Par konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē"

1Neatkarīgās iestādes var pievienoties pakalpojumu centram, savstarpēji vienojoties ar Valsts kanceleju un Valsts kasi par pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas laiku, apjomu un izmaksu modeli.

1Jautājumu par pakalpojumu centra izveides risinājuma īstenošanai nepieciešamo finansējumu skatīt gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

1Pielikumi

2Termini un saīsinājumi

3Termins/Saīsinājums

4Skaidrojums

5AIMAizsardzības ministrijaAMĀrlietu ministrijaANMAtveseļošanas un noturības mehānismsAUSValsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības un personu uzskaites sistēmaBIAngl. Business intelligence ir uz tehnoloģijām balstīts process datu analīzei un praktiskas informācijas sniegšanai, kas palīdz uzņēmumiem pieņemt pārdomātus lēmumusCore HRInformācijas sistēma, kas sniedz atbalstu cilvēkresursu vadības pamatdarbības procesu nodrošināšanai un kurā tiek veikta centralizēta darbinieku pamatdatu krātuve. Core HR ir iespējams uzglabāt, apstrādāt un pārvaldīt visus darbinieka datus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu cilvēkresursu vadības procesusEISElektronisko iepirkumu sistēmaEKEiropas KomisijaEMEkonomikas ministrijaESEiropas SavienībaESAOEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaEUREiroFMFinanšu ministrijaIEMIekšlietu ministrijaIKTInformācijas un komunikācijas tehnoloģijasIZMIzglītības un zinātnes ministrijaITInformācijas tehnoloģijasISInformācijas sistēmaKMKultūras ministrijaLMLabklājības ministrijaMKMinistru kabinetsMPMinistru prezidentsNEPLPNacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeNEVISNovērtēšanas elektroniskās veidlapas informācijas sistēmaNPVPašreizējā neto vērtība (Angl. Net present value)RTKIgaunijas valsts VPC (Riigi Tugiteenuste Keskus)SEPLPSabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeSMSatiksmes ministrijaTMTieslietu ministrijaVASValsts administrācijas skolaVARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVMVeselības ministrijaVPCVienotais pakalpojumu centrsZMZemkopības ministrija Audita konsultācijaSaskaņā ar MK 2022. gada 23. marta rīkojumu Nr. 194 "Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2022. un 2023. gadam" visās ministrijās veikta uz datiem balstīta audita konsultācija par grāmatvedības nodrošināšanas procesiemCentralizācijaResursu (cilvēku un/vai tehnoloģiju) koncentrēšana vienā izpildes vietā funkcijas nodrošināšanaiE-rēķinsRēķins, kas sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un atbilst Ministru kabineta noteiktajam publiskajos iepirkumos piemērojamā elektroniskā rēķina standartamFinanšu grāmatvedībaProcesu kopums, kas ietver secīgus grāmatvedības darba posmus, kurus veicot iegūst finanšu pārskatus vai informāciju nodokļu aprēķināšanai par attiecīgo pārskata periodu (mēnesi, ceturksni vai gadu). Finanšu grāmatvedības mērķis ir nodrošināt patiesu un skaidru priekšstatu nodrošināšanu par iestādes finansiālo stāvokliStandartizācijaDarbību kopums, kuru mērķis ir noteikt vienādus un daudzkārt atkārtojamus principus esošo vai perspektīvo uzdevumu risināšanai un tādējādi radīt nosacījumus optimālai sakārtotībai atbalsta funkciju izpildēVienotais pakalpojumu centrsCentrs, kas samazina atbalsta funkciju izpildes dublēšanos dažādās organizācijās, koncentrējot funkciju izpildi vienuviet, un kas atbild par konkrētu atbalsta funkciju uzdevumu apstrādi un izpildi, piemēram, finanšu grāmatvedību, cilvēkresursiem, algām, iepirkumiem u. c. atbalsta funkcijām. Laika periodā 2023. 2030. gadam atbalsta funkcijas realizē Valsts kases un Valsts kancelejas struktūrvienībās.Ievads

6Konceptuālais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz MK 2022. gada 3. maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 25 27. §) "Informatīvais ziņojums par grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju centralizāciju valsts pārvaldē" (21-TA-1511) 3. punktu.

7Lai sagatavotu priekšlikumus, 2022. gadā ES Tehniskā atbalsta instrumenta projekta "Valsts pārvaldes vienoto pakalpojumu centra attīstība Latvijā" (turpmāk Projekts) ietvaros, ko īstenoja Valsts kanceleja, Finanšu ministrija un Valsts kase sadarbībā ar Eiropas Komisiju, piesaistot starptautisku konsultāciju uzņēmumu SIA PricewaterhouseCoopers, un izmantojot Strukturālo reformu atbalsta programmu (SRSS), veikta visaptveroša analīze. Valsts kase sadarbībā ar ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām visās ministrijās veikusi audita konsultāciju (t. sk. analizējot 2021. gada grāmatvedības pirmdatus) organizētas 24 intervijas. Konsultāciju starprezultāti prezentēti Valsts sekretāru sanāksmēs un individuāli pārrunāti ar ministriju valsts sekretāriem.

8Konceptuālā ziņojuma sadaļās ietvertas MK 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi"1 3. pielikumā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai MK 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §) turpmāk informatīvais ziņojums)2 formulētās prasības attiecībā uz centralizēto funkciju un koplietošanas pakalpojumu attīstību.

9Konceptuālā ziņojuma mērķis sniegt visaptverošu un neatkarīgu konsultantu validētu analīzi, lai MK varētu pieņemt lēmumu par VPC izveidi, centralizācijas tvērumu, laika grafiku, finansēšanas modeli, kā arī īstermiņā un ilgtermiņā sasniedzamajiem rezultātiem. Atbilstoši kompetences jomām Konceptuālajā ziņojumā:

101) priekšlikumus VPC izveidei finanšu grāmatvedības jomā (t. sk. centralizējot grāmatvedības speciālistus un veidojot vienotus risinājumus), kā arī priekšlikumus risinājumam budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā sagatavojusi Finanšu ministrija (Valsts kase);

112) priekšlikumus VPC izveidei cilvēkresursu vadības jomā, kā arī priekšlikumus risinājumam mācību un attīstības jomā sagatavojusi Valsts kanceleja.

1Dati par grāmatvežu vecumu liecina, ka tuvākajos gados nāksies saskarties ar būtisku ieguldījumu jauno speciālistu piesaistē valsts pārvaldei (sk. 4. attēls. Grāmatvežu slodžu sadalījums pa vecuma grupām).

24. attēls. Grāmatvežu slodžu sadalījums pa vecuma grupām

3Avots: 2021. gada AUS dati par 14. saimi "Grāmatvedība"

1VPC izveides risinājumi

2Ievērojot iepriekšējā nodaļā izklāstīto esošās situācijas aprakstu finanšu grāmatvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības, cilvēkresursu vadības, kā arī mācību un attīstības pakalpojumu nodrošināšanā valsts pārvaldē, tostarp ņemot vērā Projekta ietvaros sniegtos SIA PricewaterhouseCoopers secinājumus un rekomendācijas, kā arī citu valstu pieredzi līdzīgu reformu ieviešanā, ir izvirzīti vairāki būtiski pamatprincipi, kas ir jāņem vērā, definējot VPC izveides risinājumus:

3• esošo tehnoloģisko risinājumu iestrādņu tālāka attīstīšana kā viens no variantiem centralizācijas procesa virzīšanai, ja šim risinājumam ir ekonomisks pamatojums;

4• procesu standartizācija kā vienotu tehnoloģisko risinājumu virzītājspēks;

5• procesu nepārtrauktības nodrošināšana visos VPC izveides posmos;

6• procesu efektivitātes vadīta tiekšanās uz speciālistu centralizāciju VPC, distancējoties no zemāka līmeņa centralizācijas, piem., resoru līmenī.

7VPC izveidošana ietver izmaiņas līdzšinējo procesu organizācijā un pārvaldībā, procesos un datos, tehnoloģijās, kā arī politikās un normatīvajā ietvarā. Šīs dimensijas ir ņemtas vērā risinājumu definēšanā, kā arī to ieguvumu un trūkumu izvērtēšanā.

83. tabula. Risinājumu dimensiju apraksts

9Risinājumu dimensijasAprakstsOrganizācija un pārvaldība Ietver jautājumus, kuri skar VPC organizatorisko modeli un personāla vajadzības. Definējot potenciālos VPC izveides risinājumus, modelēti šādi aspekti:• sagaidāmais VPC organizatoriskais modelis (VPC kā esošās vai jaunas iestādes struktūrvienība, procesu un IS stratēģiskā pārziņa loma (IS ieviesējs, uzturētājs, attīstītājs));

10• speciālistu pārņemšanas (pievienošanas VPC) tvērums, secība un ātrums (resoru mērogā)

11Procesi un dati Potenciālie VPC izveidošanas risinājumi modelēti, ņemot vērā:• procesu standartizāciju;

12• procesu centralizāciju;

13• u. c.

14Tehnoloģijas Ietver IS izvēli un attiecīgu integrāciju veidošanu, IS migrāciju un nepieciešamo tehnisko resursu apzināšanu.Politikas un normatīvais ietvars Ietver tādus jautājumus kā likumā noteikto deleģējumu, starpresoru sadarbību u. c. Definējot risinājumus, uzmanība vēršama uz potenciāliem ierobežojumiemPamatojoties uz iepriekšminētajiem VPC izveides pamatprincipiem un risinājumu definēšanas dimensijām, VPC izveidei ir izstrādāti divi risinājumi (sk.4. tabula. Risinājumi VPC izveidei). To ietvaros atšķirības paredzētas attiecībā uz tehnoloģiskajiem risinājumiem un procesu standartizācijas pieeju. Tajā pašā laikā risinājumi neparedz atšķirības organizācijas un pārvaldības aspektos, kā arī nav identificētas atšķirības juridiskajos jautājumos.

15Ņemot vērā, ka budžeta plānošanā un finanšu vadībā, cilvēkresursu vadībā un mācību un attīstības vadībā netiek vai minimāli tiek izmantotas IKT iespējas šo procesu nodrošināšanā un šobrīd nav alternatīvas valsts pārvaldē, kas būtu ieviestas lielam skaitam iestāžu, visos šajos procesos abos tālāk aprakstītajos risinājumos tiek piedāvāts ieviest jaunus IT risinājumus.

16Savukārt finanšu grāmatvedībā šobrīd 94% iestāžu lieto viena IT risinājuma atšķirīgas versijas. Tāpēc finanšu grāmatvedībā tiek piedāvāts ieviest jaunu vienotu IS vai esošās IS centralizāciju un procesu standartizāciju.

174. tabula. Risinājumi VPC izveidei

181.- VPC izveide bez pārejas posma notiek visu tvērumā esošo procesu standartizācija un vienotu, jaunu IS risinājumu ieviešana vienā posmā finanšu grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības, cilvēkresursu vadības, mācību un attīstības jomā. Paredzēta speciālistu (grāmatvežu) centralizācija.2.VPC izveide ar pārejas posmu:- Finanšu grāmatvedības un personāla lietvedības jomā notiek procesu standartizācija un vienotu IS risinājumu ieviešana, izvēloties risinājumu, kas šobrīd ir 94% no iestādēm. Nākamajā posmā tiek izvērtēta jaunas sistēmas iegādes nepieciešamība. Paredzēta speciālistu (grāmatvežu) centralizācija.

19- Budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā procesu standartizācija un vienoti risinājumi.

20- Cilvēkresursu vadības jomā procesu standartizācija un vienoti risinājumi.

21- Mācību un attīstības jomā procesu standartizācija un vienoti risinājumi.

221. risinājums. VPC izveide bez pārejas posma paredz visu tvērumā esošo procesu standartizāciju un vienotu, jaunu IS risinājumu ieviešanu vienā posmā. Risinājums paredz vienlaikus valsts pārvaldē standartizēt četrus iepriekš nestandartizētus vai daļēji (t.i., dažādā detalizācijas līmenī) standartizētus procesus. Tāpat tas paredz, ka gan iestādes, gan Valsts kase un Valsts kanceleja ievieš jaunas IS, kas rada nepieciešamību arī pārveidot visas esošās integrācijas ar citām iestāžu sistēmām. Balstoties uz augstāk norādītiem VPC izveides pamatprincipiem un ārvalstu pieredzes analīzi, risinājumā finanšu grāmatvedībā ir paredzēta speciālistu (grāmatvežu) centralizācija. Būtiskākais šī risinājuma trūkums finanšu grāmatvedībā ir tas, ka risinājums paildzina laiku, kas būtu nepieciešams, lai uzsāktu praktisku centralizāciju, jo sākotnēji būtu jāiepērk jauns risinājums, tādējādi efektivitāti iegūstot daudz ilgākā laika termiņā. Otrs būtisks aspekts ir, ka reformā jau ir paredzama ļoti komplicēta pārmaiņu vadība un gadījumā, ja maina gan sistēmu, gan centralizē grāmatvedības speciālistu darbu, riski ir ievērojami augstāki sekmīgai reformas ieviešanai un VPC izveidei.

232. risinājums. VPC izveide ar pārejas posmu paredz visu tvērumā esošo procesu standartizāciju un vienotu IS ieviešanu, taču šajā risinājumā tiek piedāvāts finanšu grāmatvedības un personāla lietvedības procesu centralizēt divos posmos. Pirmajā posmā tiek paredzēts ieviest vienu VPC Horizon instanci visiem resoriem, nodrošinot funkcionālos un nefunkcionālos uzlabojumus risinājumā, t.sk. paaugstinot digitalizācijas līmeni resoros, un veikt procesu un klasifikatoru standartizēšanu. Savukārt otrajā posmā, kad ir standartizēti visu resoru procesi, pēc nepieciešamības tiek veikts izvērtējums pārejai uz jaunu sistēmu. Horizon izvēle, kā viena no risinājumu diferencējošiem pamatelementiem pārejas posmā, sakņojas risinājumu definēšanas pamatprincipos: esošo tehnoloģisko risinājumu iestrādņu tālāka attīstīšana kā viens no variantiem centralizācijas procesa virzīšanai un iespēja iekļauties Centralizācijas reformas īstenošanas laika ietvarā. Balstoties uz augstāk norādītiem VPC izveides risinājumu pamatprincipiem un ārvalstu pieredzes analīzi, risinājumā finanšu grāmatvedībā ir paredzēta speciālistu (grāmatvežu) centralizācija.

24Balstoties uz risinājumu izmaksu un ieguvumu analīzi, risku novērtējumu un ietekmes novērtējumu, par labāko tiek rekomendēts 2. risinājums (sk. 5. tabula. Risinājumu salīdzinājums).

255. tabula. Risinājumu salīdzinājums

26Izmaksu un ieguvumu analīze

27Risku novērtējums (punkti)

28Ietekmes novērtējums (punkti)

29Iekšējās atdeves koeficients (IRR)

30Pašreizējā neto vērtība milj. EUR (pie 5% diskonta likmes)

311. risinājums

326,4%

335,5

3451

3527

362. risinājums

3719,9%

3844,2

3931

4017

41Izdevīgs          Nav izdevīgs  Sk. 3. pielikumu: Risinājumu ietekmes un risku novērtējums.

42Tālākajās apakšnodaļās aprakstīta VPC izveides ceļa karte, kā arī organizatoriskie un juridiskie aspekti. IT risinājumi, sniegtie pakalpojumi un finansēšana apskatīta atsevišķās nodaļas par katru no VPC izveides iestādēm Valsts kanceleju un Valsts kasi.

433.1. Ceļa karte VPC izveidei un iestāžu pārejai

44Ceļa karte un rīcības plāns, t. sk. resoru un iestāžu pievienošanās plāns VPC, izstrādāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem un Projekta ietvaros veiktās izpētes rezultātiem.

456. tabula. Ceļa kartes un rīcības plāna izstrādē izmantotā informācija

46Centralizācijas reformas īstenošanas un VPC izveides vīzija: ceļa kartes un rīcības plāna izveides pamatā ir informatīvajā ziņojumā15 iekļautā vīzija, kas nosaka arī sasniedzamos rezultātus līdz 2026. un 2031. gadam. Rīcības plāna laika rāmis ir pielāgots īstermiņa un ilgtermiņa rezultātu sasniegšanai:- 2026. gadā16 "Sāk darboties vienots risinājums un pakāpeniski tiek sākta tādu atbalsta funkciju kā grāmatvedības un cilvēkresursu pārvaldības centralizācija. Vismaz 15 % no kopējā darbinieku skaita tiešajā pārvaldē saņem centralizētus grāmatvedības un cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus no vienotā risinājuma pakalpojumu sniedzēja";

47- 2026. gadā17 "Izveidota un ekspluatācijā esoša centralizēta atbalsta funkciju platforma".

48Izvēlētais risinājums vīzijas sasniegšanai: rīcības plāns paredz finanšu grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības, cilvēkresursu vadības, mācību un attīstības procesu standartizāciju, vienotas IS ieviešanu visās iestādēs, kā arī speciālistu pārcelšanu (finanšu grāmatvedībā) no resoriem uz VPC. Rīcības plāna ietvaros piedāvātas konkrētas aktivitātes, lai nodrošinātu 2. risinājuma ieviešanu. Projekta ietvaros veiktās izpētes rezultātā identificētie izaicinājumi: rīcības plāna un laika grafika izstrādē ņemti vērā identificētie VPC izveides un resoru pārcelšanas ierobežojumi, kas izriet no Projektā veiktās izpētes.  Procesu un datu ierobežojumi:

49• iestādēs procesi ir pielāgoti specifiskām individuālajām iestādes vajadzībām, kas pagarina procesu standartizācijas gaitu;

50• procesu izpildē iesaistīti vairāku funkciju pārstāvji;

51• procesu izpildē dokumentu plūsma prevalē pār informācijas plūsmu;

52• būtiskas atšķirības resoru procesos var radīt novirzes no laika grafika. Tāpat jāņem vērā, ka šobrīd Valsts kasei ir 11 klienti18, bet nav izstrādāta standartizēta prakse uz nozaru specifiskajiem jautājumiem, līdz ar to procesu standartizācija var paņemt ilgāku laiku;

53Tehnoloģiskie ierobežojumi:

54• paaugstināti IKT infrastruktūras kiberdrošības draudi;

55• divas informācijas plūsmas: IS datu apmaiņa un e-pastu komunikācija;

56• datu sadrumstalotība un dublēšanās dažādās IS;

57• lietotāju manuālu darbību veikšana un datu apstrāde ārpus IS.

58Citi ierobežojumi:

59• centralizācijas stratēģiskā ietvara un rīcībpolitikas trūkums;

60• sadrumstalots normatīvais regulējums un atšķirīga interpretācija;

61• ar informācijas drošību un apriti saistītie ierobežojumi;

62• tiesisko attiecību izbeigšana atkarībā no nodarbinātā statusa un nodarbinātā pārcelšana.

63Identificētie riski rīcības plāna īstenošanai: identificēti VPC izveides un resoru pārcelšanas riski, kas ietekmē Reformas īstenošanu:Organizācijas un pārvaldības riski:

64• termiņu neievērošanas un rādītāju nesasniegšanas riski, ņemot vērā apjomīgu reformas tvērumu un ierobežotas iespējas paplašināt kapacitāti (t.sk., amata vietu);

65• pretestība pārmaiņām no resoru (iestāžu) puses, ieinteresētās puses var neatbalstīt VPC ieviešanu;

66• produktivitātes un komunikācijas pasliktināšanās VPC ieviešanas sākuma stadijā;

67• būtiskas atšķirības resoru procesos var radīt novirzes no laika grafika;

68• pastāv risks lielai darbinieku mainībai (t.sk., speciālisti var izvēlēties nepāriet uz VPC). Tāpat, pamatojoties uz AUS datiem vairāk nekā 40% grāmatvežu ir vecuma grupā virs 55 gadiem;

69• kompetentu ekspertu ierobežotas piesaistes iespējas.

70Procesu un datu riski:

71• apgrūtināta procesu nepārtrauktības nodrošināšana;

72• ilgstoša procesu standartizācija un harmonizācija;

73• procesu (pakalpojumu) kvalitātes kritums pārejas posmā;

74• VPC klientu zema motivācija nodrošināt kvalitatīvus datus, uzlabot savus iekšējos procesus un sadarbību ar VPC.

75Tehnoloģijas (IS risinājumi):

76• Attiecībā uz budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājumu pastāv šādi riski:

77o ņemot vērā, ka valstī 10 no 14 resoriem jau ir iestrādnes budžeta plānošanas risinājumos (divos dažādos risinājumos), tad atklāta konkursa rezultātā pastāv risks, ka, ejot uz vienoto risinājumu, šīs izstrādnes vairs netiks izmantotas vai tiks izmantotas daļēji, kas rada risku, ka līdz šim ieguldītie līdzekļi netiks izmantoti;

78o valstī nav izstrādāta prakse sistēmu pārņemšanā starp resoriem, kā arī to var apgrūtināt jau līdz šim noslēgtie līgumi, kas rada risku uz neiespējamu sistēmu pārņemšanu pat gadījumos, ja tas, ieviešot risinājumu, būtu loģiski pamatojams.

79o iepirkuma procedūras (atklāta konkursa) laikā pastāv augsti riski uz pārsūdzībām, kas var ietekmēt ANM mērķu sasniegšanu un termiņu ievērošanu.

80• Attiecībā uz finanšu grāmatvedības un personāla lietvedības risinājumu:

81o ņemot vērā, ka šobrīd tikai teorētiski var novērtēt sistēmas veiktspējas, funkcionalitātes un citas iespējas, tad pastāv risks, ka, praktiski pārņemot lielu apjomu resorus, var atklāties ierobežojumi, kas kavē resoru pārņemšanu vai tiek identificēta tā kā neiespējama uz esošo risinājumu.

82o ņemot vērā, ka šobrīd ir ļoti atšķirīga prakse Horizon izmantošanā un centralizācijas pakāpē resoros, kā arī to, ka centralizācijas reformas tvērumā plānots uzsākt centralizāciju valsts tiešās pārvaldes iestādēm, tad pastāv risks, ka resoram paliek nepieciešamība uzturēt esošo finanšu grāmatvedības sistēmu, kas atbalsta grāmatvedību, kas nav tiešās pārvaldes iestādēm. Šobrīd nav pieejami dati par tik detalizētām izmaksām, kas ļautu modelēt izmaksu apjomu;

83o balstoties uz SIA PricewaterhouseCoopers analīzi, šobrīd netiek ieteikts iet uz jaunu grāmatvedības un personāla lietvedības sistēmu, bet ieguldīt līdzekļus Horizon/Hop pilnveidē, lai paaugstinātu automatizācijas pakāpi, kā arī nodrošinātu citus drošības, nefunkcionālos uzlabojumus. Tomēr jāņem vērā, ka valstij nepieder autortiesības uz izmaiņu programmatūras kodu, kā arī to, ka izstrādnes var pasūtīt tikai ražotājam. Attiecīgi, VARAM atbalstot un MK stratēģiski pieņemot lēmumu par centralizācijas risinājumu, jāņem vērā augstāk minētie negatīvie aspekti

84• citi riski:

85o atkarība no viena piegādātāja;

86o tirgus negodprātīgas konkurences riski, ko finansējuma saņēmējs nevar ietekmēt;

87o izstrādātāju kapacitātes un darbinieku mainības risks projekta ieviešanas laikā, kas var būtiski aizkavēt termiņus un rada riskus kvalitātei;

88o jaunu IS pilnīga ieviešana aizņem ilgāku laiku, prasa lielākus finanšu un cilvēkresursu ieguldījumus.

89Finanšu riski:

90• finanšu resursi VPC ieviešanas pirmajam posmam līdz 2026. gadam pieejami daļējā apmērā;

91• nepietiekama budžeta pārdale centralizēta grāmatvedības uzskaites pakalpojuma un platformas nodrošināšanai;

92• iepirkumu rezultāti var radīt būtiskas izmaiņas finanšu plānā;

93• IT un citu izmaksu pieauguma risks var ietekmēt realizāciju, īpaši ņemot vērā, ka tuvākajos gados vienlaicīgi valstī tiks īstenots liels apjoms IT projektu.

94Normatīvā regulējuma riski:

95• nesavlaicīgi veikta normatīvajos tiesību aktos nepieciešamo grozījumu identifikācija un normatīvo iniciatīvu virzība, lai uzsāktu risinājuma ekspluatāciju.

96Ņemot vērā iepriekš minēto informāciju, izveidota ceļa karte VPC izveidei.

9713. attēls. Ceļa karte VPC izveidei.

98Detalizētu provizorisko rīcības plānu skatīt 4. pielikumā: Provizoriskais rīcības plāns, kur izvērstā veidā apkopotas būtiskākās nepieciešamās aktivitātes, atbildīgās iestādes, laika rāmis.

99Resoru pievienošanās plāns ietver visas centralizācijas tvēruma iestādes

100Resoru pievienošanās VPC paredz vairāku secīgu darbību veikšanu, kuru rezultātā resors no VPC sāks saņemt grāmatvedības uzskaites pakalpojumu. Resoru pievienošanās VPC ir paredzēta laika posmā no 2023. līdz 2030. gadam, ņemot vērā, identificētos riskus un ierobežojumus. Resoru pārņemšanas prioritātes un secības noteikšanu SIA PricewaterhouseCoopers veica, izmantojot divu soļu pieeju (sk. 7. tabula. Resoru pievienošanās plāna posmi).

1017. tabula. Resoru pievienošanās plāna posmi

102Resoru pievienošanās plāns20232026

10320272030

1041

105ANM projekta posmam izvēlētie resori 2

106Pārējie resoriANM projekta posmam pārnesei uz VPC tiek izvēlēti resori, izvērtējot resoru prioritāti un nozīmīgumu definēto centralizācijas mērķu sasniegšanai. Pārējie resori tiek izvērtēti un secīgi sakārtoti saskaņā ar noteikto kritēriju rezultātiem un no tā izrietošiem resoru rangiem.Pirmajā solī (2023. 2026. gadā) tiek izvēlēti resori, kuri tiks pārcelti uz VPC Eiropas Savienības ANM plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena 2.1.2. r. "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana", investīcijas 2.1.2.1.i projekta "Valsts pārvaldes vienota valsts finanšu resursu plānošana un pārvaldības grāmatvedības pakalpojumu nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana" ietvaros. Noteicošā ANM plāna rezultatīvā rādītāja sasniegšanai nepieciešams nodrošināt, ka VPC līdz 31.08.2026. apkalpo 15% tiešās valsts pārvaldes iestāžu darbinieku. SIA PricewaterhouseCoopers rekomendē līdz 2026. gadam pārcelt trīs resorus ar darbinieku skaitu, kas nodrošinās mērķa sasniegšanu, VM, ZM un VARAM.

107Otrajā solī (2027. 2030. gadā) paredzēts centralizēt pārējo resoru grāmatvedības uzskaiti, nosakot resoru pārņemšanas secību. Resoru izvērtējuma pamatā tika izmantoti septiņi kritēriji, kuru raksturojums ir apkopots 8. tabulā.

1088. tabula. Kritēriju raksturojums

109Kritērijs Apraksts Iestāžu skaits Kritērijs indikatīvi parāda potenciālo darba apjomu pārņemšanas procesā. Darbinieku skaits (amata vietas)Kritērijs parāda nepieciešamo apmācību un lietotāju atbalsta apjomu no VPC puses, kas ir jānodrošina attiecīgā resora pārņemšanas un uzturēšanas procesā. Grāmatvežu skaits (amata vietas)Kritērijs parāda darbinieku un darba apjoma pārņemšanas apjomu. Darbinieki uz grāmatvedi Kritērijs parāda uzlabojuma potenciālu (sliktāks rādītājs izvērtējuma veikšanas brīdī nozīmē lielāku ieguvuma potenciālu). Tehniskā sarežģītība Kritērijs parāda resoru IS tehnisko sarežģītību (integrāciju skaits finanšu grāmatvedībā, personāla lietvedībā, budžeta plānošanā un finanšu vadībā, cilvēkresursu procesu IS). Juridiskie ierobežojumi Kritērijs parāda, vai pastāv juridiskie ierobežojumi, kas ietekmē finanšu grāmatvedības, personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības, cilvēkresursu procesu pakalpojumu nodrošināšanu iestādēm no nākotnes VPC. IS decentralizācija Kritērijs parāda, vai ar procesiem saistošās IS izpētes brīdī ir centralizētas vai decentralizētas resora ietvaros. Izvērtējumā tika noteikta katra resora pārņemšanas skaitliskā vērtība jeb rangs. Ņemot vērā, ka ANM projekta posmam izvēlēto resoru grāmatvedības uzskaite tiek pārcelta uz VPC līdz 2026. gada beigām, pārējie ir sakārtoti saskaņā ar iegūtajiem rangiem, izņemot Iekšlietu ministrijas resors, kurš pēc sarežģītības un apjoma būtu pārceļams prioritāri. Tiek pieņemts, ka resoru pievienošanai pa gadiem jānotiek vienmērīgi, ievērojot resoru kopējo darbinieku skaitu (sk. 9. tabula. Resoru pievienošanās prioritāte un plāns).

1109. tabula. Resoru pievienošanās prioritāte un plāns

111Resors Amata vietu skaits (2021. gada AUS dati)Apkalpotie darbinieki (kumulatīvi)Resora pārneses sarežģītības gala rangs19Uzsākta sadarbība funkcijas centralizācijai VPC20Gads, kurā resors pievienojas VPCFM, MP21 SEPLP, NEPLP224692 8,1% - - - VM 4 728 16,3% Prioritārais 2023 III cet.2025 ZM 2 441 20,5% Prioritārais 2023 III cet.2025 VARAM23945 22,1% Prioritārais 20252026 IEM 12 555 43,8% Prioritārais 2026 III cet.2028 SM 274 44,3% 3 20282029 AM24576 45,2% 4 20282029 KM 3 390 51,1% 5 20282029EM 1 161 53,1% 7 20282029 LM 5 191 62,1% 9 20282029 IZM 4 891 70,5% 820292030 TM 5 722 80,4% 10 20292030AIM 9 065 96,0% 11 20302031 Neatkarīgās iestādes2 240 99,9% 10 20302031 MK67 100,0% - 20302031 Pavisam 57 943 Tiek rekomendēts, ka neatkarīgās iestādes (t.sk. Tiesu administrācija kā apgabaltiesu un rajonu (pilsētu tiesu) grāmatvedības uzskaites nodrošinātājs) pievienojas VPC pēc pašu iniciatīvas pakāpeniski līdz 2030. gadam, vienojoties ar pakalpojuma sniedzēju par pakalpojuma uzsākšanas laiku, apjomu un izmaksu modeli. Atsevišķu MK pārraudzības iestāžu pievienošana - Satversmes aizsardzības birojs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, tiks izvērtēta atsevišķi līdz 2030. gadam. Finanšu izlūkošanas dienesta pievienošana tiks izvērtēta 2026.gadā, uzsākot sadarbību ar Iekšlietu ministriju par finanšu grāmatvedības centralizāciju, ņemot vērā, ka iestādes finanšu grāmatvedības uzskaiti šobrīd nodrošina Iekšlietu ministrija.

1123.2. Organizatoriskais modelis

113Konsultantu rekomendācija no 2023. gada līdz 2030. gadam, kad ir pabeigta visu resoru pievienošana, ieviest organizatorisko modeli, kas sastāv no:

114• Valsts kases un Valsts kancelejas, kuru esošajās struktūrās tiek integrētas plānotās VPC funkcijas mērķis ir nodrošināt centralizētus atbalsta pakalpojumus tiešās valsts pārvaldes iestādēm, stratēģiski pārvaldīt procesu standartizāciju, vienotas IS ieviešanu un nodarbināto pārcelšanu uz VPC (finanšu grāmatvedības procesa gadījumā), lai veicinātu efektivitāti, digitalizāciju un valsts līdzekļu optimālu izlietojumu.

115• VPC padome mērķis ir veicināt sadarbību starp atbalsta funkciju īstenošanā iesaistītajām iestādēm un nodrošināt procesu pārvaldību, t. sk. apstiprināt standartizētus procesus/algoritmus, mazinot procesu atšķirības, riskus robotizācijas potenciālam. Padomes izveides pilnvarojumu nosakot atbilstošā tiesību aktā.

116Pēc rekomendētā organizatoriskā modeļa ieviešanas nepieciešams izvērtēt turpmāku VPC organizatorisko modeli un struktūru, tai skaitā, vērtējot nepieciešamību VPC izveidot par atsevišķu tiešās pārvaldes iestādi25 (pārņemot attiecīgās funkcijas no Valsts kancelejas un Valsts kases), kas nodrošina pakalpojumu valsts pārvaldes iestādēm. Vienlaikus iegūtā pieredze ļaus nākotnē pārskatīt arī citu atbalsta funkciju centralizāciju valsts pārvaldē, potenciāli paplašinot VPC darbības jomu un piedāvājot valsts pārvaldes iestādēm arī citus efektīvus un kvalitatīvus uz klientu orientētus pakalpojumus. Jomas, kurās būtu nākotnē attīstāma VPC darbība, būtu iepirkumu organizēšana, IKT pakalpojumu attīstība un citu valsts mēroga prioritāru pakalpojumu centralizācija, taču jāņem vērā, ka pirms citu pakalpojumu centralizācijas būtu jāveic to analīze un jāizvērtē ieguvumi no šo procesu centralizācijas.

1173.3. Juridiskais modelis

118VPC izveidei un darbības uzsākšanai nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos

119VPC izveidei un pakalpojuma sniegšanai nepieciešams specifisks un konkrēts likuma ietvars, tādējādi nepieciešams veikt grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību (FM, Valsts kase) un Valsts pārvaldes iekārtas likumā (Valsts kanceleja), lai piešķirtu deleģējumu Valsts kasei un Valsts kancelejai VPC izveidei un darbības nodrošināšanai, t. sk. MK noteikumu izstrādei. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību ir jāveic nosakot, ka Valsts kase sniedz grāmatvedības uzskaites pakalpojumu, kā arī uztur un darbina centralizētas grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājumu platformu, atbilstoši MK noteiktajai kārtībai. Savukārt grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā būtu jāveic 26. panta piektajā daļā nosakot, ka Valsts kanceleja sniedz arī VPC Cilvēkresursu pakalpojumus un nodrošina Cilvēkresursu informācijas sistēmu atbilstoši MK noteiktajai kārtībai.

120Vienlaikus, lai nodrošinātu centralizēto pakalpojumus sniegšanu, kas pēc mērķa balstīta uz standartizētu pakalpojumu sniegšanu, nepieciešams pārskatīt un grozīt attiecīgos normatīvos aktus, kā arī izstrādāt pakalpojumu/procesu instrukcijas vai citus tiesību aktus. Projekta ietvaros SIA PricewaterhouseCoopers identificējis normatīvo aktu sarakstu, kuros var būt nepieciešami grozījumi VPC izveidei un centralizēto procesu nodrošināšanai, vienlaikus sadarbības procesā ar resoriem var tik identificēti citi normatīvie akti, kuros būs nepieciešami grozījumi.

121VPC darbības īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešams izstrādāt jaunu normatīvo regulējumu

122Nepieciešams izstrādāt jaunu tiesību akta projektu (Ministru kabineta noteikumus) par VPC darbību, sniegto pakalpojumu saņemšanas brīdi, procesu kontroli, savstarpējās sadarbības principiem, atbalstu, pienākumiem, noteikt atbildīgos subjektus. Tādējādi tiktu radīta skaidra un pārskatāma kārtība VPC darbībai, vienlaikus veidojot centralizētu mehānismu.

123Izstrādātie MK noteikumi un citi izstrādātie tiesību akti aizvietos sadarbības līguma vai starpresoru vienošanās par pakalpojuma sniegšanu slēgšanu (pakalpojumu līmeņa vienošanos (angļu val. Service Level Agreement)), tādējādi tiks samazināts administratīvais slogs vairāku simtu līgumu noslēgšanā un izmaiņu veikšanā tajos.

1243.4. VPC izveide Valsts kancelejā

125VPC kopīgais mērķis ir nodrošināt centralizētus valsts pārvaldes atbalsta pakalpojumus valsts pārvaldes iestādēm, lai veicinātu efektivitāti, digitalizāciju un valsts līdzekļu optimālu izlietojumu. Paredzams, ka Valsts kanceleja sadarbībā ar VAS iestādēm nodrošinās IS, kas piedāvās standartizētus procesus cilvēkresursu vadībā, kā arī mācību un attīstības organizēšanā un plānošanā iestādēs.

126Plānots, ka Valsts kancelejas administrētā cilvēkresursu vadības IS ļaus iestāžu cilvēkresursu vadības speciālistiem digitāli organizēt tādus procesus kā darba snieguma vadību, pieņemšanu darbā un adaptāciju, atlīdzības un labumu pārvaldību, kā arī cilvēkresursu stratēģisko pārvaldību. Savukārt VAS administrētā mācību un attīstības sistēma nodrošinās vairāku līmeņu (valsts pārvaldes, resoru, iestāžu, profesionālo grupu) mācību platformu darbinieku prasmju pilnveidošanai un kompetenču attīstīšanai.

1273.4.1. IT risinājumi

128Cilvēkresursu vadība vienots risinājums valsts pārvaldei

129Cilvēkresursu vadības procesu īstenošanai nepieciešams ieviest jaunu cilvēkresursu vadības IS un tās pamatdarbības kodolu procesu īstenošanai (core HR). Lai mazinātu riskus jaunas IS ieviešanā, VPC projektā tiks iegādāts jau tirgū eksistējošs un darbspēju pierādījis produkts, kuru būtu nepieciešams pielāgot, bet ne programmēt procesus no jauna. Jaunā IS tiks iegādāta atklātā konkursā.

130Cilvēkresursu vadības sistēma un tās pašapkalpošanās portāls nodrošinās vairākus moduļus dažādām valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības procesa vajadzībām. IS minimālās funkcionalitātes prasības, kas tiks nodrošinātas, ir uzskaitītas tabulā "Cilvēkresursu vadības sistēmas moduļi" (sk. 10. tabula. Cilvēkresursu vadības sistēmas moduļi).

13110. tabula. Cilvēkresursu vadības sistēmas moduļi

132Sistēmas modulis  Funkcionalitātes apraksts  Personāla atlase  Modulim jānodrošina automatizēts personāla atlases process, iekļaujot moduļus sludinājumu sagatavošanai un publicēšanai, komunikācijas vadībai ar kandidātiem un Valsts kancelejā, piemēram, saņemot vai nosūtot automātiskus paziņojumus par pieteikuma saņemšanu. Sistēmai jānodrošina iespēja konfigurēt procesu soļus tā, lai visas atlases projektā iesaistītās personas savā e-pastā saņem paziņojumu par jaunu kandidāta pieteikumu, tiklīdz kandidāts aizpildījis anketu. Pieteikumu iespējams uzreiz novērtēt un komentēt, kā arī strukturēt ar anketas palīdzību, nodrošinot automātisku pieteikumu šķirošanu pēc valsts pārvaldei svarīgiem kritērijiem. Kopumā modulim jānodrošina pilnībā digitalizēti un automatizēti atlases procesi, proti, nodrošinot automatizētu sludinājumu izvietošanu, kandidātu datu apstrādi un komunikāciju, lēmumu pieņemšanas procesus

133Darbā ievadīšana  Modulim jānodrošina digitalizēti un automatizēti darbā ievadīšanas procesi, kas saistīti ar digitālas ievadprogrammas izveidi, kurā ietilpst arī rokasgrāmata, darba instrukcijas, t.sk. normatīvajos aktos noteiktos obligāti apgūstamos kursus, prezentācija par jauno darba vietu, mentoringa programma un valsts pārvaldē strādājošiem obligāti apgūstami kursi. Paredzams, ka sistēma nodrošinās tikai struktūru, lai iestādes var veiksmīgāk organizēt darbā ievadīšanas procesu, taču saturu katra iestāde varēs pielāgot savām individuālajām vajadzībām un specifikai, t.sk., pievienot tikai resoram vai iestādei raksturīgus kursus.Darba snieguma vadība  Modulim jānodrošina iespēja pievienot mērķus, tos kaskadējot no organizācijas līmeņa uz struktūrvienībām un konkrētiem darbiniekiem. Mērķiem jānodrošina iespēja veidot apakšuzdevumus, pievienot termiņus un izpildes procentuālo vērtību dažādās kategorijās. Modulim jānodrošina dažādu novērtēšanas ciklu un vērtētāju pievienošana, darbinieku iesaistes aptaujas, atgriezeniskā saite par sevi, vadītāju un organizāciju kopumā, kā arī kolēģu savstarpējā novērtēšana. Kopumā modulim jānodrošina pārskatāms iesaistes novērtējums un tendences.  Modulim jānodrošina darbinieku snieguma darbības rādītāji (KPI) un mērķu un galveno rezultātu (Objectives and key results, OKR) novērtēšanas sistēmas, administrēšanas un vadības risinājumi  Iekšējā komunikācija  Modulim jānodrošina iekšējās informācijas aprite, automatizēta informācijas plūsma un komunikācijas kanālu atbilstība Vispārīgajai datu aizsardzības regulai. Būtiska uzmanība sistēmā jāpievērš personas datu aizsardzībai un datu atkārtotai izmantošanai, ja kandidāts šādu atļauju ir devis, proti, jābūt pieejamai datubāzei, kas Valsts kancelejai ir pieejama tad, ja tā vēlas kandidātam piedāvāt vakanci kādā no nākamajiem atlases projektiem. Sistēmai jānodrošina Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, proti, jānodrošina kandidātam iespēja sniegt savu piekrišanu datu uzglabāšanai un noteikt, ka dati nav pieejami personām, kas tos nedrīkstētu redzēt, un tiek dzēsti atbilstoši Latvijas normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem  Aptaujas, iesaiste un motivācija  Modulim jānodrošina automatizēta un centralizēta darbinieku aptauju izveide.  Modulim jānodrošina risinājumi darbinieku iesaistei un motivācijai, darbinieku labumu vadībai un administrēšanai  Atlīdzības un labumu pārvaldība  Modulim jānodrošina iespēja darba samaksas izmaiņu plānošana darbiniekiem, lai pieņemtu darbā, noturētu vai piešķirtu bonusus, iekļaujot vienu vai vairākus kompensācijas veidus.  Karjeras plānošana  Modulim jānodrošina iespēja izveidot valsts pārvaldes darbinieku karjeras pārskatus dažādās dimensijās, kā arī salīdzināt darba sniegumu un attēlot kolēģu/ vadītāju novērtējumu. Modulim jānodrošina informācija par darbinieku aktuālajiem personāla datiem, pakļautību, vēsturiskajiem datiem iestādē, kā arī katra amata veikšanai nepieciešamajām kompetencēm. Atbilstoši labai praksei karjeras plānam jābūt savienojamam ar mācību un sniegumu vadības moduļiem, nodrošinot vienotu talantu vadības procesu, bez liekām darbībām un informācijas vairākkārtīgas ievades Pēctecība  Modulim jānodrošina pārskats par darbiniekiem ar augstu attīstības potenciālu, kā arī potenciālie riski kompetenču un iestādes darbībai svarīgu amatu iztrūkumam nākotnē. Izmantojot talantu atlasi un detalizētus meklēšanas kritērijus, jānodrošina iespēja atlasīt valsts pārvaldes darbiniekus, kas ir piemērotākie nepieciešamajiem amatiem  Core HR un datu analīzes rīki   Modulim jānodrošina darbinieku aktuālāko datu pieejamība, digitalizējot cilvēkresursu vadības pamatprocesus, t. sk. nodrošinot šo datu uzglabāšanu vienotā datubāzē.  Pieejamajiem datiem jābūt viegli analizējamiem, izmantojot sistēmā jau integrētu BI rīkuMācības un attīstība vienots risinājums

134Mācīšanās un attīstības vadības risinājumam jānodrošina platforma, kurā bāzēta e-izglītības vide, lai veidotu efektīvu un dinamisku valsts pārvaldes darbinieku mācību sistēmu, nodrošinot ērtu un efektīvu mācību un zināšanu pārbaudes procesu darbiniekiem, kā arī palīdzot organizēt VAS darbu. Mācīšanās un attīstības vadības sistēmā e-videi jānodrošina iespēja ievietot daudzveidīgus mācību materiālus, kā arī veidot dažādas formas pārbaudes un pašpārbaudes darbus, veicot interaktīva mācību satura izstrādi un integrēšanu. Tas palīdzētu nodrošināt efektīvu mācību procesu, kā arī teorijas un prakses harmonizāciju. Sistēmai jānodrošina vismaz šādi moduļi: lietotāju pārvaldība, mācību pārvaldība, mācību procesa nodrošināšana, e-mācību modulis un tiešsaistes mācības, atskaišu veidošanas un komunikācijas modulis. Šiem moduļiem ir jābūt pielāgojamiem atbilstoši resoru un iestāžu funkcionālajām un administrēšanas vajadzībām. Papildus sistēmai jānodrošina informācijas ievadīšana par darbinieku izglītību, apmeklētajiem kursiem, iegūtajiem sertifikātiem, kā arī automātiski paziņojumi par to termiņu beigām. Sistēmai jānodrošina funkcionalitāte mācību vajadzību identificēšanai, darbinieku un vadītāju apmācību plānošanai, īstenošanai un vadīšanai.

135Kopumā mācīšanās un attīstības vadības risinājumam jānodrošina šādas būtiskākās funkcionalitātes:

136• iebūvēts multimediju rīks satura izveides ērtībai;

137• personalizēta mācību pieredze;

138• novērtēšanas un sertifikācijas iespējas;

139• interaktīvās video iespējas;

140• lietotājam draudzīga vide un dizains;

141• integrācija ar cilvēkresursu vadības sistēmu.

1423.4.2. Finansēšanas modelis

143Optimālākais VPC finansēšanas modelis paredz valsts budžeta finansējuma palielināšanu Valsts kancelejai un VAS, kā arī citu finansējuma avotu.

144Paredzams, ka periodā no 2023. līdz 2026. gadam, VPC izveides izmaksas balstīsies uz ANM finansējumu. Šis finansējums tiks izlietots cilvēkresursu vadības IS un mācību un attīstības IS ieviešanai, to nepieciešamajām konfigurācijām un izdevumu segšanai, kas radīsies, resoriem pievienojoties jaunajām IS ANM projekta perioda ietvaros.

145Savukārt konsultantu rekomendētais optimālais finansēšanas modelis pēc 2026. gada, ņemot vērā centralizācijas tvērumu un rekomendēto organizatorisko modeli cilvēkresursu vadībai un mācību un attīstības vadībai, paredz divas budžeta komponentes:

146• Finansējuma palielināšana Valsts kancelejai un VAS paredz izmaksu pozīcijas personāla vajadzību, IS uzturēšanas, ikgadējo licenču un apkalpošanas izdevumu segšanai, kuras radīsies centralizācijas reformas īstenošanas gaitā. Minēto finansējumu Valsts kanceleja un VAS pieprasīs valsts budžetā pēc ANM perioda beigām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pieprasāmais finansējuma apjoms ir pārvērtējams pie katra konkrētā resora pārņemšanas, attiecīgi palielinot to atbilstoši VPC apkalpoto darbinieku skaitam. Valsts budžeta finansējums būtu piešķirams centralizēti Valsts kancelejai un VAS, jo tādā veidā būtu iespējams vienkāršot maksājumu administrēšanas procesu, kā arī nodrošināt atbilstošu pakalpojuma sniedzēja (VPC) un saņēmēja motivāciju;

147• Citi finansējuma avoti paredz papildu finansējumu centralizācijas reformas izdevumu segšanai (atbilstoši nepieciešamībai). Periodā no 2023. gada līdz 2026. gadam projekta īstenošanai tiks piesaistīts ANM finansējums. Vienlaikus tiek paredzēta iespēja projekta pilnīgai ieviešanai, lai nosegtu visas tiešās pārvaldes iestādes, piesaistīt papildu finansējumu nākamajā ES fondu plānošanas periodā, kas būtu jāvērtē pie nākamā plānošanas perioda Darbības programmas izstrādes.

148Lai nodrošinātu pārējo resoru pārņemšu un segtu to pārņemšanas izmaksas pēc 2026. gada, būs nepieciešams piesaistīt nākamā ES fondu plānošanas perioda finansējumu vai radušās izmaksas segt no valsts budžeta.

149IS koplietošana un atbalsta funkciju centralizēta nodrošināšana ir finansiāli un administratīvi efektīvākais veids šāda pakalpojumu nodrošināšanā, kas atbilst arī plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm26. Tādēļ cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības IS uzturēšanu tiek rekomendēts veikt centralizēti no valsts budžeta līdzekļiem. Šāda pieeja nodrošinātu ne tikai administratīvi efektīvāko uzturēšanas modeli, jo iestādēm nebūtu par pakalpojumiem jānorēķinās savā starpā, bet arī to, ka plānotie pakalpojumi visām iestādēm nodrošinātu vienādas IS funkcijas. Centralizēta budžeta piešķiršana samazina izmaksas gan uzturēšanai, gan iespējamiem IS uzlabojumiem nākotnē. Koplietojot risinājumu, tiktu samazināts laiks, kas būtu nepieciešams, lai risinātu sistēmas drošības jautājumus vai darbības traucējumus, jo minētās problēmas būtu jārisina vienotā risinājumā.

1503.5. VPC izveide Valsts kasē

1513.5.1. IT risinājumi

152Finanšu grāmatvedībā vienots risinājums

153Horizon ir visplašāk izmantotā resursu vadības sistēma valsts pārvaldē, kas nodrošina finanšu grāmatvedības un personāla lietvedības procesiem nepieciešamo IT atbalstu. Sistēmā tiek izmantots atbalsts personāla procesu administrēšanai dažādi atlīdzības aprēķina procesi, personāla uzskaite, darbinieku pašapkalpošanās portāls, kā arī atbalsts pamatdarbības procesiem, padziļinātas uzskaites dimensijas un datu analītika. Sadarbībā ar SIA PricewaterhouseCoopers ekspertiem izvērtēti esošā risinājuma trūkumi, jaunu risinājumu iespējas un ieguvumi un secināts, ka valsts līmenī šobrīd nav ekonomiski pamatoti uzsākt jauna IT risinājuma iegādi. Savukārt ļoti būtiski ir veidot risinājumu ar vienotām datu struktūrām, klasifikatoriem, plūsmām, algoritmiem, izmantotajiem moduļiem utt., kas veicinātu standartizāciju (nākotnē attīstot arī robotizācijas iespējas), digitālo transformāciju un datu tālākizmantošanas iespējas. Pie resoru centralizācijas sadarbībā ar resoru pārstāvjiem vērtējamas esošās integrācijas, lai nezaudētu būtiskus biznesa procesu atbalstus t.i., nepieciešamības gadījumā investējot integrāciju pārbūvē.

154Lai ieviestu centralizētu Horizon/Hop risinājumu, nepieciešamas investīcijas vairākās jomās, piemēram:

155• resoriem, kuriem šobrīd ir zemāks digitalizācijas līmenis (piemēram, nav ieviesta atvaļinājuma pieteikšanas iespēja, autotransporta modulis, komandējumu pieteikšanas iespēja pašapkalpošanas vidē) būs nepieciešamas licences, lai ieviestu un uzturētu moduļus;

156• ņemot vērā mērogojamību/lielo lietotāju apjomu, nepieciešamas investīcijas optimālas lietotāju pārvaldības izveidē, kā arī ieguldījumus citās sistēmas nefunkcionālās jomās (drošības, veiktspējas jomās utt.);

157• investīcijas funkcionalitātes uzlabojumos, lai iespējami ātrāk aizstātu manuālu darbu, veidojot efektīvus procesus, un būtu iespējams iegūt slodžu ietaupījumu.

158Vienota risinājuma veidošana novērstu konstatētos trūkumus kad katrs resors atsevišķi pasūta līdzīga veida izstrādnes, tādējādi kopumā samaksājot vairāk nekā, ja to darītu centralizēti; atšķirīgu digitalizācijas līmeni resoros, kas bijis atkarīgs no pieejamiem resursiem (finansējums, cilvēkresursi). Lai nodrošinātu iepriekš minēto, būtisks darbs tuvākajos gados ir jāiegulda tieši procesu, klasifikatoru, algoritmu, plūsmu sakārtošanā un datu migrācijā (no resoru risinājumiem uz centralizēto). Savukārt, kā norāda SIA PricewaterhouseCoopers, kad šāds būtisks posms būtu veikts, iespējams izskatīt un pārvērtēt citus IT risinājumus, ja tehnoloģiju vai procesu attīstības rezultātā tiek secināts, ka nepieciešamas jaunas būtiskas funkcionalitātes vai tiek konstatēti trūkumi, kas neatbilst tā brīža prasībām, sistēmu nefunkcionālā jomā (piemēram, drošības, veiktspējas jomā utt.).

159Budžeta plānošanas un finanšu vadībā vienots risinājums

160Balstoties uz veikto analīzi, secināts, ka lielāko ieguvumu sniedz vienota IT risinājuma izveide, kas atbalsta visus ar finanšu vadību saistītos procesus, un kuros piedalās visi procesu dalībnieki:

1611) valsts līmeņa budžeta plānošana, kontrole un izpilde izmanto FM, resori/iestādes vidēja termiņa budžeta plānošanai, apropriāciju izmaiņu vadībai, budžeta kontrolei un budžeta izpildei;

1622) iestādes/resora līmeņa budžeta plānošana, kontrole un izpilde (VPC pakalpojums) - izmanto resoros/iestādēs strādājošie finansisti daudz detalizētākai kārtējā gada budžeta plānošanai vadībai un kontrolei.

163Resoriem, kuriem jau ir iestrādnes IT risinājumos, kādā no minētajiem posmiem notiks resora risinājuma pārņemšana vai integrācija. Katrs gadījums vērtējams individuāli (t. sk. gan no juridiskajiem, gan finanšu aspektiem). Pamatojoties uz analīzi, secināts, ka 10 no 14 resoriem ir dažādas iestrādnes kārtējā gada budžeta plānošanā un izpildes vadībā divos atšķirīgos IT risinājumos.

164Pilnveidojot IT risinājumus, maksimāli jāautomatizē arī uzskaite, nodrošinot integrētu pieeju iespējami plašākiem pārskatu un atskaišu veidiem, nodrošinot lielāku pārskatāmību visām procesā iesaistītajām pusēm un samazinātu administratīvo slogu. Būtisks virziens Latvijā turpmākā budžeta plānošanas un izpildes procesu vadības sistēmas pilnveides koncepcijā ir ieņēmumu un izdevumu plānošana un uzskaite pēc uzkrāšanas principa. Ilgtermiņā, mainoties principiem un normatīvajiem aktiem, būs nepieciešama IT risinājumu pielāgošana.

1653.5.2. Valsts kases pakalpojumi VPC ietvaros

166Valsts kase ilgtermiņā veidotu šādu pakalpojumu grozu tiešās pārvaldes iestādēm, kas finanšu grāmatvedību saņems centralizēti:

16714. attēls. Valsts kases pakalpojumi VPC

168Grāmatvedības uzskaites pakalpojums (saskaņā ar piedāvāto risinājumu ilgtermiņā visiem resoriem un neatkarīgajām iestādēm).

169Zemāk attēlots VPC un klienta savstarpējās sadarbības modelis grāmatvedības uzskaites pakalpojuma ietvaros:

17015. attēls. Sadarbības modelis grāmatvedības uzskaites pakalpojuma nodrošināšanai

171Detalizētākas pakalpojumu robežas un sadarbības procesi Projekta ietvaros sadarbībā ar resoru pārstāvjiem tika veidoti SIA PricewaterhouseCoopers darbnīcās.

172Pakalpojums ietver pilna cikla grāmatvedības uzskaiti, izņemot grāmatvedības uzskaites ietvaros radušos fizisko lietu lietvedības dokumentu kārtošanu, kuru katra iestāde veic atsevišķi. Pakalpojums tiks regulēts izstrādātajos MK noteikumos par VPC darbību un procesu instrukcijās un tiesību aktos, kuros tiks detalizēti noteikti uzdevumi un atbildības starp iestādi un VPC. Procesu instrukcijas tiks precizētas un papildinātas sadarbībā ar resoriem, pirms katra resora pievienošanās VPC.

173Papildus tiks sniegts atbalsts resoriem personāla lietvedības procesa vienādošanā atlīdzības aprēķina uzskaitei. Saskaņā ar SIA PricewaterhouseCoopers analīzi un arī ES 2021. gada pētījumu27 atlīdzības aprēķina uzskaite (finanšu grāmatvedības process) un atlīdzības un labumu noteikšana, izlietojums un uzskaite (personāla lietvedības process), kuri veicami atlīdzības aprēķinam, ir ar lielu efektivitātes uzlabošanas potenciālu. Piemēram, pasākumi procesu automatizēšanai:

174• visi rīkojumu veidi pārvēršami par strukturētiem datiem, t. i., nosakot obligātos laukus un saskaņošanas scenārijus;

175• jādefinē ierobežots skaits atlīdzības piešķiršanas scenāriju (veidi, kritēriji un nosacījumi) un jāiestrādā algoritmi grāmatvedības uzskaites IS (šobrīd lielākoties tie ir PDF, EDOC u. c. formātu dokumenti, un to aprites organizēšanai tiek piemērota atšķirīga prakse) ;

176• jāmaina iestāžu prakse dažādu personāla lietvedības procesu organizēšanā (atvaļinājumu pieteikumi, kompensācijas utt.);

177• visām iestādēm pašapkalpošanās portālā jāievieš vienāds pieteikumu digitalizācijas līmenis (piemēram, komandējumus, izmantojot Hop, piesaka tikai 55% iestāžu, atvaļinājumus 65% utt.);

178• jāsāk izmantot biznesa inteliģences rīki, veidojot analītiku.

179Valsts kase un Valsts kanceleja strādās ciešā sadarbībā ar iestādēm, lai virzītos uz automatizāciju:

18016. attēls. Sadarbības modelis personāla lietvedības procesa vienādošanā atlīdzības aprēķina uzskaitei

181Resora vadībai tiks sniegta regulāra informācija par veiktajiem uzlabojumiem.

182Resoriem/iestādēm centralizētas grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājumu platformas uzturēšanas un darbināšanas pakalpojums

183Platformas pakalpojums ir IKT risinājuma kopums, kas ietver:

184• grāmatvedības un personāla lietvedības risinājumu, izmantojot pieejamo funkcionalitāti Horizon sistēmā un darbinieku pašapkalpošanās portāla HoP, kā arī pasūtot nepieciešamos uzlabojumus un papildinājumus, lai virzītos uz efektīvāku, digitalizētāku un automatizētāku procesu;

185• risinājumu budžeta plānošanā un finanšu vadībā, nodrošinot atbalstu resoriem un iestādēm ikdienas budžeta plānošanas un finanšu vadības procesos, kā arī valsts līmeņa finanšu vadības procesos.

186Budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājums atbalsta divus posmus:

1871) vidēja termiņa un ikgadējā budžeta plānošanu un vadību (A);

1882) apropriāciju vadību (B).

18917. attēls. Vienotā risinājuma komponentes

190budžeta plānošanā un finanšu vadībā

191Pakalpojumu rādītāji

19211. tabula. Pakalpojumu rādītāji

193Pakalpojumu rādītāji

194Plānotā vērtība

195Termiņš

196Iestāžu skaits, kuras pievienotas VPC (Valsts kase)

19727

198(dinamiska vērtība)

199Sākot no 2025.g

200Klientu skaits, kuriem nodrošināta e-rēķinu aprites iespēja

20127

202(dinamiska vērtība)

203Sākot no 2025.g

204Klientu skaits, kuriem nodrošināta bezpapīru dokumentācijas aprite starp iestādi un VPC

20527

206(dinamiska vērtība)

207Sākot no 2026.g28

208Apkalpotais nodarbināto skaits uz vienu VPC darbinieku grāmatvedības uzskaites pakalpojuma nodrošināšanai

20985

210(dinamiska vērtība)

211Sākot no 2025.g

212VPC produktivitātes indekss29

213Vērtība nosakāma pēc VPC izveides

214Lietotāju apmierinātība

215Vērtība nosakāma pēc VPC izveides

216Sākot no 2027.g Sistēmu pieejamība

217ne mazāka kā 95% (24/7 režīmā) no 8:00 līdz 20:00 darba dienās

218Sākot no 2027.g Detalizēti pakalpojumu nosacījumi, līmeņi un to regulārie mērījumi tiks definēti Valsts kases izstrādātajās procesu instrukcijās, kas būs saistošas pakalpojumu saņēmējiem tiešās pārvaldes iestādēm.

2193.5.3. Finansēšanas modelis

220Optimālākais VPC struktūrvienības Valsts kasē finansēšanas modelis paredz finansējuma pārdali no pakalpojuma saņēmēja budžeta un citu finansējuma avotu.

221Rekomendētais optimālais finansēšanas modelis, ņemot vērā centralizācijas tvērumu finanšu grāmatvedībā un rekomendēto organizatorisko modeli, paredz šādas budžeta komponentes:

222• finansēšana no pakalpojuma saņēmēja budžeta (finanšu grāmatvedība) ņemot vērā vienreizējo un paredzamo speciālistu (grāmatvežu) pārcelšanu no resoriem uz VPC un licenču/licenču nomas izmaksas;

223• citi finansējuma avoti (ANM) paredz papildu finansējumu centralizācijas reformas izdevumu segšanai (atbilstoši nepieciešamībai).

224Finansēšanu no pakalpojuma saņēmēja budžeta pamato informatīvais ziņojums "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu"30, kas paredz, ka efektīvākais veids valsts pārvaldes rīcībā esošo specializētu resursu un kompetenču izmantošanai ir to koplietošana. Šī pieeja ir attiecināma ne tikai uz IKT risinājumu koplietošanu, bet arī valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizētu nodrošināšanu un koplietošanu, kas atbilst plānotajiem VPC pakalpojumiem un funkcijām. Jāatzīmē, ka koplietošanas funkciju un risinājumu ieguvumu un ietaupījumu sasniegšana prasa būtiskus sākotnējos resursu ieguldījumus (t. sk. darbaspēka ieguldījumus gan VPC, gan iestādes pusē). VPC gadījumā optimālākā izvēle būtu atbilstošas pastāvīgas vai terminētas valsts budžeta pārdales, jo tādā veidā būtu iespējams vienkāršot administrēšanas procesu, kā arī nodrošināt atbilstošu pakalpojuma sniedzēja (VPC) un saņēmēja motivāciju. Budžeta pārdales īstenošanai iespējams izmantot divas pieejas regulāro pārdali (pamatojoties uz pakalpojumu maksu) vai vienreizējo pārdali (pamatojoties uz amata slodžu skaitu un licenču/licenču nomas izmaksām). VPC gadījumā racionālāka pieeja būtu vienreizēja budžeta pārdale, pamatojoties uz amata slodžu skaitu un licenču/licenču nomas izmaksām, jo tā ir jāveic tikai vienu reizi un to raksturo zemāks administratīvais slogs.

225Vienreizēja budžeta pārdale finanšu grāmatvedības procesiem

226Katra resora budžeta pārdales apmērs noteikts, pamatojoties uz rekomendēto pieeju, kas paredz vienreizēju budžeta pārdali finanšu grāmatvedības procesiem, jo notiek speciālistu (grāmatvežu) pārcelšana no resoriem uz VPC un finanšu grāmatvedības risinājuma centralizācija.

227Licenču izmaksu aplēsēm, izmaksu un ieguvumu analīzes aprēķinam izmantoti 2021. gada dati, tādējādi, lai nodrošinātu korektu finansējuma pārdali, pirms katra resora pārņemšanas tiks pārskatītas iepriekšējā gada izmaksas par licencēm/licenču nomu. Kā arī jāņem vērā, ka resoru pievienošanas procesā VPC ar licencēšanu saistītās izmaksas var pieaugt. Papildus jānorāda, ka finansējums, ko resori un iestādes iepriekšējā gadā izmantojuši konsultācijās, mācībās un papildu pielāgojumiem finanšu grāmatvedībā, risinājumā netiks pārdalīts.

228Atbilstoši centralizācijas tvērumam no resoriem uz Valsts kasi paredzēts pārcelt 17. amatu saimes "Grāmatvedība" speciālistus (amata vietas un finansējuma pārcelšana). Pamatojoties uz ārvalstu prakses izpētes rezultātiem, konsultanti izvirzījuši potenciālo VPC grāmatvežu slodžu skaitu, lai nodrošinātu finanšu grāmatvedības procesus. VPC pārņem speciālistus no iestādēm kopā ar funkciju nodošanu, integrē tos savā kolektīvā, savukārt pilnveidojot procesus un IT līdzekļus, VPC nodrošina produktivitātes kāpumu. Saskaņā ar SIA PricewaterhouseCoopers analīzi, no darba tiesiskā viedokļa VPC nepieciešamo nodarbināto resursi tiks nodrošināti, veicot "nodarbināto reorganizāciju", t.i., pārceļot darbiniekus un ierēdņus no iestādēm uz Valsts kases struktūrvienībām, kas īstenos VPC funkcijas. Pēc pārcelšanas par nodarbināto darba devēju kļūs Valsts kase. Tiek rekomendēts, ka nodarbinātie no resora tiek pārņemti tikai Valsts kasei nepieciešamajā apjomā, kuru Valsts kase norāda iepriekš, ņemot vērā resoru sniegtajiem pakalpojumiem nepieciešamās amata vietas, kā arī VPC kapacitāti un potenciālos efektivitātes uzlabojumus. Pirms pārcelšanas procesa īstenošanas nepieciešams veikt papildu izvērtējumu, proti, Valsts kase identificē, kādi personāla papildinājumi attiecīgajā laika posmā ir nepieciešami, pārņemot nākamā resora personālu (un to ieņemtās amata vietas), kā arī personāls, kas tiek saglabāts iestādē pamatfunkciju nodrošināšanai. Nodarbināto skaita samazināšana tiek īstenota resoros/ iestādēs.

229Veicamās aktivitātes slodžu apjoma noteikšanai un amata vietu pārcelšanai:

230• pirms katra resora pārņemšanas Valsts sekretāru līmenī vienojas par rīcības plānu, kādā tiks pārskatītas slodzes, t.sk. ietverot resoru specifiku, pārņemamo procesu apjomu, komunikāciju augstākās vadības līmenī par veikto analīzi un nepieciešamajiem lēmumiem;

231• izstrādāta metodoloģija nepieciešamo pārceļamo nodarbināto slodžu aprēķinam, ņemot vērā pienākumu sadalījumu starp iestādi un VPC, standartizētos procesus un to izņēmumus31

232• tiks identificētas VPC nepieciešamības un novērtēšanas kritēriji, kas ļaus attiecīgajam resoram un tā iestādēm noteikt un izvērtēt, kuri darbinieki un ierēdņi ir jāpārceļ.

233Būtisks ir Valsts kancelejas monitorings un kontrole par grāmatvežu amata vietu izmaiņām gan resoros, gan VPC visā resoru pārņemšanas laikā.

23412. tabula. Indikatīvi VPC nepieciešamās, ietaupītās un pārceltās amata vietas

2352023

2362024

2372025

2382026

2392027

2402028

2412029

2422030

2432031

244VPC nepieciešamās grāmatvežu slodzes38

24538

246142

247148

248133

249289

250480

251670

252734

253Ietaupītās slodzes pret 2021. gada datiem0

2540

255-4

256-14

257-15

258-13

259-30

260-48

261-64

262Pārceltās slodzes no resoriem:Valsts kases32 apkalpotās iestādes un resors: FM resors; Valsts kanceleja, Valsts administrācijas skola; SEPLP; NEPLP38

2630

2640

2650

2660

2670

2680

2690

2700

271VM0

2720

27367

2740

2750

2760

2770

2780

2790

280ZM0

2810

28241

2830

2840

2850

2860

2870

2880

289VARAM330

2900

2910

29220

2930

2940

2950

2960

2970

298IEM0

2990

3000

3010

3020

303169

3040

3050

3060

307AM0

3080

3090

3100

3110

3120

31315

3140

3150

316SM0

3170

3180

3190

3200

3210

3228

3230

3240

325KM0

3260

3270

3280

3290

3300

33193

3320

3330

334EM0

3350

3360

3370

3380

3390

34025

3410

3420

343LM0

3440

3450

3460

3470

3480

34979

3500

3510

352IZM0

3530

3540

3550

3560

3570

3580

359132

3600

361TM0

3620

3630

3640

3650

3660

3670

368106

3690

370AIM0

3710

3720

3730

3740

3750

3760

3770

378112

379Neatkarīgās iestādes, MK pārraudzības iestādes0

3800

3810

3820

3830

3840

3850

3860

38715

388Avots: Pamatojoties uz 2021. gada AUS datiem

389Pamatojoties uz audita konsultācijas rezultātiem, ar grāmatvedības funkcijas izpildi saistītās darbības veic arī citu amatu saimju pārstāvji, bet to skaits nav precīzi nosakāms.

1VPC izveides ietekmes izvērtējums

24.1. Cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības risinājumu ieviešanas izmaksu un ieguvumu analīzes rezultāti

3Šobrīd cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības procesiem valsts pārvaldē netiek pilnvērtīgi izmantotas IKT piedāvātās iespējas. Cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības procesi iestādēs tiek organizēti manuāli, tāpat pieejamie dati par cilvēkresursiem un to izaugsmi ir sadrumstaloti, nav standartizēti un nereti dublējas dažādās IS. Tā rezultātā tiek patērēti apjomīgi cilvēkresursi manuālai procesu vadībai, datu apkopošanai, sagatavošanai un analīzei, kas savukārt rada būtiskus izaicinājumus iegūt pilnīgu un aktuālu informāciju par nodarbinātajiem un viņu kompetencēm, kas veicinātu cilvēkresursu vadību valsts pārvaldē.

4Ņemot vērā zemo digitalizācijas pakāpi cilvēkresursu un mācību un attīstības procesos valsts pārvaldē, sagaidāms, ka jaunu IS ieviešana, kas ļaus standartizēt un automatizēt šos procesus visā valsts pārvaldē, sniegs ne tikai izmaksu ietaupījumu, efektivizējot procesus, bet arī vairākus būtiskus sociālekonomiskos ieguvumus gan resora, gan valsts līmenī.

54.1.1. Ieguvumi valsts līmenī

6Ieviešot valsts pārvaldē vienotas IS cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības procesiem, paredzams, ka monetārie ieguvumi, kas sasniedzami ilgtermiņā līdz 2040. gadam, ir ietaupīti 2,8 miljoni EUR. Paredzams, ka monetārie ieguvumi balstīsies uz slodžu ietaupījumu, automatizējot administratīva rakstura darbības cilvēkresursu un mācību un attīstības procesos (sk. 13. tabula. Monetārie ieguvumi). Paredzamais slodžu ietaupījums uz administratīva rakstura darbībām cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības procesos ir ap 70 slodzēm, kas veido ap 52% no esošajām procesos veltītajām slodzēm.

713. tabula. Monetārie ieguvumi

8Monetārie ieguvumi, kas sasniedzami ilgtermiņā VPC projektā, ieviešot cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības IS2,8  milj. EUR

9NPV (pašreizējā neto vērtība pie 5% diskonta likmes) cilvēkresursu vadības procesos.

1014.3%

11Centralizācijas iekšējās atdeves koeficients (IRR)  Papildus monetārajiem ieguvumiem paredzami arī vairāki būtiski nemonetārie ieguvumi, kurus iespējams pakāpeniski sasniegt jau īstermiņā projekta ieviešanas gaitā. Valstiskā līmenī tiks panākta maksimāla procesu standartizācija un nodrošināta to efektīva organizācija. Pateicoties sakārtotiem procesiem un modernām sistēmām, valsts līmenī būs pieejami visaptveroši dati par valsts pārvaldē nodarbinātajiem un to kompetencēm, kas ļaus pārvaldīt cilvēkresursus valsts pārvaldē.

12Ieviešot vienotas IS cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības procesiem, kas balstītas standartizētos procesos, tiks veicināts iestāžu procesu vadības savstarpējās salīdzināšanās process, veicinot informācijas pieejamību, izsekojamību un caurspīdīgumu valstiskā līmenī. Tas nodrošinās efektīvāku un ātrāku lēmumu pieņemšanu, labākās prakses pārņemšanu un rezultātā pārvaldes izmaksu ietaupījumus gan resoru ietvaros, gan starp dažādām iestādēm. Iestādēm pakāpeniski pievienojoties VPC un, sākot izmantot jaunās IS, būs pieejami visaptveroši, kvalitatīvi un aktuāli dati par cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības procesiem, ko paredz modernas IS un šajās sistēmās integrētie biznesa inteliģences rīki.

13Paredzams, ka arī nākotnē jaunu procesu ieviešana vai to digitalizēšana kļūs ātrāka un administratīvo funkciju veikšana kļūs vieglāka, ļaujot ekonomēt ieviešanas laiku un izmaksas, savukārt decentralizētā izpildes modelī katrai iestādei šīs funkcijas būtu jāveic individuāli, balstoties tikai uz saviem resursiem.

144.1.2. Ieguvumi resora līmenī

15Papildus iepriekš minētajiem ieguvumiem valsts līmenī, paredzams, ka arī resoru līmenī būs vairāki būtiski ieguvumi no jaunu IS ieviešanas cilvēkresursu un mācību un attīstības procesu vadībai. Indikatīvais amata slodžu ietaupījums uz administratīva rakstura darbībām cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības procesos veido 52% no esošajām procesos veltītajām amatu slodzēm. Šobrīd plānots, ka šis ietaupījums paliek resorā, pakāpeniski virzot šīs amatu slodzes iestādei būtisku jautājumu risināšanai, piemēram, cilvēkresursu stratēģiskajai vadībai un plānošanai vai citu funkciju nodrošināšanai iestādē. Tas ļaus resoriem fokusēties uz primārām biznesa problēmām, nevis manuālām atbalsta funkciju darbībām, kurām ir liels automatizācijas potenciāls.

16Vienotu IS iegāde ļaus vienlaikus arī mazināt atšķirīgos digitalizācijas līmeņus iestādēs, kas nereti izriet no iestādes ierobežotajiem finanšu resursiem. Visbiežāk tieši mazajām iestādēm nav pietiekamu resursu, lai ieviestu patstāvīgi jaunas IS un digitalizētu vai automatizētu procesus.

17Ietaupījumi paredzami arī uz IS uzturēšanas izmaksām. Šobrīd tirgū pieejamo IS uzturēšanas izmaksas tiek rēķinātas uz to lietotāju skaitu jo lielāks lietotāju skaits, jo mazākas izmaksas uz vienu lietotāju. Centralizēti iepērkot vienotu sistēmu, valsts pārvaldei ir iespējams samazināt izmaksas par vienu sistēmas lietotāju, kas nebūtu iespējams, ja katra iestāde šīs sistēmas iepirktu individuāli. Līdzīga situācija un ietaupījumi iestādēm ir paredzami arī no potenciālām IS attīstības izmaksām, kas potenciāli varētu rasties likumdošanas izmaiņu ieviešanas vai funkcionālu pilnveidojumu nepieciešamības gadījumā. Šie jautājumi tiktu risināti centralizēti un iestādēm nozīmīgi samazinātos patērētie resursi šādu izmaiņu veikšanai.

18Cilvēkresursu speciālisti iestādēs piedzīvos būtiskus uzlabojumus tādu ikdienas uzdevumu veikšanā kā resursu plānošana, uzskaite un atskaišu gatavošana, kas ļaus ekonomēt laiku, kas tiek veltīts administratīvo funkciju veikšanai un atbrīvos lietotāja laiku pamatfunkciju veikšanai. IS integrētie BI rīki ļaus daudz ērtāk veidot dažādas atskaites, kas dos iespēju cilvēkresursu speciālistiem un iestādes vadītājiem pieņemt datos balstītu lēmumus cilvēkresursu un mācību un attīstības plānošanā.

194.1.3. Izmaksas 2023. 2026. gada periodam

20Zemāk sniegts kopsavilkums par provizoriskām izmaksām 2023.-2026. gada periodā un to finansēšanas avotiem. Projekta ieviešanas izmaksas periodā no 2023. līdz 2026. gadam plānots segt no ANM finansējuma investīcijas 2.1.2.1.i. "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" ietvaros. Papildu ANM finansējumam plānots arī valsts budžeta finansējums PVN segšanai kā budžeta neitrālās izmaksas, ko nav iespējams attiecināt no ANM finansējuma.

2114. tabula. Finansējums 2023. 2026. gadam

22EUR

23(2023.-2026.g kopā)

24Pieņēmumi, skaidrojumi

25Finansējuma avots

26ANM finansējums

27Papildu valsts budžeta

28finansējums (PVN)

29Cilvēkresursu vadības sistēmas iegāde un ieviešana (Darbinieku atlase, darba snieguma novērtēšana un mērķu definēšana, labumu pārvaldība, organizācijas stratēģiskā pārvaldība), t. sk. ikgadējo licenču izmaksas

301 360 040Sistēmas iegāde, pielāgošana un ieviešana, t. sk. konsultācijas ieviešanas procesā, apmācības lietotājiem, pirmreizējās licences, ikgadējās licences līdz 2026. gadam (ieskaitot) un integrācijas ar citām sistēmām VPC Iepirkuma procedūra: atklāts konkurss

311 124 000236 040Mācību un attīstības sistēmas iegāde un ieviešana, t. sk. ikgadējo licenču izmaksas 1 364 646Sistēmas iegāde, pielāgošana un ieviešana, t. sk. konsultācijas ieviešanas procesā, apmācības lietotājiem, pirmreizējās licences, ikgadējās licences līdz 2026. gadam (ieskaitot) un integrācijas ar citām sistēmām VPC Iepirkuma procedūra: atklāts konkurss

321 124 000240 646Infrastruktūras nomas izmaksas34484 000 Serveru noma IS izvietošanai 400 00084 000 Projekta vadības izmaksas 336 000Projekta vadības izmaksas cilvēkresursu vadības IS ieviešanai 336 0000336 000 Projekta vadības izmaksas Mācību un attīstības IS ieviešanai 336 0000Vienreizējs audits projekta noslēgumā 24 200 Audits projekta noslēgumā par sasniegtajiem rezultātiem un ieviešanu. Divi auditi katrai no sistēmām (cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības sistēmai) 20 000 4 200 24 200 20 000 4 200 KOPĀ 2023.-2026. gada periodā 3 929 086 3 360 000569 0864.1.4. Izmaksas pēc 2026. gada 2. ceturkšņa

33Ilgtermiņā (no 2026. gada 3. ceturkšņa) finansējuma modelis balstās uz valsts budžeta finansējuma palielināšanu Valsts kancelejai un VAS, lai centralizēti segtu IS uzturēšanas izmaksas (t.sk., nepieciešamās amata vietas sistēmas uzturēšanai) un ikgadējo licenču izmaksas. Lai nodrošinātu pārējo resoru pārņemšu un segtu pārņemšanas izmaksas, būs nepieciešams piesaistīt ES fondu plānošanas perioda finansējumu vai izmaksas segt no valsts budžeta.

34ANM finansējuma ietvaros VPC var pievienot ierobežotu iestāžu skaitu, tāpēc ir jāparedz, ka radīsies papildu izmaksas iestāžu pievienošanai VPC pēc ANM perioda, kas var variēt atkarībā no iestādes nodarbināto skaita un potenciālajām integrācijām ar citām iestādes sistēmām. Papildu ieviešanas izmaksas vienai iestādei paredz tādas izmaksu pozīcijas kā konsultācijas sistēmas ieviešanas procesā, ieviešanas maksa, lietotāju apmācības (apmācības vairākām iestādēm var tikt organizētas vienlaikus), lietotāju atbalsts (atkarīgs no iepirkumā iegādātās sistēmas) un integrācijas ar citām sistēmām (atkarīgs no iestādes iekšējām sistēmām).

35Paredzēts, ka cilvēkresursu vadības IS nodrošinās un uzturēs Valsts kanceleja, savukārt mācīšanās un attīstības IS nodrošinās un uzturēs VAS, kuru budžetos būtu jāparedz papildu finansējums VPC funkciju nodrošināšanai. VPC funkciju darbības nodrošināšana paredz izmaksu pozīciju (personāla vajadzību, IS uzturēšanas un apkalpošanas, ikgadējās licences) segšanu, kuras radīsies centralizācijas reformas īstenošanas gaitā, un tās būtu piešķiramas centralizēti katru gadu Valsts kancelejai un VAS (uzturēšanas izmaksas atspoguļotas konceptuālā ziņojuma 5. sadaļā).

364.1.5. VPC izveidei un darbības nodrošināšanai nepieciešamais personāls

37VPC izveidei un darbības nodrošināšanai nepieciešams piesaistīt kompetentu personālu.

38Lai veiksmīgi īstenotu plānoto centralizācijas reformu un izveidoto VPC, ņemot vērā SIA PricewaterhouseCoopers veikto analīzi un citu valstu pieredzi, Valsts kancelejai un VAS papildus esošajiem iestāžu darbiniekiem nepieciešams nodrošināt atbilstošu projekta komandu (sk. 15. tabula. Personāla vajadzības Valsts kancelejai un VAS ANM periodā). Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte atbilstoši noslodzei tiks nodrošināta projekta ANM finansējuma ietvaros, un amati būs terminēti uz projekta laiku. Savukārt specifisko un augsti profesionālo kompetenču nodrošināšanai, kā, piemēram, dažādi IKT pakalpojumi, procesu standartizācija un efektivizācija, lietotāju dizains u. c., pēc nepieciešamības tiks piesaistīts ārpakalpojums projekta finansējuma ietvaros.

3915. tabula. Personāla vajadzības Valsts kancelejai un VAS ANM periodā

40ANM projekta periodā nepieciešamās amata vietas

41Amats

42Saime

43Līmenis

44MAG

45Atbildības joma

46Amata veids un finansējuma avots

47Projektu vadība un īstenošanaProjekta struktūrvienības (grupas) vadītājs (Valsts kanceleja)39.1.

48V

4912

50Vada cilvēkresursu vadības sistēmas ieviešanu un koordinē centralizācijas reformu Valsts kancelejā.Terminēta amata vieta uz ANM projekta periodu.Projekta struktūrvienības (grupas) vadītājs (VAS)39.1.

51V

5212

53Vada mācību un attīstības sistēmas ieviešanu un koordinē centralizācijas reformu VAS.Terminēta amata vieta uz ANM projekta periodu.IKT, IT produktu izstrādeIT projektu vadītājs (Valsts kanceleja)21.8.

54III

5512

56Vada cilvēkresursu vadības sistēmas ieviešanu.Terminēta amata vieta uz ANM projekta periodu.IT projektu vadītājs (VAS)21.8.

57III

5812

59Vada mācību un attīstības sistēmas ieviešanu.Terminēta amata vieta uz ANM projekta periodu.Ņemot vērā, ka centralizācijas reforma paredz divu jaunu IS ieviešanu un to administrēšanu Valsts kancelejā un VAS, to uzturēšanai pēc ANM projekta noslēguma ir nepieciešams nodrošināt papildu 12 jaunas amata vietas (sk. 16. tabula. Personāla vajadzības Valsts kancelejai un VAS pēc ANM perioda.). Amata vietas ir nepieciešamas, jo, ieviešot minētās IS, iestādēs pieaugs darba apjoms un nepieciešamība pēc specifiskām zināšanām IS administrēšanā un uzturēšanā. Vienlaikus šīs amata vietas ir paredzētas, lai centralizēti sniegtu atbalstu sistēmu lietotājiem resoros un konsultētu tos IS lietošanā. Tāpat šo amata vietu pienākumos ietilptu atlikušo resoru pievienošana VPC pēc 2026. gada, kā arī IS tālāka attīstība atbilstoši resoru vajadzībām un valstī noteiktajām politikas prioritātēm.

6016. tabula. Personāla vajadzības Valsts kancelejai un VAS pēc ANM perioda

61Nepieciešamās amata vietas pēc ANM projekta beigām

62Amats

63Saime

64Līmenis

65MAG

66Atbildības joma

67Amata veids un finansējuma avots

68Projektu vadība un īstenošanaProjekta struktūrvienības (grupas) vadītājs (Valsts kanceleja)39.1.

69V

7012

71Vada cilvēkresursu procesus VPC un nodrošina IS un procesu attīstību un jaunu iestāžu pievienošanu VPC.Nepieciešama viena jauna amata vieta (valsts budžeta finansējums).Projekta struktūrvienības (grupas) vadītājs (VAS)39.1.

72V

7312

74Vada mācību un attīstības procesu VPC un nodrošina IS un procesu attīstību un jaunu iestāžu pievienošanu VPC.Nepieciešama viena jauna amata vieta (valsts budžeta finansējums).Projekta eksperts (Valsts kanceleja)39.1.

75IVB

7611

77Veicina cilvēkresursu vadības procesa pārvaldību, standartizāciju, kā arī nodrošina automātisku datu plūsmu ieviešanu. Konsultē resoru pārstāvju sistēmas izmantošanā.Nepieciešamas divas jauna amata vietas (valsts budžeta finansējums).Projekta eksperts (VAS)39.1.

78IVB

7911

80Veicina mācību un attīstības procesa pārvaldību, standartizāciju, kā arī nodrošina automātisku datu plūsmu ieviešanu. Konsultē resoru pārstāvju sistēmas izmantošanā.Nepieciešamas divas jauna amata vietas (valsts budžeta finansējums).IKT Sistēmu administrēšana un attīstībaCilvēkresursu vadības sistēmas administrators21.5.

81IV

8211

83Administrē serverus, sistēmas, datubāzes, programmatūras un lietotāju tiesības.Nepieciešamas divas jauna amata vietas (valsts budžeta finansējums).Mācību un attīstības sistēmas administrators21.5.

84IV

8511

86Administrē serverus, sistēmas, datubāzes, programmatūras un lietotāju tiesības.Nepieciešamas divas jauna amata vietas (valsts budžeta finansējums).Cilvēkresursu vadības sistēmas sistēmanalītiķis21.4.

87III

8811

89Ievieš un konfigurē sistēmas, analizē biznesa procesus, uztur integrācijas ar iestāžu pamatdarbības sistēmām un citām VPC sistēmām.Nepieciešama viena jauna amata vieta (valsts budžeta finansējums).Mācību un attīstības sistēmanalītiķis 21.4.

90III

9111

92Ievieš un konfigurē sistēmas, analizē biznesa procesus, uztur integrācijas ar iestāžu pamatdarbības sistēmām un citām VPC sistēmām.Nepieciešama viena jauna amata vieta (valsts budžeta finansējums).Papildus nepieciešamais finansējums šīm amata vietām būtu 462 329 euro. Šīs izmaksas ir aprēķinātas, izmantojot 2023. gada valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto mēnešalgu skalā norādītās vērtības. Par atalgojuma aprēķina bāzes vērtību ir ņemts mēnešalgu grupas intervāla viduspunkts, pieskaitot klāt darba ņēmēja nodokļus un darba devēja nodokļus, aprēķinot izmaksas vienam gadam (12 MAG viduspunkts 2 180,42 euro (neto) + darba ņēmēja nodokļi 924,96 euro + darba devēja nodokļi 732,47 euro x 12 mēneši x 2 amata vietas; 11 MAG viduspunkts 1 762,27 euro (neto) + darba ņēmēja nodokļi 733,73 euro + darba devēja nodokļi 589,17 euro x 12 mēneši x 10 amata vietas). Šobrīd šīs izmaksas ir indikatīvas un tās būtu jāpārskata pēc ANM projektu noslēguma 2026. gadā, aprēķinos piemērojot attiecīgā gada mēnešalgu skalas vērtības.

934.2. Finanšu grāmatvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājumu ieviešanas izmaksu un ieguvumu analīze

944.2.1. Ieguvumi resora līmenī

9518. attēls. Būtiskākie resora ieguvumi ilgtermiņā

9618. attēlā minētās slodzes un darba stundu ietaupījums balstīts uz SIA PricewaterhouseCoopers aplēsēm. Šis ietaupījums paliek resorā, pakāpeniski virzot amata slodzes nozarei būtisku jautājumu risināšanā, kur šobrīd pietrūkst kapacitātes (piemēram, biznesa inteliģences rīku pielietošanā, datu analīzē, automatizācijā utt.).

974.2.2. Ieguvumi valsts līmenī

98Ieguvumi valsts līmenī mērāmi divos aspektos:

991) Efektivitāte pakāpeniski ejot uz digitālo transformāciju, kā arī sistemātiski vērtējot amata slodžu apjomus un procesu efektivitāti, virzība uz amata slodžu ietaupījumu administratīva rakstura darbībās;

1002) Datu izmantošana lēmumu pieņemšanas procesos vienotas ekosistēmas veidošana, kas rada priekšnosacījumus pilnvērtīgākai finanšu datu izmantošanai.

101Monetārie ieguvumi, kas sasniedzami vidējā termiņā (līdz 2031. gadam)

102Indikatīvais amata slodžu ietaupījums uz administratīva rakstura darbībām:

103- Finanšu grāmatvedības procesos (ap 186 amata slodzēm, t. i., ap 20% no esošajām grāmatvedības amata slodzēm);

104- Personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības procesos (ap 154 amata slodzēm, t. i., ap 20% no esošajām amata slodzēm).

105Būtiski ņemt vērā, ka amata slodžu ietaupījums atkarīgs arī no resoru darbības izmaiņām (piemēram, ja resori veido jaunu darbības jomu, kur nepieciešamas jaunas amata slodzes). Tāpat amata slodžu izmaiņas atkarīgas no resora biznesa lēmumiem (piemēram, mainoties apstrādājamo grāmatvedības dokumentu apjomam, mainās arī nepieciešamo grāmatvežu amatu slodžu skaits).

106Monetārie ieguvumi, kas sasniedzami ilgtermiņā (līdz 2040. gadam)

107Atbilstoši pašreizējai neto vērtībai (pie 5% diskonta likmes), veiksmīgi īstenojot risinājumu finanšu grāmatvedībā, personāla lietvedībā, budžeta plānošanā un finanšu vadībā, ilgtermiņā līdz 2040. gadam paredzams ietaupīt ap 41 milj. EUR (t. sk. 0,84 milj. EUR finanšu grāmatvedībā, īstenojot funkcijas centralizāciju).

108Nemonetārie ieguvumi, kurus iespējams pakāpeniski sasniegt jau īstermiņā

1091) Procesu un datu pakāpeniska strukturēšana un standartizēšana valstiskā līmeni;

1102) Ērtu, modernu IS un rīku izmantošana procesu līmenī;

1113) Ātrāka un ērtāka procesu izpilde, digitalizācijas veicināšana, kas ietaupa laiku un cilvēkresursus;

1124) Reāllaika informācijas pieejamība, izsekojamība un caurspīdīgums valstiskā līmenī.

113Pārņemot resorus centralizētajā modelī, būs iespējams pakāpeniski attīstīt grāmatvedības datu izmantošanu, to analīzi. Rezultātā ieguvums, kuru nav iespējams precīzi nomērīt monetārā izteiksmē, paredzams vienlīdz būtisks, kā efektivitāti sekmējošs sagaidot kvalitatīvākus un caurspīdīgākus datus lēmumu pieņemšanā.

1144.2.3. Izmaksas 2023. 2026. gada periodam

115Zemāk sniegts kopsavilkums par provizoriskām izmaksām 2023. 2026. gada periodā un to finansēšanas avotiem (sk. 17. tabula. Finansējums 2023. 2026. gadam).

11617. tabula. Finansējums 2023. 2026. gadam

117Izmaksu pozīcijas

118Pieņēmumi, skaidrojumi

119Finansējuma avots

120ANM finansējums

121(milj. EUR)

122Valsts budžeta finansē-juma pārdale no resoriem

123(milj. EUR)

124Projekta(milj. EUR)

125PVN(milj. EUR)

126Centralizētas platformas izstrādes un ieviešanas izmaksas:10 666 0002 239 860 -

127Horizon/Hop izstrādnes izmaksas

128SIA PricewaterhouseCoopers aprēķini par papildu izstrādnēm, kuras nepieciešamas digitalizācijas līmeņa paaugstināšanai esošajā risinājumā. Iepirkuma procedūra EIS iegādātas izstrādnes stundas vai cits veids.Sistēmu integrāciju pārnese un konfigurācija

129Trīs resoriem, kuri pievienosies VPC līdz 2026. gadam. Pieņēmums balstīts uz SIA PricewaterhouseCoopers aprēķiniem, bet nav detalizētas specifikācijas par integrāciju pārneses sarežģītību. Iepirkuma procedūra resori veic iepirkumus vai pasūta darbus esošo uzturēšanas līgumu ietvaros.Infrastruktūras nomas izmaksas

130Procesu, klasifikāciju un datu struktūru salāgošana

131Valsts kases uzturētajam Horizon un trīs resoriem, kuri pievienosies VPC līdz 2026. gadam. Iepirkuma procedūra EIS konsultāciju stundas.Budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājumu ieviešanas un licencēšanas izmaksas

132Balstoties uz SIA PricewaterhouseCoopers veikto vendoru piedāvājumu apkopojumu.Pakalpojuma procesa projektēšanas un digitalizācijas izmaksas

133Procesu ekspertu, IT, datu analītiķu, juristu finansējums.Iepirkumu veids pakalpojumu līgumi vai darba attiecības uz projekta laiku.

134Darbinieku apmācības

135Horizon/Hop licenču izmaksas35Licenču (nomas vai abonēšanas) izmaksas, kas tiek pārņemtas no resoriem.-- 614 000

136Projekta vadības izmaksasProjektu vadības izmaksu finansējums2 492 000--Darba vietas nodrošinājuma izmaksasNodrošinājums projekta ieviešanas komandai196 00041 160 Grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniegšana VPC uzņemtajiem klientiem36Grāmatvedības speciālisti 2 548 000Informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas 86 00018 060 KOPĀ 2023. 2026. gada periodā13 440 0002 299 080 3 162 000Finansējuma pārdale no resoru budžetiem, sākot ar 2024. gadu, tiks nodrošināta ikgadējā izdevumu pārskatīšanas procesā un kārtējā valsts budžeta sagatavošanas procesā, kuras ietvaros pirms katra resora pārņemšanas tiks precizēts pārceļamais amata slodžu skaits, t.sk. atlīdzības izmaksas, un izmaksas par licenču vai licenču nomu. Reformas rezultāti atkarīgi no lēmumiem, kas tiek pieņemti šajos procesos.

1374.2.4. Izmaksas 2027. 2030. gada periodam

138Lai centralizētu pārējo resoru grāmatvedības uzskaiti, kopumā paredzamas izmaksas šādās pozīcijās:

13918. tabula. Izmaksas 2027. 2030. gadam

140Izmaksu pozīcijasSkaidrojumiHorizon/Hop licenču izmaksas*Licenču nomas izmaksas, kas tiek pārņemtas no resoriemSistēmu integrāciju pārnese un konfigurācijaDeviņiem resoriem un citām tiešās valsts pārvaldes iestādēm, kuri pievienojas VPC līdz 2030. gadamProcesu, klasifikāciju un datu struktūru salāgošanaDeviņiem resoriem un citām tiešās valsts pārvaldes iestādēm, kuri pievienojas VPC līdz 2030. gadamInfrastruktūras nomas izmaksasVPC centralizētas grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājumu platformas darbībai nepieciešamās infrastruktūras izmaksasBudžeta plānošanas un finanšu vadības risinājuma licencēšanas izmaksasIzmaksas nav iespējams prognozēt, ņemot vērā, ka nav zināms iepirkuma rezultātā izvēlētais risinājums un tā licencēšanas politika. Nepieciešams pārskatīt pēc risinājuma ieviešanasPakalpojuma procesa projektēšanas un digitalizācijas izmaksasFinansējums līdz 2030. gadam procesu eksperti, IT, datu analītiķi, juristi u. c.Projekta vadības izmaksasProjektu vadītāju finansējumsGrāmatvedības pakalpojuma sniegšana VPC uzņemtajiem klientiemGrāmatvedības speciālistiLietotāju atbalstsKlientu apkalpošanas speciālisti, VPC personāla vadība, pārmaiņu vadības speciālisti, iepirkumu u. c. speciālisti VPC darbības nodrošināšanaiDarba vietas nodrošinājuma izmaksasGrāmatvedības speciālisti, lietotāju atbalsts, procesu eksperti, IT, projektu vadītāji u. c. piesaistītie speciālistiDarbinieku apmācībasApmācības darbiniekiem vienoto risinājumu izmantošanā un atbalsta sniegšanāLai sekmīgi īstenotu visu reformu un investīciju izmaksu slogs nebūtu uz valsts budžetu, nepieciešams jau savlaicīgi plānot finansējumu no nākamā perioda Eiropas Savienības atbalsta instrumentiem.

141Pārņemot resorus uz VPC, tiek precizēti šādi aspekti,:

142- VPC nepieciešamais grāmatvežu skaits;

143- VPC nepieciešamais atbalsta personāla skaits un finansējums;

144- grāmatvedības uzskaites informācijas sistēmas licenču vai licenču nomas izmaksas.

145Kopējo slodžu monitoringu un izmaiņu pārvaldību nodrošina Valsts kanceleja. Finansējuma pārdale no resoru budžetiem tiks veikta ikgadējā izdevumu pārskatīšanas procesā un kārtējā valsts budžeta sagatavošanas procesā, FM (Valsts kasei) sadarbībā ar ministrijām izstrādājot un iesniedzot attiecīgu priekšlikumus. Reformas rezultāti atkarīgi no lēmumiem, kuri tiek pieņemti šajos procesos.

1464.2.5. VPC izveidei un darbības nodrošināšanai nepieciešamais personāls

147VPC izveidei un darbības nodrošināšanai nepieciešams piesaistīt kompetentu personālu

148Periodā no 2023. 2026. gadam, īstenojot Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" reformas 2.1.2.r "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" investīcijas 2.1.2.1.i. "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projektu "Valsts pārvaldes vienota valsts finanšu resursu plānošana un pārvaldības grāmatvedības pakalpojumu nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana", jaunu amata vietu izveide nav paredzēta. Nepieciešamās kompetences plānots nodrošināt, izmantojot ārpakalpojumu vai piesaistot ekspertus uz uzņēmumu līguma pamata.

149Lai sekmīgi turpinātu īstenot plānoto centralizācijas reformu, virzību uz digitālo transformāciju un nodrošinātu VPC Valsts kasē darbību, ņemot vērā citu valstu un privātā sektora pieredzi, Valsts kasei pēc 2026. gada ir nepieciešams piesaistīt kvalificētus ekspertus ar kompetenci digitālajā transformācijā, procesu standartizācijā un efektivizācijā, datu analītikā u. c. Detalizētu lomu un kompetenču sarakstu rīcības plānā iezīmēto aktivitāšu īstenošanai sk. 19. tabula.

15019. tabula. Lomas un kompetences VPC Valsts kasē izveidei

151Loma Nepieciešamās kompetencesStratēģiskā pārvaldība Nodrošināt kopējo VPC vadību (finanšu grāmatvedībā, personāla lietvedībā, budžeta plānošanā un finanšu vadībā) un vispārējo perspektīvu darbības jomai un darbības rezultātiem. Nodrošināt risku pārvaldību un VPC pakalpojumu nepārtrauktību, kā arī klientu attiecību stratēģisko attīstību un pārvaldību.Projektu vadība Nodrošināt centralizācijas reformas projektu portfeļa īstenošanu: resoru pievienošanos VPC, VPC risinājumu ieviešanu un attīstību.Procesu pārvaldība un pakalpojumu digitalizācija (procesu pārvaldītāji; eksperti)Īstenot procesu attīstību, standartizāciju, efektivizāciju. Nodrošināt automātisku datu plūsmu ieviešanu un attīstību, aizstājot līdzšinējos manuālos procesus. Nodrošināt procesu uzraudzības mehānismu un iekšējo kontroļu ieviešanu, procesu izpildes rādītāju mērīšanu un analīzi.Datu pārvaldība un analītika Nodrošināt visaptverošu VPC datu pārvaldību un analīzi, t. sk. resoru pārņemšanas laikā.Juridiskais atbalstsDarba tiesisko jautājumu risināšana, normatīvo aktu izstrāde, precizēšana/papildināšana.IT ieviešana un attīstīšana (IT drošības speciālisti, sistēmanalītiķi)Ieviest un attīstīt vienotos IT risinājumus.AtbalstsAr VPC darbības nodrošināšanu saistītas kompetences: pārmaiņu vadības komunikācija, iepirkumu īstenošana, profesionālu konsultāciju sniegšana klientiem par procesu organizēšanu un izpildi u.c. kompetences.Provizoriski pēc ANM projekta noslēguma ir nepieciešams nodrošināt papildu 13 jaunas amata vietas (19.tabulā norādītā lomas IT ieviešana un attīstīšana; atbalsts) ar kopējo finansējumu 581 840 euro. Nepieciešamo jauno amata vietu skaitu ietekmēs, amata vietu pārdale no resoriem, slodžu ietaupījums un apkalpojamo tiešās valsts pārvaldes darbinieku skaits. Amata vietas nepieciešamas centralizētas grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājumu platformas administrēšanai, uzturēšanai un tālākai attīstībai, kā arī atbalsts sistēmas lietotāju apkalpošanai (2026. gadā - 12 806 lietotāju). Norādītās izmaksas ir indikatīvas un tās būtu jāpārskata pēc ANM projekta noslēguma, kā arī, turpinot pārņemt resorus, līdz 2031. gadam pakāpeniski pieaugs papildus nepieciešamo amata vietu skaits atbalsta nodrošināšanai.

152Pārējās 19.tabulā norādītās kompetences ir nepieciešamas, lai turpinātu pārņemt pārējos resorus uz VPC Valsts kasē pēc 2026. gada. To nodrošināšanai nepieciešamais finansējums ir skatāms, pieņemot lēmumus par tālāko centralizācijas virzību.

1VPC izveides ietekme uz valsts budžetu

2SIA PricewaterhouseCoopers Projekta ietvaros veica aprēķinu par nepieciešamo finansējumu VPC izveides risinājumu īstenošanai:

320. tabula. Ietekme uz valsts budžetu

4Risinājums

5Budžeta programmas (apakš-

6programmas)

7kods un nosaukums

8Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums

9Nepieciešamais papildu finansējums

10Pasākuma īstenošanas gads

11(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)

122023

132024

142025

152023

162024

172025

18turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai

19(ja īstenošana ir terminēta)

20turpmāk ik gadu

21(ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)

22Finansējums konceptuālā ziņojuma 1. risinājuma īstenošanai kopā

232 350 255

2410 288 738

2512 515 738

2660 253 362

270

282031

1Ministru kabinets74.00.00 Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projektu un pasākumu īstenošana0

20

30

4575 660

51 194 454

61 150 454

7439 432

80

92026

1001.00.00 Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika0

110

120

130

140

150

166 988 179

170

182031

1919.00.00 Valsts administrācijas skola0

200

210

220

230

240

256 988 179

260

272031

1Finanšu ministrija74.00.00 Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projektu un pasākumu īstenošana0

20

30

41 683 513

55 203 956

65 889 246

72 962 365

80

92026

1031.01.00 Budžeta izpilde 29 215 774

112031

12Atbilstoši 20. tabulā Ietekme uz valsts budžetu norādītajam, finansiāli izdevīgākais risinājums ar viszemāko potenciālo risku iedarbību ir otrais risinājums, nodrošinot iespēju sasniegt izvirzītos īstermiņa mērķus līdz 2026. gadam un ātrāk realizēt monetāros un nemonetāros ieguvumus.

13Paredzams, ka, ieviešot piedāvāto otro risinājumu, tiks sasniegti vairāki monetārie un nemonetārie ieguvumi. Monetārie ieguvumi, kas sasniedzami vidējā termiņā (līdz 2031. gadam) galvenokārt balstās uz amata slodžu ietaupījumu uz administratīvā rakstura darbībām. Plānots, ka finanšu grāmatvedībā tiktu ietaupītas ap 186 amata slodzēm, savukārt personāla lietvedības, budžeta plānošanā un finanšu vadībā ap 154 amata slodzēm, t. i., ap 20 % no esošajām slodzēm, bet cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības procesos tiktu ietaupītas ap 70 amata slodzēm, t. i., ap 52 % no esošajām amata slodzēm. Savukārt monetārie ieguvumi, kas sasniedzami ilgtermiņā (līdz 2040. gadam), ir:

14- NPV (pašreizējā neto vērtība pie 5 % diskonta likmes) personāla vadība, finanšu analīze un vadība, grāmatvedība 44 milj. EUR;

15- centralizācijas iekšējās atdeves koeficients (IRR) 20 %.

16Nemonetārie ieguvumi, kurus būtu iespējams pakāpeniski sasniegt jau īstermiņā, būt procesu un datu pakāpeniska strukturēšana un standartizēšana valsts līmenī, VPC un resoru darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana, jaunu prasmju un zināšanu ieguve, ērtu, modernu IS un rīku izmantošana procesu izpildei, digitālās transformācijas veicināšana, kas ietaupa laiku un cilvēkresursus, reāllaika informācijas pieejamība, izsekojamība un caurspīdīgums valsts līmenī.

17Šobrīd priekšnoteikumi VPC izveidei un attīstībai, tiks īstenoti ANM plāna reforma 6.3.1.r. "Publiskās pārvaldes modernizācija" un investīcija 2.1.2.1.i "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" ietvaros. Valsts kases, Valsts kancelejas un VAS realizējamos projektos, tiks izveidoti centralizēta grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības, cilvēkresursu vadības, kā arī mācīšanās un attīstības risinājumi un vienotu pakalpojumu ekosistēma, kas tiks attīstīta kā vienotais pakalpojumu centrs, kurā tiešās valsts pārvaldes iestādēm tiks nodrošināti standartizēti un centralizēti pakalpojumi.

18Paredzams, ka periodā no 2023. līdz 2026. gadam, VPC izveides sākumposma izmaksas balstīsies uz Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Šis finansējums tiks izlietots finanšu grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības, cilvēkresursu vadības, mācību un attīstības risinājumu pilnveidošanai un ieviešanai, to nepieciešamajām konfigurācijām un izdevumu segšanai, kas radīsies, resoriem pievienojoties jaunajām IS ANM projekta perioda ietvaros, kā arī atlīdzība projekta ieviešanas komandām un ārpakalpojumiem. Atveseļošanas fonda finansējums 16,8 milj. euro (Valsts kanceleja 1 680 000 euro; VAS 1 680 000 euro; Valsts kase 13 440 000 euro) apmērā un finansējums pievienotās vērtības nodokļa segšanai 2,87 milj. euro (Valsts kanceleja 282 240 euro; VAS 286 848 euro; Valsts kase - 2 299 080 euro) apmērā tiks pārdalīts no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai".

19Papildu Atveseļošanas fonda finansējumam, VPC struktūrvienības Valsts kasē finansēšanas modelis paredz arī vienreizēju budžeta pārdali no iestādēm, kas saņem grāmatvedības uzskaites pakalpojumu, jo notiek speciālistu (grāmatvežu) pārcelšana no resoriem uz VPC un finanšu grāmatvedības risinājuma centralizācija. Šobrīd šīs izmaksas (atlīdzība, licences vai licenču noma) nav norādītas 20. tabulā "Ietekme uz valsts budžetu", jo tās var būt mainīgas atkarībā no gada, kurā katrs resors tiek pievienots VPC un uz to brīdi esošo izmaksu apjomu, kas tiek pārdalīts uz Valsts kases budžetu. Provizoriskais pārdalāmais finansējums no trīs resoriem periodā no 2023. 2026. gadam tiek plānots 3,16 milj. euro apmērā, periodā no 2027. 2031. gadam 18,59 milj. euro apmērā. Veicamās darbības speciālistu (grāmatvežu) pārcelšana no resoriem skatīt 3.5.3. nodaļā.

20Pēc ANM projektu noslēguma, kuru ietvaros tiek izveidota centralizētu risinājumu un vienotu pakalpojumu ekosistēma VPC, no 2026. gada 2. pusgada ir jāparedz valsts budžeta ikgadējs finansējums VPC uzturēšanai, centralizētai IS uzturēšanai, ikgadējo licenču un apkalpošanas izdevumu segšanai. Uzturēšanas izmaksas Valsts kancelejai un VAS 2026. gadā varētu sastādīt ne vairāk kā 466 982 euro un turpmākajos gados līdz 800 536 euro gadā, Valsts kasei 2026. gadā ne vairāk kā 200 000 euro un turpmākajos gados līdz 400 000 euro gadā37, taču šīs izmaksas ir provizoriskas un tās būs jāpārskata, kad būs iepirktas konkrētas IS un būs zināmas to uzturēšanas izmaksas. Uzturēšanai nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts pēc ANM perioda beigām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

21Papildus, lai nodrošinātu pārējo resoru pārņemšu pēc 2026. gada un VPC darbību, būs nepieciešams piesaistīt nākamā ES fondu plānošanas perioda finansējumu vai radušās izmaksas segt no valsts budžeta. Provizoriskās kopējas papildu izmaksas līdz 2031. gadam būtu 36,99 milj. euro, no tiem resoru pievienošanās izmaksas Valsts kancelejai un VAS 7,66 milj. euro, Valsts kasei 21,62 milj. euro. No tām būtisku izmaksu apjomu veido sistēmu integrāciju pārnese un konfigurācija, procesu, klasifikāciju un datu struktūru salāgošana, pakalpojuma procesa projektēšanas un digitalizācijas izmaksas. Gadījumā, ja finansējums resoru pārņemšanai netiek piešķirts, nepieciešams pārskatīt 3.1. nodaļā norādīto resoru pievienošanās plānu. No kopējām izmaksām daļu veido arī finansējums personāla vajadzībām (skatīt 4.1.5. apakšnodaļu un 4.2.5. apakšnodaļu), lai nodrošinātu IS administrēšanu un lietotāju atbalstu pēc ANM projekta noslēguma Valsts kancelejai un VAS izmaksas sastāda 462 329 euro gadā (līdz 2031. gadam kopā 2,31 milj. euro), Valsts kasei - 581 840 euro gadā, izmaksām pieaugot pievienojoties resoriem VPC (līdz 2031.gadam - 5,40 milj. euro). Jautājums par papildu līdzekļu piešķiršanu tiks skatīti likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

1VPC izveides otrā risinājuma paātrinātas īstenošanas novērtējums

2Konceptuālais ziņojums tika papildināts ar informāciju par paātrinātu resoru pievienošanu VPC, pamatojoties uz MK 2023. gada 25. aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 22 26. §) "Plāna projekts "Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027. gadam"" 6. punktā doto uzdevumu, izstrādājot konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē", precizēt tiešās valsts pārvaldes nodarbināto īpatsvaru, kas saņem VPC pakalpojumus līdz 2027. gadam, ņemot vērā veikto izpēti attiecībā uz resoru straujāku pāreju uz centralizētu modeli.

3MK 2023. gada 25. aprīļa sēdes laikā MK locekļi rosināja izskatīt iespēju VPC ieviest ātrākā termiņā nekā noteikts Eiropas Padomes 2021. gada 6. jūlija lēmumā par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānismā plāna izvērtējuma apstiprināšanu. Minētajā lēmumā mērķrādītāja Nr. 199 "To tiešās publiskās pārvaldes darbinieku īpatsvars, kuri grāmatvedības un cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus saņem centralizēti" vērtība 2026. gada III ceturksnī ir noteikta 15% no kopējā darbinieku skaita, kuri nodarbināti tiešajā pārvaldē. MK 2023. gada 25. aprīļa sēdē tika rosināts šo mērķrādītāju pārskatīt un noteikt tā vērtību 80% no kopējā darbinieku skaita, kuri nodarbināti tiešajā pārvaldē.

4Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts kanceleja sadarbībā ar Valsts kasi ir sagatavojusi salīdzinājumu starp Konceptuālajā ziņojumā rekomendēto risinājumu pakāpeniski centralizēt 80% tiešās publiskās pārvaldes darbinieku VPC līdz 2030. gadam un MK 2023. gada 25. aprīļa sēdē piedāvāto risinājumu straujāk centralizēt 80% tiešās publiskās pārvaldes darbinieku VPC līdz 2027. gadam.

5Otrā risinājuma straujāka īstenošana ietekmē ceļa karti VPC izveidei, paātrinot kārtību, kādā resori pievienojas VPC, investīciju un ieguvumu apmēru, VPC izveidei un darbības nodrošināšanai nepieciešamo personālu u.c. aspektus. Īstenojot straujāku pāreju uz centralizācijas modeli, VPC izveides organizatoriskais modelis (sk. 3.2. apakšnodaļu), juridiskais modelis (sk. 3.3. apakšnodaļu), IT risinājumi (sk. 3.4.1. un 3.5.1. apakšnodaļu), finansēšanas modelis (sk. 3.4.2. un 3.5.3. apakšnodaļu) un Valsts kases pakalpojumi VPC ietvaros (sk. 3.5.2. apakšnodaļu) paliktu nemainīgi.

66.1. VPC paātrinātas izveides Valsts kasē ietekmes izvērtējums

7Otrā risinājuma "VPC izveide ar pārejas posmu" straujākas īstenošanas ietekmes novērtēšanai attiecībā uz finanšu grāmatvedību tika piesaistīts Projekta konsultācijas uzņēmums SIA PricewaterhouseCoopers. Īstenojot paātrinātu iestāžu pievienošanos VPC, straujāk tiktu sasniegti rezultāti un ieguvumi būtu lielāki, taču vienlaikus arī pieaugtu nepieciešamās investīcijas. Straujākai finanšu grāmatvedības procesu standartizācijai un vienotu IS ieviešanai papildu būtu nepieciešamas investīcijas 5 milj. EUR apmērā (sk. 19.attēls. Investīciju un ieguvumu salīdzinājums otrā risinājuma ieviešanai Valsts kasē).

819. attēls. Investīciju un ieguvumu salīdzinājums

9otrā risinājuma ieviešanai Valsts kasē

10Papildu investīcijas nepieciešamas sistēmu integrāciju pārnesei un konfigurācijai, infrastruktūras attīstībai, procesu, klasifikāciju un datu struktūru salāgošanai, apmācībām u.c. izdevumu segšanai tiem resoriem, kas ir ārpus ANM projekta "Valsts pārvaldes vienota valsts finanšu resursu plānošana un pārvaldības grāmatvedības pakalpojumu nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana" tvēruma.

11Īstenojot paātrināto iestāžu pāreju būtiski ir nodrošināt papildu slodzes reformas ieviešanas laikā gan Valsts kasei, gan resoriem, kas pievienojas VPC, nodrošinot šādas kompetences:

12• finanšu grāmatvedība (nodarbojas ar datu atbilstību kārtošanu, procesu/klasifikatoru salāgošanu, piedalās datu migrācijā);

13• IT (integrāciju un automatizācijas jautājumi, datu drošība, lietotāju pārvaldības jautājumi);

14• projektu vadība;

15• personāla speciālisti un juristi darbinieku pārņemšanā (darbs ar personālu reorganizācijas laikā, pārmaiņu vadība, darbinieku attīstības plānošana, personāla dokumentācija (struktūras izmaiņas, amatu apraksti, atlīdzības utt.), personāla problēmjautājumu vadība).

16Provizoriski nepieciešamais valsts budžeta finansējums minēto kompetenču nodrošināšanai 2023.-2026. gadam ir 3,25 milj. EUR, savukārt 2027.-2029. gadam 1,08 milj. EUR.

17SIA PricewaterhouseCoopers analīzē norādīts uz būtisku aspektu, ka reformas ieviešanas laikā un pēc reformas ieviešanas nozīmīgi pieaugs nepieciešamība pēc papildu cilvēkresursiem Valsts kasē atbalsta un lietotāju pārvaldības nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka tik ātrā laika periodā var nebūt iespējams izstrādāt pilnvērtīgu lietotāju pārvaldības mehānismu, Valsts kasei palielinātos manuālā darba apjoms. Līdz ar to reformas ieviešanas laikā un pēc tās būs nepieciešami papildu cilvēkresursi, lai nodrošinātu atbalstu IT jomā (lietotāju atbalsts, datoru administrēšana, sistēmu konfigurācijas, drošības jautājumi utt.). un lai apkalpotu vairāk nekā 57 000 sistēmas lietotājus.

18Šobrīd nav vienošanās, kā papildu personāla slodzes reformas ieviešanas laikā un pēc tās tiks veidotas Valsts kasē un resoros. Attiecīgi pastāv risks, ka gadījumā, ja reformas ieviešanas laikā netiek skatīta šo slodžu nepieciešamība, tad reformas sekmīga ieviešana var tikt apdraudēta.

19Salīdzinot resoru centralizācijas ātrumu uz VPC, īstenojot paātrināto iestāžu pāreju, 2026. gada beigās VPC Valsts kasē apkalpos 80% tiešās valsts pārvaldes nodarbināto, pakāpeniskā pieejā šo rādītāju sasniedz tikai 2029. gadā.

2020. attēls. Salīdzinājums resoru pievienošanās VPC ātrums un secība

21Secība, kāda resori pievienojas, VPC var tikt precizēta, skatot jautājumu valsts sekretāru sanāksmē.

22Būtiski norādīt, ka ikgadējā izdevumu pārskatīšanas procesa rezultāti, kā arī kārtējā valsts budžeta sagatavošanas procesa rezultāti var ietekmēt gan reformas kopējos izdevumus, gan ieguvumus. Piemēram, šajos procesos būs jāpanāk vienošanās par konkrētu slodžu pārdali, atlīdzības izmaksu pārdales apjomu un dažādu netiešo izmaksu segšanu (piemēram, darba vietas aprīkojums, IT un cita atbalsta personāla izmaksu pārdale no resoriem vai tā segšana no valsts budžeta, papildus licenču izmaksas, lai paaugstinātu digitalizācijas līmeni u.c.).

23Otrā risinājumu ātrāka realizēšana arī rada papildu riskus un ietekmē sasniedzamos rezultātus (sk. 21. attēls. Sasniedzamo rezultātu un risku salīdzinājums 2026. un 2030. gadā). Otrā risinājuma pieredze balstīta uz Lietuvas piemēru, kur notika strauja centralizācija, pēc kuras Lietuva saskārās ar būtiskām kvalitātes problēmām, kā arī netika nodrošināti vienoti risinājumi.

2421. attēls. Sasniedzamo rezultātu un risku salīdzinājums

252026. un 2030. gadā

26Citi apsvērumi, kas jāņem vērā īstenojot otrā risinājuma straujāku īstenošanu finanšu grāmatvedības centralizācijā VPC, pievienoti konceptuālā ziņojuma 5.pielikumā.

276.2. VPC paātrinātas izveides Valsts kancelejā un VAS izvērtējums

28Paātrinātai cilvēkresursu un mācību un attīstības risinājumu ieviešanai papildu provizoriski būtu nepieciešamas investīcijas 2,3 milj. EUR apmērā (sk. 22. attēls. Investīciju un ieguvumu salīdzinājums otrā risinājuma ieviešanai Valsts kancelejā un VAS).

2922. attēls. Investīciju un ieguvumu salīdzinājums

30otrā risinājuma ieviešanai Valsts kancelejā un VAS

31Papildu investīcijas nepieciešamas, lai segtu cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības sistēmu ieviešanu 80% iestāžu iepriekš plānoto 15% iestāžu vietā. Finansējums paredzēts, lai nodrošinātu sistēmas ieviešanu (struktūras izveide, lietotāju pievienošana, sistēmas pielāgošana, sagatavju izveide), ieviešanas konsultācijas, integrācijas ar citām sistēmām, lietotāju apmācības un lietotāju atbalstu.

32Vienlaikus šis finansējums paredzēts, lai piesaistītu papildu slodzes reformas ieviešanas laikā un pēc tās. Piedāvātajā otrajā risinājumā VPC izveidei ar pārejas posmu pakāpeniskai VPC izveidei pēc ANM 2.1.2.1.i. investīcijas projektu "Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas ieviešana" un "Mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana" noslēguma būtu nepieciešams nodrošināt 12 jaunas amata vietas (sk. 16. tabula. Personāla vajadzības Valsts kancelejai un VAS pēc ANM perioda). Ņemot vērā, ka jānodrošina paātrināta iestāžu pievienošanās VPC, šīs amata vietas nepieciešams nodrošināt jau reformas ieviešanas sākumā. Ar šīm amata vietām plānots piesaistīt nepieciešamās kompetences IS administrēšanā, uzturēšanā un attīstībā, procesu standartizācijā. Vienlaikus šie darbinieki arī sniegtu atbalstu IS lietotājiem un nodrošinātu iestāžu pievienošanos VPC.

331 Skat: https://likumi.lv/ta/id/3340252 Skat: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/cafd09bc-845f-4609-8672-3e4b1fe903c3#

343 European Commission, The organisation of shared service centres in public administration, 2021

354 2021. gada AUS dati

365 Vērtība aprēķināta, balstoties uz 2021. gada AUS datiem (iesk. darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi 23,59 %)

376 Vērtība aprēķināta Projekta ietvaros, balstoties uz ārvalstu un privātā sektora pieredzes analīzi, piemērojot darba efektivitātes kāpumu 10 % gadā. Ar efektivitātes kāpumu saprotama situācija, kad esošo procesu, ņemot vērā arī pašu procesu efektivizāciju, tos standartizējot, nodrošināšana veicama ar mazākiem resursiem nekā iepriekš.

387 Atbildi sniegušas 162 iestādes no 175

398 Atbildi sniegušas 149 iestādes no 175

409 Atbildi sniegušas 149 iestādes no 175 iestādēm.

4110 Līdz 2022. gadam tika sagatavoti divi likumprojekti likumprojekts par gadskārtējo valsts budžetu un likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru. Pēc izmaiņām Likumā par budžetu un finanšu vadību 2022. gadā, sākot ar 2023. gadu, tiek sagatavots viens integrēts likumprojekts par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru (turpmāk valsts budžeta likumprojekts).

4211 Atbildi sniegušas 162 iestādes no 175.

4312 2021. gada AUS dati.

4413 Vērtība aprēķināta Projekta ietvaros, balstoties uz ārvalstu un privātā sektora pieredzes analīzi, piemērojot darba efektivitātes kāpumu 20% gadā. Ar efektivitātes kāpumu saprotama situācija, kad esošo procesu, ņemot vērā arī pašu procesu efektivizāciju, tos standartizējot, nodrošināšana veicama ar mazākiem resursiem nekā iepriekš.

4514 European Commission, The organisation of shared service centres in public administration, 2021.

4615 2022. gada Ministru kabineta ziņojums "Informatīvais ziņojums par grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju centralizāciju valsts pārvaldē".

4716 ANM plāna mērķrādītājs Nr.199

4817 ANM plāna mērķrādītājs Nr.34

4918 Valsts kase grāmatvedības uzskaites pakalpojumu sniedz Finanšu ministrijas resors (Finanšu ministrija, Valsts kase, Valsts ieņēmumu dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Iepirkumu uzraudzības birojs), Fiskālā disciplīnas padome, Valsts kanceleja, Valsts administrācijas skola, , Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

5019 Rangs no 1 līdz 11, kur 1 ir zemāka sarežģītība un 11 ir visaugstākā.

5120 Finanšu grāmatvedības centralizācija VPC.

5221 Valsts kanceleja, Valsts administrācijas skola

5322 Grāmatvedības uzskaites pakalpojums jau tiek nodrošināts Valsts kasē

5423 Ņemot vērā, MK 2022. gada 23. decembra rīkojuma Nr. 968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" 9.punktā noteikto, kā arī uz Projekta īstenošanas laiku Klimata un enerģētikas ministrija nebija izveidota, tiks izvērtēta nepieciešamība Klimata un enerģētikas ministrijai pārņemt vienlaicīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

5524 Ņemot vērā Ārlietu ministrijas un tās pārstāvniecību iesaisti Prezidentūras Eiropas Savienībā nodrošināšanā, tiks precīzs resora pievienošanās gads VPC un tā uzsākšana tiks saskaņota ar Ārlietu ministriju.

5625 Laika plāns VPC kā jaunas tiešās pārvaldes iestādes izveidošanai var tikt precizēts VPC izveides un darbības gaitā atbilstoši aktuālajām vajadzībām.

5726 2022. gada Ministru kabineta ziņojums 'Informatīvais ziņojumus par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu.

5827 European Commission, The organisation of shared service centres in public administration, 2021.

5928 Mērījums tiek veikts pēc paredzēto sistēmas pielāgojumu veikšanas līdz 2026. gadam.

6029 Somijas produktivitātes indekss tiek aizgūts no ESAO vadlīnijām par produktivitātes mērīšanu. Lai noteiktu akurātu produktivitātes indeksu, tiek izvērtēti divi elementi: padarītā darba apjoms (piemēram apstrādāto dokumentu skaits) un pavadītās darba stundas, lai veiktu konkrēto darbu (pilna laika ekvivalents). Kā rezultātā vienādojums ir: Padarītā darba apjoms / Darba stundas, lai paveiktu konkrēto darbu. Tomēr rezultatīvais rādītājs tikai vispārēji norāda uz produktivitātes pieaugumu. Atbilstoši ESAO vadlīnijām, kā arī Palkeet 2022. gada darbības ziņojumam tas neatspoguļo tehnisko izmaiņu ietekmi uz kopējo VPC produktivitāti. Tādējādi Palkeet izmanto vēl papildus rādītājus, kas ir: 1) Valsts finanšu grāmatvedībai un cilvēkresursu vadībai atvēlētais personāla skaits (VPC nodarbināto skaits, pilna laika ekvivalents / valsts pārvaldē nodarbināto skaits šajās jomās, pilna laika ekvivalents); 2) VPC strādājošo cilvēkgadu skaita attiecība pret cilvēkgadu skaitu centrālajā pārvaldē; 3) VPC strādājošo cilvēkgadu skaita attiecība pret cilvēkgadu skaitu centrālajā pārvaldē finanšu grāmatvedības pakalpojumi; 4) VPC strādājošo cilvēkgadu skaita attiecība pret cilvēkgadu skaitu centrālajā pārvaldē cilvēkresursu vadības pakalpojumi.

6130 2022. gada Ministru kabineta ziņojums 'Informatīvais ziņojumus par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu".

6231 Aktivitāte tiks īstenota Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" reformas 2.1.2.r "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" investīcijas 2.1.2.1.i. "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projekta "Valsts pārvaldes vienota valsts finanšu resursu plānošana un pārvaldības grāmatvedības pakalpojumu nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana" ietvaros.

6332 Grāmatveži faktiski jau ir pārcelti uz Valsts kasi un nodrošina grāmatvedības uzskaites pakalpojumu iestādēm.

6433 Ņemot vērā, MK 2022. gada 23. decembra rīkojuma Nr. 968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" 9.punktā noteikto, kā arī uz Projekta īstenošanas laiku Klimata un enerģētikas ministrija nebija izveidota, tiks izvērtēta nepieciešamība Klimata un enerģētikas ministrijai pārņemt vienlaicīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

6534 Infrastruktūras nomas izmaksas ir atkarīgas no iepirkuma procedūrā iegādātajiem risinājumiem. Ja iepirkuma procedūrā uzvar pretendents, kura nodrošinātā IS darbojas pēc programmatūra kā pakalpojums (angl. software as a service) principa, tad nebūtu jāparedz infrastruktūras izmaksas, bet IS nomas izmaksas, jo šādā gadījumā IS netiktu iegādāta, bet gan nomāta.

6635 Horizon un HoP licenču izmaksas aprēķinātas darbinieku skaitam, balstoties uz 2021. gada datiem un vendora piedāvājumu. Tiks pārskatīta finansējuma pārdale, pārņemot resoru.

6736 Indikatīva summa, ņemot vērā AUS 2021. gada datus.

6837 Provizoriskās budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājuma uzturēšanas izmaksas

69Ministru prezidenta vietā ‒ finanšu ministrs A. Ašeradens