10. pants

Pamatnostādņu sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem un starptautisko organizāciju dokumentiem

Pamatnostādnes nosaka Latvijas korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas mērķus, politikas un darbības rezultātus, rezultatīvos rādītājus pamatnostādnēs izvirzīto politikas rezultātu un darbībās rezultātu sasniegšanai, galvenos uzdevumus pamatnostādņu rezultātu sasniegšanai, uzdevumu izpildes laika plānojumu, kā arī pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtību.

Pamatnostādnes 2015. 2020.gadam ir saistītas ar vairākiem politikas plānošanas dokumentiem, no kuriem būtiskākie ir:

1) Nacionālās drošības koncepcija (Saeimā apstiprināta 2011.gada 10.martā), kur viena no prioritātēm nacionālās drošības apdraudējumu novēršanas kontekstā ir ekonomisko interešu apdraudējuma novēršana. Minētā koncepcija paredz nepieciešamību pēc stabilas un prognozējamas ekonomiskās vides, nosakot, ka "valsts pārvaldē nepieciešams turpināt novērst korupcijas riskus, ieviešot efektīvus iekšējās kontroles pasākumus un nodrošinot nepārprotamus lēmumu pieņemšanas mehānismus, kā arī veidot caurskatāmu un atklātu publisko iepirkumu sistēmu, pilnveidojot administratīvās atbildības mehānismu par pārkāpumiem iepirkumu jomā un nostiprināt soda neizbēgamību. Tiesībsargājošām iestādēm ir nepieciešams turpināt sistemātisku darbību korupcijas apkarošanā, īpašu uzmanību pievēršot augstākā korupcijas līmeņa un "valsts nozagšanas" mazināšanai."

2) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (Saeimā apstiprināta 2010.gada 10.jūnijā) dokumentā tiek uzsvērtas iespējamas cēloņsakarības starp sabiedrības uzticēšanās līmeņa kritumu valsts pārvaldes institūcijām, politiskajām partijām un korupcijas risku rašanos, tādējādi norādot uz nepieciešamību būtiski celt iedzīvotāju uzticības līmeni valsts pārvaldei, lai turpmāk sekmētu politikas īstenošanu ikvienā jomā.

3) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014. 2020.gadam (Saeimā apstiprināts 2012.gada 20.decembrī), kurā izvirzīts mērķis "izveidot izcilu uzņēmējdarbības vidi, optimāli samazinot administratīvo slogu, ēnu ekonomikas īpatsvaru tautas saimniecībā, kā arī korupciju, nodrošinot prognozējamu nodokļu politiku, uzlabojot tieslietu sistēmas darbību, kā arī paaugstinot valsts pārvaldes darbības efektivitāti".

4) Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija (MK 2013.gada 6.februāra rīkojums Nr.48), kurā noteiktais cilvēkresursu attīstības politikas mērķis ir profesionāli, motivēti un godīgi valsts pārvaldē nodarbinātie.

5) Ministru kabineta 2012.gada 20.jūlija informatīvais ziņojums "Par kontrolējošo iestāžu kapacitātes izvērtējumu, lai novērstu korupcijas iespējas un nodrošinātu pilnvērtīgu kontroles funkciju veikšanu".

6) Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2014. 2016.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2014.gada 5.jūnija rīkojumu Nr.276 "Par Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānu 2014. 2016.gadam").

7) Rīcības plāns organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošanai 2014. 2019.gadam (pieņemts Eiropas Parlamentā 2013.gada 23.oktobrī).

8) Eiropas Parlamenta 2013.gada 23.oktobra rezolūcija par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ieteicamie pasākumi un iniciatīvas (galīgais ziņojums)53 (2013/2107(INI)

9) ESAO 1997.gada 21.novembra Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (likums, ar kuru konvencija tiek pieņemta un apstiprināta, pieņemts Saeimā 2014. gada 6. martā).

10) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. 2020.gada plānošanas perioda darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība".

11) Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014. 2020.gada plānošanas periodam.

12) Eiropas Savienības stratēģija "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei" ("ES 2020" stratēģija).

13) Valsts kancelejas izstrādātās pamatnostādnes "Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014. 2020.gadam".

Pamatnostādņu izstrādē ņemti vērā valsts pārvaldes institūciju un nevalstisko organizāciju sniegtie priekšlikumi, kā arī ievērotas šādos dokumentos iekļautās starptautisko organizāciju prasības un rekomendācijas:

1) Eiropas Ministru Padomes rekomendācijas dalībvalstīm par labu pārvaldību Nr.CM/Rec(2007)754;

2) Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācija dalībvalstīm Rec(2003)4 par kopīgiem nosacījumiem cīņai pret korupciju politisko partiju un priekšvēlēšanu kampaņu finansēšanā (Pieņemta Ministru komitejas 2003.gada 8.aprīļa 835. ministru vietnieku sanāksmē);

3) Eiropas Padomes Ministru komitejas 1997.gada 6.novembra rezolūcija, kurā ir ietverti 20 vadošie korupcijas apkarošanas principi;

4) GRECO III novērtēšanas kārtas ziņojums Par Latvijas politisko partiju finansēšanas atklātumu;

5) GRECO III novērtēšanas kārtas ziņojums par kriminālatbildību par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem;

6) GRECO IV novērtēšanas kārtas ziņojums "Korupcijas novēršana attiecībā uz parlamenta deputātiem, tiesnešiem un prokuroriem";

Pamatnostādņu saturs vienlaikus veidots, balstoties uz Saeimas pieņemtajiem likumiem par Latvijas Republikas pievienošanos starptautiskajiem līgumiem (konvencijām), kas paredz konkrētus valsts pienākumus cīņā pret korupciju. Latvijai saistošās konvencijas ir šādas:

1) Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencija (Saeimā pieņemta 2003.gada 31.oktobrī);

2) Konvencija par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas (Saeimā pieņemta 2004.gada 22.aprīlī);

3) Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija (Saeimā pieņemta 2000.gada 7.decembrī);

4) Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokols (Saeimā pieņemts 2006.gada 15.jūnijā);

5) Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvencija (Saeimā pieņemta 2005.gada 17.februārī);

6) Eiropas Padomes līgums par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu (Saeimā pieņemts 2000.gada 15.jūnijā);

7) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Latvijas sākotnējā memorandā par pievienošanos ESAO Kukuļošanas apkarošanas sadaļā izskatīti kopumā vēl 4 instrumenti, kuros ietverti norādījumi un ieteikumi par korupcijas ierobežošanas pasākumiem:

a. C(2009)159/REV1/FINAL Padomes rekomendācija turpmākai ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanai starptautiskajos biznesa darījumos;

b. C(2009)64 Padomes rekomendācija par nodokļu pasākumiem turpmākai ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanai starptautiskajos biznesa darījumos;

c. C(2006)163 Padomes rekomendācija par kukuļošanu un oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem;

d. DCD/DAC(96)11/FINAL Attīstības palīdzības komitejas ieteikums korupcijas apkarošanas priekšlikumiem abpusējas palīdzības sniegšanas ietvaros.

Korupcijas novēršanas jautājumi, izšķērdēšanas profilakses un iekšējās un ārējās kontroles pilnveides pasākumi ir ietverti arī Latvijas sākotnējā memorandā par pievienošanos ESAO Publiskās pārvaldības sadaļā izskatītajos 5 instrumentos:

i. C(2012)86 Padomes rekomendācija par valsts privātā sektora partnerību pārvaldības principiem;

ii. C(2010)16 Padomes rekomendācija par lobēšanas caurredzamības un integritātes principiem;

iii. C(2008)105 Padomes rekomendācija par publisko iepirkumu integritātes palielināšanu;

iv. C(2003)107 Padomes rekomendācija par ESAO vadlīnijām interešu konfliktu pārvaldībai valsts dienestā;

v. C(98)70/FINAL Padomes rekomendācija par ētiskas uzvedības uzlabošanu valsts dienestā, tostarp valsts dienesta ētikas pārvaldības principiem.