7. pants

Lai sabiedrībā veicinātu izpratni par trauksmes celšanas nepieciešamību un sekmētu atbalstošu attieksmi pret trauksmes cēlējiem, ir nepieciešams apsvērt iespēju paredzēt speciālu tiesisko regulējumu konkrētās dzīves jomās, piemēram, celtniecībā un ceļu būvē, kur nekvalitatīva darbu izpilde, kas tiek noslēpta, var draudēt ar lielu sabiedrisko bīstamību cilvēku veselībai un dzīvībai. Līdzīgi speciālu tiesisko regulējumu gan trauksmes cēlēju aizsardzībai, gan finansiālai atlīdzībai varētu ieviest nodokļu nomaksas jomā, kas tiek atzīta par vienu no korupcijas riskiem un likuma pārkāpumiem visvairāk pakļautajām jomām.

8.2.(Svītrots ar MK 03.02.2016. rīkojumu Nr. 110)8.3.Noteikt valsts amatpersonām obligātu pienākumu ziņot KNAB visos gadījumos, kad to rīcībā nonākusi informācija, kas pirmšķietami norāda uz koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu29.02.2016.KNAB-Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros8.4.Analizēt KL 324.pantu un jaunākās lietas, kurās šī norma par labprātīgu paziņošanu par kukuļdošanu ir tikusi piemērota, lai pārliecinātos, vai šī norma potenciāli var tikt ļaunprātīgi izmantota un nepieciešamības gadījumā veikt attiecīgus pasākumus31.12.2016.KNAB-Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosApakšmērķis: Nodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamību9.Rīcības virziens: Efektīvu, proporcionālu un atturošu administratīvo vai kriminālo sodu par izdarītajiem pārkāpumiem noteikšana.Situācijas raksturojumsŠobrīd valstī nenotiek aktīva darbība privātā sektora korupcijas atklāšanā. Ņemot vērā, ka publiskā sektora korupcijas izmeklēšanā ir nepieciešams izmantot tādas pašas metodes kā privātā sektora likumpārkāpumu atklāšanā, būtu lietderīgi šīs izmeklēšanas funkcijas apvienot, mainot krimināllietu izmeklēšanas piekritību. Šobrīd atbilstoši KPL 387.panta sestajā daļā noteiktajai kompetencei un Korupcijas novēršanas un apkarošana biroja likuma 2.pantam KNAB ir kompetence izmeklēt noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā.9.1.Izstrādāt informatīvo ziņojumu, izvērtējot iespēju paplašināt KNAB kompetenci attiecībā uz tiesībām izmeklēt koruptīvos noziedzīgos nodarījumus privātajā sektorā01.09.2017.

KNAB-Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

Situācijas raksturojumsSaskaņā ar Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas un ANO Pretkorupcijas konvencijas prasībām nacionālajos normatīvajos aktos ir jāparedz, ka kukuļa pieprasīšana, ko ir izdarījusi valsts amatpersona, ir jāatzīst par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu arī tajos gadījumos, kad kukuļa pieņemšana faktiski nav notikusi. Tomēr Latvijas KL 320.panta trešajā daļā valsts amatpersonai ir paredzēta atbildība par kukuļa pieprasīšanu kā par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu tikai tajā gadījumā, ja kukulis ir pieprasīts "par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām". Tas nozīmē, ka tikai tajos gadījumos, kad ir notikusi kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, pieņemšana, kukuļa pieprasīšana tiks uzskatīta par kvalificējošu pazīmi kriminālatbildības piemērošanā.9.2.Izstrādāt likumprojektu, paredzot kriminālatbildību kā par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu par kukuļa pieprasīšanu, ko ir izdarījusi valsts amatpersona.31.12.2015.TMKNABLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsSaskaņā ar socioloģisko aptauju datiem Latvijā 57% iedzīvotāju norāda uz to, ka viņi nezina, kur vērsties gadījumā, ja viņi vēlētos ziņot par korupcijas gadījumu. Līdz ar to ir nepieciešams izglītot sabiedrību par to, kur ziņot, kā arī nodrošināt viegli pieejamu informāciju par ziņošanas iespējām.9.3.Valsts un pašvaldību institūciju darbinieku un iedzīvotāju izglītošana par nepieciešamību ziņot par likumpārkāpumiem iestādēs. Informēšana par liecinieku aizsardzības programmām un to izmantošanas iespējām, informācijas sniedzēju aizsardzību un anonimitātes nodrošināšanu.PastāvīgiKNAB, VPGPLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsSaskaņā ar Eiropas Parlamenta rīcības plānu organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošanai 2014. 2019.gadam ir izteikts aicinājums dalībvalstīm ieviest konkrētus noteikumus par aizliegumu personām pēc galīgā tiesas sprieduma pasludināšanas par noziegumiem saistībā ar korupciju kandidēt uz noteiktiem amatiem, paredzot pietiekami ilgu šīs sankcijas darbības laiku (ideāli būtu vismaz 5 gadi), kas attiecas uz piedalīšanos visu veidu vēlēšanās (Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī), šajā laikā aizliedzot arī ieņemt amatu valdībā dažādos administrācijas līmeņos. Pašlaik ir iespējama situācija, kad pašvaldībās, pašvaldību institūcijās un uzņēmumos, publiskās personas kapitālsabiedrībās var turpināt darbu amatpersona, kura notiesāta par koruptīvu noziedzīgo nodarījumu. Tādējādi gadījumos, kad piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods, var rasties situācija, kur persona turpina darbu pašpārvaldes institūcijā vai pašpārvaldes uzņēmumā, tādējādi gan graujot uzticību vietējās pārvaldei, gan radot iespēju korumpētām amatpersonām cerēt, ka pat koruptīva noziedzīga nodarījuma atklāšanas un notiesāšanas gadījumā tās savu darbu varēs turpināt.9.4.Izvērtēt iespējas noteikt normatīvajos aktos, ka personas, kas ar galīgu spriedumu notiesātas par līdzdalību organizētā noziedzībā, korupciju (noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā vai dienesta ļaunprātībām privātajā sektorā) vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nevar ieņemt amatus pašvaldību institūcijās, publiskās personas kapitālsabiedrībās.31.12.2017.Visas ministrijasLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsPieaugot izmeklēšanas kapacitātei, tiek radīti jauni noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas paņēmieni, tādēļ ir nepieciešams attīstīt jaunas metodes un starpinstitūciju sadarbību, lai visefektīvākā veidā noteiktu korupcijas sensitīvās jomas un risku analīzes rezultātā identificētu aizdomās turamās personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes. Eiropas Parlamenta 2013. gada 23.oktobra rezolūcijā minēts, ka noziedzīgo organizāciju iefiltrēšanās spēja un nelikumīgi iegūtie līdzekļi ir ievērojami palielinājušies tā iemesla dēļ, ka tās darbojas daudzās nozarēs, no kurām lielāko daļu kontrolē valsts pārvalde. Līdz ar to koruptīvu nodarījumu atklāšanai ir nepieciešams nodrošināt kriminālizlūkošanu stratēģiskajā, taktiskajā un operatīvajā līmenī, lai efektivizētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un veicinātu optimālu tiesību aizsardzības iestāžu sadarbību noziedzīgu nodarījumu valsts dienestā un dienesta ļaunprātību tautsaimniecībā apkarošanas virzienos.9.5.Attīstīt un ieviest nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa metodes koruptīvu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā (noziedzīgi nodarījumi valsts dienestā un dienesta ļaunprātības tautsaimniecībā), ieviešot stratēģisko analīzi un citas nepieciešamās metodes.31.12.2017.KNABVPLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsAtbilstoši ESAO Pretkukuļošanas darba grupas Latvijas izvērtējuma ietvaros izvirzītajām prasībām, Latvijai ir jānodrošina: 1) statistika par izpildītajām tiesiskajām palīdzībā saistībā ar ārvalstu amatpersonas kukuļošanu; 3)statistika saistībā ar nosūtītajiem tiesiskās palīdzības lūgumiem par ārvalstu amatpersonas kukuļošanu; 4) statistika par izdošanas lūgumiem saistībā ar ārvalstu amatpersonas kukuļošanu; 5) statistika par kriminālprocesiem par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu. Latvijai būs jāsniedz informācija par ESAO Pretkukuļošanas konvencijas piemērošanu praksē, t.sk. jānodrošina minētie statistikas dati.9.6.Nodrošināt statistikas datu uzskaiti atbilstoši ESAO Pretkukuļošanas konvencijas darba grupas noteiktajam statistikas saturam31.12.2015., 31.12.2016., 31.12.2017., 31.12.2018., 31.12.2019., 31.12.2020.KNABTM

GP

Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsPar aktualitāti starptautiskajā telpā korupcijas novēršanas kontekstā kļuvuši korupcijas risku pētījumi, kuru mērķis ir noskaidrot, vai pastāv kāda savstarpēja saistība starp personas dzimumu un tā gatavību iesaistīties koruptīvās darbībās. Latvijā līdz šim nav veikti šāda satura pētījumi vai analīze. Lai arī Latvija varētu pilnvērtīgi piedalīties starptautiskās diskusijās par personas dzimuma ietekmi uz koruptīvas rīcības izpausmēm, nepieciešams veikt padziļinātu analīzi, ņemot vērā to valstu metodoloģisko pieredzi, kas šādus pētījumus jau ir veikušas.9.7.Veikt analīzi par personas dzimuma lomu un tā iespējamo ietekmi uz koruptīvas rīcības izpausmēm31.12.2020.KNAB-Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsŠobrīd informācija par amatpersonu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem ir pieejama vieglāk un lielākā apjomā nekā informācija par izdarītajiem koruptīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. IKNL 31.pants paredz sabiedrības informēšanu par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem, ievietojot informāciju attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā. Publikācijā atbilstoši IKNL ietverta šāda satura informācija: 1) valsts amatpersonas vārds, uzvārds un ieņemamais amats; 2) šā likuma tiesību norma, kas pārkāpta; 3) pārkāpuma būtība un tā izdarīšanas laiks; 4) pieņemtais lēmums (nolēmums); 5) lēmuma (nolēmuma) spēkā stāšanās un izpildes datums. Savukārt informācijai par valsts amatpersonu KL pārkāpumiem publiskajā telpā ir ierobežots apjoms un piekļuve.9.8.Izstrādāt koncepciju par iespējamiem risinājumiem, lai nodrošinātu informācijas publiskošanu par amatpersonām piemērotajiem kriminālsodiem, ņemot vērā Fizisko personu datu aizsardzības likumu.31.12.2016.KNAB-Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsSaskaņā ar Eiropas Parlamenta ierosinātajām svarīgākajām darbības jomām ES Nodokļu plaisas novēršanas stratēģijā: "Krāpšanas nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas jautājumos" tiek izteikts aicinājums dalībvalstīm piešķirt savām valsts nodokļu pārvaldes un nodokļu revīzijas iestādēm atbilstošu personālu, speciālās zināšanas un budžeta resursus, kā arī resursus to nodokļu iestāžu darbinieku apmācībai, kuri specializējušies pārrobežu sadarbībā saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu, un ieviest stingrus pretkorupcijas pasākumus. Tā kā Latvijā vēl arvien tiek lēsts augsts ēnu ekonomikas līmenis un ES ārējās robežas kontrole ir pakļauta augstiem korupcijas riskiem, tad valstij būtu jāstiprina pretkorupcijas kapacitāte robežkontroles jomā.9.9.Lai stiprinātu valsts pretkorupcijas politikas kapacitāti nodokļu un robežkontroles jomā, jāizvērtē valsts nodokļu pārvaldes un nodokļu revīzijas iestāžu personāla atbilstība un speciālās zināšanas, un jānodrošina atbilstoši budžeta resursi to nodokļu iestāžu darbinieku apmācībai, kuri specializējušies pārrobežu sadarbībā saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu, un jāievieš stingri pretkorupcijas pasākumi.31.12.2017.FM, VASVIDLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros, kā arī piesaistot ES fondu finansējumu43Situācijas raksturo-jumsŠobrīd KPL nav paredzēta fiziskajām personām ekvivalentu drošības līdzekļu piemērošana arī tajās situācijās, kad tiek piemēroti KL paredzētie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi attiecībā uz juridiskajām personām, tādēļ ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos.9.10.Sagatavot priekšlikumus Kriminālprocesa likuma grozījumiem par fiziskajām personām ekvivalentu drošības līdzekļu ieviešanu arī tajās situācijās, kad tiek piemēroti KL paredzētie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi attiecībā uz juridiskajām personām31.12.2015.TM, KNABLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros10.Rīcības virziens: Ārvalstu un starptautisko organizāciju amatpersonu kukuļošanas novēršana un apkarošanaSituācijas raksturojumsAtbilstoši ESAO Pretkukuļošanas konvencijas 12.pantā noteiktajam, ESAO Pretkukuļošanas darba grupa īstenos sistemātisku pārbaužu programmu, lai sekotu minētās Konvencijas ieviešanai pilnā apjomā un to veicinātu. Latvijas izvērtējums ietver trīs izvērtēšanas fāzes. Pretkukuļošanas darba grupa savu formālo viedokli par Latvijas tiesību aktu un to piemērošanas atbilstību ESAO juridiskajiem instrumentiem sniegs pēc pirmajām divām izvērtēšanas fāzēm. Latvijas likumdošanas atbilstības izvērtējums (pirmā fāze) noslēdzās 2014. gada jūnijā. 2015. gadā ESAO vērtēs konvencijas piemērošanu praksē (otrā fāzē). Trešajā izvērtēšanas fāzē atbilstoši ESAO Pretkukuļošanas darba grupas darba programmas termiņiem vērtēs Pretkukuļošanas konvencijas piemērošanu praksē un ESAO rekomendāciju izpildi10.1.Nodrošināt Latvijas atbilstības ESAO 1997.gada 21.novembra konvencijai "Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos" novērtēšanu (1., 2. un 3.fāze)31.12.2015.(2.fāze), 31.12.2017. (3.fāze)TMKNAB, ĢP, FM, ĀMLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsSākotnējā memorandā par pievienošanos ESAO kukuļošanas apkarošanas sadaļā ir jānovērtē Latvijas atbilstība kopumā 5 instrumentiem:

a. C(2009)159/REV1/FINAL Padomes rekomendācija turpmākai ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanai starptautiskajos biznesa darījumos;

b. C(2009)64 Padomes rekomendācija par nodokļu pasākumiem turpmākai ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanai starptautiskajos biznesa darījumos;

c. C(2006)163 Padomes rekomendācija par kukuļošanu un oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem;

d. DCD/DAC(96)11/FINAL Attīstības palīdzības komitejas ieteikums korupcijas apkarošanas priekšlikumiem abpusējas palīdzības sniegšanas ietvaros;

e. ESAO Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

ESAO vērtēs Latvijā spēkā esošo tiesību aktu un to piemērošanas prakses atbilstību augstākminētajiem juridiskajiem instrumentiem, kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavos viedokli par nepieciešamajiem grozījumiem vai papildinājumiem.

10.2.Nodrošināt Latvijas tiesību aktu un prakses atbilstību Latvijas Sākotnējā memorandā iekļautajiem ESAO noteiktajiem juridiskajiem instrumentiem pretkorupcijas jomā.31.12.2020.TMKNAB, FM, ĀM, ĢPLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros11.Rīcības virziens: Atbildības piemērošana par īpašuma izšķērdēšanu, piesavināšanos vai citu līdzīgu valsts amatpersonas nelikumīgu rīcību ar īpašumuSituācijas raksturojums2013.gada 15.novembra Pārskata kopsavilkumā par ANO Pretkorupcijas konvencijas ieviešanas izvērtējumu Latvijā norādīts uz nepieciešamību izvērtēt ieviest tiesisko regulējumu, kas atbilst ANO Pretkorupcijas konvencijas 17.pantā noteiktajām prasībām. Proti, veicot visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu īpašuma izšķērdēšanu, piesavināšanos, iztērēšanu neatbilstoši mērķim vai citu līdzīgu valsts amatpersonu rīcību ar katrai dalībvalstij jāizvērtē iespēja ieviest tādas likumdošanas normas un veikt cita veida pasākumus, kādi var būt nepieciešami, lai par noziedzīgu nodarījumu atzītu tīši veiktu darbību, ar kuru ļaunprātīgi izmantots dienesta stāvoklis vai dienesta pienākumi, tas ir, valsts amatpersonas darbība vai bezdarbība, pildot tās dienesta pienākumus, pārkāpjot likumus, nolūkā iegūt nepienācīgu labumu sev vai citai fiziskai vai juridiskai personai. Lai arī šobrīd KL ir iekļauts regulējums par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (KL 318.pants), valsts amatpersonas bezdarbību (KL 319.pants) un dienesta pilnvaru pārsniegšanu (KL 317.pants), tomēr ekspertu grupa savā ziņojumā ir norādījusi uz tiesisku nenoteiktību minētajos KL pantos, ko rada tajos iekļautais termins "būtisks kaitējums". Ekspertu skatījumā šāda nosacījuma esamība nav pamatota. Ziņojumā norādīts uz to, ka šobrīd KL 318. un 319.pantos kriminalizēšanas nosacījums ir būtiska kaitējuma radīšana valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Eksperti secinājuši, ka zaudējumu/kaitējuma koncepts tādējādi neveido nozieguma sastāvu. Šis papildu nosacījums var veicināt to, ka kriminālatbildība netiek piemērota vispār, ja nav radīts kaitējums.

Tieslietu ministrijā izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" (VSS-241), kas paredz nodrošināt nepārprotamu izpratni par būtiska kaitējuma saturu, saucot personas pie kriminālatbildības. Taču grozījumi paredz, ka arī turpmāk tiks lietota kvalificējošā pazīme "ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses", kas pēc satura ir diskrecionāra un subjektīvi interpretējama norma.

11.1.Izstrādāt konceptuālo ziņojumu par ANO rekomendāciju izpildi, atspoguļojot tajā to, cik lielā mērā Saeimā pieņemtie grozījumi KL pilnveido kriminālatbildību valsts amatpersonām par iestādes mantas, finanšu līdzekļu vai citu resursu, ko viņas pārvalda, izšķērdēšanu, piesavināšanos vai izlietošanu neatbilstoši mērķim vai citu līdzīgu valsts amatpersonas rīcību ar īpašumu, neatkarīgi no tā, vai atbildības piemērošanas priekšnosacījums ir vai nav "būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm", tādējādi atspoguļojot atbilstību ANO pretkorupcijas konvencijai.31.12.2016.KNABTM, IeM,VKLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojums2013.gada 15.novembra Pārskata kopsavilkumā par ANO Pretkorupcijas konvencijas ieviešanas izvērtējumu Latvijā norādīts uz nepieciešamību izvērtēt ieviest tiesisko regulējumu, kas atbilst ANO Pretkorupcijas konvencijas 17.pantā "Īpašuma izšķērdēšana, piesavināšanās vai cita līdzīga valsts amatpersonas rīcība ar īpašumu" noteiktajām prasībām:

Katrai Dalībvalstij jāievieš tādas likumdošanas normas un jāveic citi pasākumi, kas var būt nepieciešami, lai par noziedzīgiem nodarījumiem atzītu valsts amatpersonas tādas tīši veiktas darbības, lai gūtu labumu sev vai citai fiziskai vai juridiskai personai, kā izšķērdēšanu, piesavināšanos vai citāda veida pretlikumīgu rīcību ar jebkuru īpašumu, valsts vai privātiem līdzekļiem vai vērtspapīriem vai jebkāda veida vērtībām, kas uzticētas valsts amatpersonai tās ieņemamā amata dēļ.

Lai arī šobrīd KL ir iekļauts regulējums par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (KL 318.pants), valsts amatpersonas bezdarbību (KL 319.pants) un dienesta pilnvaru pārsniegšanu (KL 317.pants), tomēr ANO ekspertu grupa savā ziņojumā ir norādījusi uz tiesisku nenoteiktību minētajos KL pantos, ko rada tajos iekļautais termins "būtisks kaitējums". Ekspertu skatījumā šāda nosacījuma esamība nav pamatota. Ziņojumā norādīts uz to, ka šobrīd KL 318. un 319. pantos kriminalizēšanas nosacījums ir būtiska kaitējuma radīšana valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Eksperti secinājuši, ka zaudējumu/kaitējuma koncepts tādējādi neveido nozieguma sastāvu. Šis papildu nosacījums var veicināt to, ka kriminālatbildība netiek piemērota vispār, ja nav radīts kaitējums. Tieslietu ministrijā izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" (VSS-241), kas paredz nodrošināt nepārprotamu izpratni par būtiska kaitējuma saturu, saucot personas pie kriminālatbildības. Taču grozījumi paredz, ka arī turpmāk tiks lietota kvalificējošā pazīme "ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses", kas pēc satura ir diskrecionāra un subjektīvi interpretējama norma.

11.2.Izvērtēt noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā pārkāpumu sastāvus, par ko ir paredzēta atbildība KL, lai izdarītu secinājumus, vai ir iespējams piemērot atbildību par nelikumīgu materiālā stāvokļa uzlabošanos (illicit enrichment), tas ir, valsts amatpersonas īpašumu ievērojamu palielināšanos, ko valsts amatpersona nespēj pamatot ar tās likumīgajiem ienākumiem, un, ja nepieciešams sniegt priekšlikumus likuma grozījumiem.31.12.2017.TMKNABLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsLai arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums paredz, ka dienesta autotransports izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu pildīšanai, tomēr, atsaucoties uz likumā noteiktajiem izņēmumiem, daudzās institūcijās ar apšaubāmu pamatojumu tiek pieļauta situācija, ka dienesta transportlīdzekļi tiek regulāri izmantoti amatpersonu privātiem braucieniem. It īpaši tas attiecas uz institūciju vadības līmeņa amatpersonām. Šāda situācija rada priekšstatu, ka atsevišķām vadības personām tiek nodrošinātas privilēģijas, salīdzinot ar iestāžu ierindas darbiniekiem.11.3.Nodrošināt un stiprināt iekšējās kontroles pasākumus valsts un pašvaldību autotransporta izmantošanas noteikumu ievērošanas uzraudzībai; izvērtēt veikto kontroles pasākumu rezultātus, novēršot dienesta autotransporta izmantošanas personīgām vajadzībām iespējas31.12.2015.Visas valsts institūcijas un pašvaldības

FM, KNABLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros un pašvaldību budžetā pieejamo līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsSaskaņā ar ANO Pretkorupcijas konvencijas 20.pantu "Nelikumīga materiālā stāvokļa uzlabošanās" Katrai Dalībvalstij saskaņā ar tās konstitūciju un tiesību principiem jāizvērtē tādu likumdošanas normu un citāda veida līdzekļu ieviešana, kas var būt nepieciešami, lai par noziedzīgu nodarījumu atzītu tīši veiktu darbību nelikumīgu materiālā stāvokļa uzlabošanos, tas ir, valsts amatpersonas īpašumu ievērojamu palielināšanos, ko valsts amatpersona nespēj pamatot ar tās likumīgajiem ienākumiem. Latvijā šāds izvērtējums nav veikts.11.4.Izvērtēt iespējamo grozījumu veikšanu KL un cita veida līdzekļu piemērošanu, lai par noziedzīgu nodarījumu atzītu tīši veiktu darbību nelikumīgu materiālā stāvokļa uzlabošanos, tas ir, valsts amatpersonas īpašumu ievērojamu palielināšanos, ko valsts amatpersona nespēj pamatot ar tās likumīgajiem ienākumiem31.12.2018.KNAB-Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros12.Rīcības virziens: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas iespēju veicināšanaSituācijas raksturojums

Ātru un efektīvu kriminālprocesa mērķu sasniegšanu dažkārt kavē tādu tiesisko līdzekļu trūkums, kas ļautu, nekavējoties pārtraukt darījumu veikšanu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā. Līdz ar to noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ietvaros iegūtā informācija netiek maksimāli pilnīgi un efektīvi izmantota ar šīm noziedzīgajām darbībām saistītajos kriminālprocesos.

Saņemot informāciju par darījumu kredītiestādes kontā, procesa virzītājs var uzlikt arestu līdzekļiem kontā, taču šādā gadījumā ir jāuzsāk kriminālprocess un ar lēmumu par aresta uzlikšanu jāgriežas pie izmeklēšanas tiesneša, kurš to apstiprina saskaņā ar KPL 361.panta trešo daļu. Tikai neatliekamos gadījumos saskaņā ar KPL 361.panta ceturto daļu arestu mantai var uzlikt ar prokurora piekrišanu. Šī procedūra var būt laikietilpīga un jebkuras kavēšanās gadījumā pastāv iespēja, ka darījums tomēr notiks un pēc tam līdzekļi vairs nebūs izmantojami kriminālprocesa mērķu sasniegšanai. Piemēram, līdzekļi tiek izņemti vai pārskaitīti uz kontiem valstīs, no kurām līdzekļu atgūšana ir ļoti apgrūtināta vai pat neiespējama.

Atšķirīga situācija ir vairākās citās valstīs, tajā skaitā Igaunijā, kur, saņemot informāciju par, iespējams, noziedzīgiem finanšu darījumiem, noteiktām valsts institūcijām ir tiesības nekavējoties uz likumā noteiktu termiņu bloķēt konkrēto konta operāciju vai arī bloķēt jebkādas operācijas konkrētajā kontā. Tādā veidā tiek dota iespēja novērtēt, vai darījums tiešam saistīts ar noziegumu un, ja informācija apstiprinās, uzsāktā kriminālprocesa ietvaros uzlikt arestu mantai.

Piemēram, Igaunijā pilnvaras bloķēt kontu operācijas ir paredzētas noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 40.pantā. Šajā likumā noteikts, ka Igaunijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pamatotu aizdomu gadījumā var uz laiku līdz 30 dienām apturēt konkrētu darījumu vai noteikt aizliegumu jebkādā veidā izmantot konta līdzekļus.

Latvijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā šādas plašas pilnvaras nav noteiktas. Saskaņā ar šā likuma 51.panta otrās daļas 1.punktu KD var dot rīkojumu apturēt tikai tādu darījumu, kas balstīts uz likuma subjekta, piemēram, kredītiestādes sniegtās informācijas izvērtējumu. KD nav tiesību apturēt darījumus, reaģējot uz izmeklēšanas iestāžu ziņām par aizdomīgu darījumu. Likumā nav paredzēts, ka KD vai citas institūcijas šādus ierobežojumus kredītiestādēm saistībā ar aizdomām par noziegumu varētu noteikt pēc savas iniciatīvas.

KD Latvijā izvērtē kredītiestāžu sniegto informāciju, kas tiek sniegta, balstoties uz formāliem kritērijiem, bet dienestam nav iespēju operatīvi novērot darījumus un pamatotu aizdomu gadījumā reaģēt.

Problemātiska ir arī atsevišķu likuma normu piemērošana, piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā 32.pantā noteikts, ka kredītiestādes pieņem lēmumu par atturēšanos no darījumu veikšanas, ja ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Taču aizdomīgu darījumu kritēriji nav definēti un pamatotu aizdomu noteikšana kredītiestāžu darbā var būt apgrūtināta.

Līdz ar to ir nepieciešams paplašināt to subjektu loku, kuri ir tiesīgi sniegt informāciju par identificētajiem darījumiem, kuri ir saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.

Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu KD realizē savas likumā noteiktās tiesības tikai tajos gadījumos, ja informācija ir saņemta no likuma subjektiem (faktiski, ieinteresētajām personām). Ja informāciju sūta likumā neminētais subjekts, tad minētais dienests izvērtē, vai šāda informācija ir tā rīcībā, kuru var sniegt tikai un vienīgi pati kredītiestāde, kas bieži vien ir ieinteresēta neziņot par šādu darījumu vai klientu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2005/60 EK Direktīva "Par finanšu sistēmas izmantošanu naudas atmazgāšanai un terorisma finansēšanu novēršanu" un Varšavas konvencija neparedz ierobežojumus attiecībā uz informācijas sniegšanas subjektiem. Tieši pretēji dalībvalstis ir tiesīgas brīvi rīkoties, lai sistēma darbotos efektīvi.

Lai tiesību aizsardzības iestādēm nodrošinātu efektīvāku kriminālprocesu izmeklēšanu un pieeju būtiskai informācijai, Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāna 2014. 2016.gadam projektā IeM paredzēts uzdevums sagatavot priekšlikumus par nepieciešamību izveidot vienotu kredītiestāžu kontu reģistru pieprasītās informācijas sniegšanai tiesību aizsardzības iestādēm.

12.1.Izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz, ka informācija par darījumiem vai kontiem, kurus ir identificējušas KPL noteiktās pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, veicot operatīvo darbību vai speciālās izmeklēšanas darbības, ir pietiekošs pamats Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā 51.pantā un citur likumā noteikto tiesību realizēšanai dot rīkojumu likuma subjektam apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā.31.12.2016.FM, TM, IEMKD, KNABLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros12.2.Izstrādāt priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, kā tiesību aizsardzības iestādēm nodrošināt, lai paātrinātā veidā pamatotu aizdomu gadījumā iegūtu informāciju un apturētu darījumu veikšanu vai noteikta veida debeta operācijas fizisku un juridisku personu kontā kredītiestādē31.12.2016.KNAB, IeM, TMKDLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros13.Rīcības virziens: Preventīvo pretkorupcijas organizāciju efektīva darbība un neatkarības nodrošināšana,, t.sk. paplašinot un izplatot zināšanas par korupcijas novēršanuSituācijas raksturojumsKorupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā ir vairākas novecojušas normas, kas nav aktualizētas pēc grozījumu izdarīšanas saistītos normatīvos aktos, neskaidrs KNAB amatpersonu tiesisko attiecību ar darba devēju regulējums, kā arī vairāki citi problemātiski jautājumi. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.pantā KNAB ir noteiktas šādas funkcijas: 1) izstrādāt korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju un valsts programmu, kuru apstiprina MK; 2) koordinēt valsts programmā minēto institūciju sadarbību, lai nodrošinātu programmas izpildi, kas neatbilst Attīstības plānošanas sistēmas likumam. Neatrisināts jautājums ir par KNAB sniegtajiem priekšlikumiem konstatēto trūkumu novēršanai un to, vai tie ir saistoši attiecībā uz ikvienu valsts un pašvaldības institūciju, kā arī to kapitālsabiedrībām, tādēļ nepieciešams precizēt KNAB kompetenci un funkcijas.

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2014.gada 17.janvāra rīkojumu Nr.12 ir izveidota darba grupa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma regulējuma pilnveidošanai. Darba grupai ir noteikti uzdevumi - sagatavot likumprojektu par grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, risinot šādus jautājumus: precīzi noteikt KNAB amatpersonu juridisko statusu, Ministru prezidenta veiktās pārraudzības saturu un apjomu, ņemot vērā, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Darba likuma piemērošanas robežas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā nav precīzi noteiktas un praksē rada piemērošanas problēmas; reglamentēt biroja priekšnieka disciplināratbildību, nosakot amatpersonu (institūciju), kam ir disciplinārā vara pār KNAB priekšnieku, priekšnieka disciplināratbildības procesuālos jautājumus un iespējamos soda veidus (regulējumam jānodrošina gan KNAB priekšnieka atbildība, gan garantija pret risku, ka disciplinārā atbildība varētu tikt izmantota, lai ļaunprātīgi ietekmētu biroja darbību); pastiprināt pašpārvaldes institūcijas biroja padomes lomu; izvērtēt nepieciešamību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā saglabāt biroja teritoriālās nodaļas kā KNAB struktūrvienības; izvērtēt nepieciešamību pilnveidot iestādes darbībai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu aprēķināšanas, pieprasīšanas un piešķiršanas normatīvo regulējumu; novērst iespēju atšķirīgi interpretēt atsevišķas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma normas, ja šādas atšķirīgi interpretējamas tiesību normas darba procesā konstatēs darba grupa. Darba grupa minētos grozījumus likumā 2014.gada 17.septembrī iesniedza Ministru prezidentam, bet to izskatīšana nav bijusi iekļauta Ministru kabineta dienas kārtībā.

13.1Izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, precizējot KNAB kompetenci korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā31.12.2015.Vkanc, TM, KNAB-Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsKNAB atklāto noziedzīgo nodarījumu analīze liecina, ka iestādes lietvedībā pieaug liela apjoma un sarežģīti strukturētu krimināllietu īpatsvars, to izmeklēšanai ir nepieciešama kompleksa pieeja, stratēģiskā plānošana un cieša sadarbība ar citiem valsts un ārvalstu dienestiem. Arvien biežāk tiek konstatēts, ka personiska labuma gūšanā iesaistītās personas ir izveidojušas ciešas privātās saites, prettiesisko maksājumu nodošanā izmanto starpnieku ķēdes, fiktīvus uzņēmumus, ārzonās reģistrētas komercsabiedrības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas. KNAB izmeklētie noziedzīgie nodarījumi bieži saistīti ar prettiesiskām darbībām publisko iepirkumu procedūrās un lieliem finanšu līdzekļiem, noziedzīgie nodarījumi kļūst komplicētāki atklātās prettiesiskās darbības tiek kvalificētas kā krāpšana, piesavināšanās, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, dienesta viltojums. Lai nodrošinātu efektīvu cīņu pret korupcijas izpausmēm, KNAB kā specializētajai pretkorupcijas iestādei savi cilvēkresursi un materiāltehniskie resursi būtu arvien vairāk jākoncentrē uz tādu noziegumu izmeklēšanu, kas nodara būtisku kaitējumu, tai skaitā ievērojamu mantisku zaudējumu un apdraudējumu valsts ekonomiskajām interesēm. Līdz ar to ir nepieciešams efektivizēt KNAB resursus un pārskatīt tā kompetenci, nosakot piekritību tādu koruptīvu noziegumu izmeklēšanā, kas kaitē valsts ekonomiskajām interesēm un apdraud ekonomikas stabilitāti. Savukārt citām tiesību aizsardzības iestādēm būtu jāveic to ar dienesta ļaunprātībām saistīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, ko izdarījušas valsts amatpersonas, kas strādā attiecīgā resora ietvaros, bet VP citi situatīvās korupcijas gadījumi.13.2Izstrādāt priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, lai attīstītu centrālās pretkorupcijas iestādes specializāciju tādu noziedzīgu nodarījumu valsts dienestā un dienesta ļaunprātību tautsaimniecībā izmeklēšanā, kas kaitē valsts politiskajām un ekonomiskajām interesēm, kā arī apdraud valsts ekonomikas stabilitāti.31.12.2016.KNABIeMLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsKontrolējošo institūciju personālam netiek nodrošināta obligāta vai vēlama standarta un specifiskās apmācības programmas apgūšana darba pienākumu veikšanai.13.3Plānot un nodrošināt kontrolējošo institūciju personāla apmācības, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai korupcijas novēršanas, apkarošanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā.31.12.2015. 31.12.2020.VAS, VKancIAUI, KNAB, PVD, VDI, VI, VID, VMD, VP, VR u.c.Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros, kā arī piesaistot ES fondu finansējumu44Situācijas raksturojumsAtbilstoši ANO Pretkorupcijas konvencijai (spēkā no 03.02.2006.), katrai dalībvalstij pēc nepieciešamības jānodrošina un jāpilnveido speciālas apmācību programmas saviem darbiniekiem, kas darbojas korupcijas novēršanā un apkarošanā.13.4Nodrošināt speciālās apmācību programmas KNAB darbiniekiem atbilstoši ANO Pretkorupcijas konvencijas 60.panta pirmajā daļā noteiktajam31.12.2015. 31.12.2020KNAB-Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros, kā arī piesaistot ES fondu finansējumu45Apakšmērķis: Ierobežot naudas varu politikā14.Rīcības virziens: Politisko organizāciju finansēšanas atklātuma nodrošināšana un naudas lomas politikā mazināšanaSituācijas raksturojums2010.gada 10.jūnijā Saeimā tika pieņemti grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz valsts budžeta finansējuma piešķiršanu politiskām organizācijām, reizē nosakot konkrētus priekšnosacījumus finansējuma saņemšanai, kā arī tā izlietošanai. Lai konstatētu, vai valsts finansējuma piešķiršana ir sasniegusi sākotnēji izvirzīto mērķi (lielo ziedotāju ietekmes mazināšana politikā, kādām pozīcijām drīkst izlietot valsts piešķirto finansējumu), nepieciešams izvērtēt politisko partiju un politisko organizāciju finansēšanas sistēmas darbību, konstatējot pastāvošās nepilnības un problēmas, kā arī piedāvājot risinājumus to novēršanai. Būtu nepieciešams izvērtēt iespējas veidot tāda mērķtiecīga valsts finansējuma modeļa attīstību, kas ne vien lineāri būtu sasaistīts ar vēlēšanās iegūto balsu skaitu, arī, piemēram, biedru skaitu organizācijā vai citiem parametriem. Nepieciešams izvērtēt arī valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanas vai apturēšanas politiskajām partijām samērīgumu un saskaņā ar izdarītajiem secinājumiem izstrādāt attiecīgus priekšlikumus grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas kontroles likumā.14.1Izvērtēt politisko partiju un politisko organizāciju finansēšanas sistēmas darbību pēc grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu politiskajām organizācijām (partijām), kā arī izstrādāt priekšlikumus, lai nodrošinātu partiju darbību starpvēlēšanu periodos, mazinātu partiju atkarību no lieliem ziedojumiem, kā arī veicinātu nelielu ziedojumu piesaisti31.12.2016.KNAB-Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsŅemot vērā, ka Politisko partiju finansēšanas kontroles likums nosaka ļoti precīzu likumīgās darbības ietvaru, tad atsevišķos gadījumos rodas situācijas, kad piemērojamais sankciju mehānisms ir pārlieku bargs, piemēram, maznozīmīgos administratīvo pārkāpumu gadījumos, tādēļ pilnveidojot politisko partiju finansēšanas likumības uzraudzības ietvaru, būtu nepieciešams izvērtēt iespējas mazināt administratīvo slogu14.2.Nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu, efekti vizējot atbildības piemērošanas mehānismus par pieļautajiem pārkāpumiem un paredzot vieglākas sankcijas politisko partiju finansēšanas kontroles jomā par maznozīmīgiem administratīvajiem pārkāpumiem, tai skaitā izvērtējot iespējas mazināt administratīvo slogu31.12.2016.KNABLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsLai arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likums nosaka, ka slēptā priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta, priekšvēlēšanu periodā pastāvīgi aktualizējas jautājums par slēptās aģitācijas izpausmēm publiskajā telpā. Priekšvēlēšanu periodā KNAB saņem arī iedzīvotāju iesniegumus, kuros sniegtas norādes uz iespējamu prettiesisku aģitāciju. KNAB skatījumā slēptās aģitācijas gadījumi būtu apkopojami un izvērtējami, nosakot apstākļus (tostarp nepilnības normatīvajā regulējumā), kas, iespējams, pieļauj slēptas aģitācijas praksi un tās atkārtošanos pirms katrām vēlēšanām. Tāpat būtu nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka ārpus partijas struktūras esošo organizāciju, kas ir tieši vai netieši saistītas ar politisko partiju/koalīciju, iesaistīšanās priekšvēlēšanu kampaņā būtu atklāta un neapdraudētu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktos principus.14.3.Balstoties uz KNAB saņemtajiem iesniegumiem un veiktajām pārbaudēm, analizēt slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas izpausmes iepriekšējos priekšvēlēšanu periodos un sniegt priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem slēptas aģitācijas riska novēršanai

31.12.2016.KNAB-Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsLatvijā plānots pārņemt Lietuvas pieredzi politisko organizāciju (partiju) finansēšanas kontroles jomā, ieviešot jaunu politisko partiju finansiālo dokumentu un atskaišu ievadīšanas kārtību, proti, kad partijas pašas veic darījumu un atskaišu ievadīšanu vienotā elektroniskā sistēmā. Tās būtiskākā priekšrocība partija pieņemto ziedojumu jau tā reģistrēšanas brīdī varēs konstatēt, vai ziedotāja oficiālie ienākumi (kuru veidi noteikti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. un 9.pantā) ir pietiekami konkrētā ziedojuma veikšanai (tātad, vai ziedojums pieņemams vai atmaksājams atpakaļ ziedotājam); 2) nebūs nepieciešama partiju finanšu atskaišu iesniegšana klātienē KNAB.14.4.Nodrošināt politisko partiju elektroniskās deklarēšanas sistēmas izveidi un ieviešanu Latvijā31.12.2017.KNAB-Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsLai preventīvi novērstu iespējamos pārkāpumus, kas saistīti ar politisko organizāciju (partiju) finansēšanu un priekšvēlēšanu aģitāciju, ir nepieciešams izstrādāt metodisko materiālu politiskajām partijām, lai, gatavojoties vēlēšanām, nodrošinātu tām saistošo tiesību aktu pareizu interpretāciju un piemērošanu.14.5.Balstoties uz iepriekšēju analīzi par partiju un citu vēlēšanu dalībnieku interesējošiem problēmjautājumiem priekšvēlēšanu periodā un vēlēšanu dienās, KNAB izstrādāt metodisko materiālu politiskajām partijām, lai, gatavojoties vēlēšanām, nodrošinātu tām saistošo tiesību aktu pareizu interpretāciju un piemērošanu31.12.2015. 31.12.2020. pirms katrām vēlēšanāmKNAB-Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsMinistru kabineta 2011.gada 6.decembra sēdē tika apstiprināta KNAB sagatavotā koncepcija par publiskās pieejamības nodrošināšanu informācijai par lobētājiem, atbalstot speciāla likuma izstrādāšanu (TA-2581, TA-176), kura ietvaros ir jāizstrādā regulējums, paredzot, ka institūcijas uzskaita un reģistrē informāciju par lobēšanas gadījumiem un lobētājiem (norādot privātpersonas vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un dokumenta nosaukumu, par kuru sniegti priekšlikumi), kas mutiski vai rakstiski snieguši iestādei vai amatpersonai priekšlikumus par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem. Lai nepalielinātu valsts izmaksas, uzraudzības mehānisms nebija paredzēts.

KNAB izstrādātais likumprojekts "Lobēšanas atklātības likums" paredzēja speciālā likumā definēt lobēšanu, nosakot, tieši kāda komunikācija ar publiskās varas subjektiem (valsts un pašvaldību institūcijām) ir uzskatāma par lobēšanu, kāda informācija par komunikāciju ar lobētājiem institūcijās ir uzkrājama. Tāpat likumprojektā tika definēts to personu loks, kas uzskatāmas par lobētājiem. Tomēr 2014.gada 17.februārī Ministru kabineta komiteja neatbalstīja KNAB izstrādātā likumprojekta "Lobēšanas atklātības likums" turpmāku virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, pamatojot ar to, ka izstrādātā likumprojekta normas dublē vairākas citas spēkā esošu likumu normas (piemēram, IKNL, Iesniegumu likums, Informācijas atklātības likums), rada papildu administratīvo slogu, kā arī neparedz likuma normu ievērošanas kontroles mehānismu. Vienlaikus Ministru kabineta komiteja atzina, ka spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikta lobēšanas definīcija un vienotas prasības lobēšanai, tāpēc izvērtējama iespēja likumprojektā ietverto regulējumu iestrādāt spēkā esošajos normatīvajos aktos. (TA-3829)

2012.gadā GRECO novērtēšanas komanda savā ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumā akcentēja pastāvošo problēmu, ka joprojām Saeimas deputātiem nav obligāti jāsniedz informācija par tikšanos un konsultācijām, kas ārpus komisiju sēdēm notikušas ar trešajām pusēm saistībā ar virzītajām likumdošanas iniciatīvām. Caurspīdīguma trūkums šajā jomā veido būtisku robu sistēmā, kas dod pamatu apgalvojumiem par pieaugošo privāto interešu ietekmi likumdošanas procesā. Saskaņā ar 2013.gada 15.oktobrī ESAO Padomes apstiprināto Latvijas iestāšanās sarunu "Ceļa karti" Latvijai ir jāievieš ESAO Padomes rekomendācija C(2010)16 par lobēšanas caurredzamības un integritātes principiem (Recommendation of the Council on Principles for Transparency and Integrity in Lobbying).

Iepriekšējā plānošanas periodā nav izdevies izpildīt Programmas 8. un 9.uzdevumu: "Veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, kur un cik lielā apmērā publicējama informācija par institūciju un pašvaldību komunikāciju ar lobētājiem" un "Veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka priekšlikumi par grozījumiem Saeimā izskatāmajos likumprojektos publicējami savlaicīgi, pievienojot pamatojumu un informāciju par notikušajām konsultācijām ar privātpersonām."

14.6.Izstrādāt priekšlikumus pieaugošās privāto interešu ietekmes likumdošanas procesā mazināšanai un lobēšanas atklātības veicināšanai, kā arī kārtības, kādā valsts amatpersonas (tostarp parlamenta deputāti), komunicē ar lobētājiem un citām iesaistītajām pusēm, kas mēģina ietekmēt likumdošanas procesu, un šīs informācijas publiskošanai31.12.2016.KNABLikumā par valsts budžetu 2015. gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsLai nodrošinātu politisko organizāciju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai, saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu partijas iesniedz un KNAB publicē internetā informāciju par partiju saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem), norādot tā veidu, summu, saņemšanas datumu, kā arī fizisko personu, kura izdarījusi dāvinājumu (ziedojumu), kā arī nepieņemtajiem un dāvinātājam (ziedotājam) atmaksātajiem (atdotajiem) dāvinājumiem (ziedojumiem). Iespējams, daļa potenciālo ziedotāju izvairās no ziedojumu (arī nelielu) veikšanas personiski, nevēloties nokļūt publiski pieejamajā ziedotāju reģistrā. Lai palielinātu mazo ziedotāju īpatsvaru politiskajām organizācijām, nepieciešams izvērtēt un pārskatīt nosacījumus, kas saistīti ar ziedotāju identitātes publiskošanu, nosakot ziedojuma limitu, kurā iekļaujoties, informācija par ziedotāju netiek publiskota. Citu brīvprātīgās labprātīgās ziedošanas veicināšanas mehānismu izvērtēšana.14.7.Izvērtēt normatīvo regulējumu, kas saistīts ar ziedotāju identitātes publiskošanu un noteikt ziedojuma limitu, kurā iekļaujoties, informācija par ziedotāju netiek publiskota, tādējādi veicinot "mazo" ziedotāju līdzdalību politisko organizāciju finansēšanā31.12.2016.KNAB-Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsNo pretkorupcijas politikas viedokļa ir būtiski nepieļaut nelietderīgu rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem arī Saeimā, kas šobrīd ir vienīgā institūcija, kurā Valsts kontrole neveic revīzijas un līdz ar to sabiedrība negūst pārliecību, ka rīcība ar piešķirtajiem resursiem atbilst labas pārvaldības standartiem. Turklāt ir jāņem vērā prakse, ka lielākajā daļā Eiropas valstu valsts augstākā revīzijas institūcija nodrošina revīzijas arī parlamentā.

Saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem Saeimai ir ļoti zems uzticības līmenis, vērtējot šo institūciju korupcijas aspektā. Politiskajām partijām pārsvarā ir vāja saikne ar dažādām sabiedrības grupām, izņēmums ir etniskais dalījums. No visām valsts institūcijām sabiedrība vismazāk uzticas politiskajām partijām.

14.8.Sagatavot un sniegt priekšlikumus Saeimai par nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, paredzot Valsts kontrolei veikt periodiskas revīzijas par Saeimas kancelejas darbību31.12.2016.KNAB-Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros15.Rīcības virziens: Sabiedrības līdzdalības politikas veidošanas procesā veicināšanaSituācijas raksturojumsSaeimai ir zema sabiedrības uzticība korupcijas jautājumos. Politiskajām partijām pārsvarā ir vāja saikne ar dažādām sabiedrības grupām, izņēmums ir etniskais dalījums. No visām valsts institūcijām sabiedrība vismazāk uzticas politiskajām partijām. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES un saskaņā ar "Eirobarometrs 80" datiem un sastāda tikai 6% no iedzīvotājiem. Atbildot uz jautājumu, vai jūs uzticaties politiskajām partijām noliedzošu atbildi snieguši 90% aptaujāto personu. Tas var būt saistīts ar lielo negatīvās informācijas apjomu par partiju darbu, vienu politisko partiju regulāri ģenerēto kritisko informāciju par citām partijām un tikai nelielas sabiedrības daļas personīgo saskari ar šo organizāciju darbu. Politiskās partijas aktivizējas tikai priekšvēlēšanu periodā un nepilda partiju lomu demokrātiskā procesa nodrošināšanā, neiesaistot lielāku iedzīvotāju skaitu tādu lēmumu pieņemšanā, kas tālāk tiek virzīti apstiprināšanai Saeimā. Sabiedrības līdzdalība parasti tiek nodrošināta, tiešā veidā, nepastarpināti NVO un privātpersonām kontaktējoties ar publisko pārvaldi un lēmējorgāniem, tādēļ aktīvākajām personām nav nepieciešams panākt lēmuma pieņemšanu, izmantojot politisko partiju iekšējo lēmumu pieņemšanas sistēmu.15.1.Veikt pētījumu un sniegt rekomendācijas Saeimai par politisko partiju biedru skaita palielināšanas iespējām, it īpaši partiju jauniešu organizācijās, un politisko partiju iekšējās demokrātijas attīstības veicināšanu31.12.2016.KNABSaeimaLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturo-jumsŅemot vērā, ka jebkuru organizāciju ārējās kontroles mehānismi vienmēr ir vājāki, nekā iekšējās kontroles pasākumi, kuru ietvaros ir lielāka informācijas aprite, Latvijā būtu nepieciešams papildināt ārējo kontroli, stiprinot politisko organizāciju (partiju) paškontroles pasākumus.15.2.Rekomendāciju sniegšana politisko organizāciju (partiju) iekšējās demokrātijas procedūru pilnveidei, iekšējās kontroles mehānismu attīstībai, ētikas kodeksu izveidei, lēmumu pieņemšanas demokratizācijai kandidātu izvirzīšana politiskās partijas vadības un pārraudzībā esošo publiskās pārvaldes institūciju amatos u.c.31.12.2018.KNABSaeimaLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvarosSituācijas raksturojumsŅemot vērā, ka valsts rīcībā esošajiem datiem ir jābūt gan tiesiski, gan tehnoloģiski pieejamiem kopīgai izmantošanai un atkalizmantošanai, kā arī Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014. 2020.gadam (http://ej.uz/isap) noteikto pamatprincipu e-pārvaldes plānošanā īstenošanu, ir jāparedz atvērto datu principa īstenošanas pasākumi attiecībā uz politisko partiju (organizāciju) finanšu datu bāzi, ko administrē KNAB.

Īstenojot atvērto datu principu, politisko partiju (organizāciju) finanšu datu bāzes publiskajai daļai nepieciešams iestrādāt iespēju eksportēt datus mašīnlasāmā formātā. Rezultātā sabiedrībai būs iespēja analizēt un apstrādāt partiju finanšu datus, uzlabojot partiju finanšu darbības caurredzamību.

15.3.Nodrošināt iespēju politisko partiju (organizāciju) finanšu datu bāzes publiskās daļas datus lejuplādēt apkopotā un mašīnlasāmā formātā31.12.2015.KNABLikumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros7. Politikas rezultāti, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji to sasniegšanai

Politikas definētais apakšmērķis:Nodrošināt tādu valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībaiAtsauces līmenis2015.gads2017.gads2020.gadsRādītājsGadsPolitikas rezultāts

A1: Uzskati par korupciju veicinošiem apstākļiem neattiecas uz amatpersonu atlīdzības problēmām un kontroles trūkumu

Rezultatīvais rādītājs:

Publiskās pārvaldes darbības efektivitātes rādītājs (government effectiveness) (mēra publisko pakalpojumu kvalitāti, civildienesta kvalitāti un tā neatkarību no politiskā spiediena, politikas izstrādes un īstenošanas kvalitāti)46

74,6420127585Rezultatīvais rādītājs:

Samazinās to respondentu skaits, kuri kā iemeslu kukuļdošanai minējuši amatpersonu zemo atalgojumu, atbildot uz jautājumu, kā jūs domājat, kas ir galvenie korupciju veicinošie apstākļi valsts un pašvaldības iestādēs (% no visiem aptaujātajiem)

8%20129%5%Politikas rezultāts

A2: Cilvēkresursu vadība publiskajā pārvaldē nodrošina personāla godprātību

Rezultatīvais rādītājs:

Realizējot zināšanu pārbaudes testus izglītošanas pasākumos, pieaudzis to valsts amatpersonu skaits, kas labi pārzina pretkorupcijas prasības (prasības labi pārzinošo valsts amatpersonu skaits no visiem, kam pārbaudītas zināšanas)

n/a201325%40%55%Rezultatīvais rādītājs:

To publisko institūciju īpatsvars, kas nodrošina atklātu un uz skaidriem, pārbaudāmiem kritērijiem balstītu procedūru ievērošanu personāla atlasē (īpatsvars no organizētajām atlases procedūrām)

n/a-70%97%Darbības rezultāts

Pretkorupcijas prasību pārzināšana

Rezultatīvais rādītājs:

Apmācīto personu skaits KNAB rīkotajos izglītojošajos pasākumos un ES fondu finansētajos pasākumos47

313820133500Rezultatīvais rādītājs:

Apmācīto personu skaits tālākizglītotāju rīkotajos izglītojošajos pasākumos

50201315010003000Rezultatīvais rādītājs:

ES fondu finansēto izglītošanas pasākumu ietvaros apmācīto personu skaits

02014016505293Politikas definētais apakšmērķis:Izveidot un uzlabot tādu patstāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorāAtsauces līmenis2015.gads2017.gads2020.gadsRādītājsGadsPolitikas rezultāts

A3: Korupcijas kontroles rādītājs

Rezultatīvais rādītājs:

Paaugstinās Korupcijas uztveres indekss (vērtējums 100 punktu sistēmā, kur "100" nozīmē "korupcijas nav")48

532013556070Rezultatīvais rādītājs:

Korupcijas kontroles rādītājs (control of corruption) (mēra apjomu, kādā amatpersonām piešķirtā vara tiek izmantota personīgā labuma gūšanai) (vērtējums 100 punktu sistēmā, kur "100" vislabākais)49

62,6820126570Politikas rezultāts

A4: Izveidota efektīva iekšējās kontroles sistēma valsts un pašvaldību institūcijās

Rezultatīvais rādītājs:

Palielinās to respondentu skaits, kas publiskās pārvaldes institūcijas novērtē par ļoti un diezgan godīgām, ja runā par korupciju: policija (VP) un tiesa (T) (5 punktu skalā, kur no -2 minimālais līdz +2 maksimālais līmenis)

0,12 (VP)

-0,08 (T)

20120,07 (VP)

-0,11 (T)

0,2 (VP)

-0,11 (T)

1Rezultatīvais rādītājs:

Palielinās to respondentu skaits, kas publiskās pārvaldes institūcijas novērtē par ļoti un diezgan godīgām, ja runā par korupciju: ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu administrējošās iestādes (5 punktu skalā, kur no -2 minimālais līdz +2 maksimālais līmenis)

0,102012-0,140,101Rezultatīvais rādītājs:

Pieaug to respondentu skaits, kas uzskata, ka nedaudz un lielā mērā samazinājušās problēmas, kas saistītas ar zemāka līmeņa korupciju

19,5%201221,3%27%35%Darbības rezultāts

Iekšējās kontroles sistēmas kvalitātes uzlabošanās

Rezultatīvais rādītājs:

Iekšējās kontroles sistēmas novērtējuma ietvaros ir secināts, ka tā maksimāli ierobežo korupcijas rašanās iespējas valsts un pašvaldību institūcijās (% no izvērtētajām institūcijām)

n/a10%30%Rezultatīvais rādītājs:

Pieaug to pašvaldību skaits, kur ir ieviestas pretkorupcijas pasākumu procedūras (% par cik pieaug atbilstošo institūciju skaits)

n/a10%30%Rezultatīvais rādītājs:

Pieaug to privātā sektora komercsabiedrību skaits, kas ir apmācītas par pretkorupcijas pasākumu procedūru ieviešanu (% par cik pieaug atbilstošo institūciju skaits)

n/a10%30%Rezultatīvais rādītājs:

Pieaug to publisko personu kapitālsabiedrību skaits, kur ir ieviestas pretkorupcijas pasākumu procedūras (% par cik pieaug atbilstošo institūciju skaits)

n/a10%30%Politikas definētais apakšmērķis:Mazināt sabiedrības toleranci pret korupcijuAtsauces līmenis2015.gads2017.gads2020.gadsRādītājsGadsPolitikas rezultāts

A5: Samazinās sabiedrības tolerance pret korupciju

Rezultatīvais rādītājs:

Samazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kas atzinuši, ka ir gatavi dot kukuli valsts amatpersonai, lai atrisinātu savas problēmas valsts vai pašvaldību institūcijās (% no aptaujātajiem)

34,7%201229,5%25%Rezultatīvais rādītājs:

Samazinās to personu skaits, kas atzinušas, ka pēdējo 2 gadu laikā, kārtojot kādas lietas/ jautājumus/ problēmas valsts un pašvaldību institūcijās, ir izmantojuši kādus neoficiālus maksājumus vai pazīšanos (% no aptaujātajiem)

29,9%201225 %20%Politikas rezultāts

A6: Publiskās pārvaldes darbības uzticamības pieaugums

Rezultatīvais rādītājs:

Samazinās to respondentu skaits, kas piekrīt apgalvojumam, ka bez kukuļdošanas/ņemšanas neko nevar panākt, jo visa valsts sistēma ir korumpēta

48,4%201246 %35%Rezultatīvais rādītājs:

Samazinās to respondentu skaits, kas piekrīt apgalvojumam, ka pašreizējā valsts birokrātijas sistēma spiež dot kukuļus

58,9%201250%Darbības rezultāts

Sabiedrības izglītošana un informēšana par atklātajiem korupcijas gadījumiem un veiktajiem pasākumiem

Rezultatīvais rādītājs:

Pretkorupcijas sociālās kampaņas (kampaņu skaits)

12013111Politikas definētais apakšmērķis:Nodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamībuAtsauces līmenis2015.gads2017.gads2020.gadsRādītājsGadsPolitikas rezultāts

A7: Pieaug sabiedrības uzticība Latvijas tiesību aizsardzības sistēmai

Rezultatīvais rādītājs:

Tiesiskas valsts rādītājs (rule of law) (mēra indivīdu pārliecību par tiesiskuma dominanci un tieksmi pakļauties sabiedrības normām un likumiem, tai skaitā saistībā ar tiesībsargājošo institūciju un tiesu darbību) (vērtējums 100 punktu sistēmā, kur "100" vislabākais)50

72,5120125584Rezultatīvais rādītājs:

Samazinās to aptaujāto skaits, kas socioloģiskajās aptaujās uz jautājumu "Neesmu gatavs ziņot par korupcijas gadījumiem vispār" atbild apstiprinoši

42,1%201237,4%25%Politikas rezultāts

A8: Mazinās nesodāmības sajūta

Rezultatīvais rādītājs:

Samazinās to respondentu skaits, kas socioloģiskajās aptaujās piekrīt apgalvojumam, ka korupcija ir attaisnojama gadījumos, kad citādi nevar atrisināt likumīgu jautājumu

33,4%201231,2%27 %Rezultatīvais rādītājs:

Pieaug to respondentu skaits, kas socioloģiskajās aptaujās par nozīmīgu barjeru, kas varētu atturēt dot kukuli valsts amatpersonai, uzskata saukšanu pie atbildības

26,1%201223,3%25%30%Darbības rezultāts

Pieaug sankciju piemērošanas efektivitāte un iedzīvotāju pārliecība par soda neizbēgamību

Rezultatīvais rādītājs:

Pirmās instances tiesā izskatāmo krimināllietu par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā izskatīšanas laiks nepārsniedz 24 mēnešus (% no visām lietām)

n/a-20%50%Rezultatīvais rādītājs:

Ir izveidots efektīvs mehānisms, proporcionālu un atturošu kriminālo sodu par izdarītajiem koruptīvajiem noziedzīgiem nodarījumiem privātajā sektorā noteikšanā (personu skaits, pret kurām lūgts uzsākt kriminālvajāšanu)

12013310Politikas definētais apakšmērķis:Ierobežot naudas varu politikāAtsauces līmenis2015.gads2017.gads2020.gadsRādītājsGadsPolitikas rezultāts

A9: Palielinās uzticība Saeimas un Ministru kabineta darbībai

Rezultatīvais rādītājs:

Palielinās to respondentu skaits, kas Saeimu novērtē par ļoti un diezgan godīgām, ja runā par korupciju (5 punktu skalā, kur no -2 minimālais līdz +2 maksimālais līmenis)

-0,342012-0,260,10,5Rezultatīvais rādītājs:

Palielinās to respondentu skaits, kas Ministru kabinetu novērtē par ļoti un diezgan godīgu, ja runā par korupciju (5 punktu skalā, kur no -2 minimālais līdz +2 maksimālais līmenis)

-0,272012-0,170,10,5Politikas rezultāts

A10: Palielinās politisko partiju likumpaklausība

Rezultatīvais rādītājs:

Pieaug to sabiedrības pārstāvju skaits, kas uzskata, ka politisko partiju finanšu darbība ir caurspīdīga un to uzraudzība ir efektīva

15%201316%18%20%Rezultatīvais rādītājs:

Sabiedrības uzticības līmenis politisko partiju darbībai pieaug (respondentu skaits, kas politiskās partijas atzīst par godīgām)

6%20137%10%15%Darbības rezultāts

Samazinās pārkāpumi politisko partiju finansēšanā

Rezultatīvais rādītājs:

Samazinās to partiju un partiju apvienību skaita īpatsvars, kuru iesniegto gada pārskatu un vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaužu rezultātā ir konstatēti administratīvie pārkāpumi.

30%51

10%

2012

2013

28%5210%8. Piedāvātā risinājuma sākotnējais ietekmes novērtējums

Pārejot no centralizēta uz decentralizētu korupcijas novēršanas modeli, kad katrs resors savas atbildības jomā nodrošina nepieciešamos kontroles pasākumus korupcijas risku novēršanai un tādu cilvēkresursu vadības modeli, kas samazina korupcijas risku rašanās iespējamību, pretdarbība korupcijai kļūtu mērķtiecīgāka un efektīvākā. Tomēr ir paredzams, ka resoru ietvaros pastāvošie šķēršļi, kas, pirmkārt, saistīti ar gribas un politiskā atbalsta trūkumu, otrkārt, ar zināšanu un prasmju neesamību, nebūs vienkārši pārvarami. Tikai tad, ja valstī būs pietiekoša motivācija gan valsts, gan pašvaldību līmenī ierobežot politisko spēku un to darbību finansējošo uzņēmēju savstarpējo atkarību, varēs nodrošināt sabiedrības vairākuma interešu pārsvaru pār šauru ekonomisko grupu interesēm, kas atbilstu demokrātiskas valsts pamatidejai.

Līdz ar to Pamatnostādnēs ietvertā kompleksā risinājuma ieviešana ir iespējama ar nosacījumu, ka demokrātiskas valsts izveidoti orgāni ir savstarpēji papildinoši un viens otra darbību stimulējoši, un tādai darbībai ir atbilstoši resursi un motivācija. Mērķtiecīgas politikas plānošanu ir jānodrošina KNAB kā organizācijai, kas neatkarīgi un, balstoties uz kompetentu un vispusīgu sistēmu un procesu izvērtējumu, sniedz priekšlikumus pretkorupcijas politikai un pārrauga tās īstenošanu, savukārt politikas īstenošanu jānodrošina uz valsts demokrātisku attīstību orientētas lēmējvaras (Saeimas un pašvaldību domju) atbalsts. Savukārt tiesu varai, balstoties uz efektīvu tiesību aizsardzības iestāžu veikto izmeklēšanu, bez kļūmēm un nepienācīgas ietekmes jānodrošina tiesiskuma kontrole un jāsauc personas pie atbildības par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem vai pārkāpumiem. Vienlaikus visām publiskā sektora institūcijām preventīvi jāizvērtē riskus un atbilstoši riskiem ikdienā jāveic pasākumi korupcijas iespēju mazināšanai, tai skaitā piesaistot nepieciešamos resursus. Konsekventi īstenojot Pamatnostādnēs noteikto rīcībpolitiku, kas prioritāri ir vērsta uz iekšējās kontroles procedūru stiprināšanu un cilvēkresursu godprātības attīstību, sagaidāms, ka visiem institucionālajiem pīlāriem ir jākļūst par efektīviem valsts pretkorupcijas sistēmas elementiem.

Jo vairāk identificēto problēmu netiks risinātas, jo lielāki trūkumi būs valsts pretkorupcijas sistēmas spējā novērst individuālu personu dienesta ļaunprātību un personisko un mantisko interešu dominanci pār sabiedrības līdzsvarotu attīstību un kopējā labuma vairošanu.

Ietekmes objektsIetekme un ieguvumi no piedāvātā regulējumaPiedāvātā risinājuma vājās pusesFinansiālā ietekme1. Rīcības virziens: Personu loka, uz kuru attiecināmi preventīvie pretkorupcijas pasākumi, pārskatīšana