociācijām, kas ir reģistrētas Somijā un, otrkārt, uz šo

organizāciju un asociāciju biedriem, sportistiem, kuri piedalās

sacensības, un viņus atbalstošo personālu.

1.6. Latvijas

antidopinga sistēmas institucionālās attīstības alternatīvas

Lai nodrošinātu Latvijas antidopinga organizācijas autonomiju

darbībā un lēmumu pieņemšanā un lielāku finansiālo neatkarību

saskaņā ar starptautiskajām prasībām, nepieciešams

nodrošināt:

• Latvijas antidopinga institucionālas sistēmas modeļa

autonomiju (tai skaitā, finanšu autonomiju);

• kā arī pietiekamus finanšu resursus.

Antidopinga sistēmas institucionālā modeļa atbilstības

nodrošināšanai, nosakot juridisko statusu, tika izskatītas šādas

iespējas:

1) Antidopinga aģentūras izveidošana. Atbilstoši

Publisko aģentūru likumam33 par aģentūru var būt tikai

pašfinansējoša iestāde, kurai ar likumu vai Ministru

kabineta noteikumiem ir nodota kompetence pakalpojumu sniegšanas

jomā. Antidopinga aģentūra neatbilstu Publisko aģentūru likuma

prasībām, jo tai ir jānodrošina valsts funkcijas, piemēram,

organizēt un koordinēt antidopinga pasākumus valstī, veidot un

uzturēt informācijas un dopinga kontroļu datubāzes, funkcijas,

kuras tiek finansētas no valsts budžeta dotācijām un kuras nav

saistītas ar pakalpojumu sniegšanu. Pamatojoties uz minēto,

Antidopinga aģentūras galvenais uzdevums nav publisko maksas

pakalpojumu sniegšana, tādējādi Publisko aģentūru likumā noteikto

prasību, ka lielāko daļu no aģentūras budžeta veido ieņēmumi no

publisko maksas pakalpojumu sniegšanas, Antidopinga aģentūra

nevar izpildīt.34 Līdzīgi risinājums, ka VSMC tiek

mainīts statuss uz valsts aģentūru un Antidopinga nodaļa īsteno

antidopinga pasākumus kā šīs valsts aģentūras struktūrvienība,

nav atbalstāms, jo VSMC sniegtie maksas pakalpojumi nenodrošina

pietiekošus finanšu līdzekļus, lai institūcija būtu

pašfinansējoša saskaņā ar Publisko aģentūru likumu un antidopinga

funkciju veikšanai nepieciešamas nozīmīgas valsts budžeta

dotācijas.

2) Antidopinga fonda izveidošana. Pamatojoties uz

Biedrību un nodibinājumu likumu, publisks nodibinājums jeb fonds

ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa

sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura35 un

publisko nodibinājumu (fondu) darbību regulē citi

likumi36. Praksē redzams, ka Publiskie fondi, kā

piemēram, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts Kultūrkapitāla

fonds un Uzturlīdzekļu garantijas fonds, ir veidoti sabiedrības

un sociālo interešu aizsardzībai, kultūras veicināšanai, un šie

mērķi tiek sasniegti, piesaistot, uzkrājot un sadalot finanšu

līdzekļus, kas saņemti kā ziedojumi un valsts budžeta programmu

ietvaros. Nacionālo antidopinga organizāciju uzdevums nav

administrēt finanšu līdzekļus, tos sadalot citām fiziskām vai

juridiskām personām, bet gan antidopinga programmu īstenošana. Ja

raugās no prakses viedokļa, kāds izpaužas iepriekšminēto fondu

darbībā un mērķos, tad nacionālai antidopinga organizācija nevar

izpildīt publiskā fonda nosacījumus.

3) Antidopinga funkciju deleģēšana nevalstiskai

organizācijai (turpmāk - NVO). Ņemot vērā pieejamo

informāciju par NVO, kas Latvijā darbojas veselības jomā, VM

ieskatā neviena no šīm organizācijām nav piemērota antidopinga

funkciju veikšanai.

4) Latvijas Antidopinga biroja kā VSMC

struktūrvienības izveide. Minētais birojs atrastos veselības

ministra pārraudzībā un īstenotu antidopinga konvenciju noteikumu

ieviešanai nepieciešamos pasākumus. Vienlaikus VSMC budžeta

ietvaros būtu jāizveido jauna budžeta apakšprogramma, lai

nodrošinātu Latvijas Antidopinga birojam finanšu līdzekļus tā

darbības īstenošanai. Taču minētais biroja statuss rada bažas, jo

saskaņā ar WADA prasībām valstij jāievēro valsts antidopinga

organizācijas autonomija valstī un valsts nedrīkst iejaukties

antidopinga organizācijas lēmumos un pasākumos (Kodeksa 22. panta

6. punkts).

5) Antidopinga biroja kā tiešās pārvaldes iestādes

izveidošana VSMC reorganizācijas rezultātā37 un

birojs atrastos veselības ministra pārraudzībā, antidopinga

biroja administratīvās atbalsta funkcijas, piemēram,

personālvadību un grāmatvedību, nodrošinātu VM centralizēti.

Antidopinga jomā pieņemto lēmumu vai rīcības tiesiskuma pārbaudi

var veikt WADA.

II Problēmas

risinājums

Antidopinga

biroja izveidošana VSMC reorganizācijas rezultātā

Lai nodrošinātu Latvijas antidopinga organizācijas autonomiju

darbībā un lēmumu pieņemšanā un finansiālo neatkarību saskaņā ar

starptautiskajām prasībām, VM piedāvā izveidot Antidopinga

biroju kā tiešās pārvaldes iestādi, pārņemot VSMC

kompetenci38 antidopinga jomā. Minētā iestāde atrodas

veselības ministra pārraudzībā un īsteno antidopinga konvenciju

noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus. Vienlaikus tiek

izveidota jauna budžeta apakšprogramma, lai nodrošinātu

Antidopinga birojam finanšu līdzekļus tā darbības īstenošanai.

Tādējādi tiktu nodrošināta Latvijas antidopinga organizācijas

autonomija, kas ir būtisks priekšnoteikums saskaņā ar WADA

Pasaules Antidopinga kodeksa 22. panta 6. punktu, kas nosaka, ka

katra valdība ievēro valsts antidopinga organizācijas autonomiju

savā valstī un neiejaucas tās lēmumos un pasākumos saistībā ar

tās darbību. Tāpat minētais kodekss nosaka, ka jānodrošina

pietiekami finanšu resursi, lai visās jomās īstenotu Kodeksam un

starptautiskajiem standartiem atbilstīgas antidopinga

programmas.

Antidopinga

biroja juridiskais statuss

Antidopinga birojs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas izveidota

VSMC reorganizācijas rezultātā, piešķirot savu personālu un

finanšu līdzekļus tā darbības īstenošanai39. Ar

normatīvo aktu Antidopinga birojam kā iestādei ir iespējams

noteikt padotību VM pārraudzības formā, kurā VM ir tiesības

pārbaudīt Antidopinga biroja lēmuma tiesiskumu un atcelt

prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā

dot rīkojumu pieņemt lēmumu40, kas attiecas uz

administratīvo tiesību jomu. Antidopinga jomā pieņemto lēmumu vai

rīcības tiesiskuma pārbaudi var veikt WADA. Kā arī autonomijas

nostiprināšanai paredzēts mainīt normatīvo regulējumu attiecībā

uz Antidopinga komitejas darbību, veidot Disciplināro antidopinga

komisiju un pilnveidot Terapeitiskās lietošanas komisijas

darbību, vienlaikus paredzēts noteikt, ka lēmumi attiecībā uz

antidopinga jomu (piemēram, dopinga kontroļu rezultātiem) nav

apstrīdami Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

Antidopinga biroja administratīvās atbalsta funkcijas,

piemēram, personālvadība, grāmatvedība, VM nodrošinās

centralizēti. Nepieciešamie papildu cilvēkresursi tik nodrošināti

Veselības ministrijas resora ietvaros no esošajiem vakantajiem

amatiem.

Šāds risinājums

nodrošinātu atbilstošu Kodeksā41 noteikto

nacionālās antidopinga organizācijas autonomiju nekā šī brīža

modelis, kad Antidopinga nodaļa ir VSMC struktūrvienība un

atrodas VM pakļautībā, kas nozīmē, ka VM vai VSMC direktors var

dot rīkojumus Antidopinga nodaļai, kā arī atcelt Antidopinga

nodaļas lēmumus.

Antidopinga

biroja struktūra (10 amata vietas):

• Vadītājs (nacionālo un starptautisko attiecību joma);

• Vadītāja vietnieks (juridiskās attiecības un rezultātu

pārvaldība);

• Trīs eksperti: 1) dopinga kontroļu plānošanā;

2) izglītības un informācijas pasākumos;

3) terapeitiskās lietošanas un medikamentu jautājumos;

• Vadītāja palīgs lietvedības jautājumos;

• Divi dopinga kontrolieri;

• Divas amata vietas attiecībā uz administratīvo vadības

funkciju nodrošināšanu un informāciju sistēmas drošības

nodrošināšanu. Vienlaikus tiks vērtēta Antidopinga biroja

atsevišķu atbalsta funkciju (piemēram, informācijas komunikāciju

tehnoloģiju un administratīvo vadības funkciju nodrošināšana

utt.) centralizācijas iespēja valsts pārvaldes reformu plāna

ietvaros.

Ņemot vērā situāciju, ka Antidopinga biroja darbinieki ir

atbildīgi par valstiskā un starptautiskā mērogā nozīmīgu funkciju

īstenošanu antidopinga jomā, ir nozīmīgi šiem darbiniekiem

nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, lai novērstu korupcijas

riskus, ietekmēšanu un saglabātu darbinieku ar specifiskām

kompetencēm darbību Antidopinga birojā, kā arī lai nodrošinātu

Latvijas sportistu dalību starptautiskās sacensībās, kā arī

Olimpiskajās spēlēs.

Nepieciešamās

izmaiņas normatīvajā regulējumā

Lai nodrošinātu Antidopinga biroja juridisko statusu un

darbinieku atlīdzības apmēru atbilstoši darba specifikai,

nepieciešams veikt grozījumus šādos normatīvajos aktos:

• Sporta likumā;

• Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumi Nr. 286

"Veselības ministrijas nolikums";

• Ministru kabineta 2011. gada 4. oktobra noteikumos Nr. 820

"Dopinga kontroles kārtība".

Vienlaikus jāizdod jauni šādi normatīvie akti:

• Antidopinga biroja nolikums;

• Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz Nacionālo

antidopinga kodeksu;

• Ministru kabineta rīkojums par VSMC reorganizāciju un

Antidopinga biroja kā valsts tiešās pārvaldes iestādes

izveidi.

Neatbilstību

Kodeksam novēršana piedāvātā risinājuma ietvaros

Piedāvātā risinājuma ietvaros tiek izveidots Antidopinga

birojs kā neatkarīga institūcija, piešķirot papildus finansējumu,

tādējādi tiks nodrošināta antidopinga organizācijas autonomija un

novērstas 1.3. sadaļā minētās neatbilstības Kodeksam. Jāatzīmē,

ka daļu no minētajām neatbilstībām (piemēram, atbilstošu

procedūru izstrādi saskaņā ar starptautiskajām normām) var

novērst, neveidojot Antidopinga biroju kā institūciju.

• Ņemot vērā papildu cilvēkresursus un papildu finansējumu

kontroļu veikšanai ir uzlabota dopinga kontroļu veikšana: t.sk.

ir divi dopinga kontrolieri; tiek pakāpeniski palielināts gadā

veikto dopinga kontroļu skaits (tādējādi tiek veiktas arī dopinga

kontroles diskvalificētajiem sportistiem); paraugi tiek

atbilstoši uzglabāti, lai veiktu atkārtotas analīzes; netipiskās

atradnes tiek nosūtītas ekspertīzes veikšanai; rezultātu

pārvaldības procesā tiek izmantoti sportista hematoloģiskās un

steroīdu bioloģiskās pases moduļi.

• Tāpat, ņemot vērā papildu cilvēkresursu kapacitāti, ir

atbilstošs personāls, lai veiktu antidopinga jomas pasākumus,

t.sk. izglītības un informācijas pasākumus; tiek nodrošināta

atbilstība Kodeksa tehniskajam dokumentam par specifiskām

analīzēm sportā; tiek saskaņota kontroļu veikšana ar citām

starptautiskajām sporta federācijām un antidopinga organizācijām,

lai optimizētu dopinga kontroļu plānā ietvertās pārbaudes

sportistiem.

• Antidopinga organizācijas darbība ir uzlabota, ir

izstrādātas atbilstošās procedūras Antidopinga biroja darbības

organizācijā saskaņā ar WADA standartiem; procedūras, lai laicīgi

identificētu aizliegtu biedrošanās gadījumus; procedūras, lai

nodrošinātu savāktās informācijas apkopošanu un apstrādi

antidopinga nolūkos saskaņā ar WADA; tiek slēgtas juridiski

saistošas vienošanās vai līgumi ar trešajām personām, kuras saņem

personu datus ārpus dopinga kontroļu procedūras.

• Vienlaikus tiks veikti grozījumi normatīvajā regulējumā,

paredzot izveidot neatkarīgu Disciplināro antidopinga komisiju,

kā arī pilnveidot Terapeitiskas lietošanas komisijas darbu.

• Tiek ievēroti dokumentu glabāšanas termiņi atbilstoši

Starptautiskajam privātuma un datu aizsardzības standartam, kā

arī tiek ievērots standarts attiecībā uz drošu datu glabāšanu gan

elektroniskā, gan papīra formātā.

III Ietekmes

novērtējums

Lai veiktu ziņojumā atspoguļotās situācijas uzlabošanu un

minēto problēmu atrisināšanu, tiek izveidota tiešās pārvaldes

iestāde "Antidopinga birojs" (skat. II nodaļu),

tādējādi minētā risinājuma ietekme ir šāda:

1) Tiek atrisināta antidopinga sistēmas institucionālā modeļa

neatbilstība Kodeksa prasībām, kā arī tiek novērstas Konceptuālā

ziņojuma 1.3. nodaļā uzskaitītās Kodeksa neatbilstības un

novērsti Konceptuālā ziņojuma 1.4. nodaļā noteiktie riski.

Tādējādi tiek novērstas abas galvenās Latvijas antidopinga

sistēmas problēmas: nepietiekama antidopinga institucionālā

modeļa autonomija un finansiālā neatkarība, un nepietiekami

finansiālie resursi, lai nodrošinātu atbilstošu antidopinga

sistēmas darbību.

2) Izveidojot Antidopinga biroju, tiek ievēroti visi seši

pamatprincipi, kuru piemērošana valsts pārvaldē ir svarīga, lai

nodrošinātu turpmāk izvirzīto mērķu sasniegšanu un rīcības

virzienu īstenošanu42:

• Elastības princips - tā ir spēja vajadzības gadījumā mainīt

pieeju problēmas risināšanai.

• Sadarbības princips - politikas veidošanā būtiska loma ir

valsts pārvaldei, kas pārvaldības procesos iesaista nevalstisko

un privāto sektoru.

• Efektivitātes princips - efektīva valsts pārvalde principa

šaurākajā izpratnē ir pakalpojumu vienības sniegšana par

iespējami zemākām izmaksām, maksimāli taupīgi izmantojot finanšu

līdzekļus.

• Tiesiskuma princips - valsts pārvaldei savā darbībā ir

jāievēro likums un tiesības, tostarp tiesību princips. Tas

nozīmē, ka valsts pārvaldei ir jānodrošina privātpersonu

(sabiedrības kopumā) tiesību un brīvību ievērošana.

• Samērojamības princips - lai gan efektivitātes princips

lielā mērā ir vērsts uz izmaksu samazināšanu, tomēr valsts

pārvaldes politikas kontekstā tas nevar tikt skatīts atrauti no

samērojamības principa, kas nozīmē, ka rezultāti ir samērojami ar

izmaksām.

• Pieejamības princips - valsts pārvaldē galvenokārt izpaužas

attiecībā uz pakalpojumu un informācijas pieejamību.

• Subsidiaritātes princips - princips, kura mērķis ir

nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa saikni ar sabiedrību,

regulāri pārbaudot, vai veiktās darbības ir attaisnojamas, ņemot

vērā valsts un vietējā līmeņa iespējas.

IV Piedāvātā

risinājuma ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Likuma "Par valsts budžetu 2017. gadam" ietvaros

VSMC budžeta apakšprogrammā 39.02.00 "Sporta medicīnas

nodrošināšana" antidopinga funkciju veikšanai 2017. gadā

plānots novirzīt 97 370 euro (tiešās izmaksas), lai varētu

veikt 150 dopinga kontroles (analīzes).

Neatkarīga un efektīva Antidopinga biroja izveidei sākot ar

2018. gadu un turpmāk ik gadu nepieciešami finanšu līdzekļi

(dotācija no vispārējiem ieņēmumiem) 699 943 euro apmērā (lai

varētu veikt līdz 1000 dopinga kontroles (analīzes), kā arī

varētu veikt gadā vismaz 30 antidopinga izglītības pasākumus

gadā).

Nepieciešams izveidot jaunu budžeta apakšprogrammu, piešķirot

no valsts budžeta līdzekļiem antidopinga funkciju veikšanai

nepieciešamo "iezīmētu" finansējumu, lai gadā par

valsts budžeta līdzekļiem varētu veikt nepieciešamo dopinga

kontroļu (analīžu) skaitu (sasniedzot 1000 dopinga kontroles

(analīzes)), kā arī varētu veikt gadā vismaz 30 antidopinga

izglītības pasākumus.

Daļu no nepieciešamā finansējuma jaunajai budžeta

apakšprogrammai Antidopinga birojam nepieciešams novirzīt no

budžeta apakšprogrammas 39.02.00 "Sporta medicīnas

nodrošināšana" 2018.gadam un turpmākajiem gadiem 99 943 euro

apmērā (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem):

- antidopinga funkciju veikšanai 97 617 euro apmērā (t.sk. EKK

1000 Atlīdzība - 61 796 euro un EKK 2000 Preces un pakalpojumi -

35 821 euro). Palielinājums salīdzinot ar 2017. gadā plānotajiem

izdevumiem veidojas pamatojoties uz darba devēja VSAOI izmaiņām

ar 2018. gada 1. janvāri (2018. gadā 2017. gada 27. jūlijā Saeimā

tika pieņemti grozījumi likumā "Par valsts sociālo

apdrošināšanu", kuros tiek paredzēts, ka obligāto iemaksu

likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās

apdrošināšanas veidiem, ir 35,09 procenti, no kuriem 24,09

procentus (iepriekšējo 23,59%) maksā darba devējs un 11 procentus

- darba ņēmējs;

- netiešajām izmaksām 2 326 euro apmērā (EKK 2000 Preces un

pakalpojumi).

Ir nepieciešams papildus finansējums (dotācija no vispārējiem

ieņēmumiem) jaunajai Antidopinga biroja budžeta apakšprogrammai

2018. gadam un turpmāk ik gadu 600 000 euro

apmērā.

Nepieciešamais papildus finansējums Veselības ministrijai tika

atbalstīts:

- Pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 8. septembra

ārkārtas sēdes (Nr. 44, paragrāfs Nr. 1) lēmumu konceptuāli tika

atbalstīts valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru

darba grupas izvirzītie priekšlikumi iesniegtajiem prioritārajiem

pasākumiem, saskaņā ar informatīvā ziņojuma "Par fiskālās

telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts

budžetam 2018. gadam un ietvaram 2018.-2020. gadam" 1.

pielikumu, t.sk. Veselības ministrijai tika atbasltīts

finansējums prioritārajam pasākumam "Neatkarīga un efektīva

Antidopinga biroja izveide" 224 950 euro apmērā ik gadu.

- Pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra

sēdes (Nr. 45) lēmumu konceptuāli tika atbalstīti valdību

veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupas izvirzītie

priekšlikumi iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem t.sk.

Veselības ministrijai tika atbasltīts finansējums prioritārajam

pasākumam "Neatkarīga un efektīva Antidopinga biroja

izveide" 375 050 euro apmērā ik gadu.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 28. augusta

protokola Nr. 41 1. § 5. punktā noteikto, Veselības ministrija

lūdza aktualizēt nozares 2018.-2020. gada maksimāli pieļaujamā

valsts pamatbudžeta izdevumu apjomu, pārdalot izdevumu

pārskatīšanas rezultātā identificētos iekšējos resursus citiem

svarīgiem pasākumiem veselības nozares pamatfunkciju izpildei

atbilstoši Informatīvā ziņojuma "Par valsts budžeta izdevumu

pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020. gadam rezultātiem un

priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par

vidēja termiņa budžeta 2018., 2019. un 2020. gadam" un

likumprojekta "Par valsts budžetu 2018. gadam"

izstrādes procesā" 15. pielikumā akceptētajām izmaiņām, tai

skaitā par 2 047 euro - palielināt izdevumus

starptautiskajai sadarbībai (7700 kods) budžeta apakšprogrammā

37.04.00 "Maksājumi starptautiskajās organizācijās"

prioritārā pasākuma "Neatkarīgas un efektīvas antidopinga

struktūras izveide Valsts sporta medicīnas centrā"

daļējai realizācijai - lai nodrošinātu Latvijas dalības maksu

Nacionālo Antidopinga organizāciju institūtā (iNADO), pārņemot

maksājumu 2 095 USD (2 047 euro) apmērā no Valsts sporta

medicīnas centra un iekļaujot to kopējos Veselības ministrijas

starptautiskajos maksājumos. Par nepieciešamību palielināt

finansējumu no iekšējiem resursiem dalības maksas nodrošināšanai

jaunai starptautiskai organizācijai Veselības ministrija ir

sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kas ir iesniegts izskatīšanai

Ministru kabinetā.

Kopsavilkums par

konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijai

nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

Risinājums

Risinājums (risnājuma varianti)

Budžeta programmas (apakšprogrammas)

kods un nosaukums

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais

finansējums

Nepieciešamais papildu finansējums

Pasākuma īstenošanas gads

(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir

terminēta)

2017

2018

2019

2018

2019

2020

turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta)

pabeigšanai

(ja īstenošana ir terminēta)

turpmāk ik gadu

(ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav

terminēta)

Finansējums konceptuālā ziņojuma

īstenošanai kopā

99 943

99 943

99 943

600 000

600 000

600 000

0

600 000

0

tajā skaitā