14. pants

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā

Krimināllikuma norma nav pieņemta normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā, un norāda savus apsvērumus par 2009. gada

10. septembra likuma "Grozījumi Krimināllikumā"

pieņemšanas procesu. Taču ar 2009. gada 10. septembra

likumu "Grozījumi Krimināllikumā" Krimināllikums tika

papildināts ar 237.1 pantu tā sākotnējā

redakcijā. Savukārt apstrīdētā Krimināllikuma norma šajā pantā

tika iekļauta tikai ar 2012. gada 13. decembra likumu

"Grozījumi Krimināllikumā". Uz minēto apstākli savā

atbildes rakstā un tiesas sēdē norādījusi arī Saeima (sk.

lietas materiālu 2. sēj. 54. lp. un 6. sēj.

29. lp.). Tātad Pieteikuma iesniedzējs ir minējis

argumentus tikai par likumu, ar kuru Krimināllikumā tika iekļauts

237.1 pants tā sākotnējā redakcijā. Pieteikumā

nav minēti argumenti par likumu, ar kuru Krimināllikumā iekļauta

apstrīdētā Krimināllikuma norma. Līdz ar to konkrētie Pieteikuma

iesniedzēja sniegtie argumenti neattiecas uz apstrīdēto

Krimināllikuma normu.

No Saeimas likumdošanas datubāzē pieejamās informācijas

izriet, ka 2012. gada 13. decembra likuma

"Grozījumi Krimināllikumā" projektu 2011. gada

21. oktobrī Saeimai iesniedza Ministru kabinets.

Likumprojekts atbilstoši Saeimas kārtības rullim tika izskatīts

Saeimā trijos lasījumos un pieņemts trešajā lasījumā

2012. gada 13. decembrī, bet izsludināts

2012. gada 27. decembrī oficiālajā izdevumā

"Latvijas Vēstnesis" Nr. 202. Lietas dalībnieki

nav izteikuši iebildumus sakarā ar apstrīdētās Krimināllikuma

normas pieņemšanas un izsludināšanas kārtību, un arī Satversmes

tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā Krimināllikuma norma

ir pieņemta un izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī

noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu

prasībām.