Par konceptuālo ziņojumu "Zemes konsolidācijas ieviešana Latvijā"

nosaka vairākus zemes konsolidācijas ierosināšanas

1posmus - zemes konsolidācijas pieprasījuma iesniegšana,

2izvērtēšana, zemes konsolidācijas projekta perspektīvās

3teritorijas noteikšana, sākotnējās pārrunas ar zemes

4konsolidācijas projekta perspektīvajā teritorijā iekļautās zemes

5īpašniekiem vai, ja tādu nav, ar tās tiesiskajiem valdītājiem, kā

6arī ar citām ieinteresētajām personām. Minētais noteikts Valsts

7zemes dienesta kompetencē, tāpat kā līgumu slēgšana ar zemes

8īpašniekiem vai, ja tādu nav, ar tās tiesiskajiem valdītājiem par

9dalību zemes konsolidācijā un lēmuma pieņemšana par zemes

10konsolidācijas projekta izstrādes uzsākšanu. Minētie posmi nav

11aktuāli zemes ierīcības procesā.

12Tāpat Zemes ierīcības likumā ir noteikts šaurāks zemes

13ierīcības projektu ierosinātāju loks, nekā tas paredzēts Zemes

14pārvaldības likuma 10. panta pirmajā daļā attiecībā uz zemes

15konsolidācijas ierosināšanu (skatīt 2. tabulu):

162. tabula

17"Ierosinātāji"

18Zemes pārvaldības likuma 10. panta pirmā daļa

19Zemes ierīcības

20likuma 5. pants

211) zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji attiecīgi par

22savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā

23esošo zemi;

242) vietējā pašvaldība vai

25tiešās pārvaldes iestāde pēc savas iniciatīvas par

26teritoriju, kurā var atrasties arī citu personu īpašumā vai

27tiesiskajā valdījumā esošā zeme.

281) zemes īpašnieks vai vairāki īpašnieki attiecībā uz

29saviem īpašumiem vai būvju īpašnieki pēc saskaņošanas ar

30zemes īpašniekiem, ja būves atrodas uz svešas zemes un ir

31patstāvīgi īpašuma objekti;

322) valsts tiešās pārvaldes

33iestāde attiecībā uz valstij piekrītošo zemi, ja tas

34nepieciešams valsts vai sabiedrības interesēs.

353) pašvaldība attiecībā uz tai

36piekrītošo zemi, ja tas nepieciešams šīs pašvaldības

37autonomo funkciju veikšanai.

384) valsts tiešās pārvaldes

39iestāde vai pašvaldība attiecībā uz nekustamiem īpašumiem,

40kurus paredzēts atsavināt sabiedrības vajadzībām;

416) aizsargājamo teritoriju

42pārvaldes attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas

43teritorijām.

44Ievērojot, ka zemes konsolidācijas mērķis saskaņā ar Zemes

45pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 13. punktā noteikto

46zemes konsolidācijas definīciju ir ne tikai veidot racionālu

47saimniecību struktūru un zemes gabalu platību, bet arī veicināt

48lauku infrastruktūras un lauku attīstību, kā arī vides

49aizsardzību, konstatējams, ka zemes konsolidācija ir vērsta uz

50plašu teritorijas sakārtošanas pasākumu kopumu. Skatoties no

51viena vai dažu zemes īpašnieku skatu punkta bieži vien ir

52neiespējami saskatīt teritorijas kopainu un izstrādāt robežu

53pārkārtošanas risinājumus tā, lai tiktu veicināta teritorijas

54sakārtošana plašākā mērogā. Līdz ar to būtu vēlama procesa

55iniciēšana no personas, kas atbildīga par konkrētās teritorijas

56attīstību - tas ir, vietējās pašvaldības, kurai tiktu dotas

57īpašas pilnvaras zemes konsolidācijas veicināšanai. Atzīmējams,

58ka zemes konsolidācijā joprojām saglabājams brīvprātības

59princips, līdz ar to vietējā pašvaldības loma zemes

60konsolidācijas veicināšanai būtu balstāma uz zemes īpašnieku

61informēšanas pasākumiem, teritorijas izpēti un attiecīgo

62risinājumu piedāvājumiem zemes īpašniekiem pašvaldības esošo

63resursu ietvaros.

64Saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu zemes konsolidāciju

65īsteno, izstrādājot zemes konsolidācijas projektu un uzmērot tajā

66paredzēto zemes vienību robežas dabā un nostiprinot īpašuma

67tiesības zemesgrāmatā. Paredzot, ka zemes konsolidāciju īsteno,

68izstrādājot zemes ierīcības projektu, no Zemes pārvaldības likuma

69svītrojamas attiecīgās normas gan par projekta izstrādi, gan

70zemes konsolidācijas īstenošanu un finansēšanu. Pretējā gadījumā

71pastāvēs divas atšķirīgas procedūras zemes konsolidācijas

72īstenošanai. Šī paša iemesla dēļ no Zemes pārvaldības likuma

73svītrojams 13. panta pirmās daļas 4. punkts, kas paredz Ministru

74kabinetam izdod noteikumus par zemes konsolidācijas ierosināšanas

75un finansēšanas kārtību, par zemes konsolidācijas projekta

76saturu, izstrādes un īstenošanas kārtību, kā arī par kārtību,

77kādā nosaka zemes gabalu relatīvo novērtējumu zemes

78konsolidācijas vajadzībām, jo saskaņā ar Zemes ierīcības likuma

798. panta pirmajā daļā noteikto zemes ierīcības darbu un

80atbilstoši 2. risinājumam arī zemes konsolidācijas darbu

81veikšanai būs izstrādājams zemes ierīcības projekts, kura

82izstrādes kārtību jau nosaka Ministru kabineta 2016. gada 2.

83augusta noteikumi Nr. 505 "Zemes ierīcības projekta

84izstrādes noteikumi".

85Saskaņā ar Zemes ierīcības likuma pārejas noteikumu 1. punktu

86līdz zemes pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā lēmumu par

87zemes privatizācijas un zemes reformas kārtībā veidojamo zemes

88vienību sadalīšanu, apvienošanu vai zemes robežu pārkārtošanu

89pieņem vietējā pašvaldība, ievērojot vietējās pašvaldības

90teritorijas plānojumu un normatīvajos aktos par teritorijas

91plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteiktās prasības. No minētā

92izriet, ka zemei, kurai nav veikta pirmreizējā ierakstīšana

93zemesgrāmatā, zemes ierīcības projektu neizstrādā. Minētais nav

94attiecināms uz publiskas personas zemi, kurai zemes ierīcības

95projektu var izstrādāt saskaņā ar Zemes ierīcības likuma 5. panta

962. un 3. punktu. Tas savukārt nozīmē, ka arī zemes konsolidācijā

97iesaistāmas tikai tādas privātpersonas zemes vienības, uz kurām

98īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Turpretim no Zemes

99pārvaldības likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā, ka

100zemes konsolidāciju ierosina zemes īpašnieki vai, ja tādu nav,

101tās tiesiskie valdītāji par savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā

102esošu zemi, izriet, ka zemes konsolidāciju ir tiesīgi ierosināt

103arī zemes tiesiskie valdītāji par savā valdījumā esošo zemi,

104kurai nav veikta pirmreizējā tās ierakstīšana zemesgrāmatā.

105Ja zemes konsolidāciju ir tiesīgi ierosināt zemes tiesiskie

106valdītāji par zemi, kurai nav veikta pirmreizējā tās ierakstīšana

107zemesgrāmatā, bet zemes ierīcības projektu zemes konsolidācijā

108veicamajai robežu pārkārtošanai šādai zemei normatīvais

109regulējums neparedz izstrādāt, veidojas Zemes ierīcības likuma un

110Zemes pārvaldības likuma normu pretrunas.

111Attiecībā uz valstij vai vietējai pašvaldībai piekrītošo vai

112piederošo zemi, kurai nav veikta tās pirmreizējā ierakstīšana

113zemesgrāmatā, iepriekš minēto pretrunu nav, tas ir, šādām zemes vienībām

114var ierosināt gan zemes konsolidāciju, gan zemes ierīcības

115projekta izstrādi. Minētais izriet no Zemes pārvaldības likuma

11611. panta otrās daļas, kas nosaka, ka projektā iekļauj zemes

117gabalus, attiecībā uz kuriem zemes konsolidācijas dalībnieki

118noslēguši līgumu ar Valsts zemes dienestu par dalību zemes

119konsolidācijā, šā likuma 17. panta pirmajā daļā minētos zemes

120gabalus, Latvijas zemes fonda zemes gabalus, zemes gabalus pēc

121ceļa rekultivācijas, vietējai pašvaldībai piekritīgos

122starpgabalus, kas robežojas ar zemes konsolidācijas dalībnieku

123zemes gabaliem, kā arī citu vietējai pašvaldībai piederošo vai

124piekritīgo zemi, kas nav nepieciešama vietējās pašvaldības

125funkciju īstenošanai, un Zemes ierīcības likuma 5. panta otrās un

126trešās daļas, kas nosaka, ka zemes ierīcības projektu ierosina

127par valstij un pašvaldībai piekrītošo zemi, ja tas nepieciešams

128attiecīgi valsts vai sabiedrības interesēm un pašvaldības

129autonomo funkciju veikšanai.

130Tā kā zemes robežu pārkārtošana pēc būtības traktējama kā

131zemes maiņa, tad gadījumos, kad tiks pārkārtotas robežas starp

132vietējai pašvaldībai vai valstij piekritīgu zemi un

133privātpersonai piederošu zemi, būs piemērojamas Atsavināšanas likuma normas,

134no kurām izriet, ka pašvaldībai vai valsts institūcijai

135piekrītošā zeme būs pirmreizēji jāieraksta zemesgrāmatā pirms

136zemes konsolidācijas uzsākšanas.

137Zemes ierīcības projekts īstenojams saskaņā ar Zemes ierīcības

138likuma 22. pantā noteikto - tas ir, tas īstenojams četru

139gadu laikā pēc zemes ierīcības projekta apstiprināšanas un

140īstenošana ir pabeigta, kad zemes ierīcības projektā iekļautā

141teritorija ir kadastrāli uzmērīta, dati ir reģistrēti

142Kadastra informācijas

143sistēmā un īpašuma tiesības ir nostiprinātas

144zemesgrāmatā.

145Lai zemes robežu pārkārtošanu uzskatītu par tiesisku darījumu,

146zemes konsolidācijas dalībniekiem slēdzams zemes maiņas līgums.

147Ņemot vērā to, ka zemes maiņa dotajā gadījumā tiks veikta pēc

148zemes konsolidācijas dalībnieku labprātīgas vienošanās, tad Zemes

149pārvaldības likumā nebūtu saglabājamas normas par zemes relatīvā

150novērtējuma noteikšanu.

151Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 9. panta trešajā daļā

152noteiktajam zemes konsolidācijas ierosināšanu finansē no valsts

153budžeta līdzekļiem. Atsakoties no valsts tiešas iesaistes zemes

154konsolidācijas procedūrās, lieki ir gan Zemes pārvaldības likuma

1559. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktie zemes konsolidācijas

156ierosināšanas posmi, gan minētā likuma 10. pantā noteiktie zemes

157konsolidācijas ierosināšanas posma nosacījumi.

158Attiecībā uz projekta izstrādi un īstenošanu jāatzīmē, ka

159Zemes ierīcības likuma 6. pantā ir noteikts, ka zemes ierīcības

160darbus, kā arī zemes ierīcības projekta saskaņošanu un

161apstiprināšanu finansē to ierosinātājs. Ja zemes ierīcības darbus

162ierosina vairākas šajā likumā noteiktās personas, tad katras

163personas līdzfinansējuma daļu nosaka proporcionāli zemes

164ierīcības projektā ietvertajai tās īpašumā esošajai zemes

165platībai vai savstarpēji vienojoties.

166Turpretim Zemes pārvaldības likums paredz, ka zemes

167konsolidācijas projekta izstrādi un ieviešanu finansē personas,

168kas ierosinājušas zemes konsolidāciju, bet to var finansēt,

169apvienojot privātpersonu finanšu līdzekļus, vietējās pašvaldības

170un valsts budžeta līdzekļus.

171Paredzot zemes konsolidācijas īstenošanai izmantot esošās,

172praksē jau realizētās procedūras, tas ir, veicot zemes robežu

173pārkārtošanu, izstrādājot zemes ierīcības projektu, uz zemes

174konsolidācijas procesu būtu attiecināmi Zemes ierīcības likumā

175noteiktie finansēšanas principi, taču, lai veicinātu zemes

176konsolidācijas īstenošanu, vienlaicīgi būtu saglabājamas Zemes

177pārvaldības likuma normas attiecībā uz iespēju apvienot

178privātpersonu finanšu līdzekļus ar valsts un pašvaldību finanšu

179līdzekļiem.

180Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumu

181Nr. 505 "Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi"

18211. punktu vietējā pašvaldība izsniedz zemes ierīcības projekta

183izstrādes nosacījumus, kā arī izdod administratīvo aktu par zemes

184ierīcības projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu. Atbilstoši minēto

185noteikumu 27. punktam vietējai pašvaldībai ir pienākums

186izvērtēt, vai zemes ierīcības projekta izstrādē ir ievēroti zemes

187ierīcības projekta izstrādes nosacījumi, prasības, kas noteiktas

188normatīvajos aktos teritorijas plānošanas, izmantošanas, apbūves

189vai zemes ierīcības jomā, kā arī citu normatīvo aktu prasības. No

190noteiktajām tiesību normām izriet, ka vietējai pašvaldībai ir

191liela nozīme zemes ierīcības projektu izstrādē. Minētais

192attiektos arī uz zemes konsolidāciju, kas īstenota zemes

193ierīcības projekta ietvaros. Tātad, pieņemot lēmumu par zemes

194ierīcības projekta apstiprināšanu, pašvaldībai būtu izvērtējams,

195vai zemes ierīcības projekts zemes konsolidācijas vajadzībām

196izstrādāts atbilstoši Zemes pārvaldības likumā noteiktajam zemes

197konsolidācijas mērķim.

198Zemes konsolidācija atbilstoši Zemes pārvaldības likumā

199noteiktajai definīcijai ir vērsta uz apjomīgiem teritorijas

200sakārtošanas darbiem, nevis tikai dažu nekustamo īpašumu līmenī,

201kas pārsvarā ir zemes ierīcības projektos. Pastāv risks, ka tikai

202ar zemes īpašnieku iniciatīvu šādu vērienīgumu nebūs iespējams

203sasniegt. Ievērojot augstāk minēto par vietējās pašvaldības

204būtisko lomu zemes ierīcībā, secināms, ka vietējā pašvaldība

205varētu būt tā institūcija, kas ar savām darbībām veicinātu arī

206zemes konsolidācijas īstenošanu.

207Viens no veicināšanas pasākumiem ir jau šīs nodaļas sākumā

208aprakstītās darbības, tādas kā zemes īpašnieku informēšanas

209pasākumi, teritorijas izpēte un attiecīgo risinājumu piedāvāšana

210zemes īpašniekiem.

211Vēl viens veids, kā veicināt zemes konsolidāciju, ir motivēt

212zemes īpašniekus tajā piedalīties. Viens no motivācijas

213pasākumiem varētu būt nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumu

214piemērošana. To saņēmēju loku nosaka vietējā pašvaldība,

215ievērojot likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"

2163.1 pantā noteiktos principus.

217Zemesgrāmatu likuma 106. pants noteic, ka zemesgrāmatu lietās

218par rajona (pilsētas) tiesu veiktajām darbībām ņem kancelejas un

219valsts nodevu. Par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību

220nostiprināšanu zemesgrāmatā maksājamās valsts nodevas apmēru un

221samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas

222nosaka Ministru kabinets.

223Valsts nodevas apmēru par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību

224nostiprināšanu zemesgrāmatā un samaksas kārtību, kā arī

225atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas nosaka Ministru kabineta

2262009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1250 "Noteikumi par

227valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu

228zemesgrāmatā".

229Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.

230panta 2. punktu valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts

231budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā

232par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas

233izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir

234personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana,

235ierobežošana). Valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar

236institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu.

237Ministru kabineta 2012. gada 20. martā pieņemtajā

238informatīvajā ziņojumā "Par valsts nodevu un maksas

239pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu"

240(prot. Nr. 16, 31. §) norādīts, ka valsts nodevas par īpašuma

241tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu apmērs nav saistīts ar

242izdevumu, kas radušies iestādei, sniedzot pakalpojumu vai veicot

243darbības, segšanu. Taču ar noteiktā valsts nodevas par īpašuma

244tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu apmēra palīdzību pamatā

245tiek nodrošināta regulējošā funkcija, kas atspoguļojas gan pašā

246nodevas noteikšanas diferenciācijā, gan nekustamā īpašumu tirgus

247regulācijā.

248No Zemes pārvaldības likuma

2491. panta pirmās daļas 13. punktā noteiktā izriet, ka zemes

250konsolidācijas mērķa - racionālu saimniecību struktūru un zemes

251vienību platību veidošanai, kā arī, lauku infrastruktūras un

252lauku attīstības un vides aizsardzības veicināšanai, sasniegšana

253tiek realizēta pārkārtojot projekta dalībniekiem piederošās zemes

254robežas. Tā kā zemes robežu pārkārtošana noslēdzas ar zemes

255kadastrālo uzmērīšanu, sagatavojot zemes robežu plānus, un

256attiecīga dokumenta (zemes maiņas līgums) sagatavošanu, nekustamā

257īpašuma un tam pievienoto zemes vienību skaita un platību izmaiņu

258veikšanu zemesgrāmatā, secināms, ka zemes maiņa ir tikai viens no

259zemes konsolidācijas pasākumu īstenošanas rīkiem un nav saistīts

260ne ar personu darbību regulēšanu (kontrolēšana, veicināšana,

261ierobežošana), ne nekustamā īpašumu tirgus regulāciju.

262Ievērojot minēto, lai

263veicinātu zemes konsolidācijas norisi projekta dalībnieki būtu

264atbrīvojami no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu

265zemesgrāmatā samaksas, analoģiski kā tas paredzēts Latvijas zemes

266fonda pārvaldītājam akciju sabiedrībai "Attīstības finanšu institūcija

267Altum" par

268zemes privatizāciju lauku apvidos regulējošajos normatīvajos

269aktos noteiktās lauksaimniecības zemes īpašuma tiesību

270nostiprināšanu zemesgrāmatā.

271Ievērojot to, ka zemes konsolidācijā var tikt iesaistīti arī

272saimnieciskās darbības veicēji, tad to atbrīvošana no valsts

273nodevas samaksas vai nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas zemes

274konsolidācijā realizējamās zemes maiņas ceļā vērtējama

275komercdarbības atbalsta kontekstā.

276Pēc aptuveniem aprēķiniem zemes konsolidācijas īstenošanas

277izmaksas vienam dalībniekam atbilstoši otrajam risinājumam varētu

278veidot apmēram 1000-1500 EUR, ietverot pakalpojuma maksu par

279zemes ierīkotāja un zemes kadastrālās uzmērīšanas speciālista

280pakalpojumiem, kā arī pakalpojumiem, kas attiecas uz zemes

281konsolidācijas izvērtēšanu (vietējā pašvaldība), kadastra datu

282aktualizāciju (Valsts zemes dienests) un īpašuma tiesību

283reģistrēšanu (zemesgrāmata, notārs).

284Neatrisinot minētās problēmas:

2851) zemes konsolidācijā būs jāveic Zemes pārvaldības likuma 9.

286panta pirmās daļas 1. punktā un 10. pantā noteiktais

287ierosināšanas posms, tādējādi radot nevajadzīgu administratīvo

288slogu un nelietderīgi izmantojot valsts budžeta līdzekļus;

2892) nenosakot vietējai pašvaldībai pienākumu veicināt zemes

290konsolidāciju tās teritorijā, zemes konsolidācijas apjomi varētu

291būt salīdzinoši nelieli, līdz ar to netiktu pielietots šis

292efektīvais instruments racionālas saimniecības struktūras

293izveidei, lauku infrastruktūras un lauku

294attīstības veicināšanai un vides aizsardzībai;

2953) saglabājot Zemes pārvaldības likuma 9. panta pirmajā daļā

296noteikto prasību zemes konsolidācijas vajadzībām izstrādāt zemes

297konsolidācijas projektu, tiktu radītas divas atšķirīgas zemes

298konsolidācijas īstenošanas procedūras.

2994) zemes konsolidāciju atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 10.

300panta pirmās daļas 1. punktam varēs ierosināt tiesiskie valdītāji

301par savā tiesiskajā valdījumā esošo zemi, taču zemes ierīcības

302projektu zemes konsolidācijai nebūs iespējams izstrādāt, jo Zemes

303ierīcības likuma 5. panta pirmais punkts izslēdz iespēju šādām

304personām ierosināt zemes ierīcības projekta izstrādi;

3055) zemes robežu pārkārtošana balstītos uz dažādiem principiem,

306jo saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 11. panta ceturtās daļas

3071. un 3. punktu zemes konsolidācijā zemes robežas plāno,

308ievērojot zemes gabalu relatīvo novērtējumu un teritorijas

309attīstības plānošanas dokumentus, turpretim zemes ierīcības projektā -

310ievērojot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, kā tas

311noteikts Zemes ierīcības likuma 7. panta 1. punktā

3126) tiks paredzēts valsts atbalsts zemes konsolidācijas

313ierosināšanai, lai gan saskaņā ar Zemes ierīcības likuma 6. pantu

314ir noteikts, ka zemes ierīcības darbus finansē to

315ierosinātājs;

3167) neparedzot atvieglojumus zemes konsolidācijā iesaistītajām

317personām, netiks radīti apstākļi, kas varētu veicināt teritorijas

318attīstību.

3193. ZEMES

320KONSOLIDĀCIJAS IEVIEŠANAS RISINĀJUMI

3213.1. Pirmā

322risinājuma apraksts

3233.1.1. Zemes

324konsolidācijas ierosināšana

325Saņemot pieprasījumu, pirmais kritērijs, lai Valsts zemes

326dienests lemtu par zemes konsolidācijas uzsākšanu, ir zemes

327konsolidācijas ierosinātāja atbilstības pārbaude Zemes

328pārvaldības likuma 10. panta pirmajā daļā minētajam personu

329lokam.

3308. attēls. Projekta perspektīvās

331teritorijas piemērs: dažādas krāsas attēlo pieprasījumā

332iekļautās zemes vienības, neregulārā kontūra apkopo tās papildu

333zemes vienības, kuru iekļaušana projektā var būt piemērota zemes

334konsolidācijas veikšanai

335Papildus īpašuma statusam un piederībai būtu jānoskaidro, vai

336attiecībā uz pieprasījumā norādīto zemi pastāv kādi teritoriāli

337vai juridiski šķēršļi.

338Tā kā juridiskie šķēršļi, uzsākot zemes konsolidāciju, var būt

339novērsti projekta īstenošanas laikā, tad piedāvātais risinājums

340paredz atteikties no nepieciešamības iesniegt kreditora

341piekrišanu zemes robežu pārkārtošanai, kā to nosaka Zemes

342pārvaldības likuma 10. panta otrā daļa. Savukārt, lai

343nodrošinātu, ka zemes

344konsolidācija sekmīgi noslēdzas, Zemes konsolidācijas

345noteikumos jānosaka, ka potenciālie projekta dalībnieki paraksta

346apliecinājumu ne tikai par gatavību dalībai zemes konsolidācijā,

347bet arī par sekām īpašuma aprobežošanai projekta izstrādes un

348īstenošanas gaitā. Pirms apliecinājuma parakstīšanas Valsts zemes

349dienests izskaidros projekta dalībniekiem par nepieciešamību

350atturēties no nekustamā īpašuma tiesību aprobežošanas projekta

351laikā.

352Projekta perspektīvo teritoriju veidos zemes vienības, kuru

353īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem Valsts zemes dienests

354nosūtīs uzaicinājumu piedalīties pārrunās par dalību zemes

355konsolidācijā un projekta izstrādes uzsākšanu: tātad projekta

356perspektīvā teritorija noteiks potenciālo projekta dalībnieku

357grupu.

358Projekta perspektīvo teritoriju veidos zemes vienības, kuru

359savstarpējo robežu pārkārtošana vai novietojuma maiņa atbilst

360pieprasījumā norādītajam projekta izstrādes mērķim un ar to

361saistītajiem uzdevumiem. Valsts zemes dienests šīs zemes vienības

362noteiks, izmantojot Kadastra informācijas sistēmas teksta un

363telpiskos datus par nekustamā īpašuma objektu izvietojumu un

364zemes lietošanas veidiem, kā arī citus ģeotelpiskās informācijas

365avotus par ainavas struktūru, lauku blokiem un teritorijas

366izmantošanu (skatīt 8. attēlu).

367Pastāv augsta varbūtība, ka sākotnējās perspektīvās projekta

368teritorijas konfigurācija un platība ievērojami mainīsies

369konsultāciju procesā, jo brīvprātīgu dalību zemes konsolidācijā

370nav iespējams paredzēt tikai no sekundāro datu analīzes,

371nepielietojot komunikatīvās plānošanas metodes. Šī iemesla dēļ

372jāparedz iespēja projekta perspektīvo teritoriju precizēt zemes

373konsolidācijas ierosināšanas gaitā līdz pat lēmuma pieņemšanai

374par projekta izstrādes uzsākšanu, ar kuru tiek noteikta faktiskā

375projekta teritorija.

376Lai gan zemes maiņas un robežu pārkārtošanas risinājumu skaits

377ir atkarīgs no projekta dalībnieku un zemes vienību skaita, kā

378arī zemes platības (turpmāk - projekta mērogs), ir nosakāmi

379ierobežojumi vienas projekta teritorijas, tai skaitā arī projekta

380perspektīvās teritorijas maksimālajam lielumam. Pēc konsultācijām

381ar citu Eiropas valstu pārstāvjiem6, optimāls projekta

382teritorijas robežlielums varētu būt 1300 ha, bet maksimālais

383attālums starp divām konsolidējamām zemes vienībām vienlaidus

384apgabalā nav lielāks par 4000 metriem. Šādi rādītāji iegūti,

385ņemot vērā Lietuvas pieredzi.

386Tā kā projekta perspektīvā teritorija ir ietvars, kas zemes

387konsolidācijas ierosināšanas posmā tiek pielāgots projekta

388izstrādei atkarībā no potenciālo dalībnieku atsaucības un

389intereses, tā var tikt noteikta lielākā platībā, piemēram, līdz

3903000 ha, bez īpaša attāluma ierobežojuma starp vistālākajām zemes

391vienībām - projekta perspektīvās teritorijas konfigurācija ir

392izvēlējama atkarībā no zemes izmantošanas veidotā telpiskā raksta

393un zemes īpašumu struktūras, izvērtējot pieprasījumā minēto

394projekta izstrādes mērķi. Savukārt platības ierobežojums projekta

395izstrādei - 1500 ha un zemes vienību savstarpējais maksimālais

396attālums nav lielāks par 10 km - ir attiecināms uz projekta

397teritoriju, ko Valsts zemes dienests apstiprina ar lēmumu par

398projekta izstrādes uzsākšanu. Šāda robežvērtība izvēlēta, jo

399atsevišķa projekta ietvaros zemes novērtēšana un robežu

400pārplānošana pārāk lielā teritorijā sarežģīs projekta

401organizatorisko struktūru.

402Valsts zemes dienests informāciju par projekta ieceri un

403sākotnēji noteikto projekta perspektīvo teritoriju nosūta tām

404vietējām pašvaldībām, kuru administratīvo teritoriju robežās

405paredzēts izstrādāt un īstenot projektu.

406Pēc zemes konsolidācijas ieceres un projekta perspektīvajā

407teritorijā risināmo jautājumu saskaņošanas ar vietējo pašvaldību,

408Valsts zemes dienests sadarbībā ar pašvaldību organizē pārrunas

409ar projekta perspektīvajā teritorijā iekļauto un projekta

410perspektīvās teritorijas robežojošo nekustamo īpašumu

411īpašniekiem, lai veicinātu to iesaisti projektā, kā arī informētu

412par projekta izstrādes un īstenošanas plānotajām izmaksām,

413realizācijas gaitu un rezultātiem. Minētajās sarunās iesaistāmas

414un vēlāk par pieņemto lēmumu par zemes konsolidācijas uzsākšanu

415konkrētā teritorijā informējamas ir arī citas institūcijas, ja

416projekta perspektīvā teritorija skar

417to intereses, kā, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldi, ja

418projekta perspektīvā teritorija skar

419īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, Nacionālo kultūras

420mantojuma pārvaldi, ja projekta perspektīvajā teritorijā atrodas

421valsts nozīmes nekustamie kultūras pieminekļi, un citas

422institūcijas.

423Pārrunu organizēšana ar projekta perspektīvās teritorijas

424zemes īpašniekiem ir veids, kā identificēt papildu potenciālos

425projekta dalībniekus, jo pieprasījumi var tikt iesniegti arī par

426viena zemes īpašnieka vairākām zemes vienībām, kuru

427konsolidēšanai ir nepieciešama maiņa ar citiem zemes īpašniekiem.

428Lai veicinātu sadarbību projekta ietvaros, zemes konsolidācijas

429ierosināšanā Valsts zemes dienests veiks koordinēšanas funkciju,

430konsultējot pieprasījuma iesniedzēju par projekta uzsākšanas

431iespējām vēlamajā teritorijā un uzrunājot citus zemes īpašniekus,

432kuru dalība projektā var būt nepieciešama vai vēlama. Projekta

433izstrādes uzsākšanai pastāv dažādas pieejas: projektu var

434izstrādāt gan vienkāršai zemes robežu un zemes maiņai, gan

435ierosināšanas posmā definēt vēl papildu uzdevumus un paplašināt

436projekta mērogu. Katrā atsevišķā gadījumā ir jāizvērtē projekta

437dalībnieku individuālie ieguvumi, kā arī projekta izstrādes un

438īstenošanas izmaksu sadalījums, kas mainīsies atkarībā no

439projekta teritorijas lieluma un projekta izstrādes mērķa.

440Lai paustu piekrišanu dalībai zemes konsolidācijā,

441potenciālajiem projekta dalībniekiem mēneša laikā pēc pārrunu

442norises Valsts zemes dienestā jāiesniedz apliecinājums par dalību

443zemes konsolidācijā (turpmāk - apliecinājums). Atbilstoši

444saņemtajiem apliecinājumiem Valsts zemes dienests precizē

445projekta perspektīvās teritorijas robežas un izvērtē, vai tajā

446iespējams realizēt zemes konsolidācijas ierosinātāju un

447potenciālo projekta dalībnieku ieceres (projekta izstrādes

448mērķi). Gadījumā, ja projekta perspektīvās teritorijas maiņai nav

449piemērota risinājuma, Valsts zemes dienests pieņem lēmumu par

450atteikumu uzsākt zemes konsolidāciju.

451Lēmums par projekta izstrādes uzsākšanu, ar kuru tiek

452apstiprināta projekta teritorija, stājas spēkā pie nosacījuma, ja

453katrs potenciālais projekta dalībnieks, kurš iesniedzis

454apliecinājumu, ir parakstījis dalības līgumu. Ja noteiktā termiņā

455atsevišķi dalības līgumi netiek parakstīti, nav iespējams uzsākt

456projekta izstrādi visā iepriekš noteiktajā projekta teritorijā.

457Šādā situācijā Valsts zemes dienests izvērtē, vai iespējams

458sasniegt projekta izstrādes mērķi, izslēdzot no projekta

459teritorijas tās zemes vienības, par kurām nav noslēgti dalības

460līgumi. Ja pieprasījumā iekļauto un pārrunās apspriesto projekta

461izstrādes mērķi var sasniegt sašaurinot potenciālo projekta

462dalībnieku loku, Valsts zemes dienests izdara grozījumus lēmumā

463par projekta izstrādes uzsākšanu, mainot projekta teritoriju, un

464tas stājas spēkā bez papildus dalības līgumu parakstīšanas.

465Savukārt, ja projekta izstrādes mērķi nav iespējams sasniegt,

466nepiesaistot vēl citus potenciālos projekta dalībniekus, kuri

467līdzšinējā ierosināšanas procesā nav piedalījušies, bet pārējie

468dalības līgumus parakstījušie projekta dalībnieki vēlas turpināt

469iesaistītes zemes konsolidācijā, Valsts zemes dienests veic jaunu

470projekta perspektīvās teritorijas izvēli, konsultējas ar

471pašvaldību un organizē atkārtotu pārrunu un papildu apliecinājumu

472iesniegšanas procesu. Tā rezultātā tiek veikti grozījumi lēmumā

473par projekta izstrādes uzsākšanu, mainot projekta teritoriju un

474paplašinot potenciālo projekta dalībnieku loku. Tādējādi netiks

475pārtraukta jau vienošanos panākušās projekta dalībnieku grupas

476(vairākuma) ieceru turpmākā realizācija projekta izstrādes un

477īstenošanas gaitā. Tomēr gadījumos, kad pēc atsevišķu dalības

478līgumu nenoslēgšanas nav citu projekta teritorijas un papildu

479potenciālo projekta dalībnieku varianti, Valsts zemes dienests

480pieņem lēmumu par atteikumu uzsākt zemes konsolidāciju, līdz ar

481to arī noslēgtie dalības līgumi zaudē spēku un ierosināšanas

482process noslēdzas bez projekta izstrādes uzsākšanas.

483Lai mazinātu gadījumu skaitu, kad zemes konsolidācijas

484ierosināšana tiek pārtraukta tās noslēguma posmā, potenciālie

485projekta dalībnieki ir jāinformē par dalības līguma nozīmi un to

486paredzamo saturu jau pārrunu laikā pirms apliecinājumu

487iesniegšanas. Valsts zemes dienesta pienākumos ietilptu zemes

488konsolidācijas dalībnieku informēšana par zemes konsolidācijas

489procesa norises kārtību un projekta realizēšanas procedūrām, kā

490arī aktuālas un salīdzināmas informācijas sniegšana projekta

491dalībniekiem par to tiesībām un līgumsaistībām piešķirto valsts

492budžeta līdzekļu ietvaros. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ne

493visus apstākļus ir iespējams paredzēt iepriekš, jo projekta

494dalībnieku intereses var būt atšķirīgas, līdz ar ko projekta

495risinājuma varianti var manīties līdz pat projekta īstenošanas

496uzsākšanai.

497Slēdzot dalības līgumu, potenciālie projekta dalībnieki

498piekrīt tā nosacījumiem un tam, ka projekta izstrāde un

499īstenošana ir process, kuru veido dažādi savstarpēji saistīti

500pasākumi, piemēram, zemes novērtēšana, robežu novietojuma izmaiņu

501un piekļuves iespēju plānošana, vienošanās par zemes maiņu un

502citi, tāpēc dalības līguma saturā ir jāiekļauj nosacījumi

503attiecībā uz projekta dalībnieku pienākumiem segt projekta

504izstrādes un īstenošanas izmaksas, tai skaitā, zemes kadastrālās

505uzmērīšanas pakalpojuma izmaksas, proporcionāli katra projekta

506dalībnieka projektā iekļautajai zemes platībai un atkarībā no

507individuālā ieguvuma, izņemot gadījumus, kad projekta izstrādes

508un īstenošanas izmaksas tiek finansētas tikai no vietējās

509pašvaldības budžeta līdzekļiem, valsts budžeta līdzekļiem vai

510valsts kapitālsabiedrības finanšu līdzekļiem, ja zemes

511konsolidācijas izmaksu segšanai plānots izmantot Eiropas

512Savienības finanšu instrumentus.

513Tāpat vienlīdz būtiski ir vienoties par projekta dalībnieku

514tiesībām izstāties vai tikt izslēgtiem no projekta dažādos tā

515posmos, tas ir, paredzot atsevišķu zemes vienību izslēgšanu no

516projekta teritorijas, neradot apdraudējumu citu projekta

517risinājumu izstrādei, tādējādi veicinot atvērtu un pārmaiņām

518pielāgojamu lēmumu pieņemšanas procesu. Ja kāds no projekta

519dalībniekiem izstājas no projekta tā izstrādes un īstenošanas

520posmā, Valsts zemes dienests izvērtē, vai projektu ir iespējams

521turpināt un informē par to visus pārējos projekta

522dalībniekus.

523Piedāvātais risinājums problēmu

524novēršanai:

5251) paredz Zemes pārvaldības likumā:

5261.1) noteikt, ka dalības līgumu noslēdz pēc lēmuma par

527projekta uzsākšanu pieņemšanas;

5281.2) noteikt, ka lēmums par zemes konsolidācijas uzsākšanu

529stājas spēkā pēc tam, kad dalības līgumu noslēguši visi projekta

530potenciālie dalībnieki;

5311.3) svītrot Zemes pārvaldības likuma 10. panta otrajā daļā

532prasību par kreditora piekrišanu;

5331.4.) paplašināt 13. panta

534pirmās daļas 4. punktā Ministru kabinetam izdošanai paredzēto

535noteikumu deleģējuma apjomu, lai noteiktu zemes konsolidācijas

536ierosinājuma saturu, gadījumus, kādiem iestājoties noraidāma

537zemes konsolidācijas uzsākšana un pieņemams attiecīgs lēmums, un

538dalības līguma būtiskākos nosacījumus;

5392) Zemes konsolidācijas noteikumos noteikt:

5402.1) ka zemes konsolidāciju ierosina, iesniedzot Valsts zemes

541dienestam pieprasījumu zemes konsolidācijai, kurā norādīta

542informācija par projektā iekļaujamām zemes vienībām un zemes

543konsolidācijas mērķi, kā arī to, vai zemes robežu pārkārtošanu

544ierobežo noslēgti līgumi vai citi juridiski šķēršļi;

5452.2) Valsts zemes dienesta pienākumu izvērtēt zemes

546konsolidācijas ierosinātāja atbilstību Zemes pārvaldības likuma

54710. panta pirmajā daļā minētajam personu lokam un zemes

548konsolidācijas mērķa sasniegšanas iespējamību;

5492.3) projekta teritorijas izvēles kritērijus, tai skaitā

550projekta perspektīvās teritorijas noteikšanai, un vienas projekta

551teritorijas platības robežšķirtnes;

5522.4) ka projekta perspektīvās teritorijas izvēli Valsts zemes

553dienests saskaņo ar pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā

554tiek realizēta zemes konsolidācija, un organizē pārrunas ar

555potenciālajiem projekta dalībniekiem, kā arī tām institūcijām,

556kuru intereses skar perspektīvā projekta teritorija;

5572.5) ka potenciālie projekta dalībnieki (kuri neiesniedza

558pieprasījumu, piekrišanu dalībai zemes konsolidācijā) pēc

559pārrunām paraksta apliecinājumu par gatavību dalībai zemes

560konsolidācijā, tai skaitā gatavību novērst juridiska rakstura

561šķēršļus līdz projekta īstenošanas uzsākšanai, ja tādi ir;

5622.6) ka Valsts zemes dienests izvērtē un apkopo saņemtos

563apliecinājumus, lai pieņemtu lēmumu par esošās vai jaunas

564projekta perspektīvās teritorijas apstiprināšanu;

5652.7) ka tad, ja atbilstoši saņemtajiem apliecinājumiem

566iespējams sasniegt zemes konsolidācijas mērķi, Valsts zemes

567dienests nosaka projekta teritoriju un pieņem lēmumu par zemes

568konsolidācijas uzsākšanu;

5692.8) gadījumus, kādiem iestājoties nav iespējams sasniegt

570zemes konsolidācijas mērķi, kā rezultātā pieņemams lēmums par

571atteikumu uzsākt zemes konsolidāciju, piemēram, zemes

572konsolidācijas ierosinātāja ieceri iespējams realizēt ar citiem

573efektīvākiem risinājumiem (izstrādājot detālplānojumu, zemes

574ierīcības projektu, tehnisko projektu vai slēdzot līgumu,

575piemēram, servitūta nodibināšanai), vai nav iespējams noteikt

576tādu projekta teritoriju, lai realizētu zemes konsolidācijas

577ierosinātāja ieceri (nepietiekošs projekta dalībnieku skaits,

578projekta teritorija neatbilst kritērijiem), vai arī tad, ja kāds

579potenciālais projekta dalībnieks atsakās piedalīties projektā,

580neparakstot dalības līgumu, teritoriālo vai juridisko šķēršļu

581gadījumā;

5822.9) ka par pieņemto lēmumu Valsts zemes dienests informē

583zemes konsolidācijas ierosinātāju un tos potenciālos projekta

584dalībniekus, kuri iesniedza apliecinājumus, kā arī tās

585institūcijas, kuru intereses skar perspektīvā projekta

586teritorija, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldi, ja tā nav

587potenciālais projekta dalībnieks;

5882.10) Valsts zemes dienesta tiesības sagatavot dalības līguma

589projektu un nosūtīt to saskaņošanai potenciālajiem projekta

590dalībniekiem, kuriem ir pienākums noteiktā termiņā sniegt par to

591priekšlikumus un iebildumus;

5922.11) termiņu, kādā projekta dalībniekiem ir tiesības izteikt

593iebildumus un priekšlikumus par dalības līguma projekta

594saturu;

5952.12) Valsts zemes dienesta pienākumu projekta dalībnieku

596sniegto iebildumu izvērtēšanai un attiecīgu izmaiņu veikšanai

597dalības līguma projektā;

5982.13) termiņu, kādā potenciālajiem projekta dalībniekiem ir

599pienākums parakstīt dalības līgumu;

6002.14) dalības līguma būtiskākos nosacījumus, piemēram:

601a) termiņu, kādā noslēdzams līgums ar pakalpojuma sniedzēju

602par projekta izstrādi un projektā jaunizveidoto zemes vienību

603kadastrālo uzmērīšanu;

604b) dalības līguma nepildīšanas sekas un dalības līguma

605laušanas gadījumus, piemēram, ja par projekta izstrādes

606īstenošanas pārtraukšanu vienojušies projekta

607dalībnieki;

608c) pienākumu vienoties savā starpā par maksu un samaksas

609kārtību projektā paredzētās atlīdzības izmaksas gadījumos,

610informējot par to Valsts zemes dienestu;

611d) tādu juridiska rakstura šķēršļu neuzņemšanās, kas varētu

612ierobežot zemes robežu pārkārtošanu, vai to novēršana līdz zemes

613konsolidācijas īstenošanai;

614e) pienākumu projekta dalībniekam informēt Valsts zemes

615dienestu par izstāšanos no projekta, bet jaunizveidoto zemes

616vienību ieguvēju par darījumā iesaistītās zemes iekļaušanu

617projektā un tiesībām slēgt dalības līgumu;

6182.15) Valsts zemes dienesta tiesības un pienākumu izvērtēt

619projekta izstrādes uzsākšanas, turpināšanas un īstenošanas

620iespējas, ja kāds projekta dalībnieks atsakās piedalīties

621projektā, neparakstot dalības līgumu, vai izstājas no projekta

622kādā tā izstrādes vai īstenošanas posmā.

6233.1.2. Zemes

624konsolidācijas projekta izstrāde

6253.1.2.1.

626Pakalpojumu sniedzēju izvēle

627Zemes konsolidācija kā zemes izmantošanas plānošanas

628instruments ir piemērota dažādām teritorijas attīstības iecerēm,

629tāpēc, lai veiktu zemes robežu pārkārtošanu, ir nepieciešama

630zemes īpašnieku sadarbība. Atkarībā no projekta izstrādes mērķa

631un teritorijas veidosies projekta dalībnieku grupas, kurām visā

632projekta izstrādes un īstenošanas gaitā būs jāveic lēmumu

633pieņemšana sadarbībā gan ar pakalpojumu sniedzējiem, gan Valsts

634zemes dienestu un pašvaldību.

635Projekta izstrādi veic speciālists, kuram ir profesionālās

636darbības sertifikāts zemes ierīcības darbu veikšanai, kā arī

637kvalitatīva un nozīmīga profesionālā pieredze, kas vērtējama pēc

638izstrādātajiem zemes ierīcības projektiem. Ja nepieciešams

639papildināt zemes ierīkotāja profesionālās kompetences, zemes

640novērtēšanā un projekta sagatavošanā zemes ierīkotājs ir tiesīgs

641pieaicināt speciālistus ar pieredzi augšņu un nekustamā īpašuma

642vērtēšanas, kā arī mērniecības jomā.

643Ievērojot zemes konsolidācijas komplicētību, Valsts zemes

644dienesta pienākumos ietilptu skaidrot un sniegt atbalstu

645pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem nozares speciālistiem un

646pašvaldību darbiniekiem par zemes konsolidācijas procesu, zemes

647konsolidācijas projekta izstrādi, īstenošanu un citiem

648jautājumiem, kas saistīti ar zemes konsolidācijas procesa

649realizāciju piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

650Lai gan projekta izstrāde un īstenošana ir nodalīti projekta

651posmi (tāpat kā zemes ierīcības projekta izstrāde un īstenošana),

652un Zemes pārvaldības likums nenosaka, ka projekta izstrādē ir

653nepieciešama mērnieka dalība, ir vairāki iemesli, kāpēc jau

654sākotnēji vēlama tāda pakalpojuma sniedzēja izvēle, kurš ir

655sertificēts gan zemes ierīcības, gan zemes kadastrālās

656uzmērīšanas darbu veikšanai. Pirmkārt, projekta teritorijā var

657atrasties arī zemes vienības, kuru faktiskā platība var būtiski

658atšķirties no juridiski noteiktās (zemes vienības, kuru robežas

659ir noteiktas ar ierādīšanas metodi vai projektētas bez

660kadastrālās uzmērīšanas). Šādu zemes vienību novērtēšanai var būt

661nepieciešama robežu novietojuma precizēšana, lai noteiktu

662atbilstošu zemes relatīvā novērtējuma attiecību: pēc pārrunām ar

663projekta dalībniekiem zemes ierīkotājam būtu jānodrošina mērnieka

664pieaicināšana atsevišķu robežposmu apsekošanā. Ja zemes ierīcības

665speciālists ir sertificēts arī zemes kadastrālās uzmērīšanas

666darbu veikšanai, robežu apsekošanas vai atjaunošanas darbībām nav

667nepieciešams izmantot citas personas pakalpojumus. Otrkārt, zemes

668konsolidācijā jaunveidojamo zemes vienību robežas tiek

669projektētas, saglabājot līdzvērtīgu nekustamo īpašumu zemes

670relatīvā novērtējuma vērtību, kas noteikta pēc aktuāliem datiem

671par zemes kvalitatīvajiem rādītājiem. Veicot zemes robežu

672noteikšanu, ir būtiski izprast projekta risinājumu pamatojumu,

673tāpēc vēlama projekta izstrādātāju (zemes ierīkotāju) un

674īstenotāju (mērnieku) sadarbība.

675Ja projekta izstrādi ierosina vietējā pašvaldība vai valsts

676tiešās pārvaldes iestāde par teritoriju, kurā zemes atrodas citu

677personu īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, pakalpojumu sniedzēju

678atlase un finansēšana noritēs atšķirīgi, nekā apvienojoties

679nelielai vietējo zemes īpašnieku grupai savstarpējo zemes robežu

680pārkārtošanai.

681Ja pakalpojumu sniedzēja izvēle ir veicama atbilstoši publisko

682iepirkumu jomas normatīvo aktu prasībām, personas savstarpēji

683vienojas par iepirkuma organizēšanu iepirkumu komisijas

684darbā, ņemot vērā

685visu projekta dalībnieku intereses. Lai nodrošinātu visu projekta

686dalībnieku interešu pārstāvību, Zemes konsolidācijas noteikumos

687jāiekļauj norma, ka katram projekta dalībniekam jānoslēdz līgums

688ar pakalpojumu sniedzēju, kā arī laiks, kādā veicama pakalpojuma

689sniedzēja izvēle, ja attiecīgā pakalpojuma sniedzēja izvēlei

690nebūs piemērojamas publisko iepirkumu jomu regulējošo normatīvo

691aktu prasības. Lai nodrošinātu procesa izpildes nepārtrauktību,

692Zemes konsolidācijas noteikumos jāparedz projekta dalībniekiem

693pienākums iesniegt Valsts zemes dienestā informāciju par noslēgto

694līgumu ar pakalpojumu sniedzēju, ja līgums ir pieejams

695Elektronisko iepirkumu sistēmā, vai noslēgtā līguma neapliecinātu

696kopiju, ja tas nav pieejams Elektronisko iepirkumu sistēmā. Ja

697nepamatotu apstākļu dēļ projekta dalībnieki līgumu ar pakalpojumu

698sniedzēju nebūs noslēguši noteiktajā termiņā, dalības līgums tiks

699lauzts un Valsts zemes dienestam radīsies pienākums izvērtēt

700projekta izstrādes uzsākšanas iespēju. Ja zemes konsolidācijas

701mērķi nebūs iespējams sasniegt, iesaistot projektā to dalībnieku

702rīcībā esošo zemi, kuri būs noslēguši līgumu ar komersantu par

703projekta izstrādi, Valsts zemes dienestam būs pienākums pieņemt

704lēmumu par zemes konsolidācijas izbeigšanu. Šī dalības līguma

705vienpusējā atkāpšanās iespēja, tāpat kā pakalpojuma līguma

706noslēgšanas termiņš, tiks paredzēts gan Zemes konsolidācijas

707noteikumos, gan dalības līgumā.

708Piedāvātais risinājums problēmu novēršanai paredz

709noteikt Zemes konsolidācijas noteikumos:

7101) ka projektu izstrādā un kadastrālās uzmērīšanas darbus veic

711viena persona, neatkarīgi no uzņēmējdarbības formas, kādā tā

712darbojas;

7132) termiņu, kādā pēc lēmuma par projekta izstrādes uzsākšanu

714pieņemšanas, projekta dalībniekiem jāizvēlas pakalpojumu

715sniedzējs, ja to neizvēlas publisko iepirkumu jomu

716reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, un

717pienākumu iesniegt Valsts zemes dienestā informāciju par noslēgto

718līgumu ar pakalpojumu sniedzēju, ja līgums ir pieejams

719Elektronisko iepirkumu sistēmā vai noslēgtā līguma neplicinātu

720kopiju, ja tas nav pieejams Elektronisko iepirkumu sistēmā;

7213) ka līgumu par pakalpojumu sniegšanu pakalpojumu sniedzējs

722vai komersants, kurš pārstāv zemes ierīkotāju, mērnieku vai citus

723ar projekta izstrādi un īstenošanu saistītos speciālistus, slēdz

724ar katru projekta dalībnieku, to apvienību vai ar institūciju

725atkarībā no projekta finansēšanas veida un tā, vai projekta

726dalībnieks ir privātpersona vai publiska persona;

7274) ka pēc projekta dalībnieku pieprasījuma Valsts zemes

728dienests izstrādā pakalpojumu sniedzēja atlases kritērijus un

729sagatavo ieteikumus pakalpojumu līguma nosacījumu sagatavošanā,

730kā arī sniedz konsultācijas un piedalās pakalpojumu sniedzēja

731izvēlē vai iepirkumu komisijas darbā;

7325) Valsts zemes dienesta tiesības vienpusēji lauzt dalības

733līgumu ar projekta dalībnieku, kurš nenoslēdz līgumu ar

734pakalpojuma sniedzēju noteiktajā termiņā.

7353.1.2.2. Zemes

736platības noteikšana

737Viens no veidiem, kā noteikt projektā iekļautās zemes vienības

738faktisko platību, ir veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu atbilstoši

739Mērniecības noteikumiem. Tā kā zemes kadastrālā uzmērīšana lieki

740sadārdzinās projekta izmaksas, jo parasti pēc zemes

741konsolidācijas zemes vienības robežu konfigurācija mainīsies,

742nebūtu pamatoti izvirzīt prasību veikt zemes kadastrālo

743uzmērīšanu pirms zemes konsolidācijas, kas būs aktuāla tikai

744projekta izstrādes laikā (1 - 3 gadu periods).

745Piedāvātais risinājums paredz, ka katras projekta teritorijas

746zemes vienību robežas zemes ierīkotājs izvērtē individuāli,

747uzsākot projekta izstrādi, lai pārliecinātos, vai ir nepieciešams

748veikt atsevišķas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības (robežu

749apsekošanu dabā un, ja nepieciešams, projekta teritorijas ārējo

750robežu atjaunošanu), kā arī precizēt kartogrāfisko materiālu

751zemes relatīvā novērtējuma aprēķināšanai un robežu

752projektēšanai.

753Zemes ierīkotājs izvērtē ierādīto un projektēto zemes vienību

754robežu novietojumu, balstoties uz kadastra kartes datiem,

755topogrāfisko informāciju, ortofoto un arhīva dokumentiem, kā arī

756zemes īpašnieku norādījumiem par robežu atrašanās vietu

757apvidū.

758Ja zemes ierīkotājs atzīst, ka atsevišķu zemes vienību

759faktiskā platība var būtiski atšķirties no juridiski noteiktās un

760ir nepieciešama robežu novietojuma precizēšana, pēc pārrunām ar

761projekta dalībniekiem projekta izstrādē ir jānodrošina mērnieka

762pieaicināšana atsevišķu robežposmu apsekošanā. Ja pakalpojuma

763sniedzējs būs izvēlēts tāds, kurš ir sertificēts arī zemes

764kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai, tad robežu apsekošanas

765vai atjaunošanas darbībām zemes ierīkotājam nebūs nepieciešams

766izmantot cita mērnieka pakalpojumus.

767Piedāvātais risinājums problēmas novēršanai paredz

768noteikt Zemes konsolidācijas noteikumos:

7691) zemes ierīkotājam pienākumus, balstoties uz pieejamo

770informāciju par robežu novietojumu apvidū, izvērtēt, vai ierādītu

771un projektētu zemes vienību zemes robežu plānā noteiktās zemes

772platības var radīt riskus projekta izstrādē, un pieaicināt

773mērnieku, lai precizētu robežposmu atrašanās vietu un veiktu

774robežu apsekošanu vai atjaunošanu, ja zemes ierīkotājam nav

775attiecīgs sertifikāts zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā;

7762) noteikt projekta vajadzībām nosakāmās zemes platības un

777juridiski noteiktās zemes platību iespējamo atšķirību.

7783.1.2.3. Zemes

779novērtēšana

780Zemes pārvaldības likumā noteikts, ka projektu izstrādā,

781ievērojot zemesgabalu relatīvo novērtējumu attiecību. Zemes

782relatīvais novērtējums faktiski ir punktos izteikta tirgus

783vērtība (visiespējamākā cena novērtēšanas datumā, kas tirgū var

784tikt saņemta atbilstoši tirgus vērtības definīcijai). Konceptuāli

785tas nozīmē, ka pirms un pēc zemes konsolidācijas zemesgabalu

786vērtība nekustamā īpašuma tirgū nemainās (atšķirība pieļaujamās

787nesaistes robežās) vai vērtības pieaugums ir tieši proporcionāls

788sākotnējai vērtībai.

789Zemes relatīvā novērtējuma izteikšana punktos nepieciešama,

790lai nodrošinātu projektēšanas procesu, jo ņemot vērā Latvijas

791lauku zemes neviendabīgo raksturu, nepieciešama detalizētāka

792informācija par zemes vienībā esošajām atšķirīgu vērtību līmeņu

793kontūrām.

794Līdz 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumam izstrādātās

795augsnes un zemes kvalitātes novērtējuma kartes un to izstrādei

796sagatavotie lauku darbu materiāli satur informāciju par

797lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību. Šobrīd šī

798lauksaimniecībā izmantojamās zemes ballēs izteiktā vērtība tiek

799izmantota dažādiem nolūkiem, tostarp zemes kadastrālajā

800vērtēšanā. Vietējā mērogā ģeogrāfiskā situācija aptuveni 30 gadu

801laikā var būt ievērojami mainījusies, turklāt zemes robežu

802pārkārtošanā īpaši jāņem vērā lauku ainavas neviendabīgais

803raksturs, kas veidojies dabas procesu un cilvēku darbības

804rezultātā.

805Iepriekšējās desmitgadēs piešķirtais produktivitāti

806raksturojošais novērtējums ir jāpārbauda apvidū, lai precizētu

807dažādu augšņu tipus un to kontūras un pārliecinātos, vai ballēs

808izteiktais zemes kvalitatīvais novērtējums nav maināms.

809Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvajā novērtējumā

810ir iekļauts noteikts vērtību veidojošo faktoru kopums: augsnes

811veids; augsnes granulometriskais sastāvs; iekultivēšanas pakāpe

812(trūdvielu %, aramkārtas dziļums); reljefs; erozija; mitruma

813režīms; akmeņainība; mehanizāciju ietekmējošie apstākļi. Lai

814veiktu agrāk noteiktā zemes kvalitatīvā novērtējuma pārbaudi un

815iegūtu aktuālus datus par teritoriju, sākotnēji jāveic

816digitālās augsnes

817un zemes kvalitatīvā novērtējuma kartes un zemes kvalitātes

818vērtēšanas un augsnes kartēšanas arhīva materiālu analīze

819savienojumā ar citiem informācijas avotiem: Kadastra informācijas

820sistēmas teksta un telpiskajiem datiem par projekta teritoriju;

821ortofotokarti; meliorācijas karti; topogrāfisko karti;

822teritorijas plānojumu; augsnes agroķīmiskās izpētes datiem, ja

823tādi ir pieejami.

824Balstoties uz novērojumiem apvidū un lauka darbiem augšņu

825noteikšanā, pārbauda:

8261) augšņu kontūru atbilstību (ja nepieciešams, izdala jaunas

827kontūras);

8282) mitruma apstākļu un melioratīvā stāvokļa izmaiņas;

8293) zemes lietošanas veidu atbilstību;

8304) akmeņainību un mehanizāciju ietekmējošo apstākļu

831izmaiņas;

8325) zemes kvalitatīvā novērtējuma kontūru atbilstību;

8336) zemes kvalitatīvā novērtējuma atbilstību.

834Lai nodrošinātu zemes novērtēšanas caurskatāmību, jāparedz, ka

835uz zemes apsekošanu zemes kvalitatīvā novērtējuma rādītāju

836noteikšanai uzaicina projekta dalībniekus. Tomēr pastāv iespēja,

837ka visi projekta dalībnieki nevarēs piedalīties zemes apsekošanā.

838Tāpēc jāparedz, ka projekta dalībnieku nepiedalīšanās teritorijas

839apsekošanā nav šķērslis zemes novērtēšanai pie nosacījuma, ka

840projekta dalībnieks ir bijis pienācīgi informēts par zemes

841apsekošanas laiku un nav lūdzis to pārcelt uz citu laiku.

842Pēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvā novērtējuma

843pārbaudes sagatavo lauka žurnālu ar vēsturisko un aktuālo

844informāciju par zemes kvalitatīvo novērtējumu un jaunu projekta

845teritoriju aptverošu zemes kvalitatīvā novērtējuma karti (skatīt

8469. attēlu).

8479. attēls. Zemes kvalitatīvā

848novērtējuma kartes piemērs

849Zemes kvalitatīvā novērtējuma kartē ballēs atspoguļoto zemes

850kvalitatīvo novērtējumu zemes ierīkotājs izsaka punktos, veicot

851attiecīgas korekcijas, ievērojot projektā iekļauto zemes vienību

852novietojumu pašvaldības teritorijā vai teritoriālajā vienībā un

853tās ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgus cenu, izmantojot jaunāko

854nekustamā īpašuma tirgus informāciju, kā arī lauksaimniecībā

855izmantojamās zemes kadastrālās vērtību bāzes informāciju.

856Lai plānotu projektā iekļauto zemes vienību izvietojumu, meža

857zemēm un lauksaimniecības zemēm noteiktiem rādītājiem ir jābūt

858salīdzināmiem, tāpēc meža zemes kvalitatīvais novērtējums ir

859jāizsaka lauksamniecības zemes kvalitatīvajā novērtējumā.

860Meža zemes kvalitatīvā novērtējuma izteikšanai

861lauksaimniecības zemes kvalitatīvajā novērtējumā, meža zemes

862kvalitatīvo novērtējumu pārrēķina proporcionāli attiecīgā pagasta

863lauksaimniecības un meža zemes bāzes vērtībām pie noteiktajām

864ballēm. Arī pārējiem zemes lietošanas veidiem zemes relatīvo

865novērtējumu paredzēts izteikt punktos, izmantojot salīdzinājumu

866(proporciju) starp vērtību attiecībām nekustamā īpašuma tirgū -

867tai skaitā analizējot arī jaunāko izstrādāto kadastrālo vērtību

868bāzi.

869Tā kā mežaudzes vērtība netiek iekļauta zemes relatīvajā

870novērtējumā, tad gadījumos, kad zemes konsolidācijā realizējamajā

871zemes maiņā būs iesaistīta meža zeme, par to būs saņemama vai

872maksājama atlīdzība publiskas personas mantas atsavināšanas jomu

873regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja robežu

874pārkārtošanā būs iesaistīta publiskas personas zeme, vai

875jāvienojas par

876atlīdzības izmaksas apmēru mežaudzei, ja robežu pārkārtošanā būs

877iesaistīta privātpersonu zeme. Ja meža zemes robežu pārkārtošanā

878būs iesaistīta tikai privātpersonas zeme, tad tās maiņa pēc

879privātpersonu vienošanās veicama arī bez atlīdzības izmaksas par

880mežaudzi. Tāpat projekta dalībniekiem pastāvēs iespēja

881noteikt īpašus zemes vienību projektēšanā paredzamus nosacījumus,

882piemēram, pārkārtot zemes vienību robežas, saglabājot īpašumā

883esošo mežu.

884Zemes relatīvais novērtējums apbūves zemei, tā pat kā citiem

885zemes lietošanas veidiem, tiks izteikts punktos, salīdzinot

886apbūves zemes un lauksaimniecības zemes vērtību nekustamā īpašuma

887tirgū, kā arī salīdzinot zemes kadastrālajai vērtēšanai noteiktās

888bāzes vērtības. Tādējādi

889zemes relatīvajā novērtējumā tiks iekļauta arī tirgus cenas

890komponente un gadījumos, ja zemes konsolidācijas rezultātā būs

891nepieciešams zemi piepirkt vai saņemt par to atlīdzību, zemes

892relatīvo novērtējumu būs iespējams izteikt arī naudas

893vienībās.

894Apbūves teritorijās zemes relatīvā novērtējuma noteikšanai

895tiks ņemta vērā atļautā teritorijas izmantošana un tai atbilstošā

896vērtība nekustamā īpašuma tirgū. Atļautās izmantošanas vērtības

897noteikšanai tiks izmantota jaunākā nekustamā īpašuma tirgus

898informācija, kā arī analizēta jaunākā izstrādātā kadastrālo

899vērtību bāze, tas ir,

900jau izanalizēta jaunākā nekustamā īpašuma tirgus

901informācija.

90210. attēls. Zemes relatīvā

903novērtējuma kartes piemērs

904Punktos izteiktu zemes relatīvo novērtējumu zemes ierīkotājs

905atspoguļo zemes relatīvā novērtējuma kartē (skatīt 10.

906attēlu).

907No minētā izriet, ka zemes vērtēšanas materiālu izpētē un

908lauka darbu veikšanā ir nepieciešamas gan zināšanas par augsni,

909gan īpašumu vērtēšanu, gan zemes vienību projektēšanu. Līdz ar

910minēto, zemes kvalitatīvo novērtējumu varēs veikt zemes

911ierīkotājs, kuram būs zemes novērtēšanai nepieciešamās zināšanas

912vai prasmes. Zemes ierīkotājiem, kuriem tādas nebūs, būs iespēja

913projekta izstrādē papildus piesaistīt speciālistus augšņu un

914īpašumu vērtēšanas jomā.

915Pēc šādas metodikas noteikta zemes relatīvā novērtējuma

916vērtība būs lielums, kurš noteiks, ka zemes konsolidācijas

917īstenošanā iegūtā zeme ir līdzvērtīga tai, kas projekta

918dalībniekam bija pirms zemes konsolidācijas uzsākšanas.

919Kā jau šajā ziņojumā

920norādīts iepriekš - nepieciešamības gadījumā zemes

921relatīvais novērtējums no punktu izteiksmes tiks izteikts arī

922naudas izteiksmē.

923Tā kā zemes relatīvais novērtējums ir pamats projekta

924risinājuma izvēlei, zemes relatīvā novērtējuma karte ir

925savlaicīgi jāsaskaņo ar projekta dalībniekiem, lai iegūtu

926apstiprinājumu par piekrišanu zemes vērtēšanas rezultātu

927izmantošanai turpmākajā projekta risinājumu (zemes robežu

928pārkārtošanas) plānošanā.

929Saņemot projekta dalībnieku iebildumus par zemes relatīvo

930novērtējumu, zemes ierīkotājs un, ja projekta izstrādē

931piesaistīts augšņu vai īpašuma vērtēšanas jomas eksperts,

932sadarbojoties ar to, izvērtē projekta dalībnieku izteiktos

933iebildumus un, ja nepieciešams, veic teritorijas atkārtotu

934apsekošanu, koriģējot zemes kvalitatīvā novērtējuma karti un

935nosakot zemes relatīvo novērtējumu.

936Zemes ierīkotājs sagatavo arī zemes relatīvā novērtējuma

937kartes paskaidrojuma rakstu, kurā iekļauj informāciju par zemes

938kvalitatīvā un relatīvā novērtējuma noteikšanas procesu un

939rezultātiem, kā arī apkopojumu par veiktajām pārrunām, vienošanos

940un iebildumiem, to risinājumiem.

941Zemes relatīvā novērtējuma karti projekta dalībnieki saskaņo,

942to parakstot, bet iebildumu gadījumā - parakstot paskaidrojuma

943rakstu.

944Kāda projekta dalībnieka atteikšanās saskaņot zemes relatīvā

945novērtējuma karti, nenorādot pamatotu iebildumu, nav iemesls

946pārtraukt projekta risinājumu izstrādi. Līdz ar to, zemes

947ierīkotājs turpina projekta izstrādi, plānojot zemes vienību

948robežu pārkārtojumus atbilstoši noteiktajam zemes relatīvajam

949novērtējumam. Projekta dalībnieki, kuri nepiekrīt zemes

950ierīkotāja izstrādātajam projekta risinājumam zemes relatīvā

951novērtējuma dēļ, izstājas no turpmākās dalības projektā ar

952pienākumu segt izstrādes gaitā radušās izmaksas atbilstoši

953līgumam ar pakalpojuma sniedzēju un dalības līguma

954nosacījumiem.

955Zemes pārvaldības likums paredz, ka līdz 2028. gadam Latvijā

956varētu tikt izveidota jauna Augšņu informācijas sistēma, kas cita

957starpā saturēs aktuālus datus par lauksaimniecībā izmantojamās

958zemes kvalitāti. Tā kā zemes konsolidācijā nosakāmā zemes

959relatīvā novērtējuma noteikšanai izmantojamās kvalitatīvā

960novērtējuma kartes satur plašāku informācijas apjomu, nekā augšņu

961kartēšanā iegūstamie dati, tad zemes relatīvā novērtējuma

962noteikšanai tiks izmantoti vēsturiskajās zemes kvalitatīvā

963novērtējuma kartēs norādītie dati, veicot attiecīgas pārbaudes

964dabā.

965Piedāvātais risinājums problēmu novēršanai paredz Zemes

966konsolidācijas noteikumos noteikt:

9671) zemes relatīvā novērtējuma noteikšanas kārtību, tai skaitā,

968projekta teritorijas apsekošanu dabā, zemes kvalitatīvā

969novērtējuma noteikšanas metodiku, zemes relatīvā novērtējuma

970kartes un paskaidrojuma raksta saturu, izstrādes un saskaņošanas

971kārtību un zemes relatīvā novērtējuma pārbaudes veikšanu projekta

972dalībnieku celto iebildumu atrisināšanai;

9732) dalības līgumā iekļaujamo pienākumu projekta dalībniekam

974segt projekta izstrādes gaitā radušās izmaksas atbilstoši līgumam

975ar pakalpojuma sniedzēju, ja tas nepiekrīt zemes ierīkotāja

976izstrādātajam projekta risinājumam zemes relatīvā novērtējuma dēļ

977un izstājas no turpmākās dalības projektā.

9783.1.2.4.

979Piekļuves plānošana

980Projekta izstrādē jāparedz nosacījumi par pievienojumu

981plānošanu pašvaldības un valsts ceļiem.

982Ja projekta teritoriju šķērso pašvaldības ceļš - zemes vienību

983robežas pārkārtojamas tā, lai piekļuve jaunveidojamām zemes

984vienībām tiktu nodrošināta no esoša pievienojuma pašvaldību ceļam

985vai plānota pievienojuma pašvaldību ceļam, ja saņemta pašvaldības

986rakstveida atļauja pievienojuma ierīkošanai.

987Jaunveidojamo zemes vienību robežās projektējama piekļuve no

988esoša pievienojuma valsts autoceļam vai plānota pievienojuma

989valsts autoceļam. Ievērojot to, ka ceļu pievienošana valsts

990autoceļiem ir saistīta gan ar satiksmes intensitāti, gan plānoto

991projekta teritorijas izmantošanu, gan vēl virkni citu kritēriju,

992izstrādājot projektu, ceļa pievienojumus valsts autoceļiem plāno

993un tos izveido ceļu pievienošanas valsts autoceļiem jomu

994reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Lai nodrošinātu zemes konsolidācijas

995jēgu un būtību, projekta ietvaros risināmas piekļuves problēmas

996gan projektā iekļautajām zemes vienībām, gan ar to saistītām

997zemes vienībām. Primāri, pārkārtojot projekta dalībnieku zemes

998robežas, projektā jāizdala zemes vienības zem plānotajiem

999transporta infrastruktūras objektiem, kā arī esošajiem,

1000nodrošinot vienlaikus arī zemes īpašuma maiņu. Gadījumos, kad

1001zemes īpašuma tiesību maiņu zem plānotajiem vai esošajiem

1002transporta infrastruktūras objektiem nebūs iespējams realizēt,

1003zeme zem tās īpašniekam nepiederoša transporta infrastruktūras

1004objekta projektā izdalāma atsevišķā zemes vienībā, nemainot

1005īpašuma tiesības.

1006Pēc projekta īstenošanas zem transporta infrastruktūras

1007objektiem izdalītās zemes atsavināšana, tai skaitā arī maiņa,

1008veicama atbilstoši sabiedrības vajadzībām nepieciešamā īpašuma

1009atsavināšanas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā

1010kārtībā vai zem transporta infrastruktūras objektiem izdalītās

1011zemes izmantošana veicama zemes pārvaldības jomu regulējošos

1012normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

1013Ja piekļuvi projektā jaunizveidotajām zemes vienībām nebūs

1014iespējams nodrošināt ne no pašvaldības ceļa vai ielas, ne valsts

1015autoceļa vai citiem zemes pārvaldības jomu regulējošos

1016normatīvajos aktos noteiktajiem ceļu izmantošanas nosacījumiem,

1017projektā būs risināms jautājums par ceļa servitūtu

1018nodibināšanu.

1019Vispārīgā kārtībā ceļa servitūtus nodibina ar līgumu. Arī

1020zemes konsolidācijas procesā ceļa servitūtus paredzēts nodibināt

1021ar līgumu. Lai neradītu zemes konsolidācijā nepieciešamību pēc

1022papildu administratīvajiem resursiem kontroles mehānisma

1023radīšanai tam, lai ceļa servitūta nodibināšanas līgums starp

1024attiecīgo kalpojošo un valdošo nekustamo īpašumu īpašniekiem tiek

1025noslēgts pēc īpašuma tiesību pārreģistrācijas zemesgrāmatā, tad

1026līgums par ceļa servitūta nodibināšanu saskaņā ar Civillikuma

10271233. pantu tiks slēgts to potenciālo zemes vienību ieguvēju

1028starpā, pa kuru zemes vienībām projektā tiks plānots ceļa

1029servitūts. Ņemot vērā to, ka projektā paredzētie piekļuves

1030risinājumi, tai skaitā nodibināmie ceļa servitūti, savlaicīgi būs

1031zināmi visiem projekta dalībniekiem, jo viens no projekta

1032izstrādes pabeigšanas kritērijiem ir projekta saskaņošana ar tā

1033dalībniekiem, tad administratīvā sloga mazināšanai, līgums par

1034ceļa servitūta nodibināšanu tiks iekļauts zemes maiņas līgumā.

1035Analoģiski zemes konsolidācijas procesā sakārtojams arī jautājums

1036par nevajadzīgo servitūtu izbeigšanu. Savukārt, ja zemes reformas laikā

1037nodibinātajiem ceļa servitūtiem nebūs noteikti valdošie vai

1038kalpojošie īpašumi, tad līgums par ceļa servitūta nodibināšanu

1039vai izbeigšanu būs slēdzams atbilstoši pašvaldības sniegtajam

1040apliecinājumam par ceļa servitūta valdošajiem un kalpojošajiem

1041īpašumiem.

1042Informācija par ceļa servitūta nodibināšanas vai izbeigšanas

1043nepieciešamību tiks saskaņota arī ar attiecīgo pašvaldību Zemes

1044pārvaldības likuma 11. panta sestās daļas 2. punktā noteiktajā

1045kārtībā.

1046Piedāvātais risinājums problēmu novēršanai

1047paredz:

10481) Zemes konsolidācijas noteikumos:

10491.1.) iekļaut piekļuves plānošanas pamatnosacījumus attiecībā

1050uz piekļuves iespēju nodrošināšanu dažādas nozīmes ceļiem, tai

1051skaitā nosakot, ka tad, ja projekta teritorijā plānotais

1052transporta infrastruktūras objekts vai arī esošs pašvaldības vai

1053valsts ceļš atrodas uz privātas zemes, projekta dalībniekiem

1054piederošo projektā iekļauto zemes vienību robežas primāri

1055pārkārtojamas tā, lai nodrošinātu tās maiņu privātpersonu,

1056pašvaldību un valsts starpā atbilstoši plānotajai vai esošajai

1057transporta infrastruktūras objekta piederībai, bet, ja zemes

1058maiņu zem plānotajiem vai esošajiem transporta infrastruktūras

1059objektiem nav iespējams realizēt, zeme zem tās īpašniekam

1060nepiederoša transporta infrastruktūras objekta projektā izdalāma

1061kā atsevišķa zemes vienība, nemainot īpašuma tiesības;

10621.2.) noteikt zemes ierīkotāja tiesības un pienākumus

1063informācijas iegūšanai par projekta teritoriju šķērsojošiem

1064ceļiem, to iedalījumu pēc nozīmes un piederības, esošajiem un

1065plānotajiem ceļu pievienojumiem, kā arī nodibinātajiem un

1066nodibināmajiem ceļa servitūtiem un izmantot iegūto informāciju

1067projekta izstrādē, kā arī projektā un tā paskaidrojuma rakstā

1068iekļaujamās informācijas saturu par nodibinātajiem, nodibināmiem

1069un izbeidzamajiem ceļa servitūtiem;

10702) Zemes pārvaldības likumā paredzēt, ka, izstrādājot

1071projektu, zeme, kas nepieciešama ceļu tīkla vai citas publiskās

1072infrastruktūras un pārējo sabiedrības vajadzību nodrošināšanai

1073nepieciešamo projektu īstenošanai, projektā tiek izdalīta kā

1074atsevišķa zemes vienība arī gadījumā, ja netiek mainītas īpašuma

1075tiesības, jo nav līdzvērtīgas zemes maiņas iespēju.

10763.1.2.5. Projekta

1077saskaņošana un apstiprināšana

1078Pirms Valsts zemes dienesta lēmuma pieņemšanas par projekta

1079apstiprināšanu, saskaņošana ir noslēdzošā projekta izstrādes

1080posma darbība, ar kuru projekta dalībnieki pauž piekrišanu

1081projekta risinājumam un pašvaldība, kā arī tās tiešās valsts

1082pārvaldes iestādes, kuru intereses skar projekta teritorija,

1083piemēram, Dabas aizsardzības pārvalde, ja projekta teritorijā ir

1084īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, apstiprina tā atbilstību

1085projekta izstrādes mērķim.

1086Līdzīgi kā zemes ierīcības projektu izstrādē, zemes ierīkotājs

1087veic konsultācijas ar projekta dalībniekiem, arī projekta

1088izstrādē - plānojot zemes vienībām robežu pārkārtošanu, zemes

1089ierīkotājs konsultējas ar visiem projekta dalībniekiem. Tomēr,

1090atšķirībā no zemes ierīcības projektu izstrādes, plānojot zemes

1091vienībām robežu pārkārtošanu, zemes ierīkotājs veic konsultācijas

1092arī ar pašvaldību un attiecīgajām tiešās valsts pārvaldes

1093iestādēm. Sagatavojot projekta grafisko daļu saskaņošanai, tā ir

1094izstrādes gaitā apspriesta un izvērtēta projektēto robežu

1095novietojuma versija, tomēr bez projekta dalībnieku un to tiešās

1096valsts pārvaldes iestāžu, kuru intereses skar projekta

1097teritorija, saskaņojuma nav iespējams pārliecināties par tās

1098atbilstību visu iesaistīto pušu interesēm institūciju izsniegto

1099izstrādes nosacījumu ietvarā.

1100Projekta saskaņošanu projekta dalībnieki, pašvaldības un to

1101tiešās valsts pārvaldes iestāžu, kuru intereses skar projekta

1102teritorija, piemēram, Dabas aizsardzības pārvalde, pārstāvji veic

1103analoģiski kā zemes ierīcības projekta saskaņošanu, tas ir,

1104elektroniski parakstot projekta grafisko daļu, projekta izdruku

1105vai pievienojot apliecinājumu par projekta grafiskās daļas

1106saskaņošanu kā atsevišķu dokumentu.

1107Ņemot vērā to, ka zemes relatīvā novērtējuma piemērošana zemes

1108vienību robežu pārkārtošanā nozīmē, ka jaunveidojamo zemes

1109vienību zemes platība un atrašanās vieta (sasniedzamība, vides

1110apstākļi) var atšķirties no sākotnēji iecerētā, nevar izslēgt

1111iespēju, ka projekta dalībnieki nepanāk vienošanos par vēlamo

1112projekta iznākumu vai nav apmierināti ar zemes ierīkotāja

1113izstrādāto piedāvājumu. Lai mazinātu strīdu rašanās iespējamību,

1114jādod iespēja pašiem projekta dalībniekiem vienoties par projekta

1115izstrādes pārtraukšanu.

1116Projekta dalībniekam, atsakoties veikt projekta saskaņošanu,

1117ir tiesības izteikt iebildumus par projekta risinājumu un, ja tie

1118ir ietverami projekta risinājumā.

1119Tā kā projekta teritorija varētu sastādīt pat līdz 1500 ha

1120lielu teritoriju ar praktiski neierobežotu zemes vienību skaitu,

1121ne reti zemes konsolidācijas mērķa sasniegšanai būs iespējami

1122vairāki robežu pārkārtošanas risinājumi. Līdz ar to, projektu

1123zemes ierīkotājs izstrādā tik redakcijās vai variantos, līdz

1124vairs nav risinājumu, lai sasniegtu projekta izstrādes mērķi.

1125To projekta dalībnieku, kuri atsakās saskaņot projektu, zemes

1126vienības saglabā esošajās robežās un projekta grafiskā daļa ar

1127tiem vairs nav jāsaskaņo, jo citi projekta risinājumi tieši

1128neietekmē to nekustamo īpašumu vērtību vai izmantošanu.

1129Ja viena vai vairāku projekta dalībnieku iebildumu dēļ vairs

1130nav iespējami citi zemes konsolidācijas varianti, zemes

1131ierīkotājs projekta paskaidrojuma rakstā ietver argumentus par

1132projekta izstrādes pārtraukšanu (zemes konsolidācijas izbeigšanu)

1133un iesniedz tos Valsts zemes dienestam, kurš, izvērtējot zemes

1134ierīkotāja sniegto informāciju, pieņem lēmumu par zemes

1135konsolidācijas izbeigšanu.

1136Par samaksas kārtību un apjomu projekta izstrādes vai

1137īstenošanas pārtraukšanas gadījumā projekta dalībnieki vienojas

1138līgumā ar pakalpojumu sniedzēju.

1139Tāpat zemes konsolidācijas procesā būtiski ir ne tikai

1140vienoties par saistību izpildi, bet arī vienoties par projekta

1141dalībnieku tiesībām izstāties vai tikt izslēgtiem no projekta

1142dažādos tā posmos, tas ir, paredzot atsevišķu zemes vienību

1143izslēgšanu no projekta teritorijas, neradot apdraudējumu citu

1144projekta risinājumu izstrādei un veicinot atvērtu un pārmaiņām

1145pielāgojamu lēmumu pieņemšanas procesu.

1146Ja projekta dalībnieki saskaņo projekta risinājumus, zemes

1147ierīkotājs papildina un precizē projekta paskaidrojuma rakstu par

1148saskaņošanas gaitu un kopā ar projekta grafisko daļu iesniedz

1149saskaņošanai pašvaldībā.

1150Piedāvātais risinājums problēmu

1151novēršanai:

11521) paredz noteikt Zemes pārvaldības likumā regulējumu:

11531.1) zemes konsolidācijas procesa izbeigšanai (pārtraukšanai),

1154ja par zemes konsolidācijas izbeigšanu vienojošies projekta

1155dalībnieki, jo projekta izstrādē nav iespējams rast projekta

1156izstrādes mērķim atbilstošus robežu pārkārtošanas risinājumus,

1157vai, ja projekta īstenošanu ierobežo saprātīgā laika periodā

1158neatrisināmi juridiskie šķēršļi;

11591.2) projekta dalībnieku atbildības sadalījumam zemes

1160konsolidācijas izdevumu segšanai gadījumos, kad zemes

1161konsolidācija tiek izbeigta kādā no projekta izstrādes vai

1162īstenošanas posmiem;

11632) Zemes konsolidācijas noteikumos paredz noteikt:

11642.1) gadījumus, kādiem iestājoties nav iespējams rast projekta

1165izstrādes mērķim atbilstošus robežu pārkārtošanas risinājumus,

1166piemēram, ja projekta dalībnieki nesaskaņo zemes relatīvā

1167novērtējuma karti un nav citu zemes vērtības maiņas risinājumu,

1168bet projekta izstrādes mērķi bez zemes relatīvā novērtējuma karti

1169nesaskaņojošajiem projekta dalībniekiem nav iespējams sasniegt,

1170vai, ja projekta izstrādē nav iespējams rast projekta izstrādes

1171mērķim atbilstošus robežu pārkārtošanas risinājumus tai projekta

1172teritorijas daļai, kurā zemes īpašnieki pilda dalības līguma

1173nosacījumus, tai skaitā saskaņo projektu tam noteiktajā

1174laikā;

11752.2) projekta saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību;

11762.3) iespēju projekta dalībniekiem vienoties par zemes

1177konsolidācijas izbeigšanu un informēšanas kārtību zemes

1178konsolidācijas izbeigšanas gadījumā;

11792.4) ka dalības līgumā iekļaujams pienākums projekta

1180dalībniekam segt projekta izstrādes gaitā radušās izmaksas

1181atbilstoši līgumam ar pakalpojuma sniedzēju, ja zemes

1182konsolidācija tiek izbeigta, izstājoties attiecīgajam projekta

1183dalībniekam no projekta kādā tā izstrādes un īstenošanas

1184posmā.

11853.1.3. Zemes

1186konsolidācijas projekta īstenošana

11873.1.3.1. Zemes kadastrālā

1188uzmērīšana un zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas

1189sagatavošana un izvērtēšana

1190Lai zemes konsolidācijā vairāki mērnieki neveiktu atkārtotas

1191zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības un ekonomētu laika un

1192finanšu resursus, zemes kadastrālā uzmērīšana ir jāuztic vienam

1193mērniekam, kurš to īstenos plānveidīgi, izvērtējot visu

1194jaunveidojamo zemes vienību robežu pārkārtošanas risinājumus.

1195Zemes konsolidācijas noteikumos paredzams, ka mērnieka izvēle ir

1196veicama jau pirms zemes konsolidācijas projekta izstrādes

1197uzsākšanas, lai dotu priekšroku to zemes ierīkotāju

1198piedāvājumiem, kas ir sertificēti arī zemes kadastrālās

1199uzmērīšanas darbu veikšanai, vai slēgtu līgumus ar komersantiem,

1200kas nodrošina kompetentu speciālistu klāstu visu projekta

1201izstrādē un īstenošanā paredzēto uzdevumu izpildei. Tādējādi

1202tiktu sekmēta lēmumu pieņemšanas pēctecība, pastāvīga iesaiste un

1203konkrēta pakalpojumu sniedzēja atbildība par visu projekta gaitu.

1204Protams, nav ierobežojamas projekta dalībnieku iespējas pārtraukt

1205pirms projekta izstrādes noslēgto līgumu izpildi pēc projekta

1206apstiprināšanas un izvēlēties citu speciālistu.

1207Projekta teritorijas ar dažādu zemes īpašumu struktūru un

1208īpašie, ar zemes vērtēšanu saistītie nosacījumi jaunveidojamo

1209zemes vienību projektēšanā zemes konsolidācijā ir iemesls

1210Mērniecības noteikumos iekļaut speciālu regulējumu zemes

1211kadastrālās uzmērīšanas efektīvākai norisei, vienkāršojot

1212atsevišķas procedūras.

1213Atbilstoši Reģistrācijas noteikumu normām zemes kadastrālās

1214uzmērīšanas dokumentu izvērtēšanas un kadastra datu reģistrācijas

1215un aktualizācijas laiks atkarīgs no kadastra objektu sarežģītības

1216pakāpes. Tāpat jāņem vērā, ka projekta īstenošanā iegūtie dati

1217saistīti ar īpašuma tiesību maiņu, bet īpašuma tiesību

1218nostiprināšana ir rajona (pilsētas) tiesu kompetences jautājums,

1219tāpēc dati par uzmērītajām jaunveidojamām zemes vienībām var tikt

1220reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā pēc tam, kad

1221zemesgrāmatā mainīts īpašuma sastāvs atbilstoši projekta

1222risinājumam. Savukārt īpašuma tiesību nostiprināšanai

1223zemesgrāmatā nepieciešami aktuāli dati par uzmērītajām zemes

1224vienībām un uzmērīšanas rezultātā sagatavotie zemes robežu plāni.

1225Ievērojot to, ka projekta platība var pārsniegt 200 ha un

1226jaunveidojamās zemes vienības veidosies no vairāku Kadastra

1227informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienību daļām, tad

1228Reģistrācijas noteikumos zemes konsolidācijas īstenošanai

1229jānosaka īpašs veicamais zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu

1230izvērtēšanas un kadastra datu reģistrācijas un aktualizācijas

1231process, paredzot Zemesgrāmatu likumā un Kadastra likumā, ka

1232zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu izvērtēšana tiek veikta

1233pirms zemes maiņas līguma sagatavošanas, bet kadastra datu

1234reģistrācija un aktualizācija - pēc nostiprinājuma lūgumu

1235izskatīšanas attiecīgajā rajona (pilsētas) tiesā.

1236Ievērojot to, ka zemes konsolidācijas norise saistīta ar

1237attiecīgo projekta dalībnieku darbībām, bezdarbībām vai citiem

1238apstākļiem, Zemes konsolidācijas noteikumos jāparedz gadījumi,

1239kādiem iestājoties iesāktais zemes konsolidācijas process būtu

1240izbeidzams neīstenots.

1241Piedāvātais risinājums problēmu

1242novēršanai:

12431) paredz noteikt Mērniecības noteikumos, ka:

12441.1) par zemes kadastrālās uzmērīšanas ierosināšanas

1245iesniegumu uzskatāms projekta dalībnieku saskaņotais un Valsts

1246zemes dienesta apstiprinātais projekts, un to mērniekam nodod

1247Valsts zemes dienests kopā ar lēmumu par projekta

1248apstiprināšanu;

12491.2) projekts ir viens no zemes kadastrālās uzmērīšanas

1250tiesiskā pamatojuma dokumentiem, uz kura pamata var noteikt

1251jaunveidojamo zemes vienību robežas;

12521.3) robežu apsekošanā, atjaunošanā un noteikšanā jāpiedalās

1253gan esošajiem zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un

1254pierobežniekiem, gan arī nākamajiem jaunveidojamo zemes vienību

1255ieguvējiem - projekta dalībniekiem, kuru zemes vienības skar

1256atjaunojamos vai no jauna nosakāmos robežposmus, tādējādi

1257atsakoties no prasības veikt atkārtotas zemes kadastrālās

1258uzmērīšanas darbības, tostarp vairākkārtīgi uzaicināt

1259pierobežniekus uz robežu apsekošanu vai noteikšanu;

12601.4) zemes konsolidācijas ietvaros robežzīmes, kas neatbilst

1261zemes robežu plāniem, likvidē esošais zemes vienības īpašnieks,

1262bet robežzīmes, kuras nav nepieciešams saglabāt jaunveidojamās

1263zemes vienības robežas fiksēšanai, likvidē jaunveidojamo zemes

1264vienību ieguvējs;

12651.5) par visām projektā jaunveidojamām zemes vienībām tiek

1266sagatavota kopēja elektroniskā zemes kadastrālās uzmērīšanas

1267lieta;

12682) paredz Reģistrācijas noteikumos noteikt:

12692.1) īpašu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu izvērtēšanas

1270termiņu, kurš pārsniedz šobrīd noteiktās 15 darbdienas;

12712.2) ka kadastra objekta reģistrācija un kadastra datu

1272aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā tiek veikta tikai pēc

1273informācijas saņemšanas no rajona (pilsētas) tiesas;

12743) paredz noteikt Zemes konsolidācijas noteikumos:

12753.1) ka mērnieka izvēli projekta dalībnieki veic savstarpēji

1276vienojoties vai piemērojot publisko iepirkumu jomu regulējošos

1277normatīvos aktus reizē ar pakalpojuma sniedzēja izvēli par

1278projekta izstrādi;

12793.2) gadījumus, kādiem iestājoties nav iespējams īstenot

1280projektu, piemēram, ja projekta dalībnieks nenoslēdz līgumu ar

1281pakalpojuma sniedzēju par projekta izstrādi un projektā

1282jaunizveidoto zemes vienību uzmērīšanu, vai projekta dalībnieks

1283nenoslēdz vienošanos par ceļa servitūta nodibināšanu vai

1284izbeigšanu atbilstoši projekta risinājumam, ja ar projektā

1285iesaistīto zemi tiek veikts darījums, savukārt jaunizveidoto

1286zemes vienību ieguvējs nenoslēdz darījuma līgumu, tādejādi

1287nepārņemot projekta dalībnieka tiesības un pienākumus, vai arī

1288tad, ja konstatē šķēršļus īpašuma tiesību nostiprināšanai

1289zemesgrāmatā, kurus nav iespējams novērst un citos gadījumos;

12903.3) ka pilnvarojums Valsts zemes dienestam zemes kadastrālās

1291uzmērīšanas datu reģistrācijas ierosināšanai ietverams dalības

1292līgumā.

12933.1.3.2. Zemes

1294maiņas līguma slēgšana

1295Zemes maiņas līgumu sastādīšanai ir nepieciešami precīzi

1296nekustamo īpašumu apjoma raksturojošie dati (ir veikta

1297jaunveidojamo zemes vienību kadastrālā uzmērīšana atbilstoši

1298projektam). Tā kā projekta īstenošana var būt atkarīga no visu

1299projektā noteikto zemes vienību darījumu norises, zemes maiņas

1300līgums ir slēdzams pēc zemes uzmērīšanas un zemes kadastrālās

1301uzmērīšanas lietu izvērtēšanas, bet pirms jaunveidojamo zemes

1302vienību reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā un īpašuma

1303tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

1304Zemes konsolidācija ietver zemes robežu pārkārtošanu, kas

1305saistīta ar kompleksu projekta dalībniekiem piederošā īpašuma

1306sastāva maiņu, tāpēc Zemes konsolidācijas noteikumos jānosaka, ka

1307projekta dalībnieki slēdz vienu kopēju zemes maiņas līgumu

1308attiecībā uz visu projekta teritoriju par projektā iekļauto zemes

1309vienību daļu maiņu, atlīdzības izmaksu un tās apmēriem gadījumos,

1310kad noteiktais zemes relatīvais novērtējums neiekļausies

1311pieļaujamās nesaistes robežās, un citiem gadījumiem, par kuriem

1312būs vienojušies projekta dalībnieki, piemēram, atlīdzības par

1313mežaudzi apmēru un tās izmaksas kārtību. Zemes konsolidācijā

1314zemes maiņa publisku personu starpā veicama atbilstoši zemes

1315konsolidācijas projekta risinājumam bez atlīdzības izmaksas,

1316savukārt privātpersonu starpā saskaņā ar savstarpēju

1317vienošanos.

1318Lai vienkāršotu vienošanās procesu par atlīdzības apmēriem,

1319Zemes konsolidācijas noteikumos jāparedz, ka tā noteikšanai

1320projekta dalībnieki var pieprasīt Valsts zemes dienestam noteikt

1321zemes kadastrālajā vērtībā izteikto pieļaujamās nesaistes robežu

1322pārsniegušo zemes relatīvo novērtējumu, savukārt atlīdzības

1323izmaksas noteikšanai par mežaudzi - Valsts meža dienesta noteikto

1324mežaudzes izpirkšanas vērtību. Tāpat, ievērojot projekta

1325dalībnieku ierobežotos finanšu resursus, jāparedz iespēja

1326fiziskām personām zemes maiņu (gadījumos, kad noteiktais zemes

1327relatīvais novērtējums neiekļausies pieļaujamās nesaistes

1328robežās, vai zemes maiņā būs iesaistīta meža zeme) veikt bez

1329atlīdzības izmaksas.

1330Lai novērstu zaudējuma rašanās iespējas gadījumos, kad zemes

1331konsolidācijas īstenošanas pasākumus būs plānots veikt periodā,

1332kad attiecīgais projekta dalībnieks jau būs veicis sava īpašuma

1333lauku apsēšanu vai apstādīšanu nākamajai sezonai, zemes maiņas

1334līgumā jāparedz vienošanās par to, ka jaunizveidoto zemes vienību

1335ieguvējs uzsāk zemi izmantot pēc projekta dalībnieka iesētās vai

1336iestādītās ražas novākšanas.

1337Publiskas personas mantas finanšu līdzekļu izšķērdēšanas un

1338nelietderīgas izmantošanas novēršanai, kā arī saprātīgas

1339vienošanās noslēgšanas veicināšanai, attiecībā uz publiskas

1340personas zemi nosakāms, ka starpība starp pieļaujamās nesaistes

1341robežas pārsniegušo naudas vērtībā izteikto zemes relatīvo

1342novērtējumu pirms un pēc zemes konsolidācijas nedrīkst pārsniegt

134320 procentus, tas

1344ir, zemes ierīkotāja pienākums ir izstrādāt tādu zemes

1345konsolidācijas risinājumu, kurā ietverts noteiktais 20 procentu

1346ierobežojums. Par pārsniegto zemes platības apmēru (kas

1347neiekļaujas pieļaujamā nesaistē, bet vienlaikus nepārsniedz

1348iepriekš minētos 20 procentus) izmaksājama atlīdzība saskaņā ar

1349publiskas personas mantas atsavināšanas jomu regulējošajos

1350normatīvajos aktos noteikto. Minētais sasaucas ar Atsavināšanas

1351likuma 38. panta trešo daļu, kura nosaka, ka maināmo nekustamo

1352īpašumu nosacīto cenu starpība nedrīkst pārsniegt 20 procentus,

1353un šo starpību sedz naudā. Izmaksājamās atlīdzības apmēra

1354ierobežojumi, kas izriet no zemes relatīvā novērtējuma nosakāmi

1355Atsavināšanas likumā. Atzīmējams, ka minētais 20 procentu

1356ierobežojums nav attiecināms uz zemes robežu pārkārtošanu

1357privātpersonu starpā, kad savstarpēja vienošanās par zemes apmēra

1358izmaiņām risināma projekta saskaņošanas laikā, tomēr jāņem vērā

1359to, ka zemes ierīkotāja pienākums ir primāri zemes robežu

1360pārkārtošanu veikt pieļaujamās nesaistes robežās.

1361Lai nodrošinātu zemes konsolidācijas procesa virzību, Zemes

1362konsolidācijas noteikumos jānosaka, ka informāciju par projekta

1363dalībniekiem piederošo īpašumu sastāva maiņu sniedz Valsts zemes

1364dienests. Informācijas sagatavošanai par zemes maiņas līgumā

1365iekļaujamajiem datiem attiecībā uz projekta dalībniekiem

1366piederošo īpašuma sastāva maiņu, Valsts zemes dienests apkopos

1367šādus dokumentus:

13681) projektu, kas atbilstoši Zemes pārvaldības likumam sastāvēs

1369no paskaidrojuma raksta un grafiskās daļas un kurā ietverto

1370robežu pārkārtošanas risinājumu ir saskaņojuši projekta

1371dalībnieki;

13722) projektā iekļauto un zemesgrāmatā neierakstīto zemes

1373vienību tiesisko statusu apliecinošos dokumentus;

13743) zemes novērtēšanas ietvaros sagatavotos materiālus;

13754) zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, tai skaitā

1376projektā iekļauto zemes vienību robežu plānus;

13775) informāciju par projektā paredzētajiem piekļuves iespēju

1378risinājumiem u.c.

1379Lai reglamentētu projekta realizācijas laiku, Zemes

1380konsolidācijas noteikumos jāparedz, ka projekta dalībniekiem

1381zemes maiņas līgums ir jānoslēdz noteiktā termiņā, līdztekus

1382regulējot sekas un atbildību par zaudējumiem zemes konsolidācijas

1383procesa pārtraukšanas gadījumā, paredzot analoģiski kā gadījumā,

1384ja projekta dalībnieks nesaskaņo projekta grafisko daļu pēc tam,

1385kad tajā iestrādāti viņa priekšlikumi. Zemes maiņas līguma

1386parakstīšana projekta dalībnieku starpā paredzēta privātā kārtā,

1387bez obligātas notāra starpniecības.

1388Piedāvātais risinājums problēmu novēršanai paredz:

13891) Zemes konsolidācijas noteikumos:

13901.1) noteikt, ka projekta dalībnieki slēdz vienu kopēju zemes

1391maiņas līgumu, kura projektā iekļaujamās informācijas apjomu

1392apkopo un sagatavo Valsts zemes dienests;

13931.2) termiņu zemes maiņas līguma noslēgšanai;

13941.3) noteikt, ka gadījumos, ja zemes relatīvais novērtējums

1395pārsniedz pieļaujamās nesaistes robežas, tad projekta

1396dalībniekam, kurš projekta īstenošanas rezultātā iegūs vērtīgāku

1397zemi, ir pienākums izmaksāt otram atlīdzību, vai vienoties par

1398zemes maiņu bez atlīdzības izmaksas, ja tā veikta fizisku personu

1399starpā. Šajā sakarā atzīmējams, ka atlīdzība var tikt aplikta ar

1400iedzīvotāju ienākuma nodokli;

14011.4) noteikt, ka par atlīdzības apmēru projekta dalībnieki

1402vienojas individuāli, bet gadījumos, kad darījumā būs iesaistīta

1403publiskas personas manta, atlīdzības izmaksa nedrīkst pārsniegt

1404publiskas personas mantas atsavināšanas jomu regulējošajos

1405normatīvajos aktos noteiktos kritērijus, tas ir, starpība starp

1406pieļaujamās nesaistes robežas pārsniegušo naudas vērtībā izteikto

1407zemes relatīvo novērtējumu pirms un pēc zemes konsolidācijas

1408nedrīkst pārsniegt 20 procentus;

14091.5) noteikt, ka atlīdzības apmēra noteikšanai projekta

1410dalībnieki var pieprasīt un Valsts zemes dienestā saņemt zemes

1411kadastrālajā vērtībā izteikto pieļaujamās nesaistes robežu

1412pārsniegušo zemes relatīvo novērtējumu vai Valsts meža dienestā -

1413mežaudzes izpirkšanas vērtību;

14141.6) iekļaut dalības līguma satura galvenos punktus, kā arī

1415zemes maiņas līguma noslēgšanas termiņus un sekas zemes maiņas

1416līguma nenoslēgšanas gadījumā - projekta izstrādes izmaksu

1417segšanas pienākumu un pienākumu vienoties par zemes maiņas

1418rezultātā izmaksājamās atlīdzības apmēriem vai par zemes

1419izmantošanas uzsākšanas laiku, ja projekta dalībnieku starpā

1420panākta vienošanās par zemes maiņu bez atlīdzības izmaksas;

14212) noteikt Atsavināšanas likumā, ka:

14222.1) Zemes konsolidācijā zemes maiņa publisku personu starpā

1423veicama atbilstoši zemes konsolidācijas projekta risinājumam bez

1424atlīdzības izmaksas;

14252.2) attiecībā uz gadījumiem, kad noteiktais zemes relatīvais

1426novērtējums neiekļausies pieļaujamās nesaistes robežās, starpība

1427starp pieļaujamās nesaistes robežas pārsniegušo kadastrālajā

1428vērtībā izteikto zemes relatīvo novērtējumu pirms un pēc zemes

1429konsolidācijas nedrīkst pārsniegt 20 procentus.

14303.1.3.3.

1431Kadastra objekta reģistrācija un kadastra datu aktualizācija un

1432īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā

1433Lai projekta jaunveidojamās zemes vienības ierakstītu

1434zemesgrāmatā, pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas

1435izvērtēšanas jāsagatavo nostiprinājuma lūgumi, kas jāparaksta

1436projekta dalībniekiem un to parakstu īstums jāapstiprina

1437notariāli. Ievērojot bāriņtiesām privātpersonu parakstu

1438apliecināšanai noteiktos ierobežojumus, kā arī zemes

1439konsolidācijā veicamo zemes maiņas specifiku un iesaistāmo

1440personu skaitu, parakstu apstiprināšana uz rajona (pilsētas)

1441tiesā iesniedzamajiem nostiprinājuma lūgumiem paredzama

1442notāriem.

1443Tā kā notāru atlīdzības takses tiek aprēķinātas saskaņā ar

1444Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 737

1445"Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to

1446noteikšanas kārtību", tad konkrēta notāra izvēle, pie kura

1447veicama visu nostiprinājuma lūgumu parakstīšana, organizējama

1448atbilstoši projekta dalībnieku iepriekšējai pieredzei, atsauksmēm

1449par notāra darbu un tamlīdzīgiem kritērijiem. Izdevumus notāra

1450pakalpojumiem paredzēts segt katram projekta dalībniekam pašam

1451vai arī valsts un pašvaldības līdzfinansējuma ietvaros, ja tāds

1452tiek paredzēts zemes konsolidācijas atbalstīšanai.

1453Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa

1454vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai paredzēts

1455uzdevums organizēt nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanas

1456procesu pēc vienas pieturas aģentūras principa, paplašinot

1457elektronisku dokumentu nodošanas kanālu no notāra uz zemesgrāmatu

1458izmantošanas iespējas, lai nodrošinātu augstu tiesiskās drošības

1459vidi, kam norādīts darbības rezultāts - izstrādāti grozījumi

1460Zemesgrāmatu likumā un Notariāta likumā, paaugstinot darījumos ar

1461nekustamo īpašumu tiesiskās drošības pakāpi un notāra pieejamību

1462reģionos. Dotā uzdevuma izpildes ietvaros izvēlētais risinājums

1463būtu attiecināms arī zemes konsolidācijas gadījumiem.

1464Tā kā pastāv iespēja, ka, gatavojot nostiprinājuma lūgumus,

1465notārs konstatē šķēršļus īpašuma tiesību nostiprināšanai vai

1466rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis atstāj nostiprinājuma lūgumu

1467bez ievērības, kas izšķirīgi projekta īstenošanai, jāparedz

1468regulējums zemes konsolidācijas procesa izbeigšanai

1469(pārtraukšanai) arī šādos gadījumos un projekta dalībnieku

1470atbildība zemes konsolidācijas izdevumu segšanai. Atbilstoši

1471Zemes pārvaldības likuma 9. panta trešajā, ceturtajā un piektajā

1472daļā noteiktajiem zemes konsolidācijas finansēšanas principiem

1473projekta izmaksas var segt no dažādu personu līdzekļiem. Tas

1474nozīmē, ka projekta izstrādes un īstenošanas izdevumi ne vienmēr

1475attiecināmi uz projekta dalībniekiem. Tādējādi jau sākotnēji

1476jāņem vērā atšķirīgie dalības nosacījumi atkarībā no projekta

1477finansējuma veidiem, kas papildus saistībām nodrošinātu, ka zemes

1478konsolidācijā netiek aizskartas individuālās projekta dalībnieku

1479īpašuma tiesības. Ievērojot zemes konsolidācijas

1480pasākumu mērķi un nozīmi un, lai veicinātu zemes īpašnieku

1481iesaisti zemes konsolidācijā, atbrīvojot tos no valsts nodevas

1482samaksas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, veicami

1483grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr.

14841250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un

1485ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā".

1486Lai zemes konsolidācijā ievērotu vienādu pieeju attiecībā uz

1487nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanos un

1488izbeigšanos, būtu jāvienādo termiņi gan

1489gadījumos, kad netiek izveidots jauns nekustamā īpašuma nodokļa

1490maksāšanas objekts, gan tad - kad tiek, gan arī publiskas

1491personas mantas atsavināšanas gadījumā. Prognozējot, ka lielākajā

1492daļā gadījumu zemes konsolidācijā tiktu izveidots jauns nekustamā

1493īpašuma nodokļa maksāšanas objekts, kā arī, lai novērstu

1494publiskas personas mantas finanšu līdzekļu izšķērdēšanu publiskas

1495personas mantas atsavināšanā, tad maksāšanas pienākuma rašanos un

1496izbeigšanos visām situācijām zemes konsolidācijā jāsalāgo ar

1497šobrīd likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta

1498pirmās daļas 3. un 6. punktā noteikto par minētā pienākuma

1499rašanos jau ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma tiesību

1500iegūšanas. Tātad, konsolidācijas dalībnieki līdz zemes

1501konsolidācijas projekta īstenošanai, tas ir, līdz īpašuma tiesību

1502nostiprināšanai zemesgrāmatā, maksās nekustamā īpašuma nodokli

1503par attiecīgajā taksācijas brīdī savā īpašumā vai tiesiskajā

1504valdījumā esošu zemi, bet pēc zemes konsolidācijas projekta

1505īstenošanas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma tiesību

1506nostiprināšanas zemesgrāmatā - par maiņas ceļā iegūto īpašuma

1507zemi.

1508Piedāvātais risinājums problēmu

1509novēršanai:

15101) paredz noteikt Zemes konsolidācijas noteikumos:

15111.1) kārtību, kādā projekta dalībnieki izvēlas notāru;

15121.2) ka trešo personu piekrišanu zemes robežu pārkārtošanai

1513projekta dalībnieki iesniedz notāram pievienošanai nostiprinājuma

1514lūgumam;

15152) paredz noteikt Kadastra likumā nostiprinājuma lūgumu kā

1516vienotu dokumentu Valsts zemes dienestam kadastra objekta

1517reģistrācijai un kadastra datu aktualizācijai Kadastra

1518informācijas sistēmā un īpašuma tiesību nostiprināšanai

1519zemesgrāmatā;

15203) paredz noteikt Zemesgrāmatu likumā:

15213.1) kārtību, kādā vienotas procedūras ietvaros veicama

1522īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā un kadastra objekta

1523reģistrācija un kadastra datu aktualizācija zemes

1524konsolidācijā;

15253.2) informācijas apmaiņas kārtību starp rajona (pilsētas)

1526tiesu, Valsts zemes dienestu un notāriem projekta īstenošanas

1527posmā.

15284) paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 27.

1529oktobra noteikumos Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par

1530īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu

1531zemesgrāmatā", lai atbrīvotu projekta dalībniekus no valsts

1532nodevas samaksas, ja zemes robežu pārkārtošana veikta projekta

1533ietvaros;

15345) paredz veikt grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma

1535nodokli", nosakot, ka konsolidācijas dalībnieki nekustamā

1536īpašuma nodokli par konsolidācijas projekta īstenošanā iegūto

1537īpašuma zemi maksās ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma

1538tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, bet par līdz zemes

1539konsolidācijas projekta īstenošanai savā īpašumā vai tiesiskajā

1540valdījumā esošu zemi beigs maksās nekustamā īpašuma nodokli ar

1541nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma vai valdījuma tiesību

1542izbeigšanās.

15433.1.3.4.

1544Pirmreizējā īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā

1545Privātpersonu tiesiskajā valdījumā esošai zemei, par kuru

1546likumā paredzētajā kārtībā ir pieņemts lēmums par zemes īpašuma

1547tiesību atjaunošanu vai piešķiršanu īpašumā par samaksu, jau ir

1548veikta zemes kadastrālā uzmērīšana un ir izgatavots zemes robežu

1549plāns, taču tā nav ierakstīta zemesgrāmatā. Lai gan tiesiskā

1550valdījuma statuss nav šķērslis zemes vienības iekļaušanai

1551projektā, taču darījumu veikšanai, privātpersonām īpašuma

1552tiesības uz projektā iekļauto zemi būtu jānostiprina zemesgrāmatā

1553līdz projekta īstenošanas uzsākšanai, tas ir, līdz projektā

1554jaunizveidoto zemes vienību kadastrālās uzmērīšanas uzsākšanas.

1555Lai pastiprinātu minēto pienākumu, Zemes konsolidācijas

1556noteikumos būtu jāparedz, ka dalības līgumā iekļauj nosacījumu

1557par privātpersonas pienākumu zemes ierakstīšanai zemesgrāmatā

1558līdz Valsts zemes dienesta lēmuma pieņemšanai par projekta

1559apstiprināšanu.

1560Atšķirīga ir situācija ar valstij un pašvaldībai tiesiskajā

1561valdījumā esošo zemi. Šajā situācijā pamatojošais dokuments zemes

1562īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā ir, piemēram,

1563pašvaldības domes (padomes) lēmums par zemes piederību vai

1564piekritību pašvaldībai vai Ministru kabineta rīkojums par zemes

1565piederību vai piekritību valstij, kuri pieņemami pirms zemes

1566kadastrālās uzmērīšanas. No minētā izriet, ka vairumā gadījumu

1567valstij un pašvaldībai tiesiskajā valdījumā esošajai zemesgrāmatā

1568neierakstītai zemei nebūs veikta kadastrālā uzmērīšana.

1569Zemes konsolidācijas procesa gaitā nebūtu lietderīgi veikt

1570zemes vienības kadastrālo uzmērīšanu pirms plānotās robežu

1571pārkārtošanas. Līdz ar to, nebūtu pamatoti noteikt pienākumu

1572uzmērīt valstij un pašvaldībai piekritīgo vai piederīgo zemi,

1573ierīkot robežzīmes, ierakstīt to pirmreizēji zemesgrāmatā, lai

1574pēc projekta izstrādes zemes robežas atkal mainītu.

1575Līdz ar minēto paredzams, ka pirmreizējā īpašuma tiesību

1576nostiprināšana zemesgrāmatā uz valstij un pašvaldībām tiesiskajā

1577valdījumā esošo zemi veicama reizē ar īpašuma tiesību

1578nostiprināšanu zemesgrāmatā atbilstoši projekta risinājumam. Lai

1579atbilstoši piedāvātajam risinājumam sagatavotu attiecīgus

1580nostiprinājuma lūgumus īpašuma tiesību pirmreizējai

1581nostiprināšanai zemesgrāmatā, jāparedz pienākums pašvaldībai un

1582valsts tiešās pārvaldes institūcijām iesniegt notāram projektā

1583iekļauto un zemesgrāmatā neierakstīto zemes vienību tiesiskā

1584statusa

1585apliecinošos dokumentus.

1586Tajā pašā laikā, tā kā dalība zemes konsolidācijā ir

1587brīvprātīga, tad pašvaldībai un valsts institūcijām pastāvēs

1588iespēja izvēlēties - piedalīties zemes konsolidācijā tikai ar

1589tādu zemi, kurai veikta pirmreizējā ierakstīšana zemesgrāmatā vai

1590arī ar zemi, kurai nav veikta tās pirmreizējā ierakstīšana

1591zemesgrāmatā, atšķirībā no privātpersonām, kurām īpašuma tiesību

1592nostiprināšana zemesgrāmatā, paredzēta kā obligāts pasākums.

1593Piedāvātais risinājums problēmu novēršanai paredz Zemes

1594konsolidācijas noteikumos:

15951) ietvert nosacījumu par dalības līgumā iekļaujamo pienākumu

1596privātpersonām veikt

1597pirmreizējo īpašuma tiesību uz zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā

1598līdz Valsts zemes dienesta lēmuma pieņemšanai par projekta

1599apstiprināšanu;

16002) noteikt pienākumu pašvaldībām un valsts tiešās pārvaldes

1601institūcijām, kuru tiesiskajā valdījumā esošā zeme iekļauta

1602projektā, iesniegt notāram visus normatīvajos aktos noteiktos

1603īpašuma tiesību pirmreizējai nostiprināšanai zemesgrāmatā

1604nepieciešamos dokumentus.

16053.1.3.5.

1606Publiskas personas mantas atsavināšana zemes konsolidācijā

1607Tā kā starp Atsavināšanas likuma regulējumu un Zemes

1608pārvaldības likuma regulējumu esošā kolīzija ir risināma,

1609ievērojot speciālā regulējuma (Atsavināšanas likums) priekšroku

1610pret vispārīgo regulējumu (Zemes pārvaldības likums), tad, lai

1611publiskas personas zemes atsavināšana zemes konsolidācijā nebūtu

1612uzskatāma par izņēmumu no Zemes pārvaldības likumā 10. panta

1613pirmajā daļā noteiktā un tiktu nodrošināta zemes konsolidācijas

1614mērķu sasniegšana un procesa efektivitāte, Atsavināšanas likums

1615jāpapildina ar regulējumu par rīcību ar publiskas personas mantu

1616zemes konsolidācijas procesā.

1617Lai mazinātu

1618administratīvo slogu un nelietderīgi nepagarinātu zemes

1619konsolidācijas realizācijas procesu, būtu realizējams risinājums,

1620ka Ministru kabineta un pašvaldības atsevišķa atļauja atbilstoši

1621zemes robežu pārkārtošanai zemes konsolidācijā (zemes

1622atsavināšanai) nav nepieciešama, jo zemes konsolidācijas mērķis

1623nav zemes pārdošana, bet gan tās izmantošanas iespēju

1624uzlabošana. Izņēmums būtu nosakāms gadījumos, kad projekta

1625risinājums nepieļauj zemes maiņu, ievērojot tās līdzvērtības

1626principus, vai projektā iekļauti zemes starpgabali, kurus zemes

1627konsolidācijā, pārkārtojot zemes vienību robežas, nebūs iespējams

1628izveidot par patstāvīgi izmantojamām zemes vienībām un tie

1629attiecīgi būs pievienojami blakus esošajiem zemesgabaliem,

1630atsavinot tos Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

1631Piedāvātais risinājums

1632paredz atsavināšanas atļauju sniegt tikai gadījumos, kad valsts

1633institūcija plānos iesaistīties zemes konsolidācijā ar tai

1634piederošajiem zemes starpgabaliem.

1635Lai nelietderīgi nepagarinātu zemes konsolidācijas

1636realizācijas laiku, nosakāms, ka gan dalības līgumus, gan zemes

1637konsolidācijā slēdzamos zemes maiņas līgumus paraksta attiecīgais

1638valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītājs un vietējās pašvaldības

1639amatpersona.

1640Atbilstoši ārvalstu pieredzei zemes konsolidācijas mērķi

1641pilnvērtīgi var sasniegt tad, ja ir maksimāli pieejama tā saucamā

1642brīvā zeme, kas rada iespēju konsolidējamo teritoriju saplānot

1643pēc iespējas racionālāk. Latvijas gadījumā kā brīvā zeme var

1644kalpot valstij un pašvaldībai piekrītošās un piederošās zemes,

1645kuras nav nepieciešamas tās funkciju īstenošanai.

1646Lai nodrošinātu racionālu projekta teritorijas lielumu, kas

1647veicinātu maksimālu zemes konsolidācijas mērķa sasniegšanu,

1648Atsavināšanas likumā jānosaka, ka valstij vai pašvaldībai

1649piederošās un piekritīgās zemes vienības, var mainīt pret

1650līdzvērtīgām zemes vienībām ne tikai publiskas personas funkciju

1651izpildes nodrošināšanai, bet arī zemes konsolidācijas ietvaros

1652atbilstoši Zemes pārvaldības likumā noteiktajam.

1653Lai ievērotu vienlīdzīgu pieeju, mainot privātpersonas zemi ar

1654privātpersonas zemi un mainot publiskas personas zemi ar

1655privātpersonas zemi, abos gadījumos būtu nosakāms zemes

1656relatīvais novērtējums. Tātad publiskas personas zemes maiņas

1657gadījumā netiktu noteikta nosacītā cena naudas izteiksmē, kā to

1658paredz esošā Atsavināšanas likuma redakcija, bet gan zemes

1659relatīvais novērtējums zemes konsolidācijas vajadzībām.

1660Savukārt, ja,

1661pārkārtojot zemes vienību robežas publisku un privātpersonu

1662starpā, publiskai personai piederošās zemes relatīvais

1663novērtējums pārsniegs noteikto pieļaujamās nesaistes robežu,

1664publiskām personām būs jāvienojas ar privātpersonām par

1665atlīdzības izmaksas apmēru. Ja publiskai personai piederošās

1666zemes relatīvais novērtējums nepārsniegs noteikto pieļaujamās

1667nesaistes robežu, privātpersonai būs jāmaksā publiskajai personai

1668atlīdzība publiskās personas mantas atsavināšanas jomu regulējošo

1669normatīvo aktu noteiktajā kārtībā un apmērā.

1670Zemes nosacītā cena zemes konsolidācijā, tiktu noteikta tikai

1671tad, kad, pārkārtojot publiskai personai piederošas zemes

1672vienības robežas, to relatīvais novērtējums nepārsniegtu

1673pieļaujamo nesaisti - tātad zemes konsolidācijā iesaistītajai

1674privātpersonai būtu jāizmaksā atlīdzība publiskajai personai

1675tikai par pieļaujamo nesaisti pārsniedzošo zemes platību. Šādas

1676situācijas var rasties, kad jaunveidojamo zemes vienību

1677izvietojumu ietekmē, piemēram, ceļu un grāvju izvietojums

1678konsolidējamā teritorijā, tādējādi nepieļaujot zemes vienību

1679robežu pārkārtošanu tā, lai zemes relatīvais novērtējums pirms un

1680pēc zemes konsolidācijas saglabātos nemainīgs vai zemes relatīvā

1681novērtējuma pieļaujamās nesaistes robežās.

1682Zemes konsolidācijas procesā iespēju robežās būs jālikvidē

1683Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktā noteiktie zemes

1684starpgabali. Ievērojot zemes konsolidācijas mērķi, primāri zemes

1685ierīkotājam izstrādājot projektu, uzklausot un apkopojot projekta dalībnieku

1686priekšlikumus un viedokļus, kā arī apsekojot projekta teritoriju

1687dabā, jāizvērtē iespēja robežu pārkārtošanas rezultātā izveidot

1688zemes starpgabalu par patstāvīgi izmantojamu zemes vienību.

1689Ja zemes starpgabalu nebūs iespējams izveidot par patstāvīgi

1690izmantojamu zemes vienību tā konfigurācijas un/vai platības dēļ,

1691zemes ierīkotāja pienākumos ietilps racionālākā zemes starpgabala

1692likvidēšanas risinājumu izstrāde, pievienojot to kādai, dažām vai

1693visām zemes starpgabalam pieguļošajām zemes vienībām. Savukārt,

1694ja vienīgais šķērslis, lai publiskas personas zemi atzītu par

1695patstāvīgi izmantojamu zeme vienību, ir piekļuves neesamība

1696koplietošanas ceļam, tad tāda veida starpgabals saglabājams

1697attiecīgajai publiskajai personai.

1698Pārkārtojot zemes vienību robežas ar citiem projekta

1699dalībniekiem, var rasties situācija, kad nebūs iespējams noteikt,

1700kura projekta dalībnieka zemei ir ticis pievienots valstij vai

1701pašvaldībai piederošais zemes starpgabals un kādā apmērā, jo tā

1702platība attiecībā pret projekta teritorijā iekļautās visas zemes

1703platību ir salīdzinoši neliela, līdz ar to, tā var sadalīties tā,

1704ka visu projektā izveidoto zemes vienību zemes relatīvais

1705novērtējums būs līdzvērtīgs tam zemes relatīvajam novērtējumam,

1706kurš tika noteikts, uzsākot projekta izstrādi, vai tas iekļausies

1707noteiktās pieļaujamās nesaistes robežās.

1708Ņemot vērā to, ka piedāvātais zemes konsolidācijas risinājums

1709neparedz veikt atlīdzību gadījumos, kad zemes vienību zemes

1710relatīvais novērtējums pirms projekta izstrādes un pēc projekta

1711izstrādes iekļaujas noteiktajās pieļaujamās nesaistes robežās,

1712tad, lai valsts vai attiecīgā pašvaldība zemes konsolidācijas

1713rezultātā nezaudētu tos finanšu līdzekļus, kurus tā būtu varējusi

1714iegūt zemes starpgabalu atsavināšanas rezultātā, jāparedz, ka gadījumos, kad,

1715pārkārtojot zemes vienību robežas, zemes starpgabalu nebūs

1716iespējams izveidot par patstāvīgi izmantojamu zemesgabalu un to

1717nebūs paredzēts tiešā veidā pievienot ar to robežojošām zemes

1718vienībām, no valsts vai pašvaldības atpērkamais zemes starpgabals

1719novērtējams atbilstoši Atsavināšanas likuma prasībām, sadalot tā

1720pirkuma cenu starp visiem projekta dalībniekiem proporcionāli

1721projektā iesaistītās zemes sākotnējam novērtējumam.

1722Līdz ar minēto, robežu pārkārtošanas rezultātā zemes

1723starpgabals kļūs par patstāvīgu zemes vienību vai to iegūs tas

1724projekta dalībnieks vai tie projekta dalībnieki, kuru zemes

1725vienībām projekts paredzēs starpgabalu pievienot. Minētais

1726neattiecas uz tādām zemes vienībām, kurām vienīgais šķērslis, lai

1727to izveidotu par patstāvīgi izmantojamu zemes vienību, ir

1728piekļuves neesamība koplietošanas ceļam. Zemes starpgabalu

1729pievienošanas kritēriji blakus esošajām zemes vienībām paredzami

1730Zemes konsolidācijas noteikumos, savukārt, to atsavināšana

1731veicama Atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.

1732Piedāvātais risinājums problēmu

1733novēršanai:

17341) Atsavināšanas likumā paredz noteikt, ka:

17351.1) zemes konsolidācijas realizēšanai nav nepieciešama

1736Ministru kabineta vai pašvaldības atļauja valstij vai pašvaldībai

1737piederošās zemes maiņai (atsavināšanai), izņemot gadījumus, kad

1738valsts institūcija vai pašvaldība plānos iesaistīties zemes

1739konsolidācijā ar tai piederošajiem zemes starpgabaliem;

17401.2.) zemes konsolidācijā attiecībā uz publiskas personas zemi

1741primāri piemērojamais atsavināšanas veids ir zemes robežu

1742pārkārtošanā veicamā zemes maiņa;

17431.3) zemes konsolidācijas ietvaros veicamās zemes robežu

1744pārkārtošanas rezultātā netiek noteikta nosacītā cena, bet gan

1745zemes relatīvais novērtējums;

17461.4) publiskas

1747personas zeme, tai skaitā, starpgabali, zemes konsolidācijā

1748pievienojami blakus esošajām zemes vienībām (atsavināmi)

1749gadījumos, kad tie nav izveidojami par patstāvīgi

1750izmantojamām zemes vienībām, arī tad, ja tie nav ierakstīti

1751zemesgrāmatā, un minētā zeme novērtējama atbilstoši Atsavināšanas

1752likuma prasībām, sadalot tā pirkuma cenu starp visiem projekta

1753dalībniekiem proporcionāli projektā iesaistītās zemes sākotnējam

1754novērtējumam. Minētais neattiecas uz tādām zemes vienībām, kurām

1755vienīgais šķērslis, lai to izveidotu par patstāvīgi izmantojamu

1756zemes vienību, ir piekļuves neesamība koplietošanas ceļam;

17571.5) valstij vai

1758pašvaldībai piederošās un piekritīgās zemes vienības var

1759mainīt pret līdzvērtīgām zemes vienībām arī tādā gadījumā, ja

1760zemes maiņa tiek realizēta ne tikai tam, lai nodrošinātu

1761publiskas personas funkcijas, bet arī zemes konsolidācijas

1762ietvaros veicamo zemes robežu pārkārtošanu;

17631.6) zemes

1764konsolidācijas procesa noslēgumā, kad tiek slēgta

1765vienošanās par īpašuma tiesību pāreju, zemes maiņas līgumus

1766valsts vārdā paraksta attiecīgās ministrijas vai valsts tiešās

1767pārvaldes iestādes vadītājs, kuras īpašumā vai tiesiskajā

1768valdījumā esošā zeme iekļauta projektā, vai viņa pilnvarotā

1769persona, nevis finanšu ministrs vai viņa pilnvarotā persona;

17702) paredz Zemes konsolidācijas noteikumos noteikt zemes

1771starpgabalu pievienošanas kritērijus blakus esošām zemes

1772vienībām.

17733.1.4. Zemes

1774konsolidācijas projektu finansēšana

1775Projekta ierosināšana, izstrāde un īstenošana ir plānošanas un

1776konsultāciju process, kas atkarībā no projekta mēroga un

1777risinājumu sarežģītības var ilgt vairākus gadus. Projekta

1778izmaksas veidos administratīvie un procesa vadības izdevumi

1779(valsts budžeta līdzekļi Valsts zemes dienesta funkciju

1780veikšanai), kā arī projekta izstrādes un īstenošanas izdevumi

1781(projekta dalībnieku līdzekļi, kas galvenokārt nepieciešami zemes

1782ierīcības, zemes novērtēšanas un zemes kadastrālās uzmērīšanas

1783pakalpojumu nodrošināšanai).

1784Pēc aptuvenām aplēsēm projekta izstrādes izmaksas ir līdz 1000

1785EUR par vienu zemes vienību (4-5 ha platībā) - tas ietver

1786pakalpojuma maksu par zemes ierīkotāja un speciālista nekustamā

1787īpašuma un augšņu vērtēšanas jomā darbu projekta teritorijas

1788izpētē, plāna sagatavošanā un piedāvāto risinājumu

1789saskaņošanā.

1790Savukārt projekta īstenošanas izmaksas tiek paredzētas ap 800

1791EUR par vienu zemes vienību (4-5 ha platībā) - pakalpojuma maksa

1792par zemes kadastrālo uzmērīšanu un jaunizveidoto nekustamā

1793īpašuma objektu reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā un

1794īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

1795Valsts zemes dienesta veiktās projekta administrēšanas un

1796procesa pārraudzības izmaksas veidos līdz 10 % no katra atsevišķa

1797projekta kopējām izmaksām. Jāpieņem, ka vienas zemes vienības

1798(4-5 ha platībā) 1800 EUR projekta izstrādes un īstenošanas

1799izdevumus, ko segs projekta dalībnieki, papildinās ap 200 EUR

1800valsts budžeta izdevumi Valsts zemes dienesta darbības

1801nodrošināšanai, kopā veidojot ap 2000 EUR izdevumus par zemes

1802vienību. Tātad viena projekta izmaksas par teritoriju ap 100 ha

1803platībā (25 zemes vienības) būs līdz 50 000 EUR, no tiem 5000 EUR

1804būs nepieciešami no valsts budžeta līdzekļiem.

1805Salīdzinājumam - kadastrālās vērtības bāzes lauksaimniecībā

1806noteiktajām zemēm ir no 80-2800 EUR/ha (atkarībā no kvalitātes

1807grupas un vērtības līmeņa teritoriālā iedalījuma)7.

1808Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem8 2018. gadā

1809Latvijā vidējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes pirkšanas cena

1810par 1 ha bija 3188 EUR.

1811Projekta izmaksas 400-500 EUR/ha veidotu būtisku daļu no

1812kopējās zemes īpašuma vērtības. Pastāv risks, ka projektu

1813ierosināšana, izstrāde un īstenošana bez publiskā finansējuma

1814piesaistes nebūs vienlīdzīgi pieejama visā Latvijas teritorijā

1815zemes īpašniekiem un saimniecībām ar zemāku ienākumu līmeni un

1816nelielu brīvo līdzekļu apjomu.

1817Lai līdzsvarotu privātos un publiskos ieguvumus no zemes

1818konsolidācijas, projektu ieceru attīstībā vēlams izmantot

1819Eiropas

1820Savienības finanšu instrumentus.

1821Piedāvātais risinājums problēmu novēršanai paredz Zemes

1822konsolidācijas noteikumos noteikt zemes konsolidācijas

1823finansēšanas kārtību.

18243.2. Otrā

1825risinājuma apraksts

1826Otrais risinājums paredz zemes konsolidāciju īstenot bez

1827tiešas valsts kā procesa organizatora iesaistes. Minēto iespējams

1828realizēt, ja zemes konsolidāciju veic atbilstoši zemes ierīcību

1829regulējošajiem normatīvajiem aktiem, tas ir, izstrādājot un

1830īstenojot zemes ierīcības projektu, nevis radot jaunu procedūru,

1831ko piedāvā pirmais risinājums. Lai regulētu zemes konsolidāciju

1832bez tiešas valsts līdzdalības, ir jānovērš pretrunas starp Zemes

1833pārvaldības likumu un Zemes ierīcības

1834likumu, veicot tajos attiecīgus grozījumus.

1835Piedāvātais risinājums problēmu

1836novēršanai:

18371) paredz Zemes pārvaldības likumā:

18381.1) svītrot normas, kas nosaka zemes konsolidācijas posmus

1839(zemes konsolidācijas ierosināšana, projekta izstrāde un

1840īstenošana);

18411.2) svītrot normas par projekta izstrādes kārtību, saturu un

1842finansēšanu;

18431.3) svītrot normas par zemes konsolidācijas ierosinātāju

1844loku;

18451.4) papildināt normas, nosakot, ka zemes konsolidācija

1846īstenojama ar zemes ierīcības projektu;

18471.5) papildināt normas, nosakot, ka vietējai pašvaldībai ir

1848pienākums veicināt zemes konsolidācijas īstenošanu tai pieejamo resursu iespēju

1849robežās, nodrošinot informācijas par zemes konsolidāciju

1850pieejamību, sniedzot priekšlikumus zemes konsolidācijas

1851risinājumiem un paredzot atbalsta mehānismus (piemēram, publicēt

1852informāciju pašvaldību tīmekļvietnē, sagatavot bukletus, sniegt

1853mutisku informāciju un konsultācijas par zemes konsolidācijas

1854iespējām un veicamajām darbībām, pēc pašvaldības iniciatīvas

1855veikt teritorijas izpēti, piedāvājot zemes īpašniekiem attiecīgus

1856zemes konsolidācijas risinājumus vai pēc zemes īpašnieku

1857ierosinājuma sniegt priekšlikums optimālākam zemes konsolidācijas

1858varianta risinājumam, pēc zemes konsolidācijas īstenošanas

1859noteiktu laika periodu atbrīvot zemes konsolidācijas dalībniekus

1860no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas);

18612) paredz

1862paplašināt Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr.

18631250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un

1864ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" 17. punktā

1865noteikto no minētās nodevas atbrīvoto saņēmēju loku ar zemes

1866konsolidācijas dalībniekiem par zemes konsolidācijā iesaistītajām

1867zemes vienībām.

18683.3. Zemes

1869konsolidācijas ieviešanas risinājumu salīdzinājums

18703. tabula

1871"Risinājumu salīdzinājums"

1872Nr.p.k.

18731. risinājums

18742. risinājums

1875(zemes konsolidāciju realizē ar jaunu,

1876valsts atbalstītu sadarbības ietvaru zemes robežu

1877pārkārtošanai)

1878(zemes konsolidāciju īsteno bez tiešas

1879valsts līdzdalības, pielāgojot zemes konsolidācijas

1880procedūras praksē iedibinātajām zemes robežu pārkārtošanas un

1881zemes maiņas procedūrām).

18821.

1883Zemes konsolidācijas realizēšanai izstrādāts

1884jauns process, kam nepieciešama plaši sabiedrības

1885informēšanas un izglītošanas pasākumi.

1886Zemes konsolidācijas realizēšana pielāgota

1887esošajām darbībām, kādas veicamas zemes robežu pārkārtošanai,

1888izstrādājot zemes ierīcības projektu, līdz ar to ir

1889sabiedrībai zināma un saprotama.

18902.

1891Pateicoties valsts tiešai iesaistei zemes

1892konsolidācijas procesa organizēšanā, to iespējams realizēt

1893plašā teritorijā vienlaikus, atstājot būtisku ietekmi uz

1894tautsaimniecības attīstību.

1895Zemes konsolidācijas realizēšana atkarīga no

1896zemes īpašnieku un konkrētās vietējās pašvaldības

1897iniciatīvas, atstājot ietekmi uz teritorijas attīstību lokālā

1898līmenī.

18993.

1900Zemes konsolidācijā iesaistīto plašo personu

1901loka dēļ iespējama ilgstoša visām pusēm piemērotākā zemes

1902robežu pārkārtošanas varianta meklēšana, kas var ievērojami

1903kavēt projekta izstrādi vai arī to pārtraukt, nesasniedzot

1904zemes konsolidācijas mērķi.

1905Tā kā zemes konsolidāciju ierosinās

1906personas, kuras apzinās savu vēlmi un iespējas, zemes

1907ierīcības projekta izstrāde netiks apdraudēta attiecīgo zemes

1908konsolidācijas dalībnieku strīdus dēļ.

19094.

1910Zemes konsolidācijas ieviešana un norise lielā mērā

1911atkarīga no valsts un pašvaldības līdzfinansējuma.

1912Bez valsts un pašvaldības

1913finansiāla atbalsta visos zemes konsolidācijas posmos,

1914pastāv risks, ka zemes konsolidācija nebūs realizējama,

1915attiecīgi nelietderīgi izlietojot valsts budžeta līdzekļus,

1916kas atvēlējami zemes konsolidācijas ierosināšanas

1917posmam.

1918Zemes konsolidācijas ieviešana un norise

1919atkarīga no zemes īpašnieku vēlmes un maksātspējas.

19205.

1921Zemes konsolidācijas dalībnieki ir atbrīvoti

1922no valsts nodevas par nekustamā īpašuma tiesību

1923nostiprināšanu zemesgrāmatā samaksas.

1924Zemes konsolidācijas dalībnieki ir atbrīvoti

1925no valsts nodevas par nekustamā īpašuma reģistrēšanu

1926zemesgrāmatā samaksas un nekustamā īpašuma nodokļa samaksas

1927atbilstoši pašvaldības administratīvajā teritorijā

1928noteiktajiem.

19296.

1930Liels normatīvās bāzes izstrādes

1931apjoms.

1932Mazs normatīvās bāzes izstrādes apjoms.

19337.

1934Nepieciešami valsts finanšu līdzekļi 87 876

1935EUR apmērā par zemes konsolidācijas ierosināšanu, pārraudzību

1936un koordinēšanu projekta izstrādes un īstenošanas posmā.

1937Tā kā process neparedz tiešu valsts

1938līdzdalību, tad papildu valsts budžeta līdzekļi zemes

1939konsolidācijas nodrošināšanai nav nepieciešami, tomēr

1940mazināsies valsts budžeta ieņēmumi no valsts nodevas par

1941nekustamā īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā, gadījumos, kad

1942zemes maiņa tiks klasificēta kā zemes konsolidācija.

19438.

1944Zemes konsolidācijas projekta izstrādes un

1945īstenošanas izmaksas ir ~ 2000 EUR vienam dalībniekam.

1946Zemes ierīcības projekta izstrādes un

1947īstenošanas izmaksas ir ~ 1000-1500 EUR vienam

1948dalībniekam.

1949Abi zemes konsolidācijas īstenošanas risinājumi ietver būtiski

1950atšķirīgu procesu un potenciāli sasniedzamo rezultātu, kā arī

1951atstāj dažādu ietekmi uz iesaistītajām pusēm gan finansiālo, gan

1952administratīvo resursu griezumā. Lai ieviestu abus piedāvātos

1953risinājumus, būtu jānosaka kritērijus, pēc kuriem nodalīt katra

1954risinājuma piemērošanu, taču, tā kā zemes konsolidācijas

1955risinājumus ietekmē daudzu, dažādu un gandrīz katrā variantā

1956atšķirīgu faktoru kopums, kas ir unikāli katrai teritorijai -

1957piemēram, zemes vienību platība un zemes konsolidācijā iesaistīto

1958zemes vienību skaits, situācijas elementu novietojums, zemes

1959vienību konfigurācija, piekļuves iespējas u.tml. faktori, tad

1960tādu vienotu kritēriju noteikšana nebūtu atbilstoša konkrētajai

1961situācijai. Nedefinējot vienotus

1962kritērijus, pēc kādiem viens zemes konsolidācijas risinājums

1963nošķirams no otra, zemes konsolidācijas procesa izvēle būtu

1964jāveic pašiem zemes konsolidācijas dalībniekiem. Tā kā nebūs

1965iespējams paredzēt, pēc kādiem kritērijiem zemes konsolidācijas

1966dalībnieki veiks savu izvēli par labu vienam vai otram

1967piedāvātajam zemes konsolidācijas īstenošanas risinājumam, tad

1968abu piedāvāto zemes konsolidācijas procesa variantu

1969nodrošināšanai valsts budžetā katru gadu būtu jāparedz attiecīgs

1970finansējums un cilvēkresursi, neatkarīgi no tā, vai zemes

1971konsolidācija patiešām konkrētajā gadā tiks realizēta atbilstoši

1972pirmajam vai otrajam risinājumam.

1973Ievērojot to, ka pirmais risinājums, ieviešot jaunu, valsts

1974atbalstītu sadarbības ietvaru zemes robežu pārkārtošanai paredz

1975salīdzinoši sarežģītu un laikietilpīgu zemes konsolidācijas

1976procesu, kam nepieciešami ievērojami valsts budžeta līdzekļi un

1977cilvēkresursi, kā arī pietiekoši apjomīgi pašu zemes

1978konsolidācijā iesaistīto personu finanšu līdzekļi, prognozējams,

1979ka zemes konsolidācijas dalībnieku izvēle vairāk tiks vērsta uz

1980piedāvāto otro variantu. Ievērojot minēto, kā arī 3. tabulā

1981"Risinājumu salīdzinājums" ietverto zemes

1982konsolidācijas ieviešanas risinājumu salīdzinājumu, un to, ka

1983sabiedrībai otrais piedāvātais risinājums ir vieglāk uztverams un

1984ātrāk realizējams, tad tieši šis risinājums, kad zemes

1985konsolidāciju īsteno bez tiešas valsts līdzdalības, pielāgojot

1986zemes konsolidācijas procedūras praksē iedibinātajām zemes robežu

1987pārkārtošanas un zemes maiņas procedūrām, būtu atbalstāms.

19884. RISINĀJUMU FINANSIĀLĀ

1989IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM

19904.1. Pirmais

1991risinājums

1992Lielāko daļu atsevišķu projektu izmaksas veidos zemes

1993ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumi, kuru

1994tiešā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem netiek

1995aprēķināta. Taču vienlīdz būtiska ir arī Valsts zemes dienesta

1996funkciju pastāvīga finansēšana visos zemes konsolidācijas posmos,

1997lai garantētu lēmumu pieņemšanas pēctecību, koordinētu atšķirīgu

1998projektu īstenošanas pārraudzību un uzturētu mūsdienīgus zināšanu

1999un informācijas resursus. Zemes konsolidācijas nodrošināšanai

2000nepieciešamais valsts budžeta finansējums ir 87 876 EUR/gadā, ko

2001veidos ikmēneša izdevumi par trīs Valsts zemes dienesta

2002speciālistu atlīdzību. Tie aizstās esošās amata vietas, kuras

2003šobrīd tiek finansētas no pašu ieņēmumiem, nevis no valsts

2004pamatbudžeta līdzekļiem. Detalizēts izdevumu aprēķins pievienots

2005Latvijas Republikas Saeimas 2019. gada 13. novembrī pieņemtā

2006likumprojekta "Grozījumi Zemes pārvaldības likumā"

2007anotācijā, tāpēc ziņojumā iekļauts netiek.

2008Ievērojot, ka atbilstoši augstāk minētajam likumam Zemes

2009pārvaldības likuma III nodaļa spēkā stāsies 2023. gada 1. janvārī

2010un attiecīgi Zemes pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 4.

2011punktā Ministru kabinetam deleģētie noteikumi izdodami līdz 2022.

2012gada 1. jūnijam, tad jautājumu par papildus nepieciešamā

2013finansējuma piešķiršanu 2023. gadam un turpmākajiem gadiem

2014Tieslietu ministrijai budžeta programmā 07.00.00 "Nekustamā

2015īpašuma tiesību politikas īstenošana" 87 876 EUR apmērā

2016izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu

20172023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa

2018budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas

2019un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo

2020valsts iestāžu iesniegtajiem papildu finansējuma

2021pieprasījumiem.

20224.2. Otrais

2023risinājums

2024Otrajā risinājumā paredzētās zemes ierīcības projektu

2025izstrādes un īstenošanas izmaksu ietekme uz valsts un pašvaldību

2026budžetiem netiek aprēķināta, jo minētais process jau šobrīd

2027pastāv un to, ieviešot otro zemes konsolidācijas īstenošanas

2028risinājumu, nav paredzēts mainīt.

2029Saskaņā ar Kadastra

2030informācijas sistēmas datiem 2019. gadā reģistrēti 238

2031tādu lauku apvidus nekustamo īpašumu maiņas līgumi, kuru sastāvā

2032reģistrētas tikai neapbūvētas zemes vienības, kuri varētu tik

2033klasificēti kā zemes konsolidācijas procesa ietvaros veikta zemes

2034maiņa. Tā kā minēto 238

2035mainīto nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība kopā sastāda

20362 034 153 EUR, tad

2037valsts nodevas apmērs par minēto nekustamo īpašumu maiņu vidēji

2038sastāda 171 EUR. Tomēr otrā risinājuma ietekmi uz valsts

2039budžetu nevar aprēķināt, jo nav zināms, cik daudz no

2040izstrādātajiem zemes ierīcības projektiem būtu klasificējami kā

2041zemes konsolidācija, kuras ietvaros tiks noteikti atvieglojumi

2042nodevai par īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā, un kāda

2043bijusi maiņas darījumā iesaistītā nekustamā īpašuma augstākā

2044vērtība, no kuras tikusi aprēķināta valsts nodeva.

2045Ietekmi uz vietējo pašvaldību budžetiem, kurus skartu

2046nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piemērošana zemes

2047konsolidācijas dalībniekiem, nav iespējams noteikt, jo lēmumu par

2048tā piemērošanu pieņems katra pašvaldība individuāli, līdz ar to

2049katrai vietējai pašvaldībai tā būs citādāka. Savukārt,

2050informācijas par zemes konsolidāciju pieejamības nodrošināšanu un

2051priekšlikumu par zemes konsolidācijas risinājumiem sniegšanu

2052vietējām pašvaldībām paredzēts realizēt esošo resursu

2053ietvaros.

20541

2055http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/F69D8CF2240CD7AEC2257C1B004B0C43?OpenDocument

20562 Zemes konsolidācija kā instruments veiksmīgai

2057saimniekošanai, Dace Platonova, Anda Jankava, Latvijas

2058Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultāte,

2059zinātniski praktiskā konference "Lauksaimniecības zinātne

2060veiksmīgai apsaimniekošanai", 21.-22.02.2013., Jelgava

20613 Likumprojekta "Zemes pārvaldības

2062likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums

2063(anotācija)

20644 Ministru kabineta 2010. gada 1. novembra

2065noteikumi Nr. 1011 "Personu sertificēšanas un sertificēto

2066personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes

2067kadastrālajā uzmērīšanā"

2068https://likumi.lv/doc.php?id=220545

20695

2070http://kadastralavertiba.lv/biezak-uzdotie-jautajumi/

20716

2072http://www.vzd.gov.lv/lv/par-mums/starptautiska-sadarbiba/seminars-par-zemes-konsolidaciju/

20737

2074http://kadastralavertiba.lv/wp-content/uploads/2013/10/Kopejais_2016.pdf

20758

2076https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__LS_cenas__ikgad/LIG160.px/table/tableViewLayout1/

2077Ministru prezidenta biedrs,

2078tieslietu ministrs J. Bordāns