10. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes docents Dr. iur. Edvīns

Danovskis - norāda, ka no valststiesību skatpunkta vārdkopa

"valsts vai pašvaldības dienests" apzīmē nodarbinātību

publiskas personas institūcijā, taču ne kapitālsabiedrībā.

Publisku personu kapitālsabiedrības neietilpstot valsts pārvaldes

institucionālajā sistēmā, līdz ar to normatīvajos aktos lietotie

vārdi "valsts un pašvaldība" attiecoties tikai uz

valsts un pašvaldību institūcijām.

Vārdkopa "valsts un pašvaldība" esot lietota vairāku

likumu nosaukumos, un šie likumi regulējot arī publisku personu

kapitālsabiedrības, diferencējot normas, kuras attiecas uz šīm

kapitālsabiedrībām. Savukārt Interešu konflikta novēršanas likumā

lietotais termins "publiskas personas institūcija"

aptverot arī publiskas personas kapitālsabiedrības, taču šajā

likumā ietvertais skaidrojums esot lietots tikai konkrētā likuma

ietvaros kā juridiskās tehnikas risinājums.

Jēdziens "valsts amatpersona" Krimināllikumā un

Interešu konflikta novēršanas likumā esot lietots atšķirīgā

nozīmē un tikai attiecīgā likuma piemērošanas vajadzībām.

Krimināllikumā šis jēdziens lietots, lai raksturotu noziedzīga

nodarījuma speciālo subjektu, bet Interešu konflikta novēršanas

likumā - lai noteiktu to subjektu loku, kuriem ir saistoši šajā

likumā noteiktie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi. Līdz ar

to šis jēdziens minētajos normatīvajos aktos esot lietots

atšķirīgām vajadzībām un katrā no minētajiem likumiem tam esot

atšķirīgs mērķis un saturs.

Dr. iur. Edvīns Danovskis norāda: apstrīdētās normas

izpratnē obligāta valsts amatpersonas jēdziena pazīme ir esība

"valsts varas pārstāvja" statusā vai "valsts vai

pašvaldības dienesta pildīšana", tātad nodarbinātības

attiecības ar valsti, pašvaldību vai citu atvasinātu publisku

personu. Savukārt Interešu konflikta novēršanas likumā ietvertais

valsts amatpersonas jēdziens neietverot nodarbinātību publiskas

personas institūcijā kā obligātu pazīmi.

Turklāt arī likumdošanas materiāli radot pārliecību, ka Saeima

bija apzināti izvēlējusies neiekļaut apstrīdētajā normā publiskas

personas kapitālsabiedrības. Likumdevēja gribas noskaidrošanā

nozīme būtu piešķirama arī noraidītajiem priekšlikumiem.