10. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes docents Dr.iur. Aivars Lošmanis

- uzskata, ka tiesības lemt par maksātnespējas risinājumu ir

uzskatāmas par neatņemamām kreditoru tiesībām un ietilpst

Satversmes 105. panta tvērumā. Vispārējas maksātnespējas gadījumā

kreditori paši izlemjot jautājumu par uzņēmuma maksātnespējas

risinājumu. Savukārt kredītiestādes maksātnespējas gadījumā šā

jautājuma izlemšana nodota tikai administratora kompetencē.

Tādējādi apstrīdētā norma ierobežojot kreditoru tiesības uz

īpašumu. Saskaņā ar apstrīdēto normu esot iespējamas divas

situācijas: 1) administrators lemj, ka sanācija nav

piemērojama, vai 2) administrators pieņem lēmumu par

sanācijas piemērošanu. Pirmajā situācijā kreditoru tiesību

ierobežojums, kas tiem liedz lemt par maksātnespējas risinājumu,

neesot samērīgs. Likumdevējs, izslēdzot kreditoru tiesības lemt

par maksātnespējas risinājumu, varējis izvēlēties saudzīgākus

īpašuma tiesības ierobežojošus līdzekļus, kas ļautu leģitīmo

mērķi sasniegt tādā pašā kvalitātē, proti, tādus līdzekļus, kādus

paredz vispārējais maksātnespējas tiesiskais regulējums. Tāpēc

šādā situācijā apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes

105. pantam. Savukārt otrajā situācijā noteiktais kreditoru

tiesību ierobežojums uzskatāms par samērīgu. Ierobežojumam esot

leģitīms mērķis - finanšu stabilitātes nodrošināšana, citastarp

nepieļaujot finansiāli nepamatotu un "nedzīvotspējīgu"

sanācijas plānu spēkā stāšanos.

A. Lošmanis uzskata: Pieteikuma iesniedzēju apgalvojums,

ka Komisija vienmēr būtu ieinteresēta bankrota procedūrā, nav

pamatots, jo arī Komisija kā jebkurš cits kreditors varot būt

ieinteresēta pilnīgā prasījumu segšanā un finansiāli pamatota un

sekmīga sanācijas plāna realizācijā. Komisijai kā noguldījumu

garantiju fonda pārvaldītājam būtu jāņem vērā, ka bankrota

gadījumā pastāv risks neatgūt visus līdzekļus.

A. Lošmanis pauž viedokli, ka Kredītiestāžu likuma

179. panta otrā daļa neierobežo Pieteikuma iesniedzēju

tiesības uz taisnīgu tiesu Satversmes 92. panta izpratnē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 379. panta otro daļu tiesa

izskatot sūdzības par administratora rīcību un izlemjot citus ar

maksātnespējas procesu saistītos jautājumus. Arī tad, ja pieņemts

lēmums par sanācijas piemērošanu, kredītiestādes kreditori varot

iesniegt sūdzību par administratora rīcību minētajās Civilprocesa

likuma normās noteiktajā kārtībā.

Savukārt tad, ja kreditori principā nepiekrīt administratora

lēmumam par sanācijas piemērošanu un uzskata to par prettiesisku

vai kreditoru interesēm neatbilstošu, attiecīgā lēmuma spēkā

stāšanos viņi varot novērst, vienkārši to neapstiprinot. Pēdējā

gadījumā tiesas iesaiste vispār neesot nepieciešama.

Līdz ar to Kredītiestāžu likuma 179. panta otrā daļa

atbilstot Satversmes 92. pantam.