1. pants

Latvijas Republikas

Saeima (turpmāk - Saeima) 2002. gada 18. aprīlī pieņēma

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu (turpmāk -

Biroja likums), kas stājās spēkā 2002. gada 1. maijā.

Likuma mērķis ir noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas

biroja (turpmāk - Birojs) tiesisko statusu un darbību, lai

kompleksi īstenotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai

kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību

finansēšanas noteikumu izpildi. Šā likuma 5. panta trešajā daļā

ietvertas prasības, kādām jāatbilst personai, lai tā varētu būt

par Biroja amatpersonu. Sākotnēji šī norma noteica, ka par Biroja

amatpersonu var būt persona, kura atbilst prasībām, kādas likumā

noteiktas, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts

noslēpumam.

2005. gada 27. janvārī Saeima

pieņēma likumu "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas

biroja likumā". Ar šo likumu papildus jau esošajai prasībai, tas

ir, nepieciešamībai saņemt speciālo atļauju pieejai valsts

noslēpumam, tika noteikts vēl viens kritērijs. Proti, likuma 5.

panta trešā daļa tika papildināta ar 8. punktu, kas paredz, ka

par Biroja amatpersonu var būt persona, kas "nav un nav bijusi

PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts

drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības

vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts

drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta

štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā

dzīvokļa turētājs" (turpmāk - apstrīdētā norma).