23. pants

Patversmes.

Konvencijas dalībvalstis pieņem

normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi

pietiekama skaita atbilstošu un viegli pieejamu patversmju

izveidošanai, lai nodrošinātu upuriem drošu patvērumu un

proaktīvi sadarbotos ar upuriem, jo īpaši sievietēm un viņu

bērniem.

Atbilst.

Saskaņā ar EP izvirzītajiem standartiem, Latvijai ir

nepieciešamas apm. 200 vietas krīzes centros, lai uzņemtu

no vardarbības cietušas pilngadīgas sievietes. No 2015.gada

1.janvāra no vardarbības cietušām pilngadīgām personām ir

pieejami valsts apmaksātie sociālas rehabilitācijas

pakalpojumi, tai skaitā ar izmitināšanu. Izmitināšana tiek

nodrošināta arī no prettiesiskām darbībām cietušo bērnu

pavadoņiem.

Jau 2004.gadā ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas

komitejas piecdesmit devītajā sesijā (A/59/38) pieņemtajās

rekomendācijās par iesniegto ziņojumu, Komiteja iesaka:

"[56.] veikt pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamu

patversmju skaitu sievietēm, kas kļuvušas par

vardarbības upuriem, un lai nodrošinātu, ka valsts ierēdņi,

it īpaši tiesībsargājošo institūciju ierēdņi, tiesu vara,

veselības aprūpes sniedzēji un sociālie darbinieki pilnībā

apzinās visus vardarbības veidus, kas tiek vērsti pret

sievietēm, un varētu uz tiem atbilstoši reaģēt". Arī

2014.gada 11.aprīļa noslēguma piezīmēs par Latvijas

Republikas trešo kārtējo ziņojumu par 1966.gada Starptautiskā pakta

par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām izpildi,

Cilvēktiesību komiteja norāda: "Dalībvalstij būtu […]

jānodrošina atbilstoša palīdzība, tai skaitā psiholoģiski

sociālas konsultācijas, un atbilstoši aprīkotu patvērumu

pieejamība pietiekamā skaitā."

Turpmāka rīcība:

- veikt valsts apmaksātas sociālas

rehabilitācijas pakalpojumu monitoringu, t.sk., stacionāri

sniegtos pakalpojumus, lai novērtētu atbilstību EP

standartiem (LM).