15. pants- pašvaldībām ir autonomas funkcijas attiecībā uz

- pašvaldībām ir autonomas funkcijas attiecībā uz

1veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu, līdz ar to

2pašvaldību iesaiste veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā

3katrā pašvaldībā ir atšķirīga (piem. pakalpojuma pieejamības

4nodrošināšana un investēšana savā īpašumā esošajās ārstniecības

5iestādēs (slimnīcās, ambulatorajās iestādēs, ģimenes ārstu

6praksēs), transporta nodrošinājums līdz ārstniecības iestādei,

7pabalsti veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai iedzīvotājiem

8u.c.).

961. Neiezīmējot veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā

10iesaistīto pušu pienākumus un atbildības sadalījumu, pašvaldības,

11lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību, turpinās rīkoties

12atšķirīgi un turpinās pastāvēt ārstniecības iestāžu neefektīvas

13funkcionēšanas riski.

1462. Nav skaidri noteiktas sociālo un aprūpes gultu

15nodrošināšanas iespējas valstī un pašvaldībā, ņemot vērā, ka

16aprūpes gultu pakalpojums pamatā saistās ar iedzīvotāju

17sociālajiem jautājumiem (aprūpes gultu pakalpojums lielākoties

18tiek sniegts nevis pēc akūtiem gadījumiem, bet gan hronisku

19saslimšanu gadījumos kontekstā ar iedzīvotāju sociāliem

20apstākļiem, piemēram, nespēju sevi aprūpēt, nodrošināt sev

21vienkāršu sadzīvisku aprūpi un tuvinieku atbalsta trūkumu).

22Vienmērīgi pieejami netiek organizēta un nodrošināta paliatīvo

23(termināli slimo) pacientu aprūpe.

2463. Nav vienota izpratne par sistēmiski svarīgo slimnīcu

25pārvaldību, no kurām daļa ir pašvaldību kapitālsabiedrības, un,

26neiezīmējot iesaistīto pušu pienākumus un atbildības sadalījumu,

27pašvaldības turpinās rīkoties atšķirīgi.

2864. Iestāžu pārvaldības uzlabošanā tiek attīstīta veselības

29aprūpes informācijas sistēma - E-veselība, tomēr nepastāv droša

30un nepārprotama personas identifikācija elektroniski, piemēram,

31izmantojot eID karti49.

321.6. Veselības nozares

33finansējums

3465. EK savā ziņojumā norādījusi, ka veselības aprūpes sistēma

35joprojām netiek pietiekami finansēta, jo publiskie veselības

36aprūpes izdevumi ir zemi50. PVO iesaka Eiropas reģiona

37valstīs vismaz 12% kopbudžeta izdevumu paredzēt veselības aprūpei

3851, Latvijai 2017.gadā novirzīti 9,85% no

39kopbudžeta.

4066. Finansējums veselības nozarei no iekšzemes

41kopprodukta:

42- Latvijā ir viens no zemākajiem IKP procentiem veselības

43aprūpei - 3,07%;

44- ES valstu vidējais - 7,2% no IKP52;

45- OECD valstu vidējais - 6,5% no IKP53.

4667. Zemais valsts finansējums ir viena no galvenajām veselības

47aprūpes sistēmas problēmām veselības aprūpes pieejamības

48nodrošināšanā:

49- divas reizes lielākie pacientu tiešie maksājumi - Latvijā

5038,8% no kopējiem izdevumiem par veselības aprūpes

51pakalpojumiem;

52- ES attiecīgi - 16,51% (pacientu tiešie maksājumi ietver

53pacientu iemaksas, līdzmaksājumu, maksājumus par pakalpojumiem,

54kurus neapmaksā no veselības aprūpes valsts budžeta līdzekļiem un

55izdevumus zāļu iegādei)54.

56- ļoti lielu daļu (48% no pacientu tiešajiem maksājumiem)

57sastāda izdevumi par medikamentiem55.

5868. Ierobežota pakalpojumu pieejamība par valsts līdzekļiem

59nozīmē nepieciešamību apmaksāt steidzami nepieciešamos

60pakalpojumus no privātiem līdzekļiem, kas nozīmīgi palielina

61nabadzību un ienākumu nevienlīdzību iedzīvotājiem:

62- Latvijā nevienlīdzības mērvienība ir viena no augstākajām ES

63- Džini (GINI) koeficients56 Latvijā ir

6435,44;

65- ES vidēji - 31,057.

6669. Savukārt daļa iedzīvotāju finansiālu apstākļu dēļ nevar

67piekļūt veselības aprūpei, kad tā ir nepieciešama:

68- Latvijā rindu, attāluma vai finanšu dēļ veselības aprūpes

69pakalpojumus nesaņēma 13,8% iedzīvotāju;

70- vidēji ES - 3,3% iedzīvotāju58.

7170. Slikts veselības stāvoklis un tā pašvērtējums tieši korelē

72ar mazākiem mājsaimniecību ienākumiem:

73- trūcīgākās mājsaimniecības (1.kvintile) 19,2% savu veselību

74vērtē kā sliktu un ļoti sliktu;

75- turīgākās mājsaimniecības (5.kvintile) attiecīgi -

763,5%59.

7771. Demogrāfiskie aprēķini liecina, ka pieprasījums pēc

78veselības aprūpes pakalpojumiem ilgtermiņā palielināsies, radot

79papildu slogu valsts izdevumiem. EK 2015.gada ziņojumā

80prognozēts, ka ar novecošanu saistītie izdevumi palielināsies par

810,9% no IKP un tehnoloģiju attīstības ietekmē laika periodā no

822013. līdz 2060.gadam palielināsies par 1,6% no IKP

8360.

8472. Valsts finansējums ir disproporcijā ar valsts nodefinēto

85veselības aprūpes pakalpojumu grozu61.

8673. Finansējuma ierobežojuma noteikto kvotu dēļ negatīvi tiek

87ietekmēts piekļuves laiks veselības aprūpei.

8874. Primārajā veselības aprūpē pašreizējā kapitācijas modelī

89nepietiekami atspoguļoti atšķirīgie pacientu saslimšanu

90sarežģītības līmeņi, kas tieši ietekmē pieprasījumu un

91izmaksas62. Pašreizējais pakalpojumu apmaksas

92mehānisms nav pielāgots izmaksu atšķirībām, ko nosaka terapijas

93veids un pacientu atšķirīgās vajadzības63.

9475. Pozitīvi, ka Latvijā pastāv visaptveroša iedzīvotāju

95veselības aprūpes sistēma (universal health coverage), kas

96galvenokārt tiek finansēta no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem -

97kas ir PVO rekomendētais modelis, un ir viens pakalpojumu

98iepircējs visiem iedzīvotājiem - NVD64.

9976. Uzsākts darbs pie aprēķiniem ekonomiski pamatotu tarifu

100izveidei prioritārajās jomās (radioloģija, dzemdniecība,

101ambulatoro speciālistu darba apmaksa). Piemēram, dzemdību tarifs

102no 2017.gada 1.janvāra palielināts par 50 euro.

103II VESELĪBAS

104REFORMAS MĒRĶI, SNIEGUMA RĀDĪTĀJI

10577. Veselības aprūpes sistēmas mērķis - ilgtspējīga veselības

106aprūpes sistēma, kuras ietvaros nepieciešamas izmaiņas šādos

107sistēmas elementos:

1081) ņemot vērā iedzīvotāju skaita mazināšanos un populācijas

109novecošanos, - jāpārskata veselības aprūpes pakalpojumu

110kartējums un darbības modelis, tai skaitā primārās veselības

111aprūpes attīstība un pašvaldību iesaiste;

1122) akcentējot pašvaldību lomu esot vistuvāk iedzīvotājiem, to

113pamatvajadzību risināšanā, - jānosaka precīza pašvaldību loma

114iedzīvotāju primāro veselības aprūpes pakalpojumu

115nodrošināšanā;

1163) ņemot vērā ārstniecības personu novecošanos un izteikti

117nepietiekamo māsu skaitu, - jānodrošina atalgojuma

118palielinājums, jāīsteno ārstniecības personu piesaiste reģioniem,

119jāuzlabo ārstniecības personu plānošanas un analītiskā

120kapacitāte;

1214) tā kā pakalpojumu apmaksa nav tieši saistīta ar pakalpojumu

122sniegšanas klīniskajiem iznākumiem vai izmaksām, - jāmaina

123veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases kārtība,

124nosakot detalizētus atlases kritērijus, kas balstīti uz sniegto

125pakalpojumu kvalitāti un kvalitātes priekšnoteikumu (piemēram,

126pietiekams pakalpojumu apjoms) izpildi;

1275) vienotas izpratnes trūkums par veselības aprūpi un

128kvalitātes kritēriju trūkums, - jāievieš kvalitātes

129pilnveidošanas un pacientu drošības sistēma;

1306) jānodrošina veselības aprūpes saņēmēju reģistra sasaiste

131ar nodokļu maksājumu samaksas informāciju par veiktajām iemaksām

132Latvijā, izmantojot e-veselības risinājumus;

1337) sliktais sabiedrības veselības stāvoklis un augstie

134mirstības rādītāji - jānodrošina optimāls valsts finansējums

135veselības nozarei;

1368) reformu atbalstam - jāveic VM padotības iestāžu

137reorganizācija.

13878. Veselības nozares reforma tiek īstenota, lai izveidotu

139ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmu gan attiecībā uz pacientu,

140gan nozarē strādājošajiem profesionāļiem, nodrošinot tam

141atbilstošu finansējumu.

14279. Kvalitatīvas reformas ieguvumi:

143- ilgtspējīga nozares

144organizācija;

145- veselības aprūpes pakalpojumu

146pieejamība;

147- pietiekams cilvēkresursu

148nodrošinājums;

149- saimnieciski organizēts veselības

150aprūpes nozares finansējuma izlietojums.

15180. Reformas īstenošanas progresa mērīšanai noteikti

152sasniedzamie rezultāti (stratēģiskie mērķi) jeb snieguma rādītāji

153(KPI - key performance indicators) un to mērīšanas

154atskaites punkti, kā arī ilgāk, un veselības ziņā, kvalitatīvāk

155nodzīvoti dzīves gadi;

15681. Veselības nozares trīs galvenie snieguma rādītāji:

157- jaundzimušo vidējais paredzamais

158mūža ilgums;

159- potenciāli zaudētie mūža gadi;

160- attālināmā mirstība/novēršamā

161mirstība.

16282. Galvenajiem snieguma rādītājiem noteikti vairāki vidējā

163līmeņa rādītāji, kas tieši vai pastarpināti ietekmē galvenos

164rādītājus un ļauj atsekot reformas rezultātus (skat.

1651.attēlu).

1661.attēls

167Veselības

168aprūpes reformas snieguma rādītāju karte

169Avots: VM

170III REFORMAS

171IETVAROS VEICAMĀ RĪCĪBA

1723.1. Infrastruktūra un

173kartējums

17483. Ievērojot pamatoti atšķirīgās pakalpojumu sniegšanas

175izmaksas un to kvalitāti65, nepieciešams izlīdzināt

176publisko pakalpojumu pieejamību un efektivitāti visā Latvijas

177teritorijā.

17884. Saskaņā ar kritērijiem, kas balstīti uz PB ieteikumiem,

179slimnīcu tīkla optimizēšanai specializēta veselības aprūpe

180jācentralizē, lai nodrošinātu pietiekamu pakalpojumu apjomu, kas

181ļauj uzturēt noteiktu kvalitātes līmeni, un pacientu plūsma

182jāvirza uz atbilstoša līmeņa slimnīcu, kurā var nodrošināt

183kvalitatīvu medicīnisko palīdzību. Vienlaikus jāveido veselības

184aprūpes pakalpojumu tīkls, lai pacienti varētu saņemt

185nepieciešamo palīdzību tuvāk savai dzīvesvietai gadījumos, kad

186stacionēšana nav nepieciešama.

18785. Informatīvajā ziņojumā par sistēmiski svarīgo ārstniecības

188iestāžu kartējumu un attīstības reformu tika iekļauti šādi

189kritēriji, kas balstīti uz PB ieteikumiem:

1901) augsta līmeņa specializētas veselības aprūpes pakalpojumu

191centralizācija (IV līmeņa terciārā aprūpe);

1922) paplašināta piekļuve specializētai veselības aprūpei

193(IV+III līmeņa slimnīcas ar specializāciju onkoloģijā un

194invazīvajā kardioloģijā);

1953) optimāls resursu nodrošinājums, atbilstoši sasniedzamajiem

196pakalpojumiem (cilvēkresursu plānojums);

1974) hronisku pacientu atbilstošas aprūpes nodrošināšana (I

198līmeņa slimnīcas, kur nodrošinās hronisku pacientu veselības

199aprūpi);

2005) palielināts ambulatoro pakalpojumu klāsts un apjoms

201(atbilstošs ģimenes ārstu, dienas stacionāru, sekundāro

202ambulatoro pakalpojumu nodrošinājums);

2036) ģeogrāfiska veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (visos

204veselības aprūpes pakalpojuma līmeņos).

20586. Atbilstoši šiem kritērijiem, VM veidos veselības aprūpes

206pakalpojumu sniedzēju modeli, nodrošinot veselības aprūpi

207primārajā, ambulatorajā un stacionārajā (slimnīcu) līmenī

208(skat. 2.attēlu).

2092.attēls

210Veselības

211aprūpes pakalpojumu sniedzēju modelis

212Avots: VM

21387. Veselības aprūpes sistēmas attīstības reforma paredz

214izmaiņas primārās veselības aprūpes līmenī un nosaka slimnīcu

215pakalpojumu sniedzēju sadalījumu līmeņos, katrā līmenī nosakot

216prasības pakalpojuma sniedzējam un sniegtā pakalpojuma kvalitātei

217(apjomam).

21888. Nepieciešamās izmaiņas piešķirtā finansējuma izlietojuma

219efektivitātes uzlabošanā ambulatorajā aprūpē ir risināmas ar

220stratēģisko iepirkumu jeb pakalpojumu sniedzēju atlasi, kuras

221ietvaros tiks izvirzīti sasniedzamie kvalitātes rādītāji un

222nodrošināta aprūpes pēctecība.

2233.1.1.

224Primārā veselības aprūpe

22589. Pamata līmeni veselības aprūpes sistēmā veido primārā

226aprūpe - veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko pacientam

227ambulatorās ārstniecības iestādēs, stacionārās ārstniecības

228iestādes ambulatorajā nodaļā vai dzīvesvietā sniedz ģimenes

229ārsti, māsas, ārstu palīgi, kā arī farmaceiti, sniedzot

230farmaceitisko aprūpi aptiekās un ārstniecības iestādēs.

23190. Reformas ietvaros tiks uzlabota pamata veselības aprūpes

232pakalpojumu pieejamība, tuvinot šos pakalpojumus iedzīvotāju

233dzīves vietai, veidojot pamatu integrētai veselības aprūpes

234sistēmai, kuras centrā ir pacients. Šo kā vienu no pašreizējiem

235trūkumiem primārās veselības aprūpes organizācijā uzrādījusi PB -

236nav speciālista un/vai atgriezeniskās saites, lai koordinētu

237pacienta ar blakusslimībām ārstēšanu un uzraudzību, sadarbībā ar

238ārstiem speciālistiem (pacienta "ceļa

239kartes")66.

24091. Lai stiprinātu primāro veselības aprūpi un uzlabotu šo

241pakalpojumu pieejamību, jāattīsta ģimenes ārstu darbs kā to

242paredz ģimenes medicīnas pamatprincipi, tajā skaitā jāattīsta

243prakses komandas darbs, sadarbībā ar sociālajiem dienestiem,

244citiem ārstiem speciālistiem, ģimenes ārstu prakšu vai

245feldšerpunktu sadarbības tīkli, kā arī slimību profilakses

246darbs.

24792. Lai stiprinātu ģimenes ārstu profesijas prestižu

248sabiedrībā, pilnveidotu atalgojuma sistēmu, veicinot tieši

249kvalitātē balstītu darba novērtēšanu (tajā skaitā kvalitātes

250indikatoru pilnveidošanu un izpildi), nepieciešams:

2511) Attīstīt "ideālās" ģimenes ārsta prakses

252modeli, kas sevī ietver:

253- optimālu reģistrēto pacientu skaitu - 1500 reģistrētie

254pacienti, sasaistot pacientu skaitu ar prakses finansējumu

255(šobrīd finansējums tiek saistīts ar 1800 pacientiem uz

256praksi);

257- primārās veselības aprūpes komandu, kuras sastāvā ietilpst

258ģimenes ārsts, divas māsas/ārsta palīgi. Savukārt uz vairākām

259ģimenes ārsta praksēm ir piesaistīti citi speciālisti, piemēram,

260vecmāte, pediatrs, fizioterapeits;

261- brīvprātīgu ģimenes ārstu sadarbības tīklu veidošanu, lai

262nodrošinātu pakalpojumu pieejamību darbdienu vakaros un

263brīvdienās, efektīva ģimenes ārsta aizvietošana,

264telefonkonsultācijas, kā arī daļēji pārņemot dežūrārstu

265funkcijas. Būtisks faktors ir arī sadarbība ar citiem

266speciālistiem un dienestiem, piemēram sociālo dienestu;

267- telpas, kas atbilst primārās veselības aprūpes līmenī

268sniedzamajiem pakalpojumiem un labas prakses

269vadlīnijām67, piemēram, iekārtota pacientu uzgaidāmā

270telpa, pacientu reģistrācijas telpa (vai vieta). Ievērojot

271privātumu, iekārtota pacientu pieņemšanas telpa, atsevišķa telpa

272māsai/ārsta palīgam un manipulāciju (procedūru) telpa, kā arī

273ievēroti vides pieejamības principi ērtai piekļūšanai praksei un

274atbilstoša gaisa kvalitāte (temperatūra), lai pacienti telpās

275justos ērti.

2762) Veicināt, lai visas ģimenes ārsta prakse sniedz vismaz

277šādus primārās veselības aprūpes pakalpojumus

278- bērnu un pieaugušo veselības aprūpe, tās profilakse,

279diagnostika un ārstēšana (tajā skaitā vakcinācija);

280- iekšķīgu patoloģiju diferenciāldiagnostika (piemēram, sāpju

281simptomu izvērtēšana, kas var būt par iemeslu dažāda tipa

282saslimšanām);

283- pacientu novirzīšana tālāk pie citiem speciālistiem

284sarežģītos gadījumos;

285- pacientu aprūpe mājas vizītēs;

286- hronisku pacientu ārstēšana;

287- pacienta hospitalizācijas nepieciešamības izvērtēšana un

288nosūtīšana uz stacionāru;

289- pacientu konsultēšana profilaktiskās vakcinācijas

290jautājumos;

291- grūtnieču aprūpe;

292- zīdaiņu aprūpe;

293- pacienta profilaktisko pārbaužu veikšana onkoloģisko

294skrīningu programmu ietvaros;

295- darbnespējas lapu izsniegšana;

296- personas medicīniskās dokumentācijas noformēšana,

297iestājoties skolā, pirmsskolas izglītības iestādē vai

298augstskolā;

299- pacienta nosūtīšana uz darba ekspertīzes ārstu komisiju pēc

300nepieciešamības;

301- pacienta informēšana par viņa slimību, nepieciešamo tālāko

302izmeklēšanu, ārstēšanu, kā arī brīdināšanu par iespējamiem

303sarežģījumiem slimības laikā vai iespējamo medikamentu blakus

304iedarbību (blakusefektiem).

3053) Samazināt nosūtījumu skaitu pie speciālistiem un

306hospitalizāciju skaitu attiecībā uz tādiem pacientiem, kuru

307diagnozes ir kontrolējamas primārajā veselības aprūpes līmenī.

308Veicināt, lai ģimenes ārsti pacientam nodrošinātu pēc iespējas

309plašāku pakalpojumu klāstu uz vietas praksē, tādējādi veicinot

310racionālu veselības aprūpei pieejamo resursu izmantošanu, un

311mazinātu iedzīvotāju vēršanos pēc palīdzības citos veselības

312aprūpes līmeņos, apejot ģimenes ārstu.

3134) Pilnveidot primārās veselības aprūpes "vārtu

314vērēja" lomu, lai veicinātu koordinētas un pēctecīgas

315veselības aprūpes nodrošināšanu, kā arī lai novērstu nepamatotu

316sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu apmeklēšanu,

317tādējādi uzlabojot speciālistu pieejamību un mazinot gaidīšanas

318rindas. Šī mērķa sasniegšanai ir plānots pārskatīt nosacījumus

319attiecībā uz tiešās pieejamības speciālistiem.

3205) Izvērtēt esošo ģimenes ārstu skaitu un izvietojumu

321atbilstoši piecām NVD plānošanas teritorijām.

32293. Lai attīstītu vēlamo ģimenes ārsta prakses modeli,

323primārās veselības aprūpes organizēšanā vairāk jāiesaista

324pašvaldības, paredzot tam nepieciešamo papildus

325finansējumu. Jaunu prakšu un ģimenes ārstu sadarbības tīklu

326veidošanas gadījumā savstarpēji vienojoties, pašvaldība sniedz

327atbalstu ģimenes ārstu praksēm dažādu administratīvo funkciju

328nodrošināšanai, piemēram, informāciju tehnoloģiju lietošanā,

329prakses atvēršanas un pielāgošanas jautājumos, finanšu

330pārvaldības jautājumos.

33194. Plānotās izmaiņas sasniedzamas ilgtermiņā, secīgi ieviešot

332nepieciešamos risinājumus un piesaistot nepieciešamos resursus,

333kā arī veicot grozījumus šādos normatīvajos aktos:

3341) MK 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529 "Veselības

335aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", nosakot

336prasības, kas attiecināmas uz veselības aprūpes pakalpojumu

337sniedzējiem, kuri ir līgumattiecības ar valsti - reģistrēto

338pacientu skaits, sniegto pakalpojumu apjoms, nosacījumi attiecībā

339uz tiešās pieejamības speciālistiem;

3402) MK 2009.gada 20.janvāra noteikumos Nr.60 "Noteikumi

341par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to

342struktūrvienībām" - obligātās prasības telpām.

3433.1.2.

344Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti (SMPP)

34595. SMPP sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību

346iedzīvotājiem vismaz 12 stundas diennaktī. Tajā ir iespējams

347veikt rentgena diagnostiku, elektrokardiogrammu, analīzes. Šo

348palīdzību nodrošina viens ārsts (speciālists) un ārsta palīgs. Uz

349SMPP pacienti ierodas paši neatliekamās un akūtās medicīniskās

350palīdzība saņemšanai. NMPD brigādes pacientus neved uz SMPP

351hospitalizācijas plāna ietvaros. SMPP saraksts attēlots

3521.tabulā.

3531.tabula

354Steidzamās

355medicīniskās palīdzības punkti

356Ārstniecības iestādes (SMPP) nosaukums

357SIA "Priekules slimnīca"

358SIA "Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca"

359Pašvaldības SIA "Saulkrastu slimnīca"

360SIA "Kuldīgas slimnīca" (pakalpojuma

361sniegšanas vieta - Aizpute)

362SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība"

363(pakalpojuma sniegšanas vieta - Gulbene)

364SIA "Vidzemes slimnīca" (pakalpojuma

365sniegšanas vieta - Valka)

3663.1.3.

367Slimnīcu nodrošinātā veselības aprūpe

36896. Slimnīcu jeb stacionārā aprūpe nodrošina pacientu

369atrašanos pastāvīgā ārstniecības personu aprūpē visu diennakti.

370Stacionārās aprūpes ietvaros tiek sniegti neatliekamās

371medicīniskās palīdzības, sekundārā un terciārā

372līmeņa68 veselības aprūpes pakalpojumi.

37397. Slimnīcās jāveicina sekundāro ambulatoro pakalpojumu

374saņemšanas iespēju attīstīšana, tā nodrošinot pacienta ārstēšanas

375un aprūpes nepārtrauktību un pēctecību.

37698. Attīstot ambulatoros pakalpojumus, slimnīcas var elastīgāk

377izmantot cilvēkresursus, uzlabot diagnostikas pieejamību un

378efektīvāk izmantot tehnoloģijas, kā arī nodrošināt kvalitatīvāku

379pacientu ārstēšanu, kā arī paaugstināt slimnīcas darba

380produktivitāti un efektivitāti.

38199. Stacionāro pakalpojumu sniedzēji tiks iedalīti šādos

382līmeņos:

383I līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili -

384terapija un hronisku pacientu aprūpe:

385- nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas

386diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība;

387- neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība ir

388plānota līdz 60 minūtēm;

389- speciālisti - ķirurgs, internists (tajā skaitā var būt

390ģimenes ārsts) un divas māsas;

391- diferenciāldiagnostikai un palīdzības sniegšanai ambulatoru

392traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību paasināšanās

393gadījumā, kas pārsniedz primārās aprūpes ārsta kompetenci,

394nogādās NMPD, kā arī pacienti var ierasties paši;

395- I līmeņa slimnīca tiks iekļauta NMPD hospitalizācijas

396plānā;

397- būs iespējama pacientu observācija un stāvokļa

398stabilizācija, līdz 4 stundām, lai izlemtu par pacienta tālāku

399hospitalizāciju vai ambulatoru ārstēšanu;

400- ja pacientam nepieciešama NMP stacionārā 24 stundas, tad

401NMPD pacientu hospitalizē tuvākajā augstāka līmeņa slimnīcā ar

402atbilstošiem profiliem stacionārās neatliekamās medicīniskās

403palīdzības sniegšanai.

404100. Ievērojot minēto, tie gadījumi, kad NMP dienesta brigāde

405pacientu nogādā I līmeņa slimnīcā neatliekamās medicīniskās

406palīdzības sniegšanai ir:

4071) Traumas:

408- visa veida mugurkaulāja sasitumi, kas prasa diagnostiskus

409izmeklējumus diagnozes precizēšanai;

410- slēgti lūzumi: ribu lūzumi, aizdomas par ekstremitāšu

411(augšdelmu, apakšdelmu, augšstilbu, apakšstilbu) lūzumiem un

412lūzumi, plaukstu un pēdu sasitumi un aizdomas par lūzumiem;

413- galvas sasitumi bez neiroloģiskas simptomātikas, kas prasa

414medicīnisku novērošanu;

415- ķermeņa lielo locītavu sasitumi, kam nepieciešama

416diagnostiska izmeklēšana diagnozes precizēšanai un tālākas

417ārstēšanas taktikas noteikšanai;

418- visa veida locītavu saišu sastiepumi sasitumi, aizdomas par

419saišu plīsumiem;

420- artrīti, artrozes, sāpju kupēšanai, diagnostiskai

421izmeklēšanai un ārstēšanas taktikas noteikšanai;

422- apdegumi: I pakāpes (5-10% ) II pakāpes, kad izveidojušās

423bullas vai tās ir plīsušas (izņemot plaukstas, pēdas,

424dzimumorgāni), kad ir nepieciešama atsāpināšana, brūču apstrāde

425un ārstēšanas taktikas izvērtēšana un noteikšana;

426- apsaldējumi I pakāpes, II pakāpes;

427- dzīvnieku kodumi;

428- insektu kodumi;

429- čūsku kodumi.

4302) Ambulatorā

431ķirurģija:

432- visa veida ādas brūces, kam nepieciešama šuvju uzlikšana,

433brūces primārā apstrāde;

434- strutainā ķirurģija: sekundārie brūču iekaisumi, to

435apstrāde, panarīciji;

436- trofisko čūlu apstrāde.

4373) Iekšķīgās

438slimības:

439- primārā hipertensija, hipertensīvās slimības - diagnostika,

440terapijas taktikas noteikšana;

441- hroniska sirds išēmiskā saslimšana;

442- akūtas augšējo elpceļu infekcijas ar multiplu

443lokalizāciju,

444- tonsilīts, traheīts, bronhīts, diagnostika, terapijas

445taktikas izvērtēšanai un noteikšanai;

446- astma, lēkmes "kupēšanai" vai pēc lēkmes

447"kupēšanas" tālākas ārstēšanas taktikas

448noteikšanai;

449- cukura diabēts, cukura līmeņa stabilizēšanai, tālākas

450terapijas taktikas noteikšanai;

451- somatoforma veģetatīva disfunkcija;

452- spondiloze: torokāla spondiloze ar radikulopātiju,

453lumbosakrāla spondiloze ar radikulopātiju;

454- urīnceļu infekcija;

455- sāpes vēderā-diferenciāldiagnozes veikšanai, tālākās

456ārstēšanas taktika noteikšanai.

457101. II līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība 7

458obligātajos profilos (terapija, hronisku pacientu aprūpe,

459ķirurģija, neiroloģija, ginekoloģija, grūtniecības un dzemdību

460profils, pediatrija), kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā

461palīdzība. II līmeņa slimnīcas sasniedzamība plānota līdz 60

462minūtēm.

463102. III līmeņa slimnīcās (reģionālajās slimnīcās) tiks

464nodrošināta darbība 13 obligātajos profilos un, atbilstoši katras

465slimnīcas specializācijai, papildus profili (tajā skaitā Liepājas

466reģionālā slimnīca un Daugavpils reģionālā slimnīca ir

467specializējušas onkoloģijas profila un invazīvās kardioloģijas

468profila pacientu ārstēšanā).

469103. IV līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība 22

470obligātajos profilos un atbilstoši katras slimnīcas

471specializācijai papildus profili (piemēram infekciju profils,

472grūtniecības un dzemdību profils u.c.) IV līmeņa slimnīcās tiks

473nodrošināti terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi.

474104. IV līmeņa slimnīcas ar specializāciju pediatrijā,

475traumatoloģijas un ortopēdijas profilā, grūtnieču aprūpē un

476dzemdību palīdzības profilā, rehabilitācijas profilā nodrošina

477terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši

478specializācijai.

479105. Tiks noteikts diagnožu (SSK-10) un/vai manipulācijas

480saraksts, kura izpildes gadījumā slimnīcai tiek piešķirts

481terciārā līmeņa pakalpojuma nodrošinātāja statuss, lai sniegtu

482augsti specializētus, kompleksus veselības pakalpojumus. Terciārā

483līmeņa pakalpojumus sniedz speciāli apmācītas ārstniecības

484personas ar augstu zinātnisko un klīnisko kompetenci un pielieto

485specializētas medicīnas tehnoloģijas.

486106. Terciārā līmeņa pakalpojumus var sniegt arī IV līmeņa un

487III līmeņa slimnīcas noteiktās diagnožu/ programmu grupās.

488107. Reformu rezultātā plānotais veselības aprūpes pakalpojumu

489sniedzēju piedāvājums paredz tādu gultu skaitu katrā profilā, kas

490nodrošina prognozēto pieprasījumu pēc aprūpes.

491108. Restrukturizējot veselības aprūpes pakalpojumu

492izvietojumu, tiks nodrošināts, ka pakalpojumi tiek sniegti

493atbilstošajā vietā un laikā (skat. 2.tabulu).

4942.tabula

495Stacionāro

496ārstniecības iestāžu dalījums pa pakalpojumu līmeņiem

497Pakalpojumu līmenis

498Stacionārās ārstniecības iestādes

499nosaukums

500IV

501SIA

502"Rīgas Austrumu klīniskā universitātes

503slimnīca"

504VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes

505slimnīca"

506VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"

507VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca"

508SIA "Rīgas Dzemdību nams"

509VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs

510"Vaivari""

511III

512SIA

513"Liepājas reģionālā slimnīca"

514SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca"

515SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca"

516(pakalpojumu sniegšanas vieta - Ventspils)

517SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca"

518SIA "Vidzemes slimnīca"

519SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca"

520SIA "Rēzeknes slimnīca"

521II

522SIA

523"Cēsu klīnika"

524Madonas novada pašvaldības SIA "Madonas

525slimnīca"

526SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība"

527(pakalpojumu sniegšanas vieta - Balvi)

528SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca"

529SIA "Jūrmalas slimnīca"

530SIA "Ogres rajona slimnīca"

531SIA "Kuldīgas slimnīca"

532I

533SIA "Aizkraukles slimnīca"

534SIA "Ludzas medicīnas centrs"

535SIA "Siguldas slimnīca" ar specializāciju

536dzemdniecībā

537SIA "Saldus medicīnas centrs"

538SIA "Bauskas slimnīca"

539SIA "Ziemeļkurzemesreģionālā slimnīca" (pakalpojumu

540sniegšanas vieta - Talsi)

541SIA"Tukuma slimnīca"

542SIA "Krāslavas slimnīca"

543Līvānu novada domes pašvaldības SIA "Līvānu

544slimnīca"

545SIA "Alūksnes slimnīca"

546SIA "Limbažu slimnīca"

547SIA

548"Preiļu slimnīca"

549109. Ņemot vērā pakalpojuma kvalitātes saistību ar sniegto

550pakalpojumu apjomu, ārstniecības iestāžu pārprofilēšana ietver ne

551tikai pakalpojumu koncentrāciju un paplašināšanu attiecīga līmeņa

552slimnīcās, lai optimizētu resursus, bet arī nodrošina kvalitātes

553līmeņa uzturēšanai pietiekamu apjomu un savlaicīgu piekļuvi

554slimnīcas pakalpojumiem augstākajos līmeņos īsākā laika periodā

555(atbilstoši diagnozei pacients tiek nogādāts nekavējoties uz

556atbilstošā līmeņa slimnīcu, kur var saņemt pilnu pakalpojuma

557klāstu atbilstoši pacienta stāvoklim).

558110. Reformas ietvaros, lai racionāli izmantotu

559cilvēkresursus, infrastruktūras resursus, finanšu resursus,

560medicīnas aprīkojumu un novērstu funkciju dublēšanos, tiks

561vērtēta iespēja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veidot

5628 slimnīcu sadarbības teritorijas, kurās IV un III līmeņa

563slimnīcas veido vienotu sadarbības modeli ar I un/vai II līmeņa

564slimnīcām, kā arī SMPP.

565111. Slimnīcu sadarbības teritorijā plašai integrētu veselības

566aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai tiktu iekļauti vairāki novadi

567(skat. 3.attēlu). Plānotas 18-26 akūtās gultas uz 10 000

568iedzīvotājiem un 4,4 hronisko pacientu gultas uz 10 000

569iedzīvotājiem, kas monitorējot datus var tikt pārskatīts.

5703.attēls

571Ārstniecības

572iestāžu sadarbības teritorijas

573Avots: VM, NMPD

574112. Terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi un

575sarežģītas manipulācijas, ķirurģiskas iejaukšanās veic atbilstošā

576IV līmeņa vai specializētā III līmeņa slimnīcā (piemēram,

577onkoloģiskie, invazīvās kardioloģijas pakalpojumi), kur

578nodefinētā kvalitātes līmeņa pakalpojumu nodrošina kvalificēti

579speciālisti ar pietiekamu pacientu plūsmas apjomu, secīgi -

580atbilstošu pieredzi un kvalitāti.

581113. Slimnīcu sadarbības teritorijās būtu racionāli iekļaut

582SMPP, lai atslogotu slimnīcu uzņemšanas nodaļas tajos gadījumos,

583kad pacientu stacionēšana nav nepieciešama.

584Lai nodrošinātu vienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu

585izvietojumu sadarbības teritorijās, 2020.gadā sadarbības

586teritorijās nepieciešams šāds gultu skaits (bez psihiatrijas,

587narkoloģijas un rehabilitācijas) (skat. 3.tabulu):

5883.tabula

589Sadarbības

590teritorijās 2015.gadā esošais un 2020.gadā plānotais gultu

591skaits

592Sadarbības teritorijas

593Gultu skaits

5942015

595Tai skaitā aprūpes gultas

5962015

597Maksimālais akūto gultu skaits

5982020

599Minimālais hronisko pacientu gultu

600skaits

6012020

602KOPĀ gultas

6032020

604Kopā

605valstī

6067426

607370

6085732

609789

6106521

6111. Ventspils sadarbības teritorija

612348

6131

614247

61550

616297

6172. Liepājas sadarbības teritorija

618477

61944

620266

62175

622341

6233. Jelgavas sadarbības teritorija

624408

62563

626356

62750

628406

6294. Valmieras sadarbības teritorija

630376

6318

632325

63385

634410

6355. Rēzeknes sadarbības teritorija

636426

63756

638321

63950

640371

6416. Daugavpils sadarbības teritorija

642824

6437

644348

64565

646413

6477. Jēkabpils sadarbības teritorija

648464

649122

650275

65154

652329

6538. Rīgas un Pierīgas sadarbības teritorijas

6544103

65569

6563594

657360

6583954

659Avots: VM

660114. Rekomendācijas iespējamām slimnīcu sadarbības

661teritorijām:

6621) SIA "Ziemeļkurzemes slimnīca" sadarbības

663teritorija ar Talsu slimnīcas filiāli, SIA "Kuldīgas

664slimnīca";

6652) SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" sadarbības

666teritorija ar SIA "Kuldīgas slimnīca" (pakalpojuma

667sniegšanas vieta Aizputes pilsēta), SIA "Priekules

668slimnīca", SIA "Saldus medicīnas centrs";

6693) SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" sadarbības

670teritorija ar SIA " Dobeles un apkārtnes slimnīca", SIA

671"Bauskas slimnīca";

6724) Rīgas un Pierīgas sadarbības teritorijas: SIA

673"Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīca",

674SIA "Ogres slimnīca", Pašvaldības SIA "Saulkrastu

675slimnīca", SIA "Siguldas slimnīca", VSIA

676"Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca",

677SIA "Jūrmalas slimnīca", SIA "Tukuma

678slimnīca", SIA "Rīgas 2.slimnīca"; Sadarbībā ar

679pašvaldību vērtējama SIA "Rīgas 1.slimnīca" nozīme šajā

680sadarbības teritorijā.

6815) SIA "Vidzemes slimnīca" sadarbības teritorija ar

682SIA "Cēsu klīnika", SIA "Alūksnes slimnīca";

683SIA "Limbažu slimnīca", SIA "Vidzemes

684slimnīca" pakalpojuma sniegšanas vieta Valkā, SIA

685"Smiltenes slimnīca";

6866) SIA "Rēzeknes slimnīca" sadarbības teritorija ar

687SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" ar

688pakalpojumu sniegšanas vietu Gulbenē un Balvos, SIA "Ludzas

689medicīnas centrs";

6907) SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" sadarbības

691teritorija ar SIA "Krāslavas slimnīca", SIA

692"Preiļu slimnīca";

6938) SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" sadarbības

694teritorija ar SIA "Madonas slimnīca", SIA

695"Aizkraukles slimnīca", SIA "Līvānu

696slimnīca".

697115. Atbilstoši rekomendētajai sadarbības teritoriju

698attīstībai, pakāpeniski veicama arī sistēmiski svarīgo

699ārstniecības iestāžu ar monoprofila slimnīcu - valsts

700kapitālsabiedrību apvienošana, vai valsts kapitāla ieguldīšana

701sistēmiski svarīgajās ārstniecības iestādēs, tādējādi nodrošinot

702valsts līdzdalību sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu

703pārvaldībā. Pilotprojekta veidā izskatāma valsts

704kapitālsabiedrības sapludināšana ar pašvaldību kapitālsabiedrību

705Daugavpils sadarbības teritorijā.

706116. Lai nodrošinātu efektīvu cilvēkresursu izmantošanu

707sadarbības teritorijā, paredzēts izvērtēt iespēju

7089.2.5.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību

709ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz

710pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas

711dzīvo ārpus Rīgas" (turpmāk - 9.2.5.SAM) ietvaros sniegt

712finansiālu atbalstu par ārstniecības personu darbu citā

713ārstniecības iestāde sadarbības teritorijas ietvaros.

7143.1.4.

715Neatliekamā medicīniskā palīdzība

716117. Reformu plāna ietvaros mainīsies atsevišķu slimnīcu

717sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu līmenis, restrukturējot

718tās par I līmeņa slimnīcām, kas var mainīt pacientu

719hospitalizācijas plānu, brigāžu skaitu un cilvēkresursu

720nodrošinājumu NMPD ņemot vērā I līmeņa slimnīcā pieejamo

721neatliekamās medicīniskās palīdzības apjomu (skat.

7224.attēlu).

723118. Lai nodrošinātu NMPD brigādes ierašanos izsaukumā

724atbilstošā laikā un pacienta hospitalizāciju iespējami īsākā

725laikā atbilstoša līmeņa slimnīcā, tiks izvērtēts NMPD brigāžu

726izvietojums gan tajās vietās, kur šobrīd aizbraukšanas laiks ir

727ilgāks nekā vidēji valstī, gan kontekstā ar veicamo reformu

728izskatot iespēju NMPD brigāžu izvietojuma

729pārplānošanai/pārdislokācijai.

730119. NMPD, ņemot vērā plānotās strukturālās izmaiņas veselības

731aprūpes sistēmā un primārās veselības aprūpes līmeņa

732stiprināšanu, kā arī citus pasākumus veselības aprūpes

733pakalpojumu pieejamības uzlabošanā iedzīvotājiem, jāizvērtē

734iespēja samazināt izbraukumu skaitu pie pacientiem, kur nav

735nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība Rīgā, ņemot vērā,

736ka Rīgā pēc PB datiem ir lielākais neatliekamās palīdzības

737izsaukumu skaits 18,3 uz 100 iedzīvotājiem. Salīdzinājumā Kurzemē

738ir 8 izsaukumi uz 100 iedzīvotājiem, Zemgalē 9,5 izsaukumi uz 100

739iedzīvotājiem, Latgalē 11,5 izsaukumi uz 100 iedzīvotājiem, bet

740Vidzemē 12 izsaukumi uz 100 iedzīvotājiem.

741120. Racionāli virzot pacientu plūsmu, NMPD jāuzlabo

742savstarpējā sadarbība ar ārstniecības iestādēm (piemēram,

743SMPP).

7444.attēls

745NMPD brigāžu

746izvietojums un skaits 2017.gads

747Avots: NMPD

748121. Plānotās izmaiņas sasniedzamas ilgtermiņā, secīgi

749ieviešot nepieciešamos risinājumus un piesaistot nepieciešamos

750resursus, kā arī veicot grozījumus šādos normatīvajos aktos:

751- MK 2009.gada 20.janvāra noteikumos Nr.60 "Noteikumi par

752obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to

753struktūrvienībām", nosakot prasības katra līmeņa

754slimnīcām;

755- MK 2005.gada 8.marta noteikumi Nr.170 "Noteikumi par

756ārstniecības iestāžu reģistru", lai nodrošinātu reģistrāciju

757atbilstoši dalījumam līmeņos, kā arī terciārā līmeņa pakalpojuma

758nodrošinātāja statuss (pēc diagnožu vai manipulāciju

759saraksta);

760- MK 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529 "Veselības

761aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", precizējot

762atbilstoši noteiktajiem slimnīcu līmeņiem un SMPP.

7633.2. Pašvaldību lomas definēšana

764veselības aprūpes sistēmā

765122. Likumā noteikts, ka pašvaldībām ir autonomas funkcijas

766veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā.

767123. Veselības aprūpes pieejamībai ir vairāki segmenti:

7681) finansiālā

769pieejamība - valsts finansiālās iespējas segt noteiktu

770pakalpojumu apjomu un cilvēku iespējas izmantot veselības aprūpes

771pakalpojumus atkarībā no viņu iespējām atvēlēt tam finansiālos

772resursus no ģimenes naudas līdzekļiem;

7732) ģeogrāfiskā

774pieejamība - iespējas nokļūt līdz ārstniecības iestādei

775t.i. attālums līdz tai un reālās transporta iespējas jeb ārsta

776pieejamība noteiktā ģeogrāfiskā vienībā;

7773) organizatoriskā un

778administratīvā pieejamība - iespēja vispār saņemt

779veselības aprūpes pakalpojumus (ārstu esamība, potenciālais

780gaidīšanas laiks rindās un iestāžu darba laiks) un dažādi

781administratīvie šķēršļi (nepieciešamība pēc nosūtījuma u.c.).

782124. Jau esošās situācijas izklāstā minēts, ka pašvaldības

783"Likumā par pašvaldībām" autonomo deleģēto veselības

784aprūpes pieejamības nodrošināšanas funkciju traktē dažādi, tādēļ

785VM reformas ietvaros ierosina precizēt pašvaldības lomu veselības

786aprūpē, nosakot pašvaldības atbildības un kompetences robežas,

787definējot precīzu minimālo pašvaldību pienākumu ietvaru veselības

788aprūpes pieejamības nodrošināšanā, tādejādi stiprinot pašvaldības

789līdzdalību veselības pakalpojumu nodrošināšanā konkrētā līmeņa

790ietvaros.

791125. Raugoties no pakalpojumu izmantošanas struktūras un

792pieejamības, tieši primārā veselības aprūpe un mājas aprūpe ir

793tie pakalpojumu veidi, kas ir nepieciešami vistuvāk katram

794pašvaldības iedzīvotājam. Piemēram, Skandināvijas valstīs

795pašvaldība kā pakalpojuma nodrošinātājs, uzņemas atbildību par to

796veselības aprūpes sadaļu, kas ir izmaksu lētāka un tiek

797nodrošināta pacienta dzīvesvietā pašvaldībā.

798126. Efektīvāk izmantojot resursus, veicinot informācijas

799apmaiņu un starpinstitucionālo sadarbību, tiks izstrādāta vienota

800pieeja mājas aprūpes pakalpojuma nodrošināšanā kontekstā ar

801pašvaldību lomas iezīmēšanu primārās veselības aprūpes

802organizēšanā un pārraudzībā (piemēram, sniedzot atbalstu ģimenes

803ārstu praksēs nodarbināto māsu mājas vizītēm pie hroniskiem

804pacientiem).

805127. Attiecīgi veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai un

806efektīvākai valsts un pašvaldību rīcībā esošo resursu

807izmantošanai tiks veikti šādi pasākumi:

8081) sadarbībā ar pašvaldībām nodefinēts pašvaldībai veicamo

809pienākumu un atbildības ietvars, tādejādi veicinot līdzvērtīgu

810veselības aprūpes nodrošināšanu katrā pašvaldībā;

8112) izstrādāts mehānisms, kā iesaistīt pašvaldības to

812pakalpojumu nodrošināšanā, kas ir nepieciešami vistuvāk katram

813pašvaldības iedzīvotājam, novirzot tam nepieciešamos finanšu

814līdzekļus:

815- ģimenes ārstu nodrošinātās veselības aprūpes organizēšanā un

816ģimenes ārstu administratīvo funkciju nodrošināšanā (piemēram,

817telpu pielāgošanā atbilstībai obligātajām prasībām ārstniecības

818iestādēm), kā arī atbalsta sniegšanā ģimenes ārstu prakses

819"ideālā" modeļa attīstīšanai, paredzot tam nepieciešamo

820papildus finansējumu mājas aprūpes nodrošināšanā, tajā skaitā

821ģimenes ārstu praksēs nodarbināto māsu mājas vizītēm hronisku

822saslimšanu gadījumos;

823- nedziedināmi slimo (Hospice tipa)69

824pacientu aprūpes gultu veidošanā kontekstā ar jau pašvaldības

825uzturētajām sociālajām gultām.

826128. Plānotās izmaiņas sasniedzamas ilgtermiņā, secīgi

827ieviešot nepieciešamos risinājumus un piesaistot nepieciešamos

828resursus (deleģējot jaunus valsts pārvaldes uzdevumus, tam tiks

829paredzēts nepieciešamais finansējums), kā arī veicot grozījumus

830šādos normatīvajos aktos:

831- likumu "Par pašvaldībām";

832- MK 2013.gada 17.decembra noteikumus Nr.1529 "Veselības

833aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".

8343.3. Cilvēkresursi

835129. Cilvēkresursu plānošanas mērķis veselības aprūpes sistēmā

836ir:

837- noteikt nepieciešamo ārstniecības personu skaitu, kas tiek

838izmantots plānojot uzņemšanu ārstniecības pamatstudijās un

839rezidentūrā;

840- nodrošināt personāla atalgojuma pieaugumu un optimālo

841atalgojuma līmeni;

842- izstrādāt plānu par veselības aprūpes personāla piesaisti

843reģioniem.

844130. Atbilstoši darbaspēka ar augstāko izglītību piedāvājuma

845un pieprasījuma prognozēm, veselības aprūpe un sociālā labklājība

846ir tā tematiskā izglītības grupa, kur 2022.gadā pieprasījums

847pārsniegs piedāvājumu (par 7%), savukārt pieprasījums pēc

848speciālistiem ar vidējo izglītību pārsniegs piedāvājumu par 14%.

849Saskaņā ar prognozēm ES darba tirgū līdz 2025.gadam no 9,5

850miljoniem jauno darba vietu lielākā daļa tiks izveidotas

851pakalpojumu sektorā, tai skaitā arī veselības aprūpes speciālistu

852profesiju grupās70.

853131. Nodrošinājums ar veselības aprūpes cilvēkresursiem

854Latvijā 2014.gadā (atbilstoši EUROSTAT datu bāzē publicētajiem

855datiem ) ir zem vidējiem ES valstu rādītājiem, izņemot zobārstu

856skaitu un ārstu absolventu skaitu (skat. 4.tabulu).

8574.tabula

858Ārstniecības

859personu skaits Latvijā un ES (2014)

860Rādītājs

861Latvija

862ES vidējie rādītāji

863Starpība %

864Ārstu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem

865321,6

866349,58

8678%

868Zobārstu skaits uz 100 000

869iedzīvotājiem

87070,22

87167,9

8723% virs ES

873Māsu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem

874502,06

875864,29

87642%

877Vecmāšu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem

87819,61

87933,14

88041%

881Ārstu absolventu skaits uz 100 000

882iedzīvotājiem

88314,04

88412,16

88513,4% virs ES

886Zobārstu absolventu skaits uz 100 000

887iedzīvotājiem

8882,01

8892,5

89019%

891Māsu absolventu skaits uz 100 000

892iedzīvotājiem

89327,89

89438,72

89528%

896Vecmāšu absolventu skaits uz 100 000

897iedzīvotājiem

8981,54

8991,81

90015%

901Avots:

902PVO(http://data.euro.who.int/hfadb)skatīts

90328.02.2017.

904132. Pamatinformācija par ārstniecības personu un ārstniecības

905atbalsta personu nodrošinājumu sadalījumā par profesiju grupām

906detalizēti ir atspoguļota VM 2016.gadā izstrādātajā Informatīvajā

907ziņojumā par Pamatnostādņu "Cilvēkresursu attīstība

908veselības aprūpē" un programmas "Cilvēkresursu

909attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam" īstenošanu

9102014.-2015.gadā, kā arī informatīvajā ziņojumā "Par

911sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstības

912reformu"71.

913133. Šajā ziņojumā, izmantojot informāciju gan no ārstniecības

914iestādēm, gan no ārstniecības personu reģistra u.c. datu bāzēm,

915tai skaitā pielietojot arī PB piedāvātos plānošanas nosacījumus,

916izveidoti Latvijas situācijai atbilstoši plānošanas principi un

917prognozēts ārstniecības personu nodrošinājums gan valstī kopā

918(tai skaitā ieslodzījumu vietās, sociālās aprūpes izglītības u.c.

919iestādēs strādājošās ārstniecības personas), gan specifiski

920sistemātiski svarīgajās ārstniecības iestādēs.

921134. Esošo un nākotnes vajadzību pēc veselības aprūpes

922pakalpojumiem un veselības aprūpes cilvēkresursiem nosaka vairāki

923faktori: demogrāfiskie procesi, saslimstība, veselības aprūpes

924pakalpojumu izmantošana, veselības aprūpes pakalpojumu

925nodrošināšanas modelis (ietekmē cilvēkresursu vajadzību

926primārajā, stacionārajā un ilglaicīgajā aprūpē), ekonomiskā

927izaugsme un izdevumi veselības nozarei (valsts apmaksāto un

928maksas pakalpojumu proporcija).

929135. Veselības aprūpes cilvēkresursu plānošana nav tieša un

930precīza (eksakta) metode, tāpēc VM nodrošinās regulāru izstrādāto

931prognožu aktualizāciju, atbilstoši izmaiņām veselības aprūpes

932sistēmā un jauniem pieejamiem datiem72.

9333.3.1.

934Ārstniecības personu plānošanas kritēriji

935136. Ārstniecības personu plānošanā izmantoti iedzīvotāju

936skaitā balstīti plānošanas parametri un kritēriji atbilstoši

937pacientu (gultu) skaitam un personāla produktivitātei pa

938specialitātēm.

939137. Cilvēkresursu plānošanā un analīzē izmantoti:

940- ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu reģistra dati

941par ārstu skaitu pamatdarbā, kas visprecīzāk raksturo valstī

942kopējo esošo ārstu specialitāšu nodrošinājumu;

943- stacionāro ārstniecības iestāžu sniegtā informācija par

944ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu visās amata

945grupās un specialitātēs nostrādāto stundu skaitu 2016.gada trīs

946mēnešos (septembris, oktobris, novembris).

947138. Slimnīcu personāla plānošanas pamatkritērijs slimnīcu

948uzņemšanas un stacionārajās nodaļās ir posteņu skaits.

949139. Postenis ir 1 ārstniecības persona (ārsts, māsa, masas

950palīgs u.c.), kura veic noteikta pacientu skaita aprūpi.

951Diennakts posteņa (24 stundas, 7 dienas nedēļā) darba

952nodrošināšanai nepieciešamas 4,7 slodzes, dienas postenim (8

953stundas, 5 darba dienas) - 1 slodze.

954140. Posteņu skaita plānošanā pielietotie kritēriji slimnīcu

955uzņemšanas un stacionārajās nodaļās:

9561) ārstu posteņu skaits slimnīcas uzņemšanas nodaļā saskaņā ar

957diennakts dežūru nodrošināšanai nepieciešamo speciālistu

958sarakstu73 - māsu, māsu palīgu un ārstu palīgu posteņu

959skaits atbilst kopējam ārstu posteņu skaitam;

9602) posteņu skaits stacionāra nodaļās atbilstoši plānotajam

961gultu skaitam attiecīgajā profilā (skat. 1.pielikumu);

9623) slimnīcas stacionārajās nodaļās 1 māsu postenis (diennakts)

963uz 8 gultām/pacientiem; intensīvajā terapijā māsu postenis

964plānots uz 3 gultām/pacientiem;

9654) 1 māsu palīga postenis (diennakts) uz 2 māsu posteņiem

966(diennakts);

9675) 2 vecmātes diennakts posteņi nodaļā (uz 6,48

968gultām/pacientēm)74.

969141. Ārstu speciālistu rekomendējošās slodzes ambulatoro

970veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai (gan stacionāru

971ambulatorajās daļās, gan ambulatorajās iestādēs) noteiktas

972atbilstoši vidējam viena apmeklējuma ilgumam (minūtēs) un kopējam

973ambulatoro apmeklējumu skaitam (valsts apmaksātie

974pakalpojumi).

975142. Vidējais viena apmeklējuma ilgums (minūtēs) pie attiecīgā

976speciālista, kas monitorējot datus var tikt pārskatīts:

9771) 15 minūtes

978- neatliekamās medicīnas ārsta palīgs, ķirurgs, neiroķirurgs,

979torakālais ķirurgs, sirds ķirurgs, asinsvadu ķirurgs, urologs,

980plastikas ķirurgs, bērnu ķirurgs, traumatologs, ortopēds,

981ginekologs/dzemdību speciālists, pediatrs, onkologs

982ķīmijterapeits, hematologs, neirologs, oftalmologs,

983otolaringologs, infektologs, mutes, sejas un žokļu ķirurgs,

984dermatologs/venerologs, laboratorijas ārsts, radiologs terapeits,

985neatliekamās medicīnas ārsts, medicīnas ģenētiķis, arodveselības

986un arodslimību ārsts, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas

987ārsts, reimatologs, endokrinologs, nefrologs, imunologs,

988algologs, transplantologs;

9892) 20 minūtes

990- internists, neonatologs, bērnu infektologs, bērnu reimatologs,

991bērnu pneimonologs, bērnu alergologs, bērnu endokrinologs, bērnu

992nefrologs, bērnu gastroenterologs, bērnu hematoonkologs,

993anesteziologs/reanimatologs, psihiatrs, narkologs, kardiologs,

994pneimonologs, gastroenterologs, bērnu neirologs, alergologs;

9953) 30 minūtes

996- bērnu psihiatrs.

997143. Kopējais ārstniecības personu skaits valstī (ieskaitot

998arī tos speciālistus, kuri sniedz valsts neapmaksātus

999pakalpojumus, kā arī speciālistus, kuriem nevar piemērot

1000iepriekšminētos plānošanas kritērijus) plānots uz iedzīvotāju

1001skaitu, par pamatu izmantojot PB izstrādātos plānošanas

1002standartus Latvijai75.

10033.3.2.

1004Ārstniecības personu nodrošinājums 2016. un 2025.gadā

1005144. Ārstniecības personu esošais nodrošinājums rada nopietnu

1006apdraudējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai

1007nākotnē. Ja pašreiz ārstu un zobārstu skaits ir pietiekams, tad

100833% ārstu un 28% zobārstu jau ir vai pēc 7 gadiem būs pensijas

1009vecumā.

1010145. Vissatraucošākā situācija ir ar māsu nodrošinājumu. Pēc

1011rekomendējošās metodoloģijas šobrīd slimnīcās māsu deficīts ir ap

10121500 māsu. Lai sasniegtu optimālo māsu skaitu valstī kopā

1013rekomendējoši līdz 2025.gadam veidojas ap 3050 māsu deficīts

1014(skat. 5.tabulu).

10155.tabula

1016Plānotais

1017ārstniecības personu skaits sadalījumā pa profesijām

1018Profesija

1019Ārstniecības personu skaits (2016) *

1020Vecāku par

102165 gadiem, skaits

1022(2016)

1023Tuvākajā laikā sasniegs pensijas vecumu,

1024skaits

1025(2016)

1026Indikatīvais absolventu skaits (2016) **

1027Ārstniecības personu skaits (-pensionāri, +

1028absolventi)

1029(2022)

1030Rekomendējošais ārstniecības personu skaits

1031(2025) ****

1032Deficīts pret

10332022.gadu

1034Ārsta

1035pamatspecialitātes

10366515

10371048

10381117

1039820

10404950

10415923

1042-973

1043Zobārsts (P25)

10441540

1045200

1046225

1047111

10481226

10491540

1050-314

1051Māsa (n39)

10528791

1053582

10541158

1055936***

10567987

105711 038

1058- 3051

1059Vecmāte (n28)

1060448

106131

106272

1063134

1064479

1065534.1

1066-55.1

1067Ārsta palīgs (n27)

10681882

106987

1070199

1071698

10722294

10732606

1074-312

1075Māsas palīgs (n70)

10762230

1077138

1078512

1079210

10801790

10813498.4

1082-1708,4

1083Avots: VM

1084* Strādājošo ārstniecības personas skaits pamatdarbā

1085** Indikatīvais absolventu skaits laika periodā līdz

10862022.gadam

1087***No 250 absolventiem gadā, tikai aptuveni 60 uzsāk darbu

1088ārstniecības iestādēs (valsts un pašvaldību) LMA dati.

1089**** tai skaitā 2025.gadā rekomendējošais ārstu skaits

1090(valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai) ir 4608, attiecīgi

1091māsu kopējais skaits rekomendēts 8196 māsas.

1092146. Plānotais ārstniecības personu (ārstu) skaita sadalījums

1093pa pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm un papildspecialitātēm,

1094kā arī uzņemšanas un stacionārajās nodaļās rekomendējošais

1095ārstniecības personu skaits valsts apmaksāto pakalpojumu

1096sniegšanai (skat. 2.pielikumu) prognozēts pilna laika

1097slodzēm un tiks izmantots ārstniecības pamatstudiju un

1098rezidentūras uzņemšanas plānošanā.

10993.3.3.

1100Ārsta profesijas turpmākā attīstība

1101147. Turpmākajā ārstniecības pamatstudiju un rezidentūras

1102uzņemšanas plānošanā, papildus esošajiem plānošanas kritērijiem

1103tiks izmantotas arī izstrādātās rekomendējošās ārstniecības

1104personu skaita prognozes pilna laika slodzēm līdz 2025.gadam.

1105148. Šobrīd, atbilstoši normatīvajiem aktiem76,

1106rezidentu uzņemšana notiek divos posmos, vispirms augstskolas

1107organizē pretendentu pieteikšanos rezidentūras studiju programmās

1108un pēc VM rīkojuma par rezidentūras vietu skaita sadalījumu starp

1109augstskolām organizē rezidentūras pretendentu uzņemšanu

1110rezidentūras studiju programmās. Lai vienkāršotu šo procedūru,

11112019./2020.studiju gadā rezidentūras studiju programmā tiks

1112izveidota vienota uzņemšanas komisija.

11133.3.4.

1114Māsas profesijas turpmākā attīstība

1115149. Ņemot vērā atšķirīgās veselības aprūpes sistēmas ES

1116valstīs un atšķirīgi organizēto māsas darbu veselības aprūpes

1117pakalpojumu sniegšanā, māsu skaita palielināšanu, tuvinot to ES

1118valstu vidējiem rādītājiem, jāskata kontekstā ar māsas profesijas

1119attīstību.

1120150. Māsu veicamo darbību apjoms, pielietojamās kompetences ir

1121saistītas ar konkrētās pacientu grupas pacientu vajadzībām

1122(pacientu aprūpes līmeņa). Tāpēc katrai ārstniecības iestādei

1123jāizvērtē savs pacientu aprūpes organizācijas modelis

1124(sistēma).

1125151. Pierādījumos balstīta prakse liecina, ka pamatojoties uz

1126pacientu vajadzībām (aprūpes līmeņiem) māsu prakse, atbilstoši

1127kompetencei, var tikt paplašināta, vienlaikus mainot pacientu

1128aprūpes darba organizāciju77.

1129152. Plānots no funkcionālā darba organizācijas modeļa, ko

1130šobrīd pielieto lielākajā daļā ārstniecības iestāžu, jāpāriet uz

1131grupu darba modeli, kurā centrālais elements ir māsu postenis,

1132kurā māsa, atbilstoši kompetencei, veic noteikta skaita pacientu

1133grupas pacientu aprūpi. Pacientu grupas lielums ir atkarīgs no

1134pacienta aprūpes līmeņa.

1135153. Darbības, ko māsa veic pacientu aprūpē tiek klasificētas

1136kā vispārējā aprūpe un speciālā aprūpe (piemēram, aprūpe, kas ir

1137saistīta ar operācijām, invazīvām procedūrām, medikamentu ievades

1138nodrošināšana, brūču un ādas aprūpe).

1139154. Lai noteiktu nepieciešamo posteņu skaitu nodaļā,

1140ārstniecības iestādē ir jāveic mērījumi, kas detalizētāk

1141raksturotu māsas tiešās aprūpes darbības, t.sk. arī aprūpes

1142dokumentācijas aizpildīšanu, netiešas aprūpes darbības un rutīnas

1143darbības. Vienlaikus jāveic pacientu klasificēšanu jeb pacientu

1144aprūpes līmeņu noteikšanu. Pacienta pašaprūpes līmenis jāizvērtē

1145divas reizes diennaktī.

1146155. Pašreiz tiek izstrādāts metodiskais apraksts pacientu

1147klasificēšanas sistēmai, veicot pirmo posmu - pacientu aprūpē

1148tiks ieviesta pacientu aprūpes līmeņu noteikšana, kam sekos

1149otrais posms - pacientu aprūpes darba organizācija atbilstoši

1150posteņu sistēmai (grupu darba modelim).

1151156. Pacienti, kuri pilnībā spēj veikt pašaprūpi tiek iedalīti

1152I aprūpes līmenī; II aprūpes līmenī - tie pacienti, kuriem ir

1153nepieciešams neliels atbalsts pašaprūpes darbību veikšanā; III

1154līmenī tie pacienti, kuri nespēj veikt pašaprūpi.

1155157. Pamatojoties uz noteikto aprūpes līmeni, nepieciešamajām

1156atbalsta funkcijām un veiktajiem mērījumu rezultātiem tiks

1157noteikts nepieciešamais aprūpes personāla (māsu) skaits attiecīgi

1158katram aprūpes līmenim:

1159- I līmenis: 1 māsa uz 9-10 pacientiem;

1160- II līmenis: 1 māsa uz 7-8 pacientiem;

1161- III līmenis: 1 māsa uz 5-6 pacientiem;

1162- intensīvās terapijas, reanimācijas nodaļā: 1 māsa uz 3-4

1163pacientiem.

1164158. Lai pacientu aprūpes darbu organizētu pēc posteņu

1165sistēmas (jeb grupu darba modeļa) katrā nodaļā ir jāveic konkrēti

1166mērījumi. Tas nozīmē, ka:

11671) tiks uzskaitīti pacienti konkrētā datumā, konkrētā

1168struktūrvienībā, fiksējot pacientu aprūpes līmeni (ieteicams 3-6

1169mēnešu periodā);

11702) tiks aprēķināts pacientu skaits katrā līmenī un tiks

1171noteikts īpatsvars attiecīgajos aprūpes līmeņos;

11723) iegūtais pacientu skaits tiks dalīts ar māsu/pacientu

1173attiecību attiecīgajā aprūpes līmenī un atbilstoši dienas vai

1174nakts periodam tiks iegūts nepieciešamo posteņu skaitu dienas un

1175nakts laikā (visbiežāk nakts stundās intensitāte samazinās līdz

117620%);

11774) pieņēmuma gadījumā, ja šie 46 pacienti ir II līmeņa

1178pacienti, kur māsas/pacienta attiecība ir 1:7, tad šajā nodaļā

1179būtu nepieciešami 6-7 māsu posteņi.

1180159. Analizējot māsu izglītības organizāciju, dažāds mācību

1181ilgums (viens vai divi gadi), dažādie iegūtie izglītības līmeņi

1182(pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vai otrā līmeņa

1183profesionālā augstākā izglītība), kā arī akadēmiskie grādi

1184(profesionālais bakalaura grāds vai bez grāda) māsas

1185pamatspecialitātes iegūšanai rada neskaidrību veselības aprūpes

1186darba tirgū.

1187160. VM sadarbībā ar Latvijas Māsu asociāciju izveidoja darba

1188grupu78, kuras ietvaros tiek izvērtētas prasības māsas

1189profesijas un specialitāšu izglītībai, kuras mērķis izveidot

1190pēctecīgu, uz studiju rezultātu orientētu māsu

1191pamatspecializācijas studiju programmas attīstību, definējot

1192amata kompetences un pārraudzības sfēras.

1193161. Māsas kompetences pilnveidošanai, to nesadrumstalojot pa

1194vairākām pamatspecialitātēm, līdz 2019.gadam tiks izveidota māsas

1195profesijas pamatspecialitāte - vispārējas aprūpes māsa, tādejādi

1196samazinot māsas profesijas pamatspecialitāšu skaitu no septiņām

1197uz vienu.

1198162. Vispārējās aprūpes māsas kompetencē tiks apvienotas

1199internās aprūpes, ķirurģiskās aprūpes un ambulatorās aprūpes māsu

1200kompetences, savukārt bērnu aprūpes māsa, operāciju māsa, garīgās

1201aprūpes māsa un anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes

1202māsas specialitātes tiks noteiktas kā apakšspecialitātes. Šāda

1203vienas pamatspecialitātes izveide atvieglos pacientu aprūpes

1204organizācijas maiņu no funkcionālā modeļa uz grupu (posteņu)

1205darba modeli.

12063.3.5.

1207NMPD nodrošinājums ar ārstniecības personām

1208163. Visā valsts teritorijā pirmsslimnīcas etapā NMP

1209pakalpojumus iedzīvotājiem dzīvībai un veselībai kritiskos

1210stāvokļos nodrošina 191 NMP brigāde, kuras izvietotas 103 NMP

1211punktos.

1212164. Pieņemot, ka ārstniecības persona strādā normālā darba

1213laika ietvaros pilna laika darba slodzi, pirmsslimnīcas etapa

1214brigāžu darba nodrošināšanai nepieciešamas 1719 ārstniecības

1215personas.

1216165. Brigāžu dežūru laikus plāno, ņemot vērā diennakts NMP

1217izsaukumu intensitāti (pārsvarā Rīgas reģionālajā centrā).

1218Ievērojot minēto, ikdienā uz līnijas plāno 181 diennakts NMP

1219brigādi.

1220166. Lai nodrošinātu pietiekama skaita un atbilstošas

1221kvalifikācijas personālu darbam NMP brigādē, katrai diennakts

1222(7/24) brigādei noteiktas 4,5 slodzes brigādes vadītājiem

1223(sertificēta ārstniecības persona - ārsts, ārsta palīgs) un 4,5

1224slodzes brigādes otrai personai - nesertificētam ārsta palīgam.

1225Lai nodrošinātu 191 brigādes darbu, paredzētas 191 x 4,5=859,5

1226sertificētu ārstniecības personu amata slodzes un tikpat

1227nesertificētu ārstniecības personu slodzes, kas kopā veido 1719

1228pilna darba laika slodzes.

1229167. Vidēji 2016.gadā NMP brigādēs nodarbināti 1665

1230darbinieki, no tiem 1486 ārstniecības personas, tajā skaitā 147

1231ārsti - rezidenti un 179 medicīnas studenti, kuri NMP dienestā

1232nodarbināti nepilnu darba laiku.

1233168. Optimāla ārstniecības personu skaita nodrošināšanai

1234darbam NMP dienestā normālā darba laika ietvaros, tai skaitā, lai

1235nodrošinātu paaudžu maiņu, ik gadu papildus nepieciešami vidēji

1236100 ārsta palīgi, kopā ārstu palīgu skaitu nepieciešamas

1237palielināt par 724.

1238169. Lai aizstātu NMP dienestā šobrīd strādājošos citu

1239specialitāšu ārstu rezidentus NMP brigādes sastāvā, 2017. gadā

1240NMP dienestam būt nepieciešami papildus 200 ārsta palīgi

1241(skat. 6.tabulu).

12426.tabula

1243Prognozējamais

1244papildus nepieciešamais ārsta palīgu skaits NMPD reģionālajos

1245centros

1246NMPD

1247reģionālais centrs

12482017

12492018

12502019

12512020

12522021

12532022

12542023

1255Kurzemes

125612

125710

125812

125910

126012

126115

126215

1263Vidzemes

126411

126520

126620

126720

126820

126910

127012

1271Latgales