21. pants
Palīdzība

individuālo/kolektīvo sūdzību iesniegšanā.

Konvencijas dalībvalstis

nodrošina to, lai vardarbības upuriem būtu informācija par

spēkā esošajiem reģionālajiem un starptautiskajiem

individuālo/kolektīvo sūdzību mehānismiem un nodrošināta

piekļuve tiem. Konvencijas dalībvalstis veicina korektas un

kompetentas palīdzības nodrošināšanu vardarbības upuriem šādu

sūdzību iesniegšanā.

Atbilst.

Informācija par spēkā esošajiem reģionālajiem un

starptautiskajiem individuālo/kolektīvo sūdzību mehānismiem

(Eiropas Cilvēktiesību tiesa, indivīdam tieši pieejamās ANO

cilvēktiesību aizsardzības procedūras) cita starpā ir

pieejama Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību

institūcijās mājaslapā, kā arī Tiesībsarga mājaslapā.

Attiecībā uz korektas un kompetentas palīdzības

nodrošināšanu vardarbības upuriem šādu sūdzību iesniegšanā

- Tiesībsargs jau pilda šādu funkciju. Tiesībsarga likuma

11.pantā noteiktā funkcija veicināt privātpersonas

cilvēktiesību aizsardzību ir plaši interpretējama.

Tiesībsarga biroja darbinieki sniedz apmeklētājiem vienīgi

informatīvu atbalstu par tiesību aizsardzības iespējām.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.panta otrā daļa

noteic, ka notiesātā iesniegumus par jautājumiem, kas

saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem,

Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata brīvības

atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesātā iesniegumus par

brīvības atņemšanas iestādes administrācijas izdotu

administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu

izskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks

Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Šobrīd vardarbības upuriem ir nodrošināta iespēja

aizsargāt savas tiesiskās intereses, izmantojot KL un

Civillikumā noteiktos mehānismus. Sūdzību iesniegšanu

reglamentē Kriminālprocesa likums (369.panta otrās daļas

1.punkts noteic, ka ziņas, kas norāda uz iespējama

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, var iesniegt noziedzīga

nodarījuma rezultātā cietusī persona - kā

iesniegumu), CPL (250.44pants pieteikumu

par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var iesniegt

laulātie vai bijušie laulātie; personas, starp kurām pastāv

bērnu un vecāku attiecības, pastāv vai ir pastāvējušas

aizbildnības vai citas ārpusģimenes aprūpes attiecības;

personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības

attiecības; personas, kas dzīvo vai dzīvojušas vienā

mājsaimniecībā; personas, kurām ir vai ir gaidāms kopīgs

bērns, neatkarīgi no tā, vai šīs personas kādreiz bijušas

laulībā vai kādreiz dzīvojušas kopā; personas, starp kurām

pastāv vai ir pastāvējušas tuvas personiskās vai intīmas

attiecības).

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma mērķis

ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesu

aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu

atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Jau šobrīd

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktām

personām un noteiktos gadījumos ir tiesības pieprasīt

valsts nodrošināto juridisko palīdzību, tajā skaitā arī

vardarbības upuriem. Likumā precīzi definēts personu loks,

kas var pretendēt uz valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības saņemšanu: tie ir trūcīgi vai maznodrošināti

iedzīvotāji. Likumā paredzēts arī izņēmuma gadījumus, kad

persona, kas neietilpst iepriekšminētajās kategorijās,

tomēr ir nonākusi materiālās grūtībās un arī var pretendēt

uz juridisko palīdzību, attiecīgi motivējot savu lūgumu un

norādot savu īpašo situāciju, īpašumu stāvokli un ienākumu

līmeni, kura dēļ nespēj pilnībā vai daļēji nodrošināt savu

interešu aizsardzību. Ievērojot minēto, esošā sistēma ir

pietiekami elastīga, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu

visiem, kam tas nepieciešams dēļ to mantiskā stāvokļa, vai

dēļ īpašās situācijas, kurā persona nonākusi, neatkarīgi no

mantiskā stāvokļa.

Juridiskās palīdzības administrācija nodrošina arī

bezmaksas informatīvo tālruni 80001801, kur iespējams iegūt

informāciju par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības

un valsts kompensācijas saņemšanas kārtību, kā arī

konsultācijas par attiecīgo iesniegumu aizpildīšanu un tiem

pievienojamiem dokumentiem. Turklāt Juridiskās palīdzības

administrācija, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma

40.panta otro daļu un 41.panta pirmo daļu, Ministru

kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.869

"Juridiskās palīdzības administrācijas nolikums"

3.5.apakšpunktu un Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija

sēdes protokollēmuma Nr.36 38.§ 2.punktu, 2015.gada

30.septembrī ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar biedrību

"Skalbes" par bezmaksas informatīvā tālruņa

116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem"

darbību. Bezmaksas informatīvais tālrunis 116006

"Palīdzības dienests noziegumu upuriem" tiks

ieviests no 2016.gada 1.janvāra un tas darbosies katru

dienu no plkst.7:00 līdz 22:00.

Ārstniecības

likuma 56.1pants noteic, ka, ja, sniedzot

palīdzību pacientam, ir pamats uzskatīt, ka pacients cietis

no vardarbības, ārstniecības iestādei ir pienākums

nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā paziņot par

to Valsts policijai. Tāpat ārstniecības iestādei

nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā, ir pienākums

paziņot Valsts policijai, ja, sniedzot palīdzību

nepilngadīgam pacientam, ir pamats uzskatīt, ka pacients

cietis no pienācīgas aprūpes un uzraudzības trūkuma vai

cita bērna tiesību pārkāpuma. Tātad ārstniecības iestāde

sniedz informāciju Valsts policijai, kurai ir tiesības

uzsākt kriminālprocesu. Līdz ar to vardarbības upurim, ja

viņš ir vērsies ārstniecības iestādē, nav jānodrošina

palīdzība sūdzības iesniegšanai. Vardarbības upuru

informēšanu par sūdzību iesniegšanas mehānismiem iespējams

nodrošināt nevalstiskajām organizācijām un citām

institūcijām, kas sniedz palīdzību no vardarbības cietušām

personām. Līdz ar to nacionālajā regulējumā izmaiņas nav

nepieciešamas.

Turpmāka rīcība:

- nav nepieciešama