Par Krimināllikuma 237.1 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 1. decembrim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 90. pantam un 92. panta otrajam teikumam un Ministru kabineta 2007. gada 25. septembra noteikumu Nr. 645 "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu" pielikuma 10A905 sadaļas "e" apakšpunkta redakcijā, kas bija spēkā no 2009. gada 28. novembra līdz 2014. gada 23. janvārim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam

21. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzējs papildus norāda, ka

brīdī, kad pie viņa tika atrasta ierīce, kas kriminālprocesā

atzīta par plaša frekvenču diapazona trokšņu ģeneratoru, vēl

nebija izveidojusies judikatūra par apstrīdēto normu piemērošanu.

Turpretim Saeima un Ministru kabinets norāda, ka tiesu prakse

apstrīdēto normu piemērošanas jautājumā ir skaidra, un atsaucas

uz vairākiem tiesu nolēmumiem, kuri pieņemti pēc 2013. gada

3. aprīļa, kad pie Pieteikuma iesniedzēja tika atrasta

minētā ierīce. Institūcijas, kas izdevušas apstrīdētos aktus,

citstarp uzsver Augstākās tiesas 2017. gada 31. janvāra

lēmumu lietā Nr. SKK-41/2017, kurā apstiprināta tāda

apstrīdēto normu interpretācija, atbilstoši kurai šīs normas

piemērotas arī Pieteikuma iesniedzējam.

ECT ir atzinusi, ka pakāpeniska krimināltiesību normu satura

izskaidrošana tiesu sniegtās interpretācijas ceļā ir Konvencijas

dalībvalstu tiesību sistēmās dziļi iesakņojusies un nepieciešama

juridiska tradīcija. Konvencijas 7. pants nevar tikt

interpretēts tā, it kā tas aizliegtu krimināltiesību normu satura

pakāpenisku izskaidrošanu tiesu veiktās interpretācijas ceļā, ja

vien tiesu sniegtā interpretācija ir atbilstoša attiecīgā

noziedzīgā nodarījuma būtībai un varēja tikt saprātīgi paredzēta

(sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018. gada

28. augusta sprieduma lietā "Seychell v. Malta",

pieteikums Nr. 43328/14, 44. punktu). Arī tad, ja

tiesību norma tiek interpretēta pirmo reizi, tās interpretācija

ir atzīstama par paredzamu, ja tā ir saprātīga un atbilstoša

pārkāpuma raksturam (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību

tiesas 2007. gada 12. jūlija sprieduma lietā

"Jorgic v. Germany", pieteikums Nr. 74613/01,

109. punktu un 2013. gada 25. jūlija

sprieduma lietā "Khodorkovskiy and Lebedev v. Russia",

pieteikumi Nr. 11082/06 un Nr. 13772/05,

791.-821. punktu). Attiecīgi arī saskaņā ar Satversmes

92. panta otro teikumu tam, vai iepriekš jau ir

izveidojusies judikatūra vai tiesu prakse par konkrētas tiesību

normas interpretāciju, nevar būt izšķirošas nozīmes, izvērtējot

šīs tiesību normas skaidrību un paredzamību, ja vien tās saturu

iespējams noskaidrot ar tiesību normu interpretācijas

metodēm.