4. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Ministru kabinets - atbildes rakstā norāda, ka jau

Saraksta sākotnējā redakcijā iekārtas un ierīces operatīvās

darbības pasākumu traucēšanai bija iekļautas kā viens no sevišķā

veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu

vai pielāgotu iekārtu un ierīču paveidiem. Ar 2015. gada

12. novembra likumu "Grozījumi Krimināllikumā"

apstrīdētā Krimināllikuma norma citstarp papildināta ar tiešu

norādi uz sevišķā veidā veicamu operatīvās darbības pasākumu

traucēšanai speciāli radītām vai pielāgotām ierīcēm, lai sevišķi

uzsvērtu atbildību par šā aizlieguma pārkāpšanu. Šo grozījumu

izstrādes procesā esot uzsvērts, ka saskaņā ar apstrīdētajām

normām kriminālatbildība par attiecīgo ierīču aprites aizlieguma

pārkāpumu bija paredzēta jau iepriekš.

Apstrīdēto normu saturs esot objektīvi noskaidrojams, ņemot

vērā to savstarpējo saikni, kā arī saikni ar citām tiesību

normām, kuras regulē stratēģiskas nozīmes preču apriti Latvijā un

Eiropas Savienībā. Arī tiesu praksē esot atzīts, ka apstrīdētās

normas noteica kriminālatbildību par operatīvās darbības pasākumu

traucēšanai paredzētu iekārtu un ierīču aprites aizliegumu.

Tādējādi persona varējusi izsecināt, par kādu preču aprites

aizlieguma pārkāpšanu ir paredzēta kriminālatbildība, un

apstrīdētā noteikumu norma esot pietiekami skaidra.

Pēc Ministru kabineta ieskata, apstrīdētās normas ir pieņemtas

un izsludinātas normatīvajos tiesību aktos paredzētajā kārtībā un

apstrīdētā noteikumu norma ir pieņemta Ministru kabinetam

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta pirmajā

daļā noteiktā pilnvarojuma ietvaros. Pieteikuma iesniedzējs,

interpretējot Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma

2. pantu, esot kļūdaini secinājis, ka likumdevējs atzinis

stratēģiskas nozīmes preču apriti par ietilpstošu Regulas

Nr. 428/2009 tvērumā. Stratēģiskas nozīmes preču aprites

likuma mērķi esot plašāki, un šis likums paredzot stingrākus

attiecīgo preču aprites noteikumus nekā Regula Nr. 428/2009.

Eiropas Savienības regulas nosakot tikai minimālās dalībvalstīm

izvirzāmās prasības un neliedzot dalībvalstīm noteikt stingrāku

regulējumu. Tādējādi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma

5.1 panta pirmajā daļā bijis paredzēts Sarakstā

norādīto preču aprites aizliegums, kas neskar šo preču importu,

eksportu vai tranzītu, proti, tāds ierobežojums, kas nav saistīts

ar Regulas Nr. 428/2009 prasībām un neietilpst tās tvērumā.

Šis ierobežojums esot pamatots ar nacionālās drošības interesēm,

un Eiropas Savienības normatīvie akti neierobežojot dalībvalstu

kompetenci jautājumos, kas skar nacionālo drošību un sabiedrisko

kārtību un drošību.

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums esot izstrādāts ar

mērķi sniegt atbalstu šo preču identificēšanā. Šā likuma

11. pantā esot paredzēta kārtība, kādā tiek identificētas

stratēģiskas nozīmes preces, proti, skaidra kārtība, kādā fiziskā

vai juridiskā persona var pārliecināties par to, vai konkrētas

preces ir iekļautas stratēģiskas nozīmes preču sarakstos. Arī

Regulas Nr. 428/2009 1. pielikumā un Eiropas Savienības

Kopējā militāro preču sarakstā esot norādītas preču kategorijas,

kurās ietilpstošu preci var identificēt tikai persona, kuras

pienākumos ietilpst šāda identificēšana.

Apstrīdētajā noteikumu normā norādītās preces esot iekļautas

Sarakstā, ņemot vērā Regulas Nr. 428/2009 1. pielikuma

5. kategorijai piederīgās preces, piemēram, tās

5A001.f. sadaļā iekļautās traucētājierīces, kas speciāli

izstrādātas vai pielāgotas apzinātai un selektīvai mobilo sakaru

traucēšanai, nomākšanai, kavēšanai, bojāšanai vai novirzīšanai.

Apstrīdētās noteikumu normas 6. apakšpunktā norādītais

ierīču veids - plaša frekvenču diapazona trokšņu ģeneratori - pēc

to īpašībām un pielietojuma atbilstot minētajai preču

kategorijai. Tātad šādas preces esot iekļautas ne tikai Sarakstā,

bet arī Regulas Nr. 428/2009 1. pielikumā. Apstrīdētajā

noteikumu normā ietvertajai atsaucei uz Eiropas Savienības Kopējo

militāro preču sarakstu esot informatīva nozīme, proti, tās

mērķis esot brīdināt par iespējamību, ka prece var būt iekļauta

arī šajā sarakstā un tādēļ tai var būt piemērojami atšķirīgi

kontroles nosacījumi.

Saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma

5.1 panta otro daļu mobilo telefonu slāpētājus

varot izmantot ne tikai operatīvajai darbībai, bet arī cietumos,

skolās, tiesas sēdēs, teātros vai lidostās, kur tas nepieciešams

iekšējās drošības un kārtības nodrošināšanai. Tātad šīs ierīces

esot divējāda lietojuma preces. To aprite esot aizliegta tādēļ,

ka šīs ierīces varot tikt izmantotas, lai traucētu operatīvās

darbības subjektu īstenoto mobilo sakaru noklausīšanos. Sevišķā

veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu

vai pielāgotu iekārtu un ierīču lietošana varot apdraudēt valsts,

sabiedrības vai atsevišķu personu drošību, citstarp traucējot

tiesībaizsardzības iestāžu veiktos operatīvās darbības pasākumus

un tādējādi apgrūtinot noziedzīgu nodarījumu novēršanu un

izmeklēšanu. Tādēļ apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību

ierobežojums esot samērīgs. Ikdienā fiziskajai personai

slāpētājierīces neesot nepieciešamas.

Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāvis Vilnis Vītoliņš

uzsvēra, ka Noteikumi Nr. 645 izdoti, pamatojoties uz

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta pirmajā

daļā ietverto pilnvarojumu, un Saraksts ir minēts ne tikai šā

likuma 5.1 panta pirmajā daļā, bet arī citās šā

likuma normās, piemēram, saistībā ar licencēšanu. Tādējādi

Saraksta sasaiste vienīgi ar likuma 5.1 panta

pirmo daļu neesot korekta.