6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektore

Evija Vīnkalna - uzskata, ka apstrīdētā Krimināllikuma norma

atbilst Satversmes 90. un 92. pantam un apstrīdētais pārejas

noteikums atbilst Satversmes 1. un 92. pantam.

Saskaņā ar apstrīdēto Krimināllikuma normu kriminālatbildība

par šaujamieroča vai šaujamieroča munīcijas nevērīgu glabāšanu,

nēsāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu, kā arī par lielas

enerģijas pneimatiskā ieroča, sprāgstvielas vai spridzināšanas

ietaises nevērīgu glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu

iestājoties tad, ja ar to citai personai radīta iespēja iegūt šos

priekšmetus vai vielas, piemēram, radīta iespēja tos nolaupīt,

atrast pazaudēto ieroci vai munīciju.

Apstrīdētā Krimināllikuma norma nosakot kriminālatbildību par

personas rīcību, kas paredzēta citā normatīvajā aktā, un tajā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts varot būt tikai tāda

persona, kurai likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja

iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieroci un munīciju.

Lai personu varētu saukt pie kriminālatbildības par

apstrīdētajā Krimināllikuma normā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu, esot jākonstatē konkrētās kaitīgās sekas - citai

personai radīta iespēja iegūt šaujamieroci, šaujamieroča

munīciju, lielas enerģijas pneimatisko ieroci, sprāgstvielu,

spridzināšanas ietaisi -, kā arī cēloņsakarība starp attiecīgo

nodarījumu un minētajām kaitīgajām sekām. Termins

"radīta" norādot uz materiāla noziedzīga nodarījuma

sastāva objektīvās puses obligāto pazīmi - cēloņsakarību. Tas,

vai nodarījuma rezultātā cēloņsakarīgi ir konstatējamas kaitīgās

sekas, esot izvērtējams jautājums.

Apstrīdēto Krimināllikuma normu esot iespējams norobežot no

Kodeksa 181. pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma, citstarp

ņemot vērā tajā paredzēto kaitīgo seku un cēloņsakarības

noteikšanas nepieciešamību.

Ar 2015. gada 29. oktobra grozījumiem Krimināllikuma 236.

panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs esot

sašaurināts, salīdzinot ar iepriekš spēkā bijušo redakciju, tomēr

apstrīdētajā pārejas noteikumā esot paredzēts īpašs nosacījums,

kas nepieļaujot Krimināllikuma 5. panta otrās daļas attiecināšanu

uz personām, kuras attiecīgu noziedzīgu nodarījumu izdarījušas

līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.