Par Kredītiestāžu likuma 179.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam un Kredītiestāžu likuma 179.panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Banku augstskolas asociētais

profesors Dr.iur. Jānis Grasis - uzskata, ka

apstrīdētajā normā ir ietverts Satversmes 105. pantā

noteikto pamattiesību ierobežojums. Šādam ierobežojumam esot

leģitīms mērķis - finanšu stabilitāte, jo kredītiestāde esot

nevis parasts tiesību subjekts, bet gan finanšu tirgus

dalībnieks.

Likumdevējs kreditoru sapulcei esot paredzējis adekvātu lomu

kredītiestādes sanācijas procesā. Piemēram, tiekot prasīts

kreditoru viedoklis par sanācijas plāna piemērošanu. Tāpat arī

jebkurām izmaiņām pieņemtajā plānā esot nepieciešama kreditoru

piekrišana. Vairākās valstīs šādi lēmumi tiekot pieņemti bez

kreditoru dalības.

Savukārt kreditoru tiesības bankrota procedūras uzsākšanas

gadījumā esot ierobežotas nesamērīgi. Samērīgāks noteikums būtu

tāds, ka kreditoru sapulce iesaistāma arī šāda lēmuma pieņemšanā,

proti, ka notiek konsultācijas ar kreditoriem par iespējamo

maksātnespējas risinājumu. Tad šajā posmā varētu izvērtēt arī

sanācijas iespējamību.

J. Grasis norāda, ka Kredītiestāžu likuma normas

kopsakarā ar Civilprocesa likuma normām kredītiestādes

maksātnespējas procesa ietvaros nodrošina tiesības uz taisnīgu

tiesu.

Secinājumu

daļa

I

Par Kredītiestāžu likuma

179. panta pirmās daļas (turpmāk - apstrīdētā norma)

atbilstību Satversmes 105. pantam