Par konceptuālo ziņojumu "Priekšlikumi par izmaiņām minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā" 2. pants

Pirms normatīvo aktu projektu izstrādes par

nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas

saistīti ar darba samaksas jautājumiem, nepieciešamības gadījumā

Finanšu ministrija izstrādā grozījumus likumā "Valsts un

pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības

likums", grozot 3.pielikumu "Mēnešalgu grupas un to

maksimālās mēnešalgas" saistībā ar minimālās mēneša darba

algas paaugstināšanu nākamajā gadā, un tas neatbilst MK

noteikumos Nr.390 noteiktajai normai.

2.6. Minimālās mēneša darba algas

ietekme uz nepilna darba laika attīstību

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu

Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas

obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts

sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju

ienākuma nodokli" 8.4 punktu darba devējs,

reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā, sniedz

ziņas par darba ņēmējiem.

Paaugstinot minimālo mēneša darba algu valstī ar 2015.gada

1.janvāri no 320 euro līdz 360 euro, saskaņā ar

Valsts ieņēmumu dienesta informāciju ir pieaudzis darba ņēmēju

skaits, kuri nodarbināti nepilnu darba laiku (lai saglabātu darba

ņēmējiem darba algu 320 euro apmērā, darba devēji ir samazinājuši

darba stundu skaitu un darba ņēmēji strādā nepilnu darba laiku).

Taču nav tādas statistikas (mēneša ietvaros var notikt darbinieku

kustība un pēc darba devēju uzrādīto darba ņēmēju nostrādāto

stundu skaita mēnesī nevar noteikt, vai darbinieks ir nodarbināts

uz pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku), kas noteiktu, cik

valstī ir darba ņēmējus, kas nodarbināti uz nepilnu darba laiku

un kuriem noteikta stundas darba laika apmaksa minimālās stundas

tarifa likmes apmērā, kā arī nevar saistīt minimālās mēneša darba

algas pieauguma ietekmi uz visu nodarbināto nodarbināšanu uz

nepilnu darba laiku vai summēto darba laiku.

Saskaņā ar CSP sniegto informāciju 2015.gada janvārī ir

palielinājies darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir zem

minimālās mēneša darba algas apmēra (360 euro)

salīdzinājumā ar 2014.gada decembri (10,3%), bet 2015.gada maijā

ir samazinājies darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir zem

minimālās mēneša darba algas apmēra (360 euro)

salīdzinājumā ar 2015.gada janvāri (6,6%).

Dati par darba ņēmēju sadalījumu pēc darba ienākumiem CSP tiek

gatavoti, izmantojot Valsts ieņēmumu dienestam darba devēju

iesniegtos ziņojumus par darba ņēmējiem, un tie ir iekļauti

ikgadējā Valsts statistiskās informācijas programmā kā oficiālā

statistika, kas nozīmē, ka dati ir obligāti publicējami CSP

datubāzēs kopā ar

metodoloģisko informāciju, kur aprakstīta datu iegūšanas

un aprēķina metodoloģija.

No metodoloģiskā apraksta ir redzams, ka CSP darba ņēmēju

sadalījumam kā kritēriju neizmanto nostrādātās stundas, jo pēc

nostrādātajām stundām nevar katram darbiniekam precīzi noteikt,

vai viņš strādā normālo vai nepilnu darba laiku (stundas ietekmē

prombūtnes, darbinieku kustība pārskata mēneša laikā, darba

līguma vieds, piemēram, summētais darba laiks). Līdz 2008.gadam

CSP veiktajā ikgadējā apsekojumā informācija no respondentiem par

darbinieku skaita sadalījumu pēc darba algas lieluma tika prasīta

tikai par tiem darbiniekiem, kuri strādāja pilnu darba laiku un

kuru algas neietekmēja prombūtnes, kas ir ļoti svarīgi, lai

iegūtu patiesus algu sadalījuma datus.

CSP vērš uzmanību uz to, ka mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijās

netiek prasītas darba ņēmēju nostrādātās stundas, bet tikai neto

darba ienākumi. Ja Valsts ieņēmumu dienests savos aprēķinos šos

darba ņēmējus nav iekļāvis, tas varēja radīt relatīvo lielumu

atšķirības (pēc CSP aprēķiniem darbinieku īpatsvars minētajos

mēnešos sanāca lielāks, taču izmaiņu tendence ir līdzīga -

pakāpeniski augoša).

Nobīdes rādītājos varēja radīt arī tas, ka atskaites Valsts

ieņēmumu dienestā tiek iesniegtas dažādos termiņos, bet CSP saņem

informāciju no dienesta noteiktā dienā - 60.dienā pēc pārskata

mēneša vai ceturkšņa beigām. Turklāt, dati, kas tiek izmantoti no

ceturkšņa mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijām, ir ar lielāku

nobīdi, jo tie satur informāciju par visiem (trim) pārskata

ceturkšņa mēnešiem. Ja no Valsts ieņēmumu dienesta saņemtajās

datubāzēs nav informācijas par kādu uzņēmumu (nav iesniegta

atskaite par pārskata mēnesi), un CSP neatrod nekādus

pierādījumus tam, ka šis uzņēmums ir likvidēts vai uz doto brīdi

ekonomiski neaktīvs, tiek veikta trūkstošo datu imputācija, kurai

tiek izmantoti iepriekšējā perioda dati. Kad CSP rīcībā nonāk

īstie dati, sadalījums tiek pārrēķināts. Turklāt, aprēķinot

sadalījuma datus, CSP izmanto arī fizisko personu - darba devēju

(nav reģistrējušies Komercreģistrā), kuriem ir algotie

darbinieki, informāciju.

Atbildot uz jautājumu, vai minimālās mēneša darba algas

paaugstināšana būtiski ietekmē nodarbināto skaitu, kuriem darba

alga tiek noteikta minimālās mēneša darba algas apmērā un kuriem

ir samazinātas darba stundas, CSP sniedza sekojošu

skaidrojumu:

"Analizējot CSP ceturkšņa apsekojumā iegūto informāciju

par nepilna darba laika darbinieku izmaiņām salīdzinājumā ar

minimālās mēneša darba algas pieaugumu, redzams, ka dati

atsevišķos laika posmos savstarpēji korelē, taču viennozīmīgi

apgalvot, ka šo rādītāju ietekmē tikai minimālā mēneša darba

alga, mēs nevaram, jo darbinieku strukturālās izmaiņas ietekmē

arī citi faktori. No pievienotās laikrindas un grafika redzams,

ka līdz 2010.gadam ietekme uz rādītāja izmaiņām varēja būt gan no

minimālās mēneša darba algas pieauguma 2009.gadā, gan, visticamāk

lielākā mērā, ekonomiskās krīzes dēļ. Arī CSP aprēķini no VID

datiem rāda, ka darbinieku, kas saņēma mazāk par minimālo mēneša

darba algu, krīzes laikā ievērojami pieauga un abu rādītāju

izmaiņu tendence ir līdzīga. Stabilizējoties ekonomikai, lielāks

lēciens VID datos ir vērojams 2011.gadā, kad atkal pieauga

minimālā mēneša darba alga, arī CSP dati rāda pieaugumu, bet ne

tik lielu. 2012. un 2013.gadā, kad minimālā mēneša darba alga

nemainījās, gan CSP, gan VID rādītāji pakāpeniski samazinājās.

Pieaugums nepilna darba laika darbinieku īpatsvarā atkal vērojams

2014.gadā līdz ar minimālās mēneša darba algas izmaiņām, kaut gan

pēc VID datiem darbinieku īpatsvars, kas saņēma mazāk par

minimālo mēneša darba algu, turpināja samazināties. Savukārt

2015.gada janvārī tikai VID dati rāda pieaugumu.".

LM identificētā

problēma. Strauja minimālās mēneša darba algas apmēra

paaugstināšana ietekmē nepilna darba laika attīstību (pieaug

darba ņēmēju skaits, kuri strādā nepilnu darba laiku, un kuriem

darba ienākumi ir zem minimālās mēneša darba algas, vai kam

netiek apmaksāts pilns darba laiks, kas faktiski tiek veikts, un

virsstundas).

2.7. Minimālās mēneša darba algas

apmēra ietekme uz valsts pārvaldes iepirkto pakalpojumu

īstenošanu gadījumos, kad pakalpojumu veikšanā iesaistīts augsts

vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars

Gadījumos, kad valsts pārvaldes ārpakalpojumu veikšanā

iesaistīts augsts vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars,

minimālās algas izmaiņām var būt nozīmīga ietekme. Viens no

šādiem piemēriem ir iestāžu telpu un teritorijas uzkopšana

(nekustamā īpašuma uzturēšana). No valsts budžeta finansējamās

valsts pārvaldes iestādēs uzkopšanas darbi (nekustamā īpašuma

uzturēšanas izdevumi) ir kā ārpakalpojums, un tos veic uzkopšanas

un apsaimniekošanas komersanti, ar kuriem valsts pārvaldes

iestādes ir noslēgušas līgumus par uzkopšanas pakalpojumiem.

Tādējādi pārvaldes iestāžu personāla sarakstos vairs nav tādu

vienkāršo profesiju kā "apkopējs" un

"sētnieks", kuriem darba algu nosaka minimālās mēneša

darba algas apmērā vai stundas darba laika apmaksu minimālās

stundas tarifa likmes apmērā. Tas radīja iespēju valstī

paaugstināt minimālo mēneša darba algu ar mazākiem izdevumiem, jo

samazinājās no valsts budžeta finansētajās valsts pārvaldes

iestādēs atalgojumiem paredzētie papildus izdevumi saistībā ar

minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu valstī (iestādēs

samazinājās zemas kvalifikācijas personāls, bet izdevumi

ārpakalpojumam par uzkopšanas darbiem bija daudz zemāki nekā

nepieciešamā personāla uzturēšana institūcijā uzkopšanas darbu

veikšanai).

Patlaban valstī ir aptuveni 20 tūkstoši apkopēju un 9

tūkstoši sētnieku. Vidēji līgumus par uzkopšanas

pakalpojumiem valsts pārvaldes iestādes noslēdz vismaz uz trim

gadiem un lielu daļu izmaksu veido personāla atalgojums un ar to

saistītie nodokļi. Tas rada ietekmi uz vienkāršo profesiju

darbinieku darba vietu kvalitāti, nelegālās (nedeklarētās)

nodarbinātības un izvairīšanos no darbaspēka nodokļu nomaksas vai

krāpšanās ar personāla nostrādāto stundu skaita atspoguļošanu

riskus, kā arī var atstāt ietekmi uz pakalpojuma kvalitāti.

Turklāt daudzos gadījumos valsts pārvaldes iestādēm ir jāpārslēdz

līgumi un jāveic jauni iepirkumu līgumi, ja uzkopšanas un

apsaimniekošanas komersanti nespēj veikt šos darbus līgumā

noteiktā finansējuma ietvaros, kas apstādina uzkopšanas darbu

veikšanu valsts pārvaldes iestādēs.

LM identificētā

problēma. Gadījumos, kas valsts pārvaldes iepirkto

ārpakalpojumu veikšanā ir iesaistīts augsts vienkāršo profesiju

veicēju īpatsvars, piemēram, telpu uzkopšanas (nekustamā īpašuma

uzturēšanas) jomā, minimālās algas būtiskām izmaiņām var būt

nozīmīga ietekme. Valsts pārvaldes iestāžu uzkopšanas (nekustamā

īpašuma uzturēšanas) izdevumu paaugstināšana nav saistīta ar

minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu, kas rada situāciju,

ka uzkopšanas pakalpojuma uzņēmumiem nav stimula paaugstināt

apkopēju un sētnieku mēneša darba algu un

nesamazināt darba stundu skaitu, jo finanšu līdzekļi uzkopšanas

pakalpojumam netiek paaugstināti.

2.8. Esošās minimālās mēneša darba

algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmas risku izvērtēšana

Pamatojoties uz veikto situācijas analīzi un identificētām

problēmām attiecībā uz esošo minimālās mēneša darba algas

noteikšanas un pārskatīšanas sistēmu tika veikta risku

izvērtēšana, šīs sistēmas darbības stipro, un vājo pušu, iespēju

un draudu (turpmāk - sistēmas SVID) analīze, ja esošā situācija

netiek mainīta.

Esošās sistēmas

SVID analīze

Stiprās

puses

Vājās

puses

• Iepriekšējo gadu minimālās

mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā

iekrātā pieredze.

• Nepietiekama analītiskā bāze var radīt risku, ka

piedāvājumam var būt nelabvēlīgi darba tirgus efekti, tai

skaitā darba algu saspiestība, bezdarba un/vai augstākas

nedeklarētās nodarbinātības riski.

• Diskusijas par minimālās mēneša darba algas apmēru

nākamajam periodam tiek uzsāktas novēloti, līdz ar to

netiek rūpīgi izdiskutēti visi aspekti, darba devējiem

netiek dots pietiekams laiks pielāgot savu saimniecisko

darbību plānotajām izmaiņām, sociālo partneru viedokļi tiek

izteikti sasteigti, atsevišķos gadījumos varētu nepietikt

laika to piemērotai koordinēšanai starp sociālo partneru

dalīborganizācijām.

• Netiek vērtēta ietekme uz valsts pārvaldes efektīvu

darbību, tai skaitā - saistībā ar darba algu skalām tādās

jomās kā veselība un sociālā drošība vai saistībā ar

publiskajiem iepirkumiem jomās, kur būtiski izdevumu daļu

veido tieši algu izmaksas.

• Minimālās mēneša darba algas noteikšanā izmantotie

noapaļotie veselie skaitļi rada darba devējiem neadekvātu

stimulu maksāt tieši noteikto apmēru, nevis vērtēt katra

nodarbinātā faktisko ieguldījumu produktivitātes

izteiksmē.

Iespējas

Draudi

• Savlaicīgāk sniegti, pārdomāti sociālo partneri viedokļi,

tādējādi labāk sagatavojot NTSP diskusiju.

• Uz pierādījumiem vairāk balstīts priekšlikums par

minimālās mēneša darba algas apmēru nākamākajam periodam,

tādējādi ņemot vērā gan plašāku analizējamo rādītāju

kopumu, gan situāciju ES un Eirozonā, līdz ar to darba

devējiem paredzamākas izmaiņas.

• Stimulu mazināšana darba devējiem darba algas maksāt

tieši minimālās mēneša darba algas apmērā.

• Nepārdomāts un pietiekami neizanalizēts minimālās mēneša

darba algas apmērs var novest pie algu skalu saspiestības,

līdz ar to - nelabvēlīgas ietekmes uz ieguldījumiem prasmēs

un kopējo produktivitāti tautsaimniecībā, bezdarba un/vai

augstākas nedeklarētās nodarbinātības.

• Sasteigtas diskusijas par minimālās mēneša darba algas

apmēru nākamajam periodam rada iespaidu par neskaidru un

nepārdomātu un nepietiekami kompetentu procesu, tādējādi

radot ietekmi arī uz Latvijas investīciju vidi, darba

devējiem ir grūti paredzēt plānotās izmaiņas.

• Minimālā mēneša darba alga zaudē savu jēgu kā minimālā

samaksa par mazkvalificētu darbu, līdz ar to tā darba

devēju pusē arvien vairāk tiek uztverta kā nodokļu samaksas

instruments par darbu kopumā, palielinot nedeklarētās

nodarbinātības riskus, radot iespaidu, ka valdība atbalsta,

ka "aplokšņu algas" ir sociāla norma, nevis

likumpārkāpums.

III.

IDENTIFICĒTO PROBLĒMU RISINĀJUMS

Lai risinātu minimālās mēneša darba algas noteikšanas un

pārskatīšanas sistēmā LM identificētās problēmas šajā sadaļā tiek

piedāvāti problēmu risinājumi.

3.1. Analizējamie rādītāji minimālās

mēneša darba algas pārskatīšanai un minimālās mēneša darba algas

apmēra skaitliskā vērtība veselos skaitļos

3.1.1. Analizējamie rādītāji

minimālās mēneša darba algas pārskatīšanai

Apkopojot visus LM iesniegtos priekšlikumus, piedāvājam

minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā

iekļaut šādus analizējamos rādītājus minimālās mēneša darba algas

pārskatīšanai:

• Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas sagatavotās

makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas

iepriekšējā gadā, t.sk. darba produktivitāte (esošā rādītāja -

Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un

ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā -

vietā);

• Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija par darba

ņēmēja darba ienākumiem un nostrādāto stundu skaitu mēnesī, kuru

darba devējs norāda darba devēja ziņojumā "Ziņojumā par

valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un

uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī" par

iepriekšējo kalendāra gadu (minimālās mēneša darba algas

pārskatīšanas analīzei tiks izmantota statistiskā informācija par

darba ņēmēju skaitu saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā

esošo informāciju par darba ņēmēja darba ienākumiem un nostrādāto

stundu skaitu mēnesī, kuru darba devējs norāda darba devēja

ziņojumā "Ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts

nodevu pārskata mēnesī");

• Labklājības ministrijas izvērtējums par ietekmi uz sociālo

nodrošinājumu un darba spēka nodokļu slogu, tai skaitā saistībā

ar minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu

izmaiņām;

• bezdarba līmenis pa novadiem (Nodarbinātības valsts

aģentūras dati);

• minimālās mēneša darba algas attiecība pret iepriekšējā gada

vidējo darba samaksu valstī;

• darbaspēka izmaksu indekss (pret iepriekšējā gada atbilstošo

periodu);

• sākot ar 2017.gadu ik gadu valstī aprēķinātais minimālā

ienākuma līmenis, pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu izmaiņām

(minimālā ienākuma līmenis valstī ir noteikts kā minimālais

izdzīvošanas līmenis, bet pilna iztikas minimuma patēriņa preču

un pakalpojumu groza izstrāde un tā nepieciešamība - tā

iespējamais saturs ir vēl diskusijas procesā, tāpēc tas netiek

iekļauts konceptuālā ziņojumā);

• Finanšu ministrijas izstrādātie priekšlikumi par izmaiņām

nodokļu sistēmā nākamajam gadam (iedzīvotāju ienākuma nodokļu

likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un

atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēra izmaiņas);

• esošās minimālās mēneša bruto un neto darba algas apmērs un

tā iespējamās izmaiņas nākamajā periodā ES/Eirozonā (tai skaitā

Igaunijā un Lietuvā) un Austrumeiropas valstīs, kā arī minimālās

mēneša darba algas un vidējās darba samaksas attiecības

salīdzinājums šajās valstīs (esošā rādītāja - minimālās mēneša

darba algas izmaiņas Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā) -

vietā).

Ekonomikas ministrija atbalsta, ka informatīvajā ziņojumā par

iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru tiek izmantotas gan

Ekonomikas ministrijas vidēja termiņa makroekonomiskās prognozes,

gan valsts fiskālās un nodokļu politikas pamatā Finanšu

ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās

situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā.

3.1.2. Iespējamais minimālās mēneša

darba algas apmērs veselos skaitļos

Noteikt, ka minimālās mēneša darba algas noteikšanas un

pārskatīšanas sistēmā var izmantot minimālās mēneša darba algas

apmēra palielināšanu līdz jebkuram veselam skaitlim, ja tas

atbilst prognozētajai ekonomiskajai situācijai valstī nākamajā

gadā (procentuālam produktivitātes pieaugumam visā

tautsaimniecībā).

Līdzšinējā prakse minimālo mēneša darba algas apmēru noapaļo

līdz veseliem desmitiem skaitļiem, bet konceptuālais ziņojums

paredz iespēju noteikt minimālo mēneša darba algas apmēru līdz

jebkuram veselajam skaitlim (piemēram, 377 nevis 380).

3.2. Priekšlikuma par iespējamo

minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam iesniegšanas

termiņš NTSP

Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un priekšlikuma par

iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam

iesniegšanas termiņu NTSP, piedāvājam minimālās mēneša darba

algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā iekļaut, ka

priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas saglabāšanu,

paaugstināšanu vai samazināšanu nākamajam periodam un attiecīgo

izmaiņu ieviešanas datumu Labklājības ministrija katru gadu līdz

1.augustam iesniedz saskaņošanai NTSP.

3.3. Sociālo partneru lomas

paaugstināšana minimālās mēneša darba algas pārskatīšanā

Lai paaugstinātu sociālo partneru lomu minimālās mēneša darba

algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā, Labklājības

ministrija ierosina jautājumu par minimālās mēneša darba algas

iespējamo apmēru nākamajā periodā pirms NTSP izskatīt vispirms

Sociālās drošības apakšpadomes sēdē. Attiecīgi LDDK un LBAS

sniedz savu viedokli par Labklājības ministrijas priekšlikumiem

par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam

NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, un sēdē tiek

pieaicināti arī citi kompetenti eksperti.

3.4. Minimālās mēneša darba algas

pārskatīšanas sasaites pamatprincipa ievērošana

Lai tiktu ievērots minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas

sasaites pamatprincips, nepieciešams to iekļaut kā obligātu

prasību minimālās mēneša darba algas noteikšanai un

pārskatīšanai, paredzot, ka, paaugstinot minimālo mēneša darba

algu, pārskata no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu

darbinieku mēneša darba algu skalas, palielinot tās pēc iespējas

līdzvērtīgi minimālās mēneša darba algas pieaugumam atbilstoši

budžeta iespējām, un ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanas

ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju

valstī.

3.5. Ministriju kompetenču

sadalījums minimālās mēneša darba algas pārskatīšanā

Lai pilnveidotu esošo minimālās mēneša darba algas noteikšanas

un pārskatīšanas sistēmu, ir nepieciešams paredzēt, ka visām

ministrijām jāizstrādā normatīvo aktu projekti par

nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas

saistīti ar darba samaksas jautājumiem, un noteikt termiņus šo

normatīvo aktu projektu izstrādei. Attiecīgi piedāvājam, ka arī

atbildīgās ministrijas, tāpat kā Finanšu ministrija, trīs mēnešu

laikā izstrādā tiesību aktu projektus par nepieciešamajiem

grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba

samaksas jautājumiem, un noteiktā kārtībā iesniedz to

izskatīšanai Ministru kabinetā.

Finanšu ministrija atbalsta šādu kompetenču sadalījumu

minimālās mēneša darba algas noteikšanā un pārskatīšanā.

3.6. Minimālās mēneša darba algas

ietekme uz nepilna darba laika attīstību

Lai samazinātu minimālās mēneša darba algas ietekmi uz nepilna

darba laika attīstību, nepieciešams padziļināti veikt minimālās

mēneša darba algas ietekmes izvērtējumu uz mazāk kvalificētiem

darbiniekiem un to darba ienākumu izmaiņām, izmantojot Valsts

ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju. Turklāt, balstoties

uz Valsts ieņēmumu dienesta esošo informāciju par darbinieku

darba ienākumiem un nostrādātām stundām, tiks veikta analīze par

minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanas iespējamo

ietekmi uz darbinieku nostrādāto darba stundu samazināšanos.

Analizējot darbinieku darba laika uzskaiti, ir secināms, ka

nepilna darba laika īpatsvars darba tirgū parasti neuzrāda

straujas strukturālas izmaiņas citu faktoru (dzimstības

pieaugums, aprūpes nepieciešamība bērniem, gados veciem

iedzīvotājiem un ģimenes locekļiem ar invaliditāti, vecumam

neatbilstoša nodarbinātība, u.c. faktori) ietekmē.

3.7. Minimālās mēneša darba algas

apmēra ietekme uz valsts pārvaldes iepirkto pakalpojumu

īstenošanu gadījumos, kad pakalpojumu veikšanā iesaistīto

vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars ir liels

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju Iepirkumu

uzraudzības birojs informē, ka, ja pasūtītāji vēlas līguma

izpildes gaitā veikt būtiskus grozījumus iepirkuma līgumā, un par

būtiskiem grozījumiem ir jāuzskata arī grozījumi, kas paredz

piedāvātās līgumcenas paaugstināšanu saistībā ar izmaiņām

normatīvajos aktos, proti, par minimālās mēneša darba algas

paaugstināšanu, pasūtītājam šāda iespēja ir jāparedz un jāatrunā

iepirkuma dokumentācijā, kā arī iepirkuma līgumā.

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 67.1 panta

otrās daļas 1.punktu pasūtītājs ir tiesīgs veikt būtiskus

grozījumus iepirkuma līgumā, ja iepirkuma procedūras dokumenti un

iepirkuma līgums skaidri un nepārprotami paredz grozījumu

iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu

apjomu un būtību. Šādi noteikumi par grozījumiem var attiekties

uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā arī

uz citiem iepirkuma līguma izpildes aspektiem.

Otra pasūtītāja iespēja palielināt kopējo līgumcenu, ņemot

vērā izmaiņas normatīvajos aktos saistībā ar minimālās algas

pieaugumu, ir piemērojot Publisko iepirkumu likuma

67.1 panta ceturtās daļas regulējumu. Ņemot vērā

2015.gada 4.jūnija grozījumus Publisko iepirkumu likumā,

pasūtītājs ievērojot Publisko iepirkumu likuma 67.1

panta ceturtās daļas regulējumu ir tiesīgs veikt grozījumus

noslēgtajā iepirkuma līgumā un palielināt noslēgtā iepirkuma

līguma vērtību par 10% publiskas piegādes vai pakalpojumu līguma

gadījumā.

Tātad jau patlaban normatīvie akti paredz iespēju, paaugstinot

minimālo mēneša darba algu valstī, pakalpojumu līguma gadījumā

veikt grozījumus noslēgtajā iepirkuma līgumā un palielināt

noslēgtā iepirkuma līguma vērtību par 10%, tāpēc attiecībā uz šo

jautājumu minimālās mēneša darba algas noteikšanas un

pārskatīšanas sistēmā izmaiņas nav jāveic.

Šīs problēmas risinājums ir aprakstīts, lai pievērstu uzmanību

un uzņēmumi piemērotu esošos normatīvo aktu regulējumus

pakalpojumu līgumu noslēgšanā.

3.8. Veicamie pasākumi

Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas

sistēmas īstenošanas plānotās rīcības tabula:

Nr.

p.k.

Veicamais

pasākums

Atbildīgā

institūcija

Iesaistītās institūcijas

Izpildes

termiņš

Nepieciešamās informācijas

pieprasīšana priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša

darba algas apmēru nākamajam periodam izstrādāšanai:

Ekonomikas ministrija,

Finanšu ministrija,

Veselības ministrija,

Valsts ieņēmumu dienests

Līdz kārtējā gada

1.jūnijam

1.1.

Ekonomikas ministrijas

sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās

situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, t.sk. darba

produktivitāte.

Ekonomikas ministrija

Līdz kārtējā gada

1.jūnijam

1.2.

Finanšu ministrijas sagatavotās

makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas

iepriekšējā gadā, t.sk. darba produktivitāte.

Finanšu ministrija

Līdz kārtējā gada

1.jūlijam

1.3.

Finanšu ministrijas izstrādātie

priekšlikumi par izmaiņām nodokļu sistēmā nākamajam gadam

(iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes, ar iedzīvotāju ienākuma

nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā

esošu personu apmēra izmaiņas).

Finanšu ministrija

Līdz kārtējā gada

1.jūlijam

1.4.

Finanšu ministrijas, analizējot

iespējamo fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, izstrādātie

priekšlikumi valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un

darbinieku mēnešalgu skalas pārskatīšanai saistībā ar

minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu nākamajam

periodam.

Finanšu ministrija

Atbilstoši kārtējā gada

budžeta sagatavošanas grafikam

1.5.

Veselības ministrijas

izstrādātie priekšlikumi par ārstniecības personu zemāko

mēnešalgu skalas pārskatīšanu saistībā ar minimālās mēneša

darba algas paaugstināšanu nākamajam periodam, kas

iesniedzami Finanšu ministrijai.

Veselības ministrija

Atbilstoši kārtējā gada

budžeta sagatavošanas grafikam

1.6.

Finanšu ministrijas aprēķini par

papildus nepieciešamajiem izdevumiem un ieņēmumiem valsts

budžetā saistībā ar minimālās mēneša darba algas apmēra

paaugstināšanu.

Finanšu ministrija

Kārtējā gada 2 nedēļu laikā

pēc Labklājības ministrijas pieprasījuma par konkrētu

minimālās mēneša darba algas apmēru

1.7.

Statistiskā informācija par

darba ņēmēju skaitu saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta

rīcībā esošo informāciju par darba ņēmēja darba ienākumiem un

nostrādāto stundu skaitu mēnesī, kuru darba devējs norāda

darba devēja ziņojumā "Ziņojumā par valsts sociālās

apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības

riska valsts nodevu pārskata mēnesī".

Valsts ieņēmumu dienests

Līdz ikgada 1.jūnijam

Priekšlikumu par iespējamo

minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam

izstrāde.

Ekonomikas ministrija,

Finanšu ministrija

Līdz kārtējā gada

15.jūlijam

Priekšlikumu par iespējamo

minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam

iesniegšana izskatīšanai NTSP Sociālās drošības apakšpadomes

sēdē un sociālo partneru viedoklis par šiem

priekšlikumiem.

LDDK,

LBAS,

citi kompetenti eksperti

Kārtējā gada 15.jūlijs

Priekšlikumu par iespējamo

minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam

iesniegšana izskatīšanai un saskaņošanai NTSP.

Kārtējā gada 1.augusts

Pēc saskaņošanas NTSP

priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas

apmēru nākamajam periodam iesniegšana izskatīšanai un lēmuma

pieņemšanai MK.

Kārtējā gada 2 nedēļu laikā

pēc NTSP sēdes

Pēc lēmuma pieņemšanas MK par

iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam

periodam attiecīgu (saistīto ar minimālo mēneša darba algu)

normatīvo aktu izstrāde.

LM,

Finanšu ministrija,

Veselības ministrija

Visas ministrijas

Kārtējā gada 3 mēnešu laikā

pēc MK sēdes