7. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu

ministrija - norāda, ka Tieslietu ministrijas viedoklis par

jautājumiem, kuriem ir nozīme izskatāmajā lietā, jau ir ietverts

Ministru kabineta atbildes rakstā.

Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina

norādīja, ka Ministru kabineta noteikumi varot tikt izstrādāti

paralēli likuma izstrādei. Vērtējot apstrīdēto Krimināllikuma

normu, esot svarīgi ņemt vērā Stratēģiskas nozīmes preču aprites

likumā noteikto regulējumu, proti, to, ka fiziskajām personām ir

aizliegts iegādāties, glabāt un lietot Sarakstā minētās speciālās

ierīces. Fiziskajai personai, saskaroties ar šāda tipa preci,

vajagot būt īpaši piesardzīgai un, izmantojot dažādas likumā

paredzētās iespējas, vispirms noskaidrot, vai tai ir tiesības šo

preci glabāt un lietot. Nepieciešamības gadījumā fiziskā persona

varot izmantot Iesniegumu likumā un Administratīvā procesa likumā

paredzētās iespējas, kā arī vērsties Komitejā saskaņā ar

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteikto. Personai

pieejamais instrumentu klāsts esot pietiekams, ņemot vērā

pietiekoši skaidro likuma regulējumu par to, ka fiziskajām

personām konkrētu preču aprite ir aizliegta.

Turklāt jebkura jurista pienākums esot personai norādīt, kādi

speciālisti spēj viņam profesionāli palīdzēt. Iestāde varot dot

tikai vispārīgu skaidrojumu, jo nevarot zināt visus lietas

specifiskos apstākļus un nespēšot visu izskaidrot tikai uz

iesnieguma pamata vien. Apstrīdētās normas esot bijušas

pietiekami skaidras, lai persona varētu apzināties to, ka var

tikt saukta pie kriminālatbildības.

Tieslietu ministrijas pārstāve arī norādīja, ka Eiropas

Savienībā dažādos jautājumos var būt pieprasīta absolūta

harmonizācija, proti, dalībvalstīs nevar tikt pieļautas nekādas

atkāpes no regulas, kas piemērojama tieši un pilnīgi vienādi, bet

esot arī tādi jautājumi, kuros dalībvalstīm dota iespēja izmantot

pozitīvās diskriminācijas tiesības un savā valstī noteikt

stingrāku regulējumu. Ministrija ir secinājusi, ka konkrētajā

situācijā Latvija var pieļaut atkāpes no regulas noteikumiem

nacionālās drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ.

Stingrāki noteikumi varot tikt izvirzīti arī tādēļ, ka Latvija ir

valsts pie Eiropas Savienības ārējās robežas.