Par konceptuālu ziņojumu "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu"

22. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Specializētie atbalsta pakalpojumi.

1. Konvencijas dalībvalstis

pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas

vajadzīgi, lai atbilstoši iedzīvotāju teritoriālajam

sadalījumam nodrošinātu vai organizētu tūlītējus, īstermiņa

un ilgtermiņa specializētos atbalsta pakalpojumus visiem

upuriem, kas cietuši kādā no vardarbības aktiem, uz kuriem

attiecas šī Konvencija.

Atbilst.

No 2015.gada 1.janvāra ir pieejami valsts apmaksātie

rehabilitācijas pakalpojumi no vardarbības cietušām

personām. Pakalpojumi tiek nodrošināti, ņemot vērā cietušās

personas vajadzības - pakalpojuma ilgums, piesaistāmie

speciālisti utt.

Turpmāka rīcība:

- Veikt pastāvīgu monitoringu, lai novērtētu

rehabilitācijas procesa kvalitāti un efektivitāti,

speciālistu (psihologu un sociālo darbinieku) skaita

pietiekamību. Stiprināt starpinstitucionālo sadarbību

(LM).

- darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas

(TM).

Lai ieviestu Direktīvu, Latvija ir izstrādājusi

grozījumi KPL, kuros noteikts, ka cietušajam ir tiesības

saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko

palīdzību. Lai minētās tiesības nodrošinātu, ir plānots

izveidot upuru atbalsta tālruni, kur ikviens, arī upuris,

kurš nav vērsies tiesību aizsardzības iestādē un nav

ieguvis cietušā statusu, var saņemt viņas svarīgu

informāciju un atbalstu.

2. Konvencijas dalībvalstis visām sievietēm, kas cietušas

no vardarbības, un viņu bērniem nodrošina vai organizē

specializētus sievietēm paredzētus atbalsta pakalpojumus.

Atbilst.

Sociālas rehabilitācijas pakalpojumi no vardarbības

cietušām pilngadīgām un nepilngadīgām personām tiek

piedāvātas neatkarīgi no dzimuma, tomēr normatīvie akti

neliedz veidot arī tikai sievietēm paredzētos specializētos

pakalpojumus.

Turpmāka rīcība:

- veikt valsts apmaksātas sociālas

rehabilitācijas pakalpojumu monitoringu, lai novērtētu

nepieciešamību ar normatīvo aktu palīdzību veicināt tikai

sievietēm paredzētos pakalpojumus (LM).