10. pants
nosaka vairākus zemes konsolidācijas ierosināšanas

posmus - zemes konsolidācijas pieprasījuma iesniegšana,

izvērtēšana, zemes konsolidācijas projekta perspektīvās

teritorijas noteikšana, sākotnējās pārrunas ar zemes

konsolidācijas projekta perspektīvajā teritorijā iekļautās zemes

īpašniekiem vai, ja tādu nav, ar tās tiesiskajiem valdītājiem, kā

arī ar citām ieinteresētajām personām. Minētais noteikts Valsts

zemes dienesta kompetencē, tāpat kā līgumu slēgšana ar zemes

īpašniekiem vai, ja tādu nav, ar tās tiesiskajiem valdītājiem par

dalību zemes konsolidācijā un lēmuma pieņemšana par zemes

konsolidācijas projekta izstrādes uzsākšanu. Minētie posmi nav

aktuāli zemes ierīcības procesā.

Tāpat Zemes ierīcības likumā ir noteikts šaurāks zemes

ierīcības projektu ierosinātāju loks, nekā tas paredzēts Zemes

pārvaldības likuma 10. panta pirmajā daļā attiecībā uz zemes

konsolidācijas ierosināšanu (skatīt 2. tabulu):

2. tabula

"Ierosinātāji"

Zemes pārvaldības likuma 10. panta pirmā daļa

Zemes ierīcības

likuma 5. pants

1) zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji attiecīgi par

savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā

esošo zemi;

2) vietējā pašvaldība vai

tiešās pārvaldes iestāde pēc savas iniciatīvas par

teritoriju, kurā var atrasties arī citu personu īpašumā vai

tiesiskajā valdījumā esošā zeme.

1) zemes īpašnieks vai vairāki īpašnieki attiecībā uz

saviem īpašumiem vai būvju īpašnieki pēc saskaņošanas ar

zemes īpašniekiem, ja būves atrodas uz svešas zemes un ir

patstāvīgi īpašuma objekti;

2) valsts tiešās pārvaldes

iestāde attiecībā uz valstij piekrītošo zemi, ja tas

nepieciešams valsts vai sabiedrības interesēs.

3) pašvaldība attiecībā uz tai

piekrītošo zemi, ja tas nepieciešams šīs pašvaldības

autonomo funkciju veikšanai.

4) valsts tiešās pārvaldes

iestāde vai pašvaldība attiecībā uz nekustamiem īpašumiem,

kurus paredzēts atsavināt sabiedrības vajadzībām;

6) aizsargājamo teritoriju

pārvaldes attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām.

Ievērojot, ka zemes konsolidācijas mērķis saskaņā ar Zemes

pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 13. punktā noteikto

zemes konsolidācijas definīciju ir ne tikai veidot racionālu

saimniecību struktūru un zemes gabalu platību, bet arī veicināt

lauku infrastruktūras un lauku attīstību, kā arī vides

aizsardzību, konstatējams, ka zemes konsolidācija ir vērsta uz

plašu teritorijas sakārtošanas pasākumu kopumu. Skatoties no

viena vai dažu zemes īpašnieku skatu punkta bieži vien ir

neiespējami saskatīt teritorijas kopainu un izstrādāt robežu

pārkārtošanas risinājumus tā, lai tiktu veicināta teritorijas

sakārtošana plašākā mērogā. Līdz ar to būtu vēlama procesa

iniciēšana no personas, kas atbildīga par konkrētās teritorijas

attīstību - tas ir, vietējās pašvaldības, kurai tiktu dotas

īpašas pilnvaras zemes konsolidācijas veicināšanai. Atzīmējams,

ka zemes konsolidācijā joprojām saglabājams brīvprātības

princips, līdz ar to vietējā pašvaldības loma zemes

konsolidācijas veicināšanai būtu balstāma uz zemes īpašnieku

informēšanas pasākumiem, teritorijas izpēti un attiecīgo

risinājumu piedāvājumiem zemes īpašniekiem pašvaldības esošo

resursu ietvaros.

Saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu zemes konsolidāciju

īsteno, izstrādājot zemes konsolidācijas projektu un uzmērot tajā

paredzēto zemes vienību robežas dabā un nostiprinot īpašuma

tiesības zemesgrāmatā. Paredzot, ka zemes konsolidāciju īsteno,

izstrādājot zemes ierīcības projektu, no Zemes pārvaldības likuma

svītrojamas attiecīgās normas gan par projekta izstrādi, gan

zemes konsolidācijas īstenošanu un finansēšanu. Pretējā gadījumā

pastāvēs divas atšķirīgas procedūras zemes konsolidācijas

īstenošanai. Šī paša iemesla dēļ no Zemes pārvaldības likuma

svītrojams 13. panta pirmās daļas 4. punkts, kas paredz Ministru

kabinetam izdod noteikumus par zemes konsolidācijas ierosināšanas

un finansēšanas kārtību, par zemes konsolidācijas projekta

saturu, izstrādes un īstenošanas kārtību, kā arī par kārtību,

kādā nosaka zemes gabalu relatīvo novērtējumu zemes

konsolidācijas vajadzībām, jo saskaņā ar Zemes ierīcības likuma

8. panta pirmajā daļā noteikto zemes ierīcības darbu un

atbilstoši 2. risinājumam arī zemes konsolidācijas darbu

veikšanai būs izstrādājams zemes ierīcības projekts, kura

izstrādes kārtību jau nosaka Ministru kabineta 2016. gada 2.

augusta noteikumi Nr. 505 "Zemes ierīcības projekta

izstrādes noteikumi".

Saskaņā ar Zemes ierīcības likuma pārejas noteikumu 1. punktu

līdz zemes pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā lēmumu par

zemes privatizācijas un zemes reformas kārtībā veidojamo zemes

vienību sadalīšanu, apvienošanu vai zemes robežu pārkārtošanu

pieņem vietējā pašvaldība, ievērojot vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumu un normatīvajos aktos par teritorijas

plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteiktās prasības. No minētā

izriet, ka zemei, kurai nav veikta pirmreizējā ierakstīšana

zemesgrāmatā, zemes ierīcības projektu neizstrādā. Minētais nav

attiecināms uz publiskas personas zemi, kurai zemes ierīcības

projektu var izstrādāt saskaņā ar Zemes ierīcības likuma 5. panta

2. un 3. punktu. Tas savukārt nozīmē, ka arī zemes konsolidācijā

iesaistāmas tikai tādas privātpersonas zemes vienības, uz kurām

īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Turpretim no Zemes

pārvaldības likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā, ka

zemes konsolidāciju ierosina zemes īpašnieki vai, ja tādu nav,

tās tiesiskie valdītāji par savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā

esošu zemi, izriet, ka zemes konsolidāciju ir tiesīgi ierosināt

arī zemes tiesiskie valdītāji par savā valdījumā esošo zemi,

kurai nav veikta pirmreizējā tās ierakstīšana zemesgrāmatā.

Ja zemes konsolidāciju ir tiesīgi ierosināt zemes tiesiskie

valdītāji par zemi, kurai nav veikta pirmreizējā tās ierakstīšana

zemesgrāmatā, bet zemes ierīcības projektu zemes konsolidācijā

veicamajai robežu pārkārtošanai šādai zemei normatīvais

regulējums neparedz izstrādāt, veidojas Zemes ierīcības likuma un

Zemes pārvaldības likuma normu pretrunas.

Attiecībā uz valstij vai vietējai pašvaldībai piekrītošo vai

piederošo zemi, kurai nav veikta tās pirmreizējā ierakstīšana

zemesgrāmatā, iepriekš minēto pretrunu nav, tas ir, šādām zemes vienībām

var ierosināt gan zemes konsolidāciju, gan zemes ierīcības

projekta izstrādi. Minētais izriet no Zemes pārvaldības likuma

11. panta otrās daļas, kas nosaka, ka projektā iekļauj zemes

gabalus, attiecībā uz kuriem zemes konsolidācijas dalībnieki

noslēguši līgumu ar Valsts zemes dienestu par dalību zemes

konsolidācijā, šā likuma 17. panta pirmajā daļā minētos zemes

gabalus, Latvijas zemes fonda zemes gabalus, zemes gabalus pēc

ceļa rekultivācijas, vietējai pašvaldībai piekritīgos

starpgabalus, kas robežojas ar zemes konsolidācijas dalībnieku

zemes gabaliem, kā arī citu vietējai pašvaldībai piederošo vai

piekritīgo zemi, kas nav nepieciešama vietējās pašvaldības

funkciju īstenošanai, un Zemes ierīcības likuma 5. panta otrās un

trešās daļas, kas nosaka, ka zemes ierīcības projektu ierosina

par valstij un pašvaldībai piekrītošo zemi, ja tas nepieciešams

attiecīgi valsts vai sabiedrības interesēm un pašvaldības

autonomo funkciju veikšanai.

Tā kā zemes robežu pārkārtošana pēc būtības traktējama kā

zemes maiņa, tad gadījumos, kad tiks pārkārtotas robežas starp

vietējai pašvaldībai vai valstij piekritīgu zemi un

privātpersonai piederošu zemi, būs piemērojamas Atsavināšanas likuma normas,

no kurām izriet, ka pašvaldībai vai valsts institūcijai

piekrītošā zeme būs pirmreizēji jāieraksta zemesgrāmatā pirms

zemes konsolidācijas uzsākšanas.

Zemes ierīcības projekts īstenojams saskaņā ar Zemes ierīcības

likuma 22. pantā noteikto - tas ir, tas īstenojams četru

gadu laikā pēc zemes ierīcības projekta apstiprināšanas un

īstenošana ir pabeigta, kad zemes ierīcības projektā iekļautā

teritorija ir kadastrāli uzmērīta, dati ir reģistrēti

Kadastra informācijas

sistēmā un īpašuma tiesības ir nostiprinātas

zemesgrāmatā.

Lai zemes robežu pārkārtošanu uzskatītu par tiesisku darījumu,

zemes konsolidācijas dalībniekiem slēdzams zemes maiņas līgums.

Ņemot vērā to, ka zemes maiņa dotajā gadījumā tiks veikta pēc

zemes konsolidācijas dalībnieku labprātīgas vienošanās, tad Zemes

pārvaldības likumā nebūtu saglabājamas normas par zemes relatīvā

novērtējuma noteikšanu.

Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 9. panta trešajā daļā

noteiktajam zemes konsolidācijas ierosināšanu finansē no valsts

budžeta līdzekļiem. Atsakoties no valsts tiešas iesaistes zemes

konsolidācijas procedūrās, lieki ir gan Zemes pārvaldības likuma

9. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktie zemes konsolidācijas

ierosināšanas posmi, gan minētā likuma 10. pantā noteiktie zemes

konsolidācijas ierosināšanas posma nosacījumi.

Attiecībā uz projekta izstrādi un īstenošanu jāatzīmē, ka

Zemes ierīcības likuma 6. pantā ir noteikts, ka zemes ierīcības

darbus, kā arī zemes ierīcības projekta saskaņošanu un

apstiprināšanu finansē to ierosinātājs. Ja zemes ierīcības darbus

ierosina vairākas šajā likumā noteiktās personas, tad katras

personas līdzfinansējuma daļu nosaka proporcionāli zemes

ierīcības projektā ietvertajai tās īpašumā esošajai zemes

platībai vai savstarpēji vienojoties.

Turpretim Zemes pārvaldības likums paredz, ka zemes

konsolidācijas projekta izstrādi un ieviešanu finansē personas,

kas ierosinājušas zemes konsolidāciju, bet to var finansēt,

apvienojot privātpersonu finanšu līdzekļus, vietējās pašvaldības

un valsts budžeta līdzekļus.

Paredzot zemes konsolidācijas īstenošanai izmantot esošās,

praksē jau realizētās procedūras, tas ir, veicot zemes robežu

pārkārtošanu, izstrādājot zemes ierīcības projektu, uz zemes

konsolidācijas procesu būtu attiecināmi Zemes ierīcības likumā

noteiktie finansēšanas principi, taču, lai veicinātu zemes

konsolidācijas īstenošanu, vienlaicīgi būtu saglabājamas Zemes

pārvaldības likuma normas attiecībā uz iespēju apvienot

privātpersonu finanšu līdzekļus ar valsts un pašvaldību finanšu

līdzekļiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumu

Nr. 505 "Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi"

11. punktu vietējā pašvaldība izsniedz zemes ierīcības projekta

izstrādes nosacījumus, kā arī izdod administratīvo aktu par zemes

ierīcības projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu. Atbilstoši minēto

noteikumu 27. punktam vietējai pašvaldībai ir pienākums

izvērtēt, vai zemes ierīcības projekta izstrādē ir ievēroti zemes

ierīcības projekta izstrādes nosacījumi, prasības, kas noteiktas

normatīvajos aktos teritorijas plānošanas, izmantošanas, apbūves

vai zemes ierīcības jomā, kā arī citu normatīvo aktu prasības. No

noteiktajām tiesību normām izriet, ka vietējai pašvaldībai ir

liela nozīme zemes ierīcības projektu izstrādē. Minētais

attiektos arī uz zemes konsolidāciju, kas īstenota zemes

ierīcības projekta ietvaros. Tātad, pieņemot lēmumu par zemes

ierīcības projekta apstiprināšanu, pašvaldībai būtu izvērtējams,

vai zemes ierīcības projekts zemes konsolidācijas vajadzībām

izstrādāts atbilstoši Zemes pārvaldības likumā noteiktajam zemes

konsolidācijas mērķim.

Zemes konsolidācija atbilstoši Zemes pārvaldības likumā

noteiktajai definīcijai ir vērsta uz apjomīgiem teritorijas

sakārtošanas darbiem, nevis tikai dažu nekustamo īpašumu līmenī,

kas pārsvarā ir zemes ierīcības projektos. Pastāv risks, ka tikai

ar zemes īpašnieku iniciatīvu šādu vērienīgumu nebūs iespējams

sasniegt. Ievērojot augstāk minēto par vietējās pašvaldības

būtisko lomu zemes ierīcībā, secināms, ka vietējā pašvaldība

varētu būt tā institūcija, kas ar savām darbībām veicinātu arī

zemes konsolidācijas īstenošanu.

Viens no veicināšanas pasākumiem ir jau šīs nodaļas sākumā

aprakstītās darbības, tādas kā zemes īpašnieku informēšanas

pasākumi, teritorijas izpēte un attiecīgo risinājumu piedāvāšana

zemes īpašniekiem.

Vēl viens veids, kā veicināt zemes konsolidāciju, ir motivēt

zemes īpašniekus tajā piedalīties. Viens no motivācijas

pasākumiem varētu būt nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumu

piemērošana. To saņēmēju loku nosaka vietējā pašvaldība,

ievērojot likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"

3.1 pantā noteiktos principus.

Zemesgrāmatu likuma 106. pants noteic, ka zemesgrāmatu lietās

par rajona (pilsētas) tiesu veiktajām darbībām ņem kancelejas un

valsts nodevu. Par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību

nostiprināšanu zemesgrāmatā maksājamās valsts nodevas apmēru un

samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas

nosaka Ministru kabinets.

Valsts nodevas apmēru par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību

nostiprināšanu zemesgrāmatā un samaksas kārtību, kā arī

atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas nosaka Ministru kabineta

2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1250 "Noteikumi par

valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu

zemesgrāmatā".

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.

panta 2. punktu valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts

budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā

par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas

izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir

personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana,

ierobežošana). Valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar

institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu.

Ministru kabineta 2012. gada 20. martā pieņemtajā

informatīvajā ziņojumā "Par valsts nodevu un maksas

pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu"

(prot. Nr. 16, 31. §) norādīts, ka valsts nodevas par īpašuma

tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu apmērs nav saistīts ar

izdevumu, kas radušies iestādei, sniedzot pakalpojumu vai veicot

darbības, segšanu. Taču ar noteiktā valsts nodevas par īpašuma

tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu apmēra palīdzību pamatā

tiek nodrošināta regulējošā funkcija, kas atspoguļojas gan pašā

nodevas noteikšanas diferenciācijā, gan nekustamā īpašumu tirgus

regulācijā.

No Zemes pārvaldības likuma

1. panta pirmās daļas 13. punktā noteiktā izriet, ka zemes

konsolidācijas mērķa - racionālu saimniecību struktūru un zemes

vienību platību veidošanai, kā arī, lauku infrastruktūras un

lauku attīstības un vides aizsardzības veicināšanai, sasniegšana

tiek realizēta pārkārtojot projekta dalībniekiem piederošās zemes

robežas. Tā kā zemes robežu pārkārtošana noslēdzas ar zemes

kadastrālo uzmērīšanu, sagatavojot zemes robežu plānus, un

attiecīga dokumenta (zemes maiņas līgums) sagatavošanu, nekustamā

īpašuma un tam pievienoto zemes vienību skaita un platību izmaiņu

veikšanu zemesgrāmatā, secināms, ka zemes maiņa ir tikai viens no

zemes konsolidācijas pasākumu īstenošanas rīkiem un nav saistīts

ne ar personu darbību regulēšanu (kontrolēšana, veicināšana,

ierobežošana), ne nekustamā īpašumu tirgus regulāciju.

Ievērojot minēto, lai

veicinātu zemes konsolidācijas norisi projekta dalībnieki būtu

atbrīvojami no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu

zemesgrāmatā samaksas, analoģiski kā tas paredzēts Latvijas zemes

fonda pārvaldītājam akciju sabiedrībai "Attīstības finanšu institūcija

Altum" par

zemes privatizāciju lauku apvidos regulējošajos normatīvajos

aktos noteiktās lauksaimniecības zemes īpašuma tiesību

nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Ievērojot to, ka zemes konsolidācijā var tikt iesaistīti arī

saimnieciskās darbības veicēji, tad to atbrīvošana no valsts

nodevas samaksas vai nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas zemes

konsolidācijā realizējamās zemes maiņas ceļā vērtējama

komercdarbības atbalsta kontekstā.

Pēc aptuveniem aprēķiniem zemes konsolidācijas īstenošanas

izmaksas vienam dalībniekam atbilstoši otrajam risinājumam varētu

veidot apmēram 1000-1500 EUR, ietverot pakalpojuma maksu par

zemes ierīkotāja un zemes kadastrālās uzmērīšanas speciālista

pakalpojumiem, kā arī pakalpojumiem, kas attiecas uz zemes

konsolidācijas izvērtēšanu (vietējā pašvaldība), kadastra datu

aktualizāciju (Valsts zemes dienests) un īpašuma tiesību

reģistrēšanu (zemesgrāmata, notārs).

Neatrisinot minētās problēmas:

1) zemes konsolidācijā būs jāveic Zemes pārvaldības likuma 9.

panta pirmās daļas 1. punktā un 10. pantā noteiktais

ierosināšanas posms, tādējādi radot nevajadzīgu administratīvo

slogu un nelietderīgi izmantojot valsts budžeta līdzekļus;

2) nenosakot vietējai pašvaldībai pienākumu veicināt zemes

konsolidāciju tās teritorijā, zemes konsolidācijas apjomi varētu

būt salīdzinoši nelieli, līdz ar to netiktu pielietots šis

efektīvais instruments racionālas saimniecības struktūras

izveidei, lauku infrastruktūras un lauku

attīstības veicināšanai un vides aizsardzībai;

3) saglabājot Zemes pārvaldības likuma 9. panta pirmajā daļā

noteikto prasību zemes konsolidācijas vajadzībām izstrādāt zemes

konsolidācijas projektu, tiktu radītas divas atšķirīgas zemes

konsolidācijas īstenošanas procedūras.

4) zemes konsolidāciju atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 10.

panta pirmās daļas 1. punktam varēs ierosināt tiesiskie valdītāji

par savā tiesiskajā valdījumā esošo zemi, taču zemes ierīcības

projektu zemes konsolidācijai nebūs iespējams izstrādāt, jo Zemes

ierīcības likuma 5. panta pirmais punkts izslēdz iespēju šādām

personām ierosināt zemes ierīcības projekta izstrādi;

5) zemes robežu pārkārtošana balstītos uz dažādiem principiem,

jo saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 11. panta ceturtās daļas

1. un 3. punktu zemes konsolidācijā zemes robežas plāno,

ievērojot zemes gabalu relatīvo novērtējumu un teritorijas

attīstības plānošanas dokumentus, turpretim zemes ierīcības projektā -

ievērojot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, kā tas

noteikts Zemes ierīcības likuma 7. panta 1. punktā

6) tiks paredzēts valsts atbalsts zemes konsolidācijas

ierosināšanai, lai gan saskaņā ar Zemes ierīcības likuma 6. pantu

ir noteikts, ka zemes ierīcības darbus finansē to

ierosinātājs;

7) neparedzot atvieglojumus zemes konsolidācijā iesaistītajām

personām, netiks radīti apstākļi, kas varētu veicināt teritorijas

attīstību.

3. ZEMES

KONSOLIDĀCIJAS IEVIEŠANAS RISINĀJUMI

3.1. Pirmā

risinājuma apraksts

3.1.1. Zemes

konsolidācijas ierosināšana

Saņemot pieprasījumu, pirmais kritērijs, lai Valsts zemes

dienests lemtu par zemes konsolidācijas uzsākšanu, ir zemes

konsolidācijas ierosinātāja atbilstības pārbaude Zemes

pārvaldības likuma 10. panta pirmajā daļā minētajam personu

lokam.

8. attēls. Projekta perspektīvās

teritorijas piemērs: dažādas krāsas attēlo pieprasījumā

iekļautās zemes vienības, neregulārā kontūra apkopo tās papildu

zemes vienības, kuru iekļaušana projektā var būt piemērota zemes

konsolidācijas veikšanai

Papildus īpašuma statusam un piederībai būtu jānoskaidro, vai

attiecībā uz pieprasījumā norādīto zemi pastāv kādi teritoriāli

vai juridiski šķēršļi.

Tā kā juridiskie šķēršļi, uzsākot zemes konsolidāciju, var būt

novērsti projekta īstenošanas laikā, tad piedāvātais risinājums

paredz atteikties no nepieciešamības iesniegt kreditora

piekrišanu zemes robežu pārkārtošanai, kā to nosaka Zemes

pārvaldības likuma 10. panta otrā daļa. Savukārt, lai

nodrošinātu, ka zemes

konsolidācija sekmīgi noslēdzas, Zemes konsolidācijas

noteikumos jānosaka, ka potenciālie projekta dalībnieki paraksta

apliecinājumu ne tikai par gatavību dalībai zemes konsolidācijā,

bet arī par sekām īpašuma aprobežošanai projekta izstrādes un

īstenošanas gaitā. Pirms apliecinājuma parakstīšanas Valsts zemes

dienests izskaidros projekta dalībniekiem par nepieciešamību

atturēties no nekustamā īpašuma tiesību aprobežošanas projekta

laikā.

Projekta perspektīvo teritoriju veidos zemes vienības, kuru

īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem Valsts zemes dienests

nosūtīs uzaicinājumu piedalīties pārrunās par dalību zemes

konsolidācijā un projekta izstrādes uzsākšanu: tātad projekta

perspektīvā teritorija noteiks potenciālo projekta dalībnieku

grupu.

Projekta perspektīvo teritoriju veidos zemes vienības, kuru

savstarpējo robežu pārkārtošana vai novietojuma maiņa atbilst

pieprasījumā norādītajam projekta izstrādes mērķim un ar to

saistītajiem uzdevumiem. Valsts zemes dienests šīs zemes vienības

noteiks, izmantojot Kadastra informācijas sistēmas teksta un

telpiskos datus par nekustamā īpašuma objektu izvietojumu un

zemes lietošanas veidiem, kā arī citus ģeotelpiskās informācijas

avotus par ainavas struktūru, lauku blokiem un teritorijas

izmantošanu (skatīt 8. attēlu).

Pastāv augsta varbūtība, ka sākotnējās perspektīvās projekta

teritorijas konfigurācija un platība ievērojami mainīsies

konsultāciju procesā, jo brīvprātīgu dalību zemes konsolidācijā

nav iespējams paredzēt tikai no sekundāro datu analīzes,

nepielietojot komunikatīvās plānošanas metodes. Šī iemesla dēļ

jāparedz iespēja projekta perspektīvo teritoriju precizēt zemes

konsolidācijas ierosināšanas gaitā līdz pat lēmuma pieņemšanai

par projekta izstrādes uzsākšanu, ar kuru tiek noteikta faktiskā

projekta teritorija.

Lai gan zemes maiņas un robežu pārkārtošanas risinājumu skaits

ir atkarīgs no projekta dalībnieku un zemes vienību skaita, kā

arī zemes platības (turpmāk - projekta mērogs), ir nosakāmi

ierobežojumi vienas projekta teritorijas, tai skaitā arī projekta

perspektīvās teritorijas maksimālajam lielumam. Pēc konsultācijām

ar citu Eiropas valstu pārstāvjiem6, optimāls projekta

teritorijas robežlielums varētu būt 1300 ha, bet maksimālais

attālums starp divām konsolidējamām zemes vienībām vienlaidus

apgabalā nav lielāks par 4000 metriem. Šādi rādītāji iegūti,

ņemot vērā Lietuvas pieredzi.

Tā kā projekta perspektīvā teritorija ir ietvars, kas zemes

konsolidācijas ierosināšanas posmā tiek pielāgots projekta

izstrādei atkarībā no potenciālo dalībnieku atsaucības un

intereses, tā var tikt noteikta lielākā platībā, piemēram, līdz

3000 ha, bez īpaša attāluma ierobežojuma starp vistālākajām zemes

vienībām - projekta perspektīvās teritorijas konfigurācija ir

izvēlējama atkarībā no zemes izmantošanas veidotā telpiskā raksta

un zemes īpašumu struktūras, izvērtējot pieprasījumā minēto

projekta izstrādes mērķi. Savukārt platības ierobežojums projekta

izstrādei - 1500 ha un zemes vienību savstarpējais maksimālais

attālums nav lielāks par 10 km - ir attiecināms uz projekta

teritoriju, ko Valsts zemes dienests apstiprina ar lēmumu par

projekta izstrādes uzsākšanu. Šāda robežvērtība izvēlēta, jo

atsevišķa projekta ietvaros zemes novērtēšana un robežu

pārplānošana pārāk lielā teritorijā sarežģīs projekta

organizatorisko struktūru.

Valsts zemes dienests informāciju par projekta ieceri un

sākotnēji noteikto projekta perspektīvo teritoriju nosūta tām

vietējām pašvaldībām, kuru administratīvo teritoriju robežās

paredzēts izstrādāt un īstenot projektu.

Pēc zemes konsolidācijas ieceres un projekta perspektīvajā

teritorijā risināmo jautājumu saskaņošanas ar vietējo pašvaldību,

Valsts zemes dienests sadarbībā ar pašvaldību organizē pārrunas

ar projekta perspektīvajā teritorijā iekļauto un projekta

perspektīvās teritorijas robežojošo nekustamo īpašumu

īpašniekiem, lai veicinātu to iesaisti projektā, kā arī informētu

par projekta izstrādes un īstenošanas plānotajām izmaksām,

realizācijas gaitu un rezultātiem. Minētajās sarunās iesaistāmas

un vēlāk par pieņemto lēmumu par zemes konsolidācijas uzsākšanu

konkrētā teritorijā informējamas ir arī citas institūcijas, ja

projekta perspektīvā teritorija skar

to intereses, kā, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldi, ja

projekta perspektīvā teritorija skar

īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, Nacionālo kultūras

mantojuma pārvaldi, ja projekta perspektīvajā teritorijā atrodas

valsts nozīmes nekustamie kultūras pieminekļi, un citas

institūcijas.

Pārrunu organizēšana ar projekta perspektīvās teritorijas

zemes īpašniekiem ir veids, kā identificēt papildu potenciālos

projekta dalībniekus, jo pieprasījumi var tikt iesniegti arī par

viena zemes īpašnieka vairākām zemes vienībām, kuru

konsolidēšanai ir nepieciešama maiņa ar citiem zemes īpašniekiem.

Lai veicinātu sadarbību projekta ietvaros, zemes konsolidācijas

ierosināšanā Valsts zemes dienests veiks koordinēšanas funkciju,

konsultējot pieprasījuma iesniedzēju par projekta uzsākšanas

iespējām vēlamajā teritorijā un uzrunājot citus zemes īpašniekus,

kuru dalība projektā var būt nepieciešama vai vēlama. Projekta

izstrādes uzsākšanai pastāv dažādas pieejas: projektu var

izstrādāt gan vienkāršai zemes robežu un zemes maiņai, gan

ierosināšanas posmā definēt vēl papildu uzdevumus un paplašināt

projekta mērogu. Katrā atsevišķā gadījumā ir jāizvērtē projekta

dalībnieku individuālie ieguvumi, kā arī projekta izstrādes un

īstenošanas izmaksu sadalījums, kas mainīsies atkarībā no

projekta teritorijas lieluma un projekta izstrādes mērķa.

Lai paustu piekrišanu dalībai zemes konsolidācijā,

potenciālajiem projekta dalībniekiem mēneša laikā pēc pārrunu

norises Valsts zemes dienestā jāiesniedz apliecinājums par dalību

zemes konsolidācijā (turpmāk - apliecinājums). Atbilstoši

saņemtajiem apliecinājumiem Valsts zemes dienests precizē

projekta perspektīvās teritorijas robežas un izvērtē, vai tajā

iespējams realizēt zemes konsolidācijas ierosinātāju un

potenciālo projekta dalībnieku ieceres (projekta izstrādes

mērķi). Gadījumā, ja projekta perspektīvās teritorijas maiņai nav

piemērota risinājuma, Valsts zemes dienests pieņem lēmumu par

atteikumu uzsākt zemes konsolidāciju.

Lēmums par projekta izstrādes uzsākšanu, ar kuru tiek

apstiprināta projekta teritorija, stājas spēkā pie nosacījuma, ja

katrs potenciālais projekta dalībnieks, kurš iesniedzis

apliecinājumu, ir parakstījis dalības līgumu. Ja noteiktā termiņā

atsevišķi dalības līgumi netiek parakstīti, nav iespējams uzsākt

projekta izstrādi visā iepriekš noteiktajā projekta teritorijā.

Šādā situācijā Valsts zemes dienests izvērtē, vai iespējams

sasniegt projekta izstrādes mērķi, izslēdzot no projekta

teritorijas tās zemes vienības, par kurām nav noslēgti dalības

līgumi. Ja pieprasījumā iekļauto un pārrunās apspriesto projekta

izstrādes mērķi var sasniegt sašaurinot potenciālo projekta

dalībnieku loku, Valsts zemes dienests izdara grozījumus lēmumā

par projekta izstrādes uzsākšanu, mainot projekta teritoriju, un

tas stājas spēkā bez papildus dalības līgumu parakstīšanas.

Savukārt, ja projekta izstrādes mērķi nav iespējams sasniegt,

nepiesaistot vēl citus potenciālos projekta dalībniekus, kuri

līdzšinējā ierosināšanas procesā nav piedalījušies, bet pārējie

dalības līgumus parakstījušie projekta dalībnieki vēlas turpināt

iesaistītes zemes konsolidācijā, Valsts zemes dienests veic jaunu

projekta perspektīvās teritorijas izvēli, konsultējas ar

pašvaldību un organizē atkārtotu pārrunu un papildu apliecinājumu

iesniegšanas procesu. Tā rezultātā tiek veikti grozījumi lēmumā

par projekta izstrādes uzsākšanu, mainot projekta teritoriju un

paplašinot potenciālo projekta dalībnieku loku. Tādējādi netiks

pārtraukta jau vienošanos panākušās projekta dalībnieku grupas

(vairākuma) ieceru turpmākā realizācija projekta izstrādes un

īstenošanas gaitā. Tomēr gadījumos, kad pēc atsevišķu dalības

līgumu nenoslēgšanas nav citu projekta teritorijas un papildu

potenciālo projekta dalībnieku varianti, Valsts zemes dienests

pieņem lēmumu par atteikumu uzsākt zemes konsolidāciju, līdz ar

to arī noslēgtie dalības līgumi zaudē spēku un ierosināšanas

process noslēdzas bez projekta izstrādes uzsākšanas.

Lai mazinātu gadījumu skaitu, kad zemes konsolidācijas

ierosināšana tiek pārtraukta tās noslēguma posmā, potenciālie

projekta dalībnieki ir jāinformē par dalības līguma nozīmi un to

paredzamo saturu jau pārrunu laikā pirms apliecinājumu

iesniegšanas. Valsts zemes dienesta pienākumos ietilptu zemes

konsolidācijas dalībnieku informēšana par zemes konsolidācijas

procesa norises kārtību un projekta realizēšanas procedūrām, kā

arī aktuālas un salīdzināmas informācijas sniegšana projekta

dalībniekiem par to tiesībām un līgumsaistībām piešķirto valsts

budžeta līdzekļu ietvaros. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ne

visus apstākļus ir iespējams paredzēt iepriekš, jo projekta

dalībnieku intereses var būt atšķirīgas, līdz ar ko projekta

risinājuma varianti var manīties līdz pat projekta īstenošanas

uzsākšanai.

Slēdzot dalības līgumu, potenciālie projekta dalībnieki

piekrīt tā nosacījumiem un tam, ka projekta izstrāde un

īstenošana ir process, kuru veido dažādi savstarpēji saistīti

pasākumi, piemēram, zemes novērtēšana, robežu novietojuma izmaiņu

un piekļuves iespēju plānošana, vienošanās par zemes maiņu un

citi, tāpēc dalības līguma saturā ir jāiekļauj nosacījumi

attiecībā uz projekta dalībnieku pienākumiem segt projekta

izstrādes un īstenošanas izmaksas, tai skaitā, zemes kadastrālās

uzmērīšanas pakalpojuma izmaksas, proporcionāli katra projekta

dalībnieka projektā iekļautajai zemes platībai un atkarībā no

individuālā ieguvuma, izņemot gadījumus, kad projekta izstrādes

un īstenošanas izmaksas tiek finansētas tikai no vietējās

pašvaldības budžeta līdzekļiem, valsts budžeta līdzekļiem vai

valsts kapitālsabiedrības finanšu līdzekļiem, ja zemes

konsolidācijas izmaksu segšanai plānots izmantot Eiropas

Savienības finanšu instrumentus.

Tāpat vienlīdz būtiski ir vienoties par projekta dalībnieku

tiesībām izstāties vai tikt izslēgtiem no projekta dažādos tā

posmos, tas ir, paredzot atsevišķu zemes vienību izslēgšanu no

projekta teritorijas, neradot apdraudējumu citu projekta

risinājumu izstrādei, tādējādi veicinot atvērtu un pārmaiņām

pielāgojamu lēmumu pieņemšanas procesu. Ja kāds no projekta

dalībniekiem izstājas no projekta tā izstrādes un īstenošanas

posmā, Valsts zemes dienests izvērtē, vai projektu ir iespējams

turpināt un informē par to visus pārējos projekta

dalībniekus.

Piedāvātais risinājums problēmu

novēršanai:

1) paredz Zemes pārvaldības likumā:

1.1) noteikt, ka dalības līgumu noslēdz pēc lēmuma par

projekta uzsākšanu pieņemšanas;

1.2) noteikt, ka lēmums par zemes konsolidācijas uzsākšanu

stājas spēkā pēc tam, kad dalības līgumu noslēguši visi projekta

potenciālie dalībnieki;

1.3) svītrot Zemes pārvaldības likuma 10. panta otrajā daļā

prasību par kreditora piekrišanu;

1.4.) paplašināt 13. panta

pirmās daļas 4. punktā Ministru kabinetam izdošanai paredzēto

noteikumu deleģējuma apjomu, lai noteiktu zemes konsolidācijas

ierosinājuma saturu, gadījumus, kādiem iestājoties noraidāma

zemes konsolidācijas uzsākšana un pieņemams attiecīgs lēmums, un

dalības līguma būtiskākos nosacījumus;

2) Zemes konsolidācijas noteikumos noteikt:

2.1) ka zemes konsolidāciju ierosina, iesniedzot Valsts zemes

dienestam pieprasījumu zemes konsolidācijai, kurā norādīta

informācija par projektā iekļaujamām zemes vienībām un zemes

konsolidācijas mērķi, kā arī to, vai zemes robežu pārkārtošanu

ierobežo noslēgti līgumi vai citi juridiski šķēršļi;

2.2) Valsts zemes dienesta pienākumu izvērtēt zemes

konsolidācijas ierosinātāja atbilstību Zemes pārvaldības likuma

10. panta pirmajā daļā minētajam personu lokam un zemes

konsolidācijas mērķa sasniegšanas iespējamību;

2.3) projekta teritorijas izvēles kritērijus, tai skaitā

projekta perspektīvās teritorijas noteikšanai, un vienas projekta

teritorijas platības robežšķirtnes;

2.4) ka projekta perspektīvās teritorijas izvēli Valsts zemes

dienests saskaņo ar pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā

tiek realizēta zemes konsolidācija, un organizē pārrunas ar

potenciālajiem projekta dalībniekiem, kā arī tām institūcijām,

kuru intereses skar perspektīvā projekta teritorija;

2.5) ka potenciālie projekta dalībnieki (kuri neiesniedza

pieprasījumu, piekrišanu dalībai zemes konsolidācijā) pēc

pārrunām paraksta apliecinājumu par gatavību dalībai zemes

konsolidācijā, tai skaitā gatavību novērst juridiska rakstura

šķēršļus līdz projekta īstenošanas uzsākšanai, ja tādi ir;

2.6) ka Valsts zemes dienests izvērtē un apkopo saņemtos

apliecinājumus, lai pieņemtu lēmumu par esošās vai jaunas

projekta perspektīvās teritorijas apstiprināšanu;

2.7) ka tad, ja atbilstoši saņemtajiem apliecinājumiem

iespējams sasniegt zemes konsolidācijas mērķi, Valsts zemes

dienests nosaka projekta teritoriju un pieņem lēmumu par zemes

konsolidācijas uzsākšanu;

2.8) gadījumus, kādiem iestājoties nav iespējams sasniegt

zemes konsolidācijas mērķi, kā rezultātā pieņemams lēmums par

atteikumu uzsākt zemes konsolidāciju, piemēram, zemes

konsolidācijas ierosinātāja ieceri iespējams realizēt ar citiem

efektīvākiem risinājumiem (izstrādājot detālplānojumu, zemes

ierīcības projektu, tehnisko projektu vai slēdzot līgumu,

piemēram, servitūta nodibināšanai), vai nav iespējams noteikt

tādu projekta teritoriju, lai realizētu zemes konsolidācijas

ierosinātāja ieceri (nepietiekošs projekta dalībnieku skaits,

projekta teritorija neatbilst kritērijiem), vai arī tad, ja kāds

potenciālais projekta dalībnieks atsakās piedalīties projektā,

neparakstot dalības līgumu, teritoriālo vai juridisko šķēršļu

gadījumā;

2.9) ka par pieņemto lēmumu Valsts zemes dienests informē

zemes konsolidācijas ierosinātāju un tos potenciālos projekta

dalībniekus, kuri iesniedza apliecinājumus, kā arī tās

institūcijas, kuru intereses skar perspektīvā projekta

teritorija, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldi, ja tā nav

potenciālais projekta dalībnieks;

2.10) Valsts zemes dienesta tiesības sagatavot dalības līguma

projektu un nosūtīt to saskaņošanai potenciālajiem projekta

dalībniekiem, kuriem ir pienākums noteiktā termiņā sniegt par to

priekšlikumus un iebildumus;

2.11) termiņu, kādā projekta dalībniekiem ir tiesības izteikt

iebildumus un priekšlikumus par dalības līguma projekta

saturu;

2.12) Valsts zemes dienesta pienākumu projekta dalībnieku

sniegto iebildumu izvērtēšanai un attiecīgu izmaiņu veikšanai

dalības līguma projektā;

2.13) termiņu, kādā potenciālajiem projekta dalībniekiem ir

pienākums parakstīt dalības līgumu;

2.14) dalības līguma būtiskākos nosacījumus, piemēram:

a) termiņu, kādā noslēdzams līgums ar pakalpojuma sniedzēju

par projekta izstrādi un projektā jaunizveidoto zemes vienību

kadastrālo uzmērīšanu;

b) dalības līguma nepildīšanas sekas un dalības līguma

laušanas gadījumus, piemēram, ja par projekta izstrādes

īstenošanas pārtraukšanu vienojušies projekta

dalībnieki;

c) pienākumu vienoties savā starpā par maksu un samaksas

kārtību projektā paredzētās atlīdzības izmaksas gadījumos,

informējot par to Valsts zemes dienestu;

d) tādu juridiska rakstura šķēršļu neuzņemšanās, kas varētu

ierobežot zemes robežu pārkārtošanu, vai to novēršana līdz zemes

konsolidācijas īstenošanai;

e) pienākumu projekta dalībniekam informēt Valsts zemes

dienestu par izstāšanos no projekta, bet jaunizveidoto zemes

vienību ieguvēju par darījumā iesaistītās zemes iekļaušanu

projektā un tiesībām slēgt dalības līgumu;

2.15) Valsts zemes dienesta tiesības un pienākumu izvērtēt

projekta izstrādes uzsākšanas, turpināšanas un īstenošanas

iespējas, ja kāds projekta dalībnieks atsakās piedalīties

projektā, neparakstot dalības līgumu, vai izstājas no projekta

kādā tā izstrādes vai īstenošanas posmā.

3.1.2. Zemes

konsolidācijas projekta izstrāde

3.1.2.1.

Pakalpojumu sniedzēju izvēle

Zemes konsolidācija kā zemes izmantošanas plānošanas

instruments ir piemērota dažādām teritorijas attīstības iecerēm,

tāpēc, lai veiktu zemes robežu pārkārtošanu, ir nepieciešama

zemes īpašnieku sadarbība. Atkarībā no projekta izstrādes mērķa

un teritorijas veidosies projekta dalībnieku grupas, kurām visā

projekta izstrādes un īstenošanas gaitā būs jāveic lēmumu

pieņemšana sadarbībā gan ar pakalpojumu sniedzējiem, gan Valsts

zemes dienestu un pašvaldību.

Projekta izstrādi veic speciālists, kuram ir profesionālās

darbības sertifikāts zemes ierīcības darbu veikšanai, kā arī

kvalitatīva un nozīmīga profesionālā pieredze, kas vērtējama pēc

izstrādātajiem zemes ierīcības projektiem. Ja nepieciešams

papildināt zemes ierīkotāja profesionālās kompetences, zemes

novērtēšanā un projekta sagatavošanā zemes ierīkotājs ir tiesīgs

pieaicināt speciālistus ar pieredzi augšņu un nekustamā īpašuma

vērtēšanas, kā arī mērniecības jomā.

Ievērojot zemes konsolidācijas komplicētību, Valsts zemes

dienesta pienākumos ietilptu skaidrot un sniegt atbalstu

pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem nozares speciālistiem un

pašvaldību darbiniekiem par zemes konsolidācijas procesu, zemes

konsolidācijas projekta izstrādi, īstenošanu un citiem

jautājumiem, kas saistīti ar zemes konsolidācijas procesa

realizāciju piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Lai gan projekta izstrāde un īstenošana ir nodalīti projekta

posmi (tāpat kā zemes ierīcības projekta izstrāde un īstenošana),

un Zemes pārvaldības likums nenosaka, ka projekta izstrādē ir

nepieciešama mērnieka dalība, ir vairāki iemesli, kāpēc jau

sākotnēji vēlama tāda pakalpojuma sniedzēja izvēle, kurš ir

sertificēts gan zemes ierīcības, gan zemes kadastrālās

uzmērīšanas darbu veikšanai. Pirmkārt, projekta teritorijā var

atrasties arī zemes vienības, kuru faktiskā platība var būtiski

atšķirties no juridiski noteiktās (zemes vienības, kuru robežas

ir noteiktas ar ierādīšanas metodi vai projektētas bez

kadastrālās uzmērīšanas). Šādu zemes vienību novērtēšanai var būt

nepieciešama robežu novietojuma precizēšana, lai noteiktu

atbilstošu zemes relatīvā novērtējuma attiecību: pēc pārrunām ar

projekta dalībniekiem zemes ierīkotājam būtu jānodrošina mērnieka

pieaicināšana atsevišķu robežposmu apsekošanā. Ja zemes ierīcības

speciālists ir sertificēts arī zemes kadastrālās uzmērīšanas

darbu veikšanai, robežu apsekošanas vai atjaunošanas darbībām nav

nepieciešams izmantot citas personas pakalpojumus. Otrkārt, zemes

konsolidācijā jaunveidojamo zemes vienību robežas tiek

projektētas, saglabājot līdzvērtīgu nekustamo īpašumu zemes

relatīvā novērtējuma vērtību, kas noteikta pēc aktuāliem datiem

par zemes kvalitatīvajiem rādītājiem. Veicot zemes robežu

noteikšanu, ir būtiski izprast projekta risinājumu pamatojumu,

tāpēc vēlama projekta izstrādātāju (zemes ierīkotāju) un

īstenotāju (mērnieku) sadarbība.

Ja projekta izstrādi ierosina vietējā pašvaldība vai valsts

tiešās pārvaldes iestāde par teritoriju, kurā zemes atrodas citu

personu īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, pakalpojumu sniedzēju

atlase un finansēšana noritēs atšķirīgi, nekā apvienojoties

nelielai vietējo zemes īpašnieku grupai savstarpējo zemes robežu

pārkārtošanai.

Ja pakalpojumu sniedzēja izvēle ir veicama atbilstoši publisko

iepirkumu jomas normatīvo aktu prasībām, personas savstarpēji

vienojas par iepirkuma organizēšanu iepirkumu komisijas

darbā, ņemot vērā

visu projekta dalībnieku intereses. Lai nodrošinātu visu projekta

dalībnieku interešu pārstāvību, Zemes konsolidācijas noteikumos

jāiekļauj norma, ka katram projekta dalībniekam jānoslēdz līgums

ar pakalpojumu sniedzēju, kā arī laiks, kādā veicama pakalpojuma

sniedzēja izvēle, ja attiecīgā pakalpojuma sniedzēja izvēlei

nebūs piemērojamas publisko iepirkumu jomu regulējošo normatīvo

aktu prasības. Lai nodrošinātu procesa izpildes nepārtrauktību,

Zemes konsolidācijas noteikumos jāparedz projekta dalībniekiem

pienākums iesniegt Valsts zemes dienestā informāciju par noslēgto

līgumu ar pakalpojumu sniedzēju, ja līgums ir pieejams

Elektronisko iepirkumu sistēmā, vai noslēgtā līguma neapliecinātu

kopiju, ja tas nav pieejams Elektronisko iepirkumu sistēmā. Ja

nepamatotu apstākļu dēļ projekta dalībnieki līgumu ar pakalpojumu

sniedzēju nebūs noslēguši noteiktajā termiņā, dalības līgums tiks

lauzts un Valsts zemes dienestam radīsies pienākums izvērtēt

projekta izstrādes uzsākšanas iespēju. Ja zemes konsolidācijas

mērķi nebūs iespējams sasniegt, iesaistot projektā to dalībnieku

rīcībā esošo zemi, kuri būs noslēguši līgumu ar komersantu par

projekta izstrādi, Valsts zemes dienestam būs pienākums pieņemt

lēmumu par zemes konsolidācijas izbeigšanu. Šī dalības līguma

vienpusējā atkāpšanās iespēja, tāpat kā pakalpojuma līguma

noslēgšanas termiņš, tiks paredzēts gan Zemes konsolidācijas

noteikumos, gan dalības līgumā.

Piedāvātais risinājums problēmu novēršanai paredz

noteikt Zemes konsolidācijas noteikumos:

1) ka projektu izstrādā un kadastrālās uzmērīšanas darbus veic

viena persona, neatkarīgi no uzņēmējdarbības formas, kādā tā

darbojas;

2) termiņu, kādā pēc lēmuma par projekta izstrādes uzsākšanu

pieņemšanas, projekta dalībniekiem jāizvēlas pakalpojumu

sniedzējs, ja to neizvēlas publisko iepirkumu jomu

reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, un

pienākumu iesniegt Valsts zemes dienestā informāciju par noslēgto

līgumu ar pakalpojumu sniedzēju, ja līgums ir pieejams

Elektronisko iepirkumu sistēmā vai noslēgtā līguma neplicinātu

kopiju, ja tas nav pieejams Elektronisko iepirkumu sistēmā;

3) ka līgumu par pakalpojumu sniegšanu pakalpojumu sniedzējs

vai komersants, kurš pārstāv zemes ierīkotāju, mērnieku vai citus

ar projekta izstrādi un īstenošanu saistītos speciālistus, slēdz

ar katru projekta dalībnieku, to apvienību vai ar institūciju

atkarībā no projekta finansēšanas veida un tā, vai projekta

dalībnieks ir privātpersona vai publiska persona;

4) ka pēc projekta dalībnieku pieprasījuma Valsts zemes

dienests izstrādā pakalpojumu sniedzēja atlases kritērijus un

sagatavo ieteikumus pakalpojumu līguma nosacījumu sagatavošanā,

kā arī sniedz konsultācijas un piedalās pakalpojumu sniedzēja

izvēlē vai iepirkumu komisijas darbā;

5) Valsts zemes dienesta tiesības vienpusēji lauzt dalības

līgumu ar projekta dalībnieku, kurš nenoslēdz līgumu ar

pakalpojuma sniedzēju noteiktajā termiņā.

3.1.2.2. Zemes

platības noteikšana

Viens no veidiem, kā noteikt projektā iekļautās zemes vienības

faktisko platību, ir veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu atbilstoši

Mērniecības noteikumiem. Tā kā zemes kadastrālā uzmērīšana lieki

sadārdzinās projekta izmaksas, jo parasti pēc zemes

konsolidācijas zemes vienības robežu konfigurācija mainīsies,

nebūtu pamatoti izvirzīt prasību veikt zemes kadastrālo

uzmērīšanu pirms zemes konsolidācijas, kas būs aktuāla tikai

projekta izstrādes laikā (1 - 3 gadu periods).

Piedāvātais risinājums paredz, ka katras projekta teritorijas

zemes vienību robežas zemes ierīkotājs izvērtē individuāli,

uzsākot projekta izstrādi, lai pārliecinātos, vai ir nepieciešams

veikt atsevišķas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības (robežu

apsekošanu dabā un, ja nepieciešams, projekta teritorijas ārējo

robežu atjaunošanu), kā arī precizēt kartogrāfisko materiālu

zemes relatīvā novērtējuma aprēķināšanai un robežu

projektēšanai.

Zemes ierīkotājs izvērtē ierādīto un projektēto zemes vienību

robežu novietojumu, balstoties uz kadastra kartes datiem,

topogrāfisko informāciju, ortofoto un arhīva dokumentiem, kā arī

zemes īpašnieku norādījumiem par robežu atrašanās vietu

apvidū.

Ja zemes ierīkotājs atzīst, ka atsevišķu zemes vienību

faktiskā platība var būtiski atšķirties no juridiski noteiktās un

ir nepieciešama robežu novietojuma precizēšana, pēc pārrunām ar

projekta dalībniekiem projekta izstrādē ir jānodrošina mērnieka

pieaicināšana atsevišķu robežposmu apsekošanā. Ja pakalpojuma

sniedzējs būs izvēlēts tāds, kurš ir sertificēts arī zemes

kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai, tad robežu apsekošanas

vai atjaunošanas darbībām zemes ierīkotājam nebūs nepieciešams

izmantot cita mērnieka pakalpojumus.

Piedāvātais risinājums problēmas novēršanai paredz

noteikt Zemes konsolidācijas noteikumos:

1) zemes ierīkotājam pienākumus, balstoties uz pieejamo

informāciju par robežu novietojumu apvidū, izvērtēt, vai ierādītu

un projektētu zemes vienību zemes robežu plānā noteiktās zemes

platības var radīt riskus projekta izstrādē, un pieaicināt

mērnieku, lai precizētu robežposmu atrašanās vietu un veiktu

robežu apsekošanu vai atjaunošanu, ja zemes ierīkotājam nav

attiecīgs sertifikāts zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā;

2) noteikt projekta vajadzībām nosakāmās zemes platības un

juridiski noteiktās zemes platību iespējamo atšķirību.

3.1.2.3. Zemes

novērtēšana

Zemes pārvaldības likumā noteikts, ka projektu izstrādā,

ievērojot zemesgabalu relatīvo novērtējumu attiecību. Zemes

relatīvais novērtējums faktiski ir punktos izteikta tirgus

vērtība (visiespējamākā cena novērtēšanas datumā, kas tirgū var

tikt saņemta atbilstoši tirgus vērtības definīcijai). Konceptuāli

tas nozīmē, ka pirms un pēc zemes konsolidācijas zemesgabalu

vērtība nekustamā īpašuma tirgū nemainās (atšķirība pieļaujamās

nesaistes robežās) vai vērtības pieaugums ir tieši proporcionāls

sākotnējai vērtībai.

Zemes relatīvā novērtējuma izteikšana punktos nepieciešama,

lai nodrošinātu projektēšanas procesu, jo ņemot vērā Latvijas

lauku zemes neviendabīgo raksturu, nepieciešama detalizētāka

informācija par zemes vienībā esošajām atšķirīgu vērtību līmeņu

kontūrām.

Līdz 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumam izstrādātās

augsnes un zemes kvalitātes novērtējuma kartes un to izstrādei

sagatavotie lauku darbu materiāli satur informāciju par

lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību. Šobrīd šī

lauksaimniecībā izmantojamās zemes ballēs izteiktā vērtība tiek

izmantota dažādiem nolūkiem, tostarp zemes kadastrālajā

vērtēšanā. Vietējā mērogā ģeogrāfiskā situācija aptuveni 30 gadu

laikā var būt ievērojami mainījusies, turklāt zemes robežu

pārkārtošanā īpaši jāņem vērā lauku ainavas neviendabīgais

raksturs, kas veidojies dabas procesu un cilvēku darbības

rezultātā.

Iepriekšējās desmitgadēs piešķirtais produktivitāti

raksturojošais novērtējums ir jāpārbauda apvidū, lai precizētu

dažādu augšņu tipus un to kontūras un pārliecinātos, vai ballēs

izteiktais zemes kvalitatīvais novērtējums nav maināms.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvajā novērtējumā

ir iekļauts noteikts vērtību veidojošo faktoru kopums: augsnes

veids; augsnes granulometriskais sastāvs; iekultivēšanas pakāpe

(trūdvielu %, aramkārtas dziļums); reljefs; erozija; mitruma

režīms; akmeņainība; mehanizāciju ietekmējošie apstākļi. Lai

veiktu agrāk noteiktā zemes kvalitatīvā novērtējuma pārbaudi un

iegūtu aktuālus datus par teritoriju, sākotnēji jāveic

digitālās augsnes

un zemes kvalitatīvā novērtējuma kartes un zemes kvalitātes

vērtēšanas un augsnes kartēšanas arhīva materiālu analīze

savienojumā ar citiem informācijas avotiem: Kadastra informācijas

sistēmas teksta un telpiskajiem datiem par projekta teritoriju;

ortofotokarti; meliorācijas karti; topogrāfisko karti;

teritorijas plānojumu; augsnes agroķīmiskās izpētes datiem, ja

tādi ir pieejami.

Balstoties uz novērojumiem apvidū un lauka darbiem augšņu

noteikšanā, pārbauda:

1) augšņu kontūru atbilstību (ja nepieciešams, izdala jaunas

kontūras);

2) mitruma apstākļu un melioratīvā stāvokļa izmaiņas;

3) zemes lietošanas veidu atbilstību;

4) akmeņainību un mehanizāciju ietekmējošo apstākļu

izmaiņas;

5) zemes kvalitatīvā novērtējuma kontūru atbilstību;

6) zemes kvalitatīvā novērtējuma atbilstību.

Lai nodrošinātu zemes novērtēšanas caurskatāmību, jāparedz, ka

uz zemes apsekošanu zemes kvalitatīvā novērtējuma rādītāju

noteikšanai uzaicina projekta dalībniekus. Tomēr pastāv iespēja,

ka visi projekta dalībnieki nevarēs piedalīties zemes apsekošanā.

Tāpēc jāparedz, ka projekta dalībnieku nepiedalīšanās teritorijas

apsekošanā nav šķērslis zemes novērtēšanai pie nosacījuma, ka

projekta dalībnieks ir bijis pienācīgi informēts par zemes

apsekošanas laiku un nav lūdzis to pārcelt uz citu laiku.

Pēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvā novērtējuma

pārbaudes sagatavo lauka žurnālu ar vēsturisko un aktuālo

informāciju par zemes kvalitatīvo novērtējumu un jaunu projekta

teritoriju aptverošu zemes kvalitatīvā novērtējuma karti (skatīt

9. attēlu).

9. attēls. Zemes kvalitatīvā

novērtējuma kartes piemērs

Zemes kvalitatīvā novērtējuma kartē ballēs atspoguļoto zemes

kvalitatīvo novērtējumu zemes ierīkotājs izsaka punktos, veicot

attiecīgas korekcijas, ievērojot projektā iekļauto zemes vienību

novietojumu pašvaldības teritorijā vai teritoriālajā vienībā un

tās ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgus cenu, izmantojot jaunāko

nekustamā īpašuma tirgus informāciju, kā arī lauksaimniecībā

izmantojamās zemes kadastrālās vērtību bāzes informāciju.

Lai plānotu projektā iekļauto zemes vienību izvietojumu, meža

zemēm un lauksaimniecības zemēm noteiktiem rādītājiem ir jābūt

salīdzināmiem, tāpēc meža zemes kvalitatīvais novērtējums ir

jāizsaka lauksamniecības zemes kvalitatīvajā novērtējumā.

Meža zemes kvalitatīvā novērtējuma izteikšanai

lauksaimniecības zemes kvalitatīvajā novērtējumā, meža zemes

kvalitatīvo novērtējumu pārrēķina proporcionāli attiecīgā pagasta

lauksaimniecības un meža zemes bāzes vērtībām pie noteiktajām

ballēm. Arī pārējiem zemes lietošanas veidiem zemes relatīvo

novērtējumu paredzēts izteikt punktos, izmantojot salīdzinājumu

(proporciju) starp vērtību attiecībām nekustamā īpašuma tirgū -

tai skaitā analizējot arī jaunāko izstrādāto kadastrālo vērtību

bāzi.

Tā kā mežaudzes vērtība netiek iekļauta zemes relatīvajā

novērtējumā, tad gadījumos, kad zemes konsolidācijā realizējamajā

zemes maiņā būs iesaistīta meža zeme, par to būs saņemama vai

maksājama atlīdzība publiskas personas mantas atsavināšanas jomu

regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja robežu

pārkārtošanā būs iesaistīta publiskas personas zeme, vai

jāvienojas par

atlīdzības izmaksas apmēru mežaudzei, ja robežu pārkārtošanā būs

iesaistīta privātpersonu zeme. Ja meža zemes robežu pārkārtošanā

būs iesaistīta tikai privātpersonas zeme, tad tās maiņa pēc

privātpersonu vienošanās veicama arī bez atlīdzības izmaksas par

mežaudzi. Tāpat projekta dalībniekiem pastāvēs iespēja

noteikt īpašus zemes vienību projektēšanā paredzamus nosacījumus,

piemēram, pārkārtot zemes vienību robežas, saglabājot īpašumā

esošo mežu.

Zemes relatīvais novērtējums apbūves zemei, tā pat kā citiem

zemes lietošanas veidiem, tiks izteikts punktos, salīdzinot

apbūves zemes un lauksaimniecības zemes vērtību nekustamā īpašuma

tirgū, kā arī salīdzinot zemes kadastrālajai vērtēšanai noteiktās

bāzes vērtības. Tādējādi

zemes relatīvajā novērtējumā tiks iekļauta arī tirgus cenas

komponente un gadījumos, ja zemes konsolidācijas rezultātā būs

nepieciešams zemi piepirkt vai saņemt par to atlīdzību, zemes

relatīvo novērtējumu būs iespējams izteikt arī naudas

vienībās.

Apbūves teritorijās zemes relatīvā novērtējuma noteikšanai

tiks ņemta vērā atļautā teritorijas izmantošana un tai atbilstošā

vērtība nekustamā īpašuma tirgū. Atļautās izmantošanas vērtības

noteikšanai tiks izmantota jaunākā nekustamā īpašuma tirgus

informācija, kā arī analizēta jaunākā izstrādātā kadastrālo

vērtību bāze, tas ir,

jau izanalizēta jaunākā nekustamā īpašuma tirgus

informācija.

10. attēls. Zemes relatīvā

novērtējuma kartes piemērs

Punktos izteiktu zemes relatīvo novērtējumu zemes ierīkotājs

atspoguļo zemes relatīvā novērtējuma kartē (skatīt 10.

attēlu).

No minētā izriet, ka zemes vērtēšanas materiālu izpētē un

lauka darbu veikšanā ir nepieciešamas gan zināšanas par augsni,

gan īpašumu vērtēšanu, gan zemes vienību projektēšanu. Līdz ar

minēto, zemes kvalitatīvo novērtējumu varēs veikt zemes

ierīkotājs, kuram būs zemes novērtēšanai nepieciešamās zināšanas

vai prasmes. Zemes ierīkotājiem, kuriem tādas nebūs, būs iespēja

projekta izstrādē papildus piesaistīt speciālistus augšņu un

īpašumu vērtēšanas jomā.

Pēc šādas metodikas noteikta zemes relatīvā novērtējuma

vērtība būs lielums, kurš noteiks, ka zemes konsolidācijas

īstenošanā iegūtā zeme ir līdzvērtīga tai, kas projekta

dalībniekam bija pirms zemes konsolidācijas uzsākšanas.

Kā jau šajā ziņojumā

norādīts iepriekš - nepieciešamības gadījumā zemes

relatīvais novērtējums no punktu izteiksmes tiks izteikts arī

naudas izteiksmē.

Tā kā zemes relatīvais novērtējums ir pamats projekta

risinājuma izvēlei, zemes relatīvā novērtējuma karte ir

savlaicīgi jāsaskaņo ar projekta dalībniekiem, lai iegūtu

apstiprinājumu par piekrišanu zemes vērtēšanas rezultātu

izmantošanai turpmākajā projekta risinājumu (zemes robežu

pārkārtošanas) plānošanā.

Saņemot projekta dalībnieku iebildumus par zemes relatīvo

novērtējumu, zemes ierīkotājs un, ja projekta izstrādē

piesaistīts augšņu vai īpašuma vērtēšanas jomas eksperts,

sadarbojoties ar to, izvērtē projekta dalībnieku izteiktos

iebildumus un, ja nepieciešams, veic teritorijas atkārtotu

apsekošanu, koriģējot zemes kvalitatīvā novērtējuma karti un

nosakot zemes relatīvo novērtējumu.

Zemes ierīkotājs sagatavo arī zemes relatīvā novērtējuma

kartes paskaidrojuma rakstu, kurā iekļauj informāciju par zemes

kvalitatīvā un relatīvā novērtējuma noteikšanas procesu un

rezultātiem, kā arī apkopojumu par veiktajām pārrunām, vienošanos

un iebildumiem, to risinājumiem.

Zemes relatīvā novērtējuma karti projekta dalībnieki saskaņo,

to parakstot, bet iebildumu gadījumā - parakstot paskaidrojuma

rakstu.

Kāda projekta dalībnieka atteikšanās saskaņot zemes relatīvā

novērtējuma karti, nenorādot pamatotu iebildumu, nav iemesls

pārtraukt projekta risinājumu izstrādi. Līdz ar to, zemes

ierīkotājs turpina projekta izstrādi, plānojot zemes vienību

robežu pārkārtojumus atbilstoši noteiktajam zemes relatīvajam

novērtējumam. Projekta dalībnieki, kuri nepiekrīt zemes

ierīkotāja izstrādātajam projekta risinājumam zemes relatīvā

novērtējuma dēļ, izstājas no turpmākās dalības projektā ar

pienākumu segt izstrādes gaitā radušās izmaksas atbilstoši

līgumam ar pakalpojuma sniedzēju un dalības līguma

nosacījumiem.

Zemes pārvaldības likums paredz, ka līdz 2028. gadam Latvijā

varētu tikt izveidota jauna Augšņu informācijas sistēma, kas cita

starpā saturēs aktuālus datus par lauksaimniecībā izmantojamās

zemes kvalitāti. Tā kā zemes konsolidācijā nosakāmā zemes

relatīvā novērtējuma noteikšanai izmantojamās kvalitatīvā

novērtējuma kartes satur plašāku informācijas apjomu, nekā augšņu

kartēšanā iegūstamie dati, tad zemes relatīvā novērtējuma

noteikšanai tiks izmantoti vēsturiskajās zemes kvalitatīvā

novērtējuma kartēs norādītie dati, veicot attiecīgas pārbaudes

dabā.

Piedāvātais risinājums problēmu novēršanai paredz Zemes

konsolidācijas noteikumos noteikt:

1) zemes relatīvā novērtējuma noteikšanas kārtību, tai skaitā,

projekta teritorijas apsekošanu dabā, zemes kvalitatīvā

novērtējuma noteikšanas metodiku, zemes relatīvā novērtējuma

kartes un paskaidrojuma raksta saturu, izstrādes un saskaņošanas

kārtību un zemes relatīvā novērtējuma pārbaudes veikšanu projekta

dalībnieku celto iebildumu atrisināšanai;

2) dalības līgumā iekļaujamo pienākumu projekta dalībniekam

segt projekta izstrādes gaitā radušās izmaksas atbilstoši līgumam

ar pakalpojuma sniedzēju, ja tas nepiekrīt zemes ierīkotāja

izstrādātajam projekta risinājumam zemes relatīvā novērtējuma dēļ

un izstājas no turpmākās dalības projektā.

3.1.2.4.

Piekļuves plānošana

Projekta izstrādē jāparedz nosacījumi par pievienojumu

plānošanu pašvaldības un valsts ceļiem.

Ja projekta teritoriju šķērso pašvaldības ceļš - zemes vienību

robežas pārkārtojamas tā, lai piekļuve jaunveidojamām zemes

vienībām tiktu nodrošināta no esoša pievienojuma pašvaldību ceļam

vai plānota pievienojuma pašvaldību ceļam, ja saņemta pašvaldības

rakstveida atļauja pievienojuma ierīkošanai.

Jaunveidojamo zemes vienību robežās projektējama piekļuve no

esoša pievienojuma valsts autoceļam vai plānota pievienojuma

valsts autoceļam. Ievērojot to, ka ceļu pievienošana valsts

autoceļiem ir saistīta gan ar satiksmes intensitāti, gan plānoto

projekta teritorijas izmantošanu, gan vēl virkni citu kritēriju,

izstrādājot projektu, ceļa pievienojumus valsts autoceļiem plāno

un tos izveido ceļu pievienošanas valsts autoceļiem jomu

reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Lai nodrošinātu zemes konsolidācijas

jēgu un būtību, projekta ietvaros risināmas piekļuves problēmas

gan projektā iekļautajām zemes vienībām, gan ar to saistītām

zemes vienībām. Primāri, pārkārtojot projekta dalībnieku zemes

robežas, projektā jāizdala zemes vienības zem plānotajiem

transporta infrastruktūras objektiem, kā arī esošajiem,

nodrošinot vienlaikus arī zemes īpašuma maiņu. Gadījumos, kad

zemes īpašuma tiesību maiņu zem plānotajiem vai esošajiem

transporta infrastruktūras objektiem nebūs iespējams realizēt,

zeme zem tās īpašniekam nepiederoša transporta infrastruktūras

objekta projektā izdalāma atsevišķā zemes vienībā, nemainot

īpašuma tiesības.

Pēc projekta īstenošanas zem transporta infrastruktūras

objektiem izdalītās zemes atsavināšana, tai skaitā arī maiņa,

veicama atbilstoši sabiedrības vajadzībām nepieciešamā īpašuma

atsavināšanas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā vai zem transporta infrastruktūras objektiem izdalītās

zemes izmantošana veicama zemes pārvaldības jomu regulējošos

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ja piekļuvi projektā jaunizveidotajām zemes vienībām nebūs

iespējams nodrošināt ne no pašvaldības ceļa vai ielas, ne valsts

autoceļa vai citiem zemes pārvaldības jomu regulējošos

normatīvajos aktos noteiktajiem ceļu izmantošanas nosacījumiem,

projektā būs risināms jautājums par ceļa servitūtu

nodibināšanu.

Vispārīgā kārtībā ceļa servitūtus nodibina ar līgumu. Arī

zemes konsolidācijas procesā ceļa servitūtus paredzēts nodibināt

ar līgumu. Lai neradītu zemes konsolidācijā nepieciešamību pēc

papildu administratīvajiem resursiem kontroles mehānisma

radīšanai tam, lai ceļa servitūta nodibināšanas līgums starp

attiecīgo kalpojošo un valdošo nekustamo īpašumu īpašniekiem tiek

noslēgts pēc īpašuma tiesību pārreģistrācijas zemesgrāmatā, tad

līgums par ceļa servitūta nodibināšanu saskaņā ar Civillikuma

1233. pantu tiks slēgts to potenciālo zemes vienību ieguvēju

starpā, pa kuru zemes vienībām projektā tiks plānots ceļa

servitūts. Ņemot vērā to, ka projektā paredzētie piekļuves

risinājumi, tai skaitā nodibināmie ceļa servitūti, savlaicīgi būs

zināmi visiem projekta dalībniekiem, jo viens no projekta

izstrādes pabeigšanas kritērijiem ir projekta saskaņošana ar tā

dalībniekiem, tad administratīvā sloga mazināšanai, līgums par

ceļa servitūta nodibināšanu tiks iekļauts zemes maiņas līgumā.

Analoģiski zemes konsolidācijas procesā sakārtojams arī jautājums

par nevajadzīgo servitūtu izbeigšanu. Savukārt, ja zemes reformas laikā

nodibinātajiem ceļa servitūtiem nebūs noteikti valdošie vai

kalpojošie īpašumi, tad līgums par ceļa servitūta nodibināšanu

vai izbeigšanu būs slēdzams atbilstoši pašvaldības sniegtajam

apliecinājumam par ceļa servitūta valdošajiem un kalpojošajiem

īpašumiem.

Informācija par ceļa servitūta nodibināšanas vai izbeigšanas

nepieciešamību tiks saskaņota arī ar attiecīgo pašvaldību Zemes

pārvaldības likuma 11. panta sestās daļas 2. punktā noteiktajā

kārtībā.

Piedāvātais risinājums problēmu novēršanai

paredz:

1) Zemes konsolidācijas noteikumos:

1.1.) iekļaut piekļuves plānošanas pamatnosacījumus attiecībā

uz piekļuves iespēju nodrošināšanu dažādas nozīmes ceļiem, tai

skaitā nosakot, ka tad, ja projekta teritorijā plānotais

transporta infrastruktūras objekts vai arī esošs pašvaldības vai

valsts ceļš atrodas uz privātas zemes, projekta dalībniekiem

piederošo projektā iekļauto zemes vienību robežas primāri

pārkārtojamas tā, lai nodrošinātu tās maiņu privātpersonu,

pašvaldību un valsts starpā atbilstoši plānotajai vai esošajai

transporta infrastruktūras objekta piederībai, bet, ja zemes

maiņu zem plānotajiem vai esošajiem transporta infrastruktūras

objektiem nav iespējams realizēt, zeme zem tās īpašniekam

nepiederoša transporta infrastruktūras objekta projektā izdalāma

kā atsevišķa zemes vienība, nemainot īpašuma tiesības;

1.2.) noteikt zemes ierīkotāja tiesības un pienākumus

informācijas iegūšanai par projekta teritoriju šķērsojošiem

ceļiem, to iedalījumu pēc nozīmes un piederības, esošajiem un

plānotajiem ceļu pievienojumiem, kā arī nodibinātajiem un

nodibināmajiem ceļa servitūtiem un izmantot iegūto informāciju

projekta izstrādē, kā arī projektā un tā paskaidrojuma rakstā

iekļaujamās informācijas saturu par nodibinātajiem, nodibināmiem

un izbeidzamajiem ceļa servitūtiem;

2) Zemes pārvaldības likumā paredzēt, ka, izstrādājot

projektu, zeme, kas nepieciešama ceļu tīkla vai citas publiskās

infrastruktūras un pārējo sabiedrības vajadzību nodrošināšanai

nepieciešamo projektu īstenošanai, projektā tiek izdalīta kā

atsevišķa zemes vienība arī gadījumā, ja netiek mainītas īpašuma

tiesības, jo nav līdzvērtīgas zemes maiņas iespēju.

3.1.2.5. Projekta

saskaņošana un apstiprināšana

Pirms Valsts zemes dienesta lēmuma pieņemšanas par projekta

apstiprināšanu, saskaņošana ir noslēdzošā projekta izstrādes

posma darbība, ar kuru projekta dalībnieki pauž piekrišanu

projekta risinājumam un pašvaldība, kā arī tās tiešās valsts

pārvaldes iestādes, kuru intereses skar projekta teritorija,

piemēram, Dabas aizsardzības pārvalde, ja projekta teritorijā ir

īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, apstiprina tā atbilstību

projekta izstrādes mērķim.

Līdzīgi kā zemes ierīcības projektu izstrādē, zemes ierīkotājs

veic konsultācijas ar projekta dalībniekiem, arī projekta

izstrādē - plānojot zemes vienībām robežu pārkārtošanu, zemes

ierīkotājs konsultējas ar visiem projekta dalībniekiem. Tomēr,

atšķirībā no zemes ierīcības projektu izstrādes, plānojot zemes

vienībām robežu pārkārtošanu, zemes ierīkotājs veic konsultācijas

arī ar pašvaldību un attiecīgajām tiešās valsts pārvaldes

iestādēm. Sagatavojot projekta grafisko daļu saskaņošanai, tā ir

izstrādes gaitā apspriesta un izvērtēta projektēto robežu

novietojuma versija, tomēr bez projekta dalībnieku un to tiešās

valsts pārvaldes iestāžu, kuru intereses skar projekta

teritorija, saskaņojuma nav iespējams pārliecināties par tās

atbilstību visu iesaistīto pušu interesēm institūciju izsniegto

izstrādes nosacījumu ietvarā.

Projekta saskaņošanu projekta dalībnieki, pašvaldības un to

tiešās valsts pārvaldes iestāžu, kuru intereses skar projekta

teritorija, piemēram, Dabas aizsardzības pārvalde, pārstāvji veic

analoģiski kā zemes ierīcības projekta saskaņošanu, tas ir,

elektroniski parakstot projekta grafisko daļu, projekta izdruku

vai pievienojot apliecinājumu par projekta grafiskās daļas

saskaņošanu kā atsevišķu dokumentu.

Ņemot vērā to, ka zemes relatīvā novērtējuma piemērošana zemes

vienību robežu pārkārtošanā nozīmē, ka jaunveidojamo zemes

vienību zemes platība un atrašanās vieta (sasniedzamība, vides

apstākļi) var atšķirties no sākotnēji iecerētā, nevar izslēgt

iespēju, ka projekta dalībnieki nepanāk vienošanos par vēlamo

projekta iznākumu vai nav apmierināti ar zemes ierīkotāja

izstrādāto piedāvājumu. Lai mazinātu strīdu rašanās iespējamību,

jādod iespēja pašiem projekta dalībniekiem vienoties par projekta

izstrādes pārtraukšanu.

Projekta dalībniekam, atsakoties veikt projekta saskaņošanu,

ir tiesības izteikt iebildumus par projekta risinājumu un, ja tie

ir ietverami projekta risinājumā.

Tā kā projekta teritorija varētu sastādīt pat līdz 1500 ha

lielu teritoriju ar praktiski neierobežotu zemes vienību skaitu,

ne reti zemes konsolidācijas mērķa sasniegšanai būs iespējami

vairāki robežu pārkārtošanas risinājumi. Līdz ar to, projektu

zemes ierīkotājs izstrādā tik redakcijās vai variantos, līdz

vairs nav risinājumu, lai sasniegtu projekta izstrādes mērķi.

To projekta dalībnieku, kuri atsakās saskaņot projektu, zemes

vienības saglabā esošajās robežās un projekta grafiskā daļa ar

tiem vairs nav jāsaskaņo, jo citi projekta risinājumi tieši

neietekmē to nekustamo īpašumu vērtību vai izmantošanu.

Ja viena vai vairāku projekta dalībnieku iebildumu dēļ vairs

nav iespējami citi zemes konsolidācijas varianti, zemes

ierīkotājs projekta paskaidrojuma rakstā ietver argumentus par

projekta izstrādes pārtraukšanu (zemes konsolidācijas izbeigšanu)

un iesniedz tos Valsts zemes dienestam, kurš, izvērtējot zemes

ierīkotāja sniegto informāciju, pieņem lēmumu par zemes

konsolidācijas izbeigšanu.

Par samaksas kārtību un apjomu projekta izstrādes vai

īstenošanas pārtraukšanas gadījumā projekta dalībnieki vienojas

līgumā ar pakalpojumu sniedzēju.

Tāpat zemes konsolidācijas procesā būtiski ir ne tikai

vienoties par saistību izpildi, bet arī vienoties par projekta

dalībnieku tiesībām izstāties vai tikt izslēgtiem no projekta

dažādos tā posmos, tas ir, paredzot atsevišķu zemes vienību

izslēgšanu no projekta teritorijas, neradot apdraudējumu citu

projekta risinājumu izstrādei un veicinot atvērtu un pārmaiņām

pielāgojamu lēmumu pieņemšanas procesu.

Ja projekta dalībnieki saskaņo projekta risinājumus, zemes

ierīkotājs papildina un precizē projekta paskaidrojuma rakstu par

saskaņošanas gaitu un kopā ar projekta grafisko daļu iesniedz

saskaņošanai pašvaldībā.

Piedāvātais risinājums problēmu

novēršanai:

1) paredz noteikt Zemes pārvaldības likumā regulējumu:

1.1) zemes konsolidācijas procesa izbeigšanai (pārtraukšanai),

ja par zemes konsolidācijas izbeigšanu vienojošies projekta

dalībnieki, jo projekta izstrādē nav iespējams rast projekta

izstrādes mērķim atbilstošus robežu pārkārtošanas risinājumus,

vai, ja projekta īstenošanu ierobežo saprātīgā laika periodā

neatrisināmi juridiskie šķēršļi;

1.2) projekta dalībnieku atbildības sadalījumam zemes

konsolidācijas izdevumu segšanai gadījumos, kad zemes

konsolidācija tiek izbeigta kādā no projekta izstrādes vai

īstenošanas posmiem;

2) Zemes konsolidācijas noteikumos paredz noteikt:

2.1) gadījumus, kādiem iestājoties nav iespējams rast projekta

izstrādes mērķim atbilstošus robežu pārkārtošanas risinājumus,

piemēram, ja projekta dalībnieki nesaskaņo zemes relatīvā

novērtējuma karti un nav citu zemes vērtības maiņas risinājumu,

bet projekta izstrādes mērķi bez zemes relatīvā novērtējuma karti

nesaskaņojošajiem projekta dalībniekiem nav iespējams sasniegt,

vai, ja projekta izstrādē nav iespējams rast projekta izstrādes

mērķim atbilstošus robežu pārkārtošanas risinājumus tai projekta

teritorijas daļai, kurā zemes īpašnieki pilda dalības līguma

nosacījumus, tai skaitā saskaņo projektu tam noteiktajā

laikā;

2.2) projekta saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību;

2.3) iespēju projekta dalībniekiem vienoties par zemes

konsolidācijas izbeigšanu un informēšanas kārtību zemes

konsolidācijas izbeigšanas gadījumā;

2.4) ka dalības līgumā iekļaujams pienākums projekta

dalībniekam segt projekta izstrādes gaitā radušās izmaksas

atbilstoši līgumam ar pakalpojuma sniedzēju, ja zemes

konsolidācija tiek izbeigta, izstājoties attiecīgajam projekta

dalībniekam no projekta kādā tā izstrādes un īstenošanas

posmā.

3.1.3. Zemes

konsolidācijas projekta īstenošana

3.1.3.1. Zemes kadastrālā

uzmērīšana un zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas

sagatavošana un izvērtēšana

Lai zemes konsolidācijā vairāki mērnieki neveiktu atkārtotas

zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības un ekonomētu laika un

finanšu resursus, zemes kadastrālā uzmērīšana ir jāuztic vienam

mērniekam, kurš to īstenos plānveidīgi, izvērtējot visu

jaunveidojamo zemes vienību robežu pārkārtošanas risinājumus.

Zemes konsolidācijas noteikumos paredzams, ka mērnieka izvēle ir

veicama jau pirms zemes konsolidācijas projekta izstrādes

uzsākšanas, lai dotu priekšroku to zemes ierīkotāju

piedāvājumiem, kas ir sertificēti arī zemes kadastrālās

uzmērīšanas darbu veikšanai, vai slēgtu līgumus ar komersantiem,

kas nodrošina kompetentu speciālistu klāstu visu projekta

izstrādē un īstenošanā paredzēto uzdevumu izpildei. Tādējādi

tiktu sekmēta lēmumu pieņemšanas pēctecība, pastāvīga iesaiste un

konkrēta pakalpojumu sniedzēja atbildība par visu projekta gaitu.

Protams, nav ierobežojamas projekta dalībnieku iespējas pārtraukt

pirms projekta izstrādes noslēgto līgumu izpildi pēc projekta

apstiprināšanas un izvēlēties citu speciālistu.

Projekta teritorijas ar dažādu zemes īpašumu struktūru un

īpašie, ar zemes vērtēšanu saistītie nosacījumi jaunveidojamo

zemes vienību projektēšanā zemes konsolidācijā ir iemesls

Mērniecības noteikumos iekļaut speciālu regulējumu zemes

kadastrālās uzmērīšanas efektīvākai norisei, vienkāršojot

atsevišķas procedūras.

Atbilstoši Reģistrācijas noteikumu normām zemes kadastrālās

uzmērīšanas dokumentu izvērtēšanas un kadastra datu reģistrācijas

un aktualizācijas laiks atkarīgs no kadastra objektu sarežģītības

pakāpes. Tāpat jāņem vērā, ka projekta īstenošanā iegūtie dati

saistīti ar īpašuma tiesību maiņu, bet īpašuma tiesību

nostiprināšana ir rajona (pilsētas) tiesu kompetences jautājums,

tāpēc dati par uzmērītajām jaunveidojamām zemes vienībām var tikt

reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā pēc tam, kad

zemesgrāmatā mainīts īpašuma sastāvs atbilstoši projekta

risinājumam. Savukārt īpašuma tiesību nostiprināšanai

zemesgrāmatā nepieciešami aktuāli dati par uzmērītajām zemes

vienībām un uzmērīšanas rezultātā sagatavotie zemes robežu plāni.

Ievērojot to, ka projekta platība var pārsniegt 200 ha un

jaunveidojamās zemes vienības veidosies no vairāku Kadastra

informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienību daļām, tad

Reģistrācijas noteikumos zemes konsolidācijas īstenošanai

jānosaka īpašs veicamais zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu

izvērtēšanas un kadastra datu reģistrācijas un aktualizācijas

process, paredzot Zemesgrāmatu likumā un Kadastra likumā, ka

zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu izvērtēšana tiek veikta

pirms zemes maiņas līguma sagatavošanas, bet kadastra datu

reģistrācija un aktualizācija - pēc nostiprinājuma lūgumu

izskatīšanas attiecīgajā rajona (pilsētas) tiesā.

Ievērojot to, ka zemes konsolidācijas norise saistīta ar

attiecīgo projekta dalībnieku darbībām, bezdarbībām vai citiem

apstākļiem, Zemes konsolidācijas noteikumos jāparedz gadījumi,

kādiem iestājoties iesāktais zemes konsolidācijas process būtu

izbeidzams neīstenots.

Piedāvātais risinājums problēmu

novēršanai:

1) paredz noteikt Mērniecības noteikumos, ka:

1.1) par zemes kadastrālās uzmērīšanas ierosināšanas

iesniegumu uzskatāms projekta dalībnieku saskaņotais un Valsts

zemes dienesta apstiprinātais projekts, un to mērniekam nodod

Valsts zemes dienests kopā ar lēmumu par projekta

apstiprināšanu;

1.2) projekts ir viens no zemes kadastrālās uzmērīšanas

tiesiskā pamatojuma dokumentiem, uz kura pamata var noteikt

jaunveidojamo zemes vienību robežas;

1.3) robežu apsekošanā, atjaunošanā un noteikšanā jāpiedalās

gan esošajiem zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un

pierobežniekiem, gan arī nākamajiem jaunveidojamo zemes vienību

ieguvējiem - projekta dalībniekiem, kuru zemes vienības skar

atjaunojamos vai no jauna nosakāmos robežposmus, tādējādi

atsakoties no prasības veikt atkārtotas zemes kadastrālās

uzmērīšanas darbības, tostarp vairākkārtīgi uzaicināt

pierobežniekus uz robežu apsekošanu vai noteikšanu;

1.4) zemes konsolidācijas ietvaros robežzīmes, kas neatbilst

zemes robežu plāniem, likvidē esošais zemes vienības īpašnieks,

bet robežzīmes, kuras nav nepieciešams saglabāt jaunveidojamās

zemes vienības robežas fiksēšanai, likvidē jaunveidojamo zemes

vienību ieguvējs;

1.5) par visām projektā jaunveidojamām zemes vienībām tiek

sagatavota kopēja elektroniskā zemes kadastrālās uzmērīšanas

lieta;

2) paredz Reģistrācijas noteikumos noteikt:

2.1) īpašu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu izvērtēšanas

termiņu, kurš pārsniedz šobrīd noteiktās 15 darbdienas;

2.2) ka kadastra objekta reģistrācija un kadastra datu

aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā tiek veikta tikai pēc

informācijas saņemšanas no rajona (pilsētas) tiesas;

3) paredz noteikt Zemes konsolidācijas noteikumos:

3.1) ka mērnieka izvēli projekta dalībnieki veic savstarpēji

vienojoties vai piemērojot publisko iepirkumu jomu regulējošos

normatīvos aktus reizē ar pakalpojuma sniedzēja izvēli par

projekta izstrādi;

3.2) gadījumus, kādiem iestājoties nav iespējams īstenot

projektu, piemēram, ja projekta dalībnieks nenoslēdz līgumu ar

pakalpojuma sniedzēju par projekta izstrādi un projektā

jaunizveidoto zemes vienību uzmērīšanu, vai projekta dalībnieks

nenoslēdz vienošanos par ceļa servitūta nodibināšanu vai

izbeigšanu atbilstoši projekta risinājumam, ja ar projektā

iesaistīto zemi tiek veikts darījums, savukārt jaunizveidoto

zemes vienību ieguvējs nenoslēdz darījuma līgumu, tādejādi

nepārņemot projekta dalībnieka tiesības un pienākumus, vai arī

tad, ja konstatē šķēršļus īpašuma tiesību nostiprināšanai

zemesgrāmatā, kurus nav iespējams novērst un citos gadījumos;

3.3) ka pilnvarojums Valsts zemes dienestam zemes kadastrālās

uzmērīšanas datu reģistrācijas ierosināšanai ietverams dalības

līgumā.

3.1.3.2. Zemes

maiņas līguma slēgšana

Zemes maiņas līgumu sastādīšanai ir nepieciešami precīzi

nekustamo īpašumu apjoma raksturojošie dati (ir veikta

jaunveidojamo zemes vienību kadastrālā uzmērīšana atbilstoši

projektam). Tā kā projekta īstenošana var būt atkarīga no visu

projektā noteikto zemes vienību darījumu norises, zemes maiņas

līgums ir slēdzams pēc zemes uzmērīšanas un zemes kadastrālās

uzmērīšanas lietu izvērtēšanas, bet pirms jaunveidojamo zemes

vienību reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā un īpašuma

tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

Zemes konsolidācija ietver zemes robežu pārkārtošanu, kas

saistīta ar kompleksu projekta dalībniekiem piederošā īpašuma

sastāva maiņu, tāpēc Zemes konsolidācijas noteikumos jānosaka, ka

projekta dalībnieki slēdz vienu kopēju zemes maiņas līgumu

attiecībā uz visu projekta teritoriju par projektā iekļauto zemes

vienību daļu maiņu, atlīdzības izmaksu un tās apmēriem gadījumos,

kad noteiktais zemes relatīvais novērtējums neiekļausies

pieļaujamās nesaistes robežās, un citiem gadījumiem, par kuriem

būs vienojušies projekta dalībnieki, piemēram, atlīdzības par

mežaudzi apmēru un tās izmaksas kārtību. Zemes konsolidācijā

zemes maiņa publisku personu starpā veicama atbilstoši zemes

konsolidācijas projekta risinājumam bez atlīdzības izmaksas,

savukārt privātpersonu starpā saskaņā ar savstarpēju

vienošanos.

Lai vienkāršotu vienošanās procesu par atlīdzības apmēriem,

Zemes konsolidācijas noteikumos jāparedz, ka tā noteikšanai

projekta dalībnieki var pieprasīt Valsts zemes dienestam noteikt

zemes kadastrālajā vērtībā izteikto pieļaujamās nesaistes robežu

pārsniegušo zemes relatīvo novērtējumu, savukārt atlīdzības

izmaksas noteikšanai par mežaudzi - Valsts meža dienesta noteikto

mežaudzes izpirkšanas vērtību. Tāpat, ievērojot projekta

dalībnieku ierobežotos finanšu resursus, jāparedz iespēja

fiziskām personām zemes maiņu (gadījumos, kad noteiktais zemes

relatīvais novērtējums neiekļausies pieļaujamās nesaistes

robežās, vai zemes maiņā būs iesaistīta meža zeme) veikt bez

atlīdzības izmaksas.

Lai novērstu zaudējuma rašanās iespējas gadījumos, kad zemes

konsolidācijas īstenošanas pasākumus būs plānots veikt periodā,

kad attiecīgais projekta dalībnieks jau būs veicis sava īpašuma

lauku apsēšanu vai apstādīšanu nākamajai sezonai, zemes maiņas

līgumā jāparedz vienošanās par to, ka jaunizveidoto zemes vienību

ieguvējs uzsāk zemi izmantot pēc projekta dalībnieka iesētās vai

iestādītās ražas novākšanas.

Publiskas personas mantas finanšu līdzekļu izšķērdēšanas un

nelietderīgas izmantošanas novēršanai, kā arī saprātīgas

vienošanās noslēgšanas veicināšanai, attiecībā uz publiskas

personas zemi nosakāms, ka starpība starp pieļaujamās nesaistes

robežas pārsniegušo naudas vērtībā izteikto zemes relatīvo

novērtējumu pirms un pēc zemes konsolidācijas nedrīkst pārsniegt

20 procentus, tas

ir, zemes ierīkotāja pienākums ir izstrādāt tādu zemes

konsolidācijas risinājumu, kurā ietverts noteiktais 20 procentu

ierobežojums. Par pārsniegto zemes platības apmēru (kas

neiekļaujas pieļaujamā nesaistē, bet vienlaikus nepārsniedz

iepriekš minētos 20 procentus) izmaksājama atlīdzība saskaņā ar

publiskas personas mantas atsavināšanas jomu regulējošajos

normatīvajos aktos noteikto. Minētais sasaucas ar Atsavināšanas

likuma 38. panta trešo daļu, kura nosaka, ka maināmo nekustamo

īpašumu nosacīto cenu starpība nedrīkst pārsniegt 20 procentus,

un šo starpību sedz naudā. Izmaksājamās atlīdzības apmēra

ierobežojumi, kas izriet no zemes relatīvā novērtējuma nosakāmi

Atsavināšanas likumā. Atzīmējams, ka minētais 20 procentu

ierobežojums nav attiecināms uz zemes robežu pārkārtošanu

privātpersonu starpā, kad savstarpēja vienošanās par zemes apmēra

izmaiņām risināma projekta saskaņošanas laikā, tomēr jāņem vērā

to, ka zemes ierīkotāja pienākums ir primāri zemes robežu

pārkārtošanu veikt pieļaujamās nesaistes robežās.

Lai nodrošinātu zemes konsolidācijas procesa virzību, Zemes

konsolidācijas noteikumos jānosaka, ka informāciju par projekta

dalībniekiem piederošo īpašumu sastāva maiņu sniedz Valsts zemes

dienests. Informācijas sagatavošanai par zemes maiņas līgumā

iekļaujamajiem datiem attiecībā uz projekta dalībniekiem

piederošo īpašuma sastāva maiņu, Valsts zemes dienests apkopos

šādus dokumentus:

1) projektu, kas atbilstoši Zemes pārvaldības likumam sastāvēs

no paskaidrojuma raksta un grafiskās daļas un kurā ietverto

robežu pārkārtošanas risinājumu ir saskaņojuši projekta

dalībnieki;

2) projektā iekļauto un zemesgrāmatā neierakstīto zemes

vienību tiesisko statusu apliecinošos dokumentus;

3) zemes novērtēšanas ietvaros sagatavotos materiālus;

4) zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, tai skaitā

projektā iekļauto zemes vienību robežu plānus;

5) informāciju par projektā paredzētajiem piekļuves iespēju

risinājumiem u.c.

Lai reglamentētu projekta realizācijas laiku, Zemes

konsolidācijas noteikumos jāparedz, ka projekta dalībniekiem

zemes maiņas līgums ir jānoslēdz noteiktā termiņā, līdztekus

regulējot sekas un atbildību par zaudējumiem zemes konsolidācijas

procesa pārtraukšanas gadījumā, paredzot analoģiski kā gadījumā,

ja projekta dalībnieks nesaskaņo projekta grafisko daļu pēc tam,

kad tajā iestrādāti viņa priekšlikumi. Zemes maiņas līguma

parakstīšana projekta dalībnieku starpā paredzēta privātā kārtā,

bez obligātas notāra starpniecības.

Piedāvātais risinājums problēmu novēršanai paredz:

1) Zemes konsolidācijas noteikumos:

1.1) noteikt, ka projekta dalībnieki slēdz vienu kopēju zemes

maiņas līgumu, kura projektā iekļaujamās informācijas apjomu

apkopo un sagatavo Valsts zemes dienests;

1.2) termiņu zemes maiņas līguma noslēgšanai;

1.3) noteikt, ka gadījumos, ja zemes relatīvais novērtējums

pārsniedz pieļaujamās nesaistes robežas, tad projekta

dalībniekam, kurš projekta īstenošanas rezultātā iegūs vērtīgāku

zemi, ir pienākums izmaksāt otram atlīdzību, vai vienoties par

zemes maiņu bez atlīdzības izmaksas, ja tā veikta fizisku personu

starpā. Šajā sakarā atzīmējams, ka atlīdzība var tikt aplikta ar

iedzīvotāju ienākuma nodokli;

1.4) noteikt, ka par atlīdzības apmēru projekta dalībnieki

vienojas individuāli, bet gadījumos, kad darījumā būs iesaistīta

publiskas personas manta, atlīdzības izmaksa nedrīkst pārsniegt

publiskas personas mantas atsavināšanas jomu regulējošajos

normatīvajos aktos noteiktos kritērijus, tas ir, starpība starp

pieļaujamās nesaistes robežas pārsniegušo naudas vērtībā izteikto

zemes relatīvo novērtējumu pirms un pēc zemes konsolidācijas

nedrīkst pārsniegt 20 procentus;

1.5) noteikt, ka atlīdzības apmēra noteikšanai projekta

dalībnieki var pieprasīt un Valsts zemes dienestā saņemt zemes

kadastrālajā vērtībā izteikto pieļaujamās nesaistes robežu

pārsniegušo zemes relatīvo novērtējumu vai Valsts meža dienestā -

mežaudzes izpirkšanas vērtību;

1.6) iekļaut dalības līguma satura galvenos punktus, kā arī

zemes maiņas līguma noslēgšanas termiņus un sekas zemes maiņas

līguma nenoslēgšanas gadījumā - projekta izstrādes izmaksu

segšanas pienākumu un pienākumu vienoties par zemes maiņas

rezultātā izmaksājamās atlīdzības apmēriem vai par zemes

izmantošanas uzsākšanas laiku, ja projekta dalībnieku starpā

panākta vienošanās par zemes maiņu bez atlīdzības izmaksas;

2) noteikt Atsavināšanas likumā, ka:

2.1) Zemes konsolidācijā zemes maiņa publisku personu starpā

veicama atbilstoši zemes konsolidācijas projekta risinājumam bez

atlīdzības izmaksas;

2.2) attiecībā uz gadījumiem, kad noteiktais zemes relatīvais

novērtējums neiekļausies pieļaujamās nesaistes robežās, starpība

starp pieļaujamās nesaistes robežas pārsniegušo kadastrālajā

vērtībā izteikto zemes relatīvo novērtējumu pirms un pēc zemes

konsolidācijas nedrīkst pārsniegt 20 procentus.

3.1.3.3.

Kadastra objekta reģistrācija un kadastra datu aktualizācija un

īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā

Lai projekta jaunveidojamās zemes vienības ierakstītu

zemesgrāmatā, pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas

izvērtēšanas jāsagatavo nostiprinājuma lūgumi, kas jāparaksta

projekta dalībniekiem un to parakstu īstums jāapstiprina

notariāli. Ievērojot bāriņtiesām privātpersonu parakstu

apliecināšanai noteiktos ierobežojumus, kā arī zemes

konsolidācijā veicamo zemes maiņas specifiku un iesaistāmo

personu skaitu, parakstu apstiprināšana uz rajona (pilsētas)

tiesā iesniedzamajiem nostiprinājuma lūgumiem paredzama

notāriem.

Tā kā notāru atlīdzības takses tiek aprēķinātas saskaņā ar

Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 737

"Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to

noteikšanas kārtību", tad konkrēta notāra izvēle, pie kura

veicama visu nostiprinājuma lūgumu parakstīšana, organizējama

atbilstoši projekta dalībnieku iepriekšējai pieredzei, atsauksmēm

par notāra darbu un tamlīdzīgiem kritērijiem. Izdevumus notāra

pakalpojumiem paredzēts segt katram projekta dalībniekam pašam

vai arī valsts un pašvaldības līdzfinansējuma ietvaros, ja tāds

tiek paredzēts zemes konsolidācijas atbalstīšanai.

Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa

vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai paredzēts

uzdevums organizēt nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanas

procesu pēc vienas pieturas aģentūras principa, paplašinot

elektronisku dokumentu nodošanas kanālu no notāra uz zemesgrāmatu

izmantošanas iespējas, lai nodrošinātu augstu tiesiskās drošības

vidi, kam norādīts darbības rezultāts - izstrādāti grozījumi

Zemesgrāmatu likumā un Notariāta likumā, paaugstinot darījumos ar

nekustamo īpašumu tiesiskās drošības pakāpi un notāra pieejamību

reģionos. Dotā uzdevuma izpildes ietvaros izvēlētais risinājums

būtu attiecināms arī zemes konsolidācijas gadījumiem.

Tā kā pastāv iespēja, ka, gatavojot nostiprinājuma lūgumus,

notārs konstatē šķēršļus īpašuma tiesību nostiprināšanai vai

rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis atstāj nostiprinājuma lūgumu

bez ievērības, kas izšķirīgi projekta īstenošanai, jāparedz

regulējums zemes konsolidācijas procesa izbeigšanai

(pārtraukšanai) arī šādos gadījumos un projekta dalībnieku

atbildība zemes konsolidācijas izdevumu segšanai. Atbilstoši

Zemes pārvaldības likuma 9. panta trešajā, ceturtajā un piektajā

daļā noteiktajiem zemes konsolidācijas finansēšanas principiem

projekta izmaksas var segt no dažādu personu līdzekļiem. Tas

nozīmē, ka projekta izstrādes un īstenošanas izdevumi ne vienmēr

attiecināmi uz projekta dalībniekiem. Tādējādi jau sākotnēji

jāņem vērā atšķirīgie dalības nosacījumi atkarībā no projekta

finansējuma veidiem, kas papildus saistībām nodrošinātu, ka zemes

konsolidācijā netiek aizskartas individuālās projekta dalībnieku

īpašuma tiesības. Ievērojot zemes konsolidācijas

pasākumu mērķi un nozīmi un, lai veicinātu zemes īpašnieku

iesaisti zemes konsolidācijā, atbrīvojot tos no valsts nodevas

samaksas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, veicami

grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr.

1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un

ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā".

Lai zemes konsolidācijā ievērotu vienādu pieeju attiecībā uz

nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanos un

izbeigšanos, būtu jāvienādo termiņi gan

gadījumos, kad netiek izveidots jauns nekustamā īpašuma nodokļa

maksāšanas objekts, gan tad - kad tiek, gan arī publiskas

personas mantas atsavināšanas gadījumā. Prognozējot, ka lielākajā

daļā gadījumu zemes konsolidācijā tiktu izveidots jauns nekustamā

īpašuma nodokļa maksāšanas objekts, kā arī, lai novērstu

publiskas personas mantas finanšu līdzekļu izšķērdēšanu publiskas

personas mantas atsavināšanā, tad maksāšanas pienākuma rašanos un

izbeigšanos visām situācijām zemes konsolidācijā jāsalāgo ar

šobrīd likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta

pirmās daļas 3. un 6. punktā noteikto par minētā pienākuma

rašanos jau ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma tiesību

iegūšanas. Tātad, konsolidācijas dalībnieki līdz zemes

konsolidācijas projekta īstenošanai, tas ir, līdz īpašuma tiesību

nostiprināšanai zemesgrāmatā, maksās nekustamā īpašuma nodokli

par attiecīgajā taksācijas brīdī savā īpašumā vai tiesiskajā

valdījumā esošu zemi, bet pēc zemes konsolidācijas projekta

īstenošanas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma tiesību

nostiprināšanas zemesgrāmatā - par maiņas ceļā iegūto īpašuma

zemi.

Piedāvātais risinājums problēmu

novēršanai:

1) paredz noteikt Zemes konsolidācijas noteikumos:

1.1) kārtību, kādā projekta dalībnieki izvēlas notāru;

1.2) ka trešo personu piekrišanu zemes robežu pārkārtošanai

projekta dalībnieki iesniedz notāram pievienošanai nostiprinājuma

lūgumam;

2) paredz noteikt Kadastra likumā nostiprinājuma lūgumu kā

vienotu dokumentu Valsts zemes dienestam kadastra objekta

reģistrācijai un kadastra datu aktualizācijai Kadastra

informācijas sistēmā un īpašuma tiesību nostiprināšanai

zemesgrāmatā;

3) paredz noteikt Zemesgrāmatu likumā:

3.1) kārtību, kādā vienotas procedūras ietvaros veicama

īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā un kadastra objekta

reģistrācija un kadastra datu aktualizācija zemes

konsolidācijā;

3.2) informācijas apmaiņas kārtību starp rajona (pilsētas)

tiesu, Valsts zemes dienestu un notāriem projekta īstenošanas

posmā.

4) paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 27.

oktobra noteikumos Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par

īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu

zemesgrāmatā", lai atbrīvotu projekta dalībniekus no valsts

nodevas samaksas, ja zemes robežu pārkārtošana veikta projekta

ietvaros;

5) paredz veikt grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma

nodokli", nosakot, ka konsolidācijas dalībnieki nekustamā

īpašuma nodokli par konsolidācijas projekta īstenošanā iegūto

īpašuma zemi maksās ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma

tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, bet par līdz zemes

konsolidācijas projekta īstenošanai savā īpašumā vai tiesiskajā

valdījumā esošu zemi beigs maksās nekustamā īpašuma nodokli ar

nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma vai valdījuma tiesību

izbeigšanās.

3.1.3.4.

Pirmreizējā īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā

Privātpersonu tiesiskajā valdījumā esošai zemei, par kuru

likumā paredzētajā kārtībā ir pieņemts lēmums par zemes īpašuma

tiesību atjaunošanu vai piešķiršanu īpašumā par samaksu, jau ir

veikta zemes kadastrālā uzmērīšana un ir izgatavots zemes robežu

plāns, taču tā nav ierakstīta zemesgrāmatā. Lai gan tiesiskā

valdījuma statuss nav šķērslis zemes vienības iekļaušanai

projektā, taču darījumu veikšanai, privātpersonām īpašuma

tiesības uz projektā iekļauto zemi būtu jānostiprina zemesgrāmatā

līdz projekta īstenošanas uzsākšanai, tas ir, līdz projektā

jaunizveidoto zemes vienību kadastrālās uzmērīšanas uzsākšanas.

Lai pastiprinātu minēto pienākumu, Zemes konsolidācijas

noteikumos būtu jāparedz, ka dalības līgumā iekļauj nosacījumu

par privātpersonas pienākumu zemes ierakstīšanai zemesgrāmatā

līdz Valsts zemes dienesta lēmuma pieņemšanai par projekta

apstiprināšanu.

Atšķirīga ir situācija ar valstij un pašvaldībai tiesiskajā

valdījumā esošo zemi. Šajā situācijā pamatojošais dokuments zemes

īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā ir, piemēram,

pašvaldības domes (padomes) lēmums par zemes piederību vai

piekritību pašvaldībai vai Ministru kabineta rīkojums par zemes

piederību vai piekritību valstij, kuri pieņemami pirms zemes

kadastrālās uzmērīšanas. No minētā izriet, ka vairumā gadījumu

valstij un pašvaldībai tiesiskajā valdījumā esošajai zemesgrāmatā

neierakstītai zemei nebūs veikta kadastrālā uzmērīšana.

Zemes konsolidācijas procesa gaitā nebūtu lietderīgi veikt

zemes vienības kadastrālo uzmērīšanu pirms plānotās robežu

pārkārtošanas. Līdz ar to, nebūtu pamatoti noteikt pienākumu

uzmērīt valstij un pašvaldībai piekritīgo vai piederīgo zemi,

ierīkot robežzīmes, ierakstīt to pirmreizēji zemesgrāmatā, lai

pēc projekta izstrādes zemes robežas atkal mainītu.

Līdz ar minēto paredzams, ka pirmreizējā īpašuma tiesību

nostiprināšana zemesgrāmatā uz valstij un pašvaldībām tiesiskajā

valdījumā esošo zemi veicama reizē ar īpašuma tiesību

nostiprināšanu zemesgrāmatā atbilstoši projekta risinājumam. Lai

atbilstoši piedāvātajam risinājumam sagatavotu attiecīgus

nostiprinājuma lūgumus īpašuma tiesību pirmreizējai

nostiprināšanai zemesgrāmatā, jāparedz pienākums pašvaldībai un

valsts tiešās pārvaldes institūcijām iesniegt notāram projektā

iekļauto un zemesgrāmatā neierakstīto zemes vienību tiesiskā

statusa

apliecinošos dokumentus.

Tajā pašā laikā, tā kā dalība zemes konsolidācijā ir

brīvprātīga, tad pašvaldībai un valsts institūcijām pastāvēs

iespēja izvēlēties - piedalīties zemes konsolidācijā tikai ar

tādu zemi, kurai veikta pirmreizējā ierakstīšana zemesgrāmatā vai

arī ar zemi, kurai nav veikta tās pirmreizējā ierakstīšana

zemesgrāmatā, atšķirībā no privātpersonām, kurām īpašuma tiesību

nostiprināšana zemesgrāmatā, paredzēta kā obligāts pasākums.

Piedāvātais risinājums problēmu novēršanai paredz Zemes

konsolidācijas noteikumos:

1) ietvert nosacījumu par dalības līgumā iekļaujamo pienākumu

privātpersonām veikt

pirmreizējo īpašuma tiesību uz zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā

līdz Valsts zemes dienesta lēmuma pieņemšanai par projekta

apstiprināšanu;

2) noteikt pienākumu pašvaldībām un valsts tiešās pārvaldes

institūcijām, kuru tiesiskajā valdījumā esošā zeme iekļauta

projektā, iesniegt notāram visus normatīvajos aktos noteiktos

īpašuma tiesību pirmreizējai nostiprināšanai zemesgrāmatā

nepieciešamos dokumentus.

3.1.3.5.

Publiskas personas mantas atsavināšana zemes konsolidācijā

Tā kā starp Atsavināšanas likuma regulējumu un Zemes

pārvaldības likuma regulējumu esošā kolīzija ir risināma,

ievērojot speciālā regulējuma (Atsavināšanas likums) priekšroku

pret vispārīgo regulējumu (Zemes pārvaldības likums), tad, lai

publiskas personas zemes atsavināšana zemes konsolidācijā nebūtu

uzskatāma par izņēmumu no Zemes pārvaldības likumā 10. panta

pirmajā daļā noteiktā un tiktu nodrošināta zemes konsolidācijas

mērķu sasniegšana un procesa efektivitāte, Atsavināšanas likums

jāpapildina ar regulējumu par rīcību ar publiskas personas mantu

zemes konsolidācijas procesā.

Lai mazinātu

administratīvo slogu un nelietderīgi nepagarinātu zemes

konsolidācijas realizācijas procesu, būtu realizējams risinājums,

ka Ministru kabineta un pašvaldības atsevišķa atļauja atbilstoši

zemes robežu pārkārtošanai zemes konsolidācijā (zemes

atsavināšanai) nav nepieciešama, jo zemes konsolidācijas mērķis

nav zemes pārdošana, bet gan tās izmantošanas iespēju

uzlabošana. Izņēmums būtu nosakāms gadījumos, kad projekta

risinājums nepieļauj zemes maiņu, ievērojot tās līdzvērtības

principus, vai projektā iekļauti zemes starpgabali, kurus zemes

konsolidācijā, pārkārtojot zemes vienību robežas, nebūs iespējams

izveidot par patstāvīgi izmantojamām zemes vienībām un tie

attiecīgi būs pievienojami blakus esošajiem zemesgabaliem,

atsavinot tos Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Piedāvātais risinājums

paredz atsavināšanas atļauju sniegt tikai gadījumos, kad valsts

institūcija plānos iesaistīties zemes konsolidācijā ar tai

piederošajiem zemes starpgabaliem.

Lai nelietderīgi nepagarinātu zemes konsolidācijas

realizācijas laiku, nosakāms, ka gan dalības līgumus, gan zemes

konsolidācijā slēdzamos zemes maiņas līgumus paraksta attiecīgais

valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītājs un vietējās pašvaldības

amatpersona.

Atbilstoši ārvalstu pieredzei zemes konsolidācijas mērķi

pilnvērtīgi var sasniegt tad, ja ir maksimāli pieejama tā saucamā

brīvā zeme, kas rada iespēju konsolidējamo teritoriju saplānot

pēc iespējas racionālāk. Latvijas gadījumā kā brīvā zeme var

kalpot valstij un pašvaldībai piekrītošās un piederošās zemes,

kuras nav nepieciešamas tās funkciju īstenošanai.

Lai nodrošinātu racionālu projekta teritorijas lielumu, kas

veicinātu maksimālu zemes konsolidācijas mērķa sasniegšanu,

Atsavināšanas likumā jānosaka, ka valstij vai pašvaldībai

piederošās un piekritīgās zemes vienības, var mainīt pret

līdzvērtīgām zemes vienībām ne tikai publiskas personas funkciju

izpildes nodrošināšanai, bet arī zemes konsolidācijas ietvaros

atbilstoši Zemes pārvaldības likumā noteiktajam.

Lai ievērotu vienlīdzīgu pieeju, mainot privātpersonas zemi ar

privātpersonas zemi un mainot publiskas personas zemi ar

privātpersonas zemi, abos gadījumos būtu nosakāms zemes

relatīvais novērtējums. Tātad publiskas personas zemes maiņas

gadījumā netiktu noteikta nosacītā cena naudas izteiksmē, kā to

paredz esošā Atsavināšanas likuma redakcija, bet gan zemes

relatīvais novērtējums zemes konsolidācijas vajadzībām.

Savukārt, ja,

pārkārtojot zemes vienību robežas publisku un privātpersonu

starpā, publiskai personai piederošās zemes relatīvais

novērtējums pārsniegs noteikto pieļaujamās nesaistes robežu,

publiskām personām būs jāvienojas ar privātpersonām par

atlīdzības izmaksas apmēru. Ja publiskai personai piederošās

zemes relatīvais novērtējums nepārsniegs noteikto pieļaujamās

nesaistes robežu, privātpersonai būs jāmaksā publiskajai personai

atlīdzība publiskās personas mantas atsavināšanas jomu regulējošo

normatīvo aktu noteiktajā kārtībā un apmērā.

Zemes nosacītā cena zemes konsolidācijā, tiktu noteikta tikai

tad, kad, pārkārtojot publiskai personai piederošas zemes

vienības robežas, to relatīvais novērtējums nepārsniegtu

pieļaujamo nesaisti - tātad zemes konsolidācijā iesaistītajai

privātpersonai būtu jāizmaksā atlīdzība publiskajai personai

tikai par pieļaujamo nesaisti pārsniedzošo zemes platību. Šādas

situācijas var rasties, kad jaunveidojamo zemes vienību

izvietojumu ietekmē, piemēram, ceļu un grāvju izvietojums

konsolidējamā teritorijā, tādējādi nepieļaujot zemes vienību

robežu pārkārtošanu tā, lai zemes relatīvais novērtējums pirms un

pēc zemes konsolidācijas saglabātos nemainīgs vai zemes relatīvā

novērtējuma pieļaujamās nesaistes robežās.

Zemes konsolidācijas procesā iespēju robežās būs jālikvidē

Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktā noteiktie zemes

starpgabali. Ievērojot zemes konsolidācijas mērķi, primāri zemes

ierīkotājam izstrādājot projektu, uzklausot un apkopojot projekta dalībnieku

priekšlikumus un viedokļus, kā arī apsekojot projekta teritoriju

dabā, jāizvērtē iespēja robežu pārkārtošanas rezultātā izveidot

zemes starpgabalu par patstāvīgi izmantojamu zemes vienību.

Ja zemes starpgabalu nebūs iespējams izveidot par patstāvīgi

izmantojamu zemes vienību tā konfigurācijas un/vai platības dēļ,

zemes ierīkotāja pienākumos ietilps racionālākā zemes starpgabala

likvidēšanas risinājumu izstrāde, pievienojot to kādai, dažām vai

visām zemes starpgabalam pieguļošajām zemes vienībām. Savukārt,

ja vienīgais šķērslis, lai publiskas personas zemi atzītu par

patstāvīgi izmantojamu zeme vienību, ir piekļuves neesamība

koplietošanas ceļam, tad tāda veida starpgabals saglabājams

attiecīgajai publiskajai personai.

Pārkārtojot zemes vienību robežas ar citiem projekta

dalībniekiem, var rasties situācija, kad nebūs iespējams noteikt,

kura projekta dalībnieka zemei ir ticis pievienots valstij vai

pašvaldībai piederošais zemes starpgabals un kādā apmērā, jo tā

platība attiecībā pret projekta teritorijā iekļautās visas zemes

platību ir salīdzinoši neliela, līdz ar to, tā var sadalīties tā,

ka visu projektā izveidoto zemes vienību zemes relatīvais

novērtējums būs līdzvērtīgs tam zemes relatīvajam novērtējumam,

kurš tika noteikts, uzsākot projekta izstrādi, vai tas iekļausies

noteiktās pieļaujamās nesaistes robežās.

Ņemot vērā to, ka piedāvātais zemes konsolidācijas risinājums

neparedz veikt atlīdzību gadījumos, kad zemes vienību zemes

relatīvais novērtējums pirms projekta izstrādes un pēc projekta

izstrādes iekļaujas noteiktajās pieļaujamās nesaistes robežās,

tad, lai valsts vai attiecīgā pašvaldība zemes konsolidācijas

rezultātā nezaudētu tos finanšu līdzekļus, kurus tā būtu varējusi

iegūt zemes starpgabalu atsavināšanas rezultātā, jāparedz, ka gadījumos, kad,

pārkārtojot zemes vienību robežas, zemes starpgabalu nebūs

iespējams izveidot par patstāvīgi izmantojamu zemesgabalu un to

nebūs paredzēts tiešā veidā pievienot ar to robežojošām zemes

vienībām, no valsts vai pašvaldības atpērkamais zemes starpgabals

novērtējams atbilstoši Atsavināšanas likuma prasībām, sadalot tā

pirkuma cenu starp visiem projekta dalībniekiem proporcionāli

projektā iesaistītās zemes sākotnējam novērtējumam.

Līdz ar minēto, robežu pārkārtošanas rezultātā zemes

starpgabals kļūs par patstāvīgu zemes vienību vai to iegūs tas

projekta dalībnieks vai tie projekta dalībnieki, kuru zemes

vienībām projekts paredzēs starpgabalu pievienot. Minētais

neattiecas uz tādām zemes vienībām, kurām vienīgais šķērslis, lai

to izveidotu par patstāvīgi izmantojamu zemes vienību, ir

piekļuves neesamība koplietošanas ceļam. Zemes starpgabalu

pievienošanas kritēriji blakus esošajām zemes vienībām paredzami

Zemes konsolidācijas noteikumos, savukārt, to atsavināšana

veicama Atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.

Piedāvātais risinājums problēmu

novēršanai:

1) Atsavināšanas likumā paredz noteikt, ka:

1.1) zemes konsolidācijas realizēšanai nav nepieciešama

Ministru kabineta vai pašvaldības atļauja valstij vai pašvaldībai

piederošās zemes maiņai (atsavināšanai), izņemot gadījumus, kad

valsts institūcija vai pašvaldība plānos iesaistīties zemes

konsolidācijā ar tai piederošajiem zemes starpgabaliem;

1.2.) zemes konsolidācijā attiecībā uz publiskas personas zemi

primāri piemērojamais atsavināšanas veids ir zemes robežu

pārkārtošanā veicamā zemes maiņa;

1.3) zemes konsolidācijas ietvaros veicamās zemes robežu

pārkārtošanas rezultātā netiek noteikta nosacītā cena, bet gan

zemes relatīvais novērtējums;

1.4) publiskas

personas zeme, tai skaitā, starpgabali, zemes konsolidācijā

pievienojami blakus esošajām zemes vienībām (atsavināmi)

gadījumos, kad tie nav izveidojami par patstāvīgi

izmantojamām zemes vienībām, arī tad, ja tie nav ierakstīti

zemesgrāmatā, un minētā zeme novērtējama atbilstoši Atsavināšanas

likuma prasībām, sadalot tā pirkuma cenu starp visiem projekta

dalībniekiem proporcionāli projektā iesaistītās zemes sākotnējam

novērtējumam. Minētais neattiecas uz tādām zemes vienībām, kurām

vienīgais šķērslis, lai to izveidotu par patstāvīgi izmantojamu

zemes vienību, ir piekļuves neesamība koplietošanas ceļam;

1.5) valstij vai

pašvaldībai piederošās un piekritīgās zemes vienības var

mainīt pret līdzvērtīgām zemes vienībām arī tādā gadījumā, ja

zemes maiņa tiek realizēta ne tikai tam, lai nodrošinātu

publiskas personas funkcijas, bet arī zemes konsolidācijas

ietvaros veicamo zemes robežu pārkārtošanu;

1.6) zemes

konsolidācijas procesa noslēgumā, kad tiek slēgta

vienošanās par īpašuma tiesību pāreju, zemes maiņas līgumus

valsts vārdā paraksta attiecīgās ministrijas vai valsts tiešās

pārvaldes iestādes vadītājs, kuras īpašumā vai tiesiskajā

valdījumā esošā zeme iekļauta projektā, vai viņa pilnvarotā

persona, nevis finanšu ministrs vai viņa pilnvarotā persona;

2) paredz Zemes konsolidācijas noteikumos noteikt zemes

starpgabalu pievienošanas kritērijus blakus esošām zemes

vienībām.

3.1.4. Zemes

konsolidācijas projektu finansēšana

Projekta ierosināšana, izstrāde un īstenošana ir plānošanas un

konsultāciju process, kas atkarībā no projekta mēroga un

risinājumu sarežģītības var ilgt vairākus gadus. Projekta

izmaksas veidos administratīvie un procesa vadības izdevumi

(valsts budžeta līdzekļi Valsts zemes dienesta funkciju

veikšanai), kā arī projekta izstrādes un īstenošanas izdevumi

(projekta dalībnieku līdzekļi, kas galvenokārt nepieciešami zemes

ierīcības, zemes novērtēšanas un zemes kadastrālās uzmērīšanas

pakalpojumu nodrošināšanai).

Pēc aptuvenām aplēsēm projekta izstrādes izmaksas ir līdz 1000

EUR par vienu zemes vienību (4-5 ha platībā) - tas ietver

pakalpojuma maksu par zemes ierīkotāja un speciālista nekustamā

īpašuma un augšņu vērtēšanas jomā darbu projekta teritorijas

izpētē, plāna sagatavošanā un piedāvāto risinājumu

saskaņošanā.

Savukārt projekta īstenošanas izmaksas tiek paredzētas ap 800

EUR par vienu zemes vienību (4-5 ha platībā) - pakalpojuma maksa

par zemes kadastrālo uzmērīšanu un jaunizveidoto nekustamā

īpašuma objektu reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā un

īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Valsts zemes dienesta veiktās projekta administrēšanas un

procesa pārraudzības izmaksas veidos līdz 10 % no katra atsevišķa

projekta kopējām izmaksām. Jāpieņem, ka vienas zemes vienības

(4-5 ha platībā) 1800 EUR projekta izstrādes un īstenošanas

izdevumus, ko segs projekta dalībnieki, papildinās ap 200 EUR

valsts budžeta izdevumi Valsts zemes dienesta darbības

nodrošināšanai, kopā veidojot ap 2000 EUR izdevumus par zemes

vienību. Tātad viena projekta izmaksas par teritoriju ap 100 ha

platībā (25 zemes vienības) būs līdz 50 000 EUR, no tiem 5000 EUR

būs nepieciešami no valsts budžeta līdzekļiem.

Salīdzinājumam - kadastrālās vērtības bāzes lauksaimniecībā

noteiktajām zemēm ir no 80-2800 EUR/ha (atkarībā no kvalitātes

grupas un vērtības līmeņa teritoriālā iedalījuma)7.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem8 2018. gadā

Latvijā vidējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes pirkšanas cena

par 1 ha bija 3188 EUR.

Projekta izmaksas 400-500 EUR/ha veidotu būtisku daļu no

kopējās zemes īpašuma vērtības. Pastāv risks, ka projektu

ierosināšana, izstrāde un īstenošana bez publiskā finansējuma

piesaistes nebūs vienlīdzīgi pieejama visā Latvijas teritorijā

zemes īpašniekiem un saimniecībām ar zemāku ienākumu līmeni un

nelielu brīvo līdzekļu apjomu.

Lai līdzsvarotu privātos un publiskos ieguvumus no zemes

konsolidācijas, projektu ieceru attīstībā vēlams izmantot

Eiropas

Savienības finanšu instrumentus.

Piedāvātais risinājums problēmu novēršanai paredz Zemes

konsolidācijas noteikumos noteikt zemes konsolidācijas

finansēšanas kārtību.

3.2. Otrā

risinājuma apraksts

Otrais risinājums paredz zemes konsolidāciju īstenot bez

tiešas valsts kā procesa organizatora iesaistes. Minēto iespējams

realizēt, ja zemes konsolidāciju veic atbilstoši zemes ierīcību

regulējošajiem normatīvajiem aktiem, tas ir, izstrādājot un

īstenojot zemes ierīcības projektu, nevis radot jaunu procedūru,

ko piedāvā pirmais risinājums. Lai regulētu zemes konsolidāciju

bez tiešas valsts līdzdalības, ir jānovērš pretrunas starp Zemes

pārvaldības likumu un Zemes ierīcības

likumu, veicot tajos attiecīgus grozījumus.

Piedāvātais risinājums problēmu

novēršanai:

1) paredz Zemes pārvaldības likumā:

1.1) svītrot normas, kas nosaka zemes konsolidācijas posmus

(zemes konsolidācijas ierosināšana, projekta izstrāde un

īstenošana);

1.2) svītrot normas par projekta izstrādes kārtību, saturu un

finansēšanu;

1.3) svītrot normas par zemes konsolidācijas ierosinātāju

loku;

1.4) papildināt normas, nosakot, ka zemes konsolidācija

īstenojama ar zemes ierīcības projektu;

1.5) papildināt normas, nosakot, ka vietējai pašvaldībai ir

pienākums veicināt zemes konsolidācijas īstenošanu tai pieejamo resursu iespēju

robežās, nodrošinot informācijas par zemes konsolidāciju

pieejamību, sniedzot priekšlikumus zemes konsolidācijas

risinājumiem un paredzot atbalsta mehānismus (piemēram, publicēt

informāciju pašvaldību tīmekļvietnē, sagatavot bukletus, sniegt

mutisku informāciju un konsultācijas par zemes konsolidācijas

iespējām un veicamajām darbībām, pēc pašvaldības iniciatīvas

veikt teritorijas izpēti, piedāvājot zemes īpašniekiem attiecīgus

zemes konsolidācijas risinājumus vai pēc zemes īpašnieku

ierosinājuma sniegt priekšlikums optimālākam zemes konsolidācijas

varianta risinājumam, pēc zemes konsolidācijas īstenošanas

noteiktu laika periodu atbrīvot zemes konsolidācijas dalībniekus

no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas);

2) paredz

paplašināt Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr.

1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un

ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" 17. punktā

noteikto no minētās nodevas atbrīvoto saņēmēju loku ar zemes

konsolidācijas dalībniekiem par zemes konsolidācijā iesaistītajām

zemes vienībām.

3.3. Zemes

konsolidācijas ieviešanas risinājumu salīdzinājums

3. tabula

"Risinājumu salīdzinājums"

Nr.p.k.

1. risinājums

2. risinājums

(zemes konsolidāciju realizē ar jaunu,

valsts atbalstītu sadarbības ietvaru zemes robežu

pārkārtošanai)

(zemes konsolidāciju īsteno bez tiešas

valsts līdzdalības, pielāgojot zemes konsolidācijas

procedūras praksē iedibinātajām zemes robežu pārkārtošanas un

zemes maiņas procedūrām).

1.

Zemes konsolidācijas realizēšanai izstrādāts

jauns process, kam nepieciešama plaši sabiedrības

informēšanas un izglītošanas pasākumi.

Zemes konsolidācijas realizēšana pielāgota

esošajām darbībām, kādas veicamas zemes robežu pārkārtošanai,

izstrādājot zemes ierīcības projektu, līdz ar to ir

sabiedrībai zināma un saprotama.

2.

Pateicoties valsts tiešai iesaistei zemes

konsolidācijas procesa organizēšanā, to iespējams realizēt

plašā teritorijā vienlaikus, atstājot būtisku ietekmi uz

tautsaimniecības attīstību.

Zemes konsolidācijas realizēšana atkarīga no

zemes īpašnieku un konkrētās vietējās pašvaldības

iniciatīvas, atstājot ietekmi uz teritorijas attīstību lokālā

līmenī.

3.

Zemes konsolidācijā iesaistīto plašo personu

loka dēļ iespējama ilgstoša visām pusēm piemērotākā zemes

robežu pārkārtošanas varianta meklēšana, kas var ievērojami

kavēt projekta izstrādi vai arī to pārtraukt, nesasniedzot

zemes konsolidācijas mērķi.

Tā kā zemes konsolidāciju ierosinās

personas, kuras apzinās savu vēlmi un iespējas, zemes

ierīcības projekta izstrāde netiks apdraudēta attiecīgo zemes

konsolidācijas dalībnieku strīdus dēļ.

4.

Zemes konsolidācijas ieviešana un norise lielā mērā

atkarīga no valsts un pašvaldības līdzfinansējuma.

Bez valsts un pašvaldības

finansiāla atbalsta visos zemes konsolidācijas posmos,

pastāv risks, ka zemes konsolidācija nebūs realizējama,

attiecīgi nelietderīgi izlietojot valsts budžeta līdzekļus,

kas atvēlējami zemes konsolidācijas ierosināšanas

posmam.

Zemes konsolidācijas ieviešana un norise

atkarīga no zemes īpašnieku vēlmes un maksātspējas.

5.

Zemes konsolidācijas dalībnieki ir atbrīvoti

no valsts nodevas par nekustamā īpašuma tiesību

nostiprināšanu zemesgrāmatā samaksas.

Zemes konsolidācijas dalībnieki ir atbrīvoti

no valsts nodevas par nekustamā īpašuma reģistrēšanu

zemesgrāmatā samaksas un nekustamā īpašuma nodokļa samaksas

atbilstoši pašvaldības administratīvajā teritorijā

noteiktajiem.

6.

Liels normatīvās bāzes izstrādes

apjoms.

Mazs normatīvās bāzes izstrādes apjoms.

7.

Nepieciešami valsts finanšu līdzekļi 87 876

EUR apmērā par zemes konsolidācijas ierosināšanu, pārraudzību

un koordinēšanu projekta izstrādes un īstenošanas posmā.

Tā kā process neparedz tiešu valsts

līdzdalību, tad papildu valsts budžeta līdzekļi zemes

konsolidācijas nodrošināšanai nav nepieciešami, tomēr

mazināsies valsts budžeta ieņēmumi no valsts nodevas par

nekustamā īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā, gadījumos, kad

zemes maiņa tiks klasificēta kā zemes konsolidācija.

8.

Zemes konsolidācijas projekta izstrādes un

īstenošanas izmaksas ir ~ 2000 EUR vienam dalībniekam.

Zemes ierīcības projekta izstrādes un

īstenošanas izmaksas ir ~ 1000-1500 EUR vienam

dalībniekam.

Abi zemes konsolidācijas īstenošanas risinājumi ietver būtiski

atšķirīgu procesu un potenciāli sasniedzamo rezultātu, kā arī

atstāj dažādu ietekmi uz iesaistītajām pusēm gan finansiālo, gan

administratīvo resursu griezumā. Lai ieviestu abus piedāvātos

risinājumus, būtu jānosaka kritērijus, pēc kuriem nodalīt katra

risinājuma piemērošanu, taču, tā kā zemes konsolidācijas

risinājumus ietekmē daudzu, dažādu un gandrīz katrā variantā

atšķirīgu faktoru kopums, kas ir unikāli katrai teritorijai -

piemēram, zemes vienību platība un zemes konsolidācijā iesaistīto

zemes vienību skaits, situācijas elementu novietojums, zemes

vienību konfigurācija, piekļuves iespējas u.tml. faktori, tad

tādu vienotu kritēriju noteikšana nebūtu atbilstoša konkrētajai

situācijai. Nedefinējot vienotus

kritērijus, pēc kādiem viens zemes konsolidācijas risinājums

nošķirams no otra, zemes konsolidācijas procesa izvēle būtu

jāveic pašiem zemes konsolidācijas dalībniekiem. Tā kā nebūs

iespējams paredzēt, pēc kādiem kritērijiem zemes konsolidācijas

dalībnieki veiks savu izvēli par labu vienam vai otram

piedāvātajam zemes konsolidācijas īstenošanas risinājumam, tad

abu piedāvāto zemes konsolidācijas procesa variantu

nodrošināšanai valsts budžetā katru gadu būtu jāparedz attiecīgs

finansējums un cilvēkresursi, neatkarīgi no tā, vai zemes

konsolidācija patiešām konkrētajā gadā tiks realizēta atbilstoši

pirmajam vai otrajam risinājumam.

Ievērojot to, ka pirmais risinājums, ieviešot jaunu, valsts

atbalstītu sadarbības ietvaru zemes robežu pārkārtošanai paredz

salīdzinoši sarežģītu un laikietilpīgu zemes konsolidācijas

procesu, kam nepieciešami ievērojami valsts budžeta līdzekļi un

cilvēkresursi, kā arī pietiekoši apjomīgi pašu zemes

konsolidācijā iesaistīto personu finanšu līdzekļi, prognozējams,

ka zemes konsolidācijas dalībnieku izvēle vairāk tiks vērsta uz

piedāvāto otro variantu. Ievērojot minēto, kā arī 3. tabulā

"Risinājumu salīdzinājums" ietverto zemes

konsolidācijas ieviešanas risinājumu salīdzinājumu, un to, ka

sabiedrībai otrais piedāvātais risinājums ir vieglāk uztverams un

ātrāk realizējams, tad tieši šis risinājums, kad zemes

konsolidāciju īsteno bez tiešas valsts līdzdalības, pielāgojot

zemes konsolidācijas procedūras praksē iedibinātajām zemes robežu

pārkārtošanas un zemes maiņas procedūrām, būtu atbalstāms.

4. RISINĀJUMU FINANSIĀLĀ

IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM

4.1. Pirmais

risinājums

Lielāko daļu atsevišķu projektu izmaksas veidos zemes

ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumi, kuru

tiešā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem netiek

aprēķināta. Taču vienlīdz būtiska ir arī Valsts zemes dienesta

funkciju pastāvīga finansēšana visos zemes konsolidācijas posmos,

lai garantētu lēmumu pieņemšanas pēctecību, koordinētu atšķirīgu

projektu īstenošanas pārraudzību un uzturētu mūsdienīgus zināšanu

un informācijas resursus. Zemes konsolidācijas nodrošināšanai

nepieciešamais valsts budžeta finansējums ir 87 876 EUR/gadā, ko

veidos ikmēneša izdevumi par trīs Valsts zemes dienesta

speciālistu atlīdzību. Tie aizstās esošās amata vietas, kuras

šobrīd tiek finansētas no pašu ieņēmumiem, nevis no valsts

pamatbudžeta līdzekļiem. Detalizēts izdevumu aprēķins pievienots

Latvijas Republikas Saeimas 2019. gada 13. novembrī pieņemtā

likumprojekta "Grozījumi Zemes pārvaldības likumā"

anotācijā, tāpēc ziņojumā iekļauts netiek.

Ievērojot, ka atbilstoši augstāk minētajam likumam Zemes

pārvaldības likuma III nodaļa spēkā stāsies 2023. gada 1. janvārī

un attiecīgi Zemes pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 4.

punktā Ministru kabinetam deleģētie noteikumi izdodami līdz 2022.

gada 1. jūnijam, tad jautājumu par papildus nepieciešamā

finansējuma piešķiršanu 2023. gadam un turpmākajiem gadiem

Tieslietu ministrijai budžeta programmā 07.00.00 "Nekustamā

īpašuma tiesību politikas īstenošana" 87 876 EUR apmērā

izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu

2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa

budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas

un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo

valsts iestāžu iesniegtajiem papildu finansējuma

pieprasījumiem.

4.2. Otrais

risinājums

Otrajā risinājumā paredzētās zemes ierīcības projektu

izstrādes un īstenošanas izmaksu ietekme uz valsts un pašvaldību

budžetiem netiek aprēķināta, jo minētais process jau šobrīd

pastāv un to, ieviešot otro zemes konsolidācijas īstenošanas

risinājumu, nav paredzēts mainīt.

Saskaņā ar Kadastra

informācijas sistēmas datiem 2019. gadā reģistrēti 238

tādu lauku apvidus nekustamo īpašumu maiņas līgumi, kuru sastāvā

reģistrētas tikai neapbūvētas zemes vienības, kuri varētu tik

klasificēti kā zemes konsolidācijas procesa ietvaros veikta zemes

maiņa. Tā kā minēto 238

mainīto nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība kopā sastāda

2 034 153 EUR, tad

valsts nodevas apmērs par minēto nekustamo īpašumu maiņu vidēji

sastāda 171 EUR. Tomēr otrā risinājuma ietekmi uz valsts

budžetu nevar aprēķināt, jo nav zināms, cik daudz no

izstrādātajiem zemes ierīcības projektiem būtu klasificējami kā

zemes konsolidācija, kuras ietvaros tiks noteikti atvieglojumi

nodevai par īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā, un kāda

bijusi maiņas darījumā iesaistītā nekustamā īpašuma augstākā

vērtība, no kuras tikusi aprēķināta valsts nodeva.

Ietekmi uz vietējo pašvaldību budžetiem, kurus skartu

nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piemērošana zemes

konsolidācijas dalībniekiem, nav iespējams noteikt, jo lēmumu par

tā piemērošanu pieņems katra pašvaldība individuāli, līdz ar to

katrai vietējai pašvaldībai tā būs citādāka. Savukārt,

informācijas par zemes konsolidāciju pieejamības nodrošināšanu un

priekšlikumu par zemes konsolidācijas risinājumiem sniegšanu

vietējām pašvaldībām paredzēts realizēt esošo resursu

ietvaros.

1

http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/F69D8CF2240CD7AEC2257C1B004B0C43?OpenDocument

2 Zemes konsolidācija kā instruments veiksmīgai

saimniekošanai, Dace Platonova, Anda Jankava, Latvijas

Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultāte,

zinātniski praktiskā konference "Lauksaimniecības zinātne

veiksmīgai apsaimniekošanai", 21.-22.02.2013., Jelgava

3 Likumprojekta "Zemes pārvaldības

likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums

(anotācija)

4 Ministru kabineta 2010. gada 1. novembra

noteikumi Nr. 1011 "Personu sertificēšanas un sertificēto

personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes

kadastrālajā uzmērīšanā"

https://likumi.lv/doc.php?id=220545

5

http://kadastralavertiba.lv/biezak-uzdotie-jautajumi/

6

http://www.vzd.gov.lv/lv/par-mums/starptautiska-sadarbiba/seminars-par-zemes-konsolidaciju/

7

http://kadastralavertiba.lv/wp-content/uploads/2013/10/Kopejais_2016.pdf

8

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__LS_cenas__ikgad/LIG160.px/table/tableViewLayout1/

Ministru prezidenta biedrs,

tieslietu ministrs J. Bordāns

Pielikums

konceptuālajam ziņojumam "Zemes konsolidācijas ieviešana

Latvijā"

1. Zemes konsolidācijas

īstenošanas pirmais risinājums

1.1. Procedūra

"Zemes konsolidācijas ierosināšana"

Saīsinājumi

ZKP

Zemes konsolidācijas projekts

VZD

Valsts zemes dienests

Ierosinātāji

Zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji,

pašvaldība, valsts tiešās pārvaldes iestāde, kam saskaņā ar

Zemes pārvaldības likumu ir tiesības ierosināt zemes

konsolidāciju

pašvaldība

Viena vai vairākas vietējās pašvaldības,

kuru administratīvajās teritorijās atrodas ZKP

teritorija

potenciālie ZKP dalībnieki

Zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji,

kuriem VZD pēc ZKP perspektīvās teritorijas noteikšanas

nosūta uzaicinājumu piedalīties pārrunās par ZKP izstrādes

uzsākšanu

1.

Ierosinātāji iesniedz VZD pieprasījumu zemes

konsolidācijas uzsākšanai

2.

VZD izvērtē, vai Ierosinātājam ir zeme

īpašumā vai tiesiskajā valdījumā un to, vai iesaistot ZKP

Ierosinātājam blakus esošās zemes vienības, teorētiski būtu

iespējams sasniegt pieprasījumā norādīto ZKP izstrādes

mērķi

3.

Ja Ierosinātājs ir zemes īpašnieks vai tiesiskais

valdītājs un tā pieprasījumā norādīto ZKP izstrādes mērķi

teorētiski iespējams sasniegt, VZD nosaka ZKP perspektīvo

teritoriju un sagatavo tās aprakstu

Ja Ierosinātājs nav zemes īpašnieks vai tiesiskais

valdītājs vai arī tā pieprasījumā norādīto ZKP izstrādes

mērķi nav iespējams sasniegt pat teorētiski, VZD pieņem

lēmumu par atteikumu uzsākt zemes konsolidāciju

4.

VZD informē pašvaldību par ZKP izstrādes

mērķi un ZKP perspektīvo teritoriju

5.

Pašvaldība sniedz VZD atzinumu par ZKP

izstrādes mērķi un perspektīvo teritoriju, tai skaitā ZKP

risinājumu ietekmējošiem objektiem un aprobežojumiem

6.

Pēc pašvaldības atzinuma VZD veic izmaiņas

ZKP perspektīvajā teritorijā vai pilnveido ZKP izstrādes

mērķi

7.

VZD informē Ierosinātāju un citus ZKP

perspektīvajā teritorijā iekļautos zemes īpašniekus

(potenciālos ZKP dalībniekus) un organizē pārrunas par ZKP

izstrādi vietējā pašvaldībā. Minētajās sarunās iesaistāmas ir

arī citas institūcijas, ja perspektīvā projekta teritorija

skar to intereses, piemēram, Dabas aizsardzības pārvalde, ja

projekta perspektīvā teritorija skar īpaši aizsargājamās

dabas teritorijas

8.

Pēc pārrunām potenciālajiem ZKP dalībniekiem

viena mēneša laikā jāiesniedz VZD apliecinājumi dalībai ZKP

izstrādē

9.

VZD izvērtē, vai iekļaujot ZKP zemi

atbilstoši saņemtajiem apliecinājumiem iespējams sasniegt

Ierosinātāja pieprasījumā norādīto ZKP izstrādes mērķi

10.

Ja apliecinājumu skaits ir pietiekams, VZD pieņem

lēmumu par ZKP izstrādes uzsākšanu

Ja apliecinājumu trūkst un nav iespēju piesaistīt papildu

zemes īpašniekus, VZD pieņem lēmumu par atteikumu uzsākt

zemes konsolidāciju

11.

VZD sagatavo dalības līgumu projektus un

saskaņo tos ar potenciālajiem ZKP dalībniekiem

12.

Ja visi ZKP dalībnieki paraksta dalības līgumus, stājas

spēkā VZD lēmums par ZKP izstrādes uzsākšanu

Ja dalības līgumi netiek parakstīti, VZD izvērtē ZKP

izstrādes iespējas ar atšķirīgu ZKP dalībnieku grupu.

Ja ZKP izstrādes mērķi var

sasniegt, sašaurinot ZKP dalībnieku loku, VZD izdara

grozījumus lēmumā par ZKP izstrādes uzsākšanu, mainot ZKP

teritoriju, un tas stājas spēkā bez papildus dalības līgumu

parakstīšanas.

Ja ZKP izstrādes mērķi nevar

sasniegt, sašaurinot ZKP dalībnieku loku, VZD pieņem lēmumu

par atteikumu uzsākt zemes konsolidāciju

13.

VZD informē citas institūcijas, ja projekta teritorija

skar to intereses, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldi

par zemes konsolidācijas uzsākšanu, ja tā nav zemes

konsolidācijas dalībnieks

1.2. Procedūra

"Zemes konsolidācijas projekta izstrāde"

Saīsinājumi

ZKP

Zemes konsolidācijas projekts

VZD

Valsts zemes dienests

Izstrādātājs

Viens vai vairāki speciālisti, kuri

sertificēti zemes ierīcībā un mērniecībā, kā arī

specializējušies zemes vērtēšanā, tostarp augšņu kartēšanā,

un pārstāv ZKP dalībnieku vai ierosinātāja izvēlēto

pakalpojumu sniedzēju

pašvaldība

Viena vai vairākas vietējās pašvaldības,

kuru administratīvajās teritorijās atrodas ZKP

teritorija

NĪVKIS

Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēma

LĢIA

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas

aģentūra

ZMNĪ

Zemkopības ministrijas nekustamie

īpašumi

VAAD

Valsts augu aizsardzības dienests

1.

ZKP dalībnieki izvēlas Izstrādātāju,

savstarpēji vienojoties vai piemērojot Publisko iepirkumu likumā

noteiktās procedūras, atkarībā no projekta mērķiem,

finansējuma veida un tā, vai ZKP dalībnieks līgumu ar

pakalpojumu sniedzēju slēgs kā pasūtītājs publisko iepirkumu

jomas normatīvo aktu izpratnē

2.

ZKP dalībnieki noslēdz līgumu ar izvēlēto

Izstrādātāju par ZKP izstrādi

3.

VZD izsniedz NĪVKIS datus un arhīva

materiālus atbilstoši VZD sniegto maksas pakalpojumu

cenrādim

4.

Izstrādātājs sagatavo ZKP teritorijas

kartogrāfisko pamatni, nosakot zemes vienību platību ZKP

vajadzībām, un apzina situāciju dabā par ZKP teritoriju un

tajā esošajiem objektiem un aprobežojumiem, kuri var ietekmēt

ZKP risinājumu izstrādi

5.

Izstrādātājs pieprasa, saņem un apkopo

piekļuves plānošanai nepieciešamo informāciju par ZKP

teritorijas esošajiem un plānotajiem ceļiem un ceļa

servitūtiem

6.

Izstrādātājs iepazīstina ZKP dalībniekus ar

ZKP iekļauto zemes vienību projekta vajadzībām noteiktajām

platībām un uzsāk zemes vērtēšanu

7.

Izstrādātājs pieprasa zemes vērtēšanai

nepieciešamos materiālus un datus (LĢIA, ZMNĪ, VAAD, ja ZKP

dalībnieks ir informējis Izstrādātāju par veikto augšņu

agroķīmisko izpēti, u.c.)

8.

Izstrādātājs veic sagatavošanās darbus ZKP

teritorijas izpētei un zemes novērtēšanai

9.

Izstrādātājs vienojas ar ZKP dalībniekiem par

teritorijas apsekošanas laiku un informē par zemes

novērtēšanas norisi, laika grafiku, kā arī iebildumu

sniegšanas kārtību

10.

Izstrādātājs, piedaloties ZKP dalībniekiem,

nosaka ZKP teritorijas zemes kvalitatīvos rādītājus, ko

ataino zemes kvalitatīvā novērtējuma kartē un lauka

žurnālā

11.

Izstrādātājs nosaka zemes relatīvo

novērtējumu un sagatavo zemes relatīvā novērtējuma lietu

(karti, sarakstu un paskaidrojuma rakstu)

12.

Izstrādātājs saskaņo zemes relatīvā

novērtējuma karti ar ZKP dalībniekiem

13.

Ja ZKP dalībnieki noteiktā termiņā saskaņo zemes relatīvā

novērtējuma karti, zemes relatīvā novērtējuma noteikšana

uzskatāma par noslēgtu

Ja ZKP dalībnieki sniedz iebildumus par zemes relatīvo

novērtējumu, Izstrādātājs organizē atkārtotu zemes apsekošanu

dabā un izvērtē, vai vērtēšanas materiālos veicami

precizējumi

14.

Ja ZKP dalībnieki saskaņo pilnveidotu zemes relatīvā

novērtējuma kartes redakciju, zemes relatīvā novērtējuma

noteikšana uzskatāma par noslēgtu

Ja ZKP dalībnieki nesaskaņo zemes relatīvā

novērtējuma karti un nav citu risinājumu, Izstrādātājs nodod

ZKP materiālus VZD un zemes konsolidācija tiek izbeigta

15.

Izstrādātājs papildina zemes relatīvo novērtējuma

paskaidrojuma rakstu ar kartes saskaņošanas gaitu un noformē

zemes relatīvā novērtējuma lietu (karti, sarakstu un

paskaidrojuma rakstu)

16.

Izstrādātājs informē VZD un pašvaldību par

zemes konsolidācijā noteikto zemes relatīvo novērtējumu un

zemes relatīvā novērtējuma kartes saskaņošanu

17.

Izstrādātājs uzsāk konsultācijas ar ZKP

dalībniekiem un pašvaldību par jaunveidojamo zemes vienību

projektēšanu, piekļuves nodrošināšanas iespējām un

piemērotākajiem zemes maiņas risinājumiem

18.

Izstrādātājs sagatavo ZKP grafisko daļu un

paskaidrojuma rakstu

19.

Izstrādātājs iepazīstina ZKP dalībniekus un

pašvaldību ar ZKP un paredzētajiem risinājumiem piekļuves

iespēju nodrošināšanai jaunveidojamām zemes vienībām un

saskaņo to ar ZKP dalībniekiem

20.

ZKP dalībnieki noteiktā termiņā saskaņo ZKP, to

parakstot

Ja ZKP dalībnieki noteiktā termiņā nesaskaņo ZKP, zemes

konsolidācija tiek izbeigta

21.

Ja zemes konsolidācijas dalībnieki saskaņo ZKP grafisko

daļu, piekrītot tajā paredzētajiem piekļuves iespēju

risinājumiem jaunveidojamām zemes vienībām, Izstrādātājs

papildina ZKP paskaidrojuma rakstu par nodibināmajiem un

izbeidzamajiem ceļa servitūtiem un iesniedz ZKP saskaņošanai

pašvaldībā

Ja ZKP dalībnieki nesaskaņo ZKP grafisko daļu,

Izstrādātājs izvērtē citus ZKP iespējamos risinājumus un

sagatavo jaunu ZKP grafiskās daļas redakciju. Ja nav citu

risinājumu, zemes konsolidācija tiek izbeigta

22.

Pašvaldības saskaņotu ZKP Izstrādātājs

iesniedz VZD

23.

VZD pieņem lēmumu

par ZKP apstiprināšanu

1.3. Procedūra

"Zemes konsolidācijas projekta īstenošana"

Saīsinājumi

ZKP

Zemes konsolidācijas projekts

VZD

Valsts zemes dienests

NĪVKIS

Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēma

ZKU

Zemes kadastrālā uzmērīšana

Mērnieks

Zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta

persona, kurai ir derīgs sertifikāts

jaunizveidotās zemes vienības

Izstrādātajā un VZD apstiprinātajā ZKP

norādītās un attēlotās zemes vienības

1.

ZKP dalībnieki noslēdz līgumu ar izvēlēto

Mērnieku par ZKP īstenošanu

2.

Pēc Mērnieka pieprasījuma VZD izsniedz ZKU

tiesiskā pamatojuma dokumentus (ZKP un lēmumu par tā

apstiprināšanu), NĪVKIS datus un arhīva materiālus

3.

Mērnieks izplāno ZKP teritorijā veicamās ZKU

darbības un apzina uz tām uzaicināmās personas

4.

Mērnieks uzaicina ZKP dalībniekus,

pierobežniekus un citas ieinteresētās personas piedalīties

robežu apsekošanā, atjaunošanā un jaunu robežposmu

noteikšanā

5.

Esošie ZKP teritorijas zemes vienību

īpašnieki atjauno robežzīmes, kas atbilst jaunveidojamo zemes

vienību robežām, un likvidē zemes robežu plāniem

neatbilstošās robežzīmes

Jaunveidojamo zemes vienību plānotie īpašnieki likvidē

esošās robežzīmes, kas neatbilst jaunveidojamo zemes vienību

robežām, un nostiprina jaunos robežposmus

6.

Mērnieks sagatavo vienotu elektronisko ZKU

lietu par visām ZKP jaunveidojamām zemes vienībām un kopā ar

citiem ZKU dokumentiem iesniedz to VZD

7.

VZD veic ZKU dokumentu un elektroniskās

lietas izvērtēšanu, tai skaitā ZKP ietvertos dokumentus par

nodibinātajiem, nodibināmajiem un izbeidzamiem servitūta

ceļiem

8.

Ja VZD nekonstatē būtiskas kļūdas ZKU

dokumentos un elektroniskajā lietā, jaunveidojamo zemes

vienību robežu noteikšana ir veiksmīgi noslēgusies

Ja VZD konstatē būtiskas kļūdas ZKU dokumentos vai

elektroniskajā lietā, Mērnieks veic labojumus un iesniedz to

atkārtotai izvērtēšanai

9.

VZD sniedz informāciju ZKP dalībniekiem par

tiem piederošo īpašumu sastāva maiņām iekļaušanai zemes

maiņas līgumā, izmantojot ZKU datus un citus dokumentus par

ZKP dalībnieku nekustamo īpašumu

10.

ZKP dalībnieki paraksta zemes maiņas līgumu

un iesniedz tā eksemplāru VZD

Ja ZKP dalībnieki neparaksta zemes maiņas līgumu un

iespējama līguma projekta grozīšana, zemes konsolidācija tiek

izbeigta

11.

ZKP dalībnieki paraksta nostiprinājuma lūgumus pie

izvēlētā notāra

12.

Notārs nostiprinājuma lūgumus ar tiem

pievienoto dokumentāciju elektroniski nosūta attiecīgajai

rajona (pilsētas) tiesai

13.

Tiesnesis izvērtē

nostiprinājuma lūgumus un informē par izvērtēšanas

rezultātiem

14.

Ja ZKP jaunizveidoto zemes vienību

ierakstīšanai zemesgrāmatā šķēršļu nav, VZD NĪVKIS reģistrē

datus par ZKP jaunizveidotajām zemes vienībām un attiecīgajai

rajona (pilsētas) tiesai elektroniski nosūta zemes robežu un

apgrūtinājumu plānus. Tiesnesis pieņem lēmumu

par īpašuma tiesību nostiprināšanu

Ja ir šķēršļi ZKP jaunizveidoto zemes vienību

ierakstīšanai zemesgrāmatā, tiesnesis informē notāru un VZD.

Norādīto šķēršļu novēršanu koordinē Notārs. Ja šķēršļus nav

iespējams novērst, nostiprinājuma lūgumi tiek atstāti bez

ievērības

15.

ZKP īstenošana ir

noslēgusies

Ja

tiesneša konstatēto šķēršļu dēļ nav iespējama turpmākā

ZKP īstenošana, zemes konsolidācija tiek izbeigta

2. Zemes

konsolidācijas īstenošanas otrais risinājums

Saīsinājumi

ZIP

Zemes ierīcības projekts

VZD

Valsts zemes dienests

Ierosinātāji

Zemes īpašnieki, pašvaldība, valsts tiešās

pārvaldes iestāde, kam saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu ir

tiesības ierosināt zemes konsolidāciju

Dalībnieki

Zemes ierīcības projektā iekļauto zemes

vienību īpašnieki

pašvaldība

vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā

teritorijā atrodas konsolidējamā teritorija

NĪVKIS

Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēma

jaunizveidotās zemes vienības

Izstrādātajā un apstiprinātajā ZIP norādītās

un attēlotās zemes vienības

1.

Ierosinātāji iesniedz pašvaldībai

pieprasījumu zemes konsolidācijas uzsākšanai

2.

Pašvaldība izsniedz nosacījumus ZIP

izstrādei

3.

Zemes ierīcībā sertificēta persona izstrādā

ZIP atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta

noteikumiem Nr. 505 "Zemes ierīcības projekta izstrādes

noteikumi"

4.

Pašvaldība pieņem lēmumu par ZIP

apstiprināšanu, vienlaikus norādot ZIP risinājuma atbilstību

zemes konsolidācijas mērķim

5.

Dalībnieki slēdz zemes maiņas līgumus

6.

Zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta

persona veic zemes kadastrālo uzmērīšanu atbilstoši zemes

kadastrālo jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem

7.

Mērnieks iesniedz zemes kadastrālās

uzmērīšanas lietu VZD

8.

VZD reģistrē NĪVKIS datus par veikto zemes

kadastrālo uzmērīšanu

9.

Dalībnieki pasūta tirgus novērtējumu, ja

viena darījuma puse ir publiska persona

10.

Dalībnieki paraksta nostiprinājuma lūgumus

pie izvēlētā notāra

11.

Notārs nostiprinājuma lūgumus ar tiem

pievienoto dokumentāciju elektroniski iesniedz attiecīgajai

rajona (pilsētas) tiesai, ja darījums (zemes maiņa) noslēgts

notariāla akta formā. Ja darījums (zemes maiņa) nav noslēgts

notariāla akta formā, nostiprinājuma lūgumu attiecīgajai

rajona tiesai Dalībnieki iesniedz personīgi vai izmantojot

notāra palīdzību

12.

Tiesnesis pieprasa VZD zemes robežu,

situācijas un apgrūtinājuma plānus

13.

Tiesnesis izvērtē darījuma dokumentus un

nostiprina īpašuma tiesības zemesgrāmatā

14.

Zemes konsolidācijas īstenošana ir

noslēgusies

Ministru prezidenta biedrs,

tieslietu ministrs J. Bordāns