15. pants
- pašvaldībām ir autonomas funkcijas attiecībā uz

veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu, līdz ar to

pašvaldību iesaiste veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā

katrā pašvaldībā ir atšķirīga (piem. pakalpojuma pieejamības

nodrošināšana un investēšana savā īpašumā esošajās ārstniecības

iestādēs (slimnīcās, ambulatorajās iestādēs, ģimenes ārstu

praksēs), transporta nodrošinājums līdz ārstniecības iestādei,

pabalsti veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai iedzīvotājiem

u.c.).

61. Neiezīmējot veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā

iesaistīto pušu pienākumus un atbildības sadalījumu, pašvaldības,

lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību, turpinās rīkoties

atšķirīgi un turpinās pastāvēt ārstniecības iestāžu neefektīvas

funkcionēšanas riski.

62. Nav skaidri noteiktas sociālo un aprūpes gultu

nodrošināšanas iespējas valstī un pašvaldībā, ņemot vērā, ka

aprūpes gultu pakalpojums pamatā saistās ar iedzīvotāju

sociālajiem jautājumiem (aprūpes gultu pakalpojums lielākoties

tiek sniegts nevis pēc akūtiem gadījumiem, bet gan hronisku

saslimšanu gadījumos kontekstā ar iedzīvotāju sociāliem

apstākļiem, piemēram, nespēju sevi aprūpēt, nodrošināt sev

vienkāršu sadzīvisku aprūpi un tuvinieku atbalsta trūkumu).

Vienmērīgi pieejami netiek organizēta un nodrošināta paliatīvo

(termināli slimo) pacientu aprūpe.

63. Nav vienota izpratne par sistēmiski svarīgo slimnīcu

pārvaldību, no kurām daļa ir pašvaldību kapitālsabiedrības, un,

neiezīmējot iesaistīto pušu pienākumus un atbildības sadalījumu,

pašvaldības turpinās rīkoties atšķirīgi.

64. Iestāžu pārvaldības uzlabošanā tiek attīstīta veselības

aprūpes informācijas sistēma - E-veselība, tomēr nepastāv droša

un nepārprotama personas identifikācija elektroniski, piemēram,

izmantojot eID karti49.

1.6. Veselības nozares

finansējums

65. EK savā ziņojumā norādījusi, ka veselības aprūpes sistēma

joprojām netiek pietiekami finansēta, jo publiskie veselības

aprūpes izdevumi ir zemi50. PVO iesaka Eiropas reģiona

valstīs vismaz 12% kopbudžeta izdevumu paredzēt veselības aprūpei

51, Latvijai 2017.gadā novirzīti 9,85% no

kopbudžeta.

66. Finansējums veselības nozarei no iekšzemes

kopprodukta:

- Latvijā ir viens no zemākajiem IKP procentiem veselības

aprūpei - 3,07%;

- ES valstu vidējais - 7,2% no IKP52;

- OECD valstu vidējais - 6,5% no IKP53.

67. Zemais valsts finansējums ir viena no galvenajām veselības

aprūpes sistēmas problēmām veselības aprūpes pieejamības

nodrošināšanā:

- divas reizes lielākie pacientu tiešie maksājumi - Latvijā

38,8% no kopējiem izdevumiem par veselības aprūpes

pakalpojumiem;

- ES attiecīgi - 16,51% (pacientu tiešie maksājumi ietver

pacientu iemaksas, līdzmaksājumu, maksājumus par pakalpojumiem,

kurus neapmaksā no veselības aprūpes valsts budžeta līdzekļiem un

izdevumus zāļu iegādei)54.

- ļoti lielu daļu (48% no pacientu tiešajiem maksājumiem)

sastāda izdevumi par medikamentiem55.

68. Ierobežota pakalpojumu pieejamība par valsts līdzekļiem

nozīmē nepieciešamību apmaksāt steidzami nepieciešamos

pakalpojumus no privātiem līdzekļiem, kas nozīmīgi palielina

nabadzību un ienākumu nevienlīdzību iedzīvotājiem:

- Latvijā nevienlīdzības mērvienība ir viena no augstākajām ES

- Džini (GINI) koeficients56 Latvijā ir

35,44;

- ES vidēji - 31,057.

69. Savukārt daļa iedzīvotāju finansiālu apstākļu dēļ nevar

piekļūt veselības aprūpei, kad tā ir nepieciešama:

- Latvijā rindu, attāluma vai finanšu dēļ veselības aprūpes

pakalpojumus nesaņēma 13,8% iedzīvotāju;

- vidēji ES - 3,3% iedzīvotāju58.

70. Slikts veselības stāvoklis un tā pašvērtējums tieši korelē

ar mazākiem mājsaimniecību ienākumiem:

- trūcīgākās mājsaimniecības (1.kvintile) 19,2% savu veselību

vērtē kā sliktu un ļoti sliktu;

- turīgākās mājsaimniecības (5.kvintile) attiecīgi -

3,5%59.

71. Demogrāfiskie aprēķini liecina, ka pieprasījums pēc

veselības aprūpes pakalpojumiem ilgtermiņā palielināsies, radot

papildu slogu valsts izdevumiem. EK 2015.gada ziņojumā

prognozēts, ka ar novecošanu saistītie izdevumi palielināsies par

0,9% no IKP un tehnoloģiju attīstības ietekmē laika periodā no

2013. līdz 2060.gadam palielināsies par 1,6% no IKP

60.

72. Valsts finansējums ir disproporcijā ar valsts nodefinēto

veselības aprūpes pakalpojumu grozu61.

73. Finansējuma ierobežojuma noteikto kvotu dēļ negatīvi tiek

ietekmēts piekļuves laiks veselības aprūpei.

74. Primārajā veselības aprūpē pašreizējā kapitācijas modelī

nepietiekami atspoguļoti atšķirīgie pacientu saslimšanu

sarežģītības līmeņi, kas tieši ietekmē pieprasījumu un

izmaksas62. Pašreizējais pakalpojumu apmaksas

mehānisms nav pielāgots izmaksu atšķirībām, ko nosaka terapijas

veids un pacientu atšķirīgās vajadzības63.

75. Pozitīvi, ka Latvijā pastāv visaptveroša iedzīvotāju

veselības aprūpes sistēma (universal health coverage), kas

galvenokārt tiek finansēta no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem -

kas ir PVO rekomendētais modelis, un ir viens pakalpojumu

iepircējs visiem iedzīvotājiem - NVD64.

76. Uzsākts darbs pie aprēķiniem ekonomiski pamatotu tarifu

izveidei prioritārajās jomās (radioloģija, dzemdniecība,

ambulatoro speciālistu darba apmaksa). Piemēram, dzemdību tarifs

no 2017.gada 1.janvāra palielināts par 50 euro.

II VESELĪBAS

REFORMAS MĒRĶI, SNIEGUMA RĀDĪTĀJI

77. Veselības aprūpes sistēmas mērķis - ilgtspējīga veselības

aprūpes sistēma, kuras ietvaros nepieciešamas izmaiņas šādos

sistēmas elementos:

1) ņemot vērā iedzīvotāju skaita mazināšanos un populācijas

novecošanos, - jāpārskata veselības aprūpes pakalpojumu

kartējums un darbības modelis, tai skaitā primārās veselības

aprūpes attīstība un pašvaldību iesaiste;

2) akcentējot pašvaldību lomu esot vistuvāk iedzīvotājiem, to

pamatvajadzību risināšanā, - jānosaka precīza pašvaldību loma

iedzīvotāju primāro veselības aprūpes pakalpojumu

nodrošināšanā;

3) ņemot vērā ārstniecības personu novecošanos un izteikti

nepietiekamo māsu skaitu, - jānodrošina atalgojuma

palielinājums, jāīsteno ārstniecības personu piesaiste reģioniem,

jāuzlabo ārstniecības personu plānošanas un analītiskā

kapacitāte;

4) tā kā pakalpojumu apmaksa nav tieši saistīta ar pakalpojumu

sniegšanas klīniskajiem iznākumiem vai izmaksām, - jāmaina

veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases kārtība,

nosakot detalizētus atlases kritērijus, kas balstīti uz sniegto

pakalpojumu kvalitāti un kvalitātes priekšnoteikumu (piemēram,

pietiekams pakalpojumu apjoms) izpildi;

5) vienotas izpratnes trūkums par veselības aprūpi un

kvalitātes kritēriju trūkums, - jāievieš kvalitātes

pilnveidošanas un pacientu drošības sistēma;

6) jānodrošina veselības aprūpes saņēmēju reģistra sasaiste

ar nodokļu maksājumu samaksas informāciju par veiktajām iemaksām

Latvijā, izmantojot e-veselības risinājumus;

7) sliktais sabiedrības veselības stāvoklis un augstie

mirstības rādītāji - jānodrošina optimāls valsts finansējums

veselības nozarei;

8) reformu atbalstam - jāveic VM padotības iestāžu

reorganizācija.

78. Veselības nozares reforma tiek īstenota, lai izveidotu

ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmu gan attiecībā uz pacientu,

gan nozarē strādājošajiem profesionāļiem, nodrošinot tam

atbilstošu finansējumu.

79. Kvalitatīvas reformas ieguvumi:

- ilgtspējīga nozares

organizācija;

- veselības aprūpes pakalpojumu

pieejamība;

- pietiekams cilvēkresursu

nodrošinājums;

- saimnieciski organizēts veselības

aprūpes nozares finansējuma izlietojums.

80. Reformas īstenošanas progresa mērīšanai noteikti

sasniedzamie rezultāti (stratēģiskie mērķi) jeb snieguma rādītāji

(KPI - key performance indicators) un to mērīšanas

atskaites punkti, kā arī ilgāk, un veselības ziņā, kvalitatīvāk

nodzīvoti dzīves gadi;

81. Veselības nozares trīs galvenie snieguma rādītāji:

- jaundzimušo vidējais paredzamais

mūža ilgums;

- potenciāli zaudētie mūža gadi;

- attālināmā mirstība/novēršamā

mirstība.

82. Galvenajiem snieguma rādītājiem noteikti vairāki vidējā

līmeņa rādītāji, kas tieši vai pastarpināti ietekmē galvenos

rādītājus un ļauj atsekot reformas rezultātus (skat.

1.attēlu).

1.attēls

Veselības

aprūpes reformas snieguma rādītāju karte

Avots: VM

III REFORMAS

IETVAROS VEICAMĀ RĪCĪBA

3.1. Infrastruktūra un

kartējums

83. Ievērojot pamatoti atšķirīgās pakalpojumu sniegšanas

izmaksas un to kvalitāti65, nepieciešams izlīdzināt

publisko pakalpojumu pieejamību un efektivitāti visā Latvijas

teritorijā.

84. Saskaņā ar kritērijiem, kas balstīti uz PB ieteikumiem,

slimnīcu tīkla optimizēšanai specializēta veselības aprūpe

jācentralizē, lai nodrošinātu pietiekamu pakalpojumu apjomu, kas

ļauj uzturēt noteiktu kvalitātes līmeni, un pacientu plūsma

jāvirza uz atbilstoša līmeņa slimnīcu, kurā var nodrošināt

kvalitatīvu medicīnisko palīdzību. Vienlaikus jāveido veselības

aprūpes pakalpojumu tīkls, lai pacienti varētu saņemt

nepieciešamo palīdzību tuvāk savai dzīvesvietai gadījumos, kad

stacionēšana nav nepieciešama.

85. Informatīvajā ziņojumā par sistēmiski svarīgo ārstniecības

iestāžu kartējumu un attīstības reformu tika iekļauti šādi

kritēriji, kas balstīti uz PB ieteikumiem:

1) augsta līmeņa specializētas veselības aprūpes pakalpojumu

centralizācija (IV līmeņa terciārā aprūpe);

2) paplašināta piekļuve specializētai veselības aprūpei

(IV+III līmeņa slimnīcas ar specializāciju onkoloģijā un

invazīvajā kardioloģijā);

3) optimāls resursu nodrošinājums, atbilstoši sasniedzamajiem

pakalpojumiem (cilvēkresursu plānojums);

4) hronisku pacientu atbilstošas aprūpes nodrošināšana (I

līmeņa slimnīcas, kur nodrošinās hronisku pacientu veselības

aprūpi);

5) palielināts ambulatoro pakalpojumu klāsts un apjoms

(atbilstošs ģimenes ārstu, dienas stacionāru, sekundāro

ambulatoro pakalpojumu nodrošinājums);

6) ģeogrāfiska veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (visos

veselības aprūpes pakalpojuma līmeņos).

86. Atbilstoši šiem kritērijiem, VM veidos veselības aprūpes

pakalpojumu sniedzēju modeli, nodrošinot veselības aprūpi

primārajā, ambulatorajā un stacionārajā (slimnīcu) līmenī

(skat. 2.attēlu).

2.attēls

Veselības

aprūpes pakalpojumu sniedzēju modelis

Avots: VM

87. Veselības aprūpes sistēmas attīstības reforma paredz

izmaiņas primārās veselības aprūpes līmenī un nosaka slimnīcu

pakalpojumu sniedzēju sadalījumu līmeņos, katrā līmenī nosakot

prasības pakalpojuma sniedzējam un sniegtā pakalpojuma kvalitātei

(apjomam).

88. Nepieciešamās izmaiņas piešķirtā finansējuma izlietojuma

efektivitātes uzlabošanā ambulatorajā aprūpē ir risināmas ar

stratēģisko iepirkumu jeb pakalpojumu sniedzēju atlasi, kuras

ietvaros tiks izvirzīti sasniedzamie kvalitātes rādītāji un

nodrošināta aprūpes pēctecība.

3.1.1.

Primārā veselības aprūpe

89. Pamata līmeni veselības aprūpes sistēmā veido primārā

aprūpe - veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko pacientam

ambulatorās ārstniecības iestādēs, stacionārās ārstniecības

iestādes ambulatorajā nodaļā vai dzīvesvietā sniedz ģimenes

ārsti, māsas, ārstu palīgi, kā arī farmaceiti, sniedzot

farmaceitisko aprūpi aptiekās un ārstniecības iestādēs.

90. Reformas ietvaros tiks uzlabota pamata veselības aprūpes

pakalpojumu pieejamība, tuvinot šos pakalpojumus iedzīvotāju

dzīves vietai, veidojot pamatu integrētai veselības aprūpes

sistēmai, kuras centrā ir pacients. Šo kā vienu no pašreizējiem

trūkumiem primārās veselības aprūpes organizācijā uzrādījusi PB -

nav speciālista un/vai atgriezeniskās saites, lai koordinētu

pacienta ar blakusslimībām ārstēšanu un uzraudzību, sadarbībā ar

ārstiem speciālistiem (pacienta "ceļa

kartes")66.

91. Lai stiprinātu primāro veselības aprūpi un uzlabotu šo

pakalpojumu pieejamību, jāattīsta ģimenes ārstu darbs kā to

paredz ģimenes medicīnas pamatprincipi, tajā skaitā jāattīsta

prakses komandas darbs, sadarbībā ar sociālajiem dienestiem,

citiem ārstiem speciālistiem, ģimenes ārstu prakšu vai

feldšerpunktu sadarbības tīkli, kā arī slimību profilakses

darbs.

92. Lai stiprinātu ģimenes ārstu profesijas prestižu

sabiedrībā, pilnveidotu atalgojuma sistēmu, veicinot tieši

kvalitātē balstītu darba novērtēšanu (tajā skaitā kvalitātes

indikatoru pilnveidošanu un izpildi), nepieciešams:

1) Attīstīt "ideālās" ģimenes ārsta prakses

modeli, kas sevī ietver:

- optimālu reģistrēto pacientu skaitu - 1500 reģistrētie

pacienti, sasaistot pacientu skaitu ar prakses finansējumu

(šobrīd finansējums tiek saistīts ar 1800 pacientiem uz

praksi);

- primārās veselības aprūpes komandu, kuras sastāvā ietilpst

ģimenes ārsts, divas māsas/ārsta palīgi. Savukārt uz vairākām

ģimenes ārsta praksēm ir piesaistīti citi speciālisti, piemēram,

vecmāte, pediatrs, fizioterapeits;

- brīvprātīgu ģimenes ārstu sadarbības tīklu veidošanu, lai

nodrošinātu pakalpojumu pieejamību darbdienu vakaros un

brīvdienās, efektīva ģimenes ārsta aizvietošana,

telefonkonsultācijas, kā arī daļēji pārņemot dežūrārstu

funkcijas. Būtisks faktors ir arī sadarbība ar citiem

speciālistiem un dienestiem, piemēram sociālo dienestu;

- telpas, kas atbilst primārās veselības aprūpes līmenī

sniedzamajiem pakalpojumiem un labas prakses

vadlīnijām67, piemēram, iekārtota pacientu uzgaidāmā

telpa, pacientu reģistrācijas telpa (vai vieta). Ievērojot

privātumu, iekārtota pacientu pieņemšanas telpa, atsevišķa telpa

māsai/ārsta palīgam un manipulāciju (procedūru) telpa, kā arī

ievēroti vides pieejamības principi ērtai piekļūšanai praksei un

atbilstoša gaisa kvalitāte (temperatūra), lai pacienti telpās

justos ērti.

2) Veicināt, lai visas ģimenes ārsta prakse sniedz vismaz

šādus primārās veselības aprūpes pakalpojumus

- bērnu un pieaugušo veselības aprūpe, tās profilakse,

diagnostika un ārstēšana (tajā skaitā vakcinācija);

- iekšķīgu patoloģiju diferenciāldiagnostika (piemēram, sāpju

simptomu izvērtēšana, kas var būt par iemeslu dažāda tipa

saslimšanām);

- pacientu novirzīšana tālāk pie citiem speciālistiem

sarežģītos gadījumos;

- pacientu aprūpe mājas vizītēs;

- hronisku pacientu ārstēšana;

- pacienta hospitalizācijas nepieciešamības izvērtēšana un

nosūtīšana uz stacionāru;

- pacientu konsultēšana profilaktiskās vakcinācijas

jautājumos;

- grūtnieču aprūpe;

- zīdaiņu aprūpe;

- pacienta profilaktisko pārbaužu veikšana onkoloģisko

skrīningu programmu ietvaros;

- darbnespējas lapu izsniegšana;

- personas medicīniskās dokumentācijas noformēšana,

iestājoties skolā, pirmsskolas izglītības iestādē vai

augstskolā;

- pacienta nosūtīšana uz darba ekspertīzes ārstu komisiju pēc

nepieciešamības;

- pacienta informēšana par viņa slimību, nepieciešamo tālāko

izmeklēšanu, ārstēšanu, kā arī brīdināšanu par iespējamiem

sarežģījumiem slimības laikā vai iespējamo medikamentu blakus

iedarbību (blakusefektiem).

3) Samazināt nosūtījumu skaitu pie speciālistiem un

hospitalizāciju skaitu attiecībā uz tādiem pacientiem, kuru

diagnozes ir kontrolējamas primārajā veselības aprūpes līmenī.

Veicināt, lai ģimenes ārsti pacientam nodrošinātu pēc iespējas

plašāku pakalpojumu klāstu uz vietas praksē, tādējādi veicinot

racionālu veselības aprūpei pieejamo resursu izmantošanu, un

mazinātu iedzīvotāju vēršanos pēc palīdzības citos veselības

aprūpes līmeņos, apejot ģimenes ārstu.

4) Pilnveidot primārās veselības aprūpes "vārtu

vērēja" lomu, lai veicinātu koordinētas un pēctecīgas

veselības aprūpes nodrošināšanu, kā arī lai novērstu nepamatotu

sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu apmeklēšanu,

tādējādi uzlabojot speciālistu pieejamību un mazinot gaidīšanas

rindas. Šī mērķa sasniegšanai ir plānots pārskatīt nosacījumus

attiecībā uz tiešās pieejamības speciālistiem.

5) Izvērtēt esošo ģimenes ārstu skaitu un izvietojumu

atbilstoši piecām NVD plānošanas teritorijām.

93. Lai attīstītu vēlamo ģimenes ārsta prakses modeli,

primārās veselības aprūpes organizēšanā vairāk jāiesaista

pašvaldības, paredzot tam nepieciešamo papildus

finansējumu. Jaunu prakšu un ģimenes ārstu sadarbības tīklu

veidošanas gadījumā savstarpēji vienojoties, pašvaldība sniedz

atbalstu ģimenes ārstu praksēm dažādu administratīvo funkciju

nodrošināšanai, piemēram, informāciju tehnoloģiju lietošanā,

prakses atvēršanas un pielāgošanas jautājumos, finanšu

pārvaldības jautājumos.

94. Plānotās izmaiņas sasniedzamas ilgtermiņā, secīgi ieviešot

nepieciešamos risinājumus un piesaistot nepieciešamos resursus,

kā arī veicot grozījumus šādos normatīvajos aktos:

1) MK 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529 "Veselības

aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", nosakot

prasības, kas attiecināmas uz veselības aprūpes pakalpojumu

sniedzējiem, kuri ir līgumattiecības ar valsti - reģistrēto

pacientu skaits, sniegto pakalpojumu apjoms, nosacījumi attiecībā

uz tiešās pieejamības speciālistiem;

2) MK 2009.gada 20.janvāra noteikumos Nr.60 "Noteikumi

par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to

struktūrvienībām" - obligātās prasības telpām.

3.1.2.

Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti (SMPP)

95. SMPP sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību

iedzīvotājiem vismaz 12 stundas diennaktī. Tajā ir iespējams

veikt rentgena diagnostiku, elektrokardiogrammu, analīzes. Šo

palīdzību nodrošina viens ārsts (speciālists) un ārsta palīgs. Uz

SMPP pacienti ierodas paši neatliekamās un akūtās medicīniskās

palīdzība saņemšanai. NMPD brigādes pacientus neved uz SMPP

hospitalizācijas plāna ietvaros. SMPP saraksts attēlots

1.tabulā.

1.tabula

Steidzamās

medicīniskās palīdzības punkti

Ārstniecības iestādes (SMPP) nosaukums

SIA "Priekules slimnīca"

SIA "Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca"

Pašvaldības SIA "Saulkrastu slimnīca"

SIA "Kuldīgas slimnīca" (pakalpojuma

sniegšanas vieta - Aizpute)

SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība"

(pakalpojuma sniegšanas vieta - Gulbene)

SIA "Vidzemes slimnīca" (pakalpojuma

sniegšanas vieta - Valka)

3.1.3.

Slimnīcu nodrošinātā veselības aprūpe

96. Slimnīcu jeb stacionārā aprūpe nodrošina pacientu

atrašanos pastāvīgā ārstniecības personu aprūpē visu diennakti.

Stacionārās aprūpes ietvaros tiek sniegti neatliekamās

medicīniskās palīdzības, sekundārā un terciārā

līmeņa68 veselības aprūpes pakalpojumi.

97. Slimnīcās jāveicina sekundāro ambulatoro pakalpojumu

saņemšanas iespēju attīstīšana, tā nodrošinot pacienta ārstēšanas

un aprūpes nepārtrauktību un pēctecību.

98. Attīstot ambulatoros pakalpojumus, slimnīcas var elastīgāk

izmantot cilvēkresursus, uzlabot diagnostikas pieejamību un

efektīvāk izmantot tehnoloģijas, kā arī nodrošināt kvalitatīvāku

pacientu ārstēšanu, kā arī paaugstināt slimnīcas darba

produktivitāti un efektivitāti.

99. Stacionāro pakalpojumu sniedzēji tiks iedalīti šādos

līmeņos:

I līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili -

terapija un hronisku pacientu aprūpe:

- nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas

diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība;

- neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība ir

plānota līdz 60 minūtēm;

- speciālisti - ķirurgs, internists (tajā skaitā var būt

ģimenes ārsts) un divas māsas;

- diferenciāldiagnostikai un palīdzības sniegšanai ambulatoru

traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību paasināšanās

gadījumā, kas pārsniedz primārās aprūpes ārsta kompetenci,

nogādās NMPD, kā arī pacienti var ierasties paši;

- I līmeņa slimnīca tiks iekļauta NMPD hospitalizācijas

plānā;

- būs iespējama pacientu observācija un stāvokļa

stabilizācija, līdz 4 stundām, lai izlemtu par pacienta tālāku

hospitalizāciju vai ambulatoru ārstēšanu;

- ja pacientam nepieciešama NMP stacionārā 24 stundas, tad

NMPD pacientu hospitalizē tuvākajā augstāka līmeņa slimnīcā ar

atbilstošiem profiliem stacionārās neatliekamās medicīniskās

palīdzības sniegšanai.

100. Ievērojot minēto, tie gadījumi, kad NMP dienesta brigāde

pacientu nogādā I līmeņa slimnīcā neatliekamās medicīniskās

palīdzības sniegšanai ir:

1) Traumas:

- visa veida mugurkaulāja sasitumi, kas prasa diagnostiskus

izmeklējumus diagnozes precizēšanai;

- slēgti lūzumi: ribu lūzumi, aizdomas par ekstremitāšu

(augšdelmu, apakšdelmu, augšstilbu, apakšstilbu) lūzumiem un

lūzumi, plaukstu un pēdu sasitumi un aizdomas par lūzumiem;

- galvas sasitumi bez neiroloģiskas simptomātikas, kas prasa

medicīnisku novērošanu;

- ķermeņa lielo locītavu sasitumi, kam nepieciešama

diagnostiska izmeklēšana diagnozes precizēšanai un tālākas

ārstēšanas taktikas noteikšanai;

- visa veida locītavu saišu sastiepumi sasitumi, aizdomas par

saišu plīsumiem;

- artrīti, artrozes, sāpju kupēšanai, diagnostiskai

izmeklēšanai un ārstēšanas taktikas noteikšanai;

- apdegumi: I pakāpes (5-10% ) II pakāpes, kad izveidojušās

bullas vai tās ir plīsušas (izņemot plaukstas, pēdas,

dzimumorgāni), kad ir nepieciešama atsāpināšana, brūču apstrāde

un ārstēšanas taktikas izvērtēšana un noteikšana;

- apsaldējumi I pakāpes, II pakāpes;

- dzīvnieku kodumi;

- insektu kodumi;

- čūsku kodumi.

2) Ambulatorā

ķirurģija:

- visa veida ādas brūces, kam nepieciešama šuvju uzlikšana,

brūces primārā apstrāde;

- strutainā ķirurģija: sekundārie brūču iekaisumi, to

apstrāde, panarīciji;

- trofisko čūlu apstrāde.

3) Iekšķīgās

slimības:

- primārā hipertensija, hipertensīvās slimības - diagnostika,

terapijas taktikas noteikšana;

- hroniska sirds išēmiskā saslimšana;

- akūtas augšējo elpceļu infekcijas ar multiplu

lokalizāciju,

- tonsilīts, traheīts, bronhīts, diagnostika, terapijas

taktikas izvērtēšanai un noteikšanai;

- astma, lēkmes "kupēšanai" vai pēc lēkmes

"kupēšanas" tālākas ārstēšanas taktikas

noteikšanai;

- cukura diabēts, cukura līmeņa stabilizēšanai, tālākas

terapijas taktikas noteikšanai;

- somatoforma veģetatīva disfunkcija;

- spondiloze: torokāla spondiloze ar radikulopātiju,

lumbosakrāla spondiloze ar radikulopātiju;

- urīnceļu infekcija;

- sāpes vēderā-diferenciāldiagnozes veikšanai, tālākās

ārstēšanas taktika noteikšanai.

101. II līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība 7

obligātajos profilos (terapija, hronisku pacientu aprūpe,

ķirurģija, neiroloģija, ginekoloģija, grūtniecības un dzemdību

profils, pediatrija), kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā

palīdzība. II līmeņa slimnīcas sasniedzamība plānota līdz 60

minūtēm.

102. III līmeņa slimnīcās (reģionālajās slimnīcās) tiks

nodrošināta darbība 13 obligātajos profilos un, atbilstoši katras

slimnīcas specializācijai, papildus profili (tajā skaitā Liepājas

reģionālā slimnīca un Daugavpils reģionālā slimnīca ir

specializējušas onkoloģijas profila un invazīvās kardioloģijas

profila pacientu ārstēšanā).

103. IV līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība 22

obligātajos profilos un atbilstoši katras slimnīcas

specializācijai papildus profili (piemēram infekciju profils,

grūtniecības un dzemdību profils u.c.) IV līmeņa slimnīcās tiks

nodrošināti terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi.

104. IV līmeņa slimnīcas ar specializāciju pediatrijā,

traumatoloģijas un ortopēdijas profilā, grūtnieču aprūpē un

dzemdību palīdzības profilā, rehabilitācijas profilā nodrošina

terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši

specializācijai.

105. Tiks noteikts diagnožu (SSK-10) un/vai manipulācijas

saraksts, kura izpildes gadījumā slimnīcai tiek piešķirts

terciārā līmeņa pakalpojuma nodrošinātāja statuss, lai sniegtu

augsti specializētus, kompleksus veselības pakalpojumus. Terciārā

līmeņa pakalpojumus sniedz speciāli apmācītas ārstniecības

personas ar augstu zinātnisko un klīnisko kompetenci un pielieto

specializētas medicīnas tehnoloģijas.

106. Terciārā līmeņa pakalpojumus var sniegt arī IV līmeņa un

III līmeņa slimnīcas noteiktās diagnožu/ programmu grupās.

107. Reformu rezultātā plānotais veselības aprūpes pakalpojumu

sniedzēju piedāvājums paredz tādu gultu skaitu katrā profilā, kas

nodrošina prognozēto pieprasījumu pēc aprūpes.

108. Restrukturizējot veselības aprūpes pakalpojumu

izvietojumu, tiks nodrošināts, ka pakalpojumi tiek sniegti

atbilstošajā vietā un laikā (skat. 2.tabulu).

2.tabula

Stacionāro

ārstniecības iestāžu dalījums pa pakalpojumu līmeņiem

Pakalpojumu līmenis

Stacionārās ārstniecības iestādes

nosaukums

IV

SIA

"Rīgas Austrumu klīniskā universitātes

slimnīca"

VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes

slimnīca"

VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"

VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca"

SIA "Rīgas Dzemdību nams"

VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs

"Vaivari""

III

SIA

"Liepājas reģionālā slimnīca"

SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca"

SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca"

(pakalpojumu sniegšanas vieta - Ventspils)

SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca"

SIA "Vidzemes slimnīca"

SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca"

SIA "Rēzeknes slimnīca"

II

SIA

"Cēsu klīnika"

Madonas novada pašvaldības SIA "Madonas

slimnīca"

SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība"

(pakalpojumu sniegšanas vieta - Balvi)

SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca"

SIA "Jūrmalas slimnīca"

SIA "Ogres rajona slimnīca"

SIA "Kuldīgas slimnīca"

I

SIA "Aizkraukles slimnīca"

SIA "Ludzas medicīnas centrs"

SIA "Siguldas slimnīca" ar specializāciju

dzemdniecībā

SIA "Saldus medicīnas centrs"

SIA "Bauskas slimnīca"

SIA "Ziemeļkurzemesreģionālā slimnīca" (pakalpojumu

sniegšanas vieta - Talsi)

SIA"Tukuma slimnīca"

SIA "Krāslavas slimnīca"

Līvānu novada domes pašvaldības SIA "Līvānu

slimnīca"

SIA "Alūksnes slimnīca"

SIA "Limbažu slimnīca"

SIA

"Preiļu slimnīca"

109. Ņemot vērā pakalpojuma kvalitātes saistību ar sniegto

pakalpojumu apjomu, ārstniecības iestāžu pārprofilēšana ietver ne

tikai pakalpojumu koncentrāciju un paplašināšanu attiecīga līmeņa

slimnīcās, lai optimizētu resursus, bet arī nodrošina kvalitātes

līmeņa uzturēšanai pietiekamu apjomu un savlaicīgu piekļuvi

slimnīcas pakalpojumiem augstākajos līmeņos īsākā laika periodā

(atbilstoši diagnozei pacients tiek nogādāts nekavējoties uz

atbilstošā līmeņa slimnīcu, kur var saņemt pilnu pakalpojuma

klāstu atbilstoši pacienta stāvoklim).

110. Reformas ietvaros, lai racionāli izmantotu

cilvēkresursus, infrastruktūras resursus, finanšu resursus,

medicīnas aprīkojumu un novērstu funkciju dublēšanos, tiks

vērtēta iespēja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veidot

8 slimnīcu sadarbības teritorijas, kurās IV un III līmeņa

slimnīcas veido vienotu sadarbības modeli ar I un/vai II līmeņa

slimnīcām, kā arī SMPP.

111. Slimnīcu sadarbības teritorijā plašai integrētu veselības

aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai tiktu iekļauti vairāki novadi

(skat. 3.attēlu). Plānotas 18-26 akūtās gultas uz 10 000

iedzīvotājiem un 4,4 hronisko pacientu gultas uz 10 000

iedzīvotājiem, kas monitorējot datus var tikt pārskatīts.

3.attēls

Ārstniecības

iestāžu sadarbības teritorijas

Avots: VM, NMPD

112. Terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi un

sarežģītas manipulācijas, ķirurģiskas iejaukšanās veic atbilstošā

IV līmeņa vai specializētā III līmeņa slimnīcā (piemēram,

onkoloģiskie, invazīvās kardioloģijas pakalpojumi), kur

nodefinētā kvalitātes līmeņa pakalpojumu nodrošina kvalificēti

speciālisti ar pietiekamu pacientu plūsmas apjomu, secīgi -

atbilstošu pieredzi un kvalitāti.

113. Slimnīcu sadarbības teritorijās būtu racionāli iekļaut

SMPP, lai atslogotu slimnīcu uzņemšanas nodaļas tajos gadījumos,

kad pacientu stacionēšana nav nepieciešama.

Lai nodrošinātu vienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu

izvietojumu sadarbības teritorijās, 2020.gadā sadarbības

teritorijās nepieciešams šāds gultu skaits (bez psihiatrijas,

narkoloģijas un rehabilitācijas) (skat. 3.tabulu):

3.tabula

Sadarbības

teritorijās 2015.gadā esošais un 2020.gadā plānotais gultu

skaits

Sadarbības teritorijas

Gultu skaits

2015

Tai skaitā aprūpes gultas

2015

Maksimālais akūto gultu skaits

2020

Minimālais hronisko pacientu gultu

skaits

2020

KOPĀ gultas

2020

Kopā

valstī

7426

370

5732

789

6521

1. Ventspils sadarbības teritorija

348

1

247

50

297

2. Liepājas sadarbības teritorija

477

44

266

75

341

3. Jelgavas sadarbības teritorija

408

63

356

50

406

4. Valmieras sadarbības teritorija

376

8

325

85

410

5. Rēzeknes sadarbības teritorija

426

56

321

50

371

6. Daugavpils sadarbības teritorija

824

7

348

65

413

7. Jēkabpils sadarbības teritorija

464

122

275

54

329

8. Rīgas un Pierīgas sadarbības teritorijas

4103

69

3594

360

3954

Avots: VM

114. Rekomendācijas iespējamām slimnīcu sadarbības

teritorijām:

1) SIA "Ziemeļkurzemes slimnīca" sadarbības

teritorija ar Talsu slimnīcas filiāli, SIA "Kuldīgas

slimnīca";

2) SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" sadarbības

teritorija ar SIA "Kuldīgas slimnīca" (pakalpojuma

sniegšanas vieta Aizputes pilsēta), SIA "Priekules

slimnīca", SIA "Saldus medicīnas centrs";

3) SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" sadarbības

teritorija ar SIA " Dobeles un apkārtnes slimnīca", SIA

"Bauskas slimnīca";

4) Rīgas un Pierīgas sadarbības teritorijas: SIA

"Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīca",

SIA "Ogres slimnīca", Pašvaldības SIA "Saulkrastu

slimnīca", SIA "Siguldas slimnīca", VSIA

"Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca",

SIA "Jūrmalas slimnīca", SIA "Tukuma

slimnīca", SIA "Rīgas 2.slimnīca"; Sadarbībā ar

pašvaldību vērtējama SIA "Rīgas 1.slimnīca" nozīme šajā

sadarbības teritorijā.

5) SIA "Vidzemes slimnīca" sadarbības teritorija ar

SIA "Cēsu klīnika", SIA "Alūksnes slimnīca";

SIA "Limbažu slimnīca", SIA "Vidzemes

slimnīca" pakalpojuma sniegšanas vieta Valkā, SIA

"Smiltenes slimnīca";

6) SIA "Rēzeknes slimnīca" sadarbības teritorija ar

SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" ar

pakalpojumu sniegšanas vietu Gulbenē un Balvos, SIA "Ludzas

medicīnas centrs";

7) SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" sadarbības

teritorija ar SIA "Krāslavas slimnīca", SIA

"Preiļu slimnīca";

8) SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" sadarbības

teritorija ar SIA "Madonas slimnīca", SIA

"Aizkraukles slimnīca", SIA "Līvānu

slimnīca".

115. Atbilstoši rekomendētajai sadarbības teritoriju

attīstībai, pakāpeniski veicama arī sistēmiski svarīgo

ārstniecības iestāžu ar monoprofila slimnīcu - valsts

kapitālsabiedrību apvienošana, vai valsts kapitāla ieguldīšana

sistēmiski svarīgajās ārstniecības iestādēs, tādējādi nodrošinot

valsts līdzdalību sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu

pārvaldībā. Pilotprojekta veidā izskatāma valsts

kapitālsabiedrības sapludināšana ar pašvaldību kapitālsabiedrību

Daugavpils sadarbības teritorijā.

116. Lai nodrošinātu efektīvu cilvēkresursu izmantošanu

sadarbības teritorijā, paredzēts izvērtēt iespēju

9.2.5.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību

ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz

pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas

dzīvo ārpus Rīgas" (turpmāk - 9.2.5.SAM) ietvaros sniegt

finansiālu atbalstu par ārstniecības personu darbu citā

ārstniecības iestāde sadarbības teritorijas ietvaros.

3.1.4.

Neatliekamā medicīniskā palīdzība

117. Reformu plāna ietvaros mainīsies atsevišķu slimnīcu

sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu līmenis, restrukturējot

tās par I līmeņa slimnīcām, kas var mainīt pacientu

hospitalizācijas plānu, brigāžu skaitu un cilvēkresursu

nodrošinājumu NMPD ņemot vērā I līmeņa slimnīcā pieejamo

neatliekamās medicīniskās palīdzības apjomu (skat.

4.attēlu).

118. Lai nodrošinātu NMPD brigādes ierašanos izsaukumā

atbilstošā laikā un pacienta hospitalizāciju iespējami īsākā

laikā atbilstoša līmeņa slimnīcā, tiks izvērtēts NMPD brigāžu

izvietojums gan tajās vietās, kur šobrīd aizbraukšanas laiks ir

ilgāks nekā vidēji valstī, gan kontekstā ar veicamo reformu

izskatot iespēju NMPD brigāžu izvietojuma

pārplānošanai/pārdislokācijai.

119. NMPD, ņemot vērā plānotās strukturālās izmaiņas veselības

aprūpes sistēmā un primārās veselības aprūpes līmeņa

stiprināšanu, kā arī citus pasākumus veselības aprūpes

pakalpojumu pieejamības uzlabošanā iedzīvotājiem, jāizvērtē

iespēja samazināt izbraukumu skaitu pie pacientiem, kur nav

nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība Rīgā, ņemot vērā,

ka Rīgā pēc PB datiem ir lielākais neatliekamās palīdzības

izsaukumu skaits 18,3 uz 100 iedzīvotājiem. Salīdzinājumā Kurzemē

ir 8 izsaukumi uz 100 iedzīvotājiem, Zemgalē 9,5 izsaukumi uz 100

iedzīvotājiem, Latgalē 11,5 izsaukumi uz 100 iedzīvotājiem, bet

Vidzemē 12 izsaukumi uz 100 iedzīvotājiem.

120. Racionāli virzot pacientu plūsmu, NMPD jāuzlabo

savstarpējā sadarbība ar ārstniecības iestādēm (piemēram,

SMPP).

4.attēls

NMPD brigāžu

izvietojums un skaits 2017.gads

Avots: NMPD

121. Plānotās izmaiņas sasniedzamas ilgtermiņā, secīgi

ieviešot nepieciešamos risinājumus un piesaistot nepieciešamos

resursus, kā arī veicot grozījumus šādos normatīvajos aktos:

- MK 2009.gada 20.janvāra noteikumos Nr.60 "Noteikumi par

obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to

struktūrvienībām", nosakot prasības katra līmeņa

slimnīcām;

- MK 2005.gada 8.marta noteikumi Nr.170 "Noteikumi par

ārstniecības iestāžu reģistru", lai nodrošinātu reģistrāciju

atbilstoši dalījumam līmeņos, kā arī terciārā līmeņa pakalpojuma

nodrošinātāja statuss (pēc diagnožu vai manipulāciju

saraksta);

- MK 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529 "Veselības

aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", precizējot

atbilstoši noteiktajiem slimnīcu līmeņiem un SMPP.

3.2. Pašvaldību lomas definēšana

veselības aprūpes sistēmā

122. Likumā noteikts, ka pašvaldībām ir autonomas funkcijas

veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā.

123. Veselības aprūpes pieejamībai ir vairāki segmenti:

1) finansiālā

pieejamība - valsts finansiālās iespējas segt noteiktu

pakalpojumu apjomu un cilvēku iespējas izmantot veselības aprūpes

pakalpojumus atkarībā no viņu iespējām atvēlēt tam finansiālos

resursus no ģimenes naudas līdzekļiem;

2) ģeogrāfiskā

pieejamība - iespējas nokļūt līdz ārstniecības iestādei

t.i. attālums līdz tai un reālās transporta iespējas jeb ārsta

pieejamība noteiktā ģeogrāfiskā vienībā;

3) organizatoriskā un

administratīvā pieejamība - iespēja vispār saņemt

veselības aprūpes pakalpojumus (ārstu esamība, potenciālais

gaidīšanas laiks rindās un iestāžu darba laiks) un dažādi

administratīvie šķēršļi (nepieciešamība pēc nosūtījuma u.c.).

124. Jau esošās situācijas izklāstā minēts, ka pašvaldības

"Likumā par pašvaldībām" autonomo deleģēto veselības

aprūpes pieejamības nodrošināšanas funkciju traktē dažādi, tādēļ

VM reformas ietvaros ierosina precizēt pašvaldības lomu veselības

aprūpē, nosakot pašvaldības atbildības un kompetences robežas,

definējot precīzu minimālo pašvaldību pienākumu ietvaru veselības

aprūpes pieejamības nodrošināšanā, tādejādi stiprinot pašvaldības

līdzdalību veselības pakalpojumu nodrošināšanā konkrētā līmeņa

ietvaros.

125. Raugoties no pakalpojumu izmantošanas struktūras un

pieejamības, tieši primārā veselības aprūpe un mājas aprūpe ir

tie pakalpojumu veidi, kas ir nepieciešami vistuvāk katram

pašvaldības iedzīvotājam. Piemēram, Skandināvijas valstīs

pašvaldība kā pakalpojuma nodrošinātājs, uzņemas atbildību par to

veselības aprūpes sadaļu, kas ir izmaksu lētāka un tiek

nodrošināta pacienta dzīvesvietā pašvaldībā.

126. Efektīvāk izmantojot resursus, veicinot informācijas

apmaiņu un starpinstitucionālo sadarbību, tiks izstrādāta vienota

pieeja mājas aprūpes pakalpojuma nodrošināšanā kontekstā ar

pašvaldību lomas iezīmēšanu primārās veselības aprūpes

organizēšanā un pārraudzībā (piemēram, sniedzot atbalstu ģimenes

ārstu praksēs nodarbināto māsu mājas vizītēm pie hroniskiem

pacientiem).

127. Attiecīgi veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai un

efektīvākai valsts un pašvaldību rīcībā esošo resursu

izmantošanai tiks veikti šādi pasākumi:

1) sadarbībā ar pašvaldībām nodefinēts pašvaldībai veicamo

pienākumu un atbildības ietvars, tādejādi veicinot līdzvērtīgu

veselības aprūpes nodrošināšanu katrā pašvaldībā;

2) izstrādāts mehānisms, kā iesaistīt pašvaldības to

pakalpojumu nodrošināšanā, kas ir nepieciešami vistuvāk katram

pašvaldības iedzīvotājam, novirzot tam nepieciešamos finanšu

līdzekļus:

- ģimenes ārstu nodrošinātās veselības aprūpes organizēšanā un

ģimenes ārstu administratīvo funkciju nodrošināšanā (piemēram,

telpu pielāgošanā atbilstībai obligātajām prasībām ārstniecības

iestādēm), kā arī atbalsta sniegšanā ģimenes ārstu prakses

"ideālā" modeļa attīstīšanai, paredzot tam nepieciešamo

papildus finansējumu mājas aprūpes nodrošināšanā, tajā skaitā

ģimenes ārstu praksēs nodarbināto māsu mājas vizītēm hronisku

saslimšanu gadījumos;

- nedziedināmi slimo (Hospice tipa)69

pacientu aprūpes gultu veidošanā kontekstā ar jau pašvaldības

uzturētajām sociālajām gultām.

128. Plānotās izmaiņas sasniedzamas ilgtermiņā, secīgi

ieviešot nepieciešamos risinājumus un piesaistot nepieciešamos

resursus (deleģējot jaunus valsts pārvaldes uzdevumus, tam tiks

paredzēts nepieciešamais finansējums), kā arī veicot grozījumus

šādos normatīvajos aktos:

- likumu "Par pašvaldībām";

- MK 2013.gada 17.decembra noteikumus Nr.1529 "Veselības

aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".

3.3. Cilvēkresursi

129. Cilvēkresursu plānošanas mērķis veselības aprūpes sistēmā

ir:

- noteikt nepieciešamo ārstniecības personu skaitu, kas tiek

izmantots plānojot uzņemšanu ārstniecības pamatstudijās un

rezidentūrā;

- nodrošināt personāla atalgojuma pieaugumu un optimālo

atalgojuma līmeni;

- izstrādāt plānu par veselības aprūpes personāla piesaisti

reģioniem.

130. Atbilstoši darbaspēka ar augstāko izglītību piedāvājuma

un pieprasījuma prognozēm, veselības aprūpe un sociālā labklājība

ir tā tematiskā izglītības grupa, kur 2022.gadā pieprasījums

pārsniegs piedāvājumu (par 7%), savukārt pieprasījums pēc

speciālistiem ar vidējo izglītību pārsniegs piedāvājumu par 14%.

Saskaņā ar prognozēm ES darba tirgū līdz 2025.gadam no 9,5

miljoniem jauno darba vietu lielākā daļa tiks izveidotas

pakalpojumu sektorā, tai skaitā arī veselības aprūpes speciālistu

profesiju grupās70.

131. Nodrošinājums ar veselības aprūpes cilvēkresursiem

Latvijā 2014.gadā (atbilstoši EUROSTAT datu bāzē publicētajiem

datiem ) ir zem vidējiem ES valstu rādītājiem, izņemot zobārstu

skaitu un ārstu absolventu skaitu (skat. 4.tabulu).

4.tabula

Ārstniecības

personu skaits Latvijā un ES (2014)

Rādītājs

Latvija

ES vidējie rādītāji

Starpība %

Ārstu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem

321,6

349,58

8%

Zobārstu skaits uz 100 000

iedzīvotājiem

70,22

67,9

3% virs ES

Māsu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem

502,06

864,29

42%

Vecmāšu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem

19,61

33,14

41%

Ārstu absolventu skaits uz 100 000

iedzīvotājiem

14,04

12,16

13,4% virs ES

Zobārstu absolventu skaits uz 100 000

iedzīvotājiem

2,01

2,5

19%

Māsu absolventu skaits uz 100 000

iedzīvotājiem

27,89

38,72

28%

Vecmāšu absolventu skaits uz 100 000

iedzīvotājiem

1,54

1,81

15%

Avots:

PVO(http://data.euro.who.int/hfadb)skatīts

28.02.2017.

132. Pamatinformācija par ārstniecības personu un ārstniecības

atbalsta personu nodrošinājumu sadalījumā par profesiju grupām

detalizēti ir atspoguļota VM 2016.gadā izstrādātajā Informatīvajā

ziņojumā par Pamatnostādņu "Cilvēkresursu attīstība

veselības aprūpē" un programmas "Cilvēkresursu

attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam" īstenošanu

2014.-2015.gadā, kā arī informatīvajā ziņojumā "Par

sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstības

reformu"71.

133. Šajā ziņojumā, izmantojot informāciju gan no ārstniecības

iestādēm, gan no ārstniecības personu reģistra u.c. datu bāzēm,

tai skaitā pielietojot arī PB piedāvātos plānošanas nosacījumus,

izveidoti Latvijas situācijai atbilstoši plānošanas principi un

prognozēts ārstniecības personu nodrošinājums gan valstī kopā

(tai skaitā ieslodzījumu vietās, sociālās aprūpes izglītības u.c.

iestādēs strādājošās ārstniecības personas), gan specifiski

sistemātiski svarīgajās ārstniecības iestādēs.

134. Esošo un nākotnes vajadzību pēc veselības aprūpes

pakalpojumiem un veselības aprūpes cilvēkresursiem nosaka vairāki

faktori: demogrāfiskie procesi, saslimstība, veselības aprūpes

pakalpojumu izmantošana, veselības aprūpes pakalpojumu

nodrošināšanas modelis (ietekmē cilvēkresursu vajadzību

primārajā, stacionārajā un ilglaicīgajā aprūpē), ekonomiskā

izaugsme un izdevumi veselības nozarei (valsts apmaksāto un

maksas pakalpojumu proporcija).

135. Veselības aprūpes cilvēkresursu plānošana nav tieša un

precīza (eksakta) metode, tāpēc VM nodrošinās regulāru izstrādāto

prognožu aktualizāciju, atbilstoši izmaiņām veselības aprūpes

sistēmā un jauniem pieejamiem datiem72.

3.3.1.

Ārstniecības personu plānošanas kritēriji

136. Ārstniecības personu plānošanā izmantoti iedzīvotāju

skaitā balstīti plānošanas parametri un kritēriji atbilstoši

pacientu (gultu) skaitam un personāla produktivitātei pa

specialitātēm.

137. Cilvēkresursu plānošanā un analīzē izmantoti:

- ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu reģistra dati

par ārstu skaitu pamatdarbā, kas visprecīzāk raksturo valstī

kopējo esošo ārstu specialitāšu nodrošinājumu;

- stacionāro ārstniecības iestāžu sniegtā informācija par

ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu visās amata

grupās un specialitātēs nostrādāto stundu skaitu 2016.gada trīs

mēnešos (septembris, oktobris, novembris).

138. Slimnīcu personāla plānošanas pamatkritērijs slimnīcu

uzņemšanas un stacionārajās nodaļās ir posteņu skaits.

139. Postenis ir 1 ārstniecības persona (ārsts, māsa, masas

palīgs u.c.), kura veic noteikta pacientu skaita aprūpi.

Diennakts posteņa (24 stundas, 7 dienas nedēļā) darba

nodrošināšanai nepieciešamas 4,7 slodzes, dienas postenim (8

stundas, 5 darba dienas) - 1 slodze.

140. Posteņu skaita plānošanā pielietotie kritēriji slimnīcu

uzņemšanas un stacionārajās nodaļās:

1) ārstu posteņu skaits slimnīcas uzņemšanas nodaļā saskaņā ar

diennakts dežūru nodrošināšanai nepieciešamo speciālistu

sarakstu73 - māsu, māsu palīgu un ārstu palīgu posteņu

skaits atbilst kopējam ārstu posteņu skaitam;

2) posteņu skaits stacionāra nodaļās atbilstoši plānotajam

gultu skaitam attiecīgajā profilā (skat. 1.pielikumu);

3) slimnīcas stacionārajās nodaļās 1 māsu postenis (diennakts)

uz 8 gultām/pacientiem; intensīvajā terapijā māsu postenis

plānots uz 3 gultām/pacientiem;

4) 1 māsu palīga postenis (diennakts) uz 2 māsu posteņiem

(diennakts);

5) 2 vecmātes diennakts posteņi nodaļā (uz 6,48

gultām/pacientēm)74.

141. Ārstu speciālistu rekomendējošās slodzes ambulatoro

veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai (gan stacionāru

ambulatorajās daļās, gan ambulatorajās iestādēs) noteiktas

atbilstoši vidējam viena apmeklējuma ilgumam (minūtēs) un kopējam

ambulatoro apmeklējumu skaitam (valsts apmaksātie

pakalpojumi).

142. Vidējais viena apmeklējuma ilgums (minūtēs) pie attiecīgā

speciālista, kas monitorējot datus var tikt pārskatīts:

1) 15 minūtes

- neatliekamās medicīnas ārsta palīgs, ķirurgs, neiroķirurgs,

torakālais ķirurgs, sirds ķirurgs, asinsvadu ķirurgs, urologs,

plastikas ķirurgs, bērnu ķirurgs, traumatologs, ortopēds,

ginekologs/dzemdību speciālists, pediatrs, onkologs

ķīmijterapeits, hematologs, neirologs, oftalmologs,

otolaringologs, infektologs, mutes, sejas un žokļu ķirurgs,

dermatologs/venerologs, laboratorijas ārsts, radiologs terapeits,

neatliekamās medicīnas ārsts, medicīnas ģenētiķis, arodveselības

un arodslimību ārsts, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas

ārsts, reimatologs, endokrinologs, nefrologs, imunologs,

algologs, transplantologs;

2) 20 minūtes

- internists, neonatologs, bērnu infektologs, bērnu reimatologs,

bērnu pneimonologs, bērnu alergologs, bērnu endokrinologs, bērnu

nefrologs, bērnu gastroenterologs, bērnu hematoonkologs,

anesteziologs/reanimatologs, psihiatrs, narkologs, kardiologs,

pneimonologs, gastroenterologs, bērnu neirologs, alergologs;

3) 30 minūtes

- bērnu psihiatrs.

143. Kopējais ārstniecības personu skaits valstī (ieskaitot

arī tos speciālistus, kuri sniedz valsts neapmaksātus

pakalpojumus, kā arī speciālistus, kuriem nevar piemērot

iepriekšminētos plānošanas kritērijus) plānots uz iedzīvotāju

skaitu, par pamatu izmantojot PB izstrādātos plānošanas

standartus Latvijai75.

3.3.2.

Ārstniecības personu nodrošinājums 2016. un 2025.gadā

144. Ārstniecības personu esošais nodrošinājums rada nopietnu

apdraudējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai

nākotnē. Ja pašreiz ārstu un zobārstu skaits ir pietiekams, tad

33% ārstu un 28% zobārstu jau ir vai pēc 7 gadiem būs pensijas

vecumā.

145. Vissatraucošākā situācija ir ar māsu nodrošinājumu. Pēc

rekomendējošās metodoloģijas šobrīd slimnīcās māsu deficīts ir ap

1500 māsu. Lai sasniegtu optimālo māsu skaitu valstī kopā

rekomendējoši līdz 2025.gadam veidojas ap 3050 māsu deficīts

(skat. 5.tabulu).

5.tabula

Plānotais

ārstniecības personu skaits sadalījumā pa profesijām

Profesija

Ārstniecības personu skaits (2016) *

Vecāku par

65 gadiem, skaits

(2016)

Tuvākajā laikā sasniegs pensijas vecumu,

skaits

(2016)

Indikatīvais absolventu skaits (2016) **

Ārstniecības personu skaits (-pensionāri, +

absolventi)

(2022)

Rekomendējošais ārstniecības personu skaits

(2025) ****

Deficīts pret

2022.gadu

Ārsta

pamatspecialitātes

6515

1048

1117

820

4950

5923

-973

Zobārsts (P25)

1540

200

225

111

1226

1540

-314

Māsa (n39)

8791

582

1158

936***

7987

11 038

- 3051

Vecmāte (n28)

448

31

72

134

479

534.1

-55.1

Ārsta palīgs (n27)

1882

87

199

698

2294

2606

-312

Māsas palīgs (n70)

2230

138

512

210

1790

3498.4

-1708,4

Avots: VM

* Strādājošo ārstniecības personas skaits pamatdarbā

** Indikatīvais absolventu skaits laika periodā līdz

2022.gadam

***No 250 absolventiem gadā, tikai aptuveni 60 uzsāk darbu

ārstniecības iestādēs (valsts un pašvaldību) LMA dati.

**** tai skaitā 2025.gadā rekomendējošais ārstu skaits

(valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai) ir 4608, attiecīgi

māsu kopējais skaits rekomendēts 8196 māsas.

146. Plānotais ārstniecības personu (ārstu) skaita sadalījums

pa pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm un papildspecialitātēm,

kā arī uzņemšanas un stacionārajās nodaļās rekomendējošais

ārstniecības personu skaits valsts apmaksāto pakalpojumu

sniegšanai (skat. 2.pielikumu) prognozēts pilna laika

slodzēm un tiks izmantots ārstniecības pamatstudiju un

rezidentūras uzņemšanas plānošanā.

3.3.3.

Ārsta profesijas turpmākā attīstība

147. Turpmākajā ārstniecības pamatstudiju un rezidentūras

uzņemšanas plānošanā, papildus esošajiem plānošanas kritērijiem

tiks izmantotas arī izstrādātās rekomendējošās ārstniecības

personu skaita prognozes pilna laika slodzēm līdz 2025.gadam.

148. Šobrīd, atbilstoši normatīvajiem aktiem76,

rezidentu uzņemšana notiek divos posmos, vispirms augstskolas

organizē pretendentu pieteikšanos rezidentūras studiju programmās

un pēc VM rīkojuma par rezidentūras vietu skaita sadalījumu starp

augstskolām organizē rezidentūras pretendentu uzņemšanu

rezidentūras studiju programmās. Lai vienkāršotu šo procedūru,

2019./2020.studiju gadā rezidentūras studiju programmā tiks

izveidota vienota uzņemšanas komisija.

3.3.4.

Māsas profesijas turpmākā attīstība

149. Ņemot vērā atšķirīgās veselības aprūpes sistēmas ES

valstīs un atšķirīgi organizēto māsas darbu veselības aprūpes

pakalpojumu sniegšanā, māsu skaita palielināšanu, tuvinot to ES

valstu vidējiem rādītājiem, jāskata kontekstā ar māsas profesijas

attīstību.

150. Māsu veicamo darbību apjoms, pielietojamās kompetences ir

saistītas ar konkrētās pacientu grupas pacientu vajadzībām

(pacientu aprūpes līmeņa). Tāpēc katrai ārstniecības iestādei

jāizvērtē savs pacientu aprūpes organizācijas modelis

(sistēma).

151. Pierādījumos balstīta prakse liecina, ka pamatojoties uz

pacientu vajadzībām (aprūpes līmeņiem) māsu prakse, atbilstoši

kompetencei, var tikt paplašināta, vienlaikus mainot pacientu

aprūpes darba organizāciju77.

152. Plānots no funkcionālā darba organizācijas modeļa, ko

šobrīd pielieto lielākajā daļā ārstniecības iestāžu, jāpāriet uz

grupu darba modeli, kurā centrālais elements ir māsu postenis,

kurā māsa, atbilstoši kompetencei, veic noteikta skaita pacientu

grupas pacientu aprūpi. Pacientu grupas lielums ir atkarīgs no

pacienta aprūpes līmeņa.

153. Darbības, ko māsa veic pacientu aprūpē tiek klasificētas

kā vispārējā aprūpe un speciālā aprūpe (piemēram, aprūpe, kas ir

saistīta ar operācijām, invazīvām procedūrām, medikamentu ievades

nodrošināšana, brūču un ādas aprūpe).

154. Lai noteiktu nepieciešamo posteņu skaitu nodaļā,

ārstniecības iestādē ir jāveic mērījumi, kas detalizētāk

raksturotu māsas tiešās aprūpes darbības, t.sk. arī aprūpes

dokumentācijas aizpildīšanu, netiešas aprūpes darbības un rutīnas

darbības. Vienlaikus jāveic pacientu klasificēšanu jeb pacientu

aprūpes līmeņu noteikšanu. Pacienta pašaprūpes līmenis jāizvērtē

divas reizes diennaktī.

155. Pašreiz tiek izstrādāts metodiskais apraksts pacientu

klasificēšanas sistēmai, veicot pirmo posmu - pacientu aprūpē

tiks ieviesta pacientu aprūpes līmeņu noteikšana, kam sekos

otrais posms - pacientu aprūpes darba organizācija atbilstoši

posteņu sistēmai (grupu darba modelim).

156. Pacienti, kuri pilnībā spēj veikt pašaprūpi tiek iedalīti

I aprūpes līmenī; II aprūpes līmenī - tie pacienti, kuriem ir

nepieciešams neliels atbalsts pašaprūpes darbību veikšanā; III

līmenī tie pacienti, kuri nespēj veikt pašaprūpi.

157. Pamatojoties uz noteikto aprūpes līmeni, nepieciešamajām

atbalsta funkcijām un veiktajiem mērījumu rezultātiem tiks

noteikts nepieciešamais aprūpes personāla (māsu) skaits attiecīgi

katram aprūpes līmenim:

- I līmenis: 1 māsa uz 9-10 pacientiem;

- II līmenis: 1 māsa uz 7-8 pacientiem;

- III līmenis: 1 māsa uz 5-6 pacientiem;

- intensīvās terapijas, reanimācijas nodaļā: 1 māsa uz 3-4

pacientiem.

158. Lai pacientu aprūpes darbu organizētu pēc posteņu

sistēmas (jeb grupu darba modeļa) katrā nodaļā ir jāveic konkrēti

mērījumi. Tas nozīmē, ka:

1) tiks uzskaitīti pacienti konkrētā datumā, konkrētā

struktūrvienībā, fiksējot pacientu aprūpes līmeni (ieteicams 3-6

mēnešu periodā);

2) tiks aprēķināts pacientu skaits katrā līmenī un tiks

noteikts īpatsvars attiecīgajos aprūpes līmeņos;

3) iegūtais pacientu skaits tiks dalīts ar māsu/pacientu

attiecību attiecīgajā aprūpes līmenī un atbilstoši dienas vai

nakts periodam tiks iegūts nepieciešamo posteņu skaitu dienas un

nakts laikā (visbiežāk nakts stundās intensitāte samazinās līdz

20%);

4) pieņēmuma gadījumā, ja šie 46 pacienti ir II līmeņa

pacienti, kur māsas/pacienta attiecība ir 1:7, tad šajā nodaļā

būtu nepieciešami 6-7 māsu posteņi.

159. Analizējot māsu izglītības organizāciju, dažāds mācību

ilgums (viens vai divi gadi), dažādie iegūtie izglītības līmeņi

(pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vai otrā līmeņa

profesionālā augstākā izglītība), kā arī akadēmiskie grādi

(profesionālais bakalaura grāds vai bez grāda) māsas

pamatspecialitātes iegūšanai rada neskaidrību veselības aprūpes

darba tirgū.

160. VM sadarbībā ar Latvijas Māsu asociāciju izveidoja darba

grupu78, kuras ietvaros tiek izvērtētas prasības māsas

profesijas un specialitāšu izglītībai, kuras mērķis izveidot

pēctecīgu, uz studiju rezultātu orientētu māsu

pamatspecializācijas studiju programmas attīstību, definējot

amata kompetences un pārraudzības sfēras.

161. Māsas kompetences pilnveidošanai, to nesadrumstalojot pa

vairākām pamatspecialitātēm, līdz 2019.gadam tiks izveidota māsas

profesijas pamatspecialitāte - vispārējas aprūpes māsa, tādejādi

samazinot māsas profesijas pamatspecialitāšu skaitu no septiņām

uz vienu.

162. Vispārējās aprūpes māsas kompetencē tiks apvienotas

internās aprūpes, ķirurģiskās aprūpes un ambulatorās aprūpes māsu

kompetences, savukārt bērnu aprūpes māsa, operāciju māsa, garīgās

aprūpes māsa un anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes

māsas specialitātes tiks noteiktas kā apakšspecialitātes. Šāda

vienas pamatspecialitātes izveide atvieglos pacientu aprūpes

organizācijas maiņu no funkcionālā modeļa uz grupu (posteņu)

darba modeli.

3.3.5.

NMPD nodrošinājums ar ārstniecības personām

163. Visā valsts teritorijā pirmsslimnīcas etapā NMP

pakalpojumus iedzīvotājiem dzīvībai un veselībai kritiskos

stāvokļos nodrošina 191 NMP brigāde, kuras izvietotas 103 NMP

punktos.

164. Pieņemot, ka ārstniecības persona strādā normālā darba

laika ietvaros pilna laika darba slodzi, pirmsslimnīcas etapa

brigāžu darba nodrošināšanai nepieciešamas 1719 ārstniecības

personas.

165. Brigāžu dežūru laikus plāno, ņemot vērā diennakts NMP

izsaukumu intensitāti (pārsvarā Rīgas reģionālajā centrā).

Ievērojot minēto, ikdienā uz līnijas plāno 181 diennakts NMP

brigādi.

166. Lai nodrošinātu pietiekama skaita un atbilstošas

kvalifikācijas personālu darbam NMP brigādē, katrai diennakts

(7/24) brigādei noteiktas 4,5 slodzes brigādes vadītājiem

(sertificēta ārstniecības persona - ārsts, ārsta palīgs) un 4,5

slodzes brigādes otrai personai - nesertificētam ārsta palīgam.

Lai nodrošinātu 191 brigādes darbu, paredzētas 191 x 4,5=859,5

sertificētu ārstniecības personu amata slodzes un tikpat

nesertificētu ārstniecības personu slodzes, kas kopā veido 1719

pilna darba laika slodzes.

167. Vidēji 2016.gadā NMP brigādēs nodarbināti 1665

darbinieki, no tiem 1486 ārstniecības personas, tajā skaitā 147

ārsti - rezidenti un 179 medicīnas studenti, kuri NMP dienestā

nodarbināti nepilnu darba laiku.

168. Optimāla ārstniecības personu skaita nodrošināšanai

darbam NMP dienestā normālā darba laika ietvaros, tai skaitā, lai

nodrošinātu paaudžu maiņu, ik gadu papildus nepieciešami vidēji

100 ārsta palīgi, kopā ārstu palīgu skaitu nepieciešamas

palielināt par 724.

169. Lai aizstātu NMP dienestā šobrīd strādājošos citu

specialitāšu ārstu rezidentus NMP brigādes sastāvā, 2017. gadā

NMP dienestam būt nepieciešami papildus 200 ārsta palīgi

(skat. 6.tabulu).

6.tabula

Prognozējamais

papildus nepieciešamais ārsta palīgu skaits NMPD reģionālajos

centros

NMPD

reģionālais centrs

2017

2018

2019

2020

2021

2022

2023

Kurzemes

12

10

12

10

12

15

15

Vidzemes

11

20

20

20

20

10

12

Latgales

16

10

10

10

13

12

13

Zemgales

11

12

12

15

15

13

15

Rīgas

150

50

50

50

50

50

50

Kopā

200

102

102

105

110

100

105

Avots: VM

170. Lai nodrošinātu pietiekamu skaitu sertificētu ārsta

palīgu NMP brigādēs, nepieciešams nodrošināt no valsts budžeta

apmaksātas studijas neatliekamās medicīnas ārsta palīga

kvalifikācijas un sertifikāta iegūšanai ne mazāk kā 100 personām

gadā (skat. 7.tabulu).

7.tabula

Nepieciešamais

valsts apmaksāto studiju vietu skaits NMP ārsta palīga

kvalifikācijas un sertifikāta iegūšanai

Studiju gads/vietu skaits

2017/2018

2018/2019

2019/2020

2020/2021

2021/2022

Rīgas RC

40

42

45

50

55

Vidzemes RC

20

22

23

25

25

Latgales RC

20

22

23

25

25

Kurzemes RC

10

12

14

15

20

Zemgales RC

10

12

15

15

20

Kopā

100

110

120

130

140

Avots: VM

171. Lai nodrošinātu atbilstoši NMP brigāžu profilam

ārstu-speciālistu, intensīvās terapijas un reanimācijas brigādes

ar atbilstošas kvalifikācijas brigādes vadītājiem, ņemot vērā,

izdienas pensijā aizejošo ārstu skaitu, NMP dienestam papildus

nepieciešamais NMP ārsti un anesteziologi/reanimatologi (skat.

8.tabulu).

8.tabula

Prognozējamais

papildus nepieciešamais ārstu skaits NMP dienestā

NMPD

reģionālais centrs

Specialitāte

2017

2018

2019

2020

2021

2022

2023

Kurzemes

Anesteziologs, reanimatologs

4

1

1

1

Neatliekamās medicīnas ārsts

9

1

1

1

Vidzemes

Anesteziologs, reanimatologs

Neatliekamās medicīnas ārsts

2

2

2

3

2

1

2

Latgales

Anesteziologs, reanimatologs

3

1

1

1

1

1

1

Neatliekamās medicīnas ārsts

10

4

4

4

4

4

4

Zemgales

Anesteziologs, reanimatologs

Neatliekamās medicīnas ārsts

3

1

1

1

1

Rīgas

Anesteziologs, reanimatologs

1

Neatliekamās medicīnas ārsts

1

10

3

1

4

19

7

Kopā

Anesteziologs, reanimatologs

7

1

1

2

2

2

2

Neatliekamās medicīnas ārsts

25

17

10

10

10

25

15

Avots: VM, NMPD

3.3.6.

Ārstniecības personu atalgojums un galvenās plānotās darbības

veselības nozares cilvēkresursu attīstībai

172. Konkurētspējīgs atalgojums ārstniecības personām ir viens

no būtiskākajiem aspektiem, kas ietekmē veselības nozares

cilvēkresursu nodrošinājumu veselības aprūpes sistēmā.

173. Prioritizējot veselības jomu un atzīstot veselību kā

vienu no svarīgākajām valsts pamatvērtībām tautsaimniecības

izaugsmē un attīstībā, jāpanāk ka finansējums veselības nozarei,

t.sk., veselības aprūpes darbinieku darba samaksai tiek

mērķtiecīgi palielināts un 2023.gadā koeficients ārstu (I amata

kategorijai) darba samaksai pret vidējo darba samaksu valstī

pieaug līdz 2,0 (skat. 4.1.sadaļu).

174. Lai nodrošinātu efektīvāku un pārskatāmāku ārstniecības

personu darba samaksas noteikšanas kārtību, tiks precizēts

normatīvais regulējums attiecībā uz ārstniecības personu zemākās

mēnešalgas noteikšanu un svītrotas ārstniecības struktūrvienību

administratīvo vadītāju kategorijas - galvenais ārsts, galvenā

ārsta vietnieks, nodaļas vai struktūrvienības vadītājs, virsmāsa,

galvenā medicīnas māsa, galvenā vecmāte, galvenais radiologa

asistents, apmaksājot veikto darbu no tarifā iekļautā elementa

administrācijas izmaksu segšanai.

175. Ārstniecības personu amati atbilstoši tam vai

ārstniecības persona ir sertificēta vai reģistrēta, tiks iedalīti

6 kategorijās (skat. 9.tabulu):

9.tabula

Plānotās amatu

kategorijas

Profesiju grupa / amata

nosaukums

Kategorija

I Sertificētu ārstniecības personu amati

1.

Ārsts, zobārsts

1

2.

Fizioterapeits, audiologopēds,

uztura speciālists, ergoterapeits, tehniskais ortopēds

2

3.

Māsa, ārsta palīgs, vecmāte,

biomedicīnas laborants, radiologa asistents

3

4.

Masieris, ergoterapeita

asistents, fizioterapeita asistents, zobu higiēnists,

zobārstniecības māsa, kosmētiķis, podologs

4

II Reģistrētu ārstniecības personu amati

5.

Ārsts, zobārsts, rezidents

2

6.

Fizioterapeits, audiologopēds,

uztura speciālists, ergoterapeits, tehniskais ortopēds

3

7.

Māsa, ārsta palīgs (feldšeris),

vecmāte, biomedicīnas laborants, radiogrāfers

4

8.

Masieris, ergoterapeita

asistents, fizioterapeita asistents, zobu higiēnists,

zobārstniecības māsa, kosmētiķis, podologs

5

9.

Zobārsta asistents, māsas

palīgs

6

Avots: VM

176. Tāpat tiks pārskatīts ārstniecības personai atbilstoši

izglītības līmenim, zinātniskajam grādam, darba novērtējumam un

darba stāžam ārstniecības jomā nosakāmais piemaksas apjoms, to

neietverot mēnešalgā.

177. 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES struktūrfondu

nodarbinātības un darbaspēka mobilitātes prioritārā virziena

9.2.5.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību

ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz

pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas

dzīvo ārpus Rīgas", kā arī darbības programmas

"Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6.specifiskā atbalsta

mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta

personāla kvalifikāciju" aktivitātēm izmantojams 3.pielikums

- uzņemšanas un stacionārajās nodaļās rekomendējošais

ārstniecības personu skaits sadalījumā pa pamatspecialitātēm

sistēmiski svarīgajās ārstniecības iestādēs.

178. Reģionos ārpus Rīgas laika periodā līdz 2025.gada

galvenokārt nepieciešams ārstniecības personu papildinājums šādās

specialitātēs: internists, ķirurgs, traumatologs, ortopēds,

ginekologs, dzemdību speciālists, neirologs, māsas, vecmātes,

ārsta palīgi, māsas palīgi. Atsevišķos reģionos nepieciešams:

pediatrs, infektologs, narkologs, kardiologs, pneimonologs.

179. ES fondu ietvaros galvenās plānotās darbības pieejamības

uzlabošanai ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām:

- vienreizēja kompensācija par darbu reģionos ārstniecības

personām, kuras sniedz NMP pakalpojumus un veselības aprūpes

pakalpojumus slimnīcās, ambulatorajā psihiatrijā un ģimenes ārstu

praksēs;

- ikmēneša kompensācija uzturēšanās izdevumu segšanai;

- atbalsta kompensācijas pasākumiem (apmācībām) ģimenes ārsta

prakses pārņemšanai;

- attālināti speciālistu konsultāciju pakalpojumi citiem

speciālistiem (piemēram, speciālistu konsultācijas ģimenes

ārstiem par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pacientiem

situācijās, kad ģimenes ārstam ir nepieciešama papildu

speciālista konsultācija, lai sniegtu pilnvērtīgu pacienta

ārstēšanu atbilstoši savam kompetences līmenim).

180. Lai nodrošinātu ES fondu sniegtā atbalsta ilgtspēju,

slēdzot līgumu ar ārstniecības personu par vienreizējās

kompensācijas saņemšanu vai ģimenes ārsta prakses pārņemšanas

gadījumā, tiks noteikts pienākums ārstniecības personai turpināt

darbu attiecīgajā ārstniecības iestādē vismaz piecus gadu pēc

kompensācijas saņemšanas.

181. ES fondu ietvaros plānotās darbības ārstniecības un

ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošanai

prioritārajās veselības jomās - sirds un asinsvadu, onkoloģijas,

bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) un garīgās

veselības jomās, tostarp:

- visu veidu apmācības ārstniecības personām un ārstniecības

atbalsta personām, kas strādā prioritārajās veselības jomās un ar

prioritārajām veselības jomām saistītajās specialitātēs,

- apmācības ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta

personām, kas nestrādā prioritārajās veselības jomās un ar

prioritārajām veselības jomām saistītajās specialitātēs, par

jautājumiem, kas saistīti ar prioritārajām veselības jomām,

- apmācības farmācijas speciālistiem atbilstoši darba

specifikai saistībā ar prioritārajām veselības jomām,

- sociālā jomā strādājošajiem speciālistiem atbilstoši darba

specifikai saistībā ar prioritārajām veselības jomām, nodrošinot

demarkāciju ar 9.2.1.1.pasākumu "Profesionāla sociālā darba

attīstība pašvaldībās".

182. Ar ES fondu atbalstu ārstniecības un ārstniecības

atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošanai paredzēts ieviest

pasākumus ārstniecības personu zināšanu un iemaņu attīstīšanai,

kā arī paredzēts izvērtēt iespēju sasaistīt sniedzamo atbalstu ar

sertifikācijas procesu un rezervēt finansējumu noteikto

ārstniecības personu grupu apmācībai.

183. Veselības aprūpes sistēmas reformas ietvaros plānotie

pasākumi ir vērsti tai skaitā uz ārstniecības personu migrācijas

mazināšanu. Proti, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) kodeksā

par veselības nozares personāla piesaistīšanu (WHO Global Code of

Practice on the International Recruitment of Health Personnel.

WHA63.16, May 2010) noteiktajiem principiem, kas dalībvalstīm

jāievēro veselības aprūpes personāla plānošanā, lai mazinātu

cilvēkresursu migrāciju: efektīva izglītības sistēma, finansiālie

stimuli, sociālais un profesionālais atbalsts.

184. Vienlaicīgi veicamie pasākumi lielā mērā saistīti ar

veselības politikas plānošanu un ieviešanu, līdz ar to plānots

īstenot arī valsts pārvaldes iestāžu (piemēram, Veselības

ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Slimību profilakses un

kontroles centra, Veselības inspekcijas u.c.) darbinieku

visaptverošas apmācības atbilstoši aktuālākajām tendencēm

veselības aprūpes sistēmā kopumā un ņemot vērā starptautisko

aktuālo praksi, jo īpaši attiecībā uz veselības aprūpes

pakalpojumu pieejamības un veselības aprūpes pakalpojumu

kvalitātes uzlabošanu.

185. Šajā sadaļā izstrādātie konceptuālie priekšlikumi

ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam un galvenajām darbībām

veselības nozares cilvēkresursu attīstībai tiks attiecināti arī

uz citos sektoros nodarbinātajām ārstniecības personām.

186. Plānotās izmaiņas sasniedzamas ilgtermiņā, secīgi

ieviešot nepieciešamos risinājumus un piesaistot nepieciešamos

resursus, kā arī veicot grozījumus šādos normatīvajos aktos:

1) MK 2009.gada 24.marta noteikumus Nr.268 "Noteikumi par

ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā

līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības

programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un

praktisko zināšanu apjomu";

2) MK 2006.gada 6.jūnija noteikumus Nr.460 "Noteikumi par

specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu

reglamentētajām profesijām";

3) MK 2002.gada 19.februāra noteikumus Nr.68 "Izglītības

programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un

vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai";

4) MK 2016.gada 24.maija noteikumus Nr.317 "Ārstniecības

personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides,

papildināšanas un uzturēšanas kārtība";

5) MK 2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.685 "Rezidentu

sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi";

6) MK 2002.gada 23.jūlija noteikumus Nr.315 "Izglītības

programmu minimālās prasības ārsta profesionālās kvalifikācijas

iegūšanai";

7) MK 2010.gada 29.jūnija noteikumos Nr.595 "Noteikumi

par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības

personām".

3.4. Valsts apmaksātu veselības

aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procesa pilnveidošana

187. Līdzšinējā valsts apmaksāto veselības aprūpes

pakalpojumu pirkšana raksturojama kā pasīva, kas nozīmē

iepriekš noteiktā budžeta sadalīšanu starp esošajiem pakalpojumu

sniedzējiem, balstoties pārsvarā uz pakalpojumu sniedzēju

atbilstību kvalifikācijas un tehniskā nodrošinājuma prasībām.

Ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu atlases norise šobrīd

tiek organizēta saskaņā ar MK 2013.gada 17.decembra noteikumu

"Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas

kārtība" (turpmāk - MK not. Nr.1529), 215. un

219.-230.punktu.

188. Lai paaugstinātu veselības aprūpei piešķirtā finansējuma

izlietojuma efektivitāti, uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, kā arī

palielinātu konkurenci starp veselības aprūpes pakalpojumu

sniedzējiem, PB iesaka izmantot stratēģisko iepirkumu jeb

pakalpojumu sniedzēju atlasi pēc noteiktiem

kritērijiem79.

189. Šobrīd, īstenojot pakalpojumu sniedzēju atlasi netiek

ņemti vērā nozīmīgie kritēriji (piemēram, PB ir norādījusi, ka

pastāv būtiska saistība starp pakalpojumu sniedzēju veikto

pakalpojumu apjomu (piem., ārstu veikto operāciju skaitu gadā) un

sasniegtie rezultāti (pacienta dzīvildzes un dzīves kvalitātes

rādītāji), attiecīgi ārstniecības iestādēs strādājošie ārsti,

kuri biežāk veic noteikta veida operācijas, sasniedz labākus

rezultātus80.

190. PB norāda, ka Latvijā slimnīcās ar mazu pacientu skaitu

trīs reizes biežāk tika veiktas radikālas mastektomijas (krūts un

paduses limfmezglu izoperēšana) agrīnās vēža stadijās (I un II

stadija), nevis daļēja mastektomija (krūts saglabāšanas

operācija), kas attiecīgajos gadījumos būtu uzskatāma par

optimālu. No minētā secināms, ka veselības aprūpes pakalpojumu

sniedzēju veiktā apjoma rādītāji ir nozīmīgs indikators, kas

palīdz novērtēt sniegto pakalpojumu kvalitāti.

191. Stratēģiskā iepirkuma īstenošana paredz pieeju, kā

nepārtraukti meklēt un atrast labākos veidus, kā uzlabot

veselības sistēmas sniegumu, lemjot kādus pakalpojumus pirkt, no

kā tos pirkt un kā tos pirkt81.

192. Lai īstenotu stratēģisku iepirkuma metodiku un panāktu

plānotos ieguvumus - valsts maksā tikai par kvalitatīvu,

rezultatīvu, izmaksu efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu

(skat. 5.attēlu), VM plāno:

1) izveidot/pilnveidot iepērkamā pakalpojuma kvalitātes

kritērijus, kas nosaka pieņemamu ārstniecības kvalitātes līmeni

(sasnieguma rādītāju (KPI - key performance indicator)) un

šī līmeņa nodrošināšanas priekšnoteikumus (piemēram,

manipulāciju/epizožu apjoms);

2) noteikt šo kritēriju aprēķina metodoloģiju, rādītāju

pieņemamās robežvērtības;

3) uzsākt šo kritēriju mērījumus un monitoringu, kā arī

nodrošināt atgriezenisko saiti pakalpojumu

sniedzējiem;

4) izveidot pakalpojumu finansēšanas izmaksu efektivitātes

izvērtēšanas metodiku (kādam algoritmam ir jāseko, lai nonāktu

pie lēmuma kurus pakalpojumus ir nepieciešams izvēlēties);

5) pārskatīt/precizēt pakalpojuma teritoriālās pieejamības

nodrošināšanas pieeju, lai nodrošinātu kvalitatīvai ārstniecībai

pietiekamu manipulāciju/aprūpes epizožu apjomu katram ārstam;

6) ar atlases procesa pilnveidošanu nodrošināt veselības

aprūpes pakalpojumu sniedzējiem vienādas iespējas piedalīties

atlases procedūrā godīgas konkurences apstākļos, tostarp arī

jauniem pakalpojumu sniedzējiem, kuri līdz šim nav bijuši

līgumattiecībās ar NVD;

7) pārstrādāt līguma slēgšanas un apmaksas nosacījumus, lai

tie atbalstītu augstākminētos stratēģiskā iepirkuma kritērijus

attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti.

193. Pārejot uz stratēģiskā iepirkuma procedūru, jāmaina

pieeja no tā, ka pakalpojuma iepirkšana ir nodalīta no

pakalpojuma kvalitātes izvērtēšanas:

P = P = S

(Pakalpojums (P) ir pakalpojums un tam ir noteikts attiecīgais

tarifs, t.i. samaksa (S))

K = K = S

(Pakalpojuma kvalitātes (K) prasības ir noteiktas tikai

atsevišķiem pakalpojumiem un par to ievērošanu tiek noteikta

atsevišķa samaksa) uz pieeju, ka tiek iepirkts tikai kvalitatīvs

pakalpojums un tikai par tādu pakalpojumu tiek maksāts:

P = P + K =

S.

194. Attiecībā uz pakalpojuma sniedzējiem jāparedz iespēja

uzraudzīt pakalpojuma sniedzēja veikumu, reaģējot uz sliktu

sniegumu, auditēt pakalpojumu sniedzējam izvirzītās prasības. To

ir plānots īstenot sadarbībā ar nozares profesionāļiem ilgākā

laika periodā, veidojot vai pārskatot jau izveidotos kvalitātes

kritērijus un sadalot šo kritēriju rādītājus noteiktajos

līmeņos:

1) nepieņemama kvalitāte - šāds pakalpojums netiek iepirkts,

bet ja kvalitāte pēc iepirkuma ir pasliktinājusies līdz šādam

līmenim, tad līgumattiecības ir pārtraucamas;

2) uzlabojamā kvalitāte - šāds pakalpojums netiek iepirkts,

bet ja kvalitāte pēc iepirkuma ir pasliktinājusies līdz šādam

līmenim, tad tiek noteikts termiņš kvalitātes uzlabošanai. Ja pēc

šī termiņa kvalitāte ir uzlabota, līgumattiecības ir turpināmas,

ja nav - pārtraucamas;

3) pieņemama kvalitāte - šāds pakalpojums tiek iepirkts un

apmaksāts saskaņā ar apstiprināto tarifu,

4) izcila (visaugstākā) kvalitāte - šāds pakalpojums tiek

iepirkts, apmaksāts saskaņā ar apstiprināto tarifu, un šādai

kvalitātei var tikt noteikts atsevišķs papildu maksājums.

5.attēls

Kvalitātes

nodrošināšanas cikls82

195. Pāreja no pasīvā iepirkuma procesa uz stratēģiskā

iepirkuma pieeju īstenojama pakāpeniski, pilnveidojot normatīvo

bāzi, veselības aprūpes informācijas sistēmas, veselības aprūpes

kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, ietverot skaidri formulētus

kvalitātes kritērijus vairākos veselības aprūpes

līmeņos.83

196. Ņemot vērā definētās prioritārās jomas veselības nozarē,

pakalpojumu sniedzēju atlasi pēc augstākminētajiem noteikumiem ir

vispirms plānots organizēt un 2018.gadam pakalpojumus

stratēģiski iepirkt trīs pakalpojumu sniedzēju grupās:

1) onkoloģijas pakalpojumu sniedzējiem stacionārajās

ārstniecības iestādēs;

2) ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem mamogrāfijas

nodrošināšanai;

3) medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma sniedzējiem.

197. Atlasot onkoloģijas pakalpojumu sniedzējus

stacionārajās ārstniecības iestādēs, ir plānots noteikt

kritērijus, kas ietver:

1) prasības pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai,

nosakot pakalpojuma sniedzējam veicamo apjomu (piem., minimāli

veicamo operāciju skaitu gadā ķirurgam, % īpatsvaru radikālajām

krūts vēža operācijām);

2) organizatoriskās prasības (piem., pakalpojuma

sniedzēja rīcībā esošais tehnoloģiskais nodrošinājums).

198. Veicot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu

sniedzēju atlasi medicīniskās apaugļošanas pakalpojumiem,

ārstniecības iestādēm paredzēts noteikt kritērijus, kas

ietver:

1) prasības pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai, kas

raksturo iespējas sniegt kvalitatīvus medicīniskās apaugļošanas

pakalpojumus (piem., iestādei ir sava dzimumšūnu banka);

2) organizatoriskās prasības (piem., iestādes

atbilstība MK noteikumos Nr.60 "Noteikumi par obligātajām

prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām"

noteiktajām prasībām dienas stacionāram, Zāļu valsts aģentūras

izsniegta atļauja/sertifikāts par audu ieguvi, uzkrāšanu un

izmantošanu), prasības attiecībā uz personāla nodrošinājumu,

t.sk. personāla iegūto pieredzi un kvalifikāciju, kā arī

noteiktas prasības attiecībā un pakalpojuma nodrošināšanai

nepieciešamajām iekārtām un aprīkojumu.

199. Pakalpojumu sniedzēju atlasi valsts apmaksātu

mamogrāfijas metodes pakalpojumu nodrošināšanai plānots

veikt, nosakot kritērijus, kas ietver:

1) prasības pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai

(piem., procentuāli nosakot pieļaujamo daudzumu mamogrāfijas

metodes izmeklējumiem, kuri uzrāda neskaidru rezultātu, kā arī

nosakot prasības atkārtoti veiktajiem mamogrāfijas metodes

izmeklējumiem);

2) organizatoriskās prasības, ņemot vērā pakalpojuma

sniedzēja teritoriālo pieejamību (piem., nosakot pakalpojuma

sniegšanas vietas noteiktās teritorijās visā Latvijā

proporcionāli iedzīvotāju skaitam). Kā arī nosakot prasības

skrīninga izmeklējumiem mobilās mamogrāfijas kabinetā (piem.,

paredzot, ka valsts apmaksātu pakalpojumu sniedz ārpus apdzīvotām

teritorijām, kurās izvietoti stacionārie mamogrāfi, nosakot

attālumu līdz pakalpojuma sniegšanas vietai). Jārada efektīvs

mehānisms, lai saņemtu un reaģētu uz iedzīvotāju sūdzībām,

tādējādi nodrošinot atgriezenisko saiti (skat.

6.attēlu)84.

200. Vienlaikus medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma

saņemšanai paredzēts izveidot vienotu jeb centralizētu rindu, ko

turpmāk paredzēts ieviest arī citās veselības aprūpes jomās,

piemēram, valsts apmaksātu endoprotezēšanas pakalpojumu

saņemšanai. Ieviešot centralizētu rindu noteiktiem veselības

aprūpes pakalpojumiem, būs iespējams monitorēt iepirkumā

izvirzīto kritēriju izpildi.

6.attēls

Pakalpojumu

pircēja funkcionālie partneri

Avots: RESYST,

2014.85

201. Plānotās izmaiņas sasniedzamas ilgtermiņā, secīgi

ieviešot nepieciešamos risinājumus un piesaistot nepieciešamos

resursus, kā arī veicot grozījumus MK 2013.gada 17.decembra

noteikumos Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un

finansēšanas kārtība".

3.5. Veselības aprūpes kvalitātes

sistēma

202. VM ir izstrādājusi Veselības aprūpes sistēmas kvalitātes

pilnveidošanas un pacientu drošības koncepciju "Kvalitātes

vadība jeb vadības kvalitāte", lai uzlabotu pacientu

drošību, pacientu uzticību veselības aprūpes sistēmai, kā arī

izveidotu vienotu izpratni par veselības aprūpes sistēmas un

ārstniecības procesu kvalitāti (koncepcija apstiprināta ar

Veselības ministrijas 20.01.2017.rīkojumu Nr.22).

203. Koncepcijas izstrādē tika izmantoti PB un PVO pētījumu

rezultāti, izpratne par cilvēka faktoru, un veselības aprūpes

sistēmas kvalitātes pilnveidošanai tika izmantota kvalitātes

pētījumu un teorijas dibinātāja veselības aprūpes jomā Avedisa

Donabediana pieeja

"struktūra-process-rezultāts",86 kā arī

principi:

1) pacients un viņa ģimene ir visu procesu centrā;

2) visu ieinteresēto pušu iesaistīšana veselības aprūpes

sistēmas pilnveidošanā;

3) identificēt ES veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanas

Labu praksi un ieviest to Latvijas veselības aprūpes sistēmā;

4) procesu vadībā maksimāli standartizēt standartizējamās

lietas un pieejas;

5) mērīt efektivitāti, lietderīgumu, pieejamību, kvalitātes un

pacientu drošības līmeņus - rezultātus, kā arī monitorēt

rezultātus dinamikā.

204. Vienotas izpratnes veidošanai par veselības aprūpes

sistēmu un ārstniecības procesu kvalitāti tiks veikta VM un

padotības iestāžu un ārstniecības iestāžu darbinieku informēšana

un izglītošana pacientu drošības un kvalitātes vadības jomā.

205. Tāpat tiks izvērtētas esošās definīcijas veselības aprūpē

un metodiski tās izskaidrotas visiem veselības aprūpes sistēmā

iesaistītajiem - politikas veidotājiem, finanšu plānotājiem,

uzraudzības iestādēm un iedzīvotājiem.

206. SPKC izveidota informācijas resursu atbalsta

vienība87, kuras kompetencē ir pacientu drošības un

veselības aprūpes kvalitātes jautājumi, tai skaitā:

1) informatīva, metodiska un konsultatīva atbalsta

nodrošināšana ārstniecības iestādēm, VI un citām veselības

aprūpes institūcijām kvalitātes un pacientu drošības

jautājumos;

2) klīnisko vadlīniju, klīnisko algoritmu, klīnisko (pacientu)

ceļu un labas prakses standartu uzturēšana un pieejamības

nodrošināšana ārstniecības iestādēm un personām;

3) veselības aprūpes rezultatīvo rādītāju un indikatoru

sistēmas veidošana un uzturēšana.

207. Ņemot vērā klīnisko vadlīniju būtisko lomu jauno ārstu

izglītošanā, ārstniecības procesā, klīnisko rezultātu analīzē un

klīnisko auditu nodrošināšanā paredzēts izvērtēt šobrīd spēkā

esošās un NVD apstiprinātās klīniskās vadlīnijas un medicīniskās

tehnoloģijas, identificēt jomas, kur nepieciešama to

aktualizācija, izmantojot pieejamās starptautiskās vadlīnijas, un

izstrādāt klīniskos algoritmus un pacientu ceļus, kā arī

indikatorus un rezultatīvos rādītājus. Lai nodrošināto klīnisko

algoritmu, pacientu ceļu un indikatoru efektīvu izmantošanu,

paredzēts izvērtēt iespēju ar IT risinājumiem standartizēt un

elektronizēt minētos dokumentus.

208. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem pieejamu aktuālo

informāciju par ārstniecības iestādēs sniegtiem pakalpojumiem un

veiktu efektīvu un lietderīgu ārstniecības iestāžu uzraudzību,

tai skaitā novēršot situāciju, kad ārstniecības iestāžu reģistrā

pacientiem un uzraugošām institūcijām nav pieejama aktuālākā

informācija par ārstniecības iestādes paredzēto darbību un

sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tiks veiktas

izmaiņas ārstniecības iestāžu reģistrācijas procesā ārstniecības

iestāžu reģistrā. Pirms savas darbības uzsākšanas, kā arī jaunu

pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas, ārstniecības iestāde sniedz

informāciju par darbības jomu un sniegtajiem pakalpojumiem.

209. Vienlaikus ārstniecības iestādes vadītājam tiks

paaugstināta atbildība par minētās informācijas

savlaicīgu/nesavlaicīgu sniegšanu. Minēto informāciju

ārstniecības iestāde ārstniecības iestāžu reģistram sniegs

izmantojot e-veselības informācijas sistēmu.

210. Ņemot vērā starptautisko praksi, VI un NVD personālu

apmācīs sūdzību analīzē un cēloņu noteikšanas metožu

pielietošanā, tai skaitā Ārstniecības riska fonda pieteikumu

izskatīšanā.

211. VI darbiniekiem tiks nodrošinātas apmācības par citu

valstu pieredzi, metodēm un indikatoru pielietošanu ārstniecības

iestāžu uzraudzībā, tai skaitā pašnovērtējuma metodes

pielietošanā.

212. Sūdzību izvērtēšanā tiks vairāk iesaistītas pašas

ārstniecības iestādes. Apmācību rezultātā, tiks pilnveidots

uzraudzības modelis un noteikti indikatori. Bez tam, ņemot vērā

citu valstu pieredzi, tiks izvērtēta Ārstniecības riska fonda

darbība, tai skaitā skaidri definēti termini pārkāpums un

kaitējums.

213. Pacientu drošības uzlabošanai ārstniecības iestāde veic

šādus pasākumus:

1) ievieš un nodrošina nepārprotamu pacientu identifikāciju

visā ārstniecības procesa laikā, izmantojot vismaz divus

identifikatorus (piemēram, pacienta vārds, uzvārds un personas

kods);

2) nodrošina efektīvu komunikāciju starp ārstniecības procesā

iesaistītajām ārstniecības personām un pacientu;

- nodrošina savlaicīgu kritisko izmeklējumu (tādas

diagnostisko izmeklējumu novirzes no normas, kas visticamāk

liecina par nopietnu risku pacienta veselībai) rezultātu

paziņošanu attiecīgā pacienta ārstniecības procesā iesaistītajām

ārstniecības personām vai pacientam;

- nodrošina nepieciešamos medicīniskos dokumentus attiecīgā

pacienta ārstniecībā iesaistītām ārstniecības personām atsevišķos

ārstēšanas posmos;

3) nodrošina risku mazinošus pasākumus ķirurģijā un

anestēzijā;

4) nodrošina risku mazinošus pasākumus augsta riska pacientiem

vai pacientu grupām, kas saistīti ar pacientu vecumu, veselības

stāvokli un nepieciešamību pēc īpašās aprūpes (piemēram, krišanas

risks, pašnāvības risks, veselības stāvokļa pēkšņas

pasliktināšanās risks atkarībā no manipulācijas vai

saslimšanas);

5) ievieš un uztur pacientu neidentificējošu iekšējo pacientu

drošības ziņošanas-mācīšanās sistēmu, kas nodrošina informācijas

vākšanu un analīzi par gadījumiem, kuru dēļ radies vai varēja

rasties ar veselības aprūpi saistīts kaitējums pacientam

(pacientu drošības gadījumiem), un risku mazināšanas pasākumus,

lai samazinātu attiecīgu gadījumu atkārtošanās iespējas un

nodrošinātu atgriezenisku saiti pacienta drošības jautājumos

iesaistītajām ārstniecības personām;

6) ievieš un uztur drošu zāļu aprites sistēmu saskaņā ar

normatīvajiem aktiem par zāļu iegādes, uzglabāšanas,

izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtību ārstniecības

iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās;

7) nodrošina ar pacienta veselības aprūpi saistīto infekcijas

slimību risku mazināšanas pasākumus saskaņā ar normatīvajiem

aktiem par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām

ārstniecības iestādē;

8) ievieš un uztur pacientu sūdzību un ierosinājumu analīzes

sistēmu;

9) nodrošina sniegto ārstniecības pakalpojumu rezultātu

analīzi;

10) regulāri veic pacientu aptauju par sniegtajiem veselības

aprūpes pakalpojumiem88.

214. Tiks aktualizēts jautājums par iekšēju nenosodošu

ziņošanas un mācīšanās sistēmu, kas ir viens no pacientu drošības

sistēmas svarīgākiem rīkiem informācijas par negadījumiem/risku

esamību vākšanai, analīzei, cēloņu noteikšanai, lai mācītos no

savām kļūdām un nevēlamiem notikumiem, kā arī lai plānotu un

veiktu korektīvās darbības problēmu cēloņu likvidēšanai vai risku

mazināšanai.

215. Lai novērtētu pacientu apmierinātību ar sniegto veselības

aprūpi un līdz ar to pacientu uzticības veselības aprūpes

sistēmai uzlabošanos, tiks veikti 2 pētījumi (attiecīgi 2017.gada

septembrī un 2018.gada septembrī) par pacientu un viņu ģimeņu

apmierinātību ar veselības aprūpi stacionāros un ģimenes ārsta

praksēs.

216. Saskaņā ar veselības aprūpes sistēmas kvalitātes

pilnveidošanas un pacientu drošības koncepciju, Latvijā

nacionālais tiesiskais regulējums definē minimālās obligātās

prasības ārstniecības iestādēm kvalitātes un pacientu

drošības jomā. Noteiktās prasības kvalitatīvu un drošu veselības

aprūpes pakalpojumu sniegšanai ir saistošas visām un katrai

ārstniecības iestādei, tostarp medicīnas laboratorijām,

ārstniecības iestādēm ieslodzījumu vietās u.c.

217. Plānotās izmaiņas sasniedzamas ilgtermiņā, secīgi

ieviešot nepieciešamos risinājumus un piesaistot nepieciešamos

resursus, kā arī veicot grozījumus šādos normatīvajos aktos:

1) Ārstniecības likums;

2) Pacientu tiesību likums;

3) MK 2010.gada 25.maija noteikumi Nr.469 "Kārtība, kādā

izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās

vadlīnijas";

4) MK 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.468 "Ārstniecībā

izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu

medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtība";

5) MK 2012.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.241 "Slimību

profilakses un kontroles centra nolikums" ;

6) MK 2005.gada 8.marta noteikumi Nr.170 "Noteikumi par

ārstniecības iestāžu reģistru"

7) MK 2013.gada 5.novembra noteikumi Nr.1268

"Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi";

8) MK 2009.gada 20.janvāra noteikumi Nr.60 "Noteikumi par

obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to

struktūrvienībām".

3.6. E-veselība un pacientu

identifikācija

218. E-veselība ir droša, ātra un ērta informācijas apmaiņas

sistēma starp iedzīvotāju un viņa veselības aprūpē iesaistītajām

pusēm.

219. Sistēmas drošībai Latvijā ieviesta divu faktoru

autentifikācija lietotāju identifikācijai, visas ar pacientu

datiem veiktās darbībām tiek fiksētas auditācijas pierakstos,

turklāt sistēmai regulāri notiek drošības auditi un nepārtraukti

tiek veikti to rezultātiem atbilstoši drošības uzlabošanas

pasākumi.

220. Ārstniecībā iesaistīto pušu ērtībām visa pacienta

veselības stāvokļa informācijas uzkrājas vienuviet, turklāt, ir

pieejama uzreiz pēc tās ievades E-veselības sistēmā no jebkuras

ierīces ar interneta pieslēgumu atbilstoši lietotājiem

piešķirtajām lietošanas tiesībām.

221. Joprojām virknē gadījumu dokumentu aprite starp

iesaistītajām iestādēm notiek, izmantojot tikai papīra

dokumentus. E-veselības projekta pilnveidošanas ietvaros

(3.kārtā) plānots nodrošināt elektronisku datu apmaiņu starp

ārstniecības personām, NMPD, slimnīcu uzņemšanas nodaļām, Tiesu

medicīnas ekspertīzes centru, Dzimtsarakstu nodaļām, SPKC un ZVA,

tādejādi nodrošinot vismaz turpmāko procesu pilnveidošanu,

pārejot uz pilnvērtīgu elektronisku dokumentu apriti un samazinot

nepieciešamību vienu un to pašu informāciju iesniegt vairākas

reizes.

222. Tādējādi tiek nodrošināta tūlītēja informācijas

pieejamība visām procesā iesaistītajām pusēm, kā arī

caurskatāmība par informācijas avotu, lietotājiem un tendencēm

turpmāko procesu uzlabojumu plānošanai.

223. E-veselības projekta pilnveidošanas ietvaros (3.kārtā)

plānots nodrošināt pacientu un ārstniecības personu fizisku

identifikāciju ārstniecības pakalpojumu sniegšanas brīdī,

tādejādi radot pilnīgi caurskatāmu veselības aprūpes pakalpojumu

sniegšanas procesu.

224. E-veselības ieviešana un attīstība dos būtiskus

ieguvumus veselības aprūpes sistēmā:

1) Veicināta iedzīvotāju iesaiste savas veselības saglabāšanā

un kontrole par savu veselību, sniedzot iedzīvotājiem pieeju

saviem veselības datiem, kā arī efektīvāka veselības veicināšanas

lēmumu pieņemšana, palielinot pieejamību informācijai par

veselības veicināšanas pasākumiem;

2) Ārsti un farmaceiti operatīvi saņem kvalitatīvu informāciju

par pacientu. Ir iespējas pārliecināties, vai pacients ievēro

ārsta nozīmēto ārstēšanu - ir apmeklējis nepieciešamos

speciālistus, iegādājies nepieciešamās zāles vai veicis

nepieciešamās veselības pārbaudes;

3) Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem nodrošināta ātra

pieeja pie nepieciešamajiem pacienta veselības datiem, tādējādi

paaugstinot veselības aprūpes efektivitāti un caurspīdīgumu;

4) Paaugstināta iedzīvotāju veselības datu ticamība un

drošība, jo tiek novērstas kļūdas, kas rodas, ja ārsta

rīcībā savlaicīgi nav visa nepieciešamā informācija par pacientu

(citi apmeklētie speciālisti, izrakstītie un lietotie medikamenti

utml.);

5) Iespēja pacientam kontrolēt pieeju saviem veselības datiem

un piekļūt tiem vienuviet, sev ērtā laikā un veidā.

225. Attīstot veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un, lai

veicinātu nodokļu maksātāju brīvprātīgo nodokļu maksāšanas

saistību izpildi, nepieciešams nodrošināt informatīvo saikni

starp NVD pakalpojumu saņēmēju reģistru un valsts reģistriem par

iemaksu aprēķināšanu un nodokļu saistību rašanos Latvijā.

226. Attiecībā uz pakalpojumu saņēmēja reģistra datiem šobrīd

MK 17.12.2013. noteikumi Nr. 1529 "Veselības aprūpes

organizēšanas un finansēšanas kārtība" paredz, ka personas

reģistrāciju pie ģimenes ārsta NVD bloķē personām, kuras uzturas

ārpus Latvijas Republikas ilgāk par sešiem mēnešiem vai kuras

vērsušās NVD ar iesniegumu par reģistrācijas bloķēšanu, norādot,

ka izceļo no Latvijas Republikas, vai par kurām NVD no

Iedzīvotāju reģistra saņēmis ziņas par izceļošanu no Latvijas

Republikas89.

227. Ārvalstniekiem (ES un Eiropas Ekonomiskās zonas

dalībvalstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņiem), kuri

nepakļaujas rezidences principam un Latvijā nemaksā nodokļus ir

iespēja izmantot EVAK.

228. Uzrādot EVAK persona nepieciešamo, tai skaitā neatliekamo

veselības aprūpi saņem tādā pašā apjomā, kādā tā tiek nodrošināta

Latvijas iedzīvotājiem. Ārvalstu pilsoņiem sniegtos veselības

aprūpes pakalpojumus apmaksās attiecīgās (mītnes) valsts

kompetentā institūcija, ārvalstniekam pašam sedzot pacienta

iemaksu.

229. Latvijas pilsoņi (nepilsoņi), kuri strādā un maksā IIN

ārpus Latvijas, saņem pakalpojumus tajā valstī, kurā viņi maksā

nodokļus. Ja šīs personas vēlas saņemt veselības aprūpes

pakalpojumu Latvijā, tām ir iespēja izmantot attiecīgās valsts

izsniegto EVAK.

230. Saskaņā ar Satversmes 111.pantu "valsts aizsargā

cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības

minimumu", tātad, arī pēc informācijas saiknes ieviešanas,

persona turpina saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.

231. Tiks stiprināta NVD sadarbība ar VID un VSAA, lai

operatīvi risinātu jautājumu par personas statusu un nepieciešamo

pakalpojumu saņemšanu. Lai realizētu šo modeli, nepieciešams

pilnveidot informācijas sistēmu funkcionalitātes, lai pakalpojumu

sniedzējiem (ārstniecības iestādēm) nodrošinātu piekļuvi datiem

par katru iedzīvotāju .

232. Šobrīd NVD rīcībā tā nolikumā minēto funkciju veikšanai,

ir Vadības informācijas sistēma, kurā tiek uzturēts veselības

aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistrs, atbilstoši Ārstniecības

likuma 17.pantam. Taču šī reģistra funkcionalitāte ir ierobežota

un neparedz datu apmaiņu ar vairāku iestāžu datu bāzēm, IT

sistēmām un reģistriem, lai iegūtu informācija par personas

statusu, piemēram, nodokļu nomaksas faktu, bezdarbnieka statusu

u.tt.

233. Nepieciešamie dati par personas statusu tiktu apkopoti

NVD uzturētajā veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistrā,

kura funkcionalitāte tiktu paplašināta ar datiem, kas saņemami no

VID par personas nodokļu rezidences statusu un no VSAA par

personām, par kurām aprēķinātas VSAOI, kā arī personām, kuras

uzskatāmas par sociāli apdrošinātam personām, vai personām par

kurām VSAOI nav jāveic no VSAA, Sociālās integrācijas valsts

aģentūras, no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts

komisijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Ieslodzījumu vietas

pārvaldes u.c. (skat. 7. attēlu).

7.attēls

Datu apmaiņu ar

ārpus veselības no iestāžu datu bāzēm, IT sistēmām un

reģistriem.

Avots: VM

234. Vienlaicīgi projekta "Vienotās veselības nozares

elektroniskās informācijas sistēmas tālāka pilnveidošana,

sasaistot to ar personas identifikāciju" tiks izstrādāts

risinājums pacientam, saņemot valsts apmaksātos ārstniecības

pakalpojumus, un ārstam, sniedzot ārstniecības pakalpojumus,

nodrošinātu iespēju droši apliecināt savu identitāti, izmantojot

esošos identifikācijas dokumentus vai drošu elektronisku

identifikācijas līdzekli.

235. Jau šobrīd ārstniecības iestādēm ir pienākums - izvērtēt,

vai persona ietilpst to personu kategorijā, kurām ir tiesības

saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus,

pārbaudīt šo personu statusu veselības aprūpes pakalpojumu

saņēmēju reģistrā un neskaidrību gadījumā sazināties ar NVD. Šādi

pienākumi ir iekļauti līgumā par valsts apmaksāto veselības

aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

236. Ieviešot informācijas sasaistes risinājumu, ārstniecības

iestāžu pienākumu apjoms attiecībā uz personas statusa

noskaidrošanu būtiski netiks mainīts.

237. Plānotās izmaiņas sasniedzamas ilgtermiņā, secīgi

ieviešot nepieciešamos risinājumus un piesaistot nepieciešamos

resursus, kā arī veicot grozījumus šādos normatīvajos aktos:

1) Ārstniecības likums;

2) MK 2014.gada 11.marta noteikumi Nr.134 "Noteikumi par

vienoto veselības nozares elektronisko informācijas

sistēmu".

3.7. VM padotības iestāžu

reorganizācijas stratēģija

238. Veselības aprūpes sistēmas organizatoriskajā pārvaldībā

pēdējos 15 gados notikušas būtiskas izmaiņas, saistītas ar

administrējošo iestāžu skaita samazināšanu un struktūras

optimizāciju, paralēli reorganizējot veselības aprūpes

pakalpojumu plānošanas un pirkšanas funkciju no Veselības

obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras līdz Veselības norēķinu

centram un Veselības ekonomikas centram, kas 2011.gadā kļuva par

NVD.

239. Vienlaikus būtiskas izmaiņas skāra arī veselības nozares

uzraudzības funkciju vairākas iestādes apvienojot VI, kā arī

sabiedrības veselības un epidemioloģiskās uzraudzības funkciju,

kas pēc Sabiedrības veselības aģentūras likvidēšanas 2009.gadā,

jaunas iestādes SPKC veidolā tika izveidota 2012.gadā.

240. Lai arī varētu uzskatīt pašreizējo VM padotības iestāžu

struktūru par samērā optimālu, pašreizējā situācija un

nepieciešamība veikt būtiskas strukturālas reformas nozares

pārvaldībā, tomēr pieprasa daļu iestāžu funkciju pārskatīt.

241. Galvenās izmaiņas tiek plānotas, balstoties uz

stratēģiskā iepirkuma organizāciju, datu analīzes kapacitātes

konsolidāciju un stiprināšanu, kā arī uzraudzības funkcijas

uzlabošanu, atbilstoši pacientu interesēm un kvalitatīvai

veselības aprūpes procesa organizācijai.

242. Vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē, kas

ietver sabiedrības veselības, veselības aprūpes, farmācijas un

narkotiku legālās aprites apakšnozares ir VM90, kuras

funkcijas ir izstrādāt veselības politiku, kā arī organizēt un

koordinēt veselības politikas īstenošanu. Veselības politikas

veidošanā VM sadarbojas arī ar citām ministrijām un īsteno

Saeimas un MK dotos uzdevumus.

243. VM savu funkciju realizēšanai ir 8 veselības ministra

pakļautībā strādājošas tiešās pārvaldes iestādes un viena

veselības ministra pārraudzībā esoša valsts budžeta nefinansēta

iestāde (Zāļu valsts aģentūra), atvasināta publiska persona Rīgas

Stradiņa Universitāte, kā arī 13 valsts kapitālsabiedrības -

slimnīcas, kurā VM ir valsts kapitāldaļu turētāja (skat.

8.attēlu).

8.attēls

Veselības

aprūpes sistēmas organizatoriskā pārvaldība un sadarbība

Avots: VM

244. VM padotības iestādes pēc to darbības struktūras

iedalāmas divās grupās - nozares administratīvo funkciju veicošās

iestādes, kas nodarbojas ar VM realizētās politikas ieviešanu un

uzraudzību un administratīvi medicīniskās iestādes, kuras kā

valsts pārvaldes iestādes veic lielāku medicīniskā darba

īpatsvaru konkrētās jomās (skat. 9.attēlu).

245. Kapitālsabiedrības kā ārstniecības iestādes tiek

aplūkotas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju kartējuma

kontekstā, bet RSU medicīnas izglītības attīstības normatīvo

dokumentu kontekstā.

9.attēls

Veselības

ministrijas padotības un pārraudzības iestāžu galvenās

funkcijas.

Avots : VM

246. Veicot VM padotības iestāžu funkciju, uzdevumu un procesu

analīzi un apskatot to no pamatfunkciju nodrošināšanas puses -

veselības aprūpes pakalpojumu administrēšana, veselības aprūpes

pakalpojumu drošība un uzraudzība, kā arī veselības datu analīze

un informācija, galvenās izmaiņas plānots veikt trīs iestādēs:

NVD, VI un SPKC. Šajās iestādēs plānots veikt funkciju un

uzdevumu pārdali, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu, pārskatāmu,

savstarpēji papildinošu un nedublējošu veselības nozares

administratīvo vadību.

247. Jāvērtē Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra

turpmākā attīstība, tai skaitā ievērojot sadarbības iespējas ar

ārstniecības iestādēm, zinātniskajām institūcijām, Tieslietu un

Iekšlietu ministriju resoriem saistībā ar tiesu medicīnas

ekspertīžu nodrošināšanu, kā arī Valsts sporta medicīnas centra

pārvaldes funkcijas nodalīšana no veselības aprūpes pakalpojumu

sniegšanas, šo funkciju turpmāk nododot ārstniecības

iestādēm.

10.attēls

Funkciju

reorganizācijas shēma

Avots: VM

Nacionālais veselības dienests

248. NVD darbības mērķis ir īstenot valsts politiku veselības

aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrēt

veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot

racionālu un maksimāli efektīvu valsts budžeta līdzekļu

izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī

īstenot valsts politiku e-veselības ieviešanā, veselības un

sabiedrības veselības datu iegūšanā un analīzē.

249. Veselības nozarē plānoto reformu kontekstā, kas saistītas

ar efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanu un

administrēšanu, - realizējot stratēģisko iepirkumu valsts

apmaksāto pakalpojumu izvēlē (organizējot veselības aprūpes

pakalpojumu sniedzēju atlasi no valsts budžeta līdzekļiem

apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, veselības

aprūpes pakalpojumu sniedzējiem tiek izvirzīti tādi kritēriji,

kas nodrošina kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojuma

sniegšanu), NVD funkcijas tiks fokusētas tieši uz veselības

aprūpes līdzekļu plānošanas, administrēšanas un uzraudzības

funkciju, kā arī e-veselības sistēmas uzturēšanas funkciju

(skat. 10.attēlu).

250. Stiprinot šīs funkcijas, tiks pārstrukturētas citas

funkcijas, kā klīnisko vadlīniju reģistrācija, medicīnas

tehnoloģiju reģistrācija, lēmumu pieņemšana par pacientam

izmaksājamo atlīdzību no ārstniecības riska fonda nodošanu citām

VM padotībā esošām iestādēm. Pēc papildus diskusijām ar

iesaistītajām institūcijām, tiks uzlabota valsts apmaksātā vēža

skrīninga organizēšana un uzraudzība.

251. Stiprinot ar ārstniecības iestādēm noslēgto līgumu par

veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu uzraudzību, tiks noteikti

NVD un VI iesaistes un operacionālās darbības līmeņi no valsts

budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju līgumu

uzraudzības un kontroles jomā.

252. NVD tiks pilnveidots līgumu izpildes uzraudzības darbs ar

pakalpojumu sniedzējiem, veicot informatīvi atbalstošo un

brīdinošo (nesodošo) preventīvo funkciju.

253. NVD galvenās funkcijas pēc reorganizācijas:

1) veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu

administrēšana (plānošana, veselības aprūpes pakalpojumu tarifi,

samaksas nosacījumi, stratēģiskā iepirkuma organizēšana, līgumu

slēgšana, norēķinu veikšana);

2) veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu

izlietojuma ārstniecības iestādēs un aptiekās uzraudzība;

3) kompetentās iestādes funkcijas nodrošināšana pārrobežu

veselības aprūpes jautājumos;

4) e-veselības politikas īstenošana, kā arī VM padotības

iestāžu veiktās IKT centralizācijas uzturēšana;

5) no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo ārstniecībā

lietojamo zāļu un medicīnisko ierīču saraksta veidošana un

uzturēšana.

6) ārstniecības riska fonda finanšu līdzekļu

administrēšana.

Slimību profilakses un kontroles

centrs

254. SPKC darbības mērķis ir īstenot valstī sabiedrības

veselības politiku epidemioloģiskās drošības un slimību

profilakses apakšjomās, veselības aprūpes politiku veselības

aprūpes kvalitātes apakšjomā, kā arī nodrošināt veselības

veicināšanas politikas īstenošanu un koordināciju.

255. Veselības nozarē plānoto reformu kontekstā, kas saistītas

ar kvalitatīvu un pacientiem drošu veselības aprūpes pakalpojumu

nodrošināšanu, kā arī pilnvērtīgas un visaptverošas veselības

statistikas iegūšanai un analīzei, tiks pārskatītas SPKC

funkcijas.

256. SPKC tiks deleģēta funkcija nodrošināt metodisko atbalstu

ārstniecības iestādēm ārstniecības kvalitātes un pacientu

drošības jautājumos. Ņemot vērā to, ka ārstniecības kvalitātes un

pacientu drošības jautājumi ir cieši saistīti ar ārstniecībā

izmantojamām klīniskajām vadlīnijām, klīniskiem algoritmiem,

klīniskiem ceļiem (pacientu ceļš - pacientu ar noteiktām

diagnozēm virzība nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu

saņemšanai) un indikatoriem, lai nodrošinātu pilnvērtīgu

metodiskā atbalsta funkciju, SPKC no NVD būtu nododama klīnisko

vadlīniju reģistrācija, medicīnisko tehnoloģiju reģistrācija, kā

arī medicīnisko tehnoloģiju un klīnisko vadlīniju uzturēšana un

klīnisko ceļu izveide un uzturēšana.

257. SPKC galvenās funkcijas pēc reorganizācijas:

1) izstrādāt uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus un

labākajai starptautiskajai praksei atbilstošus priekšlikumus

veselības aprūpes un sabiedrības veselības politikas

veidošanai;

2) veikt neinfekcijas slimību uzraudzību, kā arī izvērtēt

faktorus, kuri var ietekmēt sabiedrības veselību;

3) veikt infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību,

monitoringu un izlūkošanu;

4) organizēt infekcijas slimību profilakses un izplatības

ierobežošanas pasākumus;

5) apstrādāt un analizēt sabiedrības veselības un veselības

aprūpes statistikas informāciju;

6) veikt sabiedrības veselības monitoringu;

7) nodrošināt metodisku atbalstu ārstniecības iestādēm

ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumos;

8) reģistrēt klīniskās vadlīnijas un medicīniskās

tehnoloģijas;

9) administrēt klīnisko vadlīniju, klīnisko algoritmu,

klīnisko ceļu un indikatoru datu bāzi;

10) izstrādāt un uzturēt veselības aprūpes rezultatīvo

radītāju un indikatoru klāstu ārstniecības iestāžu darbības un

rezultātu analīzei un salīdzināšanai nacionālajā līmenī un

starptautiskā vidē; Uzkrāt datus par rezultatīvajiem radītājiem

un indikatoriem un veikt noteikto datu analīzi nacionālajā

līmenī.

Veselības inspekcija

258. VI darbības mērķis ir īstenot valsts pārvaldes funkcijas

veselības nozares uzraudzībā un kontrolē, lai nodrošinātu minēto

jomu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi.

259. Esošajā nolikumā VI noteiktas 19 plašas funkcijas un 17

uzdevumi, kas tiks precizētas funkcijas iezīmējot galvenajos

blokos un sīkāku detalizāciju iezīmējot uzdevumos. Vadoties no

racionāla funkciju izvērtējuma un ņemot vērā to, ka līgumus par

veselības aprūpes pakalpojumu, kuri tiek apmaksāti no valsts

budžeta līdzekļiem, slēdz NVD, VI turpinās veikt līgumu kontroles

funkciju vadoties no NVD ziņojumiem, pacientu un trešo personu

sūdzībām, kā arī regulāri plānotajām kontrolēm.

260. Šobrīd lēmumu par atlīdzību, kas personai izmaksājama no

Ārstniecības riska fonda, pieņem NVD, balstoties uz VI veikto

ekspertīzi, sagatavoto analīzi un noteikto kaitējuma apmēru

procentos. Līdz ar to šobrīd lēmuma sagatavošana principā notiek

divās iestādes - VI, kas sagatavo atzinumu par veikto ekspertīzi

un NVD, kas sagatavo lēmumu, pamatojoties uz VI atzinumu -

savukārt atbildība par termiņa ievērošanu ir uzlikta NVD, lai arī

NVD ir ierobežotas iespējas to ietekmēt. Lai nodrošinātu iestāžu

darba caurspīdīgumu Ārstniecības riska fonda lēmumu pieņemšanā,

pareizu atbildības uzlikšanu un optimizētu lēmumu pieņemšanas

procesu, VI no NVD pārņems lēmumu pieņemšanu par atlīdzību, kas

personai izmaksājama no Ārstniecības riska fonda, pieņemšana,

savukārt NVD būtu saglabājama Ārstniecības riska fonda finanšu

administrēšanas funkcija, tai skaitā atlīdzības izmaksa.

261. VI galvenās funkcijas pēc reorganizācijas:

1) uzraudzīt un kontrolēt ārstniecības iestādēm saistošo

normatīvo aktu izpildi veselības aprūpes un darbspējas

ekspertīzes jomā, kā arī veselības aprūpes profesionālo un

darbspējas ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādēs;

2) nodrošināt zāļu, veterināro, narkotisko un psihotropo zāļu,

mazgāšanas līdzekļu un kosmētikas līdzekļu tirgus (prasības,

reklāma, aprite u.c.) uzraudzību;

3) uzraudzīt un kontrolēt normatīvo aktu ievērošanu

epidemioloģiskās drošības un vides veselības jomā, dzeramā ūdens

nekaitīguma jomā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu (tai skaitā

mazgāšanas līdzekļu un biocīdu) tirdzniecībā un profesionālajā

lietošanā (dezinfekcijā, dezinsekcijā un deratizācijā);

4) kontrolēt, vai ārstniecības iestādes atbilst normatīvajos

aktos noteiktajām obligātajām prasībām un vai ārstniecības

personām ir sertifikācijas institūcijas izsniegti ārstniecības

personas sertifikāti;

5) reģistrēt ārstniecības iestādes Ārstniecības iestāžu

reģistrā un ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta

personas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu

reģistrā;

6) veikt kompetentajai iestādei paredzētos uzdevumus

atbilstoši prasībām, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes

regulas.

262. VM padotības iestāžu reorganizācija tiek veikta ar mērķi

uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu un veselības

datu analīzi, kā arī nodrošināt atbalstu ārstniecības iestādēm

ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumos.

Reorganizācija ir saistīta ne tikai ar funkciju grozījumiem, bet

arī ar pārmaiņām padotības iestāžu darbā pielietojamās metodēs:

jaunu metožu (pašnovērtējumi, supervīzija) ieviešana ārstniecības

iestāžu uzraudzībā; sadarbības ar ārstniecības iestādēm

veicināšana sūdzību analīzē, pielietojot cēloņu -seku analīzes

metodes; pacientu drošības kultūras veidošana; risku analīze;

ieinteresēto pušu iesaistīšana u.c.

263. Reorganizācijas rezultātā tiks veiktas šādas izmaiņas VM

padotības iestāžu funkcijās (uzdevumos):

Nacionālais veselības

dienests:

1) nodrošinās līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes

pakalpojumu sniegšanu uzraudzību;

2) organizēs veselības aprūpes pakalpojumu stratēģisko

iepirkumu;

3) uzturēs VM padotības iestāžu veikto IKT centralizāciju.

Slimību profilakses un

kontroles centrs:

1) reģistrēs klīniskās vadlīnijas;

2) izstrādās un uzturēs veselības aprūpes rezultatīvo radītāju

un indikatoru klāstu ārstniecības iestāžu darbības un rezultātu

analīzei un salīdzināšanai.

Veselības

inspekcija pieņems lēmumus par atlīdzību, kas izmaksājamas

personai no Ārstniecības riska fonda.

264. Reformas ietvaros tiks veikta arī atbalsta funkciju

(piemēram grāmatvedība, personāls u.c.) pakāpeniska

centralizācija, kā arī VM padotības iestādē tiks veidota

struktūrvienība centralizētai medikamentu un medicīnas preču

iepirkumu organizēšanai VM piešķirto budžeta līdzekļu

ietvaros.

265. Centralizēta iepirkumu organizēšana slimnīcās, izmantojot

centralizētas iepirkuma procedūras nepieciešamo preču iegādei un

slēdzot vispārīgās vienošanās, tai skaitā izmantojot EIS

e-katalogu apakšsistēmu.

266. Pārējās VM padotībā esošajās iestādēs izmaiņas to

veicamajās funkcijas vai uzdevumos šobrīd netiek plānotas.

267. Ņemot vērā plānotās izmaiņas, būs nepieciešams izstrādāt

grozījumus šādos normatīvajos aktos:

- Pacientu tiesību likums - attiecībā uz Ārstniecības riska

fonda darbību;

- MK 2010.gada 25.maija noteikumi Nr.469 "Kārtība, kādā

izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās

vadlīnijas"

- MK 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.468 "Ārstniecībā

izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu

medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtība"

- MK 2012.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.241 "Slimību

profilakses un kontroles centra nolikums"

- MK 2011.gada 1.novembra noteikumi Nr.850 "Nacionālā

veselības dienesta nolikums"

- MK 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1529 "Veselības

aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" - attiecībā

uz līgumu izpildes uzraudzību

- MK 2008.gada 5.februāra noteikumi Nr.76 "Veselības

inspekcijas nolikums".

IV VESELĪBAS

NOZARES FINANSĒJUMS

268. EK Eiropas semestra ietvaros vērtējot Latvijas veselības

aprūpes sistēmas attīstību, atkārtoti norāda, ka publiskie

izdevumi veselības aprūpei ir nepietiekoši (2014. gadā 3,7% no

IKP salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju - 7,2%), bet iecerētais

veselības aprūpes finansējuma palielinājums nav atspoguļots

izdevumu plānos pēc 2017. gada91.

269. Arī OECD viens no galvenajiem secinājumiem - Latvijas

valsts budžeta izdevumi veselības aprūpei ir ļoti zemi

salīdzinājumā ar OECD valstu standartiem (3,2% no IKP (2013)

salīdzinājumā ar OECD vidējo rādītāju - 6,5%), tomēr nozarē ir

veiktas būtiskas reformas konsolidējot stacionārās iestādes un,

neskatoties uz nepietiekamo finansējumu, veselības aprūpes

pakalpojumi tiek nodrošināti92. Kaut gan nevar

noliegt, ka nepietiekams finansējums negatīvi ietekmē veselības

aprūpes pakalpojumu pieejamību un tā turpina pasliktināties,

atspoguļojot nepietiekamā finansējuma sekas.

270. Pacientu tiešo maksājumu īpatsvars (out-of-pocket

health expenditure) Latvijā ir viens no augstākajiem - 38,8%

no kopējiem izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem,

Igaunijā 20,72%, Lietuvā 31,27%, ES attiecīgi

16,51%93. Palielinot valsts izdevumus veselības

aprūpei tiek būtiski samazināts finansiālais slogs pacientam

(skat. 11.attēlu).

11.attēls

Pacientu tiešo

maksājumu īpatsvars un valsts budžeta izdevumi veselības

aprūpei

271. Pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem

ilgtermiņā palielināsies, radot papildu spiedienu uz valsts

izdevumiem. EK prognozē, ka izdevumi palielināsies par 1,5 % no

IKP laikposmā no 2013. līdz 2060. gadam (skat.12.attēlu).

Budžeta pieaugumu nākotnē noteiks tādi objektīvi faktori, kā

populācijas novecošanās ES vidēji par 0,9 % un tehnoloģiju

attīstība par 1,6%94.

12.attēls

EK plānotie

valsts budžeta izdevumi veselībai 2013.-2060.gadā

272. Pastāv arī korelācija starp veiktajiem ieguldījumiem un

attālināmo mirstību (skat. 13.attēlu), kas liecina, ka

veicot papildus ieguldījumus un intervences, ilgtermiņā un vidējā

termiņā var uzlabot veselības aprūpes snieguma rādītājus.

13.attēls

Finansējuma un

attālināmās mirstības rādītāju korelācija Eiropas valstīs,

2013.gads

Avots:

273. Kā redzams 13.attēlā, attālināmās

(amenable) mirstības rādītāji korelē ar izdevumiem

veselības aprūpes nodrošināšanai uz 1 iedzīvotāju (valsts un

privātie), tādēļ izvirzīto mērķu izpilde ir tieši atkarīga no

papildus finanšu resursu piesaistes. Nevar noliegt, ka arī

reformas soļi sistēmas efektivitātes un snieguma rādītāju

uzlabošanai pozitīvi ietekmēs mirstības rādītājus, tomēr to

ietekme vien, bez papildu finanšu resursiem, nebūs pietiekama,

lai būtiski uzlabotu šos rādītājus.

4.1. Veselības nozares valsts

budžeta finansējuma plāns 2018.- 2023.gadam

274. Lai nodrošinātu izvirzīto mērķu izpildi, jāveic

veselības nozares finansējuma palielinājums, sasniedzot Pasaules

veselības organizācijas ieteikto optimālo līmeni un veselības

nozarei novirzot finansējumu vismaz 14% apmērā no valsts

kopbudžeta (skat. 10.tabulu).

10.tabula

Veselības

nozares budžeta pieaugums 2018.-2023.gadam

2018

2019

2020

2021

2022

2023

Veselības nozares budžets, miljoni euro

1 079,2

1 214,8

1 321,8

1 451,3

1 578,7

1 687,1

Veselības nozares budžets % no valsts konsolidētā

budžeta

12.42%

13.80%

14.34%

14.39%

14.37%

14.33%

Veselības nozares budžets % no IKP

3.92%

4.16%

4.29%

4.46%

4.60%

4.66%

Veselības nozares budžets uz 1 iedzīvotāju, euro

559.23

635.86

698.85

775.05

851.66

919.34

275. Papildus nepieciešamo finansējumu veselības aprūpes

nozarei nepieciešams rast no sociālajām iemaksām, vienlaicīgi

sasaistot pilnā veselības aprūpes pakalpojumu groza saņemšanas

tiesības ar sociālo iemaksu maksāšanas faktu95.

276. Tādējādi pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes

pakalpojumu grozu saņems personas, kas veic sociālās iemaksas

un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas.

Piemēram, bērni (līdz 18 gadu vecumam), pensionāri,

Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki,

trūcīgās personas, u.c. Precīzs atbrīvoto grupu saraksts tiks

definēts normatīvajā regulējumā.

277. Pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, ko saņems

iepriekš minētās iedzīvotāju grupas, ietilps:

• primārā veselības aprūpe - ģimenes ārsta aprūpe (bērniem

līdz 18 gadu vecumam zobārstniecības pakalpojumi);

• ārstu speciālistu sniegtā aprūpe (sekundārā ambulatorā

palīdzība);

• medicīniskā aprūpe mājās (pie noteiktām indikācijām);

• NMPD pakalpojums;

• palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktos

(traumpunktos);

• diagnostiskie izmeklējumi;

• ārstniecība dienas stacionārā;

• stacionārā aprūpe (neatliekamā medicīniskā palīdzība

slimnīcās, observācijas gultas, plānveida stacionārā palīdzība,

neatliekamā medicīniskā palīdzība ambulatori slimnīcas Uzņemšanas

nodaļā);

• valsts kompensējamie medikamenti;

• medicīniskā rehabilitācija.

278. Savukārt tās personas, kuras nebūs sociālo iemaksu

veicēji vai atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, būs tiesīgas

saņemt pamata veselības aprūpes pakalpojumu klāstu:

• ģimenes ārsta aprūpi;

• NMPD pakalpojumus;

• palīdzību SMPP;

• valsts kompensējamos medikamentus tikai pie atsevišķām

diagnozēm;

• neatliekamo medicīnisko palīdzību slimnīcā;

• ārstēšanu saslimšanu, kurām ir nozīmīga ietekme vai tās rada

apdraudējumu sabiedrības veselībai, gadījumos (onkoloģija,

noteiktas infekcijas slimības, psihiatrija);

• grūtnieču aprūpi.

279. Veselības nozares finansēšanas likumā tiks noteikti

valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas un

saņemšanas principi un nosacījumi, tai skaitā veselības nozares

finansējuma avoti, veselības aprūpes pakalpojumu klāsts un

apjoms, kādā minētajā likumā noteiktās iedzīvotāju grupas un

personas būs tiesīgas saņemt valsts finansētos veselības aprūpes

pakalpojumus.

280. Veselības nozares budžeta palielināšanai līdz 2023.gadam

nepieciešams novirzīt 866,7 miljonus euro, veselības aprūpes

pakalpojumu pieejamībai līdz 2023.gadam nepieciešams novirzīt

136,1 miljonu euro, samazinot pacientu gaidīšanas rindas līdz 90

dienām (skat. 11.tabulu). Jautājums par papildu valsts budžeta

līdzekļu piešķiršanu 2018.gadam un turpmākajiem gadiem skatāms

Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un

vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un

izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām

iespējām, atbilstoši Ministru kabineta 9.maija sēdes protokola

Nr.23, 21.§ 1.punktā noteiktajam 2020.gadā veselības aprūpes

finansējumam sasniedzot 4% no IKP. Veselības ministrija, virzot

konkrētus priekšlikumus par papildus finansējuma piešķiršanu

konceptuālajā ziņojumā paredzēto pasākumu finansēšanai, iesniegs

attiecīgus priekšlikumus Finanšu ministrijā un Pārresoru

koordinācijas centrā par papildu finansējuma piešķiršanu

prioritārajiem pasākumiem, tiem pievienojot detalizētus

aprēķinus.

11.tabula

Veselības

nozares budžeta pieaugums 2018.-2023.gadam ambulatoro un

stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības

uzlabošanai

2018

2019

2020

2021

2022

2023

1

Ambulatoro pakalpojumu

pieejamības uzlabošana

16 602 202

29 063 468

29 206 013

39 965 659

60 891 206

61 080 934

1.1.

Onkoloģisko pacientu

prognozētās ārstēšanas izmaksu pieaugums, euro

235 612

247 392

389 937

546 737

719 216

908 944

1.2.

Zobārstniecības pakalpojumi

bērniem, euro

3 917 106

3 917 106

3 917 106

3 917 106

3 917 106

3 917 106

1.3.

Ambulatorie izmeklējumi un

terapija, euro

5 656 118

11 312 236

11 312 236

16 797 318

22 282 400

22 282 400

1.4.

Speciālistu pakalpojumi

(t.sk. invaliditātes novēršanas pasākumi), euro

2 539 643

5 079 287

5 079 287

6 586 674

11 108 836

11 108 836

1.5.

Dienas stacionārā sniegtie

pakalpojumi, euro

3 872 369

7 744 738

7 744 738

11 326 679

22 072 503

22 072 503

1.6.

Ambulatorā rehabilitācija,

euro

381 354

762 709

762 709

791 145

791 145

791 145

Pakalpojumu apjoma pieaugums, skaits

548 110

1 096 219

1 096 219

1 502 388

2 231 924

2 231 924

2

Stacionāro pakalpojumu

pieejamības uzlabošana

27 282 822

34 993 647

42 466 784

56 847 926

73 683 555

75 029 431

2.1.

Endoprotezēšanas pakalpojumi,

euro

5 364 427

13 160 366

13 160 366

26 320 733

42 113 173

42 113 173

Pakalpojumu apjoma pieaugums endoprotezēšanā,

skaits

2 184

5 358

5 358

10 716

17 145

17 145

2.2.

Prognozējamās invaliditātes

novēršanas līdzekļu palielināšana ar mērķi novērst ilgstošu

slimošanu personām darbspējīgā vecumā, euro

1 528 920

1 536 422

1 544 300

1 552 572

1 561 256

1 570 376

2.3.

Rehabilitācijas

pakalpojumiem, euro

1 308 055

1 215 439

4 540 946

5 300 589

5 300 589

5 300 589

2.4.

Rehabilitācija pēc insulta,

euro

645 675

645 675

903 945

903 945

903 945

903 945

2.5.

Paliatīvā aprūpe, euro

2 484 221

2 484 221

3 389 941

3 842 801

3 842 801

3 842 801

Pakalpojumu apjoma pieaugums rehabilitācijas un

paliatīvās aprūpes pakalpojumiem, skaits

6 336

6 204

12 371

13 990

13 990

13 990

2.6.

Sirds/asinsvadu programma,

euro

15 451 524

15 451 524

15 451 524

15 451 524

15 451 524

15 451 524

2.7.

Aknu transplantācija

stacionārā, euro

500 000

500 000

500 000

500 000

500 000

500 000

2.8.

Pārējiem stacionāriem

pakalpojumiem, euro

-

-

2 975 762

2 975 762

4 010 267

5 347 023

Pakalpojumu apjoma pieaugums pārējiem stacionāriem

pakalpojumiem, skaits

-

-

1 580

1 580

2 129

3096

281. Ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai līdz

2023.gadam nepieciešams novirzīt 500,8 miljonus euro, ārstu un

funkcionālo speciālistu vidējā darba samaksai 2021.gadā par mērķi

nosakot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba

samaksu. Ārstniecības un pacientu aprūpes personu darba samaksai

nepieciešams sasniegt 60%, bet ārstniecības un pacientu aprūpes

atbalsta personu vidējā darba samaksa nepieciešams sasniegt 40%

no ārstu un funkcionālo speciālistu vidējās darba samaksas,

lielāku finansējuma apjomu paredzot stacionārajām ārstniecības

iestādēm (skat. 12.tabulu). Šāds solis ļaus apturēt

ārstniecības personāla migrāciju gan uz ambulatoro sektoru, gan

arī migrāciju uz citām ES valstīm, kas šobrīd rada ļoti būtiskus

draudus stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.

12.tabula

Veselības

nozares budžeta pieaugums 2018.-2023.gadam ārstniecības personu

darba samaksas palielinājumam

2018

2019

2020

2021

2022

2023

3

Darba samaksas palielinājums ārstniecības

personām

117 366

834

185 516

440

253 520

037

347 168

837

400 995

602

500 813

131

3.1.

Vidējā

darba samaksa ārstiem un funkcionāliem speciālistiem,

euro

1 270

1 600

1 847

2 206

2 327

2 455

3.2.

Vidējā

darba samaksa ārstniecības un pacientu aprūpes personām,

euro

762

960

1 108

1 324

1 396

1 473

3.3.

Vidējā

darba samaksa ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta

personām, euro

508

640

739

882

931

982

3.4.

Vidējā

darba samaksa ārstiem pret tautsaimniecībā nodarbināto vidējo

darba samaksu, koeficients

1.33

1.60

1.76

2.00

2.00

2.00

3.5.

Pagarinātā normālā darba laika samazinājums, h

20.00

40.00

60.00

80.00

80.00

80.00

282. Ārstniecības pakalpojumu tarifa elementu pārskatīšanai,

nosakot ekonomiski pamatotus tarifus līdz 2023.gadam nepieciešams

novirzīt 45,5 miljonus euro, nodrošinot, ka sniegto pakalpojumu

apmaksa tiek veikta atbilstoši pakalpojumu faktiskajām izmaksām

(skat. 13.tabulu).

13.tabula

Veselības

nozares budžeta pieaugums 2018.-2023.gadam pārējo tarifa elementu

palielināšanai

2018

2019

2020

2021

2022

2023

4

Pārējo tarifa elementu palielināšana

33 908 741

39 390 852

45 503 751

45 503 751

45 503 751

45 503 751

4.1.

Stacionārā veselības aprūpe, euro

22 313

731

22 313

731

22 313

731

22 313

731

22 313

731

22 313

731

4.2.

Primārā veselības aprūpe, euro

5 482

111

10 964

222

10 964

222

10 964

222

10 964

222

10 964

222

4.3.

Zobārstniecības pakalpojumu tarifu

pārskatīšanai un līgumu skaita palielināšanai, euro

1 305

702

1 305

702

2 611

404

2 611

404

2 611

404

2 611

404

4.4.

Sekundārā ambulatorā veselības aprūpe,

euro

4 807

197

4 807

197

9 614

394

9 614

394

9 614

394

9 614

394

Pārējo

tarifa elementu palielinājums, lai nodrošinātu pakalpojuma

faktiskās izmaksas

100%/50%

100%/50%

100%

100%

100%

100%

283. Medicīnas izglītības nodrošināšanai līdz 2023.gada

nepieciešams novirzīt 3,1 miljonu euro, nodrošinot papildus 50

studiju vietas rezidentūrā katru gadu (skat.

14.tabulu).

14.tabula

Veselības

nozares budžeta pieaugums 2018.-2023.gadam medicīnas

izglītībai

2018

2019

2020

2021

2022

2023

5

Medicīnas izglītība

987 047

1 740 114

2 510 076

3 079 848

3 079 848

3 079 848

5.1.

Papildus studiju vietas rezidentūrā

987

047

1 740

114

2 510

076

3 079

848

3 079

848

3 079

848

Papildus studiju vietas rezidentūrā

50

50

50

50

50

50

284. Kompensējamo un centralizēto medikamentu apmaksai līdz

2023.gadam nepieciešams novirzīt 125,1 miljonu euro, nodrošinot

valsts kompensējamo medikamentu pieejamību, palielinot

kompensācijas apmēru līdz 100%, iekļaujot valsts kompensējamo

medikamentu sarakstā jaunus, inovatīvus medikamentus efektīvākai

esošo diagnožu ārstēšanai un medikamentus jaunu diagnožu

ārstēšanai (skat. 15.tabulu).

15.tabula

Veselības

nozares budžeta pieaugums 2018.-2023.gadam kompensējamo un

centralizēti iepērkamo medikamentu apmaksai

2018

2019

2020

2021

2022

2023

6

Kompensējamie medikamenti

27 411

227

51 013

967

70 332

106

80 667

736

116 567

553

123 635

298

6.1.

Onkoloģisko pacientu

pieejamībai, euro

2 069

398

2 069

398

1 369

941

1 920

815

2 526

776

3 193

332

6.2.

Unikālo pacientu skaita

pieaugums, euro

3 743

458

5 062

917

7 335

973

9 948

451

10 644

842

6.3.

Unikālo pacientu skaita

pieaugums, palielinot apmaksājamo medikamentu apjomu un

iekļaujot jaunas diagnozes, euro

-

-

11 821

206

11 821

206

32 273

084

37 977

882

Unikālo pacientu skaita pieaugums

-

3%

4%

6%

7%

7%

Unikālo pacientu skaita pieaugums, palielinot

apmaksājamo medikamentu apjomu un iekļaujot jaunas

diagnozes

-

-

10%

10%

15%

15%

6.4.

Kompensācijas apmēra

palielināšana zālēm no 50% uz 100%, euro

-

-

4 635

200

4 635

200

4 635

200

4 635

200

6.5.

Kompensācijas apmēra

palielināšana zālēm no 75% uz 100%, euro

216

555

8 324

054

8 324

054

8 324

054

8 324

054

8 324

054

6.6.

Bioloģiskās terapijas

nodrošināšana Krona slimībai, čūlainajam kolītam un

psoriāzei, euro

-

630

000

630

000

630

000

630

000

630

000

Papildus pacientu skaits Krona slimībai, čūlainajam

kolītam un psoriāzei, skaits

-

70

70

70

70

70

6.7.

Imūnglobulīnu terapijas

nodrošināšana polineiropātijām, euro

-

1 056

000

1 056

000

1 056

000

1 056

000

1 056

000

Papildus pacientu skaits Imūnglobulīnu terapijai,

skaits

-

20

20

20

20

20

6.8.

Kompensācijas uzlabošana zāļu

iegādes kompensācijas sistēmā esošām diagnozēm ar jaunām

zālēm un medicīniskajām ierīcēm (inovatīvie medikamenti),

euro

14 583

357

14 583

357

14 583

357

14 583

357

26 812

857

26 812

857

Papildus pacientu skaits inovatīviem medikamentiem,

skaits

669

669

669

669

39 693

39 693

6.9.

Zāļu iegādes izdevumu

kompensācija pacientiem ar jaunām diagnozēm, euro

-

-

-

4 710

860

4 710

860

4 710

860

6.10.

Individuāli kompensēto

diagnožu iekļaušana Kompensējamo zāļu sarakstā , euro

-

-

-

2 800

840

2 800

840

2 800

840

6.11.

C vīrushepatīta terapijas

nodrošināšana, euro

5 737

117

13 577

117

13 577

117

13 577

117

13 577

117

13 577

117

Papildus ārstēto C hepatīta pacientu skaits

425

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

6.12.

HIV/AIDS terapijas

nodrošināšana, euro,

4 203

000

6 335

000

8 487

600

8 487

600

8 487

600

8 487

600

Papildus ārstēto HIV/AIDS pacientu skaits

1 500

2 020

2 640

2 640

2 640

2 640

6.13.

B vīrushepatīta terapijas

nodrošināšana

601

800

690

300

778

800

778

800

778

800

778

800

Papildus ārstēto B hepatīta pacientu skaits

170

195

220

220

220

220

6.14.

Jaundiagnosticēta sifilisa

ārstēšana

-

5 283

5 914

5 914

5 914

5 914

Papildus ārstēto sifilisa

pacientu skaits

-

184

205

205

205

205

7

Centralizētie medikamenti

1 151 902

2 754 412

1 452 156

1 469 368

1 469 368

1 469 368

7.1.

Vakcīnu rezerve (10%)

atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu

Nr.330 "Vakcinācijas noteikumi" grozījumiem,

euro

858

214

858

214

858

214

858

214

858

214

858

214

7.2.

Fenilketonūrijas un citu

ģenētiski determinēto slimību korekcijas preparātu iegādes

nodrošināšana saistībā ar patēriņa pieaugumu, palielinoties

pacientu skaitam, euro

263

814

263

814

263

814

263

814

263

814

263

814

7.3.

Imunizācijas nodrošināšana

atbilstoši vakcinācijas kalendāram, ievērojot bērnu skaita

pieaugumu (no 2018.gada uzsākot vakcināciju pret vējbakām

septiņus gadus veciem bērniem (2.deva)), euro

-

1 602

510

300

254

317

466

317

466

317

466

Papildus vakcinēto bērnu skaits

78 019

14 618

15 456

15 456

15 456

7.4.

Nodrošināt Mākslīgo maisījumu

zīdaiņiem un mākslīgo papildu ēdināšanas maisījumu zīdaiņiem,

kas dzimuši HIV inficētām sievietēm, lai mazinātu jaundzimušo

inficēšanās draudus ar mātes pienu

29

874

29

874

29

874

29

874

29

874

29

874

285. Norēķinu veikšanai ar ES un EEZ valstīm par sniegtajiem

veselības aprūpes pakalpojumiem līdz 2023.gadam nepieciešams

novirzīt 9 296 356 euro, nodrošinot, ka norēķini par ES un EEZ

valstīs sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijas

iedzīvotājiem tiek veikti pilnā apmērā noteiktajos termiņos bez

kavējuma naudas aprēķināšanas.

286. Papildus politikas plānošanas dokumentu īstenošanai

konkrētu saslimšanu jomās - Veselības aprūpes pakalpojumu

onkoloģijas jomā uzlabošanas plānam 2017.-2020.gadam, HIV

infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta

izplatības ierobežošanas rīcības plānam 2018.-2020.gadam, Mātes

un bērna veselības uzlabošanas plānam 2017.-2020.gadam un Plānam

reto slimību jomā 2017.-2020.gadam līdz 2023.gadam nepieciešams

novirzīt 46 764 750 euro t.sk.:

286.1. Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā

uzlabošanas plānam 2017.-2020.gadam līdz 2023.gadam nepieciešams

novirzīt 10 278 860 euro (2018.gadā 10 577 409 euro, 2019.gadā 6

998 296 euro, 2020.gadā 10 472 785 euro un turpmāk ik gadu 10 278

960 euro).

286.2. HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un

C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plānam 2018. -

2020.gadam līdz 2023.gadam nepieciešams novirzīt 1 238 442 euro

(2018.gadā 394 856 euro, 2019.gadā 1 380 482 euro, 2020.gadā 1

300 873 euro un turpmāk ik gadu 1 238 442 euro).

286.3. Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānam

2017.-2020.gadam līdz 2023.gadam nepieciešams novirzīt 4 754 855

euro (sākot ar 2018.gadu ik gadu 4 754 855 euro).

286.4. Plānam reto slimību jomā 2017.-2020.gadam līdz

2023.gadam nepieciešams novirzīt 30 492 493 euro (2018.gadā 8 964

373 euro, 2019.gadā 27 409 970 euro, 2020.gadā 30 473 493 euro un

turpmāk ik gadu 30 492 493 euro).

287. Palielinot valsts budžeta finansējumu, tiks samazināti

mājsaimniecību tiešie maksājumi par veselības aprūpes

pakalpojumiem, 2023.gadā sasniedzot ES vidējos rādītājus 26%

(skat. 16.tabulu). Kopējie izdevumi par veselības aprūpi

sasniegs 1 242 euro.

16.tabula

Veselības

nozares kopējie (valsts un privātie) izdevumi

2018

2019

2020

2021

2022

2023

Valsts budžets no kopējiem veselības

aprūpes pakalpojumiem (%)

62.00%

64.00%

68.00%

70.00%

72.00%

74.00%

Mājsaimniecību tiešo maksājumu īpatsvars

no kopējiem izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem

(%)

38.00%

36.00%

32.00%

30.00%

28.00%

26.00%

Kopējie izdevumi par veselības aprūpes

pakalpojumiem, euro

1 740 628

297

1 898 130

905

1 943 794

419

2 073 221

644

2 192 698

485

2 279 951

064

Mājsaimniecību izdevumi par veselības

aprūpes pakalpojumiem, euro

661 438

753

683 327

126

622 014

214

621 966

493

613 955

576

592 787

277

Kopā izdevumi uz 1 iedzīvotāju, euro

901.99

993.54

1027.72

1107.22

1182.86

1242.35

Kopā izdevumi no IKP (%)

6.32%

6.51%

6.30%

6.37%

6.39%

6.29%

4.2. Ieguvumi tautsaimniecībā

288. Veicot ieguldījumus veselības aprūpes sistēmā un

vienlaikus nodrošinot izmaksu efektivitātes palielināšanu,

ieguvumi tautsaimniecībā tiek mērīti vairākos aspektos.

289. 2023.gadā kopējam veselības finansējumam (publiskajam un

privātajam) sasniedzot 1 242 euro uz 1 iedzīvotāju, attālināmās

mirstības rādītājs atbilstoši Eiropas valstu rādītājiem sasniegs

154 koriģējamās mirstības gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem

(skat. 14.attēlu). Tādējādi rēķinot uz populāciju tiks

novērsta 3 046 iedzīvotāju nāve, tautsaimniecībai gūstot ieguvumu

1,5 miljardu euro apmērā, ņemot vērā, ka viena iedzīvotāja

dzīvības cena ir 500 000 euro96.

14.attēls

Finansējuma un

attālināmās mirstības rādītāju korelācija Eiropas valstīs,

2013.gads

290. Otrs no aspektiem ir mirstības rādītāji vecumgrupā līdz

65 gadiem, kas ir otrie augstākie Eiropā un kas mazina Latvijas

darbaspēka resursus par 3,9% (salīdzinājumā, ja mirstības

rādītāji atbilstu ES valstu vidējiem rādītājiem). Ņemot vērā

likumā "Par valsts budžetu 2017.gadam" plānotos valsts

budžeta nodokļu ieņēmumus 6,34 miljardu apmērā un nodarbināto

skaitu 894 tūkst. apmērā, tas rada neiekasētos nodokļu ieņēmumus

valsts budžetā 247,3 milj. euro apmērā gadā jeb 1,24 miljardus

euro piecos gados.

291. Tādējādi, veicot ieguldījumus veselības nozares attīstībā

plānotajā apjomā, valsts budžets kopumā iegūs vairāk nekā 400

miljonus euro. Līdz ar to veiktajiem ieguldījumiem būs pozitīvs

fiskāls efekts.

292. Tāpat palielinot finansējumu veselības nozarei,

samazināsies potenciāli zaudēto mūža gadu apjoms no 88 191

potenciāli zaudētiem mūža gadiem 2015.gadā līdz 75 023 potenciāli

zaudētiem mūža gadiem 2023.gadā, tautsaimniecībai radot papildus

ieņēmumus 466,5 miljonu euro apmērā, ņemot vērā iekšzemes

kopprodukta apmēru uz 1 iedzīvotāju (skat. 15.attēlu un

17.tabulu).

293. Savukārt tikai darbaspēka nodokļu papildus ieņēmumi

valsts budžetā dos 179 miljonus euro, ņemot vērā vidējo bruto un

neto darba samaksu tautsaimniecībā un spēkā esošo sociālā nodokļa

likmi.

17.tabula

Tautsaimniecības

ieguvums no veselības nozares reformas

2018

2019

2020

2021

2022

2023

Tautsaimniecības ieguvums no PZMG

samazinājuma pret 2017.gadu, euro

52 637

931

113 024

010

184 524

959

263 091

503

363 523

132

466 507

753

Darbaspēka nodokļu ieguvums pret

2017.gadu, euro

21 111

822

44 872

548

72 542

253

102 531

666

140 483

784

179 011

483

15.attēls

Tautsaimniecības

ieguvums no potenciāli zaudēto mūža gadu (PZMG) samazinājuma

294. Saskaņā ar vairāku valstu datiem, nodrošinot veselības

finansējumu līdz 1800 euro uz 1 iedzīvotāju tiek iegūts

visbūtiskākais paredzamā mūža ilguma palielinājums.97

Līdz ar to, lai maksimizētu ieguvumus, veselības nozarei papildus

būtu jāpalielina finansējums vēl 600 euro apmērā uz 1

iedzīvotāju.

V SNIEGUMA

RĀDĪTĀJI

295. Snieguma rādītāju mērķa jeb plānotās vērtības līdz

2023.gadam prognozētas ar nosacījumu, ka 2017.gadā un turpmāk

reformas pasākumu īstenošanas ietvaros būs pieejami papildus

valsts budžeta līdzekļi veselības aprūpes pakalpojumu

pieejamības, kvalitātes un izmaksu efektivitātes uzlabošanai, tai

skaitā ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai. Snieguma

rādītāju vērtības noteiktas un salīdzinātas ar ES valstu vidējiem

rādītājiem (skat. 18.tabulu).

18.tabula

Veselības

aprūpes snieguma rādītāji

Snieguma

rādītāji

Bāzes vērtība

Latvijā

ES valstu vidējie rādītāji

attiecīgajā gadā

Plānotā vērtība Latvijā

(2023)

Galvenie snieguma rādītāji

Jaundzimušo vidējais paredzamais

mūža ilgums (gados)

(Avots: EUROSTAT)

Sievietēm 79,4 (2014)

Vīriešiem 69,1 (2014)

Sievietēm 83,6 (2014)

Vīriešiem 78,1 (2014)

Sievietēm 80

Vīriešiem 72

Potenciāli zaudētie mūža gadi

(Avots: SPKC)

88 191 (2015)

Dati nav salīdzināmi

75 023

Attālināmā mirstība/novēršamā

mirstība

(amenable mortality) uz 100 000 iedz.

320 (2013)

119 (2013)

154 - 200

Pakārtoti snieguma rādītāji

Perinatālā mirstība no 1000

dzimušajiem

(Avots: HFA datu bāze)

4,84 (2014)

4,10 (2014)

4,10

Mātes mirstība uz 100 000 dzīvi

dzimušajiem

(Avots: HFA datu bāze)

13,8 (2014)

4,72 (2014)

5,0

30 dienu mirstība stacionārā

akūts miokarda infarkts uz 100 stacionēšanas gadījumiem

(Avots: Health at a Glance 2016, OECD)

15,4 (2013)

13,4 (2015)

7,5 (2013)

10,4

30 dienu mirstība stacionārā

išēmisks insults uz 100 stacionēšanas gadījumiem

(Avots: Health at a Glance 2016, OECD)

18 (2013)

18,3 (2015)

9,4 (2013)

15,4

30 dienu mirstība stacionārā

hemorāģisks infarkts uz 100 stacionēšanās gadījumiem

(Avots: SPKC)

34,7 (2015)

24,3 (2013)

28,5

Standartizētā mirstība sievietēm

no krūts ļaundabīga audzēja uz 100 000 iedz.

(Avots: HFA datu bāze)

23,42 (2014)

21,65 (2014)

22,0

Standartizētā mirstība sievietēm

no dzemdes kakla ļaundabīga audzēja uz 100 000 iedz.

(Avots: HFA datu bāze)

7,56 (2014)

3,05 (2014)

5,4

Standartizētā mirstība vīriešiem

no prostatas ļaundabīga audzēja uz 100 000 iedz.

(Avots: PVO, European Detailed Mortality Database)

36,3 (2014)

28,9 (2012)

36,3

Standartizētā mirstība no

kolorektālās daļas ļaundabīga audzēja uz 100 000 iedz.

(Avots: PVO, European Detailed Mortality Database)

20,4 (2014)

30 (2012)

20,0

Standartizētā mirstība no bronhu

un plaušu ļaundabīga audzēja uz 100 000 iedz.

(Avots: HFA datu bāze)

31,3 (2014)

35,68 (2014)

31,0

Ieguvums pacientam (procesa

rādītāji)

Pieejamība

Pieejamība pie speciālista (dienās)

(Avots: NVD dati)

Endokrinologs-241

Gastroenterologs- 185

Ginekologs - 123

Neirologs-155

Oftalmologs-221

Urologs - 97

Dati nav pieejami

90 dienas

Ambulatoro diagnostisko izmeklējumu (KMR -

kodolmagnētiskā rezonanse) pieejamība (dienās)

(Avots: NVD dati)

Publiskā sektora iestādēs 109 dienas,tai skaitā:

Rīgā - 114;

Vidzeme - nav pieejams;

Kurzeme -150;

Zemgale - nav pieejams;

Latgale -64

Dati nav pieejami

< 90 dienām publiskā

sektora iestādēs katrā plānošanas reģionā

Mājsaimniecību tiešo maksājumu īpatsvars no

kopējiem izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem

(%)

(Avots: HFA datu bāze)

35,13% (2014)

16,68 (2014)

26%

Publisko resursu izdevumi medikamentiem, % no kopējā zāļu

tirgus

(Avots: Latvijas valsts

budžeta dati, NVD un ZVA dati; OECD dati - dalībvalstu

vidējais rādītājs)

45%

57% (2015)

52%

Pieejamības laiks neatliekamā

(visaugstākā, augstākā prioritāte) situācijā

(Avots: VM, NMPD)

25 min. lauku teritorijā -

82,6% (2016)

Nav datu

84%

15 min. pilsētā - 89,4%

(2016)

90%

Kvalitāte

Klīnisko kompetenču attīstība: izstrādāti

pacientu aprūpes ceļi (skaits)

(Avots: VM)

2

Dati nav pieejami

86

Klīnisko kompetenču attīstība: izstrādāti

klīniskie algoritmi (skaits)

(Avots: VM)

0

Dati nav pieejami

109

Nozares caurspīdīgums un

efektivitāte

Stacionēšanas ilgums (dienas)

(Avots: HFA datu bāze)

8,31 (2014)

8,16 (2014)

8,16

Stacionēšana pie hroniskām slimībām uz 100

000 iedz. - astma un HOPS98

(Avots:Health at a glance 2016, OECD)

257 (2013)

341,2 (2015)

219 (2013)

190

Stacionēšanas biežums uz 100 iedz.

(Avots: PVO dati)

18,55 (2014)

17,34 (2014)

18

NMP izsaukumu skaits uz 100 iedz.

(Avots: NMPD)

22,0 izsaukumi uz 100 iedz.

(2016)

Nav datu

21,5 izsaukums uz 100

iedz.

Nosūtījumu skaits speciālista no viena PVA

ārsta uz 1000 reģistrētajiem pacientiem

2000 (2014)

optimāli 184 -363

nosūtījumi

800-1000

Izmeklējumu skaits uz 1000 iedz. (CT -

datortomogrāfija; KMR - kodolmagnētiskā rezonanse),

(Avots: NVD dati)

CT - 70,1

KMR - 16,4

CT - 31,7- 202,1

KMR - 22,8-90,9

CT - 45-50

KMR - 80-90

Apmierinātība

Iedzīvotāju īpatsvars, kas savu veselību

vērtē kā labu vai ļoti labu

(Avots: Eurostat, EU-SILC APSEKOJUMS 2015)

46,2% (2015)

67% (2015)

57%

Resursu (struktūras rādītāji)

Resursi

Gultu skaits uz iedz. 100 000 (Avots:

PVO, Health for all)

565,71 (2014)

521,62 (2014)

520

Praktizējošu ārstu skaits uz 100 000

iedz.

(Avots: PVO, Health for all)

321,6 (2014)

349,58 (2014)

322

Praktizējošu māsu skaits uz 100 000 iedz.

(Avots: PVO, Health for all)

482,45 (2014)

846,45 (2014)

600

Māsu/ārstu attiecība

(Avots: Health at a glance 2016, OECD)

1,5 (2014)

2,5 (2014)

1,9

Pacientu skaits uz PVA praksi

1578

1500

1500

Finanšu izlietojums (finansiālie

rādītāji)

Nozares budžeta apjoms

(OECD, Health at a Glance 2016)

Kopā, % no valsts budžeta

9.85%

Dati nav pieejami

14,33%

Valsts budžets

820 490 920 euro (2017),

60.4%

76% (t.sk. obligātā

apdrošināšana)

1 687 157 874 euro 74%

Mājsaimniecību tiešie maksājumi

38.8 % (2014)

15% (2014)

26%

Brīvprātīgā apdrošināšana

5% (2014)

5% (2014)

5%

Izdevumi (valsts un privātie) veselībai uz

iedzīvotāju

686 (2015)

2 781 (2015)

1 242

Veselības aprūpes budžets

sadalījumā pa funkcijām (2017)

Ambulatorā veselības aprūpe

35.50%

Dati nav pieejami

30.20% *

Stacionārā veselības aprūpe

32.41%

Dati nav pieejami

43.22% *

Ārstniecības riska fonda darbības nodrošināšana

0.24%

Dati nav pieejami

0.26% *

Medikamenti

18.41%

Dati nav pieejami

16.94% *

VM funkciju nodrošināšana (NMPD, NVD, VADC, SPKC, VI

utt.)

9.64%

Dati nav pieejami

5.08% *

Medicīnas izglītība

3.32%

Dati nav pieejami

3.31% *

Starptautiskās saistības

0,48%

Dati nav pieejami

0.99%*

Ārstniecības personu darba

samaksa

Atalgojums: Ārstu vidējās darba samaksas

koeficients pret tautsaimniecībā nodarbinātā vidējo darba

algu

(Avots: VM dati)

0,95

Dati nav pieejami

2 (2021)

Māsu, vecmāšu, ārstu palīgu u.c. vidējā

medicīnas personāla algas apmērs (% no ārstu darba algas)

(Avots: VM dati)

63%

Dati nav pieejami

60% (2018)

Ārstniecības atbalsta personu algas apmērs

(% no ārstu darba algas)

(Avots: VM dati)

47%

Dati nav pieejami

40% (2018)

*Prognoze - cik % no plānotā

nozares budžeta pieauguma plānots novirzīt konkrētām

funkcijām

VI PIEDĀVĀTO

IZMAIŅU IEGUVUMI UN SASNIEDZAMIE REZULTĀTI LĪDZ 2023.GADAM

296. Ilgāk, un veselības ziņā, kvalitatīvāk nodzīvoti dzīves

gadi:

- mūža ilgums pagarinās, samazinās priekšlaicīgā mirstība;

- iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējums uzlabojas.

297. Ilgtspējīga nozares organizācija:

- stabils un ilgtspējīgs veselības nozares finansējums;

- veselības politikas, t.sk. finansēšanas prognozējamība

stabilizējas.

298. Nodrošināta kvalitatīva pakalpojumu pieejamība:

- savlaicīgi pieejama primārā aprūpe, neatliekamā medicīniskā

palīdzība vienlīdzīgi visā valsts teritorijā;

- pieejami vienlīdz kvalitatīvi pakalpojumi visā valsts

teritorijā;

- gaidīšanas laiks līdz pirmreizējai ārsta speciālista

konsultācijai nepārsniedz 3 mēnešus;

- gaidīšanas laiks līdz izmeklējumam (radioloģijā) nepārsniedz

vienu mēnesi;

- pacienta līdzmaksājuma daļa samazinās;

- veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pacientu

drošības līmenis paaugstināts un izlīdzināts visās ārstniecības

iestādēs;

- ārstniecības iestādēm vienota izpratne par kvalitātes un

pacientu drošības jautājumiem;

- iedzīvotājiem nodrošināta iespēja izvēlēties veselības

aprūpes pakalpojumu sniedzēju, pamatojoties uz faktiskiem

mērāmiem rādītājiem.

299. Optimāls cilvēkresursu nodrošinājums:

- pilnveidota darba samaksas sistēma;

- attīstītas klīniskās kompetences un prasmes;

- ārstniecības personu reģionālais nodrošinājums

izlīdzinās.

300. Saimnieciski organizēts nozares finansējuma

izlietojums:

- uzlabota procesu un sistēmu caurredzamība;

- ieviesta rezultātu mērīšana un reaģēšanu uz novirzēm no

normas utt.

VII TURPMĀK

VEICAMIE PASĀKUMI

301. Lai pilnībā veiktu reformas veselības aprūpē un

restrukturētu ārstniecības iestādes atbilstoši sniedzamajiem

veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešams veikt 19.tabulā

ietvertās darbības:

1) vienoties ar MK par reformas gaitu un termiņiem, tajā

skaitā pieejamo finansējumu reformu periodam;

2) vienoties ar pašvaldībām par reformas gaitu un

termiņiem;

3) veikt nepieciešamos grozījumus nozari reglamentējošos un

citos normatīvajos aktos.

302. Savukārt, lai risinātu jautājumus par veselības aprūpes

organizēšanu un finansēšanu ieslodzījumu vietās, Veselības

ministrija līdz š.g. 1.oktobrim sadarbībā ar Tieslietu ministriju

Ieslodzījuma vietu pārvaldi sagatavos un iesniegs MK informatīvo

ziņojumu.

19.tabula

Veselības

sistēmas reformas ietvaros plānoto rīcību īstenošanas laika

grafiks*

Nr.

Veicamā darbība

Normatīvais akts/cits

dokuments

Termiņš (projekta

sagatavošanai)

INFRASTRUKTŪRA UN KARTĒJUMS

1.

"Ideālās" ĢĀ prakses

nodefinēšana (praksē veicamā darba saturs) un optimālā

pacientu skaita noteikšana

Grozījumi MK 2013.gada

17.decembra noteikumos Nr.1529 "Veselības aprūpes

organizēšanas un finansēšanas kārtība" u.c.

01.03.2018.

2.

ĢĀ teritoriālā izvietojuma

izvērtēšana sadarbībā ar pašvaldībām

Teritoriālā karte, sagatavoti

pilotprojekti

01.03.2018.

3.

SMPP sniedzamās palīdzības

apjoma noteikšana

Grozījumi MK 2013.gada

17.decembra noteikumos Nr.1529 "Veselības aprūpes

organizēšanas un finansēšanas kārtība" u.c.

01.10.2017.

4.

Visu līmeņu slimnīcās sniedzamās

palīdzības apjoma noteikšana, slimnīcu sadarbības teritoriju

veidošanas nosacījumu noteikšana, un nepieciešamo prasību

definēšana atsevišķiem profiliem

Grozījumi MK 2013.gada

17.decembra noteikumos Nr.1529 "Veselības aprūpes

organizēšanas un finansēšanas kārtība" u.c.

01.10.2017.

5.

Hospitalizācijas plāna

izmainīšana

Līguma99 starp

ārstniecības iestādi un NVD pielikums u.c.

01.12.2017.

6.

I un II līmeņa slimnīcu

infrastruktūras attīstība

Noteikumi par darbības

programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2.

specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības

aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās,

teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem

iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes

infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases trešo

kārtu

31.07.2017.

7.

Primārās veselības aprūpes

pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras attīstība

Noteikumi par darbības

programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2.

specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības

aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās,

teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem

iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes

infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases ceturto

kārtu

01.03.2018.

PAŠVALDĪBU LOMAS DEFINĒŠANA

8.

Pašvaldību lomas definēšana veselības aprūpes pieejamības

nodrošināšanā un pašvaldību iesaistīšana:

8.1. PVA organizēšanā

8.2. mājas aprūpes organizēšanā

Likums "Par pašvaldībām";

Grozījumi MK 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529

"Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas

kārtība" pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā otrajā

lasījumā u.c.

01.03.2018.

9.

Prasību definēšana HOSPICE tipa

gultām, pašvaldību iesaistīšana to izveidē un uzturēšanā

Grozījumi MK 2009.gada 20.janvāra noteikumos Nr.60

"Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības

iestādēm un to struktūrvienībām";

Grozījumi MK 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529

"Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas

kārtība" u.c.

01.03.2018.

CILVĒKRESURSI

10.

Slimnīcas personāla plānošanas

pamatkritēriju (posteņu) apstiprināšana

Grozījumi MK 2009.gada

20.janvāra noteikumos Nr.60 "Noteikumi par obligātajām

prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām"

u.c.

01.10.2017.

11.

Ārstniecības pamatstudiju un

rezidentūras uzņemšanas plānošana izmantojot ārstniecības

personu skaita prognozes pilna laika slodzēm

Grozījumi MK 2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.685

"Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas

noteikumi";

VM rīkojums par uzņemšanu rezidentūrā

01.10.2017.

12.

Metodikas par pacientu

klasificēšanu jeb pacientu aprūpes līmeņu noteikšanu

apstiprināšana, ieviešana un aprobēšana

VM rīkojums u.c.

01.03.2018.

13.

Ārstniecības personu amatu

kategoriju pārskatīšana

Grozījumi MK 2010.gada 29.jūnija

noteikumos Nr.595 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un

speciālo piemaksu ārstniecības personām" u.c.

01.10.2017.

14.

Darba samaksas

palielināšana

Grozījumi MK 2010.gada 29.jūnija

noteikumos Nr.595 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un

speciālo piemaksu ārstniecības personām" u.c.

01.10.2017.

15.

Ārstniecības personu piesaiste reģioniem prioritāro

veselības aprūpes jomu ietvaros:

pārcelšanas kompensācijas

uzturēšanas kompensācijas

ģimenes ārstu prakšu pārņemšana

attālinātas konsultācijas

Eiropas Sociālā fonda projekta

iesniegums atbilstoši MK 2017.gada 21.marta noteikumiem

Nr.158 "Darbības programmas "Izaugsme un

nodarbinātība" 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa

"Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības

atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās

veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas"

īstenošanas noteikumi"

02.08.2017

16.

Ārstniecības personu,

farmaceitu un sociālo darbinieku kvalifikācijas uzlabošana

prioritāro veselības aprūpes jomu ietvaros

Eiropas Sociālā fonda projekts

atbilstoši MK 2016. gada 8.novembra noteikumiem Nr.718

"Darbības programmas "Izaugsme un

nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa

"Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla

kvalifikāciju" īstenošanas noteikumi"

11.2017 sākta

projekta ieviešana

PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU

ATLASE

17.

Izveidot/pilnveidot iepērkamā

pakalpojuma kvalitātes kritērijus, kas nosaka pieņemamu

ārstniecības kvalitātes līmeni, pakalpojumu apjomu katrā

iepirkumā un ikgadēji iepirkt vismaz trīs pakalpojumus

Izstrādāts iepirkuma nolikums

u.c.

01.11.2017.

18.

Noteikt stratēģiskā iepirkuma

kritēriju aprēķina metodoloģiju un uzsākt šo kritēriju

mērījumus un monitoringu

Grozījumi MK 2013.gada

17.decembra noteikumos Nr.1529 "Veselības aprūpes

organizēšanas un finansēšanas kārtība" u.c.

01.03.2018.

KVALITĀTES SISTĒMA

19.

Personāla apmācība kvalitātes

jautājumos

Iepirkums100

01.10.2018.

20.

Klīnisko algoritmu/protokolu un

pacientu ceļu izstrāde

Iepirkums101

30.11.2018.

21.

Ārstniecības iestāžu uzraudzības

pilnveidošana

Grozījumi MK 2005.gada 8.marta

noteikumos Nr.170 "Noteikumi par ārstniecības iestāžu

reģistru" u.c.

01.03.2018.

PACIENTU IDENTIFIKĀCIJA UN

E-VESELĪBA

22.

Noteikt tiesības datu apmaiņai

ar konceptuālā ziņojuma ietvaros iesaistīto iestāžu datu

bāzēm, IT sistēmām un reģistriem.

Grozījumi Ārstniecības

likumā

31.12.2017.

23.

E-veselības pilnveidošana.

Grozījumi MK 2014.gada 11.marta

noteikumos Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības

nozares elektronisko informācijas sistēmu" u.c.

01.09.2017.

VESELĪBAS NOZARES

PĀRVALDĪBA

24.

VM padotības iestāžu

pārvaldība, lai nodrošinātu atbalstu nozares reformām

MK rīkojums par iestāžu

reorganizāciju

01.10.2017

Grozījumi MK 2012.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.241

"Slimību profilakses un kontroles centra

nolikums"

Grozījumi MK 2011.gada 1.novembra noteikumos Nr.850

"Nacionālā veselības dienesta nolikums"

Grozījumi MK 2008.gada 5.februāra noteikumos Nr.76

"Veselības inspekcijas nolikums" u.c.

15.11.2017. (pēc

MK rīkojuma par iestāžu reorganizāciju apstiprināšanas)

25.

Veselības nozares finansēšanas

likums

Likumprojekta izstrāde

01.10.2017.

* - veicamās darbības un to izpildes termiņi var mainīties

atkarībā no valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas.

Kopsavilkums par

konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu)

realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta

finansējumu

Risinājums

Risinājums (risinājuma varianti)

Budžeta programmas (apakš-

programmas)

kods un

nosaukums

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais

finansējums

Nepieciešamais papildu finansējums

Pasākumu īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma

varianta) īstenošana ir terminēta)

2 017

2 018

2 019

2017

2 018

2 019

2 020

turpmākajā

laikposmā līdz (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja

īstenošana ir terminēta)

turpmāk ik gadu

(ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav

terminēta)

Finansējums

konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā

795 903 608

755 686 275

755 703 413

9 477 657

294 175 255

440 166 464

545 658 849

91 708 962

866 672 867

31.12.2023.

tajā skaitā

29. Veselības ministrija

02.00.00 "Medicīnas

izglītība"

9 740 963

9 738 547

9 738 547

-

4 238 238

7 855 450

12 723 901

-

27 387 791

-

02.04.00 "Rezidentu apmācība"

9 740 963

9 738 547

9 738 547

-

4 238 238

7 855 450

12 723 901

-

27 387 791

-

33.00.00 "Veselības

aprūpes nodrošināšana"

710 412 586

670 323 363

670 323 363

-

247 693 734

373 045 603

462 825 986

-

795 655 492

-

33.03.00 "Kompensējamo medikamentu un materiālu

apmaksāšana"

137 642 927

122 283 386

122 283 386

-

28 467 757

52 154 497

71 575 636

-

124 965 828

-

33.04.00 "Centralizēta medikamentu un materiālu

iegāde"

11 428 873

11 428 873

11 428 873

-

1 151 902

2 754 412

1 452 156

-

1 469 368

-

33.12.00 "Reto slimību medikamentozā ārstēšana

bērniem"

1 960 203

1 990 076

1 990 076

7 935 009

26 096 182

28 824 038

28 824 038

33.14.00 "Primārās ambulatorās veselības aprūpes

nodrošināšana"

86 879 318

86 941 355

86 941 355

-

24 843 027

36 460 840

43 939 716

-

69 619 697

-

33.15.00 "Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana

ambulatorajā aprūpē"

25 410 416

25 410 416

25 410 416

-

5 706 322

12 187 937

15 222 269

-

25 920 627

-

33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes

pakalpojumu nodrošināšana"

178 902 846

156 643 132

156 643 132

-

48 655 311

69 590 540

87 106 495

-

168 480 596

-

33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības

nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs"

162 380 437

162 340 437

162 340 437

-

70 639 699

98 559 106

122 252 709

-

221 452 751

-

33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes

pakalpojumu nodrošināšana"

102 256 450

99 734 572

99 734 572

-

50 875 351

65 699 733

82 787 611

-

145 257 231

-

33.19.00 "Starptautiskie norēķini par sniegtajiem

veselības aprūpes pakalpojumiem"

3 551 116

3 551 116

3 551 116

-

9 419 356

9 542 356

9 665 356

-

9 665 356

-

39.00.00 "Specializētās

veselības aprūpes nodrošināšana"

61 887 309

61 782 888

61 800 026

-

6 194 567

12 389 133

23 464 090

-

41 062 160

-

39.02.00 "Sporta medicīnas nodrošināšana"

1 038 228

1 038 228

1 038 228

-

108 506

217 011

411 002

-

719 255

-

39.03.00 "Asins un asins komponentu

nodrošināšana"

7 247 298

7 189 844

7 189 844

-

253 586

507 172

960 545

-

1 680 954

-

39.04.00 "Neatliekamā medicīniskā

palīdzība"

51 209 154

51 162 187

51 179 325

-

5 464 288

10 928 576

20 697 905

-

36 221 335

-

39.06.00 "Tiesu medicīniskā ekspertīze"

2 392 629

2 392 629

2 392 629

-

368 187

736 374

1 394 638

-

2 440 616

-

45.00.00 "Veselības

aprūpes finansējuma administrēšana"

6 187 879

6 187 879

6 187 879

-

76 166

74 331

1 120 402

-

1 052 402

45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma

administrēšana un ekonomiskā novērtēšana"

6 187 879

6 187 879

6 187 879

-

76 166

74 331

1 120 402

1 052 402

46.00.00 "Veselības

nozares uzraudzība"

7 674 871

7 653 598

7 653 598

495 919

948 342

1 154 906

1 515 022

-

46.01.00 "Uzraudzība un kontrole"

4 174 111

4 158 655

4 158 655

-

172 578

319 316

585 237

-

1 007 784

-

46.03.00 "Slimību profilakses

nodrošināšana"

3 262 045

3 256 228

3 256 228

-

120 740

345 965

327 068

304 637

46.04.00 "Veselības veicināšana"

238 715

238 715

238 715

-

202 601

283 061

242 601

202 601

63.00.00 "Eiropas Sociālā

fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana"

3 448 547

-

-

1 755 771

8 575 310

7 686 173

7 132 811

17 141 320

-

31.12.2023.

63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu

īstenošana (2014-2020)"

3 448 547

-

-

1 755 771

8 575 310

7 686 173

7 132 811

17 141 320

-

31.12.2023.

13.

Finanšu ministrija

63.00.00 "Eiropas Sociālā

fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana"

-

-

-

3 057 262

6 353 298

5 370 632

4 439 953

13 237 636

-

31.12.2023.

63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) avansa

maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem

(2014-2020)"

-

-

-

3 057 262

6 353 298

5 370 632

4 439 953

13 237 636

-

31.12.2023.

62.00.00 "Eiropas

Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu

īstenošana"

-

-

-

4 664 624

20 548 023

32 796 800

32 796 800

61 330 006

-

31.12.2023.

62.08.00 "Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)

avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem

(2014-2020)"

-

-

-

4 664 624

20 548 023

32 796 800

32 796 800

61 330 006

-

31.12.2023.

VIII RISKI, JA

FINANSĒJUMS NETIEK PIEŠĶIRTS

303. Pieejamības rādītāji un sabiedrības veselības stāvokli

turpinās pasliktināties, ņemot vērā rindu veidošanas akumulējošo

efektu, atstājot negatīvu ietekmi gan uz iedzīvotāju labklājības

līmeni, palielinot nevienlīdzības plaisu. Nepalielinot nozares

finansējumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozs

nosegtu tikai PVA un NMP pakalpojumus.

304. Nodarīti neatgriezeniski zaudējumi Latvijas

tautsaimniecības attīstībā, jo veselība ir ne tikai viena no

galvenajām vērtībām cilvēka dzīvē, tā tiek uzskatīta par svarīgu

cilvēkkapitāla formu un līdz ar to arī būtisku ekonomisko

izaugsmi ietekmējošo faktoru (WHO12, 2006). 102

305. Ja atalgojums ārstniecības personām netiek palielināts

plānotajā apjomā, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība,

galvenokārt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana

kritiski pasliktināsies ne tikai slimnīcās reģionos, bet arī

klīniskās universitātes slimnīcās Rīgā. Turpināsies ārstniecības

personu nodarbinātības pieaugums ambulatorajā privātajās

ārstniecības iestādēs vai veselības nozares darbaspēka emigrācija

uz citām valstīm.

1 2016.gada 3.maija MK rīkojums Nr.275 "Par

Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā MK

iecerēto darbību īstenošanai" 130.punkts (prot. Nr.20

29§).

2 Jonathan Cylus using GHED and WHO Mortality

database, 2015.

3 Slimnīcu apjomi un aprūpes kvalitāte Latvijā,

PB ziņojums, 33.lpp.

4 VM galvenā speciālista dzemdniecībā un

ginekoloģijā D.Rezebergas ziņojums: "Mātes mirstības

konfidenciālā analīze Latvijā. Ziņojums par situāciju Latvijā

2013.-2015. gadā" iesniegts VM 17. 03.2017. Nr.2723.

5 Atblstoši 11.10.2016. MK sēdes Nr.52 prot. §50,

4.punktam.

6 EK 2017.gada ziņojums par Latviju (2.lpp), PVO

pārskats par veselības aprūpes finansēšanas politiku Latvijā -

iespējas un izaicinājumi starptautiskās pieredzes kontekstā,

2016.gada jūlijs, (9.lpp).

7 PVO, "Health for all", 2014.

8 "Sabiedrības veselības pamatnostādnes

2014-2020" (73.lpp.), MK rīkojums Nr.589 14.10.2014.

9 CSP datu bāze (dati par 2010.-2015.gadu).

10 CSP datu bāze (virs darbspējas vecuma

iedzīvotāju skaits attiecīgi 447 519 (2010); 457 284

(2016)).

11 SPKC atvasinātās CSP 2014.gadā publicētās

prognozes.

12 PVO, "Health for all" datu bāze,

2012.

13 PVO, "Health for all" datu bāze,

2013.

14 CSP datu bāze.

15 (EU-SILC APSEKOJUMS 2015), Eurostat.

16 CSP, Statistisko datu krājums

"IEDZĪVOTĀJU VESELĪBAS APSEKOJUMA REZULTĀTI LATVIJĀ",

13.lpp.

17 CSP, Statistisko datu krājums

"IEDZĪVOTĀJU VESELĪBAS APSEKOJUMA REZULTĀTI LATVIJĀ",

12.lpp.

18 PVO, "Health for all" datu bāze,

2013.

19 Eurostat, 2014.

20 EUROSTAT, 2013 (standartizētā mirstība uz 100

000 iedz. visi cēloņi: Latvijā kopā 1 548,98 (vīrieši 2 138,56)

, ES vidēji 1 020,93 (vīrieši 1 265,46).

21 MK 27.09. 2016. noteikumi Nr.642

"Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra

noteikumos Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un

finansēšanas kārtība"".

22 OECD Reviews of health System, LATVIA, 2016

(11.lpp).

23 OECD Reviews of health System, LATVIA, 2016

(11.lpp).

24 Latvijas veselības aprūpes infrastruktūras

ģenerālplāns 2016.-2025 (54.lpp.), PB.

25 Latvijas veselības aprūpes infrastruktūras

ģenerālplāns 2016. - 2025 (57.lpp.), PB

26 CSP dati, Nodarbinātie pēc saimnieciskās

darbības veida un dzimuma (NACE 2.red.)

27 CSP dati, Nodarbinātie pēc saimnieciskās

darbības veida un dzimuma (NACE 2.red.)

28 Health at a Glance:Europe2016, 159.lpp,

OECD.

29 Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta

personu reģistra dati (01.01.2016.)

30 Latvijas māsu asociācijas dati

31 Latvijas veselības aprūpes infrastruktūras

ģenerālplāns 2016 - 2025 (118.lpp.), PB

32 Latvijas veselības aprūpes infrastruktūras

ģenerālplāns 2016.- 2025 (1.lpp.), PB

33 Latvijas veselības aprūpes infrastruktūras

ģenerālplāns 2016.- 2025 (8.lpp.), PB

34 OECD Reviews of health System, LATVIA, 2016

(12.lpp).

35 Koriģējamās mirstības rādītājs raksturo

situāciju, kas būtu novēršama, pie nodrošinātas optimālas

veselības aprūpes kvalitātes

36 SPKC dati

37 PVO, "Health for all" datu bāze

(Standartizētā mirstība uz 100 000 iedz. no sirds asinsvadu

slimībām Latvijā 447,47; ES vidēji 192,05.), 2014.

38 Health at a Glance: Europe 2016, 137.lpp,

OECD.

39 Latvijas veselības aprūpes sistēmas trūkumi:

interviju un fokusa grupu diskusiju rezultāti, 16.lpp, PB

40 Slimnīcu apjomi un aprūpes kvalitāte Latvijā,

56.-57.lpp, PB

41 Latvijas veselības aprūpes sistēmas trūkumi:

interviju un fokusa grupu diskusiju rezultāti, 8.lpp, PB

42 "Sabiedrības veselības pamatnostādnes

2014-2020" (74.lpp.), MK rīkojums Nr.589 14.10.2014.

43 Latvijas veselības aprūpes sistēmas trūkumi:

interviju un fokusa grupu diskusiju rezultāti, 33.lpp, PB.

44 PVO, SPKC.

45 Slimnīcu apjomi un aprūpes kvalitāte Latvijā,

64.lpp, PB.

46 Veselības aprūpes nozares reformu iespējas

Latvijā, 8.lpp, PB.

47 MK 31.01.2017. noteikumi Nr.60 "Grozījumi

Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumos Nr.611

"Dzemdību palīdzības nodrošināšanas

kārtība"".

48 MK 20.12.2016. noteikumi Nr.862

"Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra

noteikumos Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām

ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām".

49 OECD Reviews of health System, LATVIA, 2016

(11.lpp).

50 EK 2017.gada ziņojums par Latviju (2.lpp).

51 PVO pārskats par veselības aprūpes

finansēšanas politiku Latvijā - iespējas un izaicinājumi

starptautiskās pieredzes kontekstā, 2016.gada jūlijs,

(9.lpp).

52 EK 2017.gada ziņojums par Latviju

(27.lpp).

53 OECD Reviews of health System, LATVIA, 2016

(13.lpp).

54 "Sabiedrības veselības pamatnostādnes

2014-2020" (73.lpp.), MK rīkojums Nr.589 14.10.2014.

55 OECD Reviews of health System, LATVIA, 2016

(61.lpp).

56 Raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no

0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu

vienlīdzība (t. i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi),

bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu

nevienlīdzība (CSP).

57 EK 2016.gada ziņojums par Latviju (6.lpp).

58 CSP, Statistisko datu krājums

"IEDZĪVOTĀJU VESELĪBAS APSEKOJUMA REZULTĀTI LATVIJĀ",

27.lpp.; (2014.gada aptaujas dati)

59 CSP, Statistisko datu krājums

"IEDZĪVOTĀJU VESELĪBAS APSEKOJUMA REZULTĀTI LATVIJĀ",

12.lpp.; (2013.gada aptaujas dati).

60 EK 2017.gada ziņojums par Latviju

(17.lpp).

61 Konceptuāls ziņojums "Par Latvijas

veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu"

(9.lpp.), MK rīkojums Nr.633, 01.11.2016.

62 Veselības aprūpes nozares reformu iespējas

Latvijā, 5.lpp., PB

63 Veselības aprūpes nozares reformu iespējas

Latvijā, 11.lpp., PB

64 OECD Reviews of health System, Latvia, 2016

(11.lpp).

65 Latvijas Nacionālais attīstības plāns

2014-2020, (60-61.lpp).

66 PB pētījuma "Latvijas veselības aprūpes

sistēmas trūkumi: interviju un fokusa grupu diskusiju

rezultāti" Eiropas Savienības fondu darbības programmas

"Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.3.specifiskā atbalsta

mērķa "Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu,

onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda un garīgās

veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju

un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo

īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto

iedzīvotāju veselības uzlabošanai" ietvaros īstenotā

projekta Nr.9.2.3.0/15/I/001 "Veselības tīklu attīstības

vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrāde un

ieviešana prioritāro jomu ietvaros" - Kopsavilkuma

ziņojums par galveno informētāju intervijām un fokusa grupu

diskusijām, Latvijas veselības aprūpes sistēmas trūkumi:

interviju un fokusa grupas diskusiju rezultāti, 9.nodevums,

54.lpp.

67 "Ģimenes ārsta labas prakses

vadlīnijas", biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu

asociācija, Rīgā, 2010.gada septembrī

(http://gimenesmedicina.lv/wp-content/uploads/2014/03/LGAAlabas_-prakses_vadlinijas-0910.pdf)

68 Terciārā līmeņa veselības aprūpe - augsti

specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās

ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas

nozaru speciālisti ar papildus kvalifikāciju.

69 Aprūpes programmas un filozofija nedziedināmi

(termināli) slimo pacientu fizskās un emocionālās aprūpes

nodrošināšanai.

70 "INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS PAR DARBA TIRGUS

VIDĒJA UN ILGTERMIŅA PROGNOZĒM", Ekonomikas ministrija,

2016.gada jūnijs (36., 68., 42. un 78.lpp).

71 Informatīvais ziņojums "Par pamatnostādņu

"Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē" un

programmas "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē

2006.-2015.gadam" īstenošanu 2014.-2015.gadā"

(http://polsis.mk.gov.lv/documents/2135) un Informatīvais

ziņojums par sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu kartējumu

un attīstības reformu (MK 20.12.2016. sēde Nr.69, 83.§)

(60.lpp).

72 Health Workforce Planning in OECD Countries, A

review of 26 projection models from 18 countries, (11. un

19.lpp)

http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/social-issues-migration-health/health-workforce-planning-in-oecd-countries_5k44t787zcwb-en#.WLVjQzt95hE#page5

73 MK 17.12.2013. noteikumu Nr. 1529

"Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas

kārtība" 3.pielikums.

74Atbilstoši VM Darba grupas dzemdību pakalpojumu

tarifu metodikas noteikšanai priekšlikumam.

75 Latvijas veselības aprūpes infrastruktūras

ģenerālplāns 2016.-2025 (237.lpp.), PB.

76 MK 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr. 685

"Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas

noteikumi"

77 World Health Organization "European

strategic directions for strengthening nursing and midwifery

towards Heath 2020 goals" (12.lpp).

78 VM 23.01.2017. rīkojums Nr.23 "Par darba

grupas Māsas profesijas un specialitāšu izvērtēšanai

izveidi"

79 Veselības aprūpes nozares reformu iespējas

Latvijā, 10.lpp, PB

80 ES fondu darbības programmas "Izaugsme un

nodarbinātība" 9.2.3.specifiskā atbalsta mērķa

"Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas,

perinatālā un neonatālā perioda un garīgās veselības) veselības

jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes

nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši

sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju

veselības uzlabošanai" ietvaros īstenotā projekta

Nr.9.2.3.0/15/I/001 "Veselības tīklu attīstības vadlīniju

un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana

prioritāro jomu ietvaros" 6.nodevums - Pakalpojumu

sniedzēju noslodzes, kvalitātes un apjoma ziņojums,

28-30.lpp.

81 What is strategic purchasing for health?

http://resyst.lshtm.ac.uk/sites/resyst.lshtm.ac.uk/files/docs/reseources/

Purchasing%20brief.pdf

82 "Guidance on Developing Key Performance

Indicators and Minimum Data Sets to Monitor Healthcare

Quality". Pieejams:

http://www.hse.ie/eng/about/Who/qualityandpatientsafety/MeasuringandLearning/SCDQIDQIProgramme/guidance_on_developingKPI_and_minimum_data_sets_to_monitor_healthcare_quality.pdf.

Aplūkots: 29.03.2017.

83 Briģis G. Zinātniskā konference Veselības

aprūpes sistēma: izaicinājumi un iespējas. Prezentācija:

Veselības aprūpes pakalpojumu pirkšana Latvijas pašreizējās

veselības sistēmas kontekstā. Pieejams:

http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/583d3b11a1aae.pdf,

aplūkots 28.01.2017.

84 Briģis G. Zinātniskā konference Veselības

aprūpes sistēma: izaicinājumi un iespējas. Prezentācija:

Veselības aprūpes pakalpojumu pirkšana Latvijas pašreizējās

veselības sistēmas kontekstā.

http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/583d3b11a1aae.pdf,

skatīts 28.01.2017.

85 What is strategic purchasing for health?

http://resyst.lshtm.ac.uk/sites/resyst.lshtm.ac.uk/files/docs/reseources/

Purchasing%20brief.pdf

86 Veselības aprūpes sistēmas kvalitātes

pilnveidošanas un pacientu drošības koncepciju (3.lpp) (VM

20.01.2017. rīkojums Nr.22).

87 MK 03.04.2012. noteikumi Nr.241 "Slimību

profilakses un kontroles centra nolikums"

88 MK 20.12.2016. noteikumi Nr.862

"Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra

noteikumos Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām

ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām""

89 MK 17.12.2013. noteikumu Nr. 1529

"Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas

kārtība"

90 Ministru kabineta noteikumi Nr.286

(13.04.2004.) "Veselības ministrijas nolikums"

91 EK 2017.gada ziņojums par Latviju (14. un

27.lpp).

92 OECD Reviews of health System, LATVIA, 2016

(49.lpp).

93 PVO, "Health for all", 2014.

94 EC, Age-related fiscal sustainability

challenges: A horizontal assessment framework for pension,

health care, long-term care policies for the 2016 European

Semester, 2015

95 Ministru kabinetu veidojošo koalīcijas partiju

pārstāvju 2017.gada 14.jūnijā panāktā vienošanās

96 Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati

97 Esteban Ortiz-Ospina and Max Roser (2017) -

'Financing Healthcare'. Published online at OurWorldInData.org.

Retrieved from:

https://ourworldindata.org/financing-healthcare/ [Online

Resource

98 HOPS - hroniska obstruktīva plaušu

saslimšana

99 Atbilstoši MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1529

"Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas

kārtība"

100 Iepirkuma konkursi "Apmācību programmu

izstrāde un apmācību organizēšana pacientu drošības un

kvalitātes vadības jomā" un "Eksperta pakalpojumi

veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības jomā"

tiek veikti ESF līdzfinansētā projekta 9.2.3.0/15/I/001

"Veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes

nodrošināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana prioritāro jomu

ietvaros" aktivitāšu īstenošanu.

101 Iepirkuma konkursi "Klīnisko vadlīniju

identificēšana un tām atbilstošo klīnisko algoritmu, klīnisko

ceļu un indikatoru izstrāde prioritārajās veselības jomās"

tiek veikti ESF līdzfinansētā projekta 9.2.3.0/15/I/001

"Veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes

nodrošināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana prioritāro jomu

ietvaros" aktivitāšu īstenošanu.

102 WHO, Regional Office for Europe and Council

of Europe Development Bank (2006) Health and economic

development in South-Eastern Europe. Paris: World Health

Organization.

Veselības ministre Anda Čakša