1. pants

1Latvijas Republikas

2Saeima (turpmāk - Saeima) 2002. gada 18. aprīlī pieņēma

3Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu (turpmāk -

4Biroja likums), kas stājās spēkā 2002. gada 1. maijā.

5Likuma mērķis ir noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas

6biroja (turpmāk - Birojs) tiesisko statusu un darbību, lai

7kompleksi īstenotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai

8kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību

9finansēšanas noteikumu izpildi. Šā likuma 5. panta trešajā daļā

10ietvertas prasības, kādām jāatbilst personai, lai tā varētu būt

11par Biroja amatpersonu. Sākotnēji šī norma noteica, ka par Biroja

12amatpersonu var būt persona, kura atbilst prasībām, kādas likumā

13noteiktas, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts

14noslēpumam.

152005. gada 27. janvārī Saeima

16pieņēma likumu "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas

17biroja likumā". Ar šo likumu papildus jau esošajai prasībai, tas

18ir, nepieciešamībai saņemt speciālo atļauju pieejai valsts

19noslēpumam, tika noteikts vēl viens kritērijs. Proti, likuma 5.

20panta trešā daļa tika papildināta ar 8. punktu, kas paredz, ka

21par Biroja amatpersonu var būt persona, kas "nav un nav bijusi

22PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts

23drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības

24vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts

25drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta

26štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā

27dzīvokļa turētājs" (turpmāk - apstrīdētā norma).