16. pants

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma

(šeit un turpmāk - redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada

26. aprīlim) 5.1 panta pirmā daļa paredzēja

citstarp sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem

speciāli paredzētu iekārtu un ierīču aprites aizliegumu.

Pieteikuma iesniedzējs pēc būtības uzskata, ka šis aizliegums

nav noteikts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tādēļ, ka:

1) attiecīgo ierīču aprites regulējums esot Eiropas

Savienības ekskluzīvā kompetencē ietilpstoša joma, kurā

dalībvalstis neesot tiesīgas patstāvīgi noteikt ierobežojumus;

2) atbilstoši Regulas Nr. 428/2009 normām

dalībvalstis esot tiesīgas noteikt ierobežojumus tikai šādu preču

eksportam; 3) atbilstoši Regulas Nr. 428/2009 normām

dalībvalstis esot tiesīgas noteikt eksporta kontroles pasākumus

tās pielikumā neminētām precēm, tikai ievērojot noteiktus

kritērijus.

Eiropas Savienības ekskluzīvās kompetences ir norādītas Līgumā

par Eiropas Savienības darbību. Šā līguma 3. panta pirmās

daļas "e" apakšpunktā noteikts, ka Eiropas Savienībai

citstarp ir ekskluzīva kompetence kopējās tirdzniecības politikas

regulēšanā. Tādējādi tikai Eiropas Savienība var regulēt

dalībvalstu kopējo politiku tirdzniecībā ar trešajām valstīm.

Taču jautājums par stratēģiskas nozīmes preču apriti un tās

ierobežojumiem konkrētas Eiropas Savienības dalībvalsts ietvaros

neietilpst Eiropas Savienības ekskluzīvajā kompetencē. Arī no

Regulas Nr. 428/2009 1. panta, 2. panta 2., 5. un

7. punkta un 3. panta izriet, ka tās mērķis ir izveidot

kopēju režīmu divējāda lietojuma preču eksportam ārpus Eiropas

Savienības teritorijas. Attiecīgi šīs regulas 4. un

8. pantā ir paredzēti nosacījumi, ar kādiem dalībvalstis var

noteikt papildu ierobežojumus divējāda lietojuma preču eksportam.

Tātad Regula Nr. 428/2009 neaptver divējāda lietojuma preču

apriti Eiropas Savienības dalībvalsts ietvaros. Tādēļ tā arī

neierobežo dalībvalstu rīcības brīvību regulēt šādu preču apriti

savā teritorijā.

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma

5.1 panta pirmā daļa iekļauta likumā ar

2009. gada 12. marta likumu "Grozījumi

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā". Šis likums ir

izskatīts Saeimā trijos lasījumos, kā arī pieņemts un izsludināts

oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Satversmē un

Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Satversmes tiesai

nerodas šaubas par to, ka Stratēģiskas nozīmes preču aprites

likuma 5.1 panta pirmā daļa ir pieņemta un

izsludināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ir pieejama

atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma

5.1 panta pirmā daļa paredz: "Fiziskajām

personām aizliegts iegādāties, glabāt un lietot Latvijas

Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu

sarakstā minētas, sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības

pasākumiem speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, ierīces vai

instrumentus un to komponentus [..]." Pirmkārt, no šā panta

pirmās daļas teksta izriet apstrīdētajā Krimināllikuma normā

norādītā aizlieguma saturs, proti, fiziskajām personām ir

aizliegta attiecīgo stratēģiskas nozīmes preču iegādāšanās,

glabāšana un lietošana. Otrkārt, no šā panta pirmās daļas teksta

secināms, ka attiecīgās preces tiek norādītas Sarakstā. Saskaņā

ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta pirmo

daļu Sarakstu nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets ir

noteicis Sarakstu, iekļaujot to Noteikumu Nr. 645 pielikumā.

Tātad, lai noskaidrotu apstrīdētās Krimināllikuma normas saturu,

ir nepieciešams noskaidrot arī Ministru kabineta noteiktā

Saraksta regulējumu.