2. pants

1Pirms normatīvo aktu projektu izstrādes par

2nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas

3saistīti ar darba samaksas jautājumiem, nepieciešamības gadījumā

4Finanšu ministrija izstrādā grozījumus likumā "Valsts un

5pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības

6likums", grozot 3.pielikumu "Mēnešalgu grupas un to

7maksimālās mēnešalgas" saistībā ar minimālās mēneša darba

8algas paaugstināšanu nākamajā gadā, un tas neatbilst MK

9noteikumos Nr.390 noteiktajai normai.

102.6. Minimālās mēneša darba algas

11ietekme uz nepilna darba laika attīstību

12Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu

13Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas

14obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts

15sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju

16ienākuma nodokli" 8.4 punktu darba devējs,

17reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā, sniedz

18ziņas par darba ņēmējiem.

19Paaugstinot minimālo mēneša darba algu valstī ar 2015.gada

201.janvāri no 320 euro līdz 360 euro, saskaņā ar

21Valsts ieņēmumu dienesta informāciju ir pieaudzis darba ņēmēju

22skaits, kuri nodarbināti nepilnu darba laiku (lai saglabātu darba

23ņēmējiem darba algu 320 euro apmērā, darba devēji ir samazinājuši

24darba stundu skaitu un darba ņēmēji strādā nepilnu darba laiku).

25Taču nav tādas statistikas (mēneša ietvaros var notikt darbinieku

26kustība un pēc darba devēju uzrādīto darba ņēmēju nostrādāto

27stundu skaita mēnesī nevar noteikt, vai darbinieks ir nodarbināts

28uz pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku), kas noteiktu, cik

29valstī ir darba ņēmējus, kas nodarbināti uz nepilnu darba laiku

30un kuriem noteikta stundas darba laika apmaksa minimālās stundas

31tarifa likmes apmērā, kā arī nevar saistīt minimālās mēneša darba

32algas pieauguma ietekmi uz visu nodarbināto nodarbināšanu uz

33nepilnu darba laiku vai summēto darba laiku.

34Saskaņā ar CSP sniegto informāciju 2015.gada janvārī ir

35palielinājies darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir zem

36minimālās mēneša darba algas apmēra (360 euro)

37salīdzinājumā ar 2014.gada decembri (10,3%), bet 2015.gada maijā

38ir samazinājies darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir zem

39minimālās mēneša darba algas apmēra (360 euro)

40salīdzinājumā ar 2015.gada janvāri (6,6%).

41Dati par darba ņēmēju sadalījumu pēc darba ienākumiem CSP tiek

42gatavoti, izmantojot Valsts ieņēmumu dienestam darba devēju

43iesniegtos ziņojumus par darba ņēmējiem, un tie ir iekļauti

44ikgadējā Valsts statistiskās informācijas programmā kā oficiālā

45statistika, kas nozīmē, ka dati ir obligāti publicējami CSP

46datubāzēs kopā ar

47metodoloģisko informāciju, kur aprakstīta datu iegūšanas

48un aprēķina metodoloģija.

49No metodoloģiskā apraksta ir redzams, ka CSP darba ņēmēju

50sadalījumam kā kritēriju neizmanto nostrādātās stundas, jo pēc

51nostrādātajām stundām nevar katram darbiniekam precīzi noteikt,

52vai viņš strādā normālo vai nepilnu darba laiku (stundas ietekmē

53prombūtnes, darbinieku kustība pārskata mēneša laikā, darba

54līguma vieds, piemēram, summētais darba laiks). Līdz 2008.gadam

55CSP veiktajā ikgadējā apsekojumā informācija no respondentiem par

56darbinieku skaita sadalījumu pēc darba algas lieluma tika prasīta

57tikai par tiem darbiniekiem, kuri strādāja pilnu darba laiku un

58kuru algas neietekmēja prombūtnes, kas ir ļoti svarīgi, lai

59iegūtu patiesus algu sadalījuma datus.

60CSP vērš uzmanību uz to, ka mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijās

61netiek prasītas darba ņēmēju nostrādātās stundas, bet tikai neto

62darba ienākumi. Ja Valsts ieņēmumu dienests savos aprēķinos šos

63darba ņēmējus nav iekļāvis, tas varēja radīt relatīvo lielumu

64atšķirības (pēc CSP aprēķiniem darbinieku īpatsvars minētajos

65mēnešos sanāca lielāks, taču izmaiņu tendence ir līdzīga -

66pakāpeniski augoša).

67Nobīdes rādītājos varēja radīt arī tas, ka atskaites Valsts

68ieņēmumu dienestā tiek iesniegtas dažādos termiņos, bet CSP saņem

69informāciju no dienesta noteiktā dienā - 60.dienā pēc pārskata

70mēneša vai ceturkšņa beigām. Turklāt, dati, kas tiek izmantoti no

71ceturkšņa mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijām, ir ar lielāku

72nobīdi, jo tie satur informāciju par visiem (trim) pārskata

73ceturkšņa mēnešiem. Ja no Valsts ieņēmumu dienesta saņemtajās

74datubāzēs nav informācijas par kādu uzņēmumu (nav iesniegta

75atskaite par pārskata mēnesi), un CSP neatrod nekādus

76pierādījumus tam, ka šis uzņēmums ir likvidēts vai uz doto brīdi

77ekonomiski neaktīvs, tiek veikta trūkstošo datu imputācija, kurai

78tiek izmantoti iepriekšējā perioda dati. Kad CSP rīcībā nonāk

79īstie dati, sadalījums tiek pārrēķināts. Turklāt, aprēķinot

80sadalījuma datus, CSP izmanto arī fizisko personu - darba devēju

81(nav reģistrējušies Komercreģistrā), kuriem ir algotie

82darbinieki, informāciju.

83Atbildot uz jautājumu, vai minimālās mēneša darba algas

84paaugstināšana būtiski ietekmē nodarbināto skaitu, kuriem darba

85alga tiek noteikta minimālās mēneša darba algas apmērā un kuriem

86ir samazinātas darba stundas, CSP sniedza sekojošu

87skaidrojumu:

88"Analizējot CSP ceturkšņa apsekojumā iegūto informāciju

89par nepilna darba laika darbinieku izmaiņām salīdzinājumā ar

90minimālās mēneša darba algas pieaugumu, redzams, ka dati

91atsevišķos laika posmos savstarpēji korelē, taču viennozīmīgi

92apgalvot, ka šo rādītāju ietekmē tikai minimālā mēneša darba

93alga, mēs nevaram, jo darbinieku strukturālās izmaiņas ietekmē

94arī citi faktori. No pievienotās laikrindas un grafika redzams,

95ka līdz 2010.gadam ietekme uz rādītāja izmaiņām varēja būt gan no

96minimālās mēneša darba algas pieauguma 2009.gadā, gan, visticamāk

97lielākā mērā, ekonomiskās krīzes dēļ. Arī CSP aprēķini no VID

98datiem rāda, ka darbinieku, kas saņēma mazāk par minimālo mēneša

99darba algu, krīzes laikā ievērojami pieauga un abu rādītāju

100izmaiņu tendence ir līdzīga. Stabilizējoties ekonomikai, lielāks

101lēciens VID datos ir vērojams 2011.gadā, kad atkal pieauga

102minimālā mēneša darba alga, arī CSP dati rāda pieaugumu, bet ne

103tik lielu. 2012. un 2013.gadā, kad minimālā mēneša darba alga

104nemainījās, gan CSP, gan VID rādītāji pakāpeniski samazinājās.

105Pieaugums nepilna darba laika darbinieku īpatsvarā atkal vērojams

1062014.gadā līdz ar minimālās mēneša darba algas izmaiņām, kaut gan

107pēc VID datiem darbinieku īpatsvars, kas saņēma mazāk par

108minimālo mēneša darba algu, turpināja samazināties. Savukārt

1092015.gada janvārī tikai VID dati rāda pieaugumu.".

110LM identificētā

111problēma. Strauja minimālās mēneša darba algas apmēra

112paaugstināšana ietekmē nepilna darba laika attīstību (pieaug

113darba ņēmēju skaits, kuri strādā nepilnu darba laiku, un kuriem

114darba ienākumi ir zem minimālās mēneša darba algas, vai kam

115netiek apmaksāts pilns darba laiks, kas faktiski tiek veikts, un

116virsstundas).

1172.7. Minimālās mēneša darba algas

118apmēra ietekme uz valsts pārvaldes iepirkto pakalpojumu

119īstenošanu gadījumos, kad pakalpojumu veikšanā iesaistīts augsts

120vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars

121Gadījumos, kad valsts pārvaldes ārpakalpojumu veikšanā

122iesaistīts augsts vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars,

123minimālās algas izmaiņām var būt nozīmīga ietekme. Viens no

124šādiem piemēriem ir iestāžu telpu un teritorijas uzkopšana

125(nekustamā īpašuma uzturēšana). No valsts budžeta finansējamās

126valsts pārvaldes iestādēs uzkopšanas darbi (nekustamā īpašuma

127uzturēšanas izdevumi) ir kā ārpakalpojums, un tos veic uzkopšanas

128un apsaimniekošanas komersanti, ar kuriem valsts pārvaldes

129iestādes ir noslēgušas līgumus par uzkopšanas pakalpojumiem.

130Tādējādi pārvaldes iestāžu personāla sarakstos vairs nav tādu

131vienkāršo profesiju kā "apkopējs" un

132"sētnieks", kuriem darba algu nosaka minimālās mēneša

133darba algas apmērā vai stundas darba laika apmaksu minimālās

134stundas tarifa likmes apmērā. Tas radīja iespēju valstī

135paaugstināt minimālo mēneša darba algu ar mazākiem izdevumiem, jo

136samazinājās no valsts budžeta finansētajās valsts pārvaldes

137iestādēs atalgojumiem paredzētie papildus izdevumi saistībā ar

138minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu valstī (iestādēs

139samazinājās zemas kvalifikācijas personāls, bet izdevumi

140ārpakalpojumam par uzkopšanas darbiem bija daudz zemāki nekā

141nepieciešamā personāla uzturēšana institūcijā uzkopšanas darbu

142veikšanai).

143Patlaban valstī ir aptuveni 20 tūkstoši apkopēju un 9

144tūkstoši sētnieku. Vidēji līgumus par uzkopšanas

145pakalpojumiem valsts pārvaldes iestādes noslēdz vismaz uz trim

146gadiem un lielu daļu izmaksu veido personāla atalgojums un ar to

147saistītie nodokļi. Tas rada ietekmi uz vienkāršo profesiju

148darbinieku darba vietu kvalitāti, nelegālās (nedeklarētās)

149nodarbinātības un izvairīšanos no darbaspēka nodokļu nomaksas vai

150krāpšanās ar personāla nostrādāto stundu skaita atspoguļošanu

151riskus, kā arī var atstāt ietekmi uz pakalpojuma kvalitāti.

152Turklāt daudzos gadījumos valsts pārvaldes iestādēm ir jāpārslēdz

153līgumi un jāveic jauni iepirkumu līgumi, ja uzkopšanas un

154apsaimniekošanas komersanti nespēj veikt šos darbus līgumā

155noteiktā finansējuma ietvaros, kas apstādina uzkopšanas darbu

156veikšanu valsts pārvaldes iestādēs.

157LM identificētā

158problēma. Gadījumos, kas valsts pārvaldes iepirkto

159ārpakalpojumu veikšanā ir iesaistīts augsts vienkāršo profesiju

160veicēju īpatsvars, piemēram, telpu uzkopšanas (nekustamā īpašuma

161uzturēšanas) jomā, minimālās algas būtiskām izmaiņām var būt

162nozīmīga ietekme. Valsts pārvaldes iestāžu uzkopšanas (nekustamā

163īpašuma uzturēšanas) izdevumu paaugstināšana nav saistīta ar

164minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu, kas rada situāciju,

165ka uzkopšanas pakalpojuma uzņēmumiem nav stimula paaugstināt

166apkopēju un sētnieku mēneša darba algu un

167nesamazināt darba stundu skaitu, jo finanšu līdzekļi uzkopšanas

168pakalpojumam netiek paaugstināti.

1692.8. Esošās minimālās mēneša darba

170algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmas risku izvērtēšana

171Pamatojoties uz veikto situācijas analīzi un identificētām

172problēmām attiecībā uz esošo minimālās mēneša darba algas

173noteikšanas un pārskatīšanas sistēmu tika veikta risku

174izvērtēšana, šīs sistēmas darbības stipro, un vājo pušu, iespēju

175un draudu (turpmāk - sistēmas SVID) analīze, ja esošā situācija

176netiek mainīta.

177Esošās sistēmas

178SVID analīze

179Stiprās

180puses

181Vājās

182puses

183• Iepriekšējo gadu minimālās

184mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā

185iekrātā pieredze.

186• Nepietiekama analītiskā bāze var radīt risku, ka

187piedāvājumam var būt nelabvēlīgi darba tirgus efekti, tai

188skaitā darba algu saspiestība, bezdarba un/vai augstākas

189nedeklarētās nodarbinātības riski.

190• Diskusijas par minimālās mēneša darba algas apmēru

191nākamajam periodam tiek uzsāktas novēloti, līdz ar to

192netiek rūpīgi izdiskutēti visi aspekti, darba devējiem

193netiek dots pietiekams laiks pielāgot savu saimniecisko

194darbību plānotajām izmaiņām, sociālo partneru viedokļi tiek

195izteikti sasteigti, atsevišķos gadījumos varētu nepietikt

196laika to piemērotai koordinēšanai starp sociālo partneru

197dalīborganizācijām.

198• Netiek vērtēta ietekme uz valsts pārvaldes efektīvu

199darbību, tai skaitā - saistībā ar darba algu skalām tādās

200jomās kā veselība un sociālā drošība vai saistībā ar

201publiskajiem iepirkumiem jomās, kur būtiski izdevumu daļu

202veido tieši algu izmaksas.

203• Minimālās mēneša darba algas noteikšanā izmantotie

204noapaļotie veselie skaitļi rada darba devējiem neadekvātu

205stimulu maksāt tieši noteikto apmēru, nevis vērtēt katra

206nodarbinātā faktisko ieguldījumu produktivitātes

207izteiksmē.

208Iespējas

209Draudi

210• Savlaicīgāk sniegti, pārdomāti sociālo partneri viedokļi,

211tādējādi labāk sagatavojot NTSP diskusiju.

212• Uz pierādījumiem vairāk balstīts priekšlikums par

213minimālās mēneša darba algas apmēru nākamākajam periodam,

214tādējādi ņemot vērā gan plašāku analizējamo rādītāju

215kopumu, gan situāciju ES un Eirozonā, līdz ar to darba

216devējiem paredzamākas izmaiņas.

217• Stimulu mazināšana darba devējiem darba algas maksāt

218tieši minimālās mēneša darba algas apmērā.

219• Nepārdomāts un pietiekami neizanalizēts minimālās mēneša

220darba algas apmērs var novest pie algu skalu saspiestības,

221līdz ar to - nelabvēlīgas ietekmes uz ieguldījumiem prasmēs

222un kopējo produktivitāti tautsaimniecībā, bezdarba un/vai

223augstākas nedeklarētās nodarbinātības.

224• Sasteigtas diskusijas par minimālās mēneša darba algas

225apmēru nākamajam periodam rada iespaidu par neskaidru un

226nepārdomātu un nepietiekami kompetentu procesu, tādējādi

227radot ietekmi arī uz Latvijas investīciju vidi, darba

228devējiem ir grūti paredzēt plānotās izmaiņas.

229• Minimālā mēneša darba alga zaudē savu jēgu kā minimālā

230samaksa par mazkvalificētu darbu, līdz ar to tā darba

231devēju pusē arvien vairāk tiek uztverta kā nodokļu samaksas

232instruments par darbu kopumā, palielinot nedeklarētās

233nodarbinātības riskus, radot iespaidu, ka valdība atbalsta,

234ka "aplokšņu algas" ir sociāla norma, nevis

235likumpārkāpums.

236III.

237IDENTIFICĒTO PROBLĒMU RISINĀJUMS

238Lai risinātu minimālās mēneša darba algas noteikšanas un

239pārskatīšanas sistēmā LM identificētās problēmas šajā sadaļā tiek

240piedāvāti problēmu risinājumi.

2413.1. Analizējamie rādītāji minimālās

242mēneša darba algas pārskatīšanai un minimālās mēneša darba algas

243apmēra skaitliskā vērtība veselos skaitļos

2443.1.1. Analizējamie rādītāji

245minimālās mēneša darba algas pārskatīšanai

246Apkopojot visus LM iesniegtos priekšlikumus, piedāvājam

247minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā

248iekļaut šādus analizējamos rādītājus minimālās mēneša darba algas

249pārskatīšanai:

250• Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas sagatavotās

251makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas

252iepriekšējā gadā, t.sk. darba produktivitāte (esošā rādītāja -

253Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un

254ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā -

255vietā);

256• Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija par darba

257ņēmēja darba ienākumiem un nostrādāto stundu skaitu mēnesī, kuru

258darba devējs norāda darba devēja ziņojumā "Ziņojumā par

259valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

260ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un

261uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī" par

262iepriekšējo kalendāra gadu (minimālās mēneša darba algas

263pārskatīšanas analīzei tiks izmantota statistiskā informācija par

264darba ņēmēju skaitu saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā

265esošo informāciju par darba ņēmēja darba ienākumiem un nostrādāto

266stundu skaitu mēnesī, kuru darba devējs norāda darba devēja

267ziņojumā "Ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas

268obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

269iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts

270nodevu pārskata mēnesī");

271• Labklājības ministrijas izvērtējums par ietekmi uz sociālo

272nodrošinājumu un darba spēka nodokļu slogu, tai skaitā saistībā

273ar minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu

274izmaiņām;

275• bezdarba līmenis pa novadiem (Nodarbinātības valsts

276aģentūras dati);

277• minimālās mēneša darba algas attiecība pret iepriekšējā gada

278vidējo darba samaksu valstī;

279• darbaspēka izmaksu indekss (pret iepriekšējā gada atbilstošo

280periodu);

281• sākot ar 2017.gadu ik gadu valstī aprēķinātais minimālā

282ienākuma līmenis, pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu izmaiņām

283(minimālā ienākuma līmenis valstī ir noteikts kā minimālais

284izdzīvošanas līmenis, bet pilna iztikas minimuma patēriņa preču

285un pakalpojumu groza izstrāde un tā nepieciešamība - tā

286iespējamais saturs ir vēl diskusijas procesā, tāpēc tas netiek

287iekļauts konceptuālā ziņojumā);

288• Finanšu ministrijas izstrādātie priekšlikumi par izmaiņām

289nodokļu sistēmā nākamajam gadam (iedzīvotāju ienākuma nodokļu

290likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un

291atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēra izmaiņas);

292• esošās minimālās mēneša bruto un neto darba algas apmērs un

293tā iespējamās izmaiņas nākamajā periodā ES/Eirozonā (tai skaitā

294Igaunijā un Lietuvā) un Austrumeiropas valstīs, kā arī minimālās

295mēneša darba algas un vidējās darba samaksas attiecības

296salīdzinājums šajās valstīs (esošā rādītāja - minimālās mēneša

297darba algas izmaiņas Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā) -

298vietā).

299Ekonomikas ministrija atbalsta, ka informatīvajā ziņojumā par

300iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru tiek izmantotas gan

301Ekonomikas ministrijas vidēja termiņa makroekonomiskās prognozes,

302gan valsts fiskālās un nodokļu politikas pamatā Finanšu

303ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās

304situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā.

3053.1.2. Iespējamais minimālās mēneša

306darba algas apmērs veselos skaitļos

307Noteikt, ka minimālās mēneša darba algas noteikšanas un

308pārskatīšanas sistēmā var izmantot minimālās mēneša darba algas

309apmēra palielināšanu līdz jebkuram veselam skaitlim, ja tas

310atbilst prognozētajai ekonomiskajai situācijai valstī nākamajā

311gadā (procentuālam produktivitātes pieaugumam visā

312tautsaimniecībā).

313Līdzšinējā prakse minimālo mēneša darba algas apmēru noapaļo

314līdz veseliem desmitiem skaitļiem, bet konceptuālais ziņojums

315paredz iespēju noteikt minimālo mēneša darba algas apmēru līdz

316jebkuram veselajam skaitlim (piemēram, 377 nevis 380).

3173.2. Priekšlikuma par iespējamo

318minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam iesniegšanas

319termiņš NTSP

320Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un priekšlikuma par

321iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam

322iesniegšanas termiņu NTSP, piedāvājam minimālās mēneša darba

323algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā iekļaut, ka

324priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas saglabāšanu,

325paaugstināšanu vai samazināšanu nākamajam periodam un attiecīgo

326izmaiņu ieviešanas datumu Labklājības ministrija katru gadu līdz

3271.augustam iesniedz saskaņošanai NTSP.

3283.3. Sociālo partneru lomas

329paaugstināšana minimālās mēneša darba algas pārskatīšanā

330Lai paaugstinātu sociālo partneru lomu minimālās mēneša darba

331algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā, Labklājības

332ministrija ierosina jautājumu par minimālās mēneša darba algas

333iespējamo apmēru nākamajā periodā pirms NTSP izskatīt vispirms

334Sociālās drošības apakšpadomes sēdē. Attiecīgi LDDK un LBAS

335sniedz savu viedokli par Labklājības ministrijas priekšlikumiem

336par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam

337NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, un sēdē tiek

338pieaicināti arī citi kompetenti eksperti.

3393.4. Minimālās mēneša darba algas

340pārskatīšanas sasaites pamatprincipa ievērošana

341Lai tiktu ievērots minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas

342sasaites pamatprincips, nepieciešams to iekļaut kā obligātu

343prasību minimālās mēneša darba algas noteikšanai un

344pārskatīšanai, paredzot, ka, paaugstinot minimālo mēneša darba

345algu, pārskata no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu

346darbinieku mēneša darba algu skalas, palielinot tās pēc iespējas

347līdzvērtīgi minimālās mēneša darba algas pieaugumam atbilstoši

348budžeta iespējām, un ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanas

349ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju

350valstī.

3513.5. Ministriju kompetenču

352sadalījums minimālās mēneša darba algas pārskatīšanā

353Lai pilnveidotu esošo minimālās mēneša darba algas noteikšanas

354un pārskatīšanas sistēmu, ir nepieciešams paredzēt, ka visām

355ministrijām jāizstrādā normatīvo aktu projekti par

356nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas

357saistīti ar darba samaksas jautājumiem, un noteikt termiņus šo

358normatīvo aktu projektu izstrādei. Attiecīgi piedāvājam, ka arī

359atbildīgās ministrijas, tāpat kā Finanšu ministrija, trīs mēnešu

360laikā izstrādā tiesību aktu projektus par nepieciešamajiem

361grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba

362samaksas jautājumiem, un noteiktā kārtībā iesniedz to

363izskatīšanai Ministru kabinetā.

364Finanšu ministrija atbalsta šādu kompetenču sadalījumu

365minimālās mēneša darba algas noteikšanā un pārskatīšanā.

3663.6. Minimālās mēneša darba algas

367ietekme uz nepilna darba laika attīstību

368Lai samazinātu minimālās mēneša darba algas ietekmi uz nepilna

369darba laika attīstību, nepieciešams padziļināti veikt minimālās

370mēneša darba algas ietekmes izvērtējumu uz mazāk kvalificētiem

371darbiniekiem un to darba ienākumu izmaiņām, izmantojot Valsts

372ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju. Turklāt, balstoties

373uz Valsts ieņēmumu dienesta esošo informāciju par darbinieku

374darba ienākumiem un nostrādātām stundām, tiks veikta analīze par

375minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanas iespējamo

376ietekmi uz darbinieku nostrādāto darba stundu samazināšanos.

377Analizējot darbinieku darba laika uzskaiti, ir secināms, ka

378nepilna darba laika īpatsvars darba tirgū parasti neuzrāda

379straujas strukturālas izmaiņas citu faktoru (dzimstības

380pieaugums, aprūpes nepieciešamība bērniem, gados veciem

381iedzīvotājiem un ģimenes locekļiem ar invaliditāti, vecumam

382neatbilstoša nodarbinātība, u.c. faktori) ietekmē.

3833.7. Minimālās mēneša darba algas

384apmēra ietekme uz valsts pārvaldes iepirkto pakalpojumu

385īstenošanu gadījumos, kad pakalpojumu veikšanā iesaistīto

386vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars ir liels

387Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju Iepirkumu

388uzraudzības birojs informē, ka, ja pasūtītāji vēlas līguma

389izpildes gaitā veikt būtiskus grozījumus iepirkuma līgumā, un par

390būtiskiem grozījumiem ir jāuzskata arī grozījumi, kas paredz

391piedāvātās līgumcenas paaugstināšanu saistībā ar izmaiņām

392normatīvajos aktos, proti, par minimālās mēneša darba algas

393paaugstināšanu, pasūtītājam šāda iespēja ir jāparedz un jāatrunā

394iepirkuma dokumentācijā, kā arī iepirkuma līgumā.

395Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 67.1 panta

396otrās daļas 1.punktu pasūtītājs ir tiesīgs veikt būtiskus

397grozījumus iepirkuma līgumā, ja iepirkuma procedūras dokumenti un

398iepirkuma līgums skaidri un nepārprotami paredz grozījumu

399iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu

400apjomu un būtību. Šādi noteikumi par grozījumiem var attiekties

401uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā arī

402uz citiem iepirkuma līguma izpildes aspektiem.

403Otra pasūtītāja iespēja palielināt kopējo līgumcenu, ņemot

404vērā izmaiņas normatīvajos aktos saistībā ar minimālās algas

405pieaugumu, ir piemērojot Publisko iepirkumu likuma

40667.1 panta ceturtās daļas regulējumu. Ņemot vērā

4072015.gada 4.jūnija grozījumus Publisko iepirkumu likumā,

408pasūtītājs ievērojot Publisko iepirkumu likuma 67.1

409panta ceturtās daļas regulējumu ir tiesīgs veikt grozījumus

410noslēgtajā iepirkuma līgumā un palielināt noslēgtā iepirkuma

411līguma vērtību par 10% publiskas piegādes vai pakalpojumu līguma

412gadījumā.

413Tātad jau patlaban normatīvie akti paredz iespēju, paaugstinot

414minimālo mēneša darba algu valstī, pakalpojumu līguma gadījumā

415veikt grozījumus noslēgtajā iepirkuma līgumā un palielināt

416noslēgtā iepirkuma līguma vērtību par 10%, tāpēc attiecībā uz šo

417jautājumu minimālās mēneša darba algas noteikšanas un

418pārskatīšanas sistēmā izmaiņas nav jāveic.

419Šīs problēmas risinājums ir aprakstīts, lai pievērstu uzmanību

420un uzņēmumi piemērotu esošos normatīvo aktu regulējumus

421pakalpojumu līgumu noslēgšanā.

4223.8. Veicamie pasākumi

423Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas

424sistēmas īstenošanas plānotās rīcības tabula:

425Nr.

426p.k.

427Veicamais

428pasākums

429Atbildīgā

430institūcija

431Iesaistītās institūcijas

432Izpildes

433termiņš

4341.

435Nepieciešamās informācijas

436pieprasīšana priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša

437darba algas apmēru nākamajam periodam izstrādāšanai:

438LM

439Ekonomikas ministrija,

440Finanšu ministrija,

441Veselības ministrija,

442Valsts ieņēmumu dienests

443Līdz kārtējā gada

4441.jūnijam

4451.1.

446Ekonomikas ministrijas

447sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās

448situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, t.sk. darba

449produktivitāte.

450Ekonomikas ministrija

451-

452Līdz kārtējā gada

4531.jūnijam

4541.2.

455Finanšu ministrijas sagatavotās

456makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas

457iepriekšējā gadā, t.sk. darba produktivitāte.

458Finanšu ministrija

459-

460Līdz kārtējā gada

4611.jūlijam

4621.3.

463Finanšu ministrijas izstrādātie

464priekšlikumi par izmaiņām nodokļu sistēmā nākamajam gadam

465(iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes, ar iedzīvotāju ienākuma

466nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā

467esošu personu apmēra izmaiņas).

468Finanšu ministrija

469-

470Līdz kārtējā gada

4711.jūlijam

4721.4.

473Finanšu ministrijas, analizējot

474iespējamo fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, izstrādātie

475priekšlikumi valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un

476darbinieku mēnešalgu skalas pārskatīšanai saistībā ar

477minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu nākamajam

478periodam.

479Finanšu ministrija

480-

481Atbilstoši kārtējā gada

482budžeta sagatavošanas grafikam

4831.5.

484Veselības ministrijas

485izstrādātie priekšlikumi par ārstniecības personu zemāko

486mēnešalgu skalas pārskatīšanu saistībā ar minimālās mēneša

487darba algas paaugstināšanu nākamajam periodam, kas

488iesniedzami Finanšu ministrijai.

489Veselības ministrija

490-

491Atbilstoši kārtējā gada

492budžeta sagatavošanas grafikam

4931.6.

494Finanšu ministrijas aprēķini par

495papildus nepieciešamajiem izdevumiem un ieņēmumiem valsts

496budžetā saistībā ar minimālās mēneša darba algas apmēra

497paaugstināšanu.

498Finanšu ministrija

499-

500Kārtējā gada 2 nedēļu laikā

501pēc Labklājības ministrijas pieprasījuma par konkrētu

502minimālās mēneša darba algas apmēru

5031.7.

504Statistiskā informācija par

505darba ņēmēju skaitu saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta

506rīcībā esošo informāciju par darba ņēmēja darba ienākumiem un

507nostrādāto stundu skaitu mēnesī, kuru darba devējs norāda

508darba devēja ziņojumā "Ziņojumā par valsts sociālās

509apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

510ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības

511riska valsts nodevu pārskata mēnesī".

512Valsts ieņēmumu dienests

513-

514Līdz ikgada 1.jūnijam

5152.

516Priekšlikumu par iespējamo

517minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam

518izstrāde.

519LM

520Ekonomikas ministrija,

521Finanšu ministrija

522Līdz kārtējā gada

52315.jūlijam