2. pants

Pieteikuma iesniedzējs -

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesas sēdē

izskatot civillietu pēc Valda Bekeša pieteikuma par darba devēja

(Biroja) uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā

un vidējās izpeļņas piedziņu par piespiedu darba kavējuma laiku,

uzskatījusi, ka norma, kura piemērojama šajā lietā, neatbilst

augstāka juridiska spēka tiesību normai.

Tiesa norāda, ka apstrīdētā norma

ierobežojot noteikta pilntiesīgo Latvijas pilsoņu loka iespējas

ieņemt amatu Birojā. Proti, tā ierobežojot tiesības pildīt valsts

dienestu, kas ir noteiktas Satversmes 101. panta pirmajā

daļā.

Pieteikumā uzsvērts, ka apstrīdētā

norma likumā iekļauta piecpadsmit gadus pēc Latvijas neatkarības

atjaunošanas, kaut gan Satversmes tiesa vairākos spriedumos

(2000. gada 30. augusta spriedums lietā

Nr. 2000-03-01, 2005. gada 22. marta spriedums

lietā 2004-13-0106) lēmusi, ka likumdevējam periodiski ir

jāizvērtē situācija valstī un jālemj par ierobežojumu

konkretizēšanu un termiņu noteikšanu.

Tiesa lēmumā min Eiropas Padomes

Juridiskās un cilvēktiesību komitejas ziņojumu (dokuments

Nr. 7568) par tiesiskas valsts prasībām atbilstošu

lustrācijas likumu un administratīvu pasākumu garantēšanu

(Guidelines to ensure that lustration laws and similar

administrative measu res comply with the requirements of a state

based on the rule of law), kurā uzsvērts, ka

diskvalifikācijai lustrācijas procesa rezultātā nevajadzētu

pārsniegt piecu gadu termiņu, jo ir iespējamas pozitīvas

pārmaiņas cilvēku attieksmē un paradumos. Pēc šā laika

demokrātiskajai sistēmai bijušajās komunistiskajās totalitārajās

valstīs jau vajadzētu būt stabilai.

Tiesa uzskata, ka apstrīdētajā

normā noteiktajam ierobežojumam piemīt kolektīvās atbildības

iezīmes. Turklāt likumdevējs analogu ierobežojumu noteicis ne

tikai Biroja amatpersonām, bet arī darbiniekiem, tādējādi liedzot

iespēju Biroja amatpersonai, ja tā formāli neatbilst noteiktajiem

kritērijiem, kļūt par tā darbinieku.