14. pants

Apstrīdētā norma nosaka kredītiestādes

maksātnespējas procesā pieņemamo lēmumu secību un iesaistīto

institūciju kompetenci. Visupirms lēmumu par sanācijas

piemērošanu pieņem administrators. Lēmums par sanācijas

piemērošanu un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā

apstiprināšanas Komisijā un kreditoru sapulcē. Apstrīdētajā normā

noteiktā lēmumu pieņemšanas kārtība paredz kreditoru tiesības

lemt par savu īpašumu tikai tādā gadījumā, kad ir iespējama

kredītiestādes sanācija (sanācijas plāna apstiprināšana kreditoru

sapulcē), taču paša maksātnespējas risinājuma izvēle ir nodota

administratora ekskluzīvajā kompetencē. Kredītiestāžu likuma

179.2 pants noteic, ka kreditoru sapulce

sasaucama vienīgi tajā gadījumā, kad pieņemts lēmums par

sanācijas piemērošanu kredītiestādei. Savukārt tad, ja

administrators nonāk pie secinājuma, ka kredītiestādes sanācija

nav iespējama, un Komisija to apstiprina, apstrīdētā norma liedz

kreditoru sapulcei izteikt viedokli par šādu maksātnespējas

risinājumu, proti, jautājums par bankrota procedūras uzsākšanu

ietilpst administratora ekskluzīvajā kompetencē.

Līdz ar to maksātnespējas risinājuma izvēle primāri ir nodota

vienas personas - administratora - kompetencē, neparedzot

kreditoriem tiesības izlemt ar savu īpašumu saistītus jautājumus

(vai vismaz paust viedokli par šo izvēli ).

Tādējādi apstrīdētā norma ietver

Satversmes 105. pantā paredzēto pamattiesību

ierobežojumu.